23-TA-1203: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumos Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz mazākumtautību izglītojamo secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, kas veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura apguvi. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām jānodrošina mazākumtautību izglītojamiem mazākumtautības valodas un kultūrvēstures apguve. Satversmes 114. pantā ir noteikts, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2023.
Pamatojums
Grozījumi piemērojami ar 2023./2024.mācību gadu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, īstenojot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, novērstu iespējamos riskus, uz kuriem ministrijas veiktajās aptaujās norāda izglītības iestādes un pašvaldību izglītības pārvaldes, ka nepietiekama latviešu valodas prasmes līmeņa dēļ varētu būt apdraudēts izglītojamā sniegums konkrētu mācību jomu apguvē, ir nepieciešams sniegt papildu atbalstu izglītojamiem, kuri iepriekšējā mācību gadā ir apguvuši kādu no mazākumtautību izglītības programmām, stiprinot viņu valodpratību, vienlaikus arī sniedzot izglītojamiem nepieciešamo emocionālo atbalstu, radot iespēju izglītojamiem interešu izglītības programmās saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 382 (turpmāk - noteikumi) nosaka kārtību interešu izglītības programmu finansēšanai. Noteikumu 1. punktā nav paredzēta kārtība kādā valsts piedalās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu finansēšanā.
Noteikumu 8.punkts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) aprēķina mērķdotāciju atbilstoši izglītojamo skaitam kārtējā gada 1. septembrī vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Noteikumu 8.punkts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) aprēķina mērķdotāciju atbilstoši izglītojamo skaitam kārtējā gada 1. septembrī vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 1.punkts papildināts ar apakšpunktiem, kas nosaka kārtību kādā tiek finansētas interešu izglītības programmas un kārtību kādā valsts piedalās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu finansēšanā.
Noteikumos precizēts 8. punkts, ka mērķdotācijas aprēķinā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par periodu no kārtējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 31. decembrim un par periodu no nākamā gada 1. janvāra līdz nākamā gada 31. augustam ņem vērā izglītojamo skaitu Valsts izglītības informācijas sistēmā kārtējā gada 1. septembrī vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmās attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība" paredz izglītības programmu finansēšanas kārtību.
Noteikumos precizēts 8. punkts, ka mērķdotācijas aprēķinā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par periodu no kārtējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 31. decembrim un par periodu no nākamā gada 1. janvāra līdz nākamā gada 31. augustam ņem vērā izglītojamo skaitu Valsts izglītības informācijas sistēmā kārtējā gada 1. septembrī vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmās attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība" paredz izglītības programmu finansēšanas kārtību.
Problēmas apraksts
Noteikumu 8.1 punkts nosaka, ka pedagogiem, kuriem profesionālās darbības 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi apliecinošs dokuments izsniegts līdz 2017. gada 9. augustam, līdz kvalitātes pakāpi apliecinošā dokumenta derīguma termiņa beigām profesionālās darbības kvalitātes piemaksām nepieciešamo finansējumu ministrija aprēķina un sadala pašvaldībām. 2023.gadā beidzies iepriekš minēta dokumenta derīguma termiņš.
Risinājuma apraksts
Noteikumos svītrots 8.1punkts.
Problēmas apraksts
Lai pāreja uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem būtu atbalstoša, secīga, nepieciešams izglītojamiem saglabāt interesi par mazākumtautību valodu un kultūras savdabību.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 48. punktu tiek noteikta kārtība, kādā valsts piedalās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Noteikumi tiek papildināti ar 8.2 punktu ar diviem apakšpunktiem, kas nosaka papildu finansējuma aprēķinu mērķdotācijai.
Kopējais izglītojamo skaits 2022.gada 1.septembrī mazākumtautību programmās 1., 4., 7. klasēs ir 14 266 izglītojamie. Analizējot Valsts izglītības informācijas sistēmas datus (turpmāk- VIIS), interešu izglītības programmas izvēlas 20 % no mazākumtautību izglītojamiem, jeb 2 853 izglītojamie. Vidēji, pēc VIIS datiem, vienā kultūrizglītības interešu izglītības grupā ir 25 izglītojamie. Tādējādi, ministrija prognozē, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas tiks īstenotas vidēji 114 grupās visā Latvijā. Katrai grupai paredzētas trīs nodarbības nedēļā, tas ir 342,4 astronomiskās stundas jeb 9,5 pedagogu likmes.
Ievērojot, ka no 2023.gada 1.septembra pedagogu zemākā mēneša darba algas likme ir 1224 euro par slodzi 36 astronomiskās stundas nedēļā, papildu finansējums minētā mērķa nodrošināšanai ir 10 procenti no plānotās viena izglītojamā izmaksas 2023.gada 1.septembrī (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā).
Noteikumu 8.21. apakšpunkts nosaka, ka augstāk minētie 10 procenti no šo noteikumu 8. punktā minētās mērķdotācijas tiek aprēķināti interešu izglītības pedagogu darba samaksai, kuri īstenos mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas vispārējās izglītības izglītojamajiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguvuši mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības vadītājs, atbilstoši mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu pieprasījumam, izvērtēs vai iepriekš minēto interešu izglītības programmu īstenošanu nodrošinās iestādē esošie pedagogi vai būs nepieciešams piesaistīt papildu pedagoģiskos resursus.
Izglītojamais atbalstu saņems vienu mācību gadu - mācību gadā, kurā izglītojamais uzsāks izglītības satura īstenošanu valsts valodā, kurš mazākumtautību izglītības programmas bija apguvis iepriekšējā mācību gadā, lai izglītojamam būtu papildus iespēja saglabāt interesi par mazākumtautību valodu un kultūras savdabību interešu izglītības programmās.
Noteikumu 8.22. apakšpunkts nosaka, ka līdz trim procentiem no šo noteikumu 8. punktā un 8.21. apakšpunktā minētās mērķdotācijas aprēķināts piemaksām pedagogiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanu no 2017. gada 10. augusta ir ieguvuši profesionālās darbības 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi. Ar šādu aprēķinu tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem izglītojamiem interešu izglītības programmu apguvē, papildus radot iespēju nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanas uzsākšanu mācību gadā, kurā izglītojamie pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā.
Noteikumi tiek papildināti 11.3 punktu kas nosaka, ka noteikumu 8.21. apakšpunkts un pielikuma 2. kolona ir spēkā līdz 2026. gada 31. augustam. Pēc 2026.gada 31.augusta pašvaldības plānos un turpinās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanu, atbilstoši pieprasījumam.
Kopējais izglītojamo skaits 2022.gada 1.septembrī mazākumtautību programmās 1., 4., 7. klasēs ir 14 266 izglītojamie. Analizējot Valsts izglītības informācijas sistēmas datus (turpmāk- VIIS), interešu izglītības programmas izvēlas 20 % no mazākumtautību izglītojamiem, jeb 2 853 izglītojamie. Vidēji, pēc VIIS datiem, vienā kultūrizglītības interešu izglītības grupā ir 25 izglītojamie. Tādējādi, ministrija prognozē, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas tiks īstenotas vidēji 114 grupās visā Latvijā. Katrai grupai paredzētas trīs nodarbības nedēļā, tas ir 342,4 astronomiskās stundas jeb 9,5 pedagogu likmes.
Ievērojot, ka no 2023.gada 1.septembra pedagogu zemākā mēneša darba algas likme ir 1224 euro par slodzi 36 astronomiskās stundas nedēļā, papildu finansējums minētā mērķa nodrošināšanai ir 10 procenti no plānotās viena izglītojamā izmaksas 2023.gada 1.septembrī (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā).
Noteikumu 8.21. apakšpunkts nosaka, ka augstāk minētie 10 procenti no šo noteikumu 8. punktā minētās mērķdotācijas tiek aprēķināti interešu izglītības pedagogu darba samaksai, kuri īstenos mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas vispārējās izglītības izglītojamajiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguvuši mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības vadītājs, atbilstoši mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu pieprasījumam, izvērtēs vai iepriekš minēto interešu izglītības programmu īstenošanu nodrošinās iestādē esošie pedagogi vai būs nepieciešams piesaistīt papildu pedagoģiskos resursus.
Izglītojamais atbalstu saņems vienu mācību gadu - mācību gadā, kurā izglītojamais uzsāks izglītības satura īstenošanu valsts valodā, kurš mazākumtautību izglītības programmas bija apguvis iepriekšējā mācību gadā, lai izglītojamam būtu papildus iespēja saglabāt interesi par mazākumtautību valodu un kultūras savdabību interešu izglītības programmās.
Noteikumu 8.22. apakšpunkts nosaka, ka līdz trim procentiem no šo noteikumu 8. punktā un 8.21. apakšpunktā minētās mērķdotācijas aprēķināts piemaksām pedagogiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanu no 2017. gada 10. augusta ir ieguvuši profesionālās darbības 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi. Ar šādu aprēķinu tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem izglītojamiem interešu izglītības programmu apguvē, papildus radot iespēju nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanas uzsākšanu mācību gadā, kurā izglītojamie pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā.
Noteikumi tiek papildināti 11.3 punktu kas nosaka, ka noteikumu 8.21. apakšpunkts un pielikuma 2. kolona ir spēkā līdz 2026. gada 31. augustam. Pēc 2026.gada 31.augusta pašvaldības plānos un turpinās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanu, atbilstoši pieprasījumam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- Interešu izglītības pedagogi
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta iespēja apgūt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes un juridiskas personas, kuras saņēmušas licenci interešu programmas īstenošanai pašvaldībās.
Ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
396 969 832
0
393 446 432
0
396 892 932
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
396 969 832
0
393 446 432
0
396 892 932
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
396 969 832
57 836
393 446 432
173 508
396 892 932
173 508
115 672
2.1. valsts pamatbudžets
396 969 832
57 836
393 446 432
173 508
396 892 932
173 508
115 672
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-57 836
0
-173 508
0
-173 508
-115 672
3.1. valsts pamatbudžets
0
-57 836
0
-173 508
0
-173 508
-115 672
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
57 836
0
173 508
0
173 508
115 672
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Aprēķina anotācijas pielikumā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ailēs "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" norādīts likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” apstiprinātais finansējums 62.resora 05.00.00 programmā.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem izglītojamiem interešu izglītības programmu izvēlē un apguvē, tiek papildus radīta iespēja nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanas uzsākšanu mācību gadā, kurā izglītojamie pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā, tādējādi nesamazinot finansējumu izglītojamiem, kuri apgūst citas interešu izglītības programmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams papildu finansējums.
Finanšu līdzekļi 57 836 euro apmērā papildu izdevumu finansēšanai 2023. gadā tiks nodrošināti no finanšu līdzekļu atlikuma, kas pārsniedz viena procenta apmēru no pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā interešu izglītības programmu finansēšanai.
Nepieciešamais papildus finansējums 2024.gadam 173 508 euro apmērā nodrošināms, veicot pārdali no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 01.11.00 “Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana” uz 62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” programmu 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”. Nepieciešamais finansējums 173 508 euro apmērā 2025.gadam un 115 672 euro apmērā 2026.gadam tiks nodrošināts 62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” programmā 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” prioritārajam pasākumam “Pāreja uz obligāto izglītību tikai latviešu valodā” piešķirtā finansējuma ietvaros.
Izglītības un zinātnes ministrija kā izglītības politikas veidotāja ir atbildīga par noteikumu projektā noteikto nosacījumu izpildi. Ja radīsies nepieciešamība pēc papildus finansējuma, tad tas nodrošināms IZM esošo līdzekļu ietvaros.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem izglītojamiem interešu izglītības programmu izvēlē un apguvē, tiek papildus radīta iespēja nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanas uzsākšanu mācību gadā, kurā izglītojamie pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā, tādējādi nesamazinot finansējumu izglītojamiem, kuri apgūst citas interešu izglītības programmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams papildu finansējums.
Finanšu līdzekļi 57 836 euro apmērā papildu izdevumu finansēšanai 2023. gadā tiks nodrošināti no finanšu līdzekļu atlikuma, kas pārsniedz viena procenta apmēru no pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā interešu izglītības programmu finansēšanai.
Nepieciešamais papildus finansējums 2024.gadam 173 508 euro apmērā nodrošināms, veicot pārdali no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 01.11.00 “Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana” uz 62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” programmu 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”. Nepieciešamais finansējums 173 508 euro apmērā 2025.gadam un 115 672 euro apmērā 2026.gadam tiks nodrošināts 62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” programmā 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” prioritārajam pasākumam “Pāreja uz obligāto izglītību tikai latviešu valodā” piešķirtā finansējuma ietvaros.
Izglītības un zinātnes ministrija kā izglītības politikas veidotāja ir atbildīga par noteikumu projektā noteikto nosacījumu izpildi. Ja radīsies nepieciešamība pēc papildus finansējuma, tad tas nodrošināms IZM esošo līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Prioritāri tiks nodrošināta mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošana, atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumu 102.punktam.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Noteikumu izpildē iesaistītas pašvaldības, kas primāri nodrošina mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanu savā administratīvajā teritorijā mācību gadā, kurā izglītojamie pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pārejas posmā mazākumtautību izglītojamiem tiek uzsākta mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošana mācību gadā, kurā izglītojamie pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā. Minētās interešu izglītības programmas sekmēs izglītojamo interesi saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pārejas posmā mazākumtautību izglītojamiem tiek uzsākta mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošana mācību gadā, kurā izglītojamie pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā. Minētās interešu izglītības programmas sekmēs izglītojamo interesi saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību.
8.2. Cita informācija
Interešu izglītības pedagogiem, kuri īstenos mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas, tiek nodrošināts atalgojums un piemaksas par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi, atbilstoši novērtēšanai.
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Papildu nepieciešamā finansējuma aprēķins