Anotācija (ex-ante)

Lai arī daļa no Trešā papildu protokola normām atbilst Latvijas normatīvajam regulējumam, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību būs nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa likumā.
 

Trešā Papildu protokola 1. pants - Saziņas kanāli, paredz Konvencijas 15. panta aizstāšanu ar jauniem modificētiem noteikumiem. Panta 9.punktā tiek noteikts, ka savstarpējas palīdzības lūgumus un jebkādus citus šajā Konvencijā vai tās Protokolos paredzētos paziņojumus, tostarp tos, kas parakstīti elektroniski, nosūta, izmantojot drošus elektroniskos saziņas līdzekļus. Lūguma saņēmēja puse var pieprasīt atbilstošu drošības un autentifikācijas līmeni pieprasījuma nosūtīšanai. Var izmantot citus saziņas līdzekļus, kas nodrošina rakstveida pierādījumus. Panta 3.punkts nosaka, ka  Konvencijas 21. panta 1. punktu aizstāj ar jaunu noteikumu, paredzot, ka informāciju, ko viena puse tiesvedības nolūkā sniedz otras puses tiesām, nosūta saskaņā ar Konvencijas 15. panta 1.punktu (tieši vai ar attiecīgo valstu Tieslietu ministriju starpniecību) un  8. punktu (iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, Puses var jebkurā laikā paturēt tiesības izpildīt savstarpējas palīdzības lūgumus vai konkrētus lūgumus ar vienu vai vairākiem apakšpunktos paredzētiem nosacījumiem).
Saskaņā ar iepriekš minēto grozījumu Papildu protokolā sākotnējo izvērtējumu, šo normu ieviešanai grozījumi normatīvajos aktos nebūs nepieciešami.

Trešā papildprotokola 2. pants - Nopratināšana ar videokonferences starpniecību, paredz, ka konvencija tiek papildināta ar modificētiem noteikumiem. Noteikumu 1. un 3. punkti pārformulēti, lai nodrošinātu, ka liecinieku un ekspertu nopratināšana ar videokonferences starpniecību netiek uzskatīta par sekundāru iespēju. Lai gan var būt gadījumi, kad videokonference tiek uzskatīta par mazāk vēlamu alternatīvu fiziskai klātbūtnei, videokonference pati par sevi ir vērtīgs instruments, kas var piedāvāt efektīvāku un izmaksu ziņā izdevīgāku procesu organizēšanas metodi, īpaši situācijās, kad pastāv loģistiski izaicinājumi, piemēram, liels attālums starp attiecīgajām Pusēm, ceļošanas izmaksas, drošības apsvērumi vai liecinieku/ekspertu ierobežota mobilitāte. Lēmums pieprasīt nopratināšanu ar videokonferences starpniecību jāpieņem individuāli, izvērtējot, vai šāda nopratināšana būtu visefektīvākais veids, kā persona var sniegt liecību, vienlaikus nodrošinot atbilstošus aizsardzības mehānismus, tostarp tiesības uz aizstāvību.
Noteikumu 1.punkts paredz, ka persona, kura atrodas vienas puses teritorijā, gadījumā, ja otras puses tiesu iestādēm tā ir jānopratina kā liecinieks vai eksperts, var pieprasīt, lai nopratināšana notiktu ar videokonferences starpniecību, kā paredzēts 2.–7. punktos.
Noteikumu 2. un 5. punktos izdarīta atsauce uz “tiesību pamatprincipiem”, kas nozīmē, ka pieprasījumu nedrīkst noraidīt tikai tāpēc, ka liecinieku un ekspertu nopratināšana ar videokonferences starpniecību nav paredzēta lūguma saņēmējas puses nacionālajos tiesību aktos, vai arī tāpēc, ka viena vai vairākas detalizētas prasības attiecībā uz videokonferenci netiek izpildītas saskaņā ar nacionālo likumdošanu.
Noteikumiem pievienots jauns punkts, kas precizē, ka Puses var izmantot īpašus divpusējus vai daudzpusējus līgumus vai vienošanās, lai aizstātu vai papildinātu Konvencijas noteikumus. Noteikumu 10.punkts nosaka, ka šis pants neskar nevienu līgumu vai vienošanos, kas ir spēkā vai ko līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes varētu noslēgt un kas ļautu rīkot nopratināšanu ar videokonferences starpniecību citos veidos, nekā tas paredzēts šajā pantā.
Saskaņā ar iepriekš minēto grozījumu Papildu protokolā sākotnējo izvērtējumu, šo normu ieviešanai grozījumi normatīvajos aktos nebūs nepieciešami.

Trešā papildprotokola 3. pants - Tehnisko ierakstīšanas ierīču izmantošana citas puses teritorijā. Šis pants izveido sadarbības ietvaru šādos gadījumos, lai ņemtu vērā aktuālos apstākļus un veicinātu savstarpējo palīdzību un sadarbību šajā specifiskajā jomā, vienlaikus atzīstot nepieciešamību pēc ātras saziņas starp Pusēm, un vienlaikus nodrošinot, ka savstarpējās palīdzības pieprasījums ir vēlamā iespēja, kad vien tas ir iespējams, saskaņā ar šī panta 1. punktu.
Panta 1. punkts paredz, ka šīs ierīces var turpināt darboties saskaņā ar šā panta noteikumiem. Ja iespējams, Puse, kura izmanto tehnisko ierakstīšanas ierīci, iepriekš nosūta savstarpējās palīdzības lūgumu, kurā ietverta šā panta 3. punktā norādītā informācija. Papildus Konvencijas 2. un 5. pantā minētajiem iemesliem šāda lūguma izpildi var atteikt, pamatojoties uz to, ka šāda ierakstīšana nebūtu atļauta līdzīgā lietā attiecīgajā valstī saskaņā ar lūguma saņēmējas puses tiesību aktiem. Ierakstīšanas ierīce var turpināt darboties līdz brīdim, kad lūguma saņēmēja puse norāda pretējo.
Panta 2.punkts paredz iespēju steidzamos gadījumos, kad Puse, kas izmanto tehnisko ieraksta ierīci, nav spējīga iepriekš nosūtīt savstarpējās palīdzības pieprasījumu, piemērot paātrinātu paziņošanas procedūru, atkāpjoties no Konvencijas 14. panta.  Tas attiecināms uz gadījumiem,  kad Puse par ierīces robežas šķērsošanu uzzina tikai pēc fakta. Pantā noteikta procedūra, kas ļauj ieraksta ierīcēm palikt aktīvām pēc iekļūšanas citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, līdz tiek saņemta galīga atļauja par tur iegūto datu izmantošanu. Šīs procedūras ietvaros Puses tiek sauktas par “paziņojošo Pusi” un “informēto Pusi” 2.–5. punktā.
Panta 3. punktā uzskaitīta būtiskā informācija, kas jāiekļauj gan savstarpējās palīdzības pieprasījumos, gan paziņojumos saskaņā ar šo pantu, lai pieprasītā Puse varētu ātri pieņemt lēmumu bez papildu informācijas pieprasīšanas. Saraksts izstrādāts, ņemot vērā starptautiskos standartus, tostarp 2000. gada 29. maija Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm..
            Panta 4.punkts paredz noteikumus un termiņus kādos Informētā puse izlemj vai tehniskās ierakstīšanas ierīces var turpināt darboties, vai tiek apstiprināta ierīču līdzšinējā darbību, vai ierakstīšanu nedrīkst veikt vai ka tā jāpārtrauc, vai izvirza nosacījumus, tostarp nosacījumu, ka nav atļauts izmantot nevienu materiālu, kas ierakstīts, kamēr ieraksta objekts atradās tās teritorijā, vai ka to var izmantot atbilstoši tās izvirzītajiem nosacījumiem, vai arī noteikt, ka ierakstīšanu tās teritorijā var turpināt vai apstiprināt atkarībā no tā, vai iesniegts formāls savstarpējās palīdzības lūgums. Noteikumi paredz Informētās puses tiesības arī uzdot pilnīgi vai daļēji iznīcināt tās teritorijā savāktos datus. Paziņojošā puse nevar izmantot ierakstus kā pierādījumus kriminālprocesā līdz brīdim, kamēr informētā puse nav sniegusi skaidru atļauju.
Panta 5. punkts nosaka, ka Puses parakstīšanas brīdī vai savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas brīdī ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju norāda kompetentās iestādes, kuras tās izraudzījušās paziņojuma saņemšanai saskaņā ar šā panta 2. daļu, kā arī valodu(-as), kādā(-s) šis paziņojums tām adresējams. Pēc tam puses jebkurā laikā tādā pašā veidā var mainīt savas deklarācijas nosacījumus.
Panta 6. punkts paredz, ka jebkura līgumslēdzēja valsts parakstīšanas brīdī vai sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas brīdī ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka tā piemēros vienu vai abus turpmāk minētos ierobežojumus šajā pantā aprakstītajai paziņošanas procedūrai.
Saskaņā ar iepriekš minēto grozījumu Papildu protokolā sākotnējo izvērtējumu, būs nepieciešami grozījumi KPL šo normu ieviešanai.

Trešā papildprotokola 5. pants - Izdevumi, ievieš divus jaunus izņēmumus attiecībā uz principu, ka Puses neizvirza prasību atlīdzināt izdevumus, kas radušies savstarpējās palīdzības pieprasījumu izpildes rezultātā. 2.punkts papildināts ar pieprasītāja puses pienākumu atlīdzināt lūguma saņēmējai pusei, ja vien puses nevienojas citādi, arī telesakaru operatoru vai pakalpojumu izmaksas, kas tiem rodas, izpildot pieprasījumus telesakaru pārtveršanai, kā arī no pārtverto telesakaru transkripcijas, dekodēšanas un atšifrēšanas izrietošās izmaksas, ja tādas piemērojamas.
Saskaņā ar iepriekš minēto grozījumu Papildu protokolā sākotnējo izvērtējumu, šo normu ieviešanai grozījumi normatīvajos aktos nebūs nepieciešami.

Ar Trešā papildprotokola 6. pantu - Savstarpējās palīdzības lūgumu izpildes termiņš, ieviests noteikums par termiņiem savstarpējās palīdzības pieprasījumu izpildei, lai palielinātu Konvencijas efektivitāti un paātrinātu savstarpējās palīdzības sniegšanu.
Saskaņā ar iepriekš minēto grozījumu Papildu protokolā sākotnējo izvērtējumu, šo normu ieviešanai grozījumi normatīvajos aktos nebūs nepieciešami.

Trešā papildprotokola 7. pants - Datu aizsardzība, papildina Konvenciju ar jauniem noteikumiem par personas datu aizsardzības jautājumiem. Šie noteikumi balstās uz Konvencijas Otrā Papildu protokola 26. pantu un seko tam pašam pieejas principam, bet tiek papildināti ar jauniem nosacījumiem panta 3.punktā, stiprinot lūguma saņēmēju valstu spēju atsaukties uz savu nacionālo likumdošanu saistībā ar datu aizsardzības jautājumiem pirmajā apakšpunktā, un otrajā apakšpunktā ietverot atsauci uz Konvenciju par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi (ETS Nr. 108), kas tika modernizēta ar to grozošo Protokolu (CETS Nr. 223), kas tika atvērts parakstīšanai 2018. gadā. Šī panta 5.punkts paredz, ka jebkura puse, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var pieprasīt, lai to procedūru ietvaros, kuru dēļ tā būtu varējusi atteikt vai ierobežot personas datu nodošanu vai izmantošanu saskaņā ar Konvencijas vai kāda tās protokola noteikumiem, citai pusei nodotie personas dati netiktu izmantoti 1. daļā minētajiem mērķiem bez tās iepriekšējas piekrišanas.”
Saskaņā ar iepriekš minēto grozījumu Papildu protokolā sākotnējo izvērtējumu, šo normu ieviešanai grozījumi normatīvajos aktos nebūs nepieciešami.
Likumprojekts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Trešā papildu protokola ratifikāciju, tāpēc likumprojekta 1. pants nosaka, ka ar likumprojektu Protokols tiek pieņemts un apstiprināts.
Trešā papildu protokola 13.panta 1.punkts noteic, ka atrunas, ko puse izdarījusi attiecībā uz kādu no Konvencijas vai tās protokolu noteikumiem, ir attiecināmas arī uz šo protokolu, ja vien attiecīgā puse nesniedz kādu citu paziņojumu laikā, kad tā deponē ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu. Tas pats attiecas uz jebkuru deklarāciju, kas iesniegta attiecībā uz vai saskaņā ar kādu no Konvencijas vai tās protokolu noteikumiem, neskarot šā panta 2. un 3. punktu.
Likumprojekts nosaka atrunu, ka saskaņā ar Protokola 13.panta 4.punktu Latvija neuzskata par saistošu tā 3.pantu un 4.pantu.  
Likumprojekta 4. pants nosaka, ka Trešais papildu protokols stājas spēkā tā 10. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Trešā papildu protokola 10. panta 1.punkts nosaka, ka šo protokolu var parakstīt parakstītājvalstis un Konvencijas puses. To ratificē, pieņem vai apstiprina. Parakstītājvalsts nevar ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo protokolu, ja tā nav iepriekš vai vienlaicīgi izteikusi piekrišanu atzīt Konvencijas noteikumus par saistošiem. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Šī panta 2.punkts noteic, ka šis protokols stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā trīs parakstītājvalstis ir izteikušas piekrišanu atzīt šo protokolu par saistošu saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem.