Anotācija

Līdz šim Latvijā ir konstatētas problēmas ar zālāju biotopu stāvokļa novērtējumu. Tās saistītas gan ar zālāju neatbilstošu apsaimniekošanu, gan pamešanu vai pārveidošanu citos zemes lietošanas veidos. 
Noteikumu projektā paredzētajā intervencē LA4.6. iecerēts sniegt atbalstu lauksaimniekiem potenciālo bioloģiski vērtīgo zālāju platību, kā arī aizaugušu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un putnu dzīvotņu atjaunošanai, lai kopumā dotu pienesumu dabisko zālāju platību palielināšanai retos vai prioritāros biotopos, tā mazinot atšķirību starp reālo biotopa platību un tā labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai minimālo nepieciešamo platību. Tas ļautu iekļaut pozitīvāku informāciju reizi sešos gados sagatavojamajā kopējā ziņojumā par biotopu stāvokli valstī saskaņā ar Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Dzīvotņu direktīva) 17. pantu, atspoguļojot arī prioritāro rīcību saistībā ar programmu Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027) (turpmāk –  PAF 2021–2027). Dzīvotņu direktīvas 17. pantā minētā ziņojuma būtība ir novērtēt sasniegumus virzībā uz valstu apņemšanos apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Savukārt atbilstoši PAF 2021–2027 datiem vairāk nekā puse zālāju biotopu ir sliktas kvalitātes, jo ir neatbilstoši apsaimniekoti. Tā kā lielākā daļa neapsaimniekoto zālāju biotopu ir privātīpašums, ir jāpieliek lielākas pūles, lai privātas zemes īpašniekus iesaistītu zālāju biotopu atjaunošanā un apsaimniekošanā. Daudzās situācijās ir iespējams panākt degradētu platību atjaunošanu tādā stāvoklī, kad ar laiku tie kļūst pielīdzināmi aizsargājamiem biotopiem un (vai) piemēroti par aizsargājamu sugu dzīvotnēm. Lai to kvalitatīvi īstenotu, katrai teritorijai ir jāsagatavo sagaidāmajam mērķim piemērots zālāju atjaunošanas plāns, tajā paredzot konkrētas īstenojamās darbības no atjaunošanas pasākumu kataloga, lai panāktu vēlamo rezultātu (pieejami kā paraugs šīs anotācijas pielikumā). Atbalsttiesīgā persona, lai pretendētu uz intervences LA4.6. atbalstu, izvēlas sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu atbilstošās sugu grupas, sugas vai biotopu grupas ekspertu (turpmāk – biotopu eksperts), kuram ir spēkā esošs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtību. Biotopu eksperts Dabas aizsardzības pārvaldes Ģeodatubāzes struktūrā "Zālāju apsaimniekošanas plāni" (turpmāk – ZAP) sagatavo atbalsta pretendenta zālāju atjaunošanas plānu (informācija par ģeodatubāzi, ZAP projektējuma aprakstu un skaidrojumiem pieejami https://www.daba.gov.lv/lv/dabas-datu-veidnes). Sagatavojot zālāju atjaunošanas plānu, biotopu eksperts, tajā ietver tādus atjaunošanas pasākumus, kas vērsti uz intervences LA4.6. noteiktā mērķa sasniegšanu un tajā paredzēto prasību izpildes nodrošināšanu. Tāpat biotopu eksperta īstenojamo darbu plānojumam jābūt saskaņā ar dabisko pļavu un ganību atjaunošanas vadlīnijām un (vai) projektā GrassLIFE sniegtajiem padomiem zālāju atjaunošanai (Rūsiņa (ed.), 2017; Grasslife, bez dat.). Ja īstenojamie darbi ir pretrunā ar vadlīnijām un (vai) padomiem, tas jāpaskaidro.

Noteikumu projekts attieksies uz lauksaimniekiem, kas brīvprātīgi izvēlēsies atjaunot esošu vai potenciālu zālāju biotopu platības, lai panāktu kopējo apsaimniekoto zālāju biotopu platību palielināšanos valstī. Tādējādi būs iespēja sagatavot labvēlīgāku Latvijas ziņojumu, kurš prasīts Dzīvotņu direktīvas 17. pantā un kurā līdz šim ir konstatēts nelabvēlīgs zālāju biotopu platību statuss.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti ir sagatavojuši karti, kas pievienota šīs anotācijas pielikumā kā informatīvs materiāls, lai uzskatāmi būtu iespējams identificēt teritorijas, kurās ir vislielākā nepieciešamība pēc zālāju biotopu atjaunošanas. Tās ir 18 prioritārās Natura 2000 teritorijas, kas identificētas PAF 2021–2027: Abavas senleja, Aiviekstes paliene, Aukšdaugava, Dvietes paliene, Engures ezers, Gaujas nacionālais parks, Kuja, Ķemeru nacionālais parks, Liepājas ezers, Lubāna mitrājs, Mugurves pļavas, Ogres ieleja, Rāznas nacionālais parks, Sventājas upes ieleja, Svētes paliene, Veclaicene, Vestiena un Ziemeļgauja. 

Atbalsta saņemšanas nosacījumi
Intervences LA4.6. īstenošanas mērķis ir nodrošināt zālāju augu un putnu sugu dzīvotņu platības kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju uzlabošanos saistībā ar biotopu stāvokli valstī, tādējādi veicinot bioloģisko daudzveidību un atjaunojot ekosistēmas.
Tās īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija.

Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo un publisko finansējumu pieprasa un saņem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem. Projekta īstenošanas termiņš ir divi gadi no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam.

Intervence LA4.6. ir vērsta uz lauksaimniecību. Par to liecina rādītāji, kas raksturo šīs intervences izpildi, piemēram, "O.23. Atbalstīto ārpussaimniecības neienesīgo ieguldījumu darbību vai vienību skaits" un "R.32 To lauku saimniecību daļa, kas saņem KLP ieguldījumu atbalstu, ar ko veicina bioloģisko daudzveidību". Šī iemesla dēļ atbalsta pretendents intervencē LA4.6. ir lauksaimnieks – fiziska vai juridiska persona. Šī noteikumu projekta izpratnē tā ir persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un saņem tiešos maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem vai īsteno kādu no lauku attīstības intervencēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai.

Zemei, uz kuras plānots īstenot intervenci LA4.6., jābūt atbalsta pretendenta īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai nomā. Ja tā tiek nomāta, līgumam jābūt noslēgtam vismaz uz projekta īstenošanas laiku.

Vienlaikus atbalsta saņēmējam pēc šīs intervences LA4.6. īstenošanas ir jāturpina apsaimniekot atjaunoto platību un to uzturēt labā stāvoklī, ieviešot lauku attīstības intervenci LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana" (turpmāk – intervence LA10.5.) atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai. Ja tas netiek ievērots, Lauku atbalsta dienests normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktajā kārtībā atbalsta saņēmējam izmaksātajam intervences publiskajam finansējumam piemēro finanšu korekcijas, pieprasot daļējā apmērā atmaksāt atbalstu.

Intervencē LA4.6. kopējā atbalstam pieteiktā platība ir vismaz 0,3 hektāri un viena poligona platība ir vismaz 0,1 hektārs. Atbalsttiesīgā platība ir kartogrāfiski identificēta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS", un tā ir
1) Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops un putnu dzīvotne zālājos, kas ietilpst kādā no lauku attīstības intervencē LA10.5. noteiktajām septiņām zālāju klasēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai un kam nepieciešami kvalitāti uzlabojoši pasākumi, kuri pamatoti ar Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņotu zālāju atjaunošanas plānu, kas publicēts Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS";
2) ekoloģiski nozīmīgs zālājs, tostarp potenciālais zālāju biotops vai apmežojusies platība, kam nepieciešami kvalitāti uzlabojoši pasākumi, kuri pamatoti zālāju atjaunošanas plānā, kurš saskaņots ar Dabas aizsardzības pārvaldi un publicēts Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS", un kas nav platība kādā no intervences LA10.5. noteiktajām septiņām zālāju klasēm.

Zālāju atjaunošanas plāns
Lai pretendētu uz atbalstu par atbalsttiesīgo platību, atbalsta pretendents izvēlas sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu atbilstošās sugu grupas, sugas vai biotopu grupas ekspertu (turpmāk – biotopu eksperts), kuram ir spēkā esošs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtību. Biotopu eksperts Dabas aizsardzības pārvaldes Ģeodatubāzes struktūrā "Zālāju apsaimniekošanas plāni" (turpmāk – ZAP) sagatavo atbalsta pretendenta aktuālo zālāju atjaunošanas plānu.
Pēc zālāju atjaunošanas plāna saņemšanas no biotopu eksperta atbalsta pretendents plānu iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē, tam pievienojot brīvas formas iesniegumu par zālāju atjaunošanas plāna apstiprināšanu. Dabas aizsardzības pārvalde to izskata un sniedz atbildi par tā satura izvērtējuma rezultātu. Dabas aizsardzības pārvalde, vērtējot zālāju apsaimniekošanas plānu, izskata tā atbilstību dabas aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām un projekta mērķim, pēc nepieciešamības precizējot plānu.Dabas aizsardzības pārvalde, akceptējot iesniegumā un ZAP minētos pasākumus, zālāju apsaimniekošanas plānu publicē Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS", par to paziņojot biotopu ekspertam, kas sagatavoja plānu, un atbalsta pretendentam, kas pasūtījis konkrēto zālāju atjaunošanas plānu. Ja Dabas aizsardzības pārvalde nepiekrīt atbalsta pretendenta iecerei, tā noraida zālāju apsaimniekošanas plānu. Ja Dabas aizsardzības pārvalde secina, ka zālāju atjaunošanas apstiprināšanai nepieciešama papildinformācija, atbalsta pretendents 20 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz pieprasīto informāciju.

Biotopu eksperts zālāju apsaimniekošanas plānu sagatavo ZAP ģeodatubāzes datnes veidā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē publiskotajai datnes struktūrai, formātam, apzīmējumiem un klasifikatoriem. Par platību, kurā paredzēts īstenots intervenci, biotopu eksperts Dabas aizsardzības pārvaldes Ģeodatubāzes struktūrā "Zālāju apsaimniekošanas plāni" (turpmāk – ZAP) sagatavo atbalsta pretendenta zālāju atjaunošanas plānu datnes veidā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē publiskotajai datnes struktūrai, formātam, apzīmējumiem un klasifikatoriem un tajā norāda 
1) zālāju atjaunošanas plāna pasūtītāju, kas ir šīs intervences atbalsta pretendents;
2) ziņas par zālāja vēsturisko izmantošanu;
3) atzinumu, kas atbilst normatīvajos aktos par sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturu un tajā ietvertajām minimālo prasību nosacījumiem, ja atbalstam pieteikta platība, kas nav identificēta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS", kā arī šīs platības inventarizāciju un kartējumu;
4) atjaunojošajai ganīšanai un pļaušanai vajadzīgo infrastruktūras objektu nepieciešamības pamatojumu;
5) vismaz vienu no šajos noteikumos minētajiem atjaunošanas pasākumiem, kas nodrošina intervences mērķa sasniegšanu;
6) ieteicamos darbus zālāja stāvokļa uzlabošanai pēc intervences īstenošanas.

Publiskā finansējuma veids un apmērs
Atbalsta intensitāte ir 90 procentu no projekta attiecināmajiem izdevumiem saskaņā ar regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta "c" apakšpunkta "i" apakšpunktu.

Attiecināmās izmaksas
1. Ar zālāju biotopu atjaunošanu saistītās izmaksas, t. i., projekta iesnieguma sagatavošanas, bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanas plāna sagatavošanas un tā pārbaudes, biotopa kartēšanas, platības atjaunošanas vai kvalitātes uzlabošanas izmaksas atbilstoši projekta tāmes pozīcijām par konkrētām darbībām, nepieciešamo materiālu, kā arī platības atjaunošanai un kopšanai nepieciešamās mazās tehnikas un iekārtu iegādei (piemēram, krūmgrieža, mačetes u. tml.), atjaunojošajai ganīšanai nepieciešamo elektrisko ganu un to aprīkojuma izmaksas, konsultantu un ekspertu honorāri, tostarp par Dabas aizsardzības pārvaldes publiskajiem vides izglītības maksas pakalpojumiem par sniegtajiem atzinumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādi, trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksas, ja šie pakalpojumi tiek izmantoti projekta mērķu sasniegšanai, tostarp vienreizējās izmaksas, izdevumi par degvielu un ar projekta īstenošanu saistītās citas vispārējās izmaksas, tostarp par mobilā ganāmpulka sniegtajiem pakalpojumiem. apakšpunktā minētās izmaksas saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "b" apakšpunktu sedzamas kā vienības izmaksas – 1900 euro par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru – atbilstoši Zemkopības ministrijas apstiprinātajai vienības izmaksas finansējuma aprēķina metodikai, kas sagatavota saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 2. punkta "a" apakšpunktu.
2. Par dažādu infrastruktūras objektu būvniecību, tostarp žogu un ceļa infrastruktūras, kā arī atjaunojošajai ganīšanai un pļaušanai nepieciešamās vienas caurtekas iegādes un izbūves izmaksas, ja atjaunojamo poligonu kopējā atjaunojamā platība ir vismaz trīs hektāri, – 2880 euro uz katriem trim hektāriem.
3. Tehnikas un iekārtu iegādes izmaksas, kas pārsniedz 2000 euro par vienu vienību, saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto sedzamas kā vienības izmaksas, ievērojot Zemkopības ministrijas apstiprināto Tehnikas un iekārtu katalogu, kas sagatavots saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 2. punkta "a" apakšpunktu un kas ir tehnikas un iekārtu izmaksu standarta likmes noteikšanai izmantojams Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmas elektroniskais rīks, taču kopumā visu tehnikas un iekārtu iegādes izmaksu summa tāmē nevar būt vairāk par 4000 euro.
4. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto sedzamas kā vienotas likmes finansējums. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas 2021/1060 54. panta "a" apakšpunktam projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienotu likmi septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Šīs izmaksas piemēro tikai atbalsta pretendentiem, kas nav fiziskas personas.

Infrastruktūras objektu būvniecības izmaksas un tehnikas un iekārtu iegādes izmaksas, kas pārsniedz 2000 euro par vienu vienību, ir attiecināmas, ja atbalsta pretendents īsteno zālāju biotopu atjaunošanu.

Ir skaidri noteiktas izmaksas, kas nav attiecināmas, tostarp tās, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot izdevumi, kas saistīti ar projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanu un iesnieguma sagatavošanu un vispārējām izmaksām. Nav attiecināmas ganību dzīvnieku iegādes izmaksas.

Lai īstenoto intervenci LA4.6., atbalsta pretendentam ir pieejams avanss ne vairāk kā 50 procentu apmērā no projekta kopējā publiskā finansējuma pēc tam, kad apstiprināts lēmums par projekta iesniegumu.

Atbalsta pieprasīšana, piešķiršana un īstenošana
Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši punktu skaitam projektu atlases kritērijos, kas apstiprināti Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komitejā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

Plānošanas periodā viens atbalsta pretendents var iesniegt vairākus projektus.

Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:
1) projekta iesniegumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) atjaunojamās platības zālāja vispārējo raksturojumu, tostarp platību un biotopa kodu, ja tāds ir piešķirts, ietverot arī īsu informāciju par plānotajām darbībām katrā poligonā;
b) atjaunojošajai ganīšanai un pļaušanai vajadzīgo infrastruktūras objektu, tehnikas un iekārtu iegādes nepieciešamības pamatojumu, ja tos ir plānots iegādāties, īstenojot intervenci;
c) zālāju atjaunošanas plāna identifikācijas numuru, ar kādu tas reģistrēts Dabas aizsardzības pārvaldes datu pārvaldības sistēma "OZOLS";
2) atbalsta pretendenta deklarāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai;
3) dokumentus, kas apliecina prasību izpildi saistībā ar zemes statusu. Šos dokumentus neiesniedz, ja konkrēto faktu apliecina ieraksts zemesgrāmatā;
4) informāciju par atbilstoši būvniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem Būvniecības informācijas sistēmā reģistrētu būvniecības lietu, – tikai gadījumos, kad intervencē tiek plānota infrastruktūras būvniecība.

Atbalsta saņēmējs intervenci uzsāk īstenot ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Šis nosacījums ir uzskatāms par izpildītu, ja atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis vismaz trīs fotofiksācijas par katru poligonu, kurā ir uzsākta intervences īstenošana, vai citu dokumentāciju, kas apliecina konkrētas darbības.

Ja radušie pamatoti apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams grozīt projektā apstiprinātos termiņus, atbalsta pretendents to saskaņo ar Lauku atbalsta dienestu, bet, ja nepieciešami grozījumi zālāju atjaunošanas plānā, tos saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Dabas aizsardzības pārvalde pati izdara atbilstošos precizējumus ZAP vai arī apstiprina, ka plānotos grozījumus var izdarīt biotopu eksperts.

Pēc intervences LA4.6. īstenošanas atbalsta pretendents
a) par to informē attiecīgo biotopu ekspertu, kas pārliecinās par īstenoto darbību atbilstību plānotajam, kā arī aizpilda bioloģiski vērtīgu zālāju inventarizācijas un monitoringa anketu un to iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē. Dabas aizsardzības pārvalde izvērtē anketā iesniegto informāciju, pēc nepieciešamības to precizē un aktualizē datus Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS", informējot par to zemes īpašnieku atbalsta pretendentu un Lauku atbalsta dienestu;
b) pēc paziņojuma saņemšanas no Dabas datu pārvaldības par to, ka dati ir aktualizēti Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS"​​​​​​, lai precizētu lauku blokus, iesniedz precizēšanas pieprasījumu Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ar lūgumu iekļaut intervencē atjaunoto platību lauku blokā, lai varētu platību pieteikt atbalstam intervencē LA10.5.

Lauku atbalsta dienests normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktajā kārtībā ir tiesīgs pieprasīt saņemtā atbalsta atmaksu pilnā vai daļējā apmērā, tostarp tad, ja atbalsta pretendents pārtrauc projekta īstenošanu, ieguldījumi nav īstenoti vai īstenoti tikai daļēji un neatbilst projektam.