25-TA-1199: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumos Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Veselības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumos Nr. 543 “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi” (turpmāk – Projekts), lai pilnveidotu metodiskās vadības institūciju statusa piešķiršanas, izvērtēšanas un uzraudzības regulējumu. Projekts paredz noteikt, ka metodiskās vadības institūcijas statuss attiecīgajā veselības aprūpes jomā tiek piešķirts vienai iestādei uz pieciem gadiem, kā arī precizē un paplašina statusa piešķiršanas kritērijus, nosakot vienotas prasības ārstniecības iestādēm un augstākās izglītības iestādēm. Tāpat tiek pilnveidota pretendentu izvērtēšanas kārtība, nosakot papildu kritērijus, komisijas izveidi un vērtēšanas metodikas piemērošanu, tai skaitā paredzot kārtību gadījumiem, kad vairākas iestādes saņem vienādu vērtējumu. Vienlaikus Projekts precizē lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī nosaka atteikuma un statusa anulēšanas pamatus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kārtību, īpaši gadījumos, kad vienā veselības aprūpes jomā uz šo statusu piesakās vairākas iestādes ar līdzvērtīgu kompetenci vai vienādu izvērtējuma rezultātu. Projekts nosaka papildu izvērtēšanas kritērijus un skaidru lēmumu pieņemšanas kārtību, lai nodrošinātu objektīvu un vienotu pretendentu izvērtēšanu, kā arī efektīvu metodiskās vadības īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 543 “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) nosaka metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, metodiskās vadības institūcijas tiesības un pienākumus attiecīgajā veselības aprūpes jomā, kā arī nosacījumus publisku līdzekļu ieguldīšanai metodiskās vadības institūcijā. Vienlaikus Noteikumos pašlaik nav pietiekami detalizēti regulēta kārtība, kādā nosakāma metodiskās vadības institūcija gadījumos, kad vienā veselības aprūpes jomā uz šo statusu piesakās vairākas līdzvērtīgas ārstniecības iestādes vai augstākās izglītības iestādes. Esošais regulējums nenodrošina arī pietiekami skaidru un piemērotu ietvaru metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanai ģimenes medicīnas jomā. Ģimenes medicīna kā primārās veselības aprūpes pamats būtiski atšķiras no citām veselības aprūpes jomām ar to, ka pakalpojumu sniegšana notiek decentralizēti, lielā skaitā ārstniecības iestāžu un prakses vietu visā valsts teritorijā. Vienlaikus augstākās izglītības iestādēm ir būtiska loma ģimenes ārstu sagatavošanā, pēcdiploma izglītībā un profesionālās kompetences attīstībā, taču esošais regulējums nepietiekami skaidri nosaka prasības attiecībā uz klīniskās bāzes nodrošināšanu un sadarbību ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pastāvošais regulējums nenosaka kārtību rīcībai gadījumos, kad uz metodiskās vadības institūcijas statusu piesakās vairākas iestādes, kuras vienlīdzīgi atbilst noteiktajiem kritērijiem vai kuru izvērtējuma rezultāti ir vienādi, un kuru kompetence, resursu nodrošinājums un profesionālā pieredze ir līdzvērtīga. Līdz ar to Veselības ministrijai nav noteikta skaidra un vienota procedūra objektīvas izvēles izdarīšanai starp šādiem pretendentiem. Šāda situācija rada tiesisko nenoteiktību un var ierobežot ministrijas iespējas nodrošināt caurskatāmu, tiesiski pamatotu un vienlīdzīgu pieeju metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas procesā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu vienotu, caurskatāmu un tiesiski pamatotu lēmumu pieņemšanas kārtību, Projektā tiek pilnveidota metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas procedūra. Projektā paredzēts, ka gadījumos, kad uz metodiskās vadības institūcijas statusu vienā veselības aprūpes jomā piesakās vairākas iestādes, kuras atbilst noteiktajiem kritērijiem vai kuru izvērtējuma rezultāti ir vienādi, tiek veikta papildu pretendentu izvērtēšana, piemērojot kvalitatīvos kritērijus, kas raksturo pretendenta profesionālo, pētniecisko un metodisko kapacitāti. Pretendentu izvērtēšanu veic Veselības ministrijas izveidota komisija vismaz trīs personu sastāvā, piemērojot vienotu vērtēšanas metodiku, tādējādi nodrošinot objektīvu, salīdzināmu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanu. Ministrijai ir tiesības izvērtēšanas procesā pieaicināt neatkarīgus ekspertus, lai sniegtu profesionālu atzinumu par pretendentu atbilstību noteiktajiem kritērijiem, kā arī izvērtētu to profesionālo, pētniecisko un metodisko kapacitāti.
