22-TA-1621: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par darba dienas pārcelšanu 2023. gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par darba dienu pārcelšanu 2021.gadā” (turpmāk – rīkojuma projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Minētā norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
Rīkojuma projekts paredz pārcelt 2023.gada 5.maija (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp sestdienu - 6. maiju, un svētku dienu - 4.maiju, pārcelt uz sestdienu -20.maiju.
Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai.
Ar rīkojuma projekta 2.punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
Rīkojuma projekts paredz pārcelt 2023.gada 5.maija (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp sestdienu - 6. maiju, un svētku dienu - 4.maiju, pārcelt uz sestdienu -20.maiju.
Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai.
Ar rīkojuma projekta 2.punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz pārcelt 2023.gada 5.maija (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp sestdienu - 6. maiju, un svētku dienu - 4.maiju, pārcelt uz sestdienu -20.maiju.
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes iestādēs un atpūtas laika izmantošanu 2023.gada maijā.
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes iestādēs un atpūtas laika izmantošanu 2023.gada maijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Darba likuma 133.panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
Saskaņā ar Darba likuma 133.panta piekto daļu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
Vienlaikus Darba likuma 136.panta astotā daļa noteic, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Savukārt Darba likuma 143.panta sestā daļa paredz, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.
2023.gadā ir viena darba diena, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku 5.maijs (piektdiena) darba diena, kas iekrīt starp sestdienu - 6. maiju, un svētku dienu - 4.maiju,
Pārceļot minēto darba dienu uz sestdienu tā paša mēneša ietvaros, tiks nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt iedzīvotājiem tiks nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto aptaujas datus, uzskatāms, ka ir lietderīgi ar Ministru kabineta rīkojumu pārcelt iepriekš minēto darba dienu uz sestdienu tā paša mēneša ietvaros - 2023.gada 20.maiju.
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes iestādēs un atpūtas laika izmantošanu 2023.gada maijā.
Ar rīkojuma projekta 2.punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstošu laika periodu un, gadiem ejot, kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi. Par to liecina gan Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvas ziņojums , gan aptauja, kurā tika noskaidrots mērķgrupas viedoklis.
2010.gada 25.martā stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredzēja papildināt 133.pantu ar ceturto daļu tās pašreizējā redakcijā, ar to faktiski normatīvi nostiprinot līdz šim iedibināto praksi – ik gadus sagatavot Ministru kabineta rīkojumu par izolēto darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienām un brīvdienām, pārcelšanu – un, lai gan gramatiski tulkojot, ar minēto panta daļu netiek uzlikts imperatīvs pienākums pārcelt izolēto darba dienu, tomēr ilgstoši iedibināta prakse un minētajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā ietvertie dati, ka arī Ministru kabineta rīkojumu izstrādes gaitā iesaistīto institūciju konceptuālais atbalsts neliek šaubīties par šāda Ministru kabineta rīkojuma izdošanas lietderīgumu.
Saskaņā ar Darba likuma 133.panta piekto daļu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
Vienlaikus Darba likuma 136.panta astotā daļa noteic, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Savukārt Darba likuma 143.panta sestā daļa paredz, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.
2023.gadā ir viena darba diena, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku 5.maijs (piektdiena) darba diena, kas iekrīt starp sestdienu - 6. maiju, un svētku dienu - 4.maiju,
Pārceļot minēto darba dienu uz sestdienu tā paša mēneša ietvaros, tiks nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt iedzīvotājiem tiks nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto aptaujas datus, uzskatāms, ka ir lietderīgi ar Ministru kabineta rīkojumu pārcelt iepriekš minēto darba dienu uz sestdienu tā paša mēneša ietvaros - 2023.gada 20.maiju.
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes iestādēs un atpūtas laika izmantošanu 2023.gada maijā.
Ar rīkojuma projekta 2.punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstošu laika periodu un, gadiem ejot, kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi. Par to liecina gan Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvas ziņojums , gan aptauja, kurā tika noskaidrots mērķgrupas viedoklis.
2010.gada 25.martā stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredzēja papildināt 133.pantu ar ceturto daļu tās pašreizējā redakcijā, ar to faktiski normatīvi nostiprinot līdz šim iedibināto praksi – ik gadus sagatavot Ministru kabineta rīkojumu par izolēto darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienām un brīvdienām, pārcelšanu – un, lai gan gramatiski tulkojot, ar minēto panta daļu netiek uzlikts imperatīvs pienākums pārcelt izolēto darba dienu, tomēr ilgstoši iedibināta prakse un minētajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā ietvertie dati, ka arī Ministru kabineta rīkojumu izstrādes gaitā iesaistīto institūciju konceptuālais atbalsts neliek šaubīties par šāda Ministru kabineta rīkojuma izdošanas lietderīgumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Darba likuma 133.panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
Risinājuma apraksts
2023.gadā ir viena darba diena, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku 5.maijs (piektdiena) darba diena, kas iekrīt starp sestdienu - 6. maiju, un svētku dienu - 4.maiju,
Pārceļot minēto darba dienu uz sestdienu tā paša mēneša ietvaros, tiks nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt iedzīvotājiem tiks nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto aptaujas datus, uzskatāms, ka ir lietderīgi ar Ministru kabineta rīkojumu pārcelt iepriekš minēto darba dienu uz sestdienu tā paša mēneša ietvaros - 2023.gada 20.maiju.
