Anotācija

Nepieciešams nodrošināt nekustamā īpašuma racionālu izmantošanu.

Pašvaldību likuma 73. panta ceturtā daļa paredz Pašvaldības tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī veikt citas privāttiesiskas darbības, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.
Saskaņā ar rīkojumu Nr. 15 Pašvaldība savā īpašumā pārņēma valstij piederošo nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpa nepabeigta jaunbūve, kas vēsturiski tika būvēta Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām.
Pašvaldība pārņemot jaunbūvi, kuras kopējā platība ir 1719 m², bija plānojusi to izmantot, lai sekmētu saimniecisko darbību un rūpētos par bezdarba samazināšanu, un ēkas pabeigšanai piesaistīt darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” 13.1.3.3. pasākuma "Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās" finansējumu. Taču ņemot vērā to, ka objekts neatbilda potenciālo uzņēmēju prasībām, projekts tika īstenots citā degradētajā teritorijā Indras ielā 32, Krāslavā, Krāslavas novadā. Ņemot vērā, ka īpašuma sastāvā esošā ēka ir nepabeigta jaunbūve, kura bez būvdarbu veikšanas nav izmantojama, citi ieguldījumi būves uzturēšanai nav bijuši nepieciešami un nav veikti.
Pašvaldības īpašumā nodotais nekustamais īpašums ir nepabeigta būve, kurš bez ievērojamiem ieguldījumiem nav piemērots pašvaldībai noteikto funkciju īstenošanai un ēkas būvniecības pabeigšanas izmaksas, lai tā tiktu nodota ekspluatācijā, ir nesamērīgi dārgas un šajā ekonomiskajā situācijā pašvaldībai nav finanšu kapacitātes ēkas būvniecības pabeigšanai. Ņemot vērā minēto, Krāslavas novada dome 2024. gada 29. augustā pieņēma lēmumu Nr. 10 (16. §) “Par piekrišanu nekustamā īpašuma Tirgus ielā 19, Krāslavā, Krāslavas novadā, nodošanu atsavināšanai”, ar kuru tiek lūgts sagatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par atļauju Pašvaldībai atsavināt nekustamo īpašumu. 
Nekustamais īpašums atbilstoši Krāslavas novada teritorijas plānojumam atrodas jaukta centra apbūves teritorijā. Līdz ar to šajā teritorijā ir iespējama daudzfunkcionāla izmantošana, kas saistīta ar dzīvojamo māju, komercdarbības un sabiedrisku būvju apbūvi.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts minētajos noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.  
Atsavināšanas likuma 42. panta (2⁴) daļa noteic, ka ja valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai un īpašums nav nepieciešams citai publiskai personai vai tās iestādei, Ministru kabinets pēc motivēta atvasinātas publiskas personas priekšlikuma ar rīkojumu var atļaut šādu nekustamo īpašumu atsavināt Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Rīkojuma projekts paredz atļaut Pašvaldībai atsavināt nekustamo īpašumu un uzdod Pašvaldībai organizēt nekustamā īpašuma novērtēšanu un atsavināšanu, kā arī no atsavināšanas iegūtos līdzekļus, pēc faktisko izdevumu segšanas, ieskaitīt Pašvaldības budžetā, kuri izmantojami Pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr 6001 001 0047), kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 6001 001 0047) un būves ( kadastra apzīmējums 6001 001 0047 001) - Dīķu ielā 5, Krāslavā, Krāslavas novadā. Nekustamā īpašuma sastāvā esošajā būvē izvietotas Krāslavas novada pašvaldības iestādes - Krāslavas novada bāriņtiesa, Krāslavas novada Pašvaldības policija un Krāslavas novada bibliotēka un no atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks izmantoti minētās ēkas  jumta seguma pārbūvei, kur darbu izmaksas atbilstoši veiktajam būves tehniskās apsekošanas atzinumam un sastādītajai būvdarbu izmaksu tāmei sastāda 299 661,32 eiro.

Ņemot vērā, ka līdzekļi tiek ieguldīti pašvaldības īpašumā, lai nodrošināt pašvaldībai noteiktās funkcijas izpildi (Pašvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 5., 11. un 14. punkts) rīkojuma projekts neparedz komercdarbības atbalsta sniegšanu Pašvaldībai. Iegūtie finanšu līdzekļi tiks ieguldīti pašvaldības īpašumā esošas ēkas remontam, kas tiek izmantota valsts pārvaldes funkciju (Krāslavas novada bāriņtiesa un Krāslavas novada Pašvaldības policija) nodrošināšanai, lai īstenotu valsts varu un veiktu darbības, kuras ir valsts varas prerogatīvu neatņemama daļa, līdz ar to komercdarbības atbalsta kontekstā tā nav kvalificējama kā saimnieciskās darbība. Minētā ēka tiek izmantota arī Krāslavas novada bibliotēkas vajadzībām un tā tiek izmantota visiem sabiedrības locekļiem pieejamu bibliotēkas pakalpojumu nodrošināšanai, kas kalpo sociālam un kultūras mērķim. Atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01)” (turpmāk – Komisijas paziņojums) 33.punktam, kurā noteikts, ka kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp, bibliotēkas.   Ņemot vērā, ka Krāslavas novada bibliotēkas ikgadējie ieņēmumi no tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem nepārsniedz 50% no tās kopējiem ikgadējiem izdevumiem, var secināt, ka atbalsts attiecīgajam subjektam tiks piešķirts nesaimniecisku darbību veikšanai (kā izriet no Komisijas paziņojuma 34.punkta) un publisko līdzekļu piešķiršana, tostarp, ēkas jumta seguma nomaiņa nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.  

Ievērojot rīkojuma projekta 2. punktā noteikto, pašvaldībai jānodrošina zemesgrāmatu nodalījumā II daļas 2. iedaļā ierakstītās atzīmes par aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt ar hipotēku dzēšana.

Rīkojuma projekta 6. punkts paredz pienākumu Pašvaldībai nodot nekustamo īpašumu pircējam 30 dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu nodošanas un pieņemšanas aktu un nodrošināt jaunās īpašuma tiesības nostiprināšanu zemesgrāmatā uz pircēja vārda. Lai to nodrošinātu Pašvaldībai īpašuma atsavināšanas izsoles noteikumos cita starpā jāietver arī noteikumi par pienākumu īpašuma ieguvējam noteiktā termiņā nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā, un ka nodošanas un pieņemšanas akts var tikt parakstīts tikai pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.