Projektā vienlaikus precizētas prasības augstākās izglītības iestādēm, nosakot pienākumu nodrošināt sadarbību ar ārstniecības iestādi gadījumos, kad metodiskās vadības funkciju īstenošanai nepieciešama klīniskā prakse.
Lai nodrošinātu atbilstošu un nozares specifikai piemērotu regulējumu, noteikumu projekts paredz papildināt regulējumu ar 3. punktu, nosakot īpašas prasības augstākās izglītības iestādēm metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanai ģimenes medicīnas jomā.
Ar grozījumiem tiek precizēts, ka augstākās izglītības iestāde:
- nodrošina ārstniecības personu sagatavošanu un pēcdiploma izglītību ģimenes medicīnā;
- nodrošina klīniskās bāzes pieejamību sadarbībā ar ārstniecības iestādēm, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus;
- nodrošina ārstniecības personu praktisko apmācību, tai skaitā rezidentūras īstenošanu;
- nodrošina sadarbību ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem reģionālā līmenī;
- piedalās metodisko materiālu, vadlīniju un klīnisko algoritmu izstrādē un ieviešanā.
Vienlaikus tiek saglabāta prasība atbilst vispārīgajiem kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 2. punktā, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju visām veselības aprūpes jomām.
Papildus Projektā tiek nostiprināta lēmumu pieņemšanas kārtība, nosakot, ka ministrija pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt metodiskās vadības institūcijas statusu, atbilstoši Administratīvā procesa likuma vispārīgajiem principiem, ja pretendents neatbilst noteiktajiem kritērijiem vai salīdzinošā izvērtējumā saņem zemāku novērtējumu. Metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršana ir labvēlīgs administratīvais akts, kura izdošanas priekšnoteikums ir pretendenta atbilstība normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem. Tādējādi Projekts nodrošina skaidru, vienotu un caurskatāmu metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas regulējumu, stiprinot tiesisko noteiktību un vienlīdzīgu pieeju pretendentu izvērtēšanā.
Vienlaikus, ņemot vērā administratīvā sloga mazināšanas principu, Projektā netiek mainīti noteiktie pārskatu iesniegšanas termiņi (līdz 1. jūlijam un līdz 15. septembrim), saglabājot to funkcionālo nošķīrumu. Vienlaikus iestādēm tiek nodrošināta iespēja abas atskaites iesniegt vienlaikus, ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam, ja attiecīgā informācija jau ir pieejama. Tādējādi tiek nodrošināta elastīga pieeja pārskatu iesniegšanai, vienlaikus saglabājot nepieciešamo informācijas plūsmas struktūru un mazinot administratīvo slogu iestādēm.
Projektā vienlaikus precizētas prasības augstākās izglītības iestādēm, nosakot pienākumu nodrošināt sadarbību ar ārstniecības iestādi gadījumos, kad metodiskās vadības funkciju īstenošanai nepieciešama klīniskā prakse.
Lai nodrošinātu atbilstošu un nozares specifikai piemērotu regulējumu, noteikumu projekts paredz papildināt regulējumu ar 3. punktu, nosakot īpašas prasības augstākās izglītības iestādēm metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanai ģimenes medicīnas jomā.
Ar grozījumiem tiek precizēts, ka augstākās izglītības iestāde:
- nodrošina ārstniecības personu sagatavošanu un pēcdiploma izglītību ģimenes medicīnā;
- nodrošina klīniskās bāzes pieejamību sadarbībā ar ārstniecības iestādēm, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus;
- nodrošina ārstniecības personu praktisko apmācību, tai skaitā rezidentūras īstenošanu;
- nodrošina sadarbību ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem reģionālā līmenī;
- piedalās metodisko materiālu, vadlīniju un klīnisko algoritmu izstrādē un ieviešanā.
Vienlaikus tiek saglabāta prasība atbilst vispārīgajiem kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 2. punktā, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju visām veselības aprūpes jomām.
Papildus Projektā tiek nostiprināta lēmumu pieņemšanas kārtība, nosakot, ka ministrija pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt metodiskās vadības institūcijas statusu, atbilstoši Administratīvā procesa likuma vispārīgajiem principiem, ja pretendents neatbilst noteiktajiem kritērijiem vai salīdzinošā izvērtējumā saņem zemāku novērtējumu. Metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršana ir labvēlīgs administratīvais akts, kura izdošanas priekšnoteikums ir pretendenta atbilstība normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem. Tādējādi Projekts nodrošina skaidru, vienotu un caurskatāmu metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas regulējumu, stiprinot tiesisko noteiktību un vienlīdzīgu pieeju pretendentu izvērtēšanā.
Vienlaikus, ņemot vērā administratīvā sloga mazināšanas principu, Projektā netiek mainīti noteiktie pārskatu iesniegšanas termiņi (līdz 1. jūlijam un līdz 15. septembrim), saglabājot to funkcionālo nošķīrumu. Vienlaikus iestādēm tiek nodrošināta iespēja abas atskaites iesniegt vienlaikus, ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam, ja attiecīgā informācija jau ir pieejama. Tādējādi tiek nodrošināta elastīga pieeja pārskatu iesniegšanai, vienlaikus saglabājot nepieciešamo informācijas plūsmas struktūru un mazinot administratīvo slogu iestādēm.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Projekta izstrāde balstīta uz Veselības ministrijas praksi metodiskās vadības institūciju statusa piešķiršanas procesā un konstatētajām tiesiskā regulējuma nepilnībām, īpaši gadījumos, kad uz statusu piesakās vairākas iestādes ar līdzvērtīgu kompetenci vai vienādu izvērtējuma rezultātu.
Papildus ņemti vērā nozares pārstāvju sniegtie viedokļi un priekšlikumi, kā arī nepieciešamība nodrošināt skaidru, caurskatāmu un vienotu lēmumu pieņemšanas kārtību.
Atsevišķi pētījumi vai ārēji izvērtējumi par šo jautājumu nav veikti.
Papildus ņemti vērā nozares pārstāvju sniegtie viedokļi un priekšlikumi, kā arī nepieciešamība nodrošināt skaidru, caurskatāmu un vienotu lēmumu pieņemšanas kārtību.
Atsevišķi pētījumi vai ārēji izvērtējumi par šo jautājumu nav veikti.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pacienti
- veselības aprūpes speciālisti
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums fiziskās personas ietekmē netieši. Regulējums var netieši ietekmēt pacientus un veselības aprūpes speciālistus, jo metodiskās vadības institūciju darbība ir vērsta uz vienotas metodiskās pieejas nodrošināšanu, ārstniecības kvalitātes pilnveidi, klīnisko algoritmu, klīnisko ceļu un rekomendāciju izstrādi, ārstniecības kvalitātes uzraudzību un profesionālās kompetences stiprināšanu attiecīgajā veselības aprūpes jomā. Praktiski regulējums var sekmēt vienveidīgāku, uz pierādījumiem balstītu veselības aprūpes organizēšanu, metodiskā atbalsta pieejamību ārstniecības personām un ārstniecības kvalitātes uzlabošanu, kas ilgtermiņā var pozitīvi ietekmēt pacientu saņemto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
Juridiskās personas
- augstākās izglītības iestādes
- ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums juridiskās personas ietekmē gan tieši, gan netieši. Tiešā ietekme attiecas uz ārstniecības iestādēm un augstākās izglītības iestādēm, kuras vēlas pretendēt uz metodiskās vadības institūcijas statusa iegūšanu vai kurām šāds statuss jau ir piešķirts. Regulējums var attiekties gan uz publisku personu institūcijām, gan privāto tiesību juridiskajām personām, ja tās atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem metodiskās vadības institūcijas statusa iegūšanai.
Projekta 7. punktā paredzēts informācijas sniegšanas pienākums iestādei, kura brīvprātīgi vēlas iegūt metodiskās vadības institūcijas statusu, iesniedzot ministrijai iesniegumu, sniedzot informāciju un pievienojot dokumentus, kas apliecina atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Savukārt projekta 15. punkts paredz pienākumu pēc metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas publicēt informāciju par statusa piešķiršanu iestādes tīmekļvietnē.
Ārstniecības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu atbilstība noteikumos noteiktajiem kritērijiem, tostarp papildu izvērtēšanas kritērijiem, tiks izvērtēta metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas procesā. Netieši regulējums var ietekmēt arī citas ārstniecības iestādes, veselības aprūpes speciālistus un veselības nozares institūcijas, kuras sadarbojas ar metodiskās vadības institūcijām ārstniecības kvalitātes uzraudzības, metodiskā atbalsta un veselības aprūpes attīstības jautājumos.
Netiešā ietekme var attiekties uz citām ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām un veselības nozares institūcijām, kuras sadarbojas ar metodiskās vadības institūcijām ārstniecības kvalitātes uzraudzības, metodiskā atbalsta, profesionālās pilnveides un veselības aprūpes attīstības jautājumos. Praktiski regulējums var sekmēt vienotāku metodisko pieeju, ārstniecības kvalitātes prasību ieviešanu un profesionālā atbalsta pieejamību veselības aprūpes sistēmā.
Projekta 7. punktā paredzēts informācijas sniegšanas pienākums iestādei, kura brīvprātīgi vēlas iegūt metodiskās vadības institūcijas statusu, iesniedzot ministrijai iesniegumu, sniedzot informāciju un pievienojot dokumentus, kas apliecina atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Savukārt projekta 15. punkts paredz pienākumu pēc metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas publicēt informāciju par statusa piešķiršanu iestādes tīmekļvietnē.
Ārstniecības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu atbilstība noteikumos noteiktajiem kritērijiem, tostarp papildu izvērtēšanas kritērijiem, tiks izvērtēta metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas procesā. Netieši regulējums var ietekmēt arī citas ārstniecības iestādes, veselības aprūpes speciālistus un veselības nozares institūcijas, kuras sadarbojas ar metodiskās vadības institūcijām ārstniecības kvalitātes uzraudzības, metodiskā atbalsta un veselības aprūpes attīstības jautājumos.
Netiešā ietekme var attiekties uz citām ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām un veselības nozares institūcijām, kuras sadarbojas ar metodiskās vadības institūcijām ārstniecības kvalitātes uzraudzības, metodiskā atbalsta, profesionālās pilnveides un veselības aprūpes attīstības jautājumos. Praktiski regulējums var sekmēt vienotāku metodisko pieeju, ārstniecības kvalitātes prasību ieviešanu un profesionālā atbalsta pieejamību veselības aprūpes sistēmā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
augstākās izglītības iestādes
palielinās
Vērtības nozīme:
14,97
Izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par vienas stundas darbaspēka izmaksām darbības veidam P85 “Izglītība”, kas 2025. gadā bija 14,97 euro stundā.
3,00
Balstoties uz metodiskās vadības institūcijas ģimenes medicīnā (Rīgas Stradiņa universitāte) sniegto informāciju, metodiskās vadības institūcijas statusa pieteikuma sagatavošanai vidēji nepieciešamas 11 darba stundas, savukārt informācijas publicēšanai iestādes tīmekļvietnē pēc statusa piešķiršanas – 4 darba stundas. Tā kā pienākums rodas vienu reizi piecos gados, kopējais darba laiks (15 stundas) pārrēķināts gada griezumā, dalot to ar pieciem gadiem (15 / 5 = 3 stundas gadā).
1
Subjektu skaits noteikts kā viena juridiskā persona, jo administratīvo izmaksu monetārais novērtējums veikts vienas augstākās izglītības iestādes līmenī, kura brīvprātīgi pretendē uz metodiskās vadības institūcijas statusa iegūšanu. Pieteikuma sagatavošanā iesaistīto darbinieku skaits (vidēji septiņi) ir ietverts kopējā darba laika novērtējumā.
1,0
Norādīts viens informācijas sniegšanas gadījums. Tā kā metodiskās vadības institūcijas statuss tiek piešķirts uz pieciem gadiem, pienākums rodas vienu reizi piecos gados, savukārt piecgadu periods ņemts vērā laika patēriņa uz vienību aprēķinā (15 / 5 = 3 stundas gadā).
44,91
Projekta 7. punktā noteiktais informācijas sniegšanas pienākums paredz augstākās izglītības iestādei, kura brīvprātīgi vēlas iegūt metodiskās vadības institūcijas statusu, iesniegt Veselības ministrijā iesniegumu, sniegt informāciju un pievienot dokumentus, kas apliecina atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Savukārt projekta 15. punkts paredz pienākumu publicēt informāciju par metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanu iestādes tīmekļvietnē.
Lai novērtētu administratīvo slogu augstākās izglītības iestādēm, tika izvērtēta līdzšinējā metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas prakse un informācijas sagatavošanas apjoms. Balstoties uz Metodiskās vadības institūcijas ģimenes medicīnā (Rīgas Stradiņa universitāte) sniegto informāciju, metodiskās vadības institūcijas statusa pieteikuma sagatavošanai vidēji nepieciešamas aptuveni 11 darba stundas, savukārt informācijas publicēšanai iestādes tīmekļvietnē pēc statusa piešķiršanas – aptuveni 4 darba stundas. Pieteikuma sagatavošana ietver informācijas apkopošanu par atbilstību noteiktajiem kritērijiem, dokumentu apkopošanu, iesnieguma sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī informācijas publicēšanu tīmekļvietnē pēc statusa piešķiršanas.
Ņemot vērā, ka metodiskās vadības institūcijas statuss tiek piešķirts uz pieciem gadiem, metodiskās vadības institūcijas statusa pieteikuma sagatavošanai un informācijas publicēšanai nepieciešamais kopējais darba laiks (15 stundas) pārrēķināts gada griezumā, kopējo darba laiku dalot ar pieciem gadiem (15 / 5 = 3 stundas gadā).
Administratīvo izmaksu monetārais novērtējums veikts, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par vienas stundas darbaspēka izmaksām darbības veidam P85 “Izglītība”, kas 2025. gadā bija 14,97 euro stundā. Tādējādi paredzamās administratīvās izmaksas vienai augstākās izglītības iestādei viena metodiskās vadības institūcijas statusa iegūšanas gadījumā (reizi piecos gados) ir aptuveni 224,6 euro (15 stundas × 14,97 euro). Savukārt gada griezumā paredzamās administratīvās izmaksas vienai augstākās izglītības iestādei ir aptuveni 44,9 euro (3 stundas × 14,97 euro).
Ņemot vērā, ka metodiskās vadības institūcijas statusa iegūšana ir brīvprātīga, informācijas sniegšanas pienākums rodas vienu reizi piecos gados un regulējums attiecas uz ierobežotu juridisko personu loku, paredzamā administratīvā ietekme uz augstākās izglītības iestādēm vērtējama kā neliela.
ārstniecības iestādes
palielinās
Vērtības nozīme:
18,28
Saskaņā ar CSP oficiālās statistikas datiem vienas stundas darbaspēka izmaksas darbības veidam Q86 “Veselības aizsardzība” 2025. gadā bija 18,28 euro stundā.
3,80
Balstoties uz ārstniecības iestāžu, kurām piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss, sniegto informāciju, metodiskās vadības institūcijas statusa pieteikuma sagatavošanai vidēji nepieciešamas 15 darba stundas, savukārt informācijas publicēšanai iestādes tīmekļvietnē pēc statusa piešķiršanas – 4 darba stundas. Tā kā metodiskās vadības institūcijas statuss tiek piešķirts uz pieciem gadiem un pieteikuma iesniegšanas pienākums rodas vienu reizi piecos gados, kopējais darba laiks (19 stundas) pārrēķināts gada griezumā, dalot to ar pieciem gadiem (19 / 5 = 3,8 stundas gadā).
