Anotācija

Latvijas Republikā tiek piemērotas ANO Drošības padomes rezolūcijās un ES līmenī noteiktās sankcijas. Dažādu iemeslu dēļ ES sankciju noteikšanas process var būt laikietilpīgs. Ir iespējami gadījumi, kad novēlota sankciju noteikšana var kaitēt Latvijas Republikas nacionālajai drošībai. Turpinoties Krievijas Federācijas agresijai pret Ukrainu, ir nepieciešams veicināt Latvijas Republikas sankciju politikas efektivitāti un paredzēt iespēju noteikt nacionālās sankcijas pret subjektiem, kas tieši vai netieši ir iesaistīti vai ir bijuši iesaistīti Krievijas Federācijas militāras agresijas pret Ukrainu atbalstīšanā un rada vai var radīt kaitējumu Latvijas Republikas nacionālajai drošībai.
 

Projekts paredz izveidot Latvijas Republikas nacionālo sankciju režīmu, kura ietvaros iespējams noteikt sankcijas pret subjektiem, kas ir saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Projekta mērķis ir novērst kaitējumu Latvijas Republikas nacionālajai drošībai.

Projekta 2. punkts paredz, ka Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu un saņemot Finanšu izlūkošanas dienesta, valsts drošības iestāžu un uzraudzības institūciju vai citu institūciju informāciju, var noteikt nacionālās sankcijas pret subjektiem, pret kuriem nav noteiktas starptautiskās sankcijas. Tas izriet no Likuma un Ministru kabineta 2024.gada 26.marta noteikumu Nr.184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” normām.

Projekta 2. punkta apakšpunkti, kā arī 3. punkts definē dažādus kritērijus nacionālo sankciju subjektu noteikšanai. Ievērojot Projekta mērķi, pret subjektiem, kas atbilst Projekta 2. punkta apakšpunktos ietvertajiem kritērijiem, var attiecināt sankcijas, ja tie rada Latvijas Republikas nacionālās drošības apdraudējumu vai apdraudējumu riskus.
Projekta 2. punkta apakšpunktos minētie kritēriji ir alternatīvi un katrs 2. punkta apakšpunkts ir atsevišķs kritērijs, uz kā pamata pret subjektiem var attiecināt nacionālās sankcijas.

Atbilstoši Projekta 2.1. apakšpunktam sankcijas var attiecināt uz subjektiem, kuri ir atbildīgi, atbalsta vai īsteno darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte, neatkarība, stabilitāte vai drošība Ukrainā, vai kavēts starptautisko organizāciju darbs Ukrainā. Kritērijs aptver subjektus, kuri atbalsta vai īsteno apakšpunktā minētās darbības.

Projekta 2.2. apakšpunkts ir attiecināms uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras gūst labumu no īpašumtiesību uz okupētajās Ukrainas teritorijās reģistrētu juridisku personu kapitāldaļu vai cita piederoša īpašuma nodošanas, kas ir pretēja Ukrainas tiesību aktiem, kā arī uz pašām juridiskām personām, kas reģistrētas Ukrainas okupētajās teritorijās un īpašumtiesības uz tām nodotas pretēji Ukrainas tiesību aktiem. Kritērijs ir attiecināms uz gadījumiem, kas notikuši pēc Ukrainas teritoriju, kurās subjekti reģistrēti, okupācijas.

Projekta 2.3. apakšpunkts ietver gan subjektus, kuri materiāli vai finansiāli atbalsta par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju atbildīgos Krievijas Federācijas lēmumpieņēmējus, gan subjektus, kuri gūst labumu no tiem. Atbilstoši Projekta 2.4. apakšpunktam sankcijas var attiecināt uz subjektiem, kuri veic darījumus ar separātistu grupām Ukrainā. Projekta 2.5. apakšpunkts paredz iespēju attiecināt sankcijas uz subjektiem, kuri veicina ar šo nacionālo sankciju režīmu attiecināto sankciju pārkāpumus.

