Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāti nosacījumi par 2.2.2.3. pasākuma īstenošanu, kas paredzētu KF finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.

Plānā un MK noteikumu projektā 24-TA-2801 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību” (tas nav apstiprināts Noteikuma projekta nosacījumu izstrādes laikā) ietvertie nosacījumi paredz, ka Latvijā jānodrošina vides aizsardzības prasībām atbilstoša notekūdeņu dūņu centralizēta savākšana, uzskaite, analīze un pārstrāde, to organizējot ne vairāk kā 27 Dūņu centros. Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1.panta 7³.punktam Dūņu centrs ir  atbilstoši ierīkota un apsaimniekota vieta (teritorija, būve), ko izmanto notekūdeņu dūņu apstrādei, pārstrādei un sagatavošanai utilizācijai. Saskaņā ar Plānā iekļauto informāciju, pašlaik vislielāko ekonomisko ieguvumu potenciāli nesošais notekūdeņu dūņu utilizācijas veids ir notekūdeņu dūņu kompostēšana, taču pieļaujams dūņas izmantot arī kā materiālu biogāzes ieguvei (t.sk. ar iespēju to attīrīt līdz biometāna kvalitātei), ja iespējams nodrošināt sadarbību ar biogāzes ražotāju, kurš uzņemas ilgtermiņa saistības dūņu pārstrādes nodrošināšanai. Notekūdeņu dūņām ir vērtība gan kā augu barošanās elementu resursam, gan kā izejmateriālam biogāzes ražošanai, kas rada potenciālu notekūdeņu dūņu izmantošanai gan enerģijas ieguvē, gan augsnes auglības uzlabošanā. Ja pašvaldība ar datiem var pamatot cita risinājuma izvēli, un tas nenovedīs pie lielāka ūdenssaimniecības tarifu pieauguma salīdzinājumā ar Plānā iekļauto piedāvājumu, pašvaldības var lemt par Dūņu centru izvietojumu, kas nesakrīt ar Plānā noteikto. Pašvaldības lemj arī par dūņu pārstrādes veidu.

Plāna izstrādes laikā notika paraugu ņemšana un tika analizēts dūņu sastāvs un to kvalitāte. Notekūdeņu dūņu piesārņojums ar smagajiem metāliem, ūdens videi bīstamām vielām un citām ķīmiskām vielām Latvijā ir zems, savukārt smago metālu piesārņojums atbilst MK noteikumos Nr. 362 6.pielikumā noteiktajai 1. vai 2. kvalitātes klasei. Analīzes rezultāti pierāda, ka Latvijā radītās notekūdeņu dūņas ir salīdzinoši tīras (nevienā no paraugiem netika konstatēti smago metālu normu pārsniegumi), tajās tikai nelielā daudzumā konstatēts bioloģiskais piesārņojums. Turklāt dūņas satur organiskos savienojumus, slāpekli un fosforu tādā daudzumā, kas pēc atbilstošas pārstrādes tās padarītu par vērtīgu augsnes ielabošanas līdzekli. Vērtējot dūņu vispārējo kvalitāti, ir pamats uzskatīt, ka Latvijas notekūdeņu dūņas ES mērogā ir samērā tīras un izmantošanai vidē nekaitīgas, jo Latvijā ir mazs iedzīvotāju blīvums, nav izteiktas intensīvās rūpniecības, kā arī tiek pievērsta uzmanība atkritumu šķirošanai un iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanas paradumiem. Jau šobrīd lielāko daļu notekūdeņu dūņu Latvijā izmanto biogāzes ražošanai vai augsnes ielabošanai pēc aukstās fermentācijas vai kompostēšanas. Sagaidāms, ka Direktīvas 86/287/EEK pārskatīšanas rezultātā varētu tikt precizēti robežlielumi notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanai lauksaimniecībā, veicināta to plašāka pielietošana, kā arī papildināti kvalitātes kritēriji, kas pašlaik attiecas tikai uz smago metālu koncentrācijām. Iespējams, ka turpmāk šie kritēriji tiks attiecināti arī uz citiem piesārņotājiem, piemēram, mikroplastmasu un farmaceitiskajām vielām. Notekūdeņu dūņas var būt mikroplastmasas piesārņojuma avots. Kopumā šobrīd gan nav pamata uzskatīt, ka dūņu lietošana augsnes uzlabošanai radītu būtisku kaitējumu videi, taču šī jautājuma izvērtēšana ir apgrūtināta, jo ES nav vienotas metodikas, kā novērtēt mikroplastmasas daudzumu notekūdeņos un to dūņās, un nav normatīvu, kuros būtu noteikts, kāds mikroplastmasas daudzuma vidē būtu pieļaujams. Šo jautājumu nākotnē nepieciešams padziļināti vērtēt, sekojot līdzi ES regulējumā noteiktajam, kad tāds tiks izstrādāts. Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīva 2024/3019/ES par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (pārstrādāta redakcija) paredz, ka 30 mēnešu laikā no šīs direktīvas spēkā stāšanās tiks izdots papildus tiesību akts par mikroplastmasas noteikšanu notekūdeņos un to dūņās un ka pēc tam dalībvalstīs būs jāuzsāk mikroplastmasas monitorings notekūdeņos un dūņās. Ja Direktīvas 86/287/EEK pārskatīšanas rezultātā tiktu ieviestas stingrākas prasības pārstrādāto notekūdeņu dūņu izmantošanai lauksaimniecībā, kā arī tiks izdots papildus tiesību akts par mikroplastmasas noteikšanu notekūdeņos un to dūņās, un tas samazinātu pieprasījumu pēc dūņām lauksaimniecībā, viens no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam risinājumiem paredzētu to izmantošanu īscirtmeta atvasāju jeb enerģētiskās koksnes mēslošanai. Īscirtmeta atvasāju stādījumu izveide un uzlabošana ne tikai veicinātu oglekļa dioksīda (turpmāk - CO₂) piesaistes palielināšanu, bet arī radītu sinerģiju ar enerģētikas nozari, būtiski palielinot cietā biokurināmā piegādi.

Atbilstoši Plānā un MK noteikumu projektā 24-TA-2801 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību” norādītajam, Dūņu centri būtu jāveido pie lielākajām NAI, kurās jau šobrīd rodas vairāk nekā 92% no Latvijā radītajām komunālo NAI dūņām. Lielākajās NAI sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir augsta kompetence dūņu apstrādē, jau šobrīd efektīvi apsaimnieko notekūdeņu dūņas, izmantojot esošo infrastruktūru un speciāli apmācītu personālu. Tādejādi investīcijas notekūdeņu dūņu pārstrādes procesa pilnveidei ar KF atbalstu tiktu ieguldītas 27 nevis vairāk kā 600 NAI atrašanās vietās. MK noteikumu projektā “Noteikumi par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību” ietvertās prasības neaizliedz veidot Dūņu centrus, savstarpēji apvienojoties vairākām pašvaldībām, lai nodrošinātu maksimāli centralizētu dūņu pārstrādi. Tomēr šādam risinājumam jābūt ekonomiski izdevīgam iedzīvotājiem. Plānā noteikts, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā jāizšķir divi centralizācijas līmeņi: 
1) visu pašvaldības teritorijā esošo NAI notekūdeņu dūņu koncentrēšana pašvaldības (novada) lielākajās NAI, kurās tiek veikta dūņu apstrāde (atūdeņošana);
2) atūdeņotu dūņu nogāde uz tuvāko Dūņu centru, ja novada lielākās NAI nav noteiktas par Dūņu centru.
Plāns neparedz jaunu juridisku vienību – uzņēmuma, iestādes u.c. veidošanu, bet Dūņu centru pienākumus uzņemas esošie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Netiek izslēgts arī variants, ka pašvaldība dūņu pārstrādi uztic savam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, taču šādai izvēlei jābūt ekonomiski pamatotai un tā nedrīkst radīt nesamērīgi lielu slodzi uz notekūdeņu apsaimniekošanas tarifu. Svarīgi, ka dūņu pārstrādei jāpaliek valsts regulētam pakalpojumam, izņemot gadījumus, ja dūņas kā resurss tiek izsolītas un nodotas privātiem uzņēmumiem.

Noteikuma projekta ietvaros projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram ar pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums, un kurš saņēmis pašvaldības deleģējumu nodrošināt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas funkcijas Dūņu centrā. Projekta iesniedzējs nodrošina Dūņu centra funkciju izpildi saskaņā ar pakalpojuma līgumu.

Sasniedzamie rādītāji

Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami Programmas uzraudzības rādītāji:
- iznākuma rādītājs – atbalstīti vismaz trīs uzņēmumi (tajā skaitā: mazi, vidēji un lieli uzņēmumi). Ar terminu "uzņēmums" Pasākuma ietvaros saprot jebkuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, tajā skaitā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju un atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un Atkritumu apsaimniekošanas likuma definīcijām un juridiskajām formām, t.i. ņemot vērā to, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs var būt komersants, iestāde vai kooperatīvā sabiedrība (Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 12. punkts). Iznākuma rādītājs attiecībā uz atbalstītajiem uzņēmumiem nav tieši sasaistāms ar rādītāju par papildu jaudu atkritumu pārstrādei izveidi. Proti, minimālais atbalstīto uzņēmumu skaits nenozīmē, ka katram uzņēmumam jānodrošina atkritumu pārstrādes jauda 20 000 t/gadā. Ja projekta iesniegums atbilst visiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, tas var tikt apstiprināts arī ar zemāku jaudu, piemēram, 1000 t/gadā;

- iznākuma rādītājs- papildu jauda atkritumu pārstrādei. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja Pasākuma projektu ietvaros veikti ieguldījumi notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu izveidē, nodrošinot papildu atkritumu pārstrādes iekārtu jaudu – 20 000 tonnas gadā. Iznākuma rādītājs "papildu jauda atkritumu pārstrādei" nozīmē, ka tiek mērīta jauda, kas pievienota esošajām atkritumu pārstrādes iespējām, veicot ieguldījumus jaunās notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtās. Projektu ietvaros tiks uzstādītas jaunas notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtas, kas spēs pārstrādāt papildu 20 000 tonnas atkritumu gadā. Šīs iekārtas var ietvert, piemēram, kompostēšanas, termiskās apstrādes, anaerobās fermentēšanas iekārtas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošinās atūdeņotu notekūdeņu dūņu piegādi (ar sausnes saturu ne mazāk kā 15%). Atūdeņotās notekūdeņu dūņas tiks sajauktas ar kompostēšanai piemērotām pildvielām, lai nodrošinātu efektīvu pārstrādi. Lai izpildītu rādītāju, ir svarīgi, ka uz jaunizveidotajām iekārtām tiek piegādāts pietiekams izejmateriālu apjoms (dūņas un citas organiskās piedevas), kas atbilst projektētajai iekārtu jaudai;

- rezultāta rādītājs – pārstrādāto atkritumu apjoms. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja Pasākuma ietvaros finansētie projekti nodrošina ieguldījumus notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu izveidē un atbalstītie uzņēmumi pārstrādā vismaz 68 000 tonnas atkritumu gadā. Rezultāta rādītājs "pārstrādāto atkritumu apjoms" nozīmē, ka tiek mērīts to notekūdeņu dūņu daudzums, kas faktiski tiek pārstrādāts atbalstīto projektu ietvaros. Šī rezultāta rādītāja sasniegšana ir atkarīga no uzņēmumu spējas nodrošināt pietiekamu atūdeņotu notekūdeņu dūņu apjomu (sausnes saturs ne mazāk kā 15%) un to efektīvas apstrādes, lai iegūtu gala produktu, piemēram, kompostu, biogāzi vai citus otrreizēji izmantojamus materiālus. Lai nodrošinātu rādītāja sasniegšanu:
1) pirms pārstrādes notekūdeņu dūņas tiek nosvērtas, kontrolējot ievestās masas apjomu un atbilstību kvalitātes prasībām. Uzraudzības ietvaros finansējuma saņēmējs izveido efektīvu kontroles sistēmu, kas nodrošinās ievesto dūņu masas uzskaiti un atbilstību noteiktajām prasībām attiecībā uz dūņu kvalitāti un pārstrādes atbilstību projektā paredzētajiem tehnoloģiskajiem nosacījumiem;
2) apstrādes procesā:
    2.1.) ja dūņas tiek izmantotas kompostēšanai, tās tiek sajauktas ar kompostēšanas pildvielām (piemēram, koksnes šķeldu, lapām, salmiem vai citām organiskām piedevām), lai nodrošinātu bioloģiski optimālu sadalīšanos un gala produkta kvalitāti;
    2.2.) ja dūņas tiek izmantotas biogāzes ražošanai, tās tiek ievadītas anaerobās fermentācijas iekārtās, kur mikroorganismu darbības rezultātā tiek saražota biogāze, tostarp biometāns, ko iespējams izmantot enerģijas ieguvei. Fermentācijas atlikumi (digestāts) tiek tālāk apstrādāti un izmantoti kā mēslojums vai kompostēšanas izejviela. 
Tādējādi rādītāja sasniegšana ir tieši atkarīga no uzņēmumu darbības efektivitātes, piegādāto dūņu apjoma un pielietotajām apstrādes tehnoloģijām.

Iznākuma rādītājs uzskatāms par sasniegtu projekta pēcuzraudzības pirmā gada beigās atbilstoši informācijai, kas norādīta projektu pēcuzraudzības pārskatos (piemēram, ja projekti tiek pabeigti 2029. gadā, tad rādītājs tiek noteikts pēc izpildes pirmajā pēcuzraudzības gadā - 2030. gadā). Tas arī nozīmē, ka finansējuma saņēmējiem jāplāno pietiekami daudz laika, lai iekārtas nodotu ekspluatācijā līdz noslēguma maksājuma iesniegšanai. Ir pieļaujams, ka iestājas situācija, kad vienā pēcuzraudzības perioda gadā iekārtā ir iespējams pārstrādāt vairāk notekūdeņu dūņu nekā plānots (ir pieejams augstākas kvalitātes materiāls, tiek pārplānots darbības režīms u.c. iemesli) – šis jaudas “pārpalikums” var tikt ieskaitīts, lai segtu cita gada jaudas “iztrūkumu”. Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana tiek nodrošināta no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. 

Projektu ietvaros radīto iznākuma un rezultāta rādītāju uzturēšana tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros. Finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmanto projektā paredzētajam mērķim, kā arī nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā. Šo nosacījumu izpildi uzrauga sadarbības iestāde – veicot projekta pēcuzraudzību piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

Pieejamais finansējums

Kopumā Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 27 233 743 euro (no tā elastības finansējums- 18 999 171 euro), tajā skaitā KF finansējums – 23 148 681 euro (no tā elastības finansējums- 16 149 296 euro), un nacionālais līdzfinansējums, ko veido privātais līdzfinansējums -  4 085 062 euro (no tā elastības finansējums- 2 849 875 euro). 
Pasākumam pieejamais finansējums ir 8 234 572 euro, tai skaitā KF finansējums – 6 999 385 euro, un nacionālais finansējums, ko veido privātais līdzfinansējums – 1 235 187 euro. Pasākuma ietvaros ir paredzēts elastības finansējums, kas var tikt piešķirts pēc EK lēmuma par vidusposma pārskatu no 2026. gada 1. janvāra. Pasākumam paredzētais elastības finansējuma KF apmērs ir 18 999 171 euro. KF finansējumu piešķir granta veidā. Ņemot vērā, ka starpinstitūciju saskaņošanā ir Finanšu ministrijas virzītie Programmas vidusposma grozījumi, ar kuriem plānotas finansējuma pārdales, tad pasākuma ietvaros ir paredzēts sludināt projektu iesniegumu atlasi par visu plānoto KF finansējumu. Tā kā Programmas grozījumi ir paredzēti 2025. gada otrajā ceturksnī, tad nav riska, ka tas nelabvēlīgi varētu ietekmēt projektu iesniedzējus, jo projektu iesniegumu atlase ir paredzēta vismaz 3 mēnešu garumā vai vairāk.

Maksimālais KF finansējums projektā ir 85 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, ja projektā plānots de minimis atbalsts, vienlaikus ievērojot Noteikuma projekta 34. un 38. punkta nosacījumus.

Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota. Projekta maksimālais KF finansējums ir 2 000 000 euro. Plānošanas reģioniem ir proporcionāli sadalīts maksimālais KF atbalsta apmērs:
1) Rīgas plānošanas reģionam- 4 629 737 euro;
2) Latgales plānošanas reģionam- 4 629 736 euro;
3) Vidzemes plānošanas reģionam- 4 629 736 euro;
4) Kurzemes plānošanas reģionam- 4 629 736 euro;
5) Zemgales plānošanas reģionam- 4 629 736 euro.
Finansējuma kvotēšana pa 5 reģioniem, sadalot proporcionāli pieejamo KF finansējumu vienlīdzīgās daļās (izņemot Rīgas plānošanas reģionu, kur KF atbalsta apmērs ir lielāks par 1 euro nekā citos reģionos, ņemot vērā, ka ir Rīgas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas “Daugavgrīva” lielākās šāda veida iekārtas Latvijā, un vien rada aptuveni 40% no visu slapjo notekūdeņu dūņu apjoma Latvijā), nodrošina reģionālo līdzsvaru, taisnīgu resursu sadali un efektīvāku notekūdeņu dūņu pārstrādi visā Latvijā. Šāda pieeja ļauj novērst koncentrāciju tikai attīstītākajos reģionos, veicina reģionālās infrastruktūras attīstību un sekmē vienlīdzīgu piekļuvi resursiem visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu Noteikumu projekta 11. punktā noteiktā plānošanas reģionam pieejamā finansējuma ietvaros. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz plānošanas reģionā, kurā, saskaņā ar Noteikumu projekta 15. punktu, ir saņēmis pašvaldības deleģējumu nodrošināt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas funkcijas Dūņu centrā. Pasākuma atlasi īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss sadalījumā pa plānošanas reģioniem, kas nodrošina reģionālo līdzsvaru un vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem. Projekta iesniedzējs atklātā projektu iesniegumu atlasē konkurē par KF finansējumu plānošanas reģiona ietvaros, ievērojot Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku. Finansējumu saņem tie projekta iesniedzēji, kuri vērtēšanā ieguvuši augstāko punktu skaitu.

Plānošanas reģionā iekļauto pašvaldību saraksts atbilst 2021. gada 22. jūnija MK noteikumiem Nr. 418 "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām", skatīt zemāk norādītajā tabulā.
 

Plānošanas reģions	Plānošanas reģionā iekļauto pašvaldību saraksts
Rīgas plānošanas reģions	Rīgas valstspilsēta Jūrmalas valstspilsēta Ādažu novads Ķekavas novads Mārupes novads Olaines novads Ropažu novads Salaspils novads Siguldas novads
Kurzemes plānošanas reģions	Liepājas valstpilsēta Ventspils valstpilsēta Dienvidkurzemes novads Kuldīgas novads Saldus novads Talsu novads Tukuma novads Ventspils novads
Latgales plānošanas reģions	Daugavpils valstpilsēta Rēzeknes valstpilsēta Augšdaugavas novads Balvu novads Krāslavas novads Līvānu novads Ludzas novads Preiļu novads Rēzeknes novads
Vidzemes plānošanas reģions	Alūksnes novads Cēsu novads Gulbenes novads Limbažu novads Madonas novads Ogres novads Saulkrastu novads Smiltenes novads Valmieras novads Valkas novads Varakļānu novads
Zemgales plānošanas reģions	Jelgavas valstpilsēta Aizkraukles novads Bauskas novads Dobeles novads Jelgavas novads Jēkabpils novads

Ja projektu iesniegumu atlases rezultātā kādā no plānošanas reģioniem izveidojas KF finansējuma atlikums, finansējumu pārdala papildu projektam vai projektiem, kuri ir saņēmuši absolūti augstāko vērtējumu citos plānošanas reģionos. Vienāda vērtējuma gadījumā priekšroka tiek dota projektam, kurš vērtēšanas kritērijos ir ieguvis lielāku punktu skaitu un kuriem ir augsta gatavības pakāpe.  

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma izpratnē vai Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē, kurš saņēmis pašvaldības deleģējumu sniegt regulētu ūdenssaimniecības pakalpojumu. KF līdzekļu piešķiršana notekūdeņu dūņu pārstrādes projektu īstenošanai mērķēta tieši uz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem vai atkritumu apsaimniekotājiem, ņemot vērā, ka KF finansējums tiek piešķirts projektiem, kas veicina ES un nacionāla līmeņa vides un klimata politikas mērķu izpildi, tostarp atkritumu apsaimniekošanas un resursu efektivitātes uzlabošanu saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, kā arī ūdenssaimniecības pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot efektīvu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu.
Saskaņā ar Plānu un MK noteikumu projektu 24-TA-2801 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību", kas nosaka nacionālo ietvaru notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas organizēšanai, pašvaldību deleģētie pakalpojumu sniedzēji tiek noteikti par Dūņu centru operatoriem. Minētie operatori nodrošina notekūdeņu dūņu savākšanu, pārstrādi un apsaimniekošanu, atbilstoši pakalpojuma līgumā noteiktajiem pakalpojumu veidiem, tehniskajām prasībām, kvalitātes rādītājiem, sniegšanas teritorijai, pieņemšanas kārtībai un norēķinu nosacījumiem. Prasība reģistrēties SPRK attiecas tikai uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina, ka pakalpojumu kvalitāte, ekonomiskā pamatotība un ilgtspēja tiek regulēti valsts līmenī. KF finansējums ir paredzēts sabiedrisko pakalpojumu attīstībai,jo tieši ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi jau darbojas šajā sektorā, nodrošinot:
- pakalpojuma nepārtrauktību un ilgtspējību, jo tie strādā ilgtermiņa ietvaros un saskaņā ar regulatora prasībām;
- finanšu pārredzamību, jo to darbību regulē SPRK, un izmaksas tiek iekļautas tarifā un ir kontrolētas.
Notekūdeņu dūņu pārstrāde ir pakalpojums, kura izmaksas tiek atspoguļotas sabiedriskā pakalpojuma tarifā un iekļautas gala rēķinos iedzīvotājiem. Tā kā tikai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var iekļaut šīs izmaksas regulētā tarifā, KF finansējuma piešķiršana šīm struktūrām un arī cita veida pakalpojuma sniedzējiem, kas ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju gadījumā var būt arī iestāde un kooperatīvā sabiedrība, ir ārēji regulēta, pamatota un caurspīdīga, nodrošinot ilgtspējīgu pakalpojuma nodrošināšanu bez papildu sloga valsts budžetam.

Projekta iesniedzējam ir jābūt ar pašvaldību noslēgtam pakalpojuma līgumam, kā arī saņēmušam pašvaldības deleģējumu veikt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas funkcijas Dūņu centrā. Projekta iesniedzēja darbība norit atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (turpmāk – NACE) 2.1. redakcijai un atbilst E sadaļas 37. un 38. nodaļai. Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:
1) konkrētus sniedzamos notekūdeņu dūņu savākšanas, apstrādes un pārstrādes pakalpojumus;
2) prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu Noteikuma projekta 16.1. apakšpunktā minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
3) līguma darbības laiku, kas nav īsāks par 20 gadiem;
4) notekūdeņu dūņu savākšanas, apstrādes un pārstrādes sniegšanas teritoriju;
5) notekūdeņu dūņu pieņemšanas kvalitatīvos rādītājus;
6) notekūdeņu dūņu pieņemšanas laiku, vietu un apjomu;
7) maksu par notekūdeņu dūņu savākšanas, apstrādes un pārstrādes pakalpojumu, t.sk. notekūdeņu dūņu pieņemšanas tarifa aprēķina veidu un piemērošanas laiku;
8) ja attiecināms, informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
9) ja attiecināms, atsauci uz EK 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta  2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – EK lēmums Nr. 2012/21/ES).

Projekta iesniedzējs, saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām, sagatavo projekta iesniegumu, tam pievienojot Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējumu, kas izstrādāts atbilstoši MK noteikumu projektā 24-TA-2801 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību” 5. un 6. punktā noteiktajam, Noteikumu projekta 21. punktā minēto Valsts Vides dienesta (turpmāk- VVD) izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību un iesniedz sadarbības iestādei izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecinot projekta iesniedzēja interešu konflikta neesamību. 

VVD 15 darbdienu laikā sagatavo un izsniedz projekta iesniedzējam izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību. Projektu iesniedzēji ņem vērā šo aspektu plānojot projekta iesnieguma sagatavošanas laika grafiku, ierēķinot laiku dokumentācijas iesniegšanai VVD un VVD izziņas saņemšanai. Ņemot vērā atzinuma sagatavošanas termiņu un iespējamo papildus laiku dokumentācijas precizēšanai, ieteicams projekta laika grafikā paredzēt vismaz vienu papildu mēnesi projekta iesnieguma sagatavošanai. Sadarbības iestāde projektu atlases izsludināšanas kārtībā šo aspektu ņem vērā, plānojot iesniegumu iesniegšanas termiņus un informējot potenciālos iesniedzējus par šo nosacījumu.

Projekta iesniedzējs nodrošina dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējumu, kas ietver tehnoloģiski pamatotu finanšu un ekonomisko analīzi, SEG emisiju novērtējumu, iespējamo tehnoloģiju salīdzinošu izvērtējumu, kā arī infrastruktūras pielāgošanas nepieciešamību. Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējumā noteiktais projekta dzīves cikls ir periods, kas aptver laiku no projekta darbību uzsākšanas un vienu no šādiem laikposmiem:
- vismaz 5 gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas;
- vismaz 20 gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, ja projektā paredzēti būvdarbi;
- laikposms, ko noteikusi pašvaldība, kuras teritorijā tiek īstenots projekts, un kas pārsniedz Noteikumu projekta 20.1. un 20.2. apakšpunktā minēto laikposmu.

Atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi

Pasākuma ietvaros ar KF atbalstu tiek paredzētas šādas atbalstāmās darbības:
- notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu iegāde un uzstādīšana notekūdeņu dūņu pārstrādes nodrošināšanai;
- infrastruktūras pielāgošana, iekārtu iegāde notekūdeņu dūņu komposta sagatavošanai, tajā skaitā specializēta kompostēšanas laukuma ar jumtu un sienu konstrukciju izbūve, kas ietver vietu pildvielu uzglabāšanai. Pildvielas (piemēram, šķelda, zāģskaidas, kūdra, salmi, lapas) ir būtiskas kompostēšanas procesā, jo nodrošina optimālu oglekļa un slāpekļa attiecību (C:N), kas ir svarīga mikrobioloģiskajai aktivitātei, uzlabo aerāciju un struktūru, novērš sablīvēšanos un anaerobos apstākļus, palīdz samazināt mitrumu un smakas, veicinot vienmērīgu sadalīšanos, kā arī nodrošina kvalitatīvu gala kompostu, kas piemērots izmantošanai un izplatīšanai;
- autosvari ievesto dūņu masas kontrolei, kā arī analītiskās testēšanas iekārtu notekūdeņu dūņu sastāva un kvalitātes kontrolei iegāde un uzstādīšana. Autosvari ievesto dūņu masas kontrolei ir nepieciešami, lai nodrošinātu precīzu uzskaiti un caurplūdes kontroli, nodrošinātu uzskaiti pārskatiem uzraudzības iestādēm un tarifu aprēķiniem. Dūņu sastāva un kvalitātes testēšana (piemēram, sausnas saturs, smago metālu koncentrācija, organiskās vielas) ir būtiska, lai ievērotu vides normatīvus (piemēram, MK noteikumi Nr. 362). Plānojot gala produkta – komposta – iegūšanu un iespējamu tā komercializāciju vai izplatīšanu lauksaimniecībā, ir nepieciešams pārbaudīt tā ķīmisko sastāvu un nodrošināt, ka tas atbilst tirgus un normatīvajiem standartiem (t.sk.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003; Latvijas kvalitātes standartiem), kā arī sagatavot atbilstības dokumentāciju, ja komposts tiek laists tirgū vai nodots trešajām personām. Analītiskā iekārta ir tieši saistīta ar projekta mērķi -nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas rezultātā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi un reģenerāciju, radot kvalitatīvu, videi atbilstošu un tirgū droši nododamu kompostu.
- notekūdeņu smaku neitralizācijas iekārtu iegāde un gāzu uztveršanas un biofiltru sistēmas SEG emisiju savākšanai un uzkrāšanai iegāde un uzstādīšana. Gāzu uztveršanas un attīrīšanas iekārtas ir tieši saistītas ar SEG emisiju samazināšanu, kas ir Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam un ES klimata politikas galvenais mērķis. Notekūdeņu dūņu pārstrādes laikā – īpaši kompostēšanas vai anaerobās fermentācijas procesos rodas dažādas gāzes (metāns, oglekļa dioksīds, slāpekļa oksīdi un citas smaku izraisošas vielas). Šo SEG emisiju nekontrolēta izplūde veicina klimata pārmaiņas, rada negatīvu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību. Gāzu uztveršanas sistēmas (piemēram, noslēgti tuneļi, ventilācijas kolektori) ļauj savākt emisijas jau to rašanās vietā, veicinot kontrolētu bioloģisko sadalīšanos, samazinot izplatīšanās risku. Savukārt biofiltri nodrošina gāzu attīrīšanu vai neitralizēšanu pirms to izvadīšanas atmosfērā, izmantojot mikroorganismus dabiskos pildmateriālos (koksne, komposts), nodrošinot smaku un gāzu attīrīšanu videi draudzīgā veidā. Gāzes, piemēram, biogāze, var tikt tālāk pārstrādāts enerģijas ražošanā, tādējādi veicinot aprites ekonomiku;
- specializētās tehnikas un mehānismu iegāde, kas nepieciešama notekūdeņu dūņu pārstrādes un kompostēšanas procesu nodrošināšanai, t.sk. komposta apmaisītāji, irdinātāji, kausi un citi nepieciešamie mehānismi, kas nodrošina efektīvu bioloģiskās masas sagatavošanu, apstrādi un homogēnu aerāciju kompostēšanas procesā;
- infrastruktūras izveidošana notekūdeņu dūņu pārstrādei biogāzes ieguvei ar iespēju tās attīrīt līdz biometāna kvalitātei, tai skaitā anaerobās fermentācijas iekārtu iegāde, kas tiek izmantotas notekūdeņu dūņu pārstrādei;
- notekūdeņu dūņu transportēšanai nepieciešamo specializētu transportlīdzekļu iegāde, kas ir attiecināma, ja tiek iegādāti bezemisiju vai tīrie transportlīdzekļi, kas darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem, tai skaitā frontālo iekrāvēju iegāde, ja tie ir darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem un klasificējami kā bezemisiju vai tīrie transportlīdzekļi, un paredzēti dūņu pārstrādes procesa nodrošināšanai;
- darbības principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana", "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai;
- komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu veikšanai par projekta īstenošanu. Projekta īstenošanas laikā ir jānodrošina vizuālās identitātes prasības saskaņā ar 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, kā arī Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktajam;
- projekta vadības un administrēšanas nodrošināšana, tai skaitā personāla izmaksas, projektu uzraudzības un koordinācijas aktivitātes.

Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, t.i.,
attiecināmas ir izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai, kas ietver:
- iesniegumu pamatojošās un projekta īstenošanas dokumentācijas izstrāde - Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums, atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamā tehniskā specifikācija, t.sk. tehniskā projekta vai būvprojekta izmaksas, būvprojekta ekspertīzes, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, kas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām; 
- projekta vadības un administrēšanas nodrošināšana, nepārsniedzot 10 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām projektā;
- mehānismu un inženiertehnisko risinājumu, kā arī tiem nepieciešamo pārstrādes laukumu ar vietu pildvielu uzglabāšanai izbūves vai to kombinācijas izmaksas, tai skaitā saistīto būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu izmaksas;
- notekūdeņu dūņu anaerobās fermentēšanas iekārtu iegāde un uzstādīšana, lai optimizētu dūņu bioloģisko noārdīšanos un maksimizētu biogāzes ieguvi anaerobās fermentācijas procesā;
- notekūdeņu dūņu transportēšanai nepieciešamo specializētu transportlīdzekļu iegāde, kas ir attiecināma, ja tiek iegādāti bezemisiju vai tīrie transportlīdzekļi, kas darbināms ar atjaunīgajiem energoresursiem. Bezemisiju transportlīdzekļi ir tādi transportlīdzekļi, kuri ekspluatācijas laikā nerada tiešas izmešus (CO₂, slāpekļa monoksīds, slāpekļa dioksīds, daļiņas), piemēram, elektroauto, ūdeņraža degvielas šūnu transportlīdzekļi, pilnībā elektriskas vakuuma kravas automašīnas, cisternas, traktori, elektriskie komunālie traktori vai pašgājējmašīnas. Savukārt tīrie transportlīdzekļi ir tādi transportlīdzekļi, kuri rada izmešus, bet būtiski mazākus un tiek uzskatīti par "neitrāliem", jo degviela tiek iegūta no biomasas. Piemēram, transportlīdzekļi, kas darbināmi ar biometānu, sašķidrināto biogāzi, HVO (Hydrotreated Vegetable Oil), hibrīda transportlīdzekļi (elektrība + biodegviela vai HVO). ES klimata politika un KF prioritātes paredz būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. KF finansējumu drīkst izmantot tikai tādām investīcijām, kas veicina pāreju uz videi draudzīgu mobilitāti. Atbalsts ir attiecināms tikai tad, ja investīcija "nenodara būtisku kaitējumu" vides mērķiem, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par ietvaru ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 un KF horizontālie principi. Investējot fosilajos transportlīdzekļos, tiktu pārkāpti šie principi. Prasība par videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu attiecināma uz tiem transportlīdzekļiem, kas tiek iegādāti par KF līdzekļiem. Projekta īstenotāji var izmantot arī esošo transportu, lai nodrošinātu Dūņu centru darbību, taču šādos gadījumos izmaksas nav attiecināmas uz projektu un tiek segtas no pašu resursiem. Atsevišķs izņēmums attiecināms uz dūņu komposta irdinātāju, kas darbināms ar dīzeļdegvielu un kas tiek atbalstīts Pasākuma ietvaros, jo industriālajās kompostēšanas sistēmās pamatā izmanto dīzeļmotorus, kas ir izturīgi un efektīvi ilgstošā darbībā. Tirgū nav pieejamu alternatīvu šādiem komposta irdinātājiem;
- izmaksas par ekspertu konsultācijām, kas nepieciešamas projekta sekmīgai realizācijai, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Ar KF atbalstu projektu ietvaros plānota jaunu, reģionālu notekūdeņu dūņu pārstrādes centru izveide, kas paredz jaunu tehnoloģiju izvērtēšanu (t.sk. anaerobā fermentācija, gāzu savākšanas sistēmas vai biofiltri, emisiju kontrole), jaunu kompostēšanas laukumu ierīkošanu ar SEG emisiju savākšanas iespējām atbilstoši Noteikuma projekta 22.2. un 22.4. apakšpunktam. Šāda mēroga projektiem nepieciešams veikt padziļinātu izvērtējumu par piemērotākajiem tehniskajiem risinājumiem un to integrējamību reģionālajā kontekstā. Tas ietver SEG emisiju ietaupījumu aprēķinu un emisiju samazināšanas risinājumu analīzi, kompostēšanas procesu modelēšanu dažādos klimatiskajos apstākļos, ietekmes uz vidi novērtējumu, būvniecības, enerģijas un ekspluatācijas efektivitātes analīzi, aprites ekonomikas potenciāla izvērtējumu (biometāns, komposts, resursu atgūšana). Tā kā pašvaldību vai operatoru rīcībā bieži nav šauras specializācijas inženiertehnisko vai vides ekspertu, pamatoti ir paredzēt iespēju šādus pakalpojumus iegādāties kā ārpakalpojumu. Šie ārpakalpojumi ir būtiski tehnoloģiski pamatotas investīciju izvēles nodrošināšanai, jo ļauj veikt SEG emisiju modelēšanu, emisiju samazināšanas aprēķinus un atbilstības izvērtējumu "Nenodarīt būtisku kaitējumu" principam. Noteiktā trīs procentu izmaksu robeža ir pietiekama, lai nodrošinātu kvalitatīvu ekspertīzi, saglabājot budžeta samērīgumu un efektivitāti;
- principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", un horizontālā principa "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai nepieciešamās izmaksas. Šādas izmaksas iekļautu, piemēram, risinājumus, kas uzlabotu infrastruktūras noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi (piemēram, lietusūdens novades sistēmas, siltumizolācija, pretplūdu aizsardzība) vai izturīgāku materiālu vai tehnoloģiju izmantošana ilgtermiņa klimatnoturībai. Tāpat būtu attiecināmas sistēmas SEG emisiju uzskaitei vai samazināšanai (piemēram, biogāzes uztveršanai), papildu ieguldījumi energoefektīvāku iekārtu iegādei (zemāka enerģijas klase, augstāka efektivitāte) vai papildu aprīkojums gaisa, smaku vai ūdens piesārņojuma samazināšanai (piemēram, biofiltri, smaku neiztralizācijas iekārtas). 
- neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Noteikumu projekts paredz, ka attiecināmi ir arī neparedzētie izdevumi līdz piecu procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēti izdevumi ir izdevumi papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgtā līguma vai vienošanās izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus izdevumus novērstu. Neparedzēto izdevumu rašanās gadījumā, finansējuma saņēmējs, ierosinot grozījumus līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu sadarbības iestādei, sniedz pamatojumu, kāpēc radušos izdevumus nebija iespējams paredzēt projekta plānošanas posmā. Sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs sniegto pamatojumu;
- rezerves izmaksas ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti neparedzētie izdevumi. Rezerves izmaksas – tās ir iepriekš projektā ieplānotas izmaksas, kas paredzētas izmaksu svārstību vai nenoteiktības segšanai, piemēram, ja projekta iesniegšanas brīdī vēl nav pieejams tehniskais projekts un precīzas būvdarbu izmaksas nav zināmas. Ņemot vērā, ka Pasākuma ietvaros tiks veikti arī būvdarbi, Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot vai nu neparedzēto izdevumu apjomu (līdz piecu procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10 procentu apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām). Atbilstoši Vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Programmas ietvaros, projektā var tikt plānotas vai nu rezerves izmaksas, vai nu neparedzētie izdevumi (nosaka finansējuma saņēmējs). Vienā projektā neplāno rezerves izmaksas un neparedzētos izdevumus;
- ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas. Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/1060 47. un 50. pantam, kā arī Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktajām prasībām;
- pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (kas tiešā veidā saistītas ar projektu), saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Tamdēļ Noteikumu projektā iekļauta prasība, ka ārpus projekta netiek īstenotas darbības, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, lai novērstu gadījumus, kad, piemēram, atsevišķi būvdarbi tiek īstenoti ārpus projekta un sadarbības iestādei nav iespējams veikt pilnvērtīgu uzraudzību. Vienīgais izņēmums ir projekta izmaksu sadārdzinājums. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot būvdarbu vai iekārtu piegādes iepirkumu, tiek secināts, ka plānotās attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā sākotnēji plānots, tas netiek uzskatīts par sadārdzinājumu (sadārdzinājums iespējams tikai jau spēkā esošos līgumos par būvniecību vai iekārtu piegādi). Attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāveic grozījumi līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu, palielinot attiecināmās izmaksas, vienlaikus nemainot tam piešķirto KF finansējuma apmēru (tātad tiek palielināts privātais līdzfinansējums).

Nav attiecināmas tādas izmaksas kā:
- zemes vai būves iegāde;
- izmaksas par būvēm, kas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir pieņemtas ekspluatācijā, vai izmaksas par precēm, par kurām pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir parakstīti preču nodošanas un pieņemšanas akti;
- lietotu iekārtu iegāde;
- izmaksas par publicitātes nodrošināšanas darbībām, kas veiktas papildus obligātajām publicitātes prasībām, ko nosaka normatīvie akti par ES fondu līdzfinansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;
- esošo tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas;
-izmaksas, kas saistītas ar finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā jau esošu transportlīdzekļu uzturēšanu, remontu vai ekspluatāciju, pat ja šie transportlīdzekļi tiek izmantoti Dūņu centra funkciju nodrošināšanai;
- nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, ja tās nav atgūstamas atbilstoši nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajam;
-izmaksas, kas pārsniedz noteikumos noteiktos attiecināmo izmaksu ierobežojumus. Vienlaikus šādas izmaksas ir norādāmas projekta kopējās izmaksās. Projektā nedrīkst plānot neattiecināmās izmaksas;
- projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.

Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē dienas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra un, ja projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas sākotnēji tiek segtas no projekta iesniedzēja līdzekļiem, tajā skaitā nodrošinot, ka izmaksas nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tajā skaitā no ES vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Projekta iesnieguma sagatavošanas un veidnes aizpildīšanas Kohēzijas politikas vadības un informācijas sistēmā izmaksas nav uzskatāmas par projekta pamatojošo dokumentāciju un nav attiecināmas.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50% no  projektam piešķirtā KF finansējuma pēc līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā KF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji pārsvarā ir pašvaldību kapitālsabiedrības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.

Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to investēt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības procedūrām. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī Noteikumu projekta 29. punkta nosacījumiem par izmaksu attiecināmības periodu.

Projekta īstenošanas nosacījumi 
Lai nodrošinātu Programmas ieguldījumu ilgtspēju un efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu, projekta iesniedzējam ir īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, tajā skaitā uz zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, vai tas ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu vai ir nodibinājis apbūves tiesības, ja tas atbilst projekta īstenošanas mērķiem un ilgtermiņā nodrošina saimnieciskās darbības turpināšanu, vai ir ieguvis īpašumtiesības uz iekārtām, kuras tiks uzstādītas projekta ietvaros, vai uz projekta ietvaros iegādāto transportlīdzekli.

Demarkācija ar Programmas 2.2.1.1. pasākuma pirmās kārtas nosacījumiem tiks nodrošināta, ņemot vērā, Pasākuma ietvaros tiks atbalstītas notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu izveides darbības un bezemisiju transportlīdzekļu vai tīro transportlīdzekļu iegāde dūņu transportēšanai uz Dūņu centriem, bet 2.2.2.1. pasākuma pirmā kārta paredz atbalstu tikai notekūdeņu dūņu apstrādes iekārtām (darbības ir saistītas ar NAI darbības procesiem, bet neietver dūņu pārstrādes darbības).

Demarkācija ar Programmas 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.1. pasākuma "Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas (turpmāk- 2.2.2.1. pirmā kārta) nosacījumiem tiks nodrošināta, ņemot vērā, ka 2.2.2.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros atbalsts tiek sniegts sadzīves atkritumu, tostarp bioloģiski noārdāmo atkritumu, pārstrādes infrastruktūrai, kamēr Pasākumā atbalsts paredzēts tieši notekūdeņu attīrīšanas procesā radīto dūņu pārstrādes infrastruktūras izveidei, kas klasificējama kā notekūdeņu attīrīšanas darbību rezultātā radītu blakusproduktu apsaimniekošana un nav uzskatāma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu šī Pasākuma izpratnē. 

Pasākuma īstenošanai kā atbilstošākie KF atbalsta piešķiršanas instrumenti izvēlēti šādi EK regulatīvie akti: EK 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar kuru noteiktas atbalsta kategorijas, kas tiek uzskatītas par saderīgām ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014), kā arī Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) 2023/2831, ar kuru tiek piemērots de minimis atbalsta režīms (turpmāk – Regula Nr. 2023/2831) un EK lēmums Nr. 2012/21/ES. Lai nodrošinātu, ka komercdarbības atbalsts Pasākuma ietvaros varētu tikt sniegts arī saskaņā ar EK lēmumu Nr. 2012/21/ES, izstrādes procesā ir nepieciešamās argumentācijas sagatavošana, t.sk. pēc iespējas to integrējot normatīvajos aktos vai to grozījumos notekūdeņu pārstrādes jomā (attiecīgi, sniedzot atbalstu saskaņā ar EK lēmumu Nr. 2012/21/ES, komercdarbības atbalstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem tiktu piešķirts kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi). Komercdarbības atbalstu Pasākuma ietvaros piešķir saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 36.b pantu, 41. pantu un 47.pantu, Regulu Nr. 2023/2831 un EK lēmumu Nr. 2012/21/ES.

Atbalsts notekūdeņu dūņu transportēšanai
Saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 36.b pantu, kas paredz ieguldījumus bezemisiju transportlīdzekļu vai tīro transportlīdzekļu iegādei, Noteikumu projektā iekļauti šādi nosacījumi:
- atbalsts paredzēts jauna, rūpnieciski ražota bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu iegādei vai izpirkumnomai, ja tas ir lietots mazāk par sešiem mēnešiem un nobraucis mazāk par 6 000 km neatkarīgi no transportlīdzekļa reģistrācijas, nodrošinot atūdeņoto notekūdeņu transportēšanu Latvijas Republikas teritorijā uz Dūņu centriem, atbilstoši šo noteikumu 22.7. apakšpunktam;
- atbalsta intensitāte saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 36.b pantu 5. punkta "a" apakšpunktu nepārsniedz 100%.
- atbalsta intensitāte saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 36.b pantu 5. punkta "b" apakšpunktu nepārsniedz 80%.

Noteikumu projektā tiek piemērotas divas iespējas atbalsta intensitātei:
1) līdz 100% intensitāte, ja tiek iegādāti bezemisiju transportlīdzekļi (Regulas Nr. 651/2014 36.b panta 5. punkta "a" apakšpunkts). Bezemisiju transportlīdzeklis ir transportlīdzeklis, kas braukšanas laikā nerada nekādas izplūdes gāzu emisijas no izplūdes caurules (piemēram, elektroauto, ar ūdeņradi darbināmi auto).
2) līdz 80% intensitāte, ja tiek iegādāti tīrie transportlīdzekļi (Regulas Nr. 651/2014 36.b panta 5. punkta "b" apakšpunkts). Tīrs transportlīdzeklis ir M1 vai N1 kategorijas transportlīdzeklis, kura CO₂ emisijas nepārsniedz 50 g/km un kura reālās braukšanas emisijas atbilst noteiktām robežvērtībām. Tīrajos transportlīdzekļos var izmantot arī atjaunojamu degvielu, piemēram, biometānu, kura izplūdes gāzes ir zemākas par fosilo degvielu un uzskatāmas par klimatneitrālām, ja ogleklis nāk no biomasas, nevis fosilajiem resursiem.
Ņemot vērā Latvijas specifisko NAI izvietojumu, kas atrodas arī mazapdzīvotos un lauku apvidos ar lieliem attālumiem, elektrotransportlīdzekļi praktiski nav pielietojami efektīvai dūņu transportēšanai šādos apstākļos. Tāpēc tiek paredzēta iespēja iegādāties arī tīros transportlīdzekļus, kas nodrošina ievērojamu SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar tradicionālajiem dīzeļtransportlīdzekļiem, vienlaikus saglabājot tehnoloģisko pielāgotību ekspluatācijai reģionos. Šāds risinājums ir samērīgs un pamatots, ņemot vērā transportēšanas funkcijas specifiku, vides mērķu ievērošanu un tehnoloģiju piemērotību lauku apstākļos.

Bezemisiju un tīrajiem transportlīdzekļiem ir jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/33/EK par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam 4. panta 4. apakšpunkta pakārtotajam "b" apakšpunktam un 4. panta 5. apakšpunktam.

Plānojot saņemt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 36.b pantu bezemesiju vai tīro transportlīdzekļu iegādei – papildu ieguldījumu izmaksas ir tādas izmaksas, kas ir vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni nekā tas, ko attiecīgais finansējuma saņēmējs sasniegtu, nesaņemot atbalstu vides jomā (izmaksu starpība starp jauna biometānu darbināmu transportlīdzekļa iegādes izmaksām un  līdzvērtīgas klases ar fosilo degvielu darbināma transportlīdzekļa iegādes izmaksām).

Atbalsts notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras, tostarp biogāzes (t.sk. biometāna) ieguvei
Saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 41. pantu, kas paredz ieguldījumus atjaunīgās energoresursu enerģijas izmantošanai, Noteikumu projektā iekļauti šādi nosacījumi:
- atbalsts paredzēts notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras, tostarp biogāzes (t.sk. biometāna) ieguves, iekārtu iegāde un uzstādīšana. Tās ietver arī anaerobās fermentācijas iekārtu iegādi, notekūdeņu dūņu svēršanas svaru iegādi, kas nepieciešama ieviesto notekūdeņu dūņu masas kontrolei un pārstrādātā apjoma uzskaitei, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izbūvi vai pielāgošanu šo iekārtu uzstādīšanai, atbilstoši Noteikumu projekta 22.6. apakšpunktam;
- atbalsta intensitāte saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 41.panta 10. punktu nepārsniedz 100%;
- pārstrādes iekārtas izveide nedrīkst veicināt atkritumu rašanos, proti, biogāzes (t.sk. biometāna) ieguves rezultātā radušos digestātu nepieciešams izmantot atkārtoti vai pārstrādāt tā, lai tas nekļūtu par videi kaitīgu atlikumu, bet tiktu izmantots kā resurss, piemēram, kā mēslošanas līdzeklis, kompostēšanas izejviela vai cits otrreizēji izmantojams materiāls, atbilstoši aprites ekonomikas principiem un vides aizsardzības prasībām;
- projekta iesniedzējam ir pienākums pierādīt, ka pārstrādes iekārta netiktu veidota, ja KF atbalsts netiktu piešķirts;

Atbalsts notekūdeņu dūņu kompostēšanas laukumu infrastruktūras izbūvei
Saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 47. pantu, kas paredz ieguldījumus resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku, Noteikumu projektā iekļauti šādi nosacījumi:
- atbalsts paredzēts notekūdeņu dūņu kompostēšanas laukumu izbūvei, kas ietver kompostēšana laukuma ar jumtu un sienu konstrukciju izbūvi ar vietu pildvielu uzglabāšanai, tai skaitā notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu iegāde (smaku neitralizācijas iekārtu iegāde un gāzu uztveršanas un biofiltru sistēma SEG emisiju savākšanai un uzkrāšanai iegāde un uzstādīšana; notekūdeņu dūņu svēršanas svaru iegādei, kas nepieciešama ieviesto notekūdeņu dūņu masas kontrolei un pārstrādātā apjoma uzskaitei, uzstādīšana un pielāgošana, specializētās tehnikas iegādei, kas nepieciešama notekūdeņu dūņu pārstrādes un kompostēšanas procesu nodrošināšanai, t.sk. komposta irdinātāji, kausi, komposta apmaisītāji, atbilstoši šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktam. Ieguldījumi projekta iesniedzējiem tiks sniegti atkritumu rašanās novēršanai un samazināšanai, sagatavojot tos atkalizmantošanai un reciklēšanai.
- pārstrādes iekārtas izveide nedrīkst veicināt atkritumu rašanos;
- projekta iesniedzējam ir pienākums pierādīt, ka pārstrādes iekārta netiktu veidota, ja KF atbalsts netiktu piešķirts;
-atbalsta intensitāte un tās paaugstināšanas iespējas. Regulas Nr. 651/2014 47. panta 8. punkts paredz, ka maziem uzņēmumiem atbalsta intensitāti var palielināt par 20%, savukārt vidējiem uzņēmumiem – par 10%. Savukārt Regulas Nr. 651/2014 47. panta 9. punkts nosaka, ka atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15% ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Latvijas gadījumā minētie apgabali noteikti Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumos Nr. 729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam”, un tie visi ir Latvijas plānošanas reģioni- Rīga, Pierīga, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, atbalstu var piešķirt apgabaliem, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Līdz ar to atbalsta intensitāte attiecināmajām izmaksām var tikt paaugstināta par 15% visos plānošanas reģionos. Tādējādi maksimālās atbalsta intensitātes likmes atkarībā no komersanta lieluma ir šādas:
     - lielajiem komersantiem 55%;
     - vidējiem komersantiem 65%;
     - mazajiem komersantiem 75%. 

Attiecībā uz de minimis regulējumu jāņem vērā, ka Regulā  Nr. 2023/2831 noteiktais robežlielums (300 000 euro) trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados. De minimis atbalsts var tikt piešķirts 100 % apmērā Noteikumu projekta 23.1. un 23.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai.

Izmaksu attiecināmība noteikta no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta stimulējošas ietekmes prasību izpildi. Izmaksas par būvprojekta izstrādi var tikt attiecinātas no 2021. gada 1. janvāra, jo tās sedz no projekta iesniedzēja paša vai de minimis finansējuma - attiecīgi šajā gadījumā netiek pārkāpti stimulējošas ietekmes prasības. Finanšu plūsmu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas (ja attiecināms) nodrošina projekta iesniedzējs.

Noteikumu projekts paredz, ka ieguldījumi veicami tikai materiālajos aktīvos. Savukārt attiecināmās izmaksas ir arī būvprojekta, būvuzraudzības, autoruzraudzības un iekārtu uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, kas nav uzskatāmas tiešā veidā kā materiālie aktīvi. Regula Nr.651/2014 skaidro, ka ar nemateriālajiem aktīviem saprot tādus aktīvus kā patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums, tādējādi iepriekš minētās attiecināmas izmaksas nevar tikt uzskatītas arī par nemateriālajiem aktīviem. Līdz ar to gadījumā, ja projekta iesniedzējs plāno projektā iekļaut būvprojekta izstrādes, būvuzraudzības, autoruzraudzības un iekārtu uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, tām jāveido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu (materiālo aktīvu) vērtība.

Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus finansējuma saņēmējs nodrošina saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, gan arī tiks ievērotas Programmas un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Noteikumu projektam noteikta principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un horizontālo principu (turpmāk - HP) "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.
Noteikumu projekta 27.2. apakšpunktā ir iekļautas konkrētas prasības līgumos ar pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina šo principu ievērošanu praksē.

Attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana", Pasākumam ir noteikta tieša ietekme. Noteikumu projektā iekļautās prasības paredz izmantot klimatnoturīgus būvmateriālus un tehnoloģijas, ieviest energoefektīvus risinājumus. Tāpat noteikumu projektā paredzēta tādu iekārtu uzstādīšana, kas nepasliktina gaisa kvalitāti un nodrošina gaisa kvalitātes prasību ievērošanu, tostarp veicot SEG emisiju ietaupījuma aprēķinu. Ja tehniski iespējams, jāievieš arī gāzu uztveršanas risinājumi, piemēram, biofiltru sistēmas, kas ļauj būtiski mazināt smaku un kaitīgo vielu emisijas. Šādas prasības būtiski veicina klimatnoturības nodrošināšanu gan būvniecības posmā, gan ilgtermiņa ekspluatācijā, tādējādi atbilstot ES klimatpolitikas un Zaļā kursa mērķiem. Līdz ar to Noteikumu projekts tieši sekmē klimatdrošināšanas principa ievērošanu. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz HP “Klimatdrošināšana” – uzkrāj datus par SEG emisiju ietaupījumu (ja attiecināms) un infrastruktūrai veikto klimatiskās ietekmes faktoru izvērtējumu (un darbībām, kas veiktas, lai padarītu infrastruktūru noturīgu pret šo faktoru izpausmēm, ja attiecināms).

Attiecībā uz principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", Pasākumam noteikta tieša ietekme. Pasākuma ietvaros paredzēts, ka projektā izmantotās tehnoloģijas nedrīkst radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jānodrošina gaisa un gruntsūdeņu kvalitātes aizsardzība, kā arī aprites cikla ekonomikas principu ievērošana. Būvniecības procesa laikā ievēro projekta iesniedzējs ievēro prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošina esošo koku veselības stāvokļa aizsardzību, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms).

Attiecībā uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, Pasākumam noteikta tieša ietekme. Projektā iekļautas prasības par energoefektīvu iekārtu iegādi un regulāru sistēmas uzraudzību, enerģijas patēriņa optimizāciju un emisiju samazināšanu. Šīs darbības atbilst principam, kas paredz vispirms izvērtēt enerģijas ietaupījuma iespējas, tādējādi tieši ievērojot šo horizontālo prioritāti.

Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" noteikts, ka Pasākumā nav ietekmes uz šo HP (projektu mērķis ir tehniska rakstura, ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi), kas nozīmē, ka projektā būs jāiekļauj viena vispārīga šī principa darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Izstrādājot informatīvos materiālus, finansējuma saņēmēji ir īpaši aicināti tos izstrādāt, ievērojot vides un informācijas piekļūstamības princips, proti, informācija būs piekļūstama personām ar funkcionāliem traucējumiem ar vairākiem sensorajiem kanāliem (redze, dzirde, tauste).

Lai nodrošinātu HP “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu, projekta iesniedzējam ir būtiski sistemātiski uzkrāt informāciju par projekta ietekmi šo principu kontekstā. Finansējuma saņēmējam jāuzkrāj šāda informācija:
1) Par SEG emisijām un enerģijas patēriņu – iekārtu efektivitātes rādītāji, SEG emisiju ietaupījuma aprēķins;
2) Par izmantotajiem materiāliem un tehnoloģijām – informācija par klimatnoturību, atkārtotu izmantojamību un atbilstību principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu";
3) Par resursu efektīvu izmantošanu – dati par enerģijas patēriņu un pārstrādāto notekūdeņu dūņu apjomu;
4) Par pieejamību un vienlīdzību – informācijas pieejamība sabiedrībai;
5) Par monitoringa un uzraudzības pasākumiem notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā– apraksts vai pierādījumi par veiktajām darbībām un to rezultātiem.
Šāda informācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību ES regulējuma prasībām, veicinātu sadarbības iestādes efektīvu uzraudzību un izvērtējumu par horizontālo principu ieviešanu projekta īstenošanas laikā, kā arī lai novērtētu pasākuma ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Datu uzkrāšana ir neatņemama projekta pārvaldības sastāvdaļa, kas nodrošina pārskatāmību, atbilstību un iespēju novērtēt faktiskos projekta rezultātus.