1
Subjektu skaits noteikts kā viena juridiskā persona, jo administratīvo izmaksu monetārais novērtējums veikts vienas ārstniecības iestādes līmenī, kura brīvprātīgi pretendē uz metodiskās vadības institūcijas statusa iegūšanu. Pieteikuma sagatavošanā parasti tiek iesaistīti vairāki iestādes speciālisti (vidēji seši), tomēr administratīvā sloga novērtējumā izmantots kopējais iestādes darba laiks, kas nepieciešams viena metodiskās vadības institūcijas statusa pieteikuma sagatavošanai un informācijas publicēšanai tīmekļvietnē.
1,0
Norādīts viens informācijas sniegšanas gadījums. Tā kā pienākums rodas vienu reizi piecos gados, piecgadu periods ņemts vērā laika patēriņa uz vienību aprēķinā (19 / 5 = 3,8 stundas gadā).
69,46
Projekta 7. punktā noteiktais informācijas sniegšanas pienākums paredz ārstniecības iestādei, kura brīvprātīgi vēlas iegūt metodiskās vadības institūcijas statusu, iesniegt Veselības ministrijā iesniegumu, sniegt informāciju un pievienot dokumentus, kas apliecina atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Savukārt projekta 15. punkts paredz pienākumu publicēt informāciju par metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanu iestādes tīmekļvietnē.
Lai novērtētu administratīvo slogu juridiskajām personām, tika izvērtēta līdzšinējā metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas prakse un informācijas sagatavošanas apjoms. Balstoties uz ārstniecības iestāžu, kurām piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss (SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” un VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs"), sniegto informāciju par metodiskās vadības institūcijas statusa pieteikuma sagatavošanai nepieciešamo darba apjomu, viena pieteikuma sagatavošanai vidēji nepieciešamas aptuveni 15 darba stundas. Savukārt informācijas publicēšanai iestādes tīmekļvietnē pēc metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas vidēji nepieciešamas aptuveni 4 darba stundas.
Pieteikuma sagatavošana ietver iestādes atbilstības izvērtēšanu noteiktajiem kritērijiem, nepieciešamās informācijas un dokumentu apkopošanu, iesnieguma sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī informācijas publicēšanu iestādes tīmekļvietnē pēc statusa piešķiršanas. Pieteikuma sagatavošanā parasti tiek iesaistīti vairāki ārstniecības iestādes speciālisti, tomēr administratīvā sloga novērtējumā izmantots kopējais iestādes darba laiks, kas nepieciešams viena metodiskās vadības institūcijas statusa pieteikuma sagatavošanai un ar to saistīto pienākumu izpildei.
Ņemot vērā, ka metodiskās vadības institūcijas statuss tiek piešķirts uz pieciem gadiem, metodiskās vadības institūcijas statusa pieteikuma sagatavošanai un informācijas publicēšanai iestādes tīmekļvietnē nepieciešamais kopējais darba laiks (19 stundas) pārrēķināts gada griezumā, kopējo darba laiku dalot ar pieciem gadiem (19 / 5 = 3,8 stundas gadā).
Administratīvo izmaksu monetārais novērtējums veikts, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par vienas stundas darbaspēka izmaksām darbības veidam Q86 “Veselības aizsardzība”, kas 2025. gadā bija 18,28 euro stundā. Tādējādi paredzamās administratīvās izmaksas vienai ārstniecības iestādei viena metodiskās vadības institūcijas statusa iegūšanas gadījumā (reizi piecos gados) ir aptuveni 347,3 euro (19 stundas × 18,28 euro). Savukārt gada griezumā paredzamās administratīvās izmaksas vienai juridiskajai personai ir aptuveni 69,5 euro (3,8 stundas × 18,28 euro).
Ņemot vērā, ka metodiskās vadības institūcijas statusa iegūšana ir brīvprātīga, informācijas sniegšanas pienākums rodas vienu reizi piecos gados un regulējums attiecas uz ierobežotu juridisko personu loku, paredzamā administratīvā ietekme uz juridiskajām personām vērtējama kā neliela.
Metodiskās vadības institūcijas pienākumu izpilde pēc statusa piešķiršanas administratīvajā slogā netiek iekļauta, jo tā tiek īstenota atbilstoši līgumam ar Nacionālo veselības dienestu un finansēta no metodiskās vadības institūcijas darbībai paredzētā finansējuma.
Savukārt projekta 8. punktā paredzētā ikgadējā informācijas iesniegšana un pārskata publicēšana ir saistīta ar metodiskās vadības institūcijas funkciju izpildi un tiek nodrošināta līguma ietvaros no metodiskās vadības institūcijas darbībai paredzētā finansējuma, līdz ar to uzskatāma par kompensētu slogu un netiek iekļauta administratīvo izmaksu monetārajā novērtējumā.
Kopā
114,37
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e3283f4a-1a13-4c18-8b29-e1ed64e59c7b
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskās apspriešanas laikā no 2025. gada 4. jūlija līdz 18. jūlijam tika saņemti priekšlikumi no ārstniecības iestādes un pacientu pārstāvības organizācijas. Viedokļus iesniedza SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls. SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” izteica priekšlikumus par metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritēriju skaidrību, augstākās izglītības iestāžu izvērtēšanas kārtību un metodiskās vadības institūciju funkciju tvērumu. Daļa priekšlikumu tika ņemti vērā, precizējot regulējuma redakciju un skaidrojot kritēriju piemērošanu, savukārt priekšlikums neparedzēt metodiskās vadības institūcijām iespēju pēc pieprasījuma iesaistīties ekspertīzes nodrošināšanā veselības aprūpes kvalitātes jautājumos netika atbalstīts, jo paredzētā funkcija nedublē Veselības inspekcijas kompetenci, bet nodrošina nozares ekspertīzes pieejamību pēc pieprasījuma. Latvijas Pacientu organizāciju tīkls rosināja stiprināt pacientu organizāciju iesaisti metodiskās vadības institūciju darbībā, paredzot priekšroku institūcijām, kuras sadarbojas ar attiecīgās jomas pacientu organizācijām. Priekšlikums pēc būtības tika ņemts vērā, precizējot kritērijus par sadarbību ar nozaru pārstāvības organizācijām.
Kopumā sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi veicināja regulējuma precizēšanu un skaidrāku metodiskās vadības institūciju statusa piešķiršanas kārtības formulēšanu.
Kopumā sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi veicināja regulējuma precizēšanu un skaidrāku metodiskās vadības institūciju statusa piešķiršanas kārtības formulēšanu.
6.4. Cita informācija
Tiesību akta projekts ir izstrādāts Veselības ministrijā, izvērtējot metodiskās vadības institūciju statusa piešķiršanas regulējuma piemērošanas praksi un nepieciešamību precizēt atsevišķus procesuālus aspektus.
Projekta izstrādes procesā Veselības ministrija ir izmantojusi tai pieejamo informāciju un nozares attīstības vajadzību analīzi, kā arī ņēmusi vērā līdzšinējās diskusijas ar nozares pārstāvjiem par metodiskās vadības institūciju darbību un lomu veselības aprūpes sistēmā. Projekta mērķis ir pilnveidot normatīvā regulējuma skaidrību un piemērojamību, nepaplašinot noteikumu tvērumu un nemainot to mērķi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Nacionālais veselības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Veselības ministrija
neietekmē
Projekta 15. un 16. punktā paredzētais pienākums Veselības ministrijai publicēt informāciju ministrijas tīmekļvietnē par metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanu un ikgadējiem pārskatiem rada minimālu administratīvu ietekmi uz ministrijas darbību. Minētais pienākums ir īstenojams Veselības ministrijas esošo funkciju ietvaros un būtiski nepaplašina ministrijas kompetenci, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu "Veselības ministrijas nolikums" 6.10. apakšpunktu ministrija jau nodrošina sabiedrības informēšanu par nozares politiku un ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem. Informācijas publicēšana ministrijas tīmekļvietnē ir tehniski vienkārša un īstenojama esošo administratīvo resursu ietvaros, līdz ar to būtisks papildu administratīvais slogs nerodas.
Nacionālais veselības dienests
neietekmē
Projekta īstenošanā ir iesaistīts arī Nacionālais veselības dienests, jo saskaņā ar projekta 14. punktu tas piedalās līgumu slēgšanā ar metodiskās vadības institūcijām par metodiskās vadības uzdevumu īstenošanu un to apmaksas kārtību. Minētais pienākums pēc būtības atbilst Nacionālā veselības dienesta esošajām funkcijām veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un līgumattiecību administrēšanas jomā, līdz ar to būtiska ietekme uz institūcijas funkciju izpildi vai nepieciešamība pēc papildu cilvēkresursiem nav paredzama.
Līgumu slēgšana ar metodiskās vadības institūcijām tiek īstenota esošo administratīvo procesu ietvaros, precizējot metodiskās vadības uzdevumu apjomu, izpildes kārtību un finansēšanas nosacījumus.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Precizējot metodiskās vadības institūciju izvērtēšanas kritērijus un Veselības ministrijas rīcību gadījumos, kad vienā veselības aprūpes jomā piesakās vairāki pretendenti ar līdzvērtīgu atbilstību vai vienādu izvērtējuma rezultātu, tiek veicināta caurskatāma, konsekventa un uz kvalitāti vērsta metodiskās vadības institūciju darbības organizēšana.
Tas netieši sekmē publisko veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, nodrošinot vienotāku metodisko pieeju, zināšanu pārnesi un profesionālās prakses pilnveidi. Projekta īstenošana stiprina metodiskās vadības institūciju lomu publisko pakalpojumu atbalsta funkciju nodrošināšanā, tostarp klīnisko vadlīniju un metodisko materiālu izstrādē, kā arī veselības aprūpes speciālistu profesionālajā pilnveidē. Vienlaikus projekts nerada papildu administratīvo slogu publisko pakalpojumu sniedzējiem un neietekmē publisko pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.
Tas netieši sekmē publisko veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, nodrošinot vienotāku metodisko pieeju, zināšanu pārnesi un profesionālās prakses pilnveidi. Projekta īstenošana stiprina metodiskās vadības institūciju lomu publisko pakalpojumu atbalsta funkciju nodrošināšanā, tostarp klīnisko vadlīniju un metodisko materiālu izstrādē, kā arī veselības aprūpes speciālistu profesionālajā pilnveidē. Vienlaikus projekts nerada papildu administratīvo slogu publisko pakalpojumu sniedzējiem un neietekmē publisko pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošana netieši veicina Nacionālā attīstības plāna mērķu sasniegšanu veselības jomā, stiprinot veselības aprūpes sistēmas pārvaldību, profesionālās kompetences un kvalitātes uzlabošanu, kas ilgtermiņā var pozitīvi ietekmēt ar sabiedrības veselību saistīto rādītāju sasniegšanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošana var netieši veicināt pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju sociālo situāciju ilgtermiņā, sekmējot vienotākas metodiskās pieejas, profesionālās prakses kvalitātes uzlabošanu un zināšanu pārnesi veselības aprūpē, kas var ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un ilgtspēju.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumi veicina ārstniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, precizējot metodiskās vadības institūciju noteikšanas kārtību. Šāds regulējums sekmē vienotu, profesionālu un uz pierādījumiem balstītu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu analīzei un izvērtēšanai, tādējādi stiprinot pacientu drošību, iedzīvotāju uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai un kopējo aprūpes kvalitāti ilgtermiņā.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektam ir netieša pozitīva ietekme, jo tas stiprina pārskatāmu un objektīvu lēmumu pieņemšanu veselības aprūpes jomā, tādējādi veicinot tiesiskuma principu ievērošanu un sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