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes iestādēs un atpūtas laika izmantošanu 2023.gada maijā.
Pārceļot minēto darba dienu uz sestdienu tā paša mēneša ietvaros, tiks nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt iedzīvotājiem tiks nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto aptaujas datus, uzskatāms, ka ir lietderīgi ar Ministru kabineta rīkojumu pārcelt iepriekš minēto darba dienu uz sestdienu tā paša mēneša ietvaros - 2023.gada 20.maiju.
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes iestādēs un atpūtas laika izmantošanu 2023.gada maijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtēta iespēja nepārcelt 5.maija darba dienu 2023. gadā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Šāda tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes iestādēs un atpūtas laika izmantošanu 2023.gada maijā. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto aptaujas datus, uzskatāms, ka ir lietderīgi ar Ministru kabineta rīkojumu pārcelt iepriekš minēto darba dienu uz sestdienu tā paša mēneša ietvaros - 2023.gada 20.maiju.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Ekonomikas ministrijas 2008.gada 1.aprīļa precizētais informatīvais ziņojums „Par turpmāko rīcību par darbdienu pārcelšanu” (TA-99). Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi - informatīvais ziņojums „Par priekšlikumiem turpmākai rīcībai saistībā ar darbdienu pārcelšanu” (atbalstīts Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta sēdē (prot. Nr.54 32.§)).
Apraksts
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstošu laika periodu un, gadiem ejot, kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi. Par to liecina gan Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvas ziņojums, gan aptauja, kurā tika noskaidrots mērķgrupas viedoklis.
2010.gada 25.martā stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredzēja papildināt 133.pantu ar ceturto daļu tās pašreizējā redakcijā, ar to faktiski normatīvi nostiprinot līdz šim iedibināto praksi – ik gadus sagatavot Ministru kabineta rīkojumu par izolēto darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienām un brīvdienām, pārcelšanu – un, lai gan gramatiski tulkojot, ar minēto panta daļu netiek uzlikts imperatīvs pienākums pārcelt izolēto darba dienu, tomēr ilgstoši iedibināta prakse un minētajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā ietvertie dati, ka arī Ministru kabineta rīkojumu izstrādes gaitā iesaistīto institūciju konceptuālais atbalsts neliek šaubīties par šāda Ministru kabineta rīkojuma izdošanas lietderīgumu.
2010.gada 25.martā stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredzēja papildināt 133.pantu ar ceturto daļu tās pašreizējā redakcijā, ar to faktiski normatīvi nostiprinot līdz šim iedibināto praksi – ik gadus sagatavot Ministru kabineta rīkojumu par izolēto darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienām un brīvdienām, pārcelšanu – un, lai gan gramatiski tulkojot, ar minēto panta daļu netiek uzlikts imperatīvs pienākums pārcelt izolēto darba dienu, tomēr ilgstoši iedibināta prakse un minētajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā ietvertie dati, ka arī Ministru kabineta rīkojumu izstrādes gaitā iesaistīto institūciju konceptuālais atbalsts neliek šaubīties par šāda Ministru kabineta rīkojuma izdošanas lietderīgumu.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ietekmēs fiziskās personas kā nodarbinātos no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes iestādēs, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes iestādēs un atpūtas laika izmantošanu 2023.gada maijā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ietekmēs no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes iestādes. Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes iestādēs un atpūtas laika izmantošanu 2023.gada maijā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Ministriju padotībā un pārraudzībā esošās no valsts budžeta finansētās institūcijas.Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, 2022.gada 9.maijā Valsts kancelejai un visām ministrijām tika nosūtīta vēstule, lūdzot paust oficiālu iestādes viedokli (pēc iespējas veicot iestāžu amatpersonu un darbinieku, kā arī padotības iestāžu amatpersonu un darbinieku viedokļu apzināšanu), vai 2023.gadā ir lietderīgi pārcelt 5.maija darba dienu. Ar minētās aptaujas rezultātiem ir iespējams iepazīties, vēršoties Labklājības ministrijā.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Ar minētās aptaujas rezultātiem ir iespējams iepazīties, vēršoties Labklājības ministrijā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Apkopojot ministriju sniegtās atbildes, secināms, ka vairākums atbalsta 2023.gada 5.maija darba dienas pārcelšanu uz sestdienu - 2023.gada 20.maiju.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi