Anotācija

Bezdarbnieka statuss un pagaidu nodarbinātības iespējas, saglabājot bezdarbnieka statusu
Normatīvais regulējums sociālās apdrošināšanas jomā paredz saimnieciskās darbības veicējiem atšķirīgu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) nomaksas kārtību atkarībā no ienākuma apmēra un saimnieciskās darbības reģistrēšanas Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID).

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju un tiesības uz Aģentūras piedāvātajiem nodarbinātības atbalsta pakalpojumiem neatkarīgi no piemērojamās VSAOI nomaksas kārtības, paredzēts, ka persona būs tiesīga iegūt un saglabāt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, ja tā negūst tādus ienākumus, kuri ir VSAOI objekts, proti ienākumus, no kuriem atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” jāmaksā VSAOI. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. un 14.¹ pantā noteikts VSAOI objekts darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem un saskaņā ar minētā likuma 14. panta trešo daļu par VSAOI objektu ir uzskatāmi arī pabalsti un tiem pielīdzināmie valsts budžeta maksājumi, kas ir noteikti Ministru kabineta noteikumos, tomēr jāatzīmē, ka tie nav uzskatāmi par nodarbinātības rezultātā gūtajiem ienākumiem, kas liegtu iegūt vai saglabāt bezdarbnieka statusu. Vienlaikus persona nezaudēs tiesības uz bezdarbnieka statusu, ja tā gūs ar VSAOI apliekamos ienākumus par darbiem, kuri ir izpildīti pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas, piemēram, persona regulāri saņem autoratlīdzību par tāda autordarba izmantošanu, kas ir radīts pirms vairākiem gadiem. Turklāt minētais nosacījums netiks piemērots arī ar VSAOI apliekamajiem ienākumiem, kas tiek gūti aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros. 
Savukārt, lai neierobežotu personām iespēju bezdarba periodā īslaicīgi uzlabot savu finanšu situāciju, veicot īstermiņa gadījuma darbus, paredzēts neierobežot bezdarbniekiem īslaicīgas nodarbinātības iespējas ar noteiktu reižu skaitu (šobrīd 2 reizes 12 mēnešu periodā), saglabājot kopējo īslaicīgas nodarbinātības periodu līdz 60 dienām bezdarba periodā darba ņēmējiem vai līdz diviem mēnešiem, ja persona gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, kas tiek skaitīts no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, ja par to paziņots Aģentūrai. Šobrīd praksē ir situācijas, kad bezdarbniekam ir  pagaidu darbs uz dažām dienām un, noslēdzot divus šādus darba līgumus, pat, ja Likumā paredzētās 60 dienas nav pilnībā izmantotas, personai ir liegta iespēja noslēgt vēl vienu terminētu darba līgumu, saglabājot bezdarbnieka statusu. Atbilstoši paredzētajām izmaiņām bezdarbnieks varēs dibināt pagaidu darba attiecības neierobežotu reižu skaitu līdz Likumā noteiktā dienu skaita ierobežojuma sasniegšanai, savukārt pašnodarbinātām personām būs iespēja veikt saimniecisko darbību divus kalendāra mēnešus vai kombinēt saimniecisko darbību (vienu kalendāra mēnesi) ar darba tiesiskajām attiecībām atlikušo dienu skaitu. Tāpat kā līdz šim Aģentūra pārliecināsies par personas atbilstību pašnodarbinātās personas statusam atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem par VSAOI iemaksām.
Statistikas dati liecina, ka 84 % Aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku iekārtojas darbā 12 mēnešu laikā no bezdarbnieka statusa iegūšanas, līdz ar to reižu skaita ierobežojuma atcelšana nodrošinās bezdarbniekiem lielākas iespējas darba meklējumu posmā finansiālās situācijas uzlabošanai aktīvāk izmantot gadījuma darbus. Savukārt ilgstošajiem bezdarbniekiem, kas jau būs izmantojuši īslaicīgas nodarbinātības iespējas, liekāku uzmanību nepieciešams pievērst, lai iekārtotos pastāvīgajā darba vietā.
Lai nodrošinātu minētās izmaiņas, Likumprojekts paredz grozījumus Likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktā, 12. panta pirmajā daļā un 14. panta pirmās daļas 5. punkta b) apakšpunktā.

 

Darba meklētāja statuss
Likuma mērķis ir sniegt atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām.
Atbilstoši spēkā esošajam Likuma regulējumam attiecīgs statuss tiek piešķirts bezdarbniekiem un darba meklētājiem, savukārt bezdarba riskam pakļautās personas saņem atsevišķus pakalpojumus, ja tās atbilst pakalpojuma saņemšanai izvirzītajām prasībām bez atsevišķa statusa piešķiršanas.
Tomēr jāņem vērā, ka atšķirībā no bezdarbniekiem darba meklētājiem ir pieejams ļoti ierobežots nodarbinātības pakalpojumu klāsts.  Saskaņā ar Likuma 16. panta pirmo daļu darba meklētājam ir tiesības piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas un darba meklēšanas atbalsta pasākumos, saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītām kvalifikācijas un citām prasībām, kā arī saņemt karjeras konsultācijas. Savukārt, attīstoties elektroniskajai iesniegumu iesniegšanai statusa piešķiršanai, praksē ir novērots, ka, reģistrējoties Aģentūrā elektroniski, persona kļūdaini bezdarbnieka statusa vietā iesniedz iesniegumus darba meklētāja statusa piešķiršanai, kā rezultātā tiek kavēta bezdarbnieka pabalsta saņemšana, kura piešķiršanai nepieciešams iegūt bezdarbnieka statusu. Arī darba meklētāja statusu ieguvušo personu skaits ir neliels – mēnesī darba meklētāja statusu iegūst vidēji 170 - 270 personas, no tiem aptuveni divas trešdaļas mēneša laikā iesniedz Aģentūrai iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezdarbnieka statusu.
 

Tādējādi, lai mazinātu administratīvo slogu gan Aģentūras klientiem, gan Aģentūras darbiniekiem, nemazinot pieejamo pakalpojumu klāstu, paredzēts atteikties no darba meklētāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas procedūras, kā arī pienākuma regulāri apmeklēt Aģentūras filiāli. Turpmāk persona, kura atbilst darba meklētājam noteiktajiem kritērijiem un vēlēsies saņemt kādu no darba meklētājiem paredzētajiem pakalpojumiem, piemēram, seniori, kuri ir sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanas vecumu, līdzīgi kā bezdarba riskam pakļautās personas, varēs pieteikties attiecīga pakalpojuma saņemšanai, izmantojot elektroniskās pieteikšanās iespējas, vai Aģentūras filiālē.  
Lai atteiktos no darba meklētāja statusa piešķiršanas, Likumprojekts paredz grozīt 2. pantu, 4. panta ceturto daļu, kā arī 15. pantu un 16. pantu. 

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds
Likuma 4. panta desmitajā daļā Ministru kabinetam ir nodots deleģējums noteikt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumus aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulai (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (2014—2020) un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1927/2006. Citi no minētās regulas izrietošie nosacījumi Likumā nav minēti. Vienlaikus Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda regulējums regulāri tiek pārskatīts un šobrīd spēkā ir 2021. gada 28. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/691 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013. Neskatoties, ka, ievērojot citus pieejamos Eiropas Savienības atbalsta instrumentus, Latvijā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds netiek izmantots, Eiropas Komisija uztur viedokli, ka dalībvalstu normatīvo aktu sistēmās jābūt attiecīgajam regulējumam, līdz ar to nepieciešams nodrošināt normatīvo aktu atbilstību jaunas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/691 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013 prasībām.

Ievērojot, ka Likuma 4. panta desmitajā daļā minētā regula ir atcelta, lai pārskatītu normatīvo regulējumu Ministru kabineta līmenī, likumprojekts paredz precizēt Likuma 4. panta desmito daļu, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumus aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes normatīvajiem aktiem par Eiropas Globalizācijas fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF).