23-TA-882: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Mazstrēļi", Iecavas pagastā, Bauskas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no juridiskas personas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma “Mazstrēļi”, Iecavas pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4064 010 0195) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 010 0195) daļu 0,6394 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma “Mazstrēļi”, Iecavas pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4064 010 0195) (turpmāk – Nekustamais īpašums), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 010 0195) (turpmāk – Zemes vienība) daļu 0,6394 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016.gada 24.augusta rīkojumu Nr.467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016.gada 24.augusta rīkojumu Nr.468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu 0,6394 ha platībā, kas nepieciešama:
- Zemes vienības daļa aptuveni 0,1596 ha platībā valsts nozīmes autoceļa būvdarbiem (ceļa nodalījuma josla);
- Zemes vienības daļa aptuveni 0,4798 ha platībā valstij piederoša pašvaldības nozīmes autoceļa būvdarbiem (ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot “Par autoceļiem” 4.panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016.gada 24.augusta rīkojumu Nr.467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016.gada 24.augusta rīkojumu Nr.468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu 0,6394 ha platībā, kas nepieciešama:
- Zemes vienības daļa aptuveni 0,1596 ha platībā valsts nozīmes autoceļa būvdarbiem (ceļa nodalījuma josla);
- Zemes vienības daļa aptuveni 0,4798 ha platībā valstij piederoša pašvaldības nozīmes autoceļa būvdarbiem (ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot “Par autoceļiem” 4.panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums reģistrēts Zemgales rajona tiesas Iecavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.414. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas juridiskai personai (turpmāk – Nekustamā īpašuma īpašniece).
Nekustamajam īpašumam ir reģistrēta hipotēka un aizlieguma atzīme bez hipotekārā kreditora rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Hipotekārais kreditors ir informēts par nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo daļu. Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas piedziņas atzīmes.
Zemesgrāmatas nodalījumā Nekustamais īpašums apgrūtināts ar lietu tiesībām – 1) Ceļš - 0,2 km; 2) Iecavas upes ūdens aizsardzības piekrastes josla - 0,4 km; atzīmju veidā – 3) ceļa servitūts (0.2+0.1+0.1) – 0,4 km; 4) Dienvidu elektrotīkli - 0,4KV elektrisko tīklu gaisvadu līnijas 20 m aizsargjosla 0.15 km. – 0,3 ha; 5) Dienvidu elektrotīkli - 20 KV elektrisko tīklu gaisvadu līnijas 20 m aizsargjosla 0.24 km – 0,48 ha; 6) ceļa servitūts: 6m-0.06 km, 1/2 6m-0.41km – 0,16 ha; 7) aizsargjoslas teritorija gar valsts 2. šķiras un pašvaldības autoceļiem – 0,5 ha; 8) ceļa servitūta teritorija – 0,1 ha; 8) aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem līdz 20 kV – 0,3 ha.
Nekustamais īpašums sastāv no septiņām zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 4064 008 0115, 4064 010 0195, 4064 010 0845, 4064 010 1110, 4064 010 2234, 4064 013 0119, 4064 013 0228).
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Zemes vienībai ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ceļa servitūta teritorija – 0,2 km;
- ūdensteces aizsargjoslas teritorija – 0.4 km.
Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:1) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 3,9 ha; 2) Mežu platība – 0,1 ha; 3) Krūmāju platība 1,2 ha; 4) Ūdens objektu zeme – 0,3 ha; 5) Zemes zem ēkām – 0,1 ha; 6) Zeme zem ceļiem – 0,1 ha; 7) Pārējās zemes platība – 0,1 ha.
Saskaņā ar publiski pieejamajiem datiem par mežu nogabaliem interneta vietnē https://www.lvmgeo.lv/kartes, Zemes vienībā esošo mežu platība neatrodas uz atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas. Atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā augošie koki ir ievērtēti, nosakot atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošo Zemes vienības daļu, veidojas atlikusī Zemes vienības daļa ar aptuveno platību 5,1606 ha. Atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2021.gada 24.septembra atzinumam Nr. BNA/2021/3-14.28/1726/N, nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošo Zemes vienības daļu, veidojas atlikusī Zemes vienības daļa, kas ir lielāka par 2 ha, saskaņā ar Iecavas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 27.punktu turpmāk tā ir izmantojama patstāvīgi. Saskaņā ar Likuma 6.panta pirmo daļu institūcijai nav jāierosina atsavināt visa Nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja sabiedrības vajadzībām ir nepieciešama tikai Nekustamā īpašuma daļa, bet atlikusī (neatsavināmā) Nekustamā īpašuma daļa ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Atsavināšanas procesā Nekustamā īpašuma īpašniece ir pieteikusi zaudējumus – ieņēmumu zudumu no dārzeņu audzēšanas atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā, valsts atbalsta maksājumu zaudēšanu, atsavinot Nekustamā īpašuma daļu, citu ieņēmumu zudumu. Nekustamā īpašuma īpašniece iesniedza Lauku atbalsta dienesta lēmumu par 2020.gada platību maksājumiem. Nekustamā īpašuma īpašniece izteikusi vēlmi kā taisnīgas atlīdzības veidu par atsavināmo īpašumu izmantot līdzvērtīgu zemi – blakus esošo nekustamo īpašumu “Āķīšu ceļš 1”, “Āķīšu ceļš 3”, “Āķīšu ceļš 5”, “Āķīšu ceļš 7”, “Āķīšu ceļš 9” un “Āķīšu ceļš 11” Iecavas pagastā, Bauskas novadā, Rail Baltica projekta īstenošanai nevajadzīgās daļas, kā arī izteikusi vēlmi saglabāt esošo iebrauktuvi Nekustamajā īpašumā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1.apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.03.1-14/945 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma „Mazstrēļi”, Iecavas pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4064 010 0195, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4064 010 0195 daļu 0,6394 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atbilstoši Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai kopējā summā 5 626,72 EUR (pieci tūkstoši seši simti divdesmit seši eiro, 72 centi) jeb 0,88 EUR (astoņdesmit astoņi centi) par vienu zemes kvadrātmetru. Atlīdzības apmērs precizējams, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā precizēta platība.
Noraidīti Nekustamā īpašuma īpašnieces pieteiktie prasījumi par:
- zaudējumiem 1 500 EUR gadā - ieņēmumu zudums no dārzeņu audzēšanas atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā un to realizēšanas (atsavināšanas procesa gaitā prasījums ir precizēts, norādot, ka ieņēmumi sastāda 2 500 EUR no viena hektāra, kas pārrēķinot atbilst 1 594 EUR gadā par platību 0,6394 ha). Nekustamā īpašuma daļas vērtēšanas procesa gaitā no Nekustamā īpašuma īpašnieces netika saņemti dokumenti, kas pierāda šo ieņēmumu gūšanas faktu. Zemes vērtējamās platības 1 kv.m. vērtības noteikšanai pielietotas salīdzināmo objektu koriģētās cenas, pielietojot atbilstošus īpatsvara koeficientus, izvērtējot izvēlēto salīdzināmo objektu un to koriģēto cenu atbilstību vērtējamam objektam un tirgus situācijai vērtēšanas datumā. Tirgus darījumos ar lauksaimniecības zemēm potenciālie pircēji ir jau ņēmuši vērā potenciālo ienesīgumu. Ņemot vērā šos faktus, pieteiktā zaudējuma par iespējamo atrauto peļņu no lauksaimniecības darbības iekļaušana atlīdzībā papildus atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai nav pamatota;
- saņemto subsīdiju no Lauku atbalsta dienesta zudumu (200 EUR gadā). Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta 2022.gada 14.oktobra vēstulē Nr.10.6.4-5/22/3668-e sniegto informāciju par zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 4064 010 0195 esošo lauksaimniecības zemi nav uzņemtas daudzgadu saistības – šīs platības ir pieteiktas tikai ikgadējiem atbalsta pasākumiem, kas tiek piešķirts konkrēti par attiecīgā gadā audzēto kultūraugu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumos Nr.126 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” noteikto, saņemamais atbalsts un tā apjoms ir tiešā veidā saistīts ar atbalsta pretendenta pieteikumā par atbalsta saņemšanu norādīto platību un tās atrašanos atbalsta pretendenta īpašumā. Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa rezultātā Nekustamā īpašuma sastāvā esošās Zemes vienības platība samazināsies par aptuveni 0,6394 ha un īpašuma tiesības uz to pāries Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā. Līdz ar to tiek zaudēts tiesiskais pamats Nekustamā īpašuma īpašniecei saņemt atbalstu par šo platību. Savukārt saņemto atlīdzību par valsts atsavināto Nekustamā īpašuma daļu Nekustamā īpašuma īpašniece var izlietot pēc saviem ieskatiem, tostarp iegādājoties zemi, par ko pieteikties attiecīgam valsts atbalstam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Ņemot vērā minēto nav konstatējams tiesiskais pamats atbalsta zuduma par platību 0,6394 ha apmērā kompensēšanai;
- zaudējumiem 15 000 EUR, kas radīsies, atsavinot Nekustamā īpašuma daļu. Nekustamā īpašuma daļas vērtēšanas procesa gaitā no Nekustamā īpašuma īpašnieces netika saņemti dokumenti, kas pamato šāda zaudējuma esamību un pamatu. Nav konstatējams tiesiskais pamats zaudējumu prasījuma apmierināšanai;
- Citu taisnīgas atlīdzības kompensācijas veidu, piedāvājot citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu – nekustamo īpašumu Āķīšu ceļš 1 (kadastra Nr.4064 010 3325, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3325), Āķīšu ceļš 3 (kadastra Nr.4064 010 3304, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3304), Āķīšu ceļš 5 (kadastra Nr.4064 010 3305, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3305), Āķīšu ceļš 7 (kadastra Nr.4064 010 3306, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3306), Āķīšu ceļš 9 (kadastra Nr.4064 010 3307, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3307), Āķīšu ceļš 11 (kadastra Nr.4064 010 3308, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3308), Iecavas pagastā, Bauskas novadā, daļas, kas nav nepieciešamas Rail Baltica projekta īstenošanai – ņemot vērā VSIA “Latvijas Valsts ceļi” 2023.gada 9.februāra vēstulē Nr.4.9/2280 sniegto informāciju, ka šie īpašumi ietilpst E67/A7 transporta būvniecības projekta īstenošanai rezervētajā koridorā un nevar tikt paredzēti kā cits taisnīgas atlīdzības kompensācijas veids par atsavināmo īpašumu, šobrīd nav iespējams šo īpašumu daļas piedāvāt kā citu atlīdzības kompensācijas veidu;
- Esošās iebrauktuves Nekustamajā īpašumā no autoceļa P92 (aiz nekustamā īpašuma “Strēļi”) saglabāšanu – saskaņā ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” informāciju šīs iebrauktuves ierīkošana ar pieslēgumu autoceļam P92 nav saskaņota ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi”. Saskaņā ar Rail Baltica projekta būvprojekta tehniskajiem risinājumiem šajā posmā sākas ceļa pārvada uzbērums, kas veido ceļa klātnes pacēlumu, līdz ar to nav iespējama esošās iebrauktuves saglabāšana. Rail Baltica projekta ietvaros par publiskajiem līdzekļiem ir paredzēts izbūvēt piekļuves risinājumu Nekustamā īpašuma paliekošajai (neatsavināmajai) daļai no projektētā pašvaldības nozīmes autoceļa. Ņemot vērā norādītos faktus, esošās iebrauktuves nekustamajā īpašumā saglabāšana nav iespējama.
No Nekustamā īpašuma īpašnieces saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniecei ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53.punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Nekustamajam īpašumam ir reģistrēta hipotēka un aizlieguma atzīme bez hipotekārā kreditora rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Hipotekārais kreditors ir informēts par nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo daļu. Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas piedziņas atzīmes.
Zemesgrāmatas nodalījumā Nekustamais īpašums apgrūtināts ar lietu tiesībām – 1) Ceļš - 0,2 km; 2) Iecavas upes ūdens aizsardzības piekrastes josla - 0,4 km; atzīmju veidā – 3) ceļa servitūts (0.2+0.1+0.1) – 0,4 km; 4) Dienvidu elektrotīkli - 0,4KV elektrisko tīklu gaisvadu līnijas 20 m aizsargjosla 0.15 km. – 0,3 ha; 5) Dienvidu elektrotīkli - 20 KV elektrisko tīklu gaisvadu līnijas 20 m aizsargjosla 0.24 km – 0,48 ha; 6) ceļa servitūts: 6m-0.06 km, 1/2 6m-0.41km – 0,16 ha; 7) aizsargjoslas teritorija gar valsts 2. šķiras un pašvaldības autoceļiem – 0,5 ha; 8) ceļa servitūta teritorija – 0,1 ha; 8) aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem līdz 20 kV – 0,3 ha.
Nekustamais īpašums sastāv no septiņām zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 4064 008 0115, 4064 010 0195, 4064 010 0845, 4064 010 1110, 4064 010 2234, 4064 013 0119, 4064 013 0228).
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Zemes vienībai ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ceļa servitūta teritorija – 0,2 km;
- ūdensteces aizsargjoslas teritorija – 0.4 km.
Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:1) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 3,9 ha; 2) Mežu platība – 0,1 ha; 3) Krūmāju platība 1,2 ha; 4) Ūdens objektu zeme – 0,3 ha; 5) Zemes zem ēkām – 0,1 ha; 6) Zeme zem ceļiem – 0,1 ha; 7) Pārējās zemes platība – 0,1 ha.
Saskaņā ar publiski pieejamajiem datiem par mežu nogabaliem interneta vietnē https://www.lvmgeo.lv/kartes, Zemes vienībā esošo mežu platība neatrodas uz atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas. Atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā augošie koki ir ievērtēti, nosakot atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošo Zemes vienības daļu, veidojas atlikusī Zemes vienības daļa ar aptuveno platību 5,1606 ha. Atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2021.gada 24.septembra atzinumam Nr. BNA/2021/3-14.28/1726/N, nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošo Zemes vienības daļu, veidojas atlikusī Zemes vienības daļa, kas ir lielāka par 2 ha, saskaņā ar Iecavas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 27.punktu turpmāk tā ir izmantojama patstāvīgi. Saskaņā ar Likuma 6.panta pirmo daļu institūcijai nav jāierosina atsavināt visa Nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja sabiedrības vajadzībām ir nepieciešama tikai Nekustamā īpašuma daļa, bet atlikusī (neatsavināmā) Nekustamā īpašuma daļa ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Atsavināšanas procesā Nekustamā īpašuma īpašniece ir pieteikusi zaudējumus – ieņēmumu zudumu no dārzeņu audzēšanas atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā, valsts atbalsta maksājumu zaudēšanu, atsavinot Nekustamā īpašuma daļu, citu ieņēmumu zudumu. Nekustamā īpašuma īpašniece iesniedza Lauku atbalsta dienesta lēmumu par 2020.gada platību maksājumiem. Nekustamā īpašuma īpašniece izteikusi vēlmi kā taisnīgas atlīdzības veidu par atsavināmo īpašumu izmantot līdzvērtīgu zemi – blakus esošo nekustamo īpašumu “Āķīšu ceļš 1”, “Āķīšu ceļš 3”, “Āķīšu ceļš 5”, “Āķīšu ceļš 7”, “Āķīšu ceļš 9” un “Āķīšu ceļš 11” Iecavas pagastā, Bauskas novadā, Rail Baltica projekta īstenošanai nevajadzīgās daļas, kā arī izteikusi vēlmi saglabāt esošo iebrauktuvi Nekustamajā īpašumā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1.apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.03.1-14/945 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma „Mazstrēļi”, Iecavas pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4064 010 0195, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4064 010 0195 daļu 0,6394 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atbilstoši Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai kopējā summā 5 626,72 EUR (pieci tūkstoši seši simti divdesmit seši eiro, 72 centi) jeb 0,88 EUR (astoņdesmit astoņi centi) par vienu zemes kvadrātmetru. Atlīdzības apmērs precizējams, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā precizēta platība.
Noraidīti Nekustamā īpašuma īpašnieces pieteiktie prasījumi par:
- zaudējumiem 1 500 EUR gadā - ieņēmumu zudums no dārzeņu audzēšanas atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā un to realizēšanas (atsavināšanas procesa gaitā prasījums ir precizēts, norādot, ka ieņēmumi sastāda 2 500 EUR no viena hektāra, kas pārrēķinot atbilst 1 594 EUR gadā par platību 0,6394 ha). Nekustamā īpašuma daļas vērtēšanas procesa gaitā no Nekustamā īpašuma īpašnieces netika saņemti dokumenti, kas pierāda šo ieņēmumu gūšanas faktu. Zemes vērtējamās platības 1 kv.m. vērtības noteikšanai pielietotas salīdzināmo objektu koriģētās cenas, pielietojot atbilstošus īpatsvara koeficientus, izvērtējot izvēlēto salīdzināmo objektu un to koriģēto cenu atbilstību vērtējamam objektam un tirgus situācijai vērtēšanas datumā. Tirgus darījumos ar lauksaimniecības zemēm potenciālie pircēji ir jau ņēmuši vērā potenciālo ienesīgumu. Ņemot vērā šos faktus, pieteiktā zaudējuma par iespējamo atrauto peļņu no lauksaimniecības darbības iekļaušana atlīdzībā papildus atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai nav pamatota;
- saņemto subsīdiju no Lauku atbalsta dienesta zudumu (200 EUR gadā). Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta 2022.gada 14.oktobra vēstulē Nr.10.6.4-5/22/3668-e sniegto informāciju par zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 4064 010 0195 esošo lauksaimniecības zemi nav uzņemtas daudzgadu saistības – šīs platības ir pieteiktas tikai ikgadējiem atbalsta pasākumiem, kas tiek piešķirts konkrēti par attiecīgā gadā audzēto kultūraugu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumos Nr.126 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” noteikto, saņemamais atbalsts un tā apjoms ir tiešā veidā saistīts ar atbalsta pretendenta pieteikumā par atbalsta saņemšanu norādīto platību un tās atrašanos atbalsta pretendenta īpašumā. Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa rezultātā Nekustamā īpašuma sastāvā esošās Zemes vienības platība samazināsies par aptuveni 0,6394 ha un īpašuma tiesības uz to pāries Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā. Līdz ar to tiek zaudēts tiesiskais pamats Nekustamā īpašuma īpašniecei saņemt atbalstu par šo platību. Savukārt saņemto atlīdzību par valsts atsavināto Nekustamā īpašuma daļu Nekustamā īpašuma īpašniece var izlietot pēc saviem ieskatiem, tostarp iegādājoties zemi, par ko pieteikties attiecīgam valsts atbalstam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Ņemot vērā minēto nav konstatējams tiesiskais pamats atbalsta zuduma par platību 0,6394 ha apmērā kompensēšanai;
- zaudējumiem 15 000 EUR, kas radīsies, atsavinot Nekustamā īpašuma daļu. Nekustamā īpašuma daļas vērtēšanas procesa gaitā no Nekustamā īpašuma īpašnieces netika saņemti dokumenti, kas pamato šāda zaudējuma esamību un pamatu. Nav konstatējams tiesiskais pamats zaudējumu prasījuma apmierināšanai;
- Citu taisnīgas atlīdzības kompensācijas veidu, piedāvājot citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu – nekustamo īpašumu Āķīšu ceļš 1 (kadastra Nr.4064 010 3325, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3325), Āķīšu ceļš 3 (kadastra Nr.4064 010 3304, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3304), Āķīšu ceļš 5 (kadastra Nr.4064 010 3305, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3305), Āķīšu ceļš 7 (kadastra Nr.4064 010 3306, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3306), Āķīšu ceļš 9 (kadastra Nr.4064 010 3307, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3307), Āķīšu ceļš 11 (kadastra Nr.4064 010 3308, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4064 010 3308), Iecavas pagastā, Bauskas novadā, daļas, kas nav nepieciešamas Rail Baltica projekta īstenošanai – ņemot vērā VSIA “Latvijas Valsts ceļi” 2023.gada 9.februāra vēstulē Nr.4.9/2280 sniegto informāciju, ka šie īpašumi ietilpst E67/A7 transporta būvniecības projekta īstenošanai rezervētajā koridorā un nevar tikt paredzēti kā cits taisnīgas atlīdzības kompensācijas veids par atsavināmo īpašumu, šobrīd nav iespējams šo īpašumu daļas piedāvāt kā citu atlīdzības kompensācijas veidu;
- Esošās iebrauktuves Nekustamajā īpašumā no autoceļa P92 (aiz nekustamā īpašuma “Strēļi”) saglabāšanu – saskaņā ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” informāciju šīs iebrauktuves ierīkošana ar pieslēgumu autoceļam P92 nav saskaņota ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi”. Saskaņā ar Rail Baltica projekta būvprojekta tehniskajiem risinājumiem šajā posmā sākas ceļa pārvada uzbērums, kas veido ceļa klātnes pacēlumu, līdz ar to nav iespējama esošās iebrauktuves saglabāšana. Rail Baltica projekta ietvaros par publiskajiem līdzekļiem ir paredzēts izbūvēt piekļuves risinājumu Nekustamā īpašuma paliekošajai (neatsavināmajai) daļai no projektētā pašvaldības nozīmes autoceļa. Ņemot vērā norādītos faktus, esošās iebrauktuves nekustamajā īpašumā saglabāšana nav iespējama.
No Nekustamā īpašuma īpašnieces saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniecei ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53.punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma “Mazstrēļi”, Iecavas pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4064 010 0195) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 010 0195) daļu 0,6394 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Likuma “Par autoceļiem” 4.panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Likuma “Par autoceļiem” 4.panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu - zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu - nodot pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta un likuma “Par autoceļiem” 4.panta trešās daļas noteikumiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieci, kurai piederošā Nekustamā īpašum daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieci, kurai piederošā Nekustamā īpašum daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palieli eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2020.gada 13.novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2020.gada 13.novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi