25-TA-1372: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdes protokols Nr. 44 38. §, 2. punkts
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdes protokola Nr. 44 38. §, 2. punktu līdz 2025. gada 1. septembrim ir nepieciešams sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās", paplašinot tā tvērumu ar jaunu kompensāciju veidu - zemes maiņa.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk - ĪADT) aizņem 1 190,54 tūkst. ha jeb 18,44% sauszemes teritorijas (ieskaitot iekšzemes ūdeņus)[1]. Savukārt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi aizņem 49,52 tūkst. ha jeb 0,77% sauszemes teritorijas. Lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, vienlaikus salāgojot arī teritorijas attīstību un sabalansētu saimniecisko darbību, likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosaka septiņu dažādu kategoriju (sauszemes) ĪADT[2], kā arī to, ka tās var iedalīt funkcionālajās zonās. Atšķirīgas kategorijas ĪADT un to funkcionālajām zonām ir atšķirīgi aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Funkcionālās zonas nosaka, ņemot vērā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanas vajadzības, kā arī līdzšinējo saimniecisko darbību un tās ietekmi. Aizsargājamās teritorijas var iedalīt šādās funkcionālajās zonās: stingrā režīma, regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālā zona.
Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” katrai ĪADT funkcionālajai zonai tiek noteikti dažādas stingrības saimnieciskās darbības ierobežojumi, tai skaitā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Saimnieciskās darbības ierobežojumus var noteikt arī, apstiprinot konkrētu ĪADT individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kas paredz ĪADT dalījumu funkcionālajās zonās.
Būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ĪADT noteikti tieši mežsaimnieciskai darbībai: pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte, aizliegta galvenā cirte, aizliegta kailcirte, kā arī citi ierobežojumi. Iepriekšminētie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi nereti neļauj zemes īpašniekam gūt no sava īpašuma plānoto peļņu (ienākumus), attiecīgi nostādot zemes īpašnieku viņuprāt negodīgā situācijā. Privātā īpašumā (fiziskās personas, fiziskām personām piederoši uzņēmumi, juridiskas personas) ĪADT atrodas 73 895 ha meža zemes, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Šo mežaudžu tīrā tagadnes vērtība ir 765 434 771 euro.
Likums "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" (turpmāk - Kompensāciju likums) paredz zemes īpašniekiem kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem piemērot zemes atpirkšanu vai arī saņemt ikgadējus atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Atbalsta maksājuma summa ir atkarīga no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida un ir no 52 līdz 196 euro par hektāru.
2024. gada 5. martā mežsaimnieku un lauksaimnieku protestu laikā Ministru kabinetā tika iesniegta Latvijas mežu nozares organizāciju pārstāvju vēstule, kurā pieprasīts nekavējoties pieņemt izmaiņas normatīvajā regulējumā par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT, nosakot taisnīgas, mežaudzes tirgus vērtībai atbilstošas kompensācijas. Arī iepriekšējos gados dažādos formātos ir izteikta zemes īpašnieku neapmierinātība ar esošo kompensāciju mehānismu, īpaši, par no jauna uzliktiem aprobežojumiem.
Pēc vairākkārtējām, speciāli izveidotas un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres (saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 3. punktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ar 2024. gada 1. jūliju ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) 2024. gada 28. marta rīkojumu Nr. 1-2/46 “Par darba grupas izveidošanu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos sistēmas pilnveidošanai” apstiprinātas darba grupas sanāksmēm, tika sagatavoti priekšlikumi normatīvā regulējuma izmaiņām un Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdē tika skatīts Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai" (turpmāk - Informatīvais ziņojums). Informatīvais ziņojums, kas sagatavots, lai rastu efektīvākos piedāvājumus kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT, tai skaitā par iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai. Informatīvais ziņojums tika sagatavots, ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdes protokollēmuma Nr. 58 63§ 3. punktā noteikto, ka papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
[1] Centrālās Statistikas pārvalde, 2024.gada sākumā (Dabas aizsardzības pārvaldes dati)
[2] dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi
Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” katrai ĪADT funkcionālajai zonai tiek noteikti dažādas stingrības saimnieciskās darbības ierobežojumi, tai skaitā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Saimnieciskās darbības ierobežojumus var noteikt arī, apstiprinot konkrētu ĪADT individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kas paredz ĪADT dalījumu funkcionālajās zonās.
Būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ĪADT noteikti tieši mežsaimnieciskai darbībai: pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte, aizliegta galvenā cirte, aizliegta kailcirte, kā arī citi ierobežojumi. Iepriekšminētie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi nereti neļauj zemes īpašniekam gūt no sava īpašuma plānoto peļņu (ienākumus), attiecīgi nostādot zemes īpašnieku viņuprāt negodīgā situācijā. Privātā īpašumā (fiziskās personas, fiziskām personām piederoši uzņēmumi, juridiskas personas) ĪADT atrodas 73 895 ha meža zemes, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Šo mežaudžu tīrā tagadnes vērtība ir 765 434 771 euro.
Likums "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" (turpmāk - Kompensāciju likums) paredz zemes īpašniekiem kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem piemērot zemes atpirkšanu vai arī saņemt ikgadējus atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Atbalsta maksājuma summa ir atkarīga no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida un ir no 52 līdz 196 euro par hektāru.
2024. gada 5. martā mežsaimnieku un lauksaimnieku protestu laikā Ministru kabinetā tika iesniegta Latvijas mežu nozares organizāciju pārstāvju vēstule, kurā pieprasīts nekavējoties pieņemt izmaiņas normatīvajā regulējumā par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT, nosakot taisnīgas, mežaudzes tirgus vērtībai atbilstošas kompensācijas. Arī iepriekšējos gados dažādos formātos ir izteikta zemes īpašnieku neapmierinātība ar esošo kompensāciju mehānismu, īpaši, par no jauna uzliktiem aprobežojumiem.
Pēc vairākkārtējām, speciāli izveidotas un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres (saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 3. punktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ar 2024. gada 1. jūliju ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) 2024. gada 28. marta rīkojumu Nr. 1-2/46 “Par darba grupas izveidošanu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos sistēmas pilnveidošanai” apstiprinātas darba grupas sanāksmēm, tika sagatavoti priekšlikumi normatīvā regulējuma izmaiņām un Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdē tika skatīts Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai" (turpmāk - Informatīvais ziņojums). Informatīvais ziņojums, kas sagatavots, lai rastu efektīvākos piedāvājumus kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT, tai skaitā par iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai. Informatīvais ziņojums tika sagatavots, ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdes protokollēmuma Nr. 58 63§ 3. punktā noteikto, ka papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
[1] Centrālās Statistikas pārvalde, 2024.gada sākumā (Dabas aizsardzības pārvaldes dati)
[2] dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Esošais Kompensāciju likums šobrīd kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT paredz vienīgi zemes atpirkšanu dabas rezervātā vai citas ĪADT dabas rezervāta, stingrā vai regulējamā režīma zonā pieejamā finansējuma ietvaros vai arī iespēju saņemt ikgadējus atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Risinājuma apraksts
Informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā, izvērtējot esošo situāciju, tika konstatēts, ka zemes īpašnieki, kuru īpašumi ir aprobežoti, labprāt vēlētos tos samainīt pret citu līdzvērtīgu īpašumu, kurā viņi varētu pilnvērtīgi saimniekot.
Ievērojot iepriekšminēto, Kompensāciju likums tiek paplašināts ar jaunu kompensācijas veidu: aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala maiņa pret līdzvērtīgu valsts zemesgabalu (turpmāk — zemes maiņa). Paredzēts, ka mainīt zemes gabalu varēs, ja tas nav apbūvēts un īpašums atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai tam ir noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums. Uz šādu zemes vienības (gabala) nodalīšanu neattiecas zemes vienību sadali regulējošos normatīvajos aktos noteiktais aizliegums par minimālo zemes platību, ja jānodala īpašuma daļa, kurai nav mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma vai kura pilnībā neatrodas minētajās teritorijās.
Ievērojot iepriekšminēto, Kompensāciju likums tiek paplašināts ar jaunu kompensācijas veidu: aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala maiņa pret līdzvērtīgu valsts zemesgabalu (turpmāk — zemes maiņa). Paredzēts, ka mainīt zemes gabalu varēs, ja tas nav apbūvēts un īpašums atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai tam ir noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums. Uz šādu zemes vienības (gabala) nodalīšanu neattiecas zemes vienību sadali regulējošos normatīvajos aktos noteiktais aizliegums par minimālo zemes platību, ja jānodala īpašuma daļa, kurai nav mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma vai kura pilnībā neatrodas minētajās teritorijās.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra protokollēmuma Nr. 44 38.§ 7. punktu, Zemkopības ministrijai tika uzdots izvērtēt nepieciešamību sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" varētu īstenot zemes atpirkšanu kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem atbilstoši šajā Informatīvajā ziņojumā noteiktajiem nosacījumiem un ar akcionāra lēmumu šiem mērķiem pieejamo finansējuma apjomu.
Risinājuma apraksts
Lai gan netiek paredzēts grozīt zemes atpirkšanas regulējumu, lai varētu nodrošināt zemes maiņas procesu, ir nepieciešams papildināt Kompensāciju likumu ar normu, kas paredz, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir atbildīgā institūcija par zemes maiņu.
Turpmāk uz zemes maiņu varēs pretendēt tie zemju īpašnieki, kuru īpašums atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā, nav apbūvēts, vai tam ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums visa kalendārā gada laikā. Šāds kompensāciju likuma paplašinājums ļaus vairāk zemju īpašniekiem pieteikties uz zemes maiņu, jo līdz šim šāds kompensācijas veids nebija pieejams. Zemes īpašnieks var prasīt zemes maiņu sekojošos gadījumos:
1) ir stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta mikroliegumā, dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai pirms noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums;
2) zemi iekļauj mikroliegumā, dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc tam, kad:
a) pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu,
b) privatizācijas procesus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgts līgums par zemes īpašuma izpirkšanu,
c) stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā,
d) rakstveidā noslēgts zemes pirkuma vai cits atsavināšanas darījums, kurš taisīts kā notariālais akts vai apliecināts notariālā kārtībā.
Savukārt zemes mantinieks var prasīt zemes maiņu, ja:
1) par attiecīgo zemes īpašumu saņemta mantojuma apliecība un mantojuma atstājējam bija tiesības pretendēt uz zemes maiņu atbilstoši šā likuma nosacījumiem;
2) zemi iekļauj dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai mikroliegumā vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc mantojuma atklāšanās.
Turpmāk uz zemes maiņu varēs pretendēt tie zemju īpašnieki, kuru īpašums atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā, nav apbūvēts, vai tam ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums visa kalendārā gada laikā. Šāds kompensāciju likuma paplašinājums ļaus vairāk zemju īpašniekiem pieteikties uz zemes maiņu, jo līdz šim šāds kompensācijas veids nebija pieejams. Zemes īpašnieks var prasīt zemes maiņu sekojošos gadījumos:
1) ir stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta mikroliegumā, dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai pirms noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums;
2) zemi iekļauj mikroliegumā, dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc tam, kad:
a) pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu,
b) privatizācijas procesus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgts līgums par zemes īpašuma izpirkšanu,
c) stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā,
d) rakstveidā noslēgts zemes pirkuma vai cits atsavināšanas darījums, kurš taisīts kā notariālais akts vai apliecināts notariālā kārtībā.
Savukārt zemes mantinieks var prasīt zemes maiņu, ja:
1) par attiecīgo zemes īpašumu saņemta mantojuma apliecība un mantojuma atstājējam bija tiesības pretendēt uz zemes maiņu atbilstoši šā likuma nosacījumiem;
2) zemi iekļauj dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai mikroliegumā vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc mantojuma atklāšanās.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā sarežģītos zemes maiņas procesus ir ļoti būtiski samazināt administratīvo slogu abām iesaistītajām pusēm - gan zemes īpašniekiem, gan iesaistītajām institūcijām.
Risinājuma apraksts
Tādējādi, lai zemes maiņas process varētu iekļauties noteiktajos īpašuma novērtēšanas un atbilstošas teritorijas "piemeklēšanas" laika termiņos, ir nepieciešams noteikt prasības zemes īpašniekam pirms procesa uzsākšanas atbilstoši veikt zemes robežu uzmērīšanu un atjaunināt meža inventarizācijas datus, proti:
1) meža zemes platībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību ir spēkā esoša meža inventarizācijas lieta, kas nav vecāka par pieciem gadiem. Ņemot vērā, ka saskaņā normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību meža inventarizācija ir derīga 20 gadus, tā var neatbilst esošajai situācijai dabā, tāpēc ir ļoti būtiski - lai meža inventarizācijā tiktu attēlota aktuālā informācija.
2) zemes vienībai ir jābūt veiktai robežu uzmērīšanai un tās virsotņu koordinātām jābūt noteiktām saskaņā ar Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu (LKS-92) līdz 2025. gada 30. septembrim, pēc tam pašreiz lietotā LKS-92 tiks aizstāta ar Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizāciju - Latvijas koordinātu sistēmu epohā 2020,28 (turpmāk - LKS-2020) (https://likumi.lv/ta/id/202999-geotelpiskas-informacijas-likums). Ja zemes robežas norobežo īpašumus, kas pieder dažādiem īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, robežām jābūt noteiktām atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu un Civillikumā noteiktajām prasībām.
1) meža zemes platībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību ir spēkā esoša meža inventarizācijas lieta, kas nav vecāka par pieciem gadiem. Ņemot vērā, ka saskaņā normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību meža inventarizācija ir derīga 20 gadus, tā var neatbilst esošajai situācijai dabā, tāpēc ir ļoti būtiski - lai meža inventarizācijā tiktu attēlota aktuālā informācija.
2) zemes vienībai ir jābūt veiktai robežu uzmērīšanai un tās virsotņu koordinātām jābūt noteiktām saskaņā ar Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu (LKS-92) līdz 2025. gada 30. septembrim, pēc tam pašreiz lietotā LKS-92 tiks aizstāta ar Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizāciju - Latvijas koordinātu sistēmu epohā 2020,28 (turpmāk - LKS-2020) (https://likumi.lv/ta/id/202999-geotelpiskas-informacijas-likums). Ja zemes robežas norobežo īpašumus, kas pieder dažādiem īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, robežām jābūt noteiktām atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu un Civillikumā noteiktajām prasībām.
Problēmas apraksts
Informatīvā ziņojuma izstrādes laikā tika izskatīti un analizēti dažādi priekšlikumi par jaunu kompensāciju veidu ieviešanu, tai skaitā zemes maiņa un tika lemts par zemes maiņas kā kompensāciju veida ieviešanu, jo esošie aprobežoto zemju īpašnieki vēlas saimniekot savā zemē.
Risinājuma apraksts
Zemes maiņa kā kompensāciju veids bija spēkā līdz 2008. gada 1.janvārim. Ar likumu “Grozījums likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"”, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, tika noteiktas zemes īpašnieku tiesības mainīt privātā īpašumā esošu zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemesgabalu.
Ar likuma “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” spēkā stāšanos – 2013. gada 1. jūnijā, spēku zaudēja likums "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos". Pieņemot jauno Kompensāciju likumu tika noteikti kompensāciju veidi - ikgadējie maksājumi un zemes atpirkšana.
Jauns kompensāciju veids - zemes maiņas kā kompensācijas veida ieviešana ļautu mazināt ikgadējiem maksājumiem un citiem kompensāciju veidiem nepieciešamo finansējumu, kā arī saglabātu saimniecisko darbību. Līdz ar to zemes maiņa būtu vērtējama ne tikai mežsaimnieciskās, bet arī citas saimnieciskās darbības ierobežojumu gadījumā. Tāpat šāds kompensācijas veids varētu tikt izmantots mērķtiecīgai valsts īpašumu konsolidācijai, jo īpaši ĪADT ar stingrākajiem aprobežojumiem.
Attiecībā uz Kompensāciju likumā 21. pantā minēto kārtību par maināmas zemes vienības un zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtību starpības segšanu, ir ņemtas vērā komercdarbības atbalsta pazīmes, proti - selektivitātes neesamība attiecībā uz zemes maiņu. Atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52016XC0719(05) ) 117.punktam, lai uz valsts pasākumu attiektos Līguma 107. panta 1. punkts, tam ir jādod priekšroka “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Tādējādi atbalsta jēdzienā ietilpst nevis visi pasākumi, kas ir par labu ekonomikas dalībniekiem, bet tikai tie, ar kuriem tiek selektīvi piešķirta priekšrocība konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu kategorijām, vai konkrētām tautsaimniecības nozarēm. Attiecīgi, tā kā Kompensāciju likumā plānotais zemes maiņas mehānisms tiek piemērots visiem tā potenciālajiem adresātiem, kas atrodas vienādos tiesiskos un faktiskos apstākļos, neatkarīgi no to juridiskā statusa un darbības veida vienādi un bez diferencējošiem kritērijiem, un neviens no šiem adresātiem negūst lielāku ekonomisko labumu, salīdzinot ar pārējiem saņēmējiem, plānotais mehānisms ir horizontāls un nerada selektīvas priekšrocības kādai noteiktai saimnieciskās darbības subjektu grupai. Turklāt, plānotais mehānisms būs vienādi attiecināms un neparedzēs selektivitāti arī starp subjektiem, neveic saimniecisko darbību, un saimnieciskās darbības veicējiem kopumā. Tādējādi ir secināms, ka nav konstatējama komercdarbības atbalsta pazīmes – selektivitātes – esamība.
Ar likuma “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” spēkā stāšanos – 2013. gada 1. jūnijā, spēku zaudēja likums "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos". Pieņemot jauno Kompensāciju likumu tika noteikti kompensāciju veidi - ikgadējie maksājumi un zemes atpirkšana.
Jauns kompensāciju veids - zemes maiņas kā kompensācijas veida ieviešana ļautu mazināt ikgadējiem maksājumiem un citiem kompensāciju veidiem nepieciešamo finansējumu, kā arī saglabātu saimniecisko darbību. Līdz ar to zemes maiņa būtu vērtējama ne tikai mežsaimnieciskās, bet arī citas saimnieciskās darbības ierobežojumu gadījumā. Tāpat šāds kompensācijas veids varētu tikt izmantots mērķtiecīgai valsts īpašumu konsolidācijai, jo īpaši ĪADT ar stingrākajiem aprobežojumiem.
Attiecībā uz Kompensāciju likumā 21. pantā minēto kārtību par maināmas zemes vienības un zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtību starpības segšanu, ir ņemtas vērā komercdarbības atbalsta pazīmes, proti - selektivitātes neesamība attiecībā uz zemes maiņu. Atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52016XC0719(05) ) 117.punktam, lai uz valsts pasākumu attiektos Līguma 107. panta 1. punkts, tam ir jādod priekšroka “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Tādējādi atbalsta jēdzienā ietilpst nevis visi pasākumi, kas ir par labu ekonomikas dalībniekiem, bet tikai tie, ar kuriem tiek selektīvi piešķirta priekšrocība konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu kategorijām, vai konkrētām tautsaimniecības nozarēm. Attiecīgi, tā kā Kompensāciju likumā plānotais zemes maiņas mehānisms tiek piemērots visiem tā potenciālajiem adresātiem, kas atrodas vienādos tiesiskos un faktiskos apstākļos, neatkarīgi no to juridiskā statusa un darbības veida vienādi un bez diferencējošiem kritērijiem, un neviens no šiem adresātiem negūst lielāku ekonomisko labumu, salīdzinot ar pārējiem saņēmējiem, plānotais mehānisms ir horizontāls un nerada selektīvas priekšrocības kādai noteiktai saimnieciskās darbības subjektu grupai. Turklāt, plānotais mehānisms būs vienādi attiecināms un neparedzēs selektivitāti arī starp subjektiem, neveic saimniecisko darbību, un saimnieciskās darbības veicējiem kopumā. Tādējādi ir secināms, ka nav konstatējama komercdarbības atbalsta pazīmes – selektivitātes – esamība.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Informatīvā ziņojuma izstrādes laikā tika izanalizēti visi piedāvātie alternatīvie varianti un atbalstīts arī finansiāli vismazāk ietilpīgais risinājums - zemes maiņa, ņemot vērā fiskālās politikas principus un vidēja termiņa budžeta politikas prioritāro attīstības virzienu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izveidojot jaunu ĪADT un teritorijai (zemes īpašumam) uzliekot mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus, tiek ietekmētas iespējas gūt no attiecīgā īpašuma ekonomiskos ieguvumus. Jaunais kompensācijas veids - zemes maiņa piedāvās īpašniekam iespēju izvēlēties starp ikgadējiem maksājumiem vai šo kompensāciju veidu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas kādā ĪADT.
Ietekmes apraksts
Zemes īpašniekam tiks kompensēti neiegūtie ienākumi, jo viņa īpašums ir aprobežots un viņš tajā nevar saimniekot pēc saviem ieskatiem.
Juridiskās personas
- Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas kādā ĪADT.
Ietekmes apraksts
Zemes īpašniekam tiks kompensēti neiegūtie ienākumi, jo viņa īpašums ir aprobežots un viņš tajā nevar saimniekot pēc saviem ieskatiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumi par zemes maiņas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī kritērijiem zemesgabala atbilstībai zemes maiņai.
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā procesa sarežģītību ir nepieciešams izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, kuros tiek precīzi norādīta zemes maiņas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība, kā arī kritērijus zemesgabala atbilstībai zemes maiņai un pats zemes maiņas process.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Dabas aizsardzības pārvalde, Finanšu ministrija, Valsts meža dienests, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sadaļa tiks papildināta pēc sabiedrības līdzdalības procesa beigām
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sadaļa tiks papildināta pēc sabiedrības līdzdalības procesa beigām
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
- Dabas aizsardzības pārvalde
- AS "Latvijas valsts meži"
- Dabas aizsardzības pārvalde
- AS "Latvijas valsts meži"
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
AS "Latvijas valsts meži" turpmāk būs atbildīgi par zemes maiņas un zemes atpirkšanas procesu
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
AS "Latvijas valsts meži" turpmāk būs atbildīgi par zemes maiņas un zemes atpirkšanas procesu
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Zemes īpašniekiem tiks nodrošinātas taisnīgas kompensācijas
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Zemes īpašniekiem tiks nodrošinātas taisnīgas kompensācijas
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi