22-TA-2910: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – MK noteikumu projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar 2014. gada 3. jūlija Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts ir izstrādāts, lai atbilstoši grozījumiem Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” samazinātu 9.2.2.1. pasākuma “Deinstitucionalizācija” (turpmāk – 9.2.2.1.pasākums) uzraudzības rādītāju attiecībā uz personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī kopējo 9.2.2.1.pasākuma attiecināmo finansējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
11.10.2022.
Pamatojums
2022.gada augustā, īstenojot regulārus 9.2.2.1.pasākuma uzraudzības pasākumus, Labklājības ministrija konstatēja, ka vienā no pieciem plānošanas reģionu projektiem dažādu objektīvu apstākļu ietekmē ir izveidojies finansējuma ietaupījums. Ņemot vērā, ka 9.2.2.3.pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" (turpmāk – 9.2.2.3.pasākums) īstenošanas nosacījumi jau šobrīd paredz iespēju palielināt trešās projektu iesniegumu atlases kārtas kopējo attiecināmo finansējumu, lai atbalstītu visus iesniegtos projektu iesniegumu, kā arī to, ka 9.2.2.3. pasākuma trešajai kārtai šobrīd pieejamais finansējums ir nepietiekams, lai atbalstītu visu iesniegto projektu iesniegumu īstenošanu, nepieciešams steidzams risinājums finansējuma pārdalei no 9.2.2.1.pasākuma uz 9.2.2.3.pasākuma trešo kārtu.
Iepriekšminētā finansējuma pārdale ir steidzama, jo projektu īstenošana 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas ietvaros ir iespējama tikai līdz 2023.gada decembrim. Attiecīgi līdz šim periodam ir sasniedzami 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas projektu mērķi un rezultāti atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam. Tāpat finansējuma pārdales veikšana pēc iespējas ātrāk attiecīgi nodrošinās pēc iespējas ilgāku laika periodu, kurā nevalstiskās organizācijas varēs sniegt sabiedrībā balstītus sociālo pakalpojumus mērķa grupas personām – bērniem ar FT un viņu likumiskajiem pārstāvjiem.
Vienlaikus finansējuma pārdales un uzraudzības rādītāju samazinājuma atbilstoši grozījumiem Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” priekšlikums neparedz nekādas izmaiņas 9.2.2.1.pasākuma un 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas īstenošanas nosacījumos.
Iepriekšminētā finansējuma pārdale ir steidzama, jo projektu īstenošana 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas ietvaros ir iespējama tikai līdz 2023.gada decembrim. Attiecīgi līdz šim periodam ir sasniedzami 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas projektu mērķi un rezultāti atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam. Tāpat finansējuma pārdales veikšana pēc iespējas ātrāk attiecīgi nodrošinās pēc iespējas ilgāku laika periodu, kurā nevalstiskās organizācijas varēs sniegt sabiedrībā balstītus sociālo pakalpojumus mērķa grupas personām – bērniem ar FT un viņu likumiskajiem pārstāvjiem.
Vienlaikus finansējuma pārdales un uzraudzības rādītāju samazinājuma atbilstoši grozījumiem Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” priekšlikums neparedz nekādas izmaiņas 9.2.2.1.pasākuma un 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas īstenošanas nosacījumos.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. 2022.gada 29.jūnijā noslēdzās projektu iesniegumu iesniegšana 9.2.2.3.pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" trešās atklātās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk – trešā kārta) ietvaros un kopumā trešās kārtas ietvaros tika iesniegti 28 projektu iesniegumi (tai skaitā 9 projektu iesniegumi par atbalsta sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – personas ar GRT) un 19 projekta iesniegumi par atbalsta sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – bērni ar FT) un viņu likumiskajiem pārstāvjiem). Apkopojot informāciju par 1. 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas ietvaros visos iesniegtajos projektu iesniegumos pieprasīto finansējumu atbalsta sniegšanai mērķa grupas personām, tika secināts, ka: 1) atbalsta sniegšanai personām ar GRT kopumā nevalstiskās organizācijas ir pieprasījušas finansējumu 1 406 509.80 EUR apmērā jeb par 75% no sākotnēji indikatīvi šīs mērķa grupas atbalstam plānoto trešās kārtas finansējuma daļas (1 867 521 EUR); 2) atbalsta sniegšanai bērniem ar FT un viņu likumiskajiem pārstāvjiem kopumā nevalstiskās organizācijas ir pieprasījušas finansējumu 3 127 103,15 EUR apmērā jeb par 255% no sākotnēji indikatīvi šīs mērķa grupas atbalstam plānoto trešās kārtas finansējuma daļas (1 223 665 EUR).
2. 9.2.1.3. pasākuma ietvaros Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija projekta konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojekta ietvaros īsteno ģimenes psihoterapijas pakalpojumu - psihoterapijas konsultācijas (turpmāk – pakalpojums) ģimenēm ar bērniem, kura mērķis ir palīdzēt ģimenei kā veselumam radīt un pilnveidot ģimenes dzīves kvalitāti, kā arī novērtēt ģimenes vidē notikušās izmaiņas. Pakalpojums ir augsti pieprasīts, kas apliecina tā kvalitāti un nepieciešamību ģimeņu ar bērniem atbalstam. Pakalpojuma ietvaros līdz šim speciālisti strādā lielākoties ar ģimenes locekļu komunikācijas problēmām un konfliktiem ģimenēs, bērnu uzvedības un audzināšanas problēmām, emociju vadības problēmām un ģimenes struktūras problēmām.
3..Vienlaikus 9.2.2.1.pasākuma īstenošanas uzraudzības pasākumu laikā ir konstatēts, ka vienā no pieciem plānošanas reģionu projektiem ir izveidojies finansējuma ietaupījums, kuru varētu pārdalīt 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas un 9.2.1.3.pasākuma īstenošanai;
4. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, kuras ietekmē personas ar GRT nevarēja saņemt tām vajadzīgos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus klātienē, vai arī atteicās no pakalpojumu saņemšanas bailēs no inficēšanās ar Covid-19, LM 2022.gada pavasarī ar grozījumiem Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” ierosināja iznākuma rādītāja i.9.2.2.a. “Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus” un rezultātā rādītāja r.9.2.2.a “personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas” samazinājumu par 25%. Eiropas komisija 2022.gada 22jūlijā apstiprināja grozījumus Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”, tai skaitā uzraudzības rādītāja i.9.2.2.a. un r.9.2.2.a. samazinājumu par 25%.
2. 9.2.1.3. pasākuma ietvaros Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija projekta konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojekta ietvaros īsteno ģimenes psihoterapijas pakalpojumu - psihoterapijas konsultācijas (turpmāk – pakalpojums) ģimenēm ar bērniem, kura mērķis ir palīdzēt ģimenei kā veselumam radīt un pilnveidot ģimenes dzīves kvalitāti, kā arī novērtēt ģimenes vidē notikušās izmaiņas. Pakalpojums ir augsti pieprasīts, kas apliecina tā kvalitāti un nepieciešamību ģimeņu ar bērniem atbalstam. Pakalpojuma ietvaros līdz šim speciālisti strādā lielākoties ar ģimenes locekļu komunikācijas problēmām un konfliktiem ģimenēs, bērnu uzvedības un audzināšanas problēmām, emociju vadības problēmām un ģimenes struktūras problēmām.
3..Vienlaikus 9.2.2.1.pasākuma īstenošanas uzraudzības pasākumu laikā ir konstatēts, ka vienā no pieciem plānošanas reģionu projektiem ir izveidojies finansējuma ietaupījums, kuru varētu pārdalīt 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas un 9.2.1.3.pasākuma īstenošanai;
4. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, kuras ietekmē personas ar GRT nevarēja saņemt tām vajadzīgos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus klātienē, vai arī atteicās no pakalpojumu saņemšanas bailēs no inficēšanās ar Covid-19, LM 2022.gada pavasarī ar grozījumiem Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” ierosināja iznākuma rādītāja i.9.2.2.a. “Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus” un rezultātā rādītāja r.9.2.2.a “personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas” samazinājumu par 25%. Eiropas komisija 2022.gada 22jūlijā apstiprināja grozījumus Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”, tai skaitā uzraudzības rādītāja i.9.2.2.a. un r.9.2.2.a. samazinājumu par 25%.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Neskatoties uz kopumā 6 projektu iesniegumu noraidīšanu un trešās kārtas ietvaros veikto sākotnēji plānotā finansējuma pārdali starp mērķa grupām, atbalstam bērniem ar FT un viņu likumiskajiem pārstāvjiem trešajā kārtā pieejamais finansējums (2 317 697,72 EUR) ir pietiekams, lai pilnā apmērā īstenotu 13 no 17 atbalstāmajiem projekta iesniegumiem par atbalsta sniegšanu šai mērķa grupai. 4 pēc būtības atbalstāmo bet finansējuma trūkuma dēļ noraidāmo projektu iesniegumu pilnvērtīgai īstenošanai joprojām pietrūkst finansējums indikatīvi 600 000 EUR apmērā. Attiecīgi ir nepieciešams steidzams risinājums papildu finansējuma piesaistei 9.2.2.3.pasākuma trešajai kārtai, lai pēc iespējas ātrāk varētu apstiprināt 4 projektu iesniegumus, tādējādi ilgāku laika periodu sniedzot sabiedrībā balstītus sociālo pakalpojumus mērķa grupas personām.
2. 9.2.1.3. pasākuma projektā sniegtā pakalpojuma ietvaros speciālistu darbā arvien vairāk tiek identificētas situācijas, kad ģimene sastopas ar pēkšņām grūtībām, kas pārsniedz tās ierastos resursus un sarežģījuma pārvarēšanas mehānismu (krīzes situācija). Viena vai vairāku ģimenes locekļu nepārdomāta rīcība, ģimenei atrodoties krīzes situācijā, var radīt neatgriezeniskas un neprognozējamas sekas, kas daudz spilgtāk, kā pašas problēmas, var satricināt ģimenes pamatvērtības un spēju funkcionēt. Tādēļ, lai ģimenes saņemtu savlaicīgu atbalstu un palīdzību un neiekļūst daudz dziļākā krīzē, nepieciešams pagarināt 9.2.1.3. pasākuma projekta ietvaros īstenotā konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojekta īstenošanas laiku (indikatīvi par deviņiem mēnešiem) un paplašināt mērķa grupai pieejamo atbalstu, proti, nodrošinot speciālistu konsultācijas ģimenēm ar bērniem krīzē, kā piemēram:
- nepārvaramu grūtību gadījumos (grūtības ar mentālo veselību, emocionālā pašregulācija, bērnu attīstības krīzes, bērnu nespēja adaptēties jaunajā vidē, uzsākot skolas gaitas vai mainot skolu, pēc vecāku šķiršanās grūtības iejusties jaunajā ģimenē (īpaši gadījumos, kad vecāka partnerim arī ir bērni no iepriekšējām attiecībām u.c. gadījumos));
- pēc piedzīvota traumatiska notikuma (ārkārtas situācija, sociāli ekonomiskie satricinājumi, tuva cilvēka nāve vai pašnāvība, pēkšņa invaliditāte, smagas slimības diagnozes uzstādīšana, izmaiņas nozīmīgās attiecībās, šķiršanās u.c. gadījumos).
Palīdzība krīzes situācijā tiks sniegta ar ģimenes un sistēmiskās terapijas metodēm, kas balstīta ģimenes psihoemocionālajās vajadzībās un nodrošinās iespējami ātru emocionālā atvieglojuma saņemšanu un iekšējā līdzsvara atjaunošanu, kāds bija pirms krīzes. Krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem svarīgs arī īstermiņa 10 (desmit) konsultāciju stundu nodrošinājums, t.i.: a) psiholoģiskās palīdzības veids, kas vērsts uz aktuālo problēmu un emocionālo stāvokli, nevis uz ģimeņu locekļu personību un dzīves pieredzi kopumā, samazinot psiholoģiskās spriedzes līmeni, b) instruments, kas palīdzētu pieņemt traumējošu notikumu un mazinātu krīzes simptomu izpausmes un ietekmi, palīdzētu “izdzīvot” krīzes fāzes, c) psiholoģiskais atbalsts ģimenēm ar bērniem, kas ļautu ieraudzīt līdz šim nepamanītus resursus un ar skatu no malas apzināties situāciju, iemācīties pieņemt lēmumus un rast kompromisus.
Minētā konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai 9.2.1.3.pasākuma ietvaros ir nepieciešams papildu finansējums 156 000 EUR apmērā.
3. Labklājības ministrija kā ES fondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) regulāri īsteno īpašus 9.2.2.1.pasākuma uzraudzības pasākumus, tai skaitā aicinot finansējuma saņēmējus regulāri aktualizēt un sniegt atbildīgai iestādei informāciju par plānošanas reģionu prognozēm projekta finansējuma izlietojumam un projektam noteikto uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprinātos grozījumus Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”, kas tostarp satur arī 9.2.2.1.pasākuma uzraudzības rādītāja i.9.2.2.a. un r.9.2.2.a. samazinājumu par 25%, atbildīgā iestāde organizēja operatīvās sanāksmes ar visiem plānošanas reģioniem, lai vienotos par jaunajām plānošanas reģionu 9.2.2.1.pasākua uzraudzības rādītāju kvotām, kā arī plānošanas reģionu prognozēm par projektā plānotā finansējuma izlietojumu līdz projekta īstenošanas beigām (2023.gada 31.decembris). Operatīvajā sanāksme ar Zemgales plānošanas tika secināts, ka projektā “Atver sirdi Zemgalē” dažādu objektīvu apstākļu ietekmē (Covid-19 pandēmijas ietekme, mērķa grupas personu atteikšanās no dalības projektā) nebūs iespējams investēt visu projektā plānoto finansējumu līdz projekta īstenošanas beigām un projektā veidojas finansējuma ietaupījums (šobrīd, indikatīvi 800 000 EUR apmērā).
4. Tā kā rezultātā rādītājs r.9.2.2.a. ir pilnībā attiecināms tikai uz 9.2.2.1.pasākumu, bet iznākuma rādītāja i.9.2.2.a. kopējo vērtību pamatā veido 9.2.2.1.pasākuma ietvaros nodrošinātais atbalsts mērķa grupas personām (šī rādītāja kopējo vērtību veido arī 9.2.2.3.pasākuma trešajā kārtā ieplānotais atbalsts personām ar GRT), nepieciešams attiecīgi samazināt šo abu rādītāju vērtības 9.2.2.1.pasākuma ietvaros.
2. 9.2.1.3. pasākuma projektā sniegtā pakalpojuma ietvaros speciālistu darbā arvien vairāk tiek identificētas situācijas, kad ģimene sastopas ar pēkšņām grūtībām, kas pārsniedz tās ierastos resursus un sarežģījuma pārvarēšanas mehānismu (krīzes situācija). Viena vai vairāku ģimenes locekļu nepārdomāta rīcība, ģimenei atrodoties krīzes situācijā, var radīt neatgriezeniskas un neprognozējamas sekas, kas daudz spilgtāk, kā pašas problēmas, var satricināt ģimenes pamatvērtības un spēju funkcionēt. Tādēļ, lai ģimenes saņemtu savlaicīgu atbalstu un palīdzību un neiekļūst daudz dziļākā krīzē, nepieciešams pagarināt 9.2.1.3. pasākuma projekta ietvaros īstenotā konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojekta īstenošanas laiku (indikatīvi par deviņiem mēnešiem) un paplašināt mērķa grupai pieejamo atbalstu, proti, nodrošinot speciālistu konsultācijas ģimenēm ar bērniem krīzē, kā piemēram:
- nepārvaramu grūtību gadījumos (grūtības ar mentālo veselību, emocionālā pašregulācija, bērnu attīstības krīzes, bērnu nespēja adaptēties jaunajā vidē, uzsākot skolas gaitas vai mainot skolu, pēc vecāku šķiršanās grūtības iejusties jaunajā ģimenē (īpaši gadījumos, kad vecāka partnerim arī ir bērni no iepriekšējām attiecībām u.c. gadījumos));
- pēc piedzīvota traumatiska notikuma (ārkārtas situācija, sociāli ekonomiskie satricinājumi, tuva cilvēka nāve vai pašnāvība, pēkšņa invaliditāte, smagas slimības diagnozes uzstādīšana, izmaiņas nozīmīgās attiecībās, šķiršanās u.c. gadījumos).
Palīdzība krīzes situācijā tiks sniegta ar ģimenes un sistēmiskās terapijas metodēm, kas balstīta ģimenes psihoemocionālajās vajadzībās un nodrošinās iespējami ātru emocionālā atvieglojuma saņemšanu un iekšējā līdzsvara atjaunošanu, kāds bija pirms krīzes. Krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem svarīgs arī īstermiņa 10 (desmit) konsultāciju stundu nodrošinājums, t.i.: a) psiholoģiskās palīdzības veids, kas vērsts uz aktuālo problēmu un emocionālo stāvokli, nevis uz ģimeņu locekļu personību un dzīves pieredzi kopumā, samazinot psiholoģiskās spriedzes līmeni, b) instruments, kas palīdzētu pieņemt traumējošu notikumu un mazinātu krīzes simptomu izpausmes un ietekmi, palīdzētu “izdzīvot” krīzes fāzes, c) psiholoģiskais atbalsts ģimenēm ar bērniem, kas ļautu ieraudzīt līdz šim nepamanītus resursus un ar skatu no malas apzināties situāciju, iemācīties pieņemt lēmumus un rast kompromisus.
Minētā konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai 9.2.1.3.pasākuma ietvaros ir nepieciešams papildu finansējums 156 000 EUR apmērā.
3. Labklājības ministrija kā ES fondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) regulāri īsteno īpašus 9.2.2.1.pasākuma uzraudzības pasākumus, tai skaitā aicinot finansējuma saņēmējus regulāri aktualizēt un sniegt atbildīgai iestādei informāciju par plānošanas reģionu prognozēm projekta finansējuma izlietojumam un projektam noteikto uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprinātos grozījumus Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”, kas tostarp satur arī 9.2.2.1.pasākuma uzraudzības rādītāja i.9.2.2.a. un r.9.2.2.a. samazinājumu par 25%, atbildīgā iestāde organizēja operatīvās sanāksmes ar visiem plānošanas reģioniem, lai vienotos par jaunajām plānošanas reģionu 9.2.2.1.pasākua uzraudzības rādītāju kvotām, kā arī plānošanas reģionu prognozēm par projektā plānotā finansējuma izlietojumu līdz projekta īstenošanas beigām (2023.gada 31.decembris). Operatīvajā sanāksme ar Zemgales plānošanas tika secināts, ka projektā “Atver sirdi Zemgalē” dažādu objektīvu apstākļu ietekmē (Covid-19 pandēmijas ietekme, mērķa grupas personu atteikšanās no dalības projektā) nebūs iespējams investēt visu projektā plānoto finansējumu līdz projekta īstenošanas beigām un projektā veidojas finansējuma ietaupījums (šobrīd, indikatīvi 800 000 EUR apmērā).
4. Tā kā rezultātā rādītājs r.9.2.2.a. ir pilnībā attiecināms tikai uz 9.2.2.1.pasākumu, bet iznākuma rādītāja i.9.2.2.a. kopējo vērtību pamatā veido 9.2.2.1.pasākuma ietvaros nodrošinātais atbalsts mērķa grupas personām (šī rādītāja kopējo vērtību veido arī 9.2.2.3.pasākuma trešajā kārtā ieplānotais atbalsts personām ar GRT), nepieciešams attiecīgi samazināt šo abu rādītāju vērtības 9.2.2.1.pasākuma ietvaros.
Risinājuma apraksts
1. Lai risinātu iepriekš 1. un 2. punktā minētās problēmas ar finansējuma iztrūkumu 9.2.2.3.pasākuma trešajai kārtai un 9.2.1.3.pasākumam, Labklājības ministrija ir panākusi vienošanas ar Zemgales plānošanas reģionu par 9.2.2.1.pasākuma projektā “Atver sirdi Zemgalē” finansējuma samazināšanu, kā rezultātā LM izveidojušos finansējuma ietaupījumu 756 000 EUR apmērā rosina pārdalīt, tai skaitā:
- 600 000 EUR apmērā 9.2.2.3. pasākuma trešajai kārtai, lai nodrošinātu finansējumu 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas 4 pēc būtības atbalstāmo projektu iesniegumu īstenošanai, tādējādi nodrošinot plašāku pieejamību sabiedrībā balstīties sociālajiem pakalpojumiem, tai skaitā pēc iespējas lielākai daļai ģimeņu, kuru aprūpē ir bērni ar FT un kurām Covid-19 pandēmijas ietvaros šādi pakalpojumi nebija pieejami, vai bija pieejami ļoti ierobežotā apjomā;;
- 156 000 EUR apmērā 9.2.1.3. pasākumam, lai paplašinātu pakalpojuma tvērumu izmēģinājumprojektā, konsultācijas ģimenēm ar bērniem nodrošinot sertificētu psihoterapeitu privātpraksēs visā Latvijā. Papildu finansējuma ietvaros līdz projekta beigām 31.12.2023. plānots nodrošināt konsultatīvo atbalstu aptuveni 200 krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem, kopā nodrošinot 2 000 konsultāciju stundas (vienas konsultāciju stundas izmaksas 78 EUR ar PVN).
Attiecīgi MK noteikumu projekts paredz samazināt 9.2.2.1.pasākuma kopējo attiecināmo finansējumu no 46 812 430 EUR līdz 46 056 430 EUR, tai skaitā ESF – 39 147 965 EUR. Vienlaikus būs nepieciešams veikt arī attiecīgus grozījumus 9.2.2.1.pasākuma projektā “Atver sirdi Zemgalē”.
2. MK noteikumu projekts paredz samazināt arī 9.2.2.1.pasākumam noteikto uzraudzības rādītāju vērtības, tai skaitā:
a) iznākuma rādītāja i.9.2.2.a. “personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā (arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus)” vērtību no 1 895 līdz 1 426 personām ar GRT. Vienlaikus, ņemot vērā, ka iznākuma rādītāja i.9.2.2.a. vērtība 9.2.2.1.pasākumā tiek sasniegta piecu plānošanas reģionu ietvaros, tiek noteikta arī jauna katram plānošanas reģionam sasniedzamā iznākuma rādītāja i.9.2.2.a. kvota:
b) rezultāta rādītāja r.9.2.2.a. “personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas” vērtību no 700 uz 525 personām ar GRT. Lai gan rezultātā rādītājs r.9.2.2.a ir nacionālā līmeņa nozares rādītājus, kurā uzskaita visas personas ar GRT, kas no valsts sociālās aprūpes institūcijām (turpmāk – VSAC) pāriet uz dzīvi sabiedrībā un saņem tām nepieciešamos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās, arī 9.2.2.1.pasākuma projekti veicina šī rādītāja izpildi (personām ar GRT tiek veikts individuālo vajadzību izvērtējums un individuālā atbalsta plāna izstrāde personai vēl atrodoties VSAC, persona projekta ietvaros tiek sagatavota pārejai no VSAC uz dzīvi sabiedrībā, pašvaldībām tiek kompensēti izdevumi par pakalpojumu sniegšanu personai pēc iziešanas no VSAC) un plānošanas reģionu projektiem jau šobrīd ir noteiktas sasniedzamās šī rezultāta rādītāja daļas kvotas. Ņemot vērā kopējās rezultātā rādītāja r.9.2.2.a. vērtības samazinājumu, ir nepieciešams noteikt arī jaunu šī rādītājas daļas sadalījumu jeb kvotas starp plānošanas reģioniem:
Jaunās rezultāta r.9.2.2.a rādītāja kvotas katram plānošanas reģionam noteiktas, balstoties uz aktuālāko informāciju un prognozēm par personu ar GRT skaitu, kas ar projekta darbību palīdzību uzsāks patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas.
[1] Atbilstoši aktuālākajām pašvaldību prognozēm, pakalpojumi varētu tikt sniegti arī vairāk personām ar GRT, indikatīvi 400 personas
[2] Atbilstoši aktuālākajām pašvaldību prognozēm, pakalpojumi varētu tikt sniegti arī vairāk personām ar GRT, indikatīvi 274 personas
[3] Projektā sasniedzamā iznākuma rādītāja vērtība netiks mazināta, ņemot vērā, ka tiks sasniegta sākotnēji plānotā vērtība – 297 personas
[4] Rādītāja kvota netiek mainīta, ņemot vēra, ka rādītāja vērtība Kurzemes plānošanas reģionā jau ir sasniegta
- 600 000 EUR apmērā 9.2.2.3. pasākuma trešajai kārtai, lai nodrošinātu finansējumu 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas 4 pēc būtības atbalstāmo projektu iesniegumu īstenošanai, tādējādi nodrošinot plašāku pieejamību sabiedrībā balstīties sociālajiem pakalpojumiem, tai skaitā pēc iespējas lielākai daļai ģimeņu, kuru aprūpē ir bērni ar FT un kurām Covid-19 pandēmijas ietvaros šādi pakalpojumi nebija pieejami, vai bija pieejami ļoti ierobežotā apjomā;;
- 156 000 EUR apmērā 9.2.1.3. pasākumam, lai paplašinātu pakalpojuma tvērumu izmēģinājumprojektā, konsultācijas ģimenēm ar bērniem nodrošinot sertificētu psihoterapeitu privātpraksēs visā Latvijā. Papildu finansējuma ietvaros līdz projekta beigām 31.12.2023. plānots nodrošināt konsultatīvo atbalstu aptuveni 200 krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem, kopā nodrošinot 2 000 konsultāciju stundas (vienas konsultāciju stundas izmaksas 78 EUR ar PVN).
Attiecīgi MK noteikumu projekts paredz samazināt 9.2.2.1.pasākuma kopējo attiecināmo finansējumu no 46 812 430 EUR līdz 46 056 430 EUR, tai skaitā ESF – 39 147 965 EUR. Vienlaikus būs nepieciešams veikt arī attiecīgus grozījumus 9.2.2.1.pasākuma projektā “Atver sirdi Zemgalē”.
2. MK noteikumu projekts paredz samazināt arī 9.2.2.1.pasākumam noteikto uzraudzības rādītāju vērtības, tai skaitā:
a) iznākuma rādītāja i.9.2.2.a. “personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā (arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus)” vērtību no 1 895 līdz 1 426 personām ar GRT. Vienlaikus, ņemot vērā, ka iznākuma rādītāja i.9.2.2.a. vērtība 9.2.2.1.pasākumā tiek sasniegta piecu plānošanas reģionu ietvaros, tiek noteikta arī jauna katram plānošanas reģionam sasniedzamā iznākuma rādītāja i.9.2.2.a. kvota:
| Plānošanas reģions | Iepriekšējā i.9.2.2.a. KVOTA |
Starpība | Jaunā i.9.2.2.a. KVOTA |
| Vidzeme | 433 | -83 | 3501 |
| Zemgale | 351 | -102 | 2492 |
| Latgale | 389 | -129 | 260 |
| Kurzeme | 297 | -50 | 2473 |
| Rīga | 425 | -105 | 320 |
| Kopā | 1895 | -469 | 1 426 |
b) rezultāta rādītāja r.9.2.2.a. “personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas” vērtību no 700 uz 525 personām ar GRT. Lai gan rezultātā rādītājs r.9.2.2.a ir nacionālā līmeņa nozares rādītājus, kurā uzskaita visas personas ar GRT, kas no valsts sociālās aprūpes institūcijām (turpmāk – VSAC) pāriet uz dzīvi sabiedrībā un saņem tām nepieciešamos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās, arī 9.2.2.1.pasākuma projekti veicina šī rādītāja izpildi (personām ar GRT tiek veikts individuālo vajadzību izvērtējums un individuālā atbalsta plāna izstrāde personai vēl atrodoties VSAC, persona projekta ietvaros tiek sagatavota pārejai no VSAC uz dzīvi sabiedrībā, pašvaldībām tiek kompensēti izdevumi par pakalpojumu sniegšanu personai pēc iziešanas no VSAC) un plānošanas reģionu projektiem jau šobrīd ir noteiktas sasniedzamās šī rezultāta rādītāja daļas kvotas. Ņemot vērā kopējās rezultātā rādītāja r.9.2.2.a. vērtības samazinājumu, ir nepieciešams noteikt arī jaunu šī rādītājas daļas sadalījumu jeb kvotas starp plānošanas reģioniem:
| Plānošanas reģions | Iepriekšējā r.9.2.2.a. KVOTA |
Starpība | Jaunā r.9.2.2.a. KVOTA |
| Vidzeme | 64 | -16 | 48 |
| Zemgale | 71 | -18 | 53 |
| Latgale | 65 | -32 | 33 |
| Kurzeme | 29 | 04 | 29 |
| Rīga | 61 | -15 | 46 |
| Kopā | 290 | -81 | 209 |
Jaunās rezultāta r.9.2.2.a rādītāja kvotas katram plānošanas reģionam noteiktas, balstoties uz aktuālāko informāciju un prognozēm par personu ar GRT skaitu, kas ar projekta darbību palīdzību uzsāks patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas.
[1] Atbilstoši aktuālākajām pašvaldību prognozēm, pakalpojumi varētu tikt sniegti arī vairāk personām ar GRT, indikatīvi 400 personas
[2] Atbilstoši aktuālākajām pašvaldību prognozēm, pakalpojumi varētu tikt sniegti arī vairāk personām ar GRT, indikatīvi 274 personas
[3] Projektā sasniedzamā iznākuma rādītāja vērtība netiks mazināta, ņemot vērā, ka tiks sasniegta sākotnēji plānotā vērtība – 297 personas
[4] Rādītāja kvota netiek mainīta, ņemot vēra, ka rādītāja vērtība Kurzemes plānošanas reģionā jau ir sasniegta
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Vienlaikus ar MK noteikumu projektu tiek virzīti attiecīgi grozījumi arī 9.2.2.3.pasākuma īstenošanas MK noteikumos (skat. detālāku informāciju anotācijas 4. sadaļā).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
8 933 771
0
9 471 929
2 997 201
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
8 933 771
0
9 471 929
2 997 201
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
10 510 319
0
11 143 446
3 526 118
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
10 510 319
0
11 143 446
3 526 118
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-1 576 548
0
-1 671 517
-528 917
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-1 576 548
0
-1 671 517
-528 917
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-528 917
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-528 917
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 313 šobrīd 9.2.2.1. pasākuma projektiem pieejamais maksimālais kopējais attiecināmais finansējums ir 46 812 430 euro, tai skaitā ESF finansējums 39 790 565 euro un valsts budžeta finansējums 7 021 865 euro.
Finansējums 9.2.2.1.pasākuma projektu īstenošanai tiek plānots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts budžeta apakšprogrammas 63.07.00 “Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)” (turpmāk – valsts budžeta apakšprogramma) ietvaros, kurā budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā (ESF un valsts budžeta) finansējuma līdzekļi attiecīgajā gadā.
Atbilstoši minētās valsts budžeta apakšprogrammas datiem, ko VARAM ir sniedzis uz 21.09.2022., plānošanas reģionu projektu īstenošanai ir pārskaitīts finansējums šādā apmērā (skat. tabulu Nr. 1 zemāk):
Tabula Nr. 1
Valsts budžeta apakšprogrammas izpilde (2015. – 2021. gadā)
Savukārt turpmākajiem projektu īstenošanas gadiem šobrīd valsts budžeta apakšprogrammā finansējums plānots šādā apmērā:
- 2022.gadā (atbilstoši Finanšu ministrijas 20.01.2022. rīkojumam Nr. 41, 25.02.2022. rīkojumam NR. 111, 17.03.2022. rīkojumam Nr. 151, 05.08.2022. rīkojumam Nr. 478 un 20.09.2022. rīkojumam Nr. 551) 10 510 319 euro, tai skaitā ESF finansējums 8 933 771 euro un VB finansējums 1 576 548 euro;
- 2023.gadā – 11 143 446 euro, tai skaitā ESF finansējums 9 471 929 euro un VB finansējums 1 671 517 euro.
Valsts budžeta apakšprogrammas finansējums neaptver visu 9.2.2.1 pasākumam šobrīd spēkā esošo pieejamo finansējumu (46 812 430 euro), jo ir sekots 9.2.2.1.pasākuma faktiskajai projektu izpildei un valsts budžets koriģēts pret sākotnēji plānoto, piemēram, 2019.gadā, balstoties uz valsts budžeta apakšprogrammas datiem, 9.2.2.1.pasākuma projektiem netika pārskaitīts finansējums, jo plānošanas reģionu rīcībā bija pietiekams finansējums projektu darbību īstenošanai.
Noteikumu projekts paredz samazināt 9.2.2.1. pasākuma kopējo attiecināmo finansējumu par 756 000 euro, tai skaitā ESF finansējumu 642 600 euro, un valsts budžeta finansējumu – 113 400 euro.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā 9.2.2.1. pasākuma projekta kopējais attiecināmais finansējums plānots 46 056 430 euro, tai skaitā ESF finansējums 39 147 965 euro un valsts budžeta finansējums 6 908 465 euro.
Ņemot vērā šobrīd valsts budžeta apakšprogrammā turpmākajiem gadiem plānoto kopējo finansējumu 21 653 765 euro apmērā (2022.gadam – 10 510 319 euro, 2023.gadā – 11 143 446 euro) un plānoto 9.2.2.1. pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu līdz 46 056 430 euro, valsts budžeta apakšprogrammā kārtējam budžeta gadam plānots šāds finansējuma apmērs (skat. tabulu Nr. 2)
Tabula Nr. 2
Valsts budžeta apakšprogrammā plānotais finansējums (2022. – 2023. gadā)
Savukārt pēc KP VIS (uz 21.09.2022.) informācijas plānošanas reģioni savos projektos norāda faktisko finansējuma izpildi un projektos plāno finansējumu šādā apmērā (skat. tabulu Nr.3) :
Tabula Nr. 3
Projektu finanšu progress KPVIS (2015. – 2021. gadā)
Savukārt turpmākajiem gadiem šobrīd plānots šāds finansējums:
2022. gadā –11 653 339 euro, tai skaitā ESF finansējums 9 905 338 euro un valsts budžeta finansējums 1748 001 euro;
2023. gadā – 21 805 025 euro, tai skaitā ESF finansējums 18 534 271 euro un valsts budžeta finansējums 3 270 754 euro.
Tādējādi secināms, ka valsts budžeta apakšprogrammas ietvaros plānošanas reģioniem ir piešķirts finansējums 20 876 547 euro apmērā, bet plānošanas reģioni, īstenojot 9.2.2.1.pasākuma projektus, faktiski ir izmantojuši finansējumu 13 353 757 euro apmērā.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā turpmākajiem projektu īstenošanas gadiem plānošanas reģioni savos projektos indikatīvi var plānot šādu finansējumu (skat. tabulu Nr. 4)
Tabula Nr. 4
KPVIS projektu plānotais finansējums (2022. – 2023. gadā)
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF daļa 85 % apmērā no pasākuma minimālajām attiecināmām izmaksām.
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās tiks apstiprināti Zemgales plānošanas reģiona projekta grozījumi un tiks precizētas arī valsts budžeta ilgtermiņa saistības un finansējums tiks precizēts 2022. gadam un 2023. gadam atbilstoši projektā plānotajam. Uz anotācijas izstrādes brīdi KP VIS ir iesniegti grozījumi Nr.14 Zemgales plānošanas reģiona projektā 9.2.2.1/15/I/001 "Atver sirdi Zemgale", paredzot attiecīgu kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu. Līdz ar to MK noteikumu protokollēmumā netiek noteikts uzdevums Zemgales plānošanas reģionam pēc MK noteikumu spēkā stāšanās iesniegt attiecīgus projekta grozījumus.
Finansējums 9.2.2.1.pasākuma projektu īstenošanai tiek plānots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts budžeta apakšprogrammas 63.07.00 “Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)” (turpmāk – valsts budžeta apakšprogramma) ietvaros, kurā budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā (ESF un valsts budžeta) finansējuma līdzekļi attiecīgajā gadā.
Atbilstoši minētās valsts budžeta apakšprogrammas datiem, ko VARAM ir sniedzis uz 21.09.2022., plānošanas reģionu projektu īstenošanai ir pārskaitīts finansējums šādā apmērā (skat. tabulu Nr. 1 zemāk):
Tabula Nr. 1
Valsts budžeta apakšprogrammas izpilde (2015. – 2021. gadā)
| Gads | Finansējums kopā (euro) | ESF finansējums (euro) | Valsts budžeta finansējums (euro) |
| 2015 | 67 437 | 57 321 | 10 116 |
| 2016 | 9 886 805 | 8 403 784 | 1 483 021 |
| 2017 | 6 211 589 | 5 279 851 | 931 738 |
| 2018 | 146 592 | 124 603 | 21 989 |
| 2019 | 0 | 0 | 0 |
| 2020 | 2 436 910 | 2 071 373 | 365 537 |
| 2021 | 2 127 214 | 1 808 132 | 319 082 |
| KOPĀ | 20 876 547 | 17 745 064 | 3 131 483 |
Savukārt turpmākajiem projektu īstenošanas gadiem šobrīd valsts budžeta apakšprogrammā finansējums plānots šādā apmērā:
- 2022.gadā (atbilstoši Finanšu ministrijas 20.01.2022. rīkojumam Nr. 41, 25.02.2022. rīkojumam NR. 111, 17.03.2022. rīkojumam Nr. 151, 05.08.2022. rīkojumam Nr. 478 un 20.09.2022. rīkojumam Nr. 551) 10 510 319 euro, tai skaitā ESF finansējums 8 933 771 euro un VB finansējums 1 576 548 euro;
- 2023.gadā – 11 143 446 euro, tai skaitā ESF finansējums 9 471 929 euro un VB finansējums 1 671 517 euro.
Valsts budžeta apakšprogrammas finansējums neaptver visu 9.2.2.1 pasākumam šobrīd spēkā esošo pieejamo finansējumu (46 812 430 euro), jo ir sekots 9.2.2.1.pasākuma faktiskajai projektu izpildei un valsts budžets koriģēts pret sākotnēji plānoto, piemēram, 2019.gadā, balstoties uz valsts budžeta apakšprogrammas datiem, 9.2.2.1.pasākuma projektiem netika pārskaitīts finansējums, jo plānošanas reģionu rīcībā bija pietiekams finansējums projektu darbību īstenošanai.
Noteikumu projekts paredz samazināt 9.2.2.1. pasākuma kopējo attiecināmo finansējumu par 756 000 euro, tai skaitā ESF finansējumu 642 600 euro, un valsts budžeta finansējumu – 113 400 euro.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā 9.2.2.1. pasākuma projekta kopējais attiecināmais finansējums plānots 46 056 430 euro, tai skaitā ESF finansējums 39 147 965 euro un valsts budžeta finansējums 6 908 465 euro.
Ņemot vērā šobrīd valsts budžeta apakšprogrammā turpmākajiem gadiem plānoto kopējo finansējumu 21 653 765 euro apmērā (2022.gadam – 10 510 319 euro, 2023.gadā – 11 143 446 euro) un plānoto 9.2.2.1. pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu līdz 46 056 430 euro, valsts budžeta apakšprogrammā kārtējam budžeta gadam plānots šāds finansējuma apmērs (skat. tabulu Nr. 2)
Tabula Nr. 2
Valsts budžeta apakšprogrammā plānotais finansējums (2022. – 2023. gadā)
| Gads | Finansējums kopā (euro) | ESF finansējums (euro) | Valsts budžeta finansējums (euro) |
| 2022 | 10 510 319 | 8 933 771 | 1 576 548 |
| 2023 | 14 669 564 | 12 469 130 | 2 200 434 |
| KOPĀ | 25 179 883 | 21 402 901 | 3 776 982 |
Savukārt pēc KP VIS (uz 21.09.2022.) informācijas plānošanas reģioni savos projektos norāda faktisko finansējuma izpildi un projektos plāno finansējumu šādā apmērā (skat. tabulu Nr.3) :
Tabula Nr. 3
Projektu finanšu progress KPVIS (2015. – 2021. gadā)
| Gads | Finansējums kopā (euro) | ESF finansējums (euro) | Valsts budžeta finansējums (euro) |
| 2015 | 25 733 | 21 873 | 3 860 |
| 2016 | 773 330 | 657 330 | 116 000 |
| 2017 | 1 918 476 | 1 630 705 | 287 771 |
| 2018 | 1 829 914 | 1 555 427 | 274 487 |
| 2019 | 2 094 200 | 1 780 070 | 314 130 |
| 2020 | 2 403 460 | 2 042 941 | 360 519 |
| 2021 | 4 308 644 | 3 662 347 | 646 297 |
| KOPĀ | 13 353 757 | 11 350 693 | 2 003 064 |
Savukārt turpmākajiem gadiem šobrīd plānots šāds finansējums:
2022. gadā –11 653 339 euro, tai skaitā ESF finansējums 9 905 338 euro un valsts budžeta finansējums 1748 001 euro;
2023. gadā – 21 805 025 euro, tai skaitā ESF finansējums 18 534 271 euro un valsts budžeta finansējums 3 270 754 euro.
Tādējādi secināms, ka valsts budžeta apakšprogrammas ietvaros plānošanas reģioniem ir piešķirts finansējums 20 876 547 euro apmērā, bet plānošanas reģioni, īstenojot 9.2.2.1.pasākuma projektus, faktiski ir izmantojuši finansējumu 13 353 757 euro apmērā.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā turpmākajiem projektu īstenošanas gadiem plānošanas reģioni savos projektos indikatīvi var plānot šādu finansējumu (skat. tabulu Nr. 4)
Tabula Nr. 4
KPVIS projektu plānotais finansējums (2022. – 2023. gadā)
| Gads | Finansējums kopā (euro) | ESF finansējums (euro) | Valsts budžeta finansējums (kopā) |
| 2022 | 11 653 339 | 9 905 338 | 1 748 001 |
| 2023 | 21 049 025 | 17 891 671 | 3 157 354 |
| KOPĀ | 32 702 364 | 27 797 009 | 4 905 355 |
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF daļa 85 % apmērā no pasākuma minimālajām attiecināmām izmaksām.
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās tiks apstiprināti Zemgales plānošanas reģiona projekta grozījumi un tiks precizētas arī valsts budžeta ilgtermiņa saistības un finansējums tiks precizēts 2022. gadam un 2023. gadam atbilstoši projektā plānotajam. Uz anotācijas izstrādes brīdi KP VIS ir iesniegti grozījumi Nr.14 Zemgales plānošanas reģiona projektā 9.2.2.1/15/I/001 "Atver sirdi Zemgale", paredzot attiecīgu kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu. Līdz ar to MK noteikumu protokollēmumā netiek noteikts uzdevums Zemgales plānošanas reģionam pēc MK noteikumu spēkā stāšanās iesniegt attiecīgus projekta grozījumus.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2022. un 2023. gadam plānotais finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 22. maija noteikumos Nr. 291 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" īstenošanas noteikumi" (22-TA-2904
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts paredz uzņemt atbrīvoto 9.2.2.1. pasākuma finansējumu 600 000 euro apmērā un novirzīt to 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas ietvaros 4 pēc būtības atbalstāmo bet šobrīd finansējuma trūkuma dēļ noraidāmo projekta iesniegumu īstenošanai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Grozījumi MK 2015. gada 6. oktobra noteikumi Nr.575 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.3. pasākuma "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas noteikumi (22-TA-2826)
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts paredz uzņemt atbrīvoto 9.2.2.1. pasākuma finansējumu 156 000 euro apmērā, kurš tiks novirzīts konsultatīvā atbalsta sniegšanai ģimenēm.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
Noteikumu projekts virzāms izskatīšanai MK sēdē vienlaikus vai pirms tiesību akta projekta 22-TA-2826 un 22-TA-2904 virzības izskatīšanai MK sēdē.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
MK noteikumu projekts paredz 9.2.2.1.pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma un uzraudzības rādītāju samazinājumu, kam nav tiešas ietekmes uz sabiedrību vai 9.2.2.1.pasākuma mērķa grupas personām, kuras saņem pakalpojumus projektu ietvaros.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi