24-TA-1040: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 15. novembra noteikumos Nr. 879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 158 "Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes nolikums" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 158) nosaka, ka Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome (turpmāk - Padome) ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt starpinstitūciju sadarbību ģeotelpiskās informācijas jomas (tai skaitā ģeodēzijas un kartogrāfijas joma) plānošanā un politikas īstenošanā. Saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 158 2.4. apakšpunktu Padome atbilstoši Ģeotelpiskās informācijas likumā (turpmāk – ĢIL) noteiktajai kompetencei, cita starpā, ierosina attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādi, kā arī nepieciešamos grozījumus attīstības plānošanas dokumentos un tiesību aktos, lai sekmīgi īstenotu Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā noteiktos mērķus un risinātu tajā norādītās problēmas. Padomes sastāvs ir noteikts Ministru kabineta 2021. gada 14. oktobra rīkojumā Nr. 721 “Par Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomi".
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk - Aģentūra) Padomes 2020. gada 6. maija sēdē iesniedza priekšlikumu modernizēt 1992. gada Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu (turpmāk - LKS-92), to pamatojot ar vairākiem apsvērumiem:
1) LKS-92 četru izejas punktu koordinātas tika noteiktas 1992. gadā ar ierobežotām iespējām, to precizitāte vairs nav pietiekama mūsdienu prasībām;
2) Laikā, kad izveidoja LKS-92, globālā pozicionēšana kā metode civiliem mērķiem tikai sāka attīstīties, līdz ar to sistēmas izveidei tika izmantots tikai viens globālās navigācijas satelītu serviss NAVSTAR GPS;
3) Aģentūra ir izveidojusi fundamentāli nostiprinātu ģeodēzisko bāzes staciju tīklu "LATREF", kas, izmantojot bāzes stacijas Rīgā, Irbenē, Vaiņodē, Alūksnē un Daugavpilī, nodrošina augstas precizitātes ģeodēzisko raksturlielumu iegūšanu un pēc iegūto datu apstrādes un analīzes nodrošina daudz precīzāku Latvijas koordinātu sistēmas starptautisku piesaisti.
Padome 2020. gada 6. maija sēdē pieņēma lēmumu (sēdes protokols Nr. PROT-43, 5.1. apakšpunkts) šo iniciatīvu atbalstīt. Lai nodrošinātu lēmuma izpildi, ar Aizsardzības ministrijas 2020. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 75-R “Par ekspertu darba grupas izveidi Latvijas ģeodēzisko koordinātu modernizācijai” (turpmāk - AiM rīkojums) tika izveidota starpinstitūciju Ekspertu darba grupa Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizācijai (turpmāk – Ekspertu grupa).
Ekspertu grupu vadīja Aģentūra, kuras darbā piedalījās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Lauksaimniecības datu centra, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, AS “Latvijas valsts meži”, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
Pamatojoties uz AiM rīkojuma 2. punktu Ekspertu grupai tika noteikti uzdevumi:
1) noskaidrot piemērotāko modernizētās Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas koordinātu veidu un kartogrāfisko projekciju;
2) vienoties par transformāciju un konvertāciju parametriem, kā arī ģeotelpiskajiem datiem, kurus nepieciešams pārveidot;
3) aprakstīt konvertācijas modeļus ģeotelpiskajiem datiem un soļus pārejai uz modernizēto ģeodēzisko koordinātu sistēmu;
4) izvērtēt saistītos ģeotelpiskās informācijas jomas regulējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību.
Ekspertu grupa, izskatot ģeotelpiskās informācijas jomas reglamentējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību, 2023. gada 15. jūnija sanāksmē secināja, ka jaunās, modernizētās Latvijas koordinātu sistēmas jeb "LKS-2020" (turpmāk - LKS-2020) ieviešanas atbalstam, ir jāgroza vairāki normatīvie akti, tai skaitā arī ĢIL un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2011. gada 15. novembra noteikumi Nr. 879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi" (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 879).
Aizsardzības ministrija izstrādāja grozījumus "Ģeotelpiskās informācijas likumā" (pieņemti Saeimā 2025. gada 20. februārī, stājas spēkā 2025. gada 18. martā) ar kuriem 11. panta trešajā daļā noteikts, ka ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Eiropas Zemes atskaites sistēmas, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas, Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un Latvijas topogrāfisko karšu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ņemot vērā, ka tika identificētas vairākas būtiskas problēmas “Ģeotelpiskās informācijas likuma” izpildei pārejas noteikumos noteiktajos termiņos un kārtībā, Aizsardzības ministrija izstrādāja jaunus grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likumā (pieņemti Saeimā steidzamības kārtā divos lasījumos 2025. gada 18. septembrī, stājas spēkā 2025. gada 1. oktobrī), kuru pārejas noteikumu 23., 24. un 25. punkti nosaka pašlaik lietotās Latvijas ģeodēziskās koordinātu sistēmas (LKS-92) aizstāšanu ar Eiropas Zemes atskaites sistēmu (LKS-2020) no 2026. gada 1. oktobra.
Līdz tam Latvijā, ievērojot ĢIL 11. panta trešās daļas redakciju līdz šiem grozījumiem, tika izmantota Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizācija Latvijas teritorijā un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēma. MK Noteikumu Nr. 879 II. nodaļa nosaka LKS-92 parametrus un piemērošanas kārtību. Savukārt šo noteikumu IV nodaļa nosaka TKS-93 parametrus un piemērošanas kārtību.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk - Aģentūra) Padomes 2020. gada 6. maija sēdē iesniedza priekšlikumu modernizēt 1992. gada Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu (turpmāk - LKS-92), to pamatojot ar vairākiem apsvērumiem:
1) LKS-92 četru izejas punktu koordinātas tika noteiktas 1992. gadā ar ierobežotām iespējām, to precizitāte vairs nav pietiekama mūsdienu prasībām;
2) Laikā, kad izveidoja LKS-92, globālā pozicionēšana kā metode civiliem mērķiem tikai sāka attīstīties, līdz ar to sistēmas izveidei tika izmantots tikai viens globālās navigācijas satelītu serviss NAVSTAR GPS;
3) Aģentūra ir izveidojusi fundamentāli nostiprinātu ģeodēzisko bāzes staciju tīklu "LATREF", kas, izmantojot bāzes stacijas Rīgā, Irbenē, Vaiņodē, Alūksnē un Daugavpilī, nodrošina augstas precizitātes ģeodēzisko raksturlielumu iegūšanu un pēc iegūto datu apstrādes un analīzes nodrošina daudz precīzāku Latvijas koordinātu sistēmas starptautisku piesaisti.
Padome 2020. gada 6. maija sēdē pieņēma lēmumu (sēdes protokols Nr. PROT-43, 5.1. apakšpunkts) šo iniciatīvu atbalstīt. Lai nodrošinātu lēmuma izpildi, ar Aizsardzības ministrijas 2020. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 75-R “Par ekspertu darba grupas izveidi Latvijas ģeodēzisko koordinātu modernizācijai” (turpmāk - AiM rīkojums) tika izveidota starpinstitūciju Ekspertu darba grupa Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizācijai (turpmāk – Ekspertu grupa).
Ekspertu grupu vadīja Aģentūra, kuras darbā piedalījās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Lauksaimniecības datu centra, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, AS “Latvijas valsts meži”, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
Pamatojoties uz AiM rīkojuma 2. punktu Ekspertu grupai tika noteikti uzdevumi:
1) noskaidrot piemērotāko modernizētās Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas koordinātu veidu un kartogrāfisko projekciju;
2) vienoties par transformāciju un konvertāciju parametriem, kā arī ģeotelpiskajiem datiem, kurus nepieciešams pārveidot;
3) aprakstīt konvertācijas modeļus ģeotelpiskajiem datiem un soļus pārejai uz modernizēto ģeodēzisko koordinātu sistēmu;
4) izvērtēt saistītos ģeotelpiskās informācijas jomas regulējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību.
Ekspertu grupa, izskatot ģeotelpiskās informācijas jomas reglamentējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību, 2023. gada 15. jūnija sanāksmē secināja, ka jaunās, modernizētās Latvijas koordinātu sistēmas jeb "LKS-2020" (turpmāk - LKS-2020) ieviešanas atbalstam, ir jāgroza vairāki normatīvie akti, tai skaitā arī ĢIL un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2011. gada 15. novembra noteikumi Nr. 879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi" (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 879).
Aizsardzības ministrija izstrādāja grozījumus "Ģeotelpiskās informācijas likumā" (pieņemti Saeimā 2025. gada 20. februārī, stājas spēkā 2025. gada 18. martā) ar kuriem 11. panta trešajā daļā noteikts, ka ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Eiropas Zemes atskaites sistēmas, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas, Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un Latvijas topogrāfisko karšu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ņemot vērā, ka tika identificētas vairākas būtiskas problēmas “Ģeotelpiskās informācijas likuma” izpildei pārejas noteikumos noteiktajos termiņos un kārtībā, Aizsardzības ministrija izstrādāja jaunus grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likumā (pieņemti Saeimā steidzamības kārtā divos lasījumos 2025. gada 18. septembrī, stājas spēkā 2025. gada 1. oktobrī), kuru pārejas noteikumu 23., 24. un 25. punkti nosaka pašlaik lietotās Latvijas ģeodēziskās koordinātu sistēmas (LKS-92) aizstāšanu ar Eiropas Zemes atskaites sistēmu (LKS-2020) no 2026. gada 1. oktobra.
Līdz tam Latvijā, ievērojot ĢIL 11. panta trešās daļas redakciju līdz šiem grozījumiem, tika izmantota Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizācija Latvijas teritorijā un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēma. MK Noteikumu Nr. 879 II. nodaļa nosaka LKS-92 parametrus un piemērošanas kārtību. Savukārt šo noteikumu IV nodaļa nosaka TKS-93 parametrus un piemērošanas kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis un būtība ir veikt grozījumus MK Noteikumos Nr. 879, nosakot tiesisko regulējumu Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācijas jeb "LKS-2020" un Starptautiskās zemes gravimetriskās sistēmas realizācijai Latvijas teritorijā, t.sk. nosakot šīs sistēmas piemērošanas kārtību un realizāciju Latvijas teritorijā. Noteikts vispārīgs formulējums attiecībā uz 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu jeb "Latvijas topogrāfisko karšu sistēma".
Spēkā stāšanās termiņš
01.10.2026.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka Ģeotelpiskās informācijas likuma pārejas noteikumu 23.-25.punktā ir noteikti termiņi attiecībā uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas un Eiropas Zemes atskaites sistēmas izmantošanu, projekts paredz, ka Noteikumu projekts (grozījumi) stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar ĢIL 11. panta trešo daļu - ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Savukārt atbilstoši šī panta ceturtajai daļai starptautiskos projektos, kā arī sadarbībā ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un tās dalībvalstīm, citām starptautiskajām organizācijām un to dalībniekiem ir tiesības izmantot citas ģeodēziskās atskaites sistēmas un kartogrāfiskās koordinātu sistēmas, kas transformējamas uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu.
Spēkā esošie MK Noteikumi Nr. 879 nosaka:
1) ģeodēziskās atskaites sistēmas izveides, izmantošanas un uzturēšanas kārtību;
2) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas parametrus un piemērošanas kārtību;
3) kārtību, kādā Latvijas teritorijā realizē Eiropas Vertikālās atskaites sistēmu;
4) 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk − TKS-93) parametrus un piemērošanas kārtību.
Izstrādājot LKS-2020, kas aizstās pašreizējo LKS-92 ģeodēzisko pamatojumu, Aģentūra ir noteikusi pārrēķina parametrus starp abām koordinātu sistēmām. Šo pārrēķina parametru piemērošanas rezultātā LKS-92 Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātu vērtības (turpmāk - LKS-92 TM), salīdzinot ar LKS-2020 sistēmas plaknes koordinātu vērtībām (turpmāk - LKS-2020 TM), visas valsts teritorijā virzienā uz ziemeļrietumiem atšķirsies amplitūdā no 10,5 cm līdz 15,0 cm.
Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs augstas detalizācijas ģeotelpisko informāciju, kuras precizitāte būs tuva iepriekšminētajām koordinātu atšķirībām, šos datus būs nepieciešams pārrēķināt (transformēt).
Spēkā esošie MK Noteikumi Nr. 879 nosaka:
1) ģeodēziskās atskaites sistēmas izveides, izmantošanas un uzturēšanas kārtību;
2) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas parametrus un piemērošanas kārtību;
3) kārtību, kādā Latvijas teritorijā realizē Eiropas Vertikālās atskaites sistēmu;
4) 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk − TKS-93) parametrus un piemērošanas kārtību.
Izstrādājot LKS-2020, kas aizstās pašreizējo LKS-92 ģeodēzisko pamatojumu, Aģentūra ir noteikusi pārrēķina parametrus starp abām koordinātu sistēmām. Šo pārrēķina parametru piemērošanas rezultātā LKS-92 Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātu vērtības (turpmāk - LKS-92 TM), salīdzinot ar LKS-2020 sistēmas plaknes koordinātu vērtībām (turpmāk - LKS-2020 TM), visas valsts teritorijā virzienā uz ziemeļrietumiem atšķirsies amplitūdā no 10,5 cm līdz 15,0 cm.
Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs augstas detalizācijas ģeotelpisko informāciju, kuras precizitāte būs tuva iepriekšminētajām koordinātu atšķirībām, šos datus būs nepieciešams pārrēķināt (transformēt).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Uz LKS-2020 ir nepieciešams transformēt augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus, tai skaitā augstas izšķirtspējas ortofoto kartes un digitālos augstumu modeļus, inženiertīklu ģeotelpisko informāciju. Būtiskākās datu kopas, ko ietekmē koordinātu sistēmas modernizācija, ir augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija mērogā 1:500 (turpmāk – ADTI), kuru uztur pašvaldības un ADTI centrālā datubāze, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma, Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēma, ko uztur Valsts zemes dienests.
Valsts zemes dienestam būs jāveic informāciju sistēmu, inženierdatņu kopu un tekstuālo datu kopu pāreja no LKS-92 uz LKS-2020, kā arī būs jāveic pielāgošana ģeoapstrādes rīkos, pakalpēs un apmaiņas risinājumos.
ADTI uzturēšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 281).
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 281 regulējumam ADTI dati tiek iegūti, uzturēti un to aprite notiek atsevišķu datņu veidā, kuru iedalījums atbilst TKS‑93. Lielā datu apjoma dēļ, TKS-93 iedalījumam atbilstošu datņu veidā nereti notiek arī augstas izšķirtspējas ortofoto karšu un digitālo augstumu modeļu datu aprite.
Tāpat uz LKS-2020 nepieciešams transformēt arī pašreizējās 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk – TKS-93) karšu lapu dalījuma rāmjus, kurus veido LKS-92 TM taisnleņķa koordinātu tīkls.
Pēc datu transformācijas, apritē parādīsies augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskie dati, kas būs abās koordinātu sistēmās - LKS-92 TM un LKS-2020 TM. Līdz ar to, lai varētu atšķirt augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus starp abām sistēmām LKS-92 un LKS-2020, pārveidoto datu aprakstā (nosaukumā, metadatos, pašos datos utml.) ir jānorāda, ka dati ir LKS-2020. Ja dati ir dalīti pa Latvijas topogrāfisko karšu sistēmas nomeklatūras karšu lapām, ir jānorāda, ka uz LKS-2020 transformētie dati atbilst citai Topogrāfisko karšu sistēmai TKS-2020.
Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs arī nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpisko informāciju, kuras transformāciju būs jāveic izmantojot šo datu apstrādes programmatūrā pieejamo funkcionalitāti.
Nav paredzēts transformēt ģeotelpisko datu arhīvos esošos vēsturiskos datus, kas atbilst LKS-92.
Atbilstoši Grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likumā un LKS-2020 ieviešanas nodrošinājumam Ekspertu grupa ir sagatavojusi grozījumus MK Noteikumos Nr. 879, kas paredz izmaiņas attiecībā uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu.
Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā paredz pārejas noteikumus pārejai no LKS-92 un LKS-2020, nosakot, ka:
1) ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai līdz 2026. gada 1. oktobrim var izmantot Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu;
2) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai izmantotajās informācijas sistēmās un datubāzēs esošo informāciju, kas izteikta Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā, līdz 2026. gada 1. oktobrim izsaka Eiropas Zemes atskaites sistēmā;
3) Līdz 2026. gada 30. septembrim uzsāktos mērniecības darbus var pabeigt Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā līdz 2026. gada 31. oktobrim.
Lai nodrošinātu pāreju no LKS-92 uz LKS-2020 atbilstoši minētajiem pārejas noteikumiem noteiktajos termiņos ir nepieciešami grozījumi arī MK Noteikumos Nr. 879, radot tiesisku pamatu LKS-2020 realizācijai Latvijas teritorijā ar noteiktiem piemērošanas parametriem.
Lai sabiedrības mērķgrupu pārstāvji varētu veikt pārrēķinus starp abām koordinātu sistēmām, tiek veikta virkne pasākumu, kas norādīti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) II. sadaļā.
Valsts zemes dienestam būs jāveic informāciju sistēmu, inženierdatņu kopu un tekstuālo datu kopu pāreja no LKS-92 uz LKS-2020, kā arī būs jāveic pielāgošana ģeoapstrādes rīkos, pakalpēs un apmaiņas risinājumos.
ADTI uzturēšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 281).
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 281 regulējumam ADTI dati tiek iegūti, uzturēti un to aprite notiek atsevišķu datņu veidā, kuru iedalījums atbilst TKS‑93. Lielā datu apjoma dēļ, TKS-93 iedalījumam atbilstošu datņu veidā nereti notiek arī augstas izšķirtspējas ortofoto karšu un digitālo augstumu modeļu datu aprite.
Tāpat uz LKS-2020 nepieciešams transformēt arī pašreizējās 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk – TKS-93) karšu lapu dalījuma rāmjus, kurus veido LKS-92 TM taisnleņķa koordinātu tīkls.
Pēc datu transformācijas, apritē parādīsies augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskie dati, kas būs abās koordinātu sistēmās - LKS-92 TM un LKS-2020 TM. Līdz ar to, lai varētu atšķirt augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus starp abām sistēmām LKS-92 un LKS-2020, pārveidoto datu aprakstā (nosaukumā, metadatos, pašos datos utml.) ir jānorāda, ka dati ir LKS-2020. Ja dati ir dalīti pa Latvijas topogrāfisko karšu sistēmas nomeklatūras karšu lapām, ir jānorāda, ka uz LKS-2020 transformētie dati atbilst citai Topogrāfisko karšu sistēmai TKS-2020.
Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs arī nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpisko informāciju, kuras transformāciju būs jāveic izmantojot šo datu apstrādes programmatūrā pieejamo funkcionalitāti.
Nav paredzēts transformēt ģeotelpisko datu arhīvos esošos vēsturiskos datus, kas atbilst LKS-92.
Atbilstoši Grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likumā un LKS-2020 ieviešanas nodrošinājumam Ekspertu grupa ir sagatavojusi grozījumus MK Noteikumos Nr. 879, kas paredz izmaiņas attiecībā uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu.
Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā paredz pārejas noteikumus pārejai no LKS-92 un LKS-2020, nosakot, ka:
1) ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai līdz 2026. gada 1. oktobrim var izmantot Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu;
2) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai izmantotajās informācijas sistēmās un datubāzēs esošo informāciju, kas izteikta Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā, līdz 2026. gada 1. oktobrim izsaka Eiropas Zemes atskaites sistēmā;
3) Līdz 2026. gada 30. septembrim uzsāktos mērniecības darbus var pabeigt Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā līdz 2026. gada 31. oktobrim.
Lai nodrošinātu pāreju no LKS-92 uz LKS-2020 atbilstoši minētajiem pārejas noteikumiem noteiktajos termiņos ir nepieciešami grozījumi arī MK Noteikumos Nr. 879, radot tiesisku pamatu LKS-2020 realizācijai Latvijas teritorijā ar noteiktiem piemērošanas parametriem.
Lai sabiedrības mērķgrupu pārstāvji varētu veikt pārrēķinus starp abām koordinātu sistēmām, tiek veikta virkne pasākumu, kas norādīti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) II. sadaļā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi Noteikumu projektu, kas paredz šādus MK Noteikumu Nr. 879 grozījumus:
1) precizēta Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācijas ("LKS-2020") un Starptautiskās zemes gravimetriskās sistēmas ("LAG-2019") izmantošanas Latvijas teritorijā piemērošanas kārtība un realizācija Latvijas teritorijā;
2) mainīts 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas nosaukums uz "Latvijas topogrāfisko karšu sistēma" (TKS-2025), jo pēc pārejas uz LKS-2020 mainās TM plaknes koordinātu tīkla izvietojums;
3) definēts fundamentāli nostiprināto ģeodēzisko bāzes staciju tīkls "LATREF", kas, izmantojot bāzes stacijas Rīgā, Irbenē, Vaiņodē, Alūksnē un Daugavpilī, nodrošina augstas precizitātes ģeodēzisko raksturlielumu iegūšanu un pēc iegūto datu apstrādes un analīzes nodrošina daudz precīzāku Latvijas koordinātu sistēmas starptautisku piesaisti;
4) Noteikumu Nr. 879 V. nodaļā un 4. pielikumā “Ģeodēziskā tīkla klasifikators” aktualizēts valsts ģeodēziskā tīkla iedalījums veidos un klasēs atbilstoši tā raksturlielumiem un precizitātei. Valsts ģeodēziskā tīkla veidi papildināti ar LATREF, kas aizstāj pašreizējo Globālās pozicionēšanas tīkla 0. klasi, kā arī ar “Dižtīklu”, kas izveidots, lai nodrošinātu valsts ģeodēziskās atskaites sistēmas un valsts ģeodēziskā tīkla tālāku attīstību. Katram “Dižtīklā” iekļautajam punktam tiks noteikta gravimetriskā vērtība, koordinātas un augstums. Patreizējā Globālās pozicionēšanas tīkla 1. un 2. klase veidos vēsturisko Globālās pozicionēšanas tīklu, kuru pakāpeniski aizstās “Dižtīkls”;
5) Noteikumu projekta noslēguma jautājumi ir papildināti ar tiesību normu, kas paredz nodrošināt bezmaksas publiski pieejamu programmatūru augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas koordinātu pārrēķiniem starp LKS-92 TM un LKS-2020 TM;
6) Noteikumu projekta 1., 2. un 3. pielikuma nosaukumos precizēti vārdi un skaitļi "TKS-93" uz "TKS-2025";
7) Noteikumu projekts (grozījumi) papildināts ar spēkā stāšanās punktu nosakot, ka Noteikumu projekts (grozījumi) stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
1) precizēta Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācijas ("LKS-2020") un Starptautiskās zemes gravimetriskās sistēmas ("LAG-2019") izmantošanas Latvijas teritorijā piemērošanas kārtība un realizācija Latvijas teritorijā;
2) mainīts 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas nosaukums uz "Latvijas topogrāfisko karšu sistēma" (TKS-2025), jo pēc pārejas uz LKS-2020 mainās TM plaknes koordinātu tīkla izvietojums;
3) definēts fundamentāli nostiprināto ģeodēzisko bāzes staciju tīkls "LATREF", kas, izmantojot bāzes stacijas Rīgā, Irbenē, Vaiņodē, Alūksnē un Daugavpilī, nodrošina augstas precizitātes ģeodēzisko raksturlielumu iegūšanu un pēc iegūto datu apstrādes un analīzes nodrošina daudz precīzāku Latvijas koordinātu sistēmas starptautisku piesaisti;
4) Noteikumu Nr. 879 V. nodaļā un 4. pielikumā “Ģeodēziskā tīkla klasifikators” aktualizēts valsts ģeodēziskā tīkla iedalījums veidos un klasēs atbilstoši tā raksturlielumiem un precizitātei. Valsts ģeodēziskā tīkla veidi papildināti ar LATREF, kas aizstāj pašreizējo Globālās pozicionēšanas tīkla 0. klasi, kā arī ar “Dižtīklu”, kas izveidots, lai nodrošinātu valsts ģeodēziskās atskaites sistēmas un valsts ģeodēziskā tīkla tālāku attīstību. Katram “Dižtīklā” iekļautajam punktam tiks noteikta gravimetriskā vērtība, koordinātas un augstums. Patreizējā Globālās pozicionēšanas tīkla 1. un 2. klase veidos vēsturisko Globālās pozicionēšanas tīklu, kuru pakāpeniski aizstās “Dižtīkls”;
5) Noteikumu projekta noslēguma jautājumi ir papildināti ar tiesību normu, kas paredz nodrošināt bezmaksas publiski pieejamu programmatūru augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas koordinātu pārrēķiniem starp LKS-92 TM un LKS-2020 TM;
6) Noteikumu projekta 1., 2. un 3. pielikuma nosaukumos precizēti vārdi un skaitļi "TKS-93" uz "TKS-2025";
7) Noteikumu projekts (grozījumi) papildināts ar spēkā stāšanās punktu nosakot, ka Noteikumu projekts (grozījumi) stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sabiedrības mērķgrupa ir fiziskas personas, kas izmanto ģeotelpisko informāciju vai veic saimniecisko darbību, kas saistīta ar ģeotelpiskās informācijas ieguvi, piemēram, zemes ierīcības darbu veikšanā, kadastrālajā uzmērīšanā, ģeodēzisko darbu veikšanai sertificētas personas.
Ietekmes apraksts
Atbilstoši grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likumā ģeotelpisko datu turētājiem sākot ar 2026. gada 1. oktobri savi dati ir jāsāk uzturēt "LKS-2020" koordinātu sistēmā.
Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs augstas detalizācijas ģeotelpisko informāciju (piemēram, augstas izšķirtspējas ortofoto kartes un digitālie augstuma modeļi, nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpiskā informācija, inženiertīklu ģeotelpiskā informācija, ADTI) kuras precizitāte būs tuva iepriekš minētajām koordinātu vērtību atšķirībām starp LKS-92 TM un LKS-2020 TM, kas ir amplitūdā no 10,5 cm līdz 15,0 cm. Ģeotelpiskos datus, kuru precizitāte ir zemāka par 15,0 cm, koordinātu sistēmas maiņa pēc būtības neietekmēs.
Lai sabiedrības mērķgrupu pārstāvji varētu veikt pārrēķinus starp LKS-92 un LKS-2020:
1) Starptautiskajā tīmekļvietnē https://epsg.org/, kuru koordinātu sistēmu definēšanai un transformēšanai starp dažādām koordinātu sistēmām izmanto ģeotelpisko datu programmatūras izstrādātāji, ir ievietots LKS-2020 apraksts, parametri, saite uz speciālo transformācijas virsmu NTv2 formātā, kas ir publicēta Aģentūras tīmekļvietnē;
2) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas ir publiski pieejams koordinātu pārrēķina kalkulators;
3) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas, ar lietošanas aprakstu ir publiski pieejama speciāla transformācijas virsma NTv2 formātā dažādos datu izkārtojumos, kas paredzēta lietojumam dažādās ģeotelpisko datu apstrādes programmatūrās;
4) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas, ar lietošanas aprakstu ir publiski pieejams programmatūras modulis ADTI datu pārrēķiniem.
Ar Aģentūras tīmekļvietnē ievietotā koordinātu pārrēķina kalkulatora palīdzību ir paredzēts veikt pārrēķinus koordinātām, kas tiek glabātas teksta formātā un atspoguļojas dažādos dokumentos.
Liela apjoma koordinātu datus, kas ir teksta datu formātā, ir lietderīgāk pārrēķināt uz LKS-2020, izmantojot ģeotelpisko datu apstrādes programmatūru funkcionalitāti, ņemot vērā programmatūras ražotāju instrukcijas un Aģentūras tīmekļvietnē publicētos tehniskos norādījumus.
Tiem ģeotelpisko datu turētājiem, kas uztur savus datus ģeotelpiskajās datubāzēs un regulāri atjauno programmatūru šo datu apstrādei, uzturēšanai vai glabāšanai, būs nepieciešams programmatūras iestatījumos nomainīt koordinātu sistēmu no LKS-92 uz LKS-2020. Šajā gadījumā koordinātu vērtību pārrēķins ģeotelpiskajos datos notiks automātiski. Tiem ģeotelpisko datu turētājiem, kas iegūst un uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus ģeotelpiskajās datubāzēs, pēc LKS-92 nomaiņas uz LKS-2020 programmatūras iestatījumos būtu nepieciešams pārliecināties vai koordinātu vērtību pārrēķins ir noticis.
Ja ģeotelpisko datu programmatūrā nav transformācija starp LKS-92 un LKS-2020 nav pieejama, tos būs iespējams veikt manuāli izmantojot virsmu NTv2, atbilstoši Aģentūras tīmekļvietnē publicētajai instrukcijai.
Ģeotelpisko datu turētājiem, kas iegūst un uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus TKS-93 iedalījumam atbilstošu datņu veidā, tie būs jāaizstāj ar datnēm, kas transformēti uz LKS-2020 un kuru iedalījums atbilst jaunajai Latvijas topogrāfisko karšu sistēmai.
Dokumentos, kas sagatavoti pārejas perioda laikā vai pēc 2026. gada 31. oktobra nepieciešams veikt atzīmi, ka koordinātas norādītas jaunajā koordinātu sistēmā LKS-2020. Iepriekšējie dokumenti netiek pārveidoti.
Būvniecības dokumentācijas apritē izdalāmi (trīs) scenāriji, kas shematiski attēloti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā:
1) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti līdz 2026. gada 30. septembrim, izpildmērījumu plānu līdz 2026. gada 31. oktobrim var iesniegt LKS-92, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-92, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-92;
2) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-20202, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020, norādot pārejas lielumu starp LKS-92 un LKS-2020;
3) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-20202, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020.
Pēc 2026. gada 1. oktobra nekustamā īpašuma robežzīmēm koordinātas pārveido LKS-2020 tikai veicot darbības ar nekustamo īpašumu. Noteikumu projekta pieņemšana nerada ietekmi uz informāciju, kas norādīta Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, jo tā nesatur informāciju par nekustamā īpašuma koordinātu vērtībām. Savukārt attiecībā uz informāciju, kas norādīta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, norādāms, ka datu pārrēķinu šajā sistēmā uz LKS-2020, veiks Valsts zemes dienests.
Lai sabiedrības mērķgrupu pārstāvji varētu veikt augstumu mērījumus ar globālās pozicionēšanas iekārtām Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācijā Latvijā, Aģentūra ir sagatavojusi aktualizētu kvaziģeoīda modeli, kas izmantojams globālās pozicionēšanas iekārtu attiecīgai konfigurēšanai. LatPos sākot ar 2026. gada 1. oktobri darbosies LKS-2020 sistēmā, ar šo brīdi ir ieteikts izmantot arī Aģentūras aktualizēto kvaziģeoīda modeli.
Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs augstas detalizācijas ģeotelpisko informāciju (piemēram, augstas izšķirtspējas ortofoto kartes un digitālie augstuma modeļi, nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpiskā informācija, inženiertīklu ģeotelpiskā informācija, ADTI) kuras precizitāte būs tuva iepriekš minētajām koordinātu vērtību atšķirībām starp LKS-92 TM un LKS-2020 TM, kas ir amplitūdā no 10,5 cm līdz 15,0 cm. Ģeotelpiskos datus, kuru precizitāte ir zemāka par 15,0 cm, koordinātu sistēmas maiņa pēc būtības neietekmēs.
Lai sabiedrības mērķgrupu pārstāvji varētu veikt pārrēķinus starp LKS-92 un LKS-2020:
1) Starptautiskajā tīmekļvietnē https://epsg.org/, kuru koordinātu sistēmu definēšanai un transformēšanai starp dažādām koordinātu sistēmām izmanto ģeotelpisko datu programmatūras izstrādātāji, ir ievietots LKS-2020 apraksts, parametri, saite uz speciālo transformācijas virsmu NTv2 formātā, kas ir publicēta Aģentūras tīmekļvietnē;
2) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas ir publiski pieejams koordinātu pārrēķina kalkulators;
3) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas, ar lietošanas aprakstu ir publiski pieejama speciāla transformācijas virsma NTv2 formātā dažādos datu izkārtojumos, kas paredzēta lietojumam dažādās ģeotelpisko datu apstrādes programmatūrās;
4) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas, ar lietošanas aprakstu ir publiski pieejams programmatūras modulis ADTI datu pārrēķiniem.
Ar Aģentūras tīmekļvietnē ievietotā koordinātu pārrēķina kalkulatora palīdzību ir paredzēts veikt pārrēķinus koordinātām, kas tiek glabātas teksta formātā un atspoguļojas dažādos dokumentos.
Liela apjoma koordinātu datus, kas ir teksta datu formātā, ir lietderīgāk pārrēķināt uz LKS-2020, izmantojot ģeotelpisko datu apstrādes programmatūru funkcionalitāti, ņemot vērā programmatūras ražotāju instrukcijas un Aģentūras tīmekļvietnē publicētos tehniskos norādījumus.
Tiem ģeotelpisko datu turētājiem, kas uztur savus datus ģeotelpiskajās datubāzēs un regulāri atjauno programmatūru šo datu apstrādei, uzturēšanai vai glabāšanai, būs nepieciešams programmatūras iestatījumos nomainīt koordinātu sistēmu no LKS-92 uz LKS-2020. Šajā gadījumā koordinātu vērtību pārrēķins ģeotelpiskajos datos notiks automātiski. Tiem ģeotelpisko datu turētājiem, kas iegūst un uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus ģeotelpiskajās datubāzēs, pēc LKS-92 nomaiņas uz LKS-2020 programmatūras iestatījumos būtu nepieciešams pārliecināties vai koordinātu vērtību pārrēķins ir noticis.
Ja ģeotelpisko datu programmatūrā nav transformācija starp LKS-92 un LKS-2020 nav pieejama, tos būs iespējams veikt manuāli izmantojot virsmu NTv2, atbilstoši Aģentūras tīmekļvietnē publicētajai instrukcijai.
Ģeotelpisko datu turētājiem, kas iegūst un uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus TKS-93 iedalījumam atbilstošu datņu veidā, tie būs jāaizstāj ar datnēm, kas transformēti uz LKS-2020 un kuru iedalījums atbilst jaunajai Latvijas topogrāfisko karšu sistēmai.
Dokumentos, kas sagatavoti pārejas perioda laikā vai pēc 2026. gada 31. oktobra nepieciešams veikt atzīmi, ka koordinātas norādītas jaunajā koordinātu sistēmā LKS-2020. Iepriekšējie dokumenti netiek pārveidoti.
Būvniecības dokumentācijas apritē izdalāmi (trīs) scenāriji, kas shematiski attēloti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā:
1) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti līdz 2026. gada 30. septembrim, izpildmērījumu plānu līdz 2026. gada 31. oktobrim var iesniegt LKS-92, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-92, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-92;
2) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-20202, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020, norādot pārejas lielumu starp LKS-92 un LKS-2020;
3) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-20202, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020.
Pēc 2026. gada 1. oktobra nekustamā īpašuma robežzīmēm koordinātas pārveido LKS-2020 tikai veicot darbības ar nekustamo īpašumu. Noteikumu projekta pieņemšana nerada ietekmi uz informāciju, kas norādīta Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, jo tā nesatur informāciju par nekustamā īpašuma koordinātu vērtībām. Savukārt attiecībā uz informāciju, kas norādīta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, norādāms, ka datu pārrēķinu šajā sistēmā uz LKS-2020, veiks Valsts zemes dienests.
Lai sabiedrības mērķgrupu pārstāvji varētu veikt augstumu mērījumus ar globālās pozicionēšanas iekārtām Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācijā Latvijā, Aģentūra ir sagatavojusi aktualizētu kvaziģeoīda modeli, kas izmantojams globālās pozicionēšanas iekārtu attiecīgai konfigurēšanai. LatPos sākot ar 2026. gada 1. oktobri darbosies LKS-2020 sistēmā, ar šo brīdi ir ieteikts izmantot arī Aģentūras aktualizēto kvaziģeoīda modeli.
Juridiskās personas
- Sabiedrības mērķgrupas ir valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kā arī juridiskas personas, kuru kompetencē un uzdevumos ir ģeotelpiskās informācijas ieguve, sagatavošana un uzturēšana.
Ietekmes apraksts
Atbilstoši grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likumā ģeotelpisko datu turētājiem sākot ar 2026. gada 1. oktobri savi dati ir jāsāk uzturēt "LKS-2020" koordinātu sistēmā.
Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs augstas detalizācijas ģeotelpisko informāciju (piemēram, augstas izšķirtspējas ortofoto kartes un digitālie augstuma modeļi, nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpiskā informācija, inženiertīklu ģeotelpiskā informācija, ADTI) kuras precizitāte būs tuva iepriekš minētajām koordinātu vērtību atšķirībām starp LKS-92 TM un LKS-2020 TM, kas ir amplitūdā no 10,5 cm līdz 15,0 cm. Ģeotelpiskos datus, kuru precizitāte ir zemāka par 15,0 cm, koordinātu sistēmas maiņa pēc būtības neietekmēs. Valsts zemes dienestam, kas atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” 82. punktam uztur ADTI centrālo datubāzi, būs jāveic šo datu pārrēķins.
Aģentūra koordinātu pārrēķina kalkulatoru nodos Valsts zemes dienestam līdz 2025. gada 1. jūlijam. Aģentūra augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu transformēšanas rīka izstrādi pilnībā pabeigs līdz 2025. gada 16. jūnijam, to nododot Valsts zemes dienestam.
Lai sabiedrības mērķgrupu pārstāvji varētu veikt pārrēķinus starp LKS-92 un LKS-2020:
1) Starptautiskajā tīmekļvietnē https://epsg.org/, kuru koordinātu sistēmu definēšanai un transformēšanai starp dažādām koordinātu sistēmām izmanto ģeotelpisko datu programmatūras izstrādātāji, ir ievietots LKS-2020 apraksts, parametri, saite uz speciālo transformācijas virsmu NTv2 formātā, kas ir publicēta Aģentūras tīmekļvietnē;
2) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas ir publiski pieejams koordinātu pārrēķina kalkulators;
3) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas, ar lietošanas aprakstu ir publiski pieejama speciāla transformācijas virsma NTv2 formātā dažādos datu izkārtojumos, kas paredzēta lietojumam dažādās ģeotelpisko datu apstrādes programmatūrās;
4) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas, ar lietošanas aprakstu ir publiski pieejams programmatūras modulis ADTI datu pārrēķiniem.
Ar Aģentūras tīmekļvietnē ievietotā koordinātu pārrēķina kalkulatora palīdzību ir paredzēts veikt pārrēķinus koordinātām, kas tiek glabātas teksta formātā un atspoguļojas dažādos dokumentos.
Liela apjoma koordinātu datus, kas ir teksta datu formātā, ir lietderīgāk pārrēķināt uz LKS-2020, izmantojot ģeotelpisko datu apstrādes programmatūru funkcionalitāti, ņemot vērā programmatūras ražotāju instrukcijas un Aģentūras tīmekļvietnē publicētos tehniskos norādījumus.
Tiem ģeotelpisko datu turētājiem, kas uztur savus datus ģeotelpiskajās datubāzēs un regulāri atjauno programmatūru šo datu apstrādei, uzturēšanai vai glabāšanai, būs nepieciešams programmatūras iestatījumos nomainīt koordinātu sistēmu no LKS-92 uz LKS-2020. Šajā gadījumā koordinātu vērtību pārrēķins ģeotelpiskajos datos notiks automātiski. Tiem ģeotelpisko datu turētājiem, kas iegūst un uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus ģeotelpiskajās datubāzēs, pēc LKS-92 nomaiņas uz LKS-2020 programmatūras iestatījumos būtu nepieciešams pārliecināties vai koordinātu vērtību pārrēķins ir noticis.
Ja ģeotelpisko datu programmatūrā nav transformācija starp LKS-92 un LKS-2020 nav pieejama, tos būs iespējams veikt manuāli izmantojot virsmu NTv2, atbilstoši Aģentūras tīmekļvietnē publicētajai instrukcijai.
Ģeotelpisko datu turētājiem, kas iegūst un uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus TKS-93 iedalījumam atbilstošu datņu veidā, tie būs jāaizstāj ar datnēm, kas transformēti uz LKS-2020 un kuru iedalījums atbilst jaunajai Latvijas topogrāfisko karšu sistēmai.
Lai mazinātu administratīvo slogu pašvaldībām vai to deleģētajām personām, kas uztur vietējo pašvaldību topogrāfiskās informācijas datubāzes, kā arī maksimālo ierobežotu ADTI datu, kas nav transformēti uz LKS-2020, apriti pēc 2026. gada 1. oktobra, Valsts zemes dienests veiks visu centrālajā datubāzē esošo ADTI datu pārrēķinu. Pārrēķinātos ADTI datus Valsts zemes dienests pēc 2026. gada 1. oktobra nodos vietējām pašvaldībām, lai ar šiem datiem aizstātu esošos datus, kas ir LKS-92 sistēmā. Pašvaldības ADTI datus nodod Valsts zemes dienestam LKS-92 sistēmā ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. septembrim. Ja Valsts zemes dienests pēc 2026. gada 1. oktobra ir nodevis pašvaldībai ADTI datus LKS-2020, tad līdz 2026. gada 31. oktobrim jaunus datus, kas vēl nav LKS-2020, pārrēķinu veic vietējās pašvaldības datubāzes turētājs.
Dokumentos, kas sagatavoti pārejas perioda laikā vai pēc 2026. gada 31. oktobra nepieciešams veikt atzīmi, ka koordinātas norādītas jaunajā sistēmā LKS-2020. Iepriekšējie dokumenti netiek pārveidoti.
Būvniecības dokumentācijas apritē izdalāmi (trīs) scenāriji, kas shematiski attēloti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā:
1) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti līdz 2026. gada 30. septembrim, izpildmērījumu plānu līdz 2026. gada 31. oktobrim var iesniegt LKS-92, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-92, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-92;
2) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-20202, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020, norādot pārejas lielumu starp LKS-92 un LKS-2020;
3) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-20202, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020.
Pēc 2026. gada 1. oktobra nekustamā īpašuma robežzīmēm koordinātas pārveido LKS-2020 tikai veicot darbības ar nekustamo īpašumu. Noteikumu projekta pieņemšana nerada ietekmi uz informāciju, kas norādīta Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, jo tā nesatur informāciju par nekustamā īpašuma koordinātu vērtībām. Savukārt attiecībā uz informāciju, kas norādīta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, norādāms, ka datu pārrēķinu šajā sistēmā uz LKS-2020, veiks Valsts zemes dienests.
Lai sabiedrības mērķgrupu pārstāvji varētu veikt augstumu mērījumus ar globālās pozicionēšanas iekārtām Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācijā Latvijā, Aģentūra ir sagatavojusi aktualizētu kvaziģeoīda modeli, kas izmantojams globālās pozicionēšanas iekārtu attiecīgai konfigurēšanai. LatPos sākot ar 2026. gada 1. oktobri darbosies LKS-2020 sistēmā, ar šo brīdi ir ieteikts izmantot arī Aģentūras aktualizēto kvaziģeoīda modeli.
Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs augstas detalizācijas ģeotelpisko informāciju (piemēram, augstas izšķirtspējas ortofoto kartes un digitālie augstuma modeļi, nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpiskā informācija, inženiertīklu ģeotelpiskā informācija, ADTI) kuras precizitāte būs tuva iepriekš minētajām koordinātu vērtību atšķirībām starp LKS-92 TM un LKS-2020 TM, kas ir amplitūdā no 10,5 cm līdz 15,0 cm. Ģeotelpiskos datus, kuru precizitāte ir zemāka par 15,0 cm, koordinātu sistēmas maiņa pēc būtības neietekmēs. Valsts zemes dienestam, kas atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” 82. punktam uztur ADTI centrālo datubāzi, būs jāveic šo datu pārrēķins.
Aģentūra koordinātu pārrēķina kalkulatoru nodos Valsts zemes dienestam līdz 2025. gada 1. jūlijam. Aģentūra augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu transformēšanas rīka izstrādi pilnībā pabeigs līdz 2025. gada 16. jūnijam, to nododot Valsts zemes dienestam.
Lai sabiedrības mērķgrupu pārstāvji varētu veikt pārrēķinus starp LKS-92 un LKS-2020:
1) Starptautiskajā tīmekļvietnē https://epsg.org/, kuru koordinātu sistēmu definēšanai un transformēšanai starp dažādām koordinātu sistēmām izmanto ģeotelpisko datu programmatūras izstrādātāji, ir ievietots LKS-2020 apraksts, parametri, saite uz speciālo transformācijas virsmu NTv2 formātā, kas ir publicēta Aģentūras tīmekļvietnē;
2) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas ir publiski pieejams koordinātu pārrēķina kalkulators;
3) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas, ar lietošanas aprakstu ir publiski pieejama speciāla transformācijas virsma NTv2 formātā dažādos datu izkārtojumos, kas paredzēta lietojumam dažādās ģeotelpisko datu apstrādes programmatūrās;
4) Aģentūras tīmekļvietnē bez maksas, ar lietošanas aprakstu ir publiski pieejams programmatūras modulis ADTI datu pārrēķiniem.
Ar Aģentūras tīmekļvietnē ievietotā koordinātu pārrēķina kalkulatora palīdzību ir paredzēts veikt pārrēķinus koordinātām, kas tiek glabātas teksta formātā un atspoguļojas dažādos dokumentos.
Liela apjoma koordinātu datus, kas ir teksta datu formātā, ir lietderīgāk pārrēķināt uz LKS-2020, izmantojot ģeotelpisko datu apstrādes programmatūru funkcionalitāti, ņemot vērā programmatūras ražotāju instrukcijas un Aģentūras tīmekļvietnē publicētos tehniskos norādījumus.
Tiem ģeotelpisko datu turētājiem, kas uztur savus datus ģeotelpiskajās datubāzēs un regulāri atjauno programmatūru šo datu apstrādei, uzturēšanai vai glabāšanai, būs nepieciešams programmatūras iestatījumos nomainīt koordinātu sistēmu no LKS-92 uz LKS-2020. Šajā gadījumā koordinātu vērtību pārrēķins ģeotelpiskajos datos notiks automātiski. Tiem ģeotelpisko datu turētājiem, kas iegūst un uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus ģeotelpiskajās datubāzēs, pēc LKS-92 nomaiņas uz LKS-2020 programmatūras iestatījumos būtu nepieciešams pārliecināties vai koordinātu vērtību pārrēķins ir noticis.
Ja ģeotelpisko datu programmatūrā nav transformācija starp LKS-92 un LKS-2020 nav pieejama, tos būs iespējams veikt manuāli izmantojot virsmu NTv2, atbilstoši Aģentūras tīmekļvietnē publicētajai instrukcijai.
Ģeotelpisko datu turētājiem, kas iegūst un uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus TKS-93 iedalījumam atbilstošu datņu veidā, tie būs jāaizstāj ar datnēm, kas transformēti uz LKS-2020 un kuru iedalījums atbilst jaunajai Latvijas topogrāfisko karšu sistēmai.
Lai mazinātu administratīvo slogu pašvaldībām vai to deleģētajām personām, kas uztur vietējo pašvaldību topogrāfiskās informācijas datubāzes, kā arī maksimālo ierobežotu ADTI datu, kas nav transformēti uz LKS-2020, apriti pēc 2026. gada 1. oktobra, Valsts zemes dienests veiks visu centrālajā datubāzē esošo ADTI datu pārrēķinu. Pārrēķinātos ADTI datus Valsts zemes dienests pēc 2026. gada 1. oktobra nodos vietējām pašvaldībām, lai ar šiem datiem aizstātu esošos datus, kas ir LKS-92 sistēmā. Pašvaldības ADTI datus nodod Valsts zemes dienestam LKS-92 sistēmā ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. septembrim. Ja Valsts zemes dienests pēc 2026. gada 1. oktobra ir nodevis pašvaldībai ADTI datus LKS-2020, tad līdz 2026. gada 31. oktobrim jaunus datus, kas vēl nav LKS-2020, pārrēķinu veic vietējās pašvaldības datubāzes turētājs.
Dokumentos, kas sagatavoti pārejas perioda laikā vai pēc 2026. gada 31. oktobra nepieciešams veikt atzīmi, ka koordinātas norādītas jaunajā sistēmā LKS-2020. Iepriekšējie dokumenti netiek pārveidoti.
Būvniecības dokumentācijas apritē izdalāmi (trīs) scenāriji, kas shematiski attēloti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā:
1) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti līdz 2026. gada 30. septembrim, izpildmērījumu plānu līdz 2026. gada 31. oktobrim var iesniegt LKS-92, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-92, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-92;
2) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-20202, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020, norādot pārejas lielumu starp LKS-92 un LKS-2020;
3) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-20202, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020.
Pēc 2026. gada 1. oktobra nekustamā īpašuma robežzīmēm koordinātas pārveido LKS-2020 tikai veicot darbības ar nekustamo īpašumu. Noteikumu projekta pieņemšana nerada ietekmi uz informāciju, kas norādīta Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, jo tā nesatur informāciju par nekustamā īpašuma koordinātu vērtībām. Savukārt attiecībā uz informāciju, kas norādīta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, norādāms, ka datu pārrēķinu šajā sistēmā uz LKS-2020, veiks Valsts zemes dienests.
Lai sabiedrības mērķgrupu pārstāvji varētu veikt augstumu mērījumus ar globālās pozicionēšanas iekārtām Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācijā Latvijā, Aģentūra ir sagatavojusi aktualizētu kvaziģeoīda modeli, kas izmantojams globālās pozicionēšanas iekārtu attiecīgai konfigurēšanai. LatPos sākot ar 2026. gada 1. oktobri darbosies LKS-2020 sistēmā, ar šo brīdi ir ieteikts izmantot arī Aģentūras aktualizēto kvaziģeoīda modeli.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
1) Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdē tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Prot. Nr. 45, 1.§). Likumprojektam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 4. punkts paredz uzdevumu visām ministrijām nepieciešamos grozījumus nozares normatīvajos aktos, ņemot vērā Ģeotelpiskās informācijas likuma grozījumus, sagatavot kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem šajos normatīvajos aktos;
2) Pašvaldībām nepieciešams izvērtēt savus saistošos noteikumus un, ja nepieciešams, jāveic attiecīgi grozījumi, ņemot vērā Ģeotelpiskās informācijas likuma grozījumus.
2) Pašvaldībām nepieciešams izvērtēt savus saistošos noteikumus un, ja nepieciešams, jāveic attiecīgi grozījumi, ņemot vērā Ģeotelpiskās informācijas likuma grozījumus.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Ekonomikas ministrija, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Lauksaimniecības datu centrs, Lauku atbalsta dienests, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts zemes dienests, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, VSIA "Latvijas Jūras administrācija", VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", Zemkopības ministrija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāteNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija", Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija, Latvijas Mērnieku biedrībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ar Aizsardzības ministrijas 2020. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 75-R “Par ekspertu darba grupas izveidi Latvijas ģeodēzisko koordinātu modernizācijai” (turpmāk - AiM rīkojums) tika izveidota starpinstitūciju Ekspertu darba grupa Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizācijai (turpmāk – Ekspertu grupa).
Pamatojoties uz AiM rīkojuma 2. punktu Ekspertu grupai tika noteikti uzdevumi:
1) noskaidrot piemērotāko modernizētās Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas koordinātu veidu un kartogrāfisko projekciju;
2) vienoties par transformāciju un konvertāciju parametriem, kā arī ģeotelpiskajiem datiem, kurus nepieciešams pārveidot;
3) aprakstīt konvertācijas modeļus ģeotelpiskajiem datiem un soļus pārejai uz modernizēto ģeodēzisko koordinātu sistēmu;
4) izvērtēt saistītos ģeotelpiskās informācijas jomas regulējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību.
Ekspertu grupu vadīja Aģentūra, kuras darbā piedalījās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Lauksaimniecības datu centra, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, AS “Latvijas valsts meži”, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
Ekspertu grupa, izskatot ģeotelpiskās informācijas jomas reglamentējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību, 2023. gada 15. jūnija sanāksmē secināja, ka LKS-2020 ieviešanas atbalstam, ir jāgroza virkne normatīvo dokumentu, tai skaitā arī MK Noteikumi Nr. 879.
Pamatojoties uz AiM rīkojuma 2. punktu Ekspertu grupai tika noteikti uzdevumi:
1) noskaidrot piemērotāko modernizētās Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas koordinātu veidu un kartogrāfisko projekciju;
2) vienoties par transformāciju un konvertāciju parametriem, kā arī ģeotelpiskajiem datiem, kurus nepieciešams pārveidot;
3) aprakstīt konvertācijas modeļus ģeotelpiskajiem datiem un soļus pārejai uz modernizēto ģeodēzisko koordinātu sistēmu;
4) izvērtēt saistītos ģeotelpiskās informācijas jomas regulējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību.
Ekspertu grupu vadīja Aģentūra, kuras darbā piedalījās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Lauksaimniecības datu centra, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, AS “Latvijas valsts meži”, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
Ekspertu grupa, izskatot ģeotelpiskās informācijas jomas reglamentējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību, 2023. gada 15. jūnija sanāksmē secināja, ka LKS-2020 ieviešanas atbalstam, ir jāgroza virkne normatīvo dokumentu, tai skaitā arī MK Noteikumi Nr. 879.
6.4. Cita informācija
Semināri un konferences, kuros tika sniegta informācija un noteikta viedokļu apmaiņa saistībā ar pāreju no LKS-92 uz LKS-2020:
1) Aģentūras rīkotais ikgadējais pasākums “Ģeodēzistu diena” (2022. gada 17. februārī, 2023. gada 1. februārī, 2024. gada 20. februārī, 2025. gada 4. februārī);
2) Aģentūras rīkotais ikgadējais pasākums “Kartogrāfu diena” (2023. gada 25. janvārī, 2024. gada 6. martā, 2025. gada 19. februārī);
3) 2024. gada 15. marts - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta zinātniski praktiskā konference “Zemes pārvaldība un ģeodēzija”;
4) ikgadējā Latvijas Mērnieku biedrības konference (2023. gada 24. marts, 2024. gada 22. marts, 2025. gada 21. marts);
5) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes konference "Baltic Surveying" (2024. gada 9. maijs);
6) Inženiertīklu turētāju sadarbības padomes sanāksme (2023. gada 19. janvāris).
1) Aģentūras rīkotais ikgadējais pasākums “Ģeodēzistu diena” (2022. gada 17. februārī, 2023. gada 1. februārī, 2024. gada 20. februārī, 2025. gada 4. februārī);
2) Aģentūras rīkotais ikgadējais pasākums “Kartogrāfu diena” (2023. gada 25. janvārī, 2024. gada 6. martā, 2025. gada 19. februārī);
3) 2024. gada 15. marts - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta zinātniski praktiskā konference “Zemes pārvaldība un ģeodēzija”;
4) ikgadējā Latvijas Mērnieku biedrības konference (2023. gada 24. marts, 2024. gada 22. marts, 2025. gada 21. marts);
5) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes konference "Baltic Surveying" (2024. gada 9. maijs);
6) Inženiertīklu turētāju sadarbības padomes sanāksme (2023. gada 19. janvāris).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
- Valsts zemes dienests
- Aizsardzības ministrija
- Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu, t.sk. augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai izmantojamo informācijas sistēmu pārziņi un turētāji.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Shēma par LKS-2020 un būvniecības procesa gaitu