Anotācija (ex-ante)

1. Noteikumu Nr. 223 5.punkts noteic, ka persona valsts nodevu par pagaidu dokumenta saņemšanu var apmaksāt pirms jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanas, ja tā izsniegšanas brīdī personas rīcībā nav nepieciešamo finanšu līdzekļu. Šādā gadījumā uz personai izsniegtās atgriešanās apliecības tiek norādīts, ka nav tikusi apmaksāta valsts nodeva. Nolūkā nodrošināt valstspiederīgajiem iespēju valsts nodevu apmaksāt vēlāk, 2017. gada 12. janvārī starp Ārlietu ministriju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (turpmāk – PMLP) tika noslēgta Vienošanās Nr. 1 "Par maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojuma nodrošināšanu", kuras 2.1. punktā noteikts, ka Ārlietu ministrijas sniegto pakalpojumu – atgriešanās apliecības izsniegšanu – iespējams apmaksāt PMLP telpās atbilstoši noteikumu Nr. 223 5. punktam. Lai gan šādas vienošanās noslēgšana atvieglo atgriešanās apliecību izsniegšanu personām, vienlaikus veidojas nesamērīgi liels administratīvais slogs, Ārlietu ministrijas un PMLP darbiniekiem vairākkārt veicot maksājumu apstrādi. Tāpat jāņem vērā, ka šādi nav iespējams nodrošināt tiešu maksājumu izsekojamību, jo PADIS tehniskā specifikācija nepieļauj iespēju iegūt datus par vēlāk veiktiem maksājumiem. Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumu Nr. 453 "Valsts nodevu uzskaites noteikumi" prasībām, Ārlietu ministrijai, veicot iekasēto valsts nodevu uzskaiti, ir jānorāda ne tikai dati par iesniegto pieprasījumu pakalpojuma (atgriešanās apliecības vai pagaidu ceļošanas dokumenta) saņemšanai, kā arī samaksai aprēķināto pakalpojuma summu, bet arī pakalpojuma apmaksu apliecinošu informāciju un samaksas datumu. Tādējādi secināms, ka gadījumā, ja valsts nodevu Ārlietu ministrijas vietā ir iekasējusi PMLP, mākslīgi tiek veidots administratīvais slogs (veidojot nesakritības datos) valsts nodevu uzskaites jomā – Ārlietu ministrijas rīcībā nav datu par valsts nodevu apmaksu, liedzot veikt sniegto pakalpojumu pilnvērtīgu uzskaiti, turpretī PMLP nevar veikt pilnvērtīgu finanšu uzskaiti par pakalpojumu, ko tā nav sniegusi, bet par kuru ir iekasēta valsts nodeva.

1. Ārlietu ministrija ir veikusi padziļinātu izpēti šajā jomā, kas ļauj secināt,  ka lielākajā daļā gadījumu, kad persona lūdz atlikt valsts nodevas samaksu, tas tiek darīts, jo personai tas ir nevis neiespējami, bet gan salīdzinoši neērti (piemēram, personas rīcībā nav maksājumu kartes un jāveic bankas pārskaitījumu). Atbilstoši Ārlietu ministrijas rīcībā esošajiem statistikas datiem iespēja veikt valsts nodevas samaksu pirms jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanas gada laikā tiek izmantota vien 2-3 reizes, visos gadījumos personām uzstājot uz  šāda risinājuma piemērošanu, nevis praktiskas nepieciešamības dēļ. Līdz ar to ir secināms, ka šāds sarežģīti administrējams risinājums faktiski nav nepieciešams sekmīgai konsulārās palīdzības sniegšanai, jo tiek ļoti reti piemērots, un tā svītrošana nerada izmaiņas personu iespējās saņemt pagaidu dokumentu. Vienlaikus tā novērstu papildus administratīvo slogu iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm, veicot valsts nodevu uzskaiti.
Nepārstāvētiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, ievērojot Padomes 2015. gada 20. aprīļa Direktīvas (ES) 2015/637  par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK, un Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumu Nr. 630 "Materiālās palīdzības piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība" prasības, pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts konsulārās palīdzības sniegšanas ietvaros, un tā izmaksas sedz nepārstāvētā Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa pilsonības valsts, kas, savukārt, to atgūst no sava pilsoņa. Norādāms, ka Padomes 1996. gada 25. jūnija lēmuma "Par pagaidu ceļošanas dokumenta ieviešanu" (96/409/KĀDP) II pielikuma 3. punktā noteiktais paredz, ka par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu izdevējvalsts no citas dalībvalsts pilsoņa iekasē tādas paša nodevas, kā no saviem pilsoņiem par pagaidu pases (Latvijas gadījumā – atgriešanās apliecības) izdošanu. Tas ir attiecināms arī uz maksājuma iekasēšanas veidu. Ievērojot to, ka faktiski nav iespējams organizēt valsts nodevas par pagaidu ceļošanas dokumentu iekasēšanu, kad nepārstāvētais citas dalībvalsts pilsonis saņems savā pilsonības valstī jaunu personu apliecinošu dokumentu, pašreizējais regulējums nav uzlūkojams par visā pilnībā atbilstošu minētajam Padomes lēmumam.

Ņemot vērā, ka noteikumu Nr. 223 5. punkts jau šobrīd ilgstošu laika periodu faktiski netiek piemērots, ir pamats secināt, ka tā svītrošana neradītu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem par iekasētajām valsts nodevām.

Neraugoties uz tiesību aktā noteikto pienākumu, bieži personas ilgstoši izvairījās no valsts nodevas samaksas, neinformējot PMLP par saņemtajām atgriešanās apliecībām. Līdz 2017. gada 6. oktobrim, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2017. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 601 "Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas noteikumi", PADIS nebija pieejami dati par personai izsniegtajām atgriešanās apliecībām un to apmaksas faktu. Tādējādi nereti personām jauns personu apliecinošs dokuments tika izsniegts, neiekasējot valsts nodevu par atgriešanās apliecības izsniegšanu, ja tā personai bija izsniegta ar nosacījumu veikt valsts nodevas samaksu pirms jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanas. Tādējādi personu negodprātīgas rīcības rezultātā tika radīti zaudējumi valsts budžetā.
 

2. Šobrīd noteikumu 6.1.punkts paredz iespēju par atgriešanās apliecības izsniegšanu veikt maksājumu skaidrā naudā, bet pārstāvniecībās jau vairākus gadus nav iespējams norēķināties par pakalpojumiem skaidrā nauda.

2. Veicot izpēti šajā jautājumā, nav secināms, ka svītrojot iespēju par atgriešanās apliecību vai pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu veikt samaksu skaidrā naudā, tiktu nodarīti kādi ierobežojumi pakalpojuma saņēmējam, jo pārsvarā gadījumu personas rīcībā ir kāds no alternatīviem maksāšanas līdzekļiem vai bankas karte, vai iespēja veikt bankas pārskaitījumu, vai kāds no radiniekiem veic pakalpojuma apmaksu.