Projekta 2.6. apakšpunkts paredz iespēju attiecināt sankcijas uz ietekmīgiem uzņēmējiem, kas darbojas Krievijas Federācijā, viņu  ģimenes locekļiem un citām fiziskām vai juridiskām personām, kas gūst labumu no minētajiem uzņēmējiem. Izvērtējot, vai persona uzskatāma par ietekmīgu uzņēmēju, nepieciešams vērtēt, vai persona ir vadoša Krievijas ekonomikā, kā arī alternatīvi, vai persona var ietekmēt Krievijas Federācijas valdības lēmumus.

Projekta 2.7. apakšpunkts paredz iespēju attiecināt sankcijas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai. Izvērtējot, vai subjekts darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai, nav nepieciešams konstatēt, ka pats subjekts nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai, bet gan, ka tas darbojas nozarē, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu. Nosakot, vai nozare atbilst šajā apakšpunktā minētajiem apstākļiem, izvērtējama aktuālā faktiskā ekonomiskā situācija Krievijas Federācijā.

Attiecinot sankcijas atbilstoši 2.6. vai 2.7. apakšpunktā iekļautajiem kritērijam, jāņem vērā faktu, ka Krievijas Federācijā pastāvošajā režīmā ietekmīgi uzņēmēji а priori ir saistīti ar Krievijas Federācijā pastāvošo režīmu. Krievijas Federācijas valdību un lēmumpieņēmējiem.

Ņemot vērā, ka ievākt uzticamu, aktuālu, pilnīgu un patiesu informāciju par ietekmīgiem uzņēmējiem, kas saistīti ar Krievijas Federāciju, ir sarežģīti, jo šīs personas veic centienus slēpt vai sagrozīt informāciju, lai potenciāli izvairītos no sankciju attiecināšanas uz sevi, Projektā iekļauts 3. punkts, kas paredz, ka par ietekmīgiem uzņēmējiem Projekta 2.6. apakšpunkta izpratnē ir uzskatāmi arī tie subjekti, kas par tādiem bijuši uzskatāmi līdz 2022. gada 24. februārim, ja vien pietiekama, jauna un uzticama informācija neliecina, ka šie subjekti vairs nav uzskatāmi par ietekmīgiem uzņēmējiem. Par jaunu un uzticamu informāciju nav uzskatāmi tie gadījumi, kad par subjektiem publicēta nepatiesa, nepilnīga vai maldinoša informācija, kā arī, ja informācija no publiskajiem reģistriem vai datubāzēm slēpta. Projekta 3. punkts nodrošina iespēju ņemt vērā vecāku informāciju gadījumā, ja sniegtā informācija no sankciju subjekta vai publicētā informācija ir nepatiesa, nepilnīga vai maldinoša, tā nodrošinot, ka nacionālo sankciju regulējums ir efektīvs. Vienlaikus Projekta 3. punkts un Projekts kopumā neierobežoto sankciju subjekta tiesības jebkurā brīdī apstrīdēt ieviesto sankciju tiesisko pamatu, ja subjekta rīcībā ir aktuālāka informācija. Sankciju attiecināšanas kritēriji un to skaidrojums atbilst sankciju lietu tiesu praksei Eiropas Savienības Tiesā.

Projekta 4. punkts paredz, ka 2. punktā minētajiem sankciju subjektiem var noteikt Likuma 5. pantā minētos finanšu ierobežojumus un 7. pantā minētos ieceļošanas ierobežojumus.

Vienlaikus nevar izslēgt situācijas, kad rodas tādi ārkārtēji izdevumi, kuru izpildei ir nepieciešama iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošana. Ņemot vērā iepriekš minēto, Projekta 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punkts paredz tiesības fiziskai vai juridiskai personai, pret kuru vērstas sankcijas, lūgt Likuma 10. panta pirmajā, 1.¹, 1.², 1.³ daļā minēto institūciju (turpmāk - kompetentā institūcija) starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos piemērot izņēmumu no sankciju izpildes. Attiecīgi kompetentā institūcija var pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai lēmumu darīt tos pieejamus. Šādu lēmumu kompetentā institūcija pieņem, ņemot vērā Projektā un Likumā minētos kritērijus un izvērtējot katru gadījumu individuāli. Pieņemot lēmumu, kompetentajai institūcijai ir tiesības noteikt tādus nosacījumus, kādus tā uzskata par atbilstošiem. Atbilstoši Likuma 10. panta pirmajai, 1.¹, 1.² un 1.³ daļai kompetentā institūcija sankciju izņēmumu piemērošanas jautājumos var būt Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk - FID), Ārlietu ministrija, Civilās aviācijas aģentūra vai Ministru kabinets.

Sankciju efektivitātes nodrošināšanas nolūkā, kā arī, lai novērstu sankciju apiešanas un pārkāpšanas mēģinājumus, Projektā ir iekļauti izņēmumi, kuru piemērošanai apstākļiem jāiestājas pirms dienas, kad pret subjektu noteiktas nacionālās vai starptautiskās sankcijas. Minētais formulējams nepieciešams, lai izņēmumi nebūtu attiecināmi uz apstākļiem, kas radušies, kad pret subjektiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas, kaut arī tās vēlāk atceltas. Izveidojot šādu regulējumu, tiek panākta Projekta atbilstība saistībām, ko Latvija uzņēmusies kā ES dalībvalsts, līdzsvarojot to ar Latvijas nacionālajām tiesībām izveidot nacionālo sankciju režīmu, lai aizsargātu savu nacionālo drošību.

Projekta 6., 8. un 10. punkta apakšpunktos ietvertie nosacījumi ir kumulatīvi, bet Projekta 15. punkta apakšpunktu nosacījumi ir alternatīvi.

Projekta 7. punktā ietverto izņēmumu iespējams piemērot, lai nodotu īpašumtiesības uz Latvijas Republikā reģistrētu juridisku personu vai tai pielīdzināmu tiesību subjektu, ja īpašumtiesības tieši vai netieši pieder sankciju subjektam. Ieņēmumi, kas iegūti no īpašumtiesību nodošanas, tiek iesaldēti.

Turklāt jānorāda, ka finanšu ierobežojumi nav šķērslis piedziņas vēršanai uz līdzekļiem, izpildot tiesu un citu institūciju nolēmumus. Ar šādiem maksājumiem saprotami, piemēram, obligātie maksājumi valsts un pašvaldību budžetā (nodokļi, nodevas, administratīvie sodi, u.c.), darba samaksa darbiniekam, ja sankciju subjekts ir darba devējs, uzturlīdzekļi sankciju subjekta bērniem un tamlīdzīgi. Savukārt maksājumi, kas veicami uz Latvijas Republikas tiesas nolēmuma pamata, var būt jebkura no sankciju subjekta par labu trešajām personām piespriestā naudas summa. Vienlaikus ar mērķi nodrošināt sankciju efektivitāti un novērst sankciju apiešanas un pārkāpšanas riskus Projekta 8. punktā iekļauti ierobežojumus attiecībā uz šķīrējtiesu nolēmumu izpildi, proti, paredzēts, ka šķīrējtiesas nolēmumus atļauts izpildīt tikai tad, ja tic pieņemti pirms sankciju attiecināšanas uz sankciju subjektu. Gadījumā, ja būtu atļauts izpildīt šķīrējtiesu nolēmumus, kas pieņemti pēc sankciju noteikšanas, pastāv ievērojams risks, ka sankciju subjekts varētu piemeklēt šķīrējtiesu citā jurisdikcijā, kurā gūtu vēlamo spriedumu un panāktu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu. Citiem vārdiem – šāds regulējums paredzēts, lai mazinātu sankciju apiešanas riskus. Projekta 8.1. un 15.3. apakšpunktos ietvertais termins "pārvaldes lēmums” interpretējams atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā sniegtajai definīcijai.

Projekta 11. punktā noteikts, ka kompetentā institūcija ar nosacījumiem, ko tā uzskata par atbilstošiem, var atļaut atbrīvot vai darīt pieejamus konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tā ir konstatējusi, ka saimniecisko resursu atbrīvošana ir nepieciešama, lai novērstu tādu notikumu vai steidzami mazinātu tāda notikuma ietekmi, kas varētu būtiski ietekmēt cilvēku veselību, drošību vai vidi, papildus nosakot, ka no saimniecisko resursu atbrīvošanas gūtie ieņēmumi tiek iesaldēti, ja to saņēmējs ir sankciju subjekts. Šāds izņēmums nepieciešams, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams reaģēt uz apdraudējumu, kas radies, piemēram, no saimniecisko resursu iesaldēšanas, kas ilgtermiņā var radīt apdraudējumu cilvēku drošībai vai videi.  

Projekta 12. punktā noteikts, ka subjekti, uz kuriem atbilstoši šo noteikumu 2. punktā uzskaitītajiem kritērijiem tiek attiecināti Likuma 5. pantā minētie finanšu ierobežojumi, sešu nedēļu laikā pēc ierobežojumu noteikšanas par to īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē esošajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem, kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā, informē FID un sadarbojas šādas informācijas pārbaudes gadījumos. Ziņošanas pienākuma iekļaušana projektā ir nepieciešama, lai pēc iespējas nodrošinātu sankciju efektivitāti. Finanšu sankcijas paredz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, bet ne vienmēr sankciju izpildē iesaistītajām iestādēm uzreiz ir pilnvērtīga informācija par sankciju subjekta īpašumā vai kontrolē esošajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem. Attiecīgi ziņošanas pienākuma noteikšana nodrošina sankciju regulējuma efektivitāti un valsts interešu aizsardzību.

Ar Projekta 13. punktu tiek uzsvērts Likuma 5. panta otrajā punktā noteiktais ierobežojums, ka, ja attiecībā uz sankciju subjektu nacionālajās sankcijās noteikti finanšu ierobežojumi, visām personām atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez brīdinājuma tieši vai netieši nedarīt pieejamus sankciju subjektam, tostarp, trešajām personām, kuras rīkojas to vārdā vai vadībā, vai to labā, līdzekļus un saimnieciskos resursus, nosakot ierobežojumu attiecībā uz prasībām, ko cēlis sankciju subjekts vai jebkura fiziska vai juridiska, kas darbojas ar sankciju subjekta starpniecību vai tā vārdā, lai novērstu iespējamību, ka sankciju subjektam, ceļot prasību, tiek darīti pieejami līdzekļi vai saimnieciskie resursi.

Projektā noteiktās sankcijas tiks attiecinātas uz konkrētiem subjektiem ar Ministru kabineta rīkojumu. Ministru kabineta 2024. gada 26. marta noteikumu Nr. 184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” 26. punktā noteikts, ka ārlietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz Ministru kabineta dotu uzdevumu, Nacionālās drošības padomes priekšlikumu vai FID, valsts drošības iestāžu vai uzraudzības institūciju sniegto informāciju, iesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu par nacionālo sankciju noteikšanu. Ievērojot Projekta mērķi, sankcijas attiecina uz konkrētiem subjektiem, pamatojoties uz nacionālās drošības apdraudējuma riskiem, ko identificējušas iestādes atbilstoši to kompetencei. Sankcijas iespējams attiecināt arī uz subjektiem, kuriem atceltas starptautiski noteiktās sankcijas, ja tie rada nacionālās drošības apdraudējuma riskus.

Ievērojot Likuma 11. panta trešajā daļā noteikto, Ministru kabineta rīkojums, ar kuru tiek noteiktas sankcijas pret konkrētiem subjektiem, stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, un rīkojums tiek publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” nākamajā darba dienā pēc tā parakstīšanas.

Atbilstoši Likuma 15. panta otrajai daļai Projektā paredzēts pārskatīt izstrādātos Ministru kabineta noteikumus un rīkojumus ne retāk kā reizi gadā, lai tajos minētā informācija būtu aktuāla un atbilstu reālajai situācijai.