Anotācija (ex-ante)

DRN likuma 9. prim panta "Atbrīvojums no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem" pirmajā daļā noteikts, ka nodokli par tekstilizstrādājumiem nodokļa maksātājs (turpmāk – nodokļa maksātājs) nemaksā, ja tas nodrošina tekstilizstrādājumu dalītu savākšanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām normām. Šo atbrīvojumu nodokļa maksātājs var saņemt, ja izpilda vienu no šī panta pirmās daļas punktos noteiktajām darbībām, proti:

1) ir izveidojis un piemēro sistēmu, iesniedzis Valsts vides dienestam (turpmāk - dienests) finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar dienestu līgumu par sistēmas piemērošanu (turpmāk — apsaimniekošanas līgums);
2) ir noslēdzis ar tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotāju (turpmāk – apsaimniekotājs) līgumu par dalību sistēmā.

Balstoties uz augstāk minēto, ir nepieciešams ieviest noteikumus šādas sistēmas izveidošanai, uzraudzībai un kontrolei, un sadarbības nosacījumiem starp apsaimniekotāju un nodokļu maksātāju, kas ietver arī jaunu un lietotu, bet vēl lietojamu tekstilizstrādājumu tirgotājus.

1. Noteikumu projektā iekļautais Ministru kabineta deleģējums.

Atbilstoši DRN likuma 9. prim panta otrajā daļā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam, VARAM ir sagatavojusi noteikumu projektu "Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem" (turpmāk - noteikumu projekts), nosakot:

1) kārtību, kādā apsaimniekotājs vai nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, iesniedz dokumentus, kas apliecina tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;
2) prasības tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidei un piemērošanai, kā arī prasības nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un prasības apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par tekstilizstrādājumiem;
3) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un apsaimniekotājs iesniedz pusgada pārskatu un auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;
4) tekstilizstrādājumu atkritumu dalītās savākšanas un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai apjomu noteikšanas kārtību tekstilmateriālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros;
5) tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus;
6) kārtību, kādā Valsts vides dienests pieņem lēmumu par atbrīvojumu no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem un izskata pusgada pārskatu un auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli;
7) tekstilizstrādājumu klasifikāciju.

2. Sistēmā iekļauto objektu apsaimniekošana.

Šajos noteikumos lietotais termins "tekstilizstrādājums" atbilst DRN likuma 1.panta 16. punktā noteiktajam terminam "tekstilizstrādājums" – "mājsaimniecības tekstilizstrādājums, apģērbs, apģērba gabala un piederumu tekstilizstrādājums, apavi, kā arī apģērba gabals un piederums, kura galvenā sastāvdaļa nav tekstilmateriāls". Tekstilizstrādājumi, uz ko attiecas prasības par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu, ir uzskaitīti noteikumu projekta 2.punktā.

Minētie objekti ir noteikti Eiropas Komisijas 2023.gada 5.jūlija priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (COM(2023) 420 final) (turpmāk - Direktīvas projekts) IVc pielikumā.
Šajā pielikumā dotie kombinētās nomenklatūras (KN) kodi ir noteikti Komisijas 2023.gada 26.septembra īstenošanas regulā (ES) 2023/2364, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk - Regula 2023/2364). Noteikumu projektā daļēji ieviesta Regula 2023/2364, lai personas (atkritumu apsaimniekotāji) saņemtu tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu.
Regulas 2023/2364 pielikums ir pārāk apjomīgs, kas var apgrūtināt uztveramību, kā arī KN kodi attiecas uz dažādām jomām, ne viss - uz konkrētā noteikumu projekta adresātiem. Ievērojot minēto, kā arī šā pielikuma būtisko lomu noteikumu projekta adresātiem, ir lietderīgi, tiesību normu adresātu interesēs, ieviest noteikumu projekta pielikumā konkrētu, Regulā 2023/2364 minēto, tekstilizstrādājumu KN kodu izlasi.
Noteikumu projekta 1. pielikuma tabulā ir apkopoti KN kodi un tiem atbilstošie produkti, lai precizētu, tieši uz kādiem tekstilizstrādājumiem no plaša klāsta tiek attiecinātas prasības dalībai ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā.  Šādi tiek atvieglota tekstilizstrādājumu uzskaite un rezultātā mazināts minēto personu administratīvais slogs. KN kodi netiks lietoti, lai piemērotu muitas nodokli atbilstoši Regulā 2023/2364 noteiktajam.

Noteikumu projektā (kas izstrādāts atbilstoši DRN likumā ietvertajam deleģējumam Ministru kabinetam) patlaban netiek pārņemts Direktīvas projektā ietvertais normatīvais regulējums, kas ir izstrādes stadijā.  
Paredzēts, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēma tekstilizstrādājumiem darbosies  uz identiskiem pamatprincipiem un prasībām ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantiem. Latvijā ražotāja paplašinātas atbildības princips darbojas, pamatojoties uz speciālu ekonomisku instrumentu – dabas resursu nodokli. Saskaņā ar DRN likumu par tekstilizstrādājumiem atkritumu atbilstošu apsaimniekošanu ir atbildīga persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto (laiž tirgū) tekstilizstrādājumus. Ievērojot minēto, DRN likuma un noteikumu projekta prasības nav saistošas personai, kura:
1) Latvijā savāktos vai pieņemtos lietotos tekstilizstrādājumus realizē atkārtotai lietošanai vai citai izmantošanai, piemēram, kā tehniskās lupatas;
2) jaunus vai lietotus tekstilizstrādājumus izplata vai nodod bez atlīdzības.

Viens no tekstilizstrādājumu atkritumu samazināšanas stūrakmeņiem ir samazināt lētu tekstilizstrādājumu importu Eiropas Savienībā, īpaši izslēdzot dempinga vai negodprātīgas prakses gadījumus, paaugstināt prasības, pieprasot importētam tekstilam stingrāku izcelsmes un kvalitātes kontroli, izsekojamības un caurspīdīguma nodrošināšanu. Ieviešot iniciatīvas, ir jāvērtē Eiropas ražotāju globālā konkurētspēja, saskaņojot regulējumu, kas attiecināms uz iekšējo tirgu un importu, nepieļaujot zemākas prasības importētajam tekstilam kā tas būs noteikts vietējiem ražotājiem.

3. Līgumi un līgumpartneri.

Noteikumu projekts nosaka pienākumu apsaimniekotājam un nodokļu maksātajam, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, slēgt līgumu ar dienestu par sistēmas ieviešanu un apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu. Dienestam iesniedzamajā plānā apsaimniekotājam ir jāiekļauj informācija par sistēmā esošajiem līgumpartneriem (ražotājiem, t.sk. tirgotājiem, atkritumu pārstrādātājiem un preču labotājiem, kas piedalās apsaimniekotāja veidotajā sistēmā), līdz ar to apsaimniekotājs šos līgumus ar saviem partneriem noslēdz pirms līguma ar dienestu noslēgšanas.

Saskaņā ar Direktīvas projektā noteikto skaidrojumu direktīvas grozījumu 22.c panta 6.punkta "a" apakšpunktā, sistēmas ietvaros veidojamais savākšanas punktu tīkls sastāv no savākšanas punktiem, ko ražotāju atbildības organizācijas un atkritumu apsaimniekošanas operatori to vārdā izveidojuši sadarbībā ar vienu vai vairākiem šādiem subjektiem: sociālie uzņēmumi un sociālās ekonomikas struktūras, izplatītāji, publiskas iestādes vai trešās personas, kas to vārdā vāc noteikumu projekta 2.punktā uzskaitītos lietotos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgos produktus un apavus un to atkritumus, kā arī citi brīvprātīgi savākšanas punkti. Tādējādi sistēmā ir jāiesaistās arī tādām organizācijām kā labdarības un ziedojumu vākšanas organizācijām. Šāda pieeja ir atbalstīta arī biedrības "Zaļā brīvība" 2023.gadā veiktajā pētījumā "Mājsaimniecību tekstila šķirošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā". Pēc Direktīvas projekta pieņemšanas normatīvais regulējums attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem un to lomu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā tekstilizstrādājumiem tiks papildināts. 

Sistēmas ietvaros savākšanas punktos nodotos lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus un tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu atkritumus, savākšanas brīdī uzskata par atkritumiem. Noteikumu projekts paredz, ka tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas vai savākšanas apjomos tiek ņemti vērā tikai tie tekstilizstrādājumu atkritumu apjomi, kurus pieņēmuši vai savākuši atkritumu apsaimniekotāji, kas konkrētā pašvaldības teritorijā ir izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.

Iesnieguma par sistēmas ieviešanu izskatīšanu un ar to saistīto dokumentu izskatīšanu, kā arī apsaimniekotāja un nodokļu maksātāja, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, sagatavotā pārskata par sistēmas īstenošanu izskatīšanu veic  dienests. Dienests attiecīgi arī pieņem lēmumu par apsaimniekošanas līguma starp apsaimniekotāju vai nodokļu maksātāju, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un dienestu slēgšanu un pārtraukšanu, ja apsaimniekotājs vai nodokļu maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, neizpilda šajā noteikumu projektā noteiktās prasības attiecībā uz sistēmas īstenošanu.

4. Pielikumu saturs.

Noteikumu projektam ir pieci pielikumi:
1. pielikumā dots saraksts ar tekstilizstrādājumiem, uz ko attiecināmas sistēmas prasības;
2. pielikumā noteikts formāts iesniegumam par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas;
3. pielikums satur formātu apsaimniekošanas plānam, ko apsaimniekotājs sniedz dienestam;
4. pielikumā noteikts formāts iesniegumam par izmaiņām līgumpartneru sarakstā;
5. pielikumā noteikts formāts pārskatam par sistēmas īstenošanu viena kalendārā gada ietvaros īstenotajām darbībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu, komunikācijas pasākumu plāna izpildi un finanšu plāna izpildi.

Kā viena no dokumentu iesniegšanas iespējām paredzēts, ka apsaimniekotājs un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, visus dokumentus iesniedz elektroniski, reģistrējoties dienesta informācijas sistēmā un aizpildot attiecīga parauga iesniegumu. Elektroniskos dokumentus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.