Anotācija (ex-ante)

Lai paplašinātu pakalpojumu pieejamību un mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, paredzēts, ka katrā pašvaldībā būs obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi jeb minimālais sociālo pakalpojumu grozs, un citus sociālos pakalpojumus pašvaldība varēs attīstīt tikai tad, ja ir nodrošināti obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi.

Vienota minimālā sociālo pakalpojumu groza nodrošināšana ir plānota neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita, t.i., visām pašvaldībām tiek izvirzītas vienādas prasības obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu klāsta nodrošināšanai. Šāda principa ieviešanai LM izstrādāja un Ministru kabinets 2021. gada 19. oktobrī pieņēma informatīvo ziņojumu “Par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem”[4]. Ir sagatavoti atbilstoši grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, vienlaikus ir plānots turpināt diskusijas un meklēt risinājumus efektīvākai sociālo pakalpojumu finansēšanai.

Ņemot vērā minēto, plānots, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tiks noteikts, ka obligāti ikvienā pašvaldībā ir jānodrošina šādi SBSP sadalījumā pa mērķa grupām:
- aprūpes mājās pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
- dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
- grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT);
- specializētās darbnīcas pakalpojums cilvēkiem ar GRT;
- atelpas brīža pakalpojums bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar pirmās grupas invaliditāti un personām ar GRT ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.

Augstākminētais pašvaldībās obligāti nodrošināmo SBSP klāsts tiek ņemts par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus SBSP cilvēkiem ar GRT, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – FT) un personām pensijas vecumā, tai skaitā personām ar demenci pašvaldībās, pamatā orientējoties uz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu un grupu māju (dzīvokļu) pieejamību visās Latvijas pašvaldībās).

[4] Informatīvais ziņojums par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem ir apstiprināts MK 19.10.2021., skat. https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8d83ec55-047f-4f8c-ab7d-7bb181cd67db 

Lai Latvijā turpinātu attīstīt SBSP, TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.5.1. pasākuma 2.kārtu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, specifiskus 4.3.5.1. pasākuma 2.kārtas īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

SBSP attīstībai ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā galvenais princips ir, ka visām pašvaldībām neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita (gan novadiem, gan valsts pilsētām) tiek izvirzītas prasības vienota minimālā sociālo pakalpojumu groza nodrošināšanai.

4.3.5.1. pasākuma 2.kārtas atbalsts ir papildinošs 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas atbalstam, kura ietvaros tiek veidoti jauni pakalpojumi un pasākuma mērķa grupas personas varēs uzsākt pakalpojumu saņemšanu tikai pēc pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides. 4.3.5.1. pasākuma 2.kārtas ietvaros finansējums plānots tādiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuriem pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra jau ir pieejama, un nepieciešami resursi pakalpojuma sniegšanas izmaksu nodrošināšanai. Tas ļaus paātrināt minimālajā sociālo pakalpojumu grozā plānoto SBSP pieejamību mērķa grupas personām, tai skaitā paplašinot nevalstisko organizāciju iespējas atbalsta sniegšanā sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.

Ja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas periodā DI projektu mērķa grupas bija cilvēki ar GRT, bērni ar FT un ārpusģimenes aprūpē esoši bērni, tad ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā tiek turpināta SBSP attīstība cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un kā papildu mērķa grupa ir arī pensijas vecuma personas.

Vienota minimālā sociālo pakalpojumu groza nodrošināšanai, 4.3.5.1. pasākuma 2.kārtas ietvaros tiks sniegts atbalsts šādām mērķa grupām:
1. pilngadīgām personām ar GRT (I vai II invaliditātes grupa);
2. bērniem ar FT, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs;
3. personām pensijas vecumā, tai skaitā personām ar demenci.

Mērķa grupa – pilngadīgas personas ar GRT – ietver personas, kurām ir psihiska saslimšana vai garīgās attīstības traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā, un kuras nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus. Vienlaikus šīm personām atbilstoši spēkā esošajai Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK) redakcijai ir noteikta I invaliditātes grupa (ļoti smaga invaliditāte) vai II invaliditātes grupa (smaga invaliditāte). Bērni ar FT, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, ietver bērnus, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus. Personas pensijas vecumā ietver personas, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt (noteikts pirmais, otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis). Pensijas vecuma personām, kurām ir demence, ieteicams veidot īpaši šai mērķa grupai pielāgotus pakalpojumus.

4.3.5.1. pasākumu 2.kārtu paredzēts īstenot atklātā projektu iesniegumu atlasē, kā projekta iesniedzējus nosakot:
1) pašvaldības vai to izveidotus sociālo pakalpojumu sniedzējus;
2) citus sociālo pakalpojumu sniedzējus (neatkarīgi no to juridiskā statusa – sabiedrība ar ierobežotu atbildību, biedrības un nodibinājumi u.c.).
Projekta iesniedzēji pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas būs ESF Plus (turpmāk - ESF+) finansējuma saņēmēji (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

4.3.5.1. pasākuma 2.kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 15 800 186 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 13 430 158 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 370 028 euro.

4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas ietvaros kā 15 procentu līdzfinansējums ESF+ finansējumam tiek plānots valsts budžeta līdzfinansējums.
Valsts budžeta līdzfinansējums kā nacionālā līdzfinansējuma finansējuma avots tiek noteikts, lai nodrošinātu vienādu pieeju attiecībā uz visiem projekta iesniedzējiem un ņemot vērā, ka:
1) citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas nav pašvaldību izveidoti vai pašvaldību finansēti, ir ļoti ierobežoti pašu finansējuma līdzekļi, lai nodrošinātu nepieciešamo līdzfinansējumu (15 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas projekta īstenošanai. Tā kā šie sociālo pakalpojumu sniedzēji savu darbību un pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām pamatā nodrošina, piesaistot finansējumu no dažādu fondu un citu finanšu instrumentu finansētiem projektiem, prasība citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem atrast un nodrošināt privāto finansējumu 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas projekta īstenošanas līdzfinansēšanai nemotivēs un atsevišķos gadījumos arī atturēs potenciālos projektu iesniedzējus no dalības 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas projektu iesniegumu atlasē;
2) arī pašvaldības pēdējā laikā arvien biežāk saskaras ar grūtībām atrast un nodrošināt līdzfinansējumu ES fondu un citu finanšu instrumentu finansētu projektu īstenošanai (atsevišķām pašvaldībām ir ierobežotas iespējas saņemt aizņēmumu Valsts kasē vai pašvaldību finansiālā situācija neļauj uzņemties papildu finansiālās saistības dalībai projektos), kā rezultātā daudzas pašvaldības var atteikties no dalības 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas projektu iesniegumu atlasē. LM telefoniski ir saņēmusi neformālu informāciju no atsevišķām pašvaldībām par to, ka tās neplāno piedalīties 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas projektu iesniegumu atlasē tieši dēļ grūtībām nodrošināt nepieciešamo pašvaldības finansējumu projekta līdzfinansēšanai. Tādēļ, paredzot valsts budžeta finansējumu kā 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas nacionālā līdzfinansējuma finansējuma avotu, tiks veicināta arī pašvaldību iesaistīšanās šī pasākuma īstenošanā;
3) 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas ietvaros ieguldījumi plānoti tikai SBSP sniegšanas nodrošināšanai un ir vērsti tikai uz atbalsta nodrošināšanu mazaizsargātajām sabiedrības grupām – personām ar invaliditāti.

4.3.5.1. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots. Uz 4.3.5.1. pasākuma 2.kārtu attiecināmā elastības finansējuma daļa (2 492 876 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 2 118 945 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3.3. SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 34 298 868 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 29 154 038 euro, apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 14 000 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 11 900 000 euro apmērā.

4.3.5.1. pasākuma 2.kārtas ietvaros izmaksas būs attiecināmas, ja tās atbildīs MK noteikumos par 4.3.5.1. pasākuma 2.kārtas īstenošanu minētām izmaksu pozīcijām un būs radušās ar dienu, kad noslēgtas vienošanās vai līgumi par projekta īstenošanu.

4.3.5.1. pasākuma 2.kārtas projektu īstenošana ir plānota no 2025. gada 1. ceturkšņa, bet ne ilgāk kā 30 mēnešus no dienas, kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi un kopumā ne ilgāk līdz 2029. gada 31. decembrim. Šajā 30 mēnešu projekta īstenošanas laika periodā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām ne ilgāk kā 24 mēnešus. Pārējo laiku projektā (ne vairāk kā 6 mēnešus) var plānot projekta uzsākšanas sagatavošanās darbībām (piemēram, personāla piesaistei, mērķa grupas personu individuālo vajadzību izvērtēšanai) un projekta īstenošanas noslēgšanas darbībām (piemēram atskaišu un noslēguma maksājuma sagatavošanai). Izmaksas projektā atbilstoši TA projekta noteiktajām vienības izmaksām plāno tikai laika periodam, kurā tiek nodrošināta pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām (ne vairāk kā 24 mēneši). Atsevišķas izmaksas projekta uzsākšanas sagatavošanās vai noslēguma darbībām projektā neplāno.

4.3.5.1. pasākuma 2.kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs: programmas iznākuma rādītājs – sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas SBSP – 471.

4.3.5.1.pasākuma 2.kārtas ietvaros uzraudzības rādītāju starpposma vērtības netiek noteiktas, ņemot vērā, ka līdz 2024.gada 31.decembrim vēl nebūs uzsākta pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām.

4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas ietvaros paredzētas šādas atbalstāmās darbības:

1. Individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plāna izstrāde. Pirms SBSP sniegšanas uzsākšanas finansējuma saņēmējs būs jāveic projektā iesaistāmo mērķa grupas personu individuālo vajadzību izvērtējumu un katrai personai sastāda individuālu sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes, bērna attīstības vai personas vai ģimenes atbalsta pakalpojumu sniegšanas plānu (turpmāk – atbalsta plāns).
Atbalsta plānā jāietver:
- risināmās problēmas definējumu;
- ilgtermiņa un īstermiņa mērķus;
- uzdevumus, veicamos pasākumus, termiņu, sagaidāmo rezultātu un atbildīgo personu.

2. SBSP sniegšana. Pēc mērķa grupas personu individuālo vajadzību izvērtēšanas un atbalstu plānu izstrādes finansējuma saņēmējs ne vairāk kā 24 mēnešu periodā nodrošinās šādu SBSP sniegšanu mērķa grupas personām:
- Grupu mājas (dzīvokļi) personām ar GRT. Grupu māja (dzīvoklis) ir atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar GRT nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā. Grupu mājā (dzīvoklī) personai nodrošina diennakts uzraudzību, palīdzību un atbalstu pašaprūpē vai, ja nepieciešams, sociālo aprūpi, sadzīves iemaņu apgūšanu un uzturēšanu, sociālo prasmju pilnveidi, sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu, sociālā darbinieka individuālās konsultācijas. Grupu mājā (dzīvoklī) personai tiek veidota izpratne par normālu dienas ritmu, t.i., darba dienās dienas laikā persona pēc iespējas ir nodarbināta (strādā algotu darbu brīvā darba tirgū, sociālajā uzņēmumā, subsidētajā darbā vietā, u.tml.), ir algota darba meklējumos, apgūst arodu vai kvalifikāciju, apmeklē specializētās darbnīcas, apmeklē dienas aprūpes centru un tamlīdzīgi. Līdz ar to ir svarīgi, lai projekta ietvaros sniegtais grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums atrastos ar kājām (tai skaitā izmantojot tehniskos palīglīdzekļus) vai sabiedrisko transportu sasniedzamā attālumā no citiem mērķa grupai nepieciešamiem pakalpojumiem, kā arī vispārējiem pakalpojumiem (ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, kultūras iestādes u.c.).
Ņemot vērā, ka pasākuma mērķa grupa grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņemšanai ir pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, t.i., personas ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un pakalpojuma sniegšanas izmaksām plānots piemērot aprūpes pakalpojumu mājās vienības likmi, sociālās aprūpes komponentes nodrošināšana pakalpojuma ietvarā ir obligāta. Speciālistu iesaistes kontekstā tas nozīmē sociālā aprūpētāja un aprūpētāja iesaisti pakalpojuma sniegšanā.
Papildus minētajam grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma ietvaros var paredzēt veselības aprūpes speciālistu atbalsta nodrošināšanu, ņemot vērā, ka mērķa grupas personām var būt hroniskas slimības un var būt nepieciešama, piemēram, medicīnas māsas veikta medikamentu ievadīšana, ādas bojājuma aprūpe, urīna katetra maiņa un aprūpe vai citas ārstniecības personas piesaistīšana atbilstoši personas individuālajām vajadzībām. Tas neizslēdz vispārējo veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu kā prioritāru gadījumos, kad tas ir iespējams;
- Dienas aprūpes centrs personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar GRT darbspējas vecumā un pensijas vecuma personām). Dienas aprūpes centrs dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Dienas aprūpes centrs strādā pilnu darba dienu, bet nepieciešamais pakalpojuma apjoms tiek pielāgots individuāli atbilstoši katras personas vajadzībām. Dienas aprūpes centram ir jāatrodas vietā, kas tās normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ir ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu.
Saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, veselības aprūpes speciālistu iekļaušana dienas aprūpes centru pakalpojumos ir iespējama, bet nav obligāta. Pasākuma ietvaros sniegto dienas aprūpes centru pakalpojumos veselības aprūpes speciālistu iesaiste ir obligāta, jo Eiropas Savienības noteiktās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vienības izmaksās dienas aprūpes pakalpojumam pakalpojuma finansētajās darbībās ir iekļauta medicīniskā aprūpe;
- Specializētās darbnīcas personām ar GRT. Specializētās darbnīcas ir darbnīcas, kurās nodrošināts speciālistu atbalsts personām ar GRT. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina klienta nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu, darba iemaņu apguvi, individuālās vai grupu nodarbības sociālā rehabilitētāja vadībā, sociālā darbinieka individuālās konsultācijas, klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamība, brīvā laika pasākumus. Specializētajām darbnīcām ir jāatrodas vietā, kas tās normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ir ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu.
Saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, veselības aprūpes speciālistu iekļaušana specializēto darbnīcu pakalpojumos ir iespējama, bet nav obligāta. Pasākuma ietvaros sniegto specializēto darbnīcu pakalpojumos veselības aprūpes speciālistu iesaiste ir obligāta, jo ES noteiktās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vienības izmaksās dienas aprūpes pakalpojumam pakalpojuma finansētajās darbībās ir iekļauta medicīniskā aprūpe.

Visiem SBSP, kurus plānots projekta ietvaros nodrošināt projekta mērķa grupas personām, ir jābūt reģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. SBSP sniegšanas vietām jābūt pilnībā aprīkotām un funkcionālām pilnvērtīga pakalpojuma nodrošināšanai projekta mērķa grupas personām. 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas ietvaros ieguldījumi SBSP sniegšanas vietu pilnveidē (tai skaitā pakalpojumu infrastruktūrā) nav atbalstāmi.

3. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmēji nodrošina informācijas un publicitātes, kā arī vizuālās identitātes pasākumus, kas noteikti regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā un ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās. 

4. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana. Šīs darbības ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina visas nepieciešamās darbības (speciālistu piesaiste, maksājumu pieprasījumu sagatavošana u.c.), kas saistītas ar projekta vadību un tā īstenošanas nodrošināšanu.

4.3.5.1. pasākuma 2.kārtas ietvaros paredzētas tikai vienkāršotās attiecināmās izmaksas.

Projektā izvēlēto SBSP sniegšanai tiek plānots piemērot tikai vienkāršotās izmaksas, kuras veido divas vienības izmaksu likmes, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) 2023. gada 1. septembra Deleģētā regulā 2023/1676, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 papildina attiecībā uz vienību izmaksu, fiksētas summas maksājumu un vienotu likmju, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, noteikšanu saistībā ar izdevumiem, ko Komisija atmaksā dalībvalstīm:
1. sabiedrībā balstītu dienas aprūpes pakalpojumu (dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīca) sniegšanas izmaksas, kas ir 8.25 euro stundā vienai mērķa grupas personai. Vienlaikus kopējais atbalsts dienas aprūpes tipa pakalpojumu sniegšanai nevarēs pārsniegt 31 670 euro 24 mēnešu periodā vienai mērķa grupas personai, kas Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienības izmaksu dubultā gada likme (2 gadi x 15 835 euro/gadā) dienas aprūpes tipa pakalpojumu izmaksām vienai mērķa grupas personai;
2. sabiedrībā balstītu aprūpes mājās pakalpojumu (grupu māja (dzīvoklis) izmaksas, kas ir 1 705 euro mēnesī par personai individuāli sniegtu atbalstu. Tās projekta ietvaros kopumā nepārsniedz 40 918 euro 24 mēnešu periodā vienai mērķa grupas personai, kas ir Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienības izmaksu dubultā gada likme (2 gadi x 20 459 euro/gadā) aprūpes mājās tipa pakalpojumu izmaksām vienai mērķa grupas personai.

Lai piemērotu dienas aprūpes pakalpojumu vienības izmaksas, personai ir jānodrošina visas zemāk minētās pakalpojuma komponentes:
- medicīniskā aprūpe (veselības aprūpes speciālistu atbalsts);
- palīdzība pašaprūpē;
- funkcionālo un sociālo prasmju attīstības pasākumi;
- aktivitātes grupās, piemēram, kognitīvo spēju uzturēšanai vai attīstībai, prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības, brīvā laika aktivitātes un relaksējošās nodarbības.

Pakalpojuma saņemšanas laikā, pakalpojuma sniedzējs aprūpes procesā aizstāj personas ģimenes vai mājsaimniecības locekļus, nodrošinot viņiem atelpu.
Lai gan saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, sociālās aprūpes nodrošināšana un veselības aprūpes speciālistu iekļaušana dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu pakalpojumos ir iespējama, bet nav obligāta, pasākuma ietvaros finansētajos dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu pakalpojumos sociālās aprūpes un veselības aprūpes komponentes pakalpojuma ietvarā ir obligātas. Speciālistu iesaistes kontekstā tas nozīmē sociālā aprūpētāja un aprūpētāja iesaisti pakalpojuma sniegšanā. Veselības aprūpes speciālistu atbalsts sociālā pakalpojuma ietvaros ir jāplāno atbilstoši klientu individuālajām vajadzībām. Ņemot vērā, ka mērķa grupas personām var būt hroniskas slimības, var būt nepieciešama, piemēram, medicīnas māsas veikta medikamentu ievadīšana, ādas bojājuma aprūpe, urīna katetra maiņa un aprūpe vai citas ārstniecības personas piesaistīšana atbilstoši personu individuālajām vajadzībām, piemēram, fizioterapeits vai ergoterapeits individuālajām vai grupu nodarbībām u.c.. Tas neizslēdz vispārīgo veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu kā prioritāru gadījumos, kad tas ir iespējams.
Ja pakalpojuma izmaksām tiek piemērota stundas likme, pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina mērķa grupas personu apmeklējumu (pakalpojuma saņemšanas stundu) uzskaite un darbinieku darba laika uzskaites tabulas vai citi pārbaudāmi laika pārvaldības ieraksti.

Papildus iepriekšminētajam pakalpojuma ietvarā var būt arī šādas komponentes:
- terapijas un rehabilitācijas pakalpojumi mājās, piemēram, fizioterapeita vai ergoterapeita pakalpojumi, ja personai ir fiziska rakstura traucējumi;
- medicīniskā aprūpe (veselības aprūpes speciālistu atbalsts).

Pakalpojuma saņemšanas laikā, pakalpojuma sniedzējs aprūpes procesā aizstāj personas ģimenes vai mājsaimniecības locekļus, nodrošinot atelpu.
Neskatoties uz to, ka grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums ir noteiktu aktivitāšu kopums, šī pakalpojuma sniegšanas izmaksu kompensācija tiek balstīta uz katrai personai individuāli sniegto atbalstu, piemērojot vienības izmaksu mēneša likmi. Gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts nepilnu mēnesi, piemēro dienas likmi (85 euro dienā).

ES noteiktās SBSP vienības izmaksas neparedz grupu nodarbību vai citu grupai sniegtu atbalstu personas mājoklī, tāpēc grupu dzīvokļa pakalpojuma finansēšanā vienības izmaksas kompensē personai individuāli sniegta atbalsta izmaksu kompensāciju. Tiek pieņemts, ka individuāli sniegts atbalsts vienai mērķa grupas personai grupu mājā (dzīvoklī) ir vidēji 5 stundas dienā un 160 stundas mēnesī  Pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina darbinieku darba laika uzskaites tabulas vai citi pārbaudāmi laika pārvaldības ieraksti.

Pilnvērtīga SBSP sniegšanai nepieciešamā materiāltehniskā nodrošinājuma izmaksas, kā arī projekta publicitātes un projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas ir iekļautas iepriekšminētajās vienības izmaksās un tās atsevišķi projektā neplāno.

Kā SBSP sniegšanas vienkāršoto izmaksu rezultātus pamatojošie dokumenti, kas būs par pamatu izdevumu attiecināšanai un maksājumu veikšanai, būs pašvaldību vai citu sociālo pakalpojumu sniedzēju sagatavotās un sadarbības iestādei iesniegtās atskaites un pārskati par mērķa grupas personām sniegtajiem SBSP un to apmēru stundās, mēnešos vai dienās attiecīgā laika periodā. Savukārt detālāka informācija un uzskaite par katrai mērķa grupas personai sniegto atbalstu un tā apmēru tiks nodrošināta pie sociālo pakalpojumu sniedzēja un sadarbības iestādei būs pieejama, veicot pārbaudes projekta īstenošanas vietā vai pēc pieprasījuma.

Projekta iesniedzējs, lai aprēķinātu projekta kopējo attiecināmo izmaksu apmēru SBSP sniegšanai, summē SBSP sniegšanas izmaksas, ko aprēķina, reizinot projektā iesaistāmo mērķa grupas personu skaitu ar attiecīgām vienības izmaksām.

Piemērs. Finansējuma saņēmējs plāno projektā sniegt grupu dzīvokļa pakalpojumu 10 personām ar GRT un dienas aprūpes centra pakalpojumu 10 personām ar GRT.
Ņemot vērā, ka grupu dzīvokļa pakalpojums ir klasificējams kā aprūpes mājās tipa pakalpojums, finansējuma saņēmējs nodrošinās šī pakalpojuma sniegšanu 24 mēnešus projektā iesaistītajām 10 personām ar GRT, piemērojot aprūpes mājās tipa pakalpojuma vienības mēneša likmi (1 705 euro). Līdz ar to 24 mēnešu periodā vienai mērķa grupas personai sniedzamais individuālais atbalsts būs 24 mēneši (24 mēneši x 1705 euro), kuru nodrošināšanai finansējuma saņēmējs varētu plānot attiecināmās izmaksas 40 920 euro vienai projekta mērķa grupas personai. Taču,  ņemot vērā MK noteikumos noteikto ierobežojumu – aprūpes pakalpojumu mājās (grupu māja (dzīvoklis)) sniegšanas izmaksām – 1 705 euro mēnesī par personai individuāli sniegtu atbalstu un nepārsniedzot 40 918 euro 24 mēnešu periodā vienai šo mērķa grupas personai – finansējuma saņēmējs var plānot 40 918 euro.
Attiecīgi kopumā projektā var plānot 409 180 euro par grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšanu projektā 10 mērķa grupas personām ar GRT. Vienlaikus finansējuma saņēmējs pieņem, ka projektā iesaistītajām 10 personām ar GRT būs nepieciešams dienas aprūpes centra pakalpojums vidēji 3 dienas nedēļā, 8 stundas dienā. Līdz ar to 24 mēnešu periodā vienai mērķa grupas personai dienas aprūpes centra pakalpojums būs nepieciešams 2 496 stundas (52 nedēļas x 2 gadi x 24 stundas), kuru nodrošināšanai finansējuma saņēmējs var plānot attiecināmās izmaksas 20 592 euro (2 496 stundas x 8,25 euro) vienai projekta mērķa grupas personai jeb kopumā 205 920 euro par dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanu projektā 10 mērķa grupas personām ar GRT.
Attiecīgi šī projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 409 180 euro (grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšana) + 205 920 euro (dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšana) = 615 100 euro.

Ņemot vērā, ka visi 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas ietvaros iesniegtie un atbalstītie projekti būs stratēģiski svarīgi projekti, un lai nodrošinātu vienotu pieeju papildus komunikācijas pasākumu īstenošanai atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteiktajam, TA projekts paredz, ka LM kā atbildīgā iestāde par 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas ietvaros atbalstītajiem stratēģiski svarīgajiem projektiem organizēs vismaz vienu informatīvo pasākumu vai aktivitāti, tajā iesaistot Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, LM, vadošo iestādi un sadarbības iestādi, vienlaikus izstrādājot arī komunikācijas pasākumu plānu stratēģiski svarīgo 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas projektu kopai. Komunikācijas pasākumu plāns var tikt integrēts LM kā atbildīgās iestādes izstrādātajā kopējā komunikācijas pasākumu plānā.

4.3.5.1. pasākuma 2.kārtas investīcijām būs tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”).