Anotācija (ex-ante)

Pašlaik rīkojumā iekļautas padomes funkcijas, uzdevumi, pienākumi, tiesības, padomes sastāvs un konsultatīvās padomes darba organizēšanas kārtība. Rīkojuma redakcija pēdējos gados nav būtiski mainīta, tāpēc ir nepieciešami precizējumi.

Noteikumu projektā noteiktas padomes funkcijas, uzdevumi, pienākumi un tiesības. Viena no būtiskākajām funkcijām ir sadarbības un informācijas apmaiņas veicināšana, lai tādējādi tiktu izstrādāti gan kvalitatīvi nacionālie, gan Eiropas Savienības tiesību akti un sekmēta nozares problēmu risināšana. Padomes galvenais uzdevums ir dažādu tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un lēmumu izvērtēšana, kā arī priekšlikumu sniegšana, lai politikas plānotājiem būtu skaidrs lauksaimnieku viedoklis un labākie risinājumi nozares attīstībai. Padomes pienākumi ir iepazīties ar dažādiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem lauksaimniecības jomā, lai vienmēr būtu lietas kursā par nozarē notiekošo. Lai padome spētu pieņemt kvalitatīvus un uz izaugsmi un ilgtspēju vērstus lēmumus, būtiski ir apzināt lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju vajadzības un ievērot visas lauksaimniecības nozares intereses, nevis pārstāvēt tikai atsevišķas nozares. Tāpat padomei lēmumu pieņemšanā ir būtiski iepazīties ar dažāda veida informāciju, tāpēc tās tiesības ir pieprasīt minēto informāciju, kā arī pieaicināt ekspertus, lai spētu izprast katra risināmā jautājuma specifiskās nianses. 

Attiecībā uz padomes sastāvu rīkojumā ir nosauktas visas padomes sastāvā iekļautās organizācijas, neparedzot kritērijus to iekļaušanai konsultatīvās padomes sastāvā.

Noteikumu projektā ir noteikts padomes sastāvs un tā veidošanas  nosacījumi. Noteikumu projekts paredz, ka tiks atlasītas noteiktu segmentu horizontālas darbības nevalstiskās organizācijas. Tādējādi padomē būs pārstāvēti dažāda segmenta lauksaimnieki un pārstrādes uzņēmumi, piemēram, gan kooperatīvos esošie, gan bioloģiskajā jomā strādājošie, gan jaunie lauksaimnieki u.c. Papildus tam, ka nevalstiskās organizācijas tiks atlasītas pēc noteiktiem segmentiem, šīm nevalstiskajām organizācijām būs jāizpilda arī papildus kritēriji:
1) darbības ilgums. Lai nevalstiskā organizācija orientētos lauksaimniecības procesos, tai vismaz piecus gadus jābūt reģistrētai biedrību un nodibinājumu reģistrā;
2) darbības jomu skaits. Nevalstiskā organizācija varēs pretendēt uz dalīborganizācijas statusu tikai tādā gadījumā, ja tā pārstāvēs vismaz četras lauksaimniecības nozares jomas vai pārtikas pārstrādes jomas. Tādējādi katra no padomes horizontālajām dalīborganizācijām pārstāvēs arī vairākas jomas - gan dažādas lopkopības jomas, gan dažādas dārzkopības un laukkopības jomas. Atsevišķu jomu organizācijas, kas ir ar šauru specializāciju, piemēram, gaļas liellopu audzētāju organizācija, kazu audzētāju organizācija, dārzeņu audzētāji u.c. nevarēs pretendēt uz dalību konsultatīvajā padomē, jo šādu atsevišķu jomu organizāciju ir ļoti daudz un tās katra pārstāv šauru lauksaimnieku loku, bet ir jāņem vērā, ka padomē iekļaujamo organizāciju skaits konstruktīvam lēmumu pieņemšanas procesam ir ierobežots. Atsevišķu jomu organizācijas konsultatīvajā padomē var tikt pārstāvētas caur lielākām horizontālajām organizācijām.
3) biedru skaits. Padomes dalīborganizācijai ir jābūt ar pietiekami lielu biedru skaitu, lai šī organizācija pārstāvētu pietiekami plašu lauksaimnieku loku;
4) aktivitāte. Dalīborganizācijai ir jābūt tādai, kas arī iepriekšējos gados ir aktīvi darbojusies lauksaimniecības nozares politikas veidošanā, tādējādi ir sagaidāms, ka šī organizācija arī turpmāk spēs kvalitatīvi sadarboties būtisku jautājumu risināšanā. 
Dalīborganizācijas dalību padomē apstiprina uz 7 gadiem. Šāds samērā garš termiņš noteikts tādēļ, ka lauksaimnieku organizācijas ir stabilas, nav novērota lielo horizontālo organizāciju darbības izbeigšana, un arī jaunas lielas organizācijas praktiski neveidojas.
Katra dalīborganizācija dalībai padomē apstiprina pārstāvi. Tādējādi šis pārstāvis ir atbildīgs par padomes sanāksmju apmeklēšanu un par savas organizācijas viedokļa paušanu.

Pašlaik rīkojumā noteikta padomes darbības kārtība. Noteikumu projektā nepieciešams padomes darba kārtību papildināt, lai būtu skaidra rīcība gadījos, kad padomes loceklis nav apmeklējis padomes sanāksmes, tāpat jābūt skaidri noteiktiem termiņiem un skaidrai lēmumu pieņemšanas rakstiskai procedūrai.

Noteikumu projektā noteikts, ka padomes locekļi lēmumus var pieņemt tikai tad, ja attiecīgajiem locekļiem nav interešu konflikta.
Noteikumu projektā paredzēts, ka padomes sasauc un vada padomes priekšsēdētājs, kas ir zemkopības ministrs. šāda kārtība paredzēta tādēļ, ka Zemkopības ministrija kā lauksaimniecības politikas veidotājs ir lietas kursā par dažādu tiesību aktu un politikas dokumentu virzību, un tādējādi arī redz, kurā brīdī ir nepieciešams konsultēties ar dalīborganizācijām.
Padomes darbu materiāltehniski nodrošina Zemkopības ministrija, tādējādi tā nodrošina telpas un aprīkojumu klātienes sēdēm. Zemkopības ministrija nodrošina arī sekretariāta funkcijas, informējot padomes locekļus un uzaicinātos ekspertus par padomes sēžu norises laiku, darba kārtību, izskatāmajiem dokumentiem. Zemkopības ministrija sagatavo arī padomes sēžu protokolus, atspoguļojot tajos gan dažādus viedokļus, gan pieņemtos lēmumus. Šādi pienākumi Zemkopības ministrijai bijuši arī iepriekš, tādējādi arī turpmāk paredzēta šāda kārtība.
Padomes sēdes ir atklātas, ja vien padome nav lēmusi citādi. Tas nozīmē, ka padomes sēdes drīkst apmeklēt arī citas personas, kam ir svarīgi dzirdēt padomē pārrunāto informāciju un argumentus par attiecīgo jautājumu. Padome atsevišķos gadījumos var lemt, ka sēde ir aizklāta, piemēram, ja tajā ir jāskata ierobežotas pieejas informācija vai ir kāds cits būtisks iemesls.
Lēmumus padome pieņem balsojot. Situācijā, kad balsu skaits sadalās vienādi, tad izšķirošā balss ir padomes priekšsēdētājam (zemkopības ministram) vai viņa vietniekam (Zemkopības ministrijas valsts sekretāram), jo ir svarīgi, lai lēmumi tiktu pieņemti ne tikai lauksaimnieku, bet arī valsts interesēs.
Ņemot vērā to, ka ne visiem lēmumiem nepieciešamas sēdes, noteikumu projektā iekļauta lēmumu pieņemšanas rakstiskā procedūra. Rakstiskās procedūras laikā saņemtos priekšlikumus un iebildumus padomes sekretariāts atspoguļo protokolā. 
Parakstītos padomes sēžu protokolus Zemkopības ministrija ievieto savā Dokumentu vadības sistēmā, kā arī mājaslapā, lai ar tiem varētu iepazīties jebkurš interesents.