Anotācija (ex-ante)

Nepieciešami precizējumi 2024. gada prioritāro meža nozares atbalsta un attīstības programmu un aktuālo zinātniskās izpētes projektu definēšanā.
 

Grozījumu projekts ir sagatavots, ievērojot līdzekļus, kas likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" noteikti Zemkopības ministrijas budžetam finansējuma izlietojuma programmas 24.00.00 "Meža resursu ilgtspējības saglabāšana" apakšprogrammā 24.02.00 "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē", tos novirzot Meža attīstības fondam.

Lai 2024. gadā sasniegtu Meža attīstības fonda mērķi, Zemkopības ministrija kopā ar saviem sadarbības partneriem izvērtēja meža nozares attīstības tendences un aktualitātes 2024. gadā un noteica meža nozares attīstībai nepieciešamās prioritātes 2024. gadā. Ievērojot Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus, tostarp jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 un ES Meža stratēģijas 2030 mērķus, nepieciešami pētījumi, kas dotu pamatu meža bioloģiskās daudzveidības novērtēšanā un apsaimniekošanā, veicinātu Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajos pētījumos, uzlabotu meža ekonomiskā devuma un koksnes izmantošanas monitoringu un uzskaiti. Tas sasaucas arī ar Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 rīcības virzienā "Daba un vide – "Zaļais kurss"" uzsvērto par nepieciešamību jaunu zināšanu ieguvē meža jomā.

Neskatoties uz paveikto sabiedrības zināšanu un izpratnes par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un koksnes produktu pielietošanu - meža nozares organizētajos pasākumos piedalījās daudz bērnu un jauniešu, - joprojām vērojama izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Nepieciešams turpināt darbu sabiedrības viedokļa un izpratnes pilnveidošanā par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, tā ietekmi uz klimata pārmaiņām, lomu aprites ekonomikā un nozares perspektīvām.

Grozījumu projektā paredzētais atbalsts veicinās nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Katru gadu tiek noteiktas meža nozares prioritātes un finansējuma apmērs tiek koriģēts atbilstoši vajadzībām, līdz ar to attiecīgi mainās finansējums un tiek ierosināti jauni projekti.

Tradicionāli valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu:
1) "Meža dienas 2024" pasākumu, kas tiek sekmīgi īstenots un atzinīgi novērtēts, iesaistot pašvaldības un attiecīgo pašvaldību nozares uzņēmumus, meža nozares iestādes un organizācijas, turpinot veicināt vietējās kopienas aktīvu līdzdarbošanos, pievēršot lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību mežsaimniecībai un ainavai teritorijā, kā arī apzaļumotas teritorijas nepieciešamībai, īpaši parku, mežaparku, dendroloģisko stādījumu stāvoklim, palīdzot risināt to labiekārtošanu, kā arī sekmējot jaunu zināšanu iegūšanu, organizējot seminārus par aktuālajām tēmām. Paredzēts, ka projektu īstenos biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk – LPS), pamatojoties uz Pašvaldību likuma 79. pantu. LPS statūti noteic, ka viens no galvenajiem tās mērķiem ir pašvaldību kopēju problēmu risināšana un viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumiem. 2024. gada projektam ir mainīta valsts atbalsta summa, ņemot vērā izmaksu pieaugumu un projekta paplašināšanos;
2) Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" pasniegšanas norises informatīvajam un tehniskajam nodrošinājumam, lai organizētu kvalitatīvu apbalvošanas norisi un izteiktu atzinību nozarē strādājošajiem, šogad papildus paredzēts izveidot interneta platformu ātrākai informācijas apritei un pieejamībai;
3) naudas balvas meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem (lēmumu par laureātiem un naudas balvu sadalījumu meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem pieņem atbilstoši Zemkopības ministrijas 2022. gada 15. augusta rīkojumam Nr. 84 "Par meža nozares gada balvu "Zelta čiekurs"") 2024. gada naudas balvu fonds atstāts tādā pašā apmērā kā 2023. gadā, jo nevar precīzi ieplānot nominācijas "Par mūža ieguldījumu" balvu fondu un iespējamo balvu skaitu, bet nolikums paredz trīs līdz piecus laureātus;
4) skolu jaunatnes izglītošanas pasākumu "Konkurss "Mežs Latvijas izaugsmei"", lai pilnveidotu skolu jaunatnes zināšanas un veicinātu izpratni par meža nozares aktuālajām norisēm;
5) lai rastu risinājumu, kā Latvijas iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem, uzņēmējiem un valsts un pašvaldību iestādēm pilnvērtīgi iesaistīties Eiropas Savienības iniciatīvā, kas paredz līdz 2030. gadam iestādīt 3 miljardus koku. Iniciatīva ir radusies ES Zaļā kursa ietvaros, kā Meža stratēģijas un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas daļa, ar mērķi vairot meža platības, kvalitāti, izturību pret klimata pārmaiņām, un dotu artavu CO2 izmešu samazināšanā. Iesaistot iniciatīvā gan zemes īpašniekus, mežkopjus, stādu audzētājus, vides aktīvistus un visu sabiedrību, Latvija varētu sniegt būtisku ieguldījumu gan savas mežsaimniecības ilgspējas uzlabošanā, gan arī Eiropas kopējo mērķu sasniegšanā; 
6)informatīvās platformas www.mezaskatli.lv "Meža nozare skaitļos un faktos" papildināšana ar jaunākajiem nozares statistikas datiem, lai sniegtu meža nozari raksturojošu ar statistiku pamatotu informāciju lēmuma pieņēmējiem, nozares pārstāvjiem un plašākai sabiedrībai, tā radot izpratni par nozares rādītājiem un to attīstības dinamiku. Datus aktualizēt ir būtiski, lai plašākai sabiedrībai būtu iespējams iepazīt meža nozares attīstības dinamiku un sekot tai līdzi, jo mežs ir Latvijas lielākā bagātība, ar to saistītā uzņēmējdarbība dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un ar nozari tieši vai netieši ir saistīts gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs. Papildu interneta vietnes aktualizēšanai, šogad tiks izdots arī drukāts reprezentācijas materiāls latviešu un angļu valodās “Meža nozare skaitļos un faktos 2024”;
7) meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" balvu izgatavošanai paredzēts proporcionāli samazināt valsts atbalstu, jo dažas balvas, kas netika piešķirtas iepriekšējā gadā, tiks izmantotas 2024. gadā; 
8) Starptautiskās meža pētniecības organizāciju apvienības (International union of forest research organizations – IUFRO) 2024. gada Pasaules kongresa organizēšana, kurā ir iesaistīts Latvijas Valsts mežzinātnes institūts (LVMI) "Silava". IUFRO ir nozīmīgākā šāda veida organizācija pasaulē un apvieno vairāk nekā 650 biedru no 120 valstīm. IUFRO Pasaules kongress ir pasaulē lielākā mežzinātnes konference, kas notiek ik pēc pieciem gadiem kopš 1893. gada. Kongress pulcē pasaules vadošos zinātniekus, meža politiku veidotājus un viedokļu līderus, lai sniegtu ieguldījumu ilgtspējīgas nākotnes mežsaimniecības attīstībā, ņemot vērā klimata un sociālās problēmas. 2024. gada kongress notiks Stokholmā, un to organizē Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte un Stokholmas pilsēta ciešā sadarbībā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu partneriem. Kongress ir iespēja Latvijai demonstrēt savu mežsaimniecības praksi un mežzinātnes sasniegumus, gūstot starptautisku atpazīstamību un veicinot iespējas iesaistīties starptautiskos projektos. LVMI "Silava" ir viena no divām Latvijas organizācijām, kas ir IUFRO sastāvā. LVMI "Silava" jau ir vadījis Latvijas iesaistīšanos kongresa organizācijas komitejas darbā 2022. un 2023.  gadā, plānojot kongresa norisi kopumā un iecerētos pasākumus Latvijā;
9) Lai novērtētu sabiedrības zināšanas un attieksmi pret meža kā tautsaimniecības nozares, aprites ekonomikas elementu, atjaunojamo resursu un bioloģiskās daudzveidības avotu – valstiski nozīmīgiem meža attīstības aspektiem, paredzēts uzsākt regulāru pētījumu sēriju, sākot ar fiksējošu sabiedriskās domas pētījumu 2024. gadā, kurā tiks noskaidrota sabiedrības attieksme un zināšanas, lai šos datus turpmāk izmantotu sabiedrības izglītošanas kampaņu stratēģiskajā plānošanā.

Meža nozares attīstībai grozījumu projekts 2024. gadā paredz šādus jaunus prioritārus zinātniskās izpētes projektus (turpmāk – izpētes projekti):

1) Pētījums "Priekšlikumu izstrāde Nacionālā meža monitoringa pilnveidei, ietverot meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa un Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringa komponentes, kā arī konsultatīvi zinātnisko atbalstu Latvijas pozīciju sagatavošanai par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru" (LVMI "Silava") apvieno vairākus 2023. gada projektus vienotā ietvarā. Projekts turpinās pilnveidot zināšanas par bioloģisko daudzveidību Latvijā, īpaši saimnieciskajos mežos, ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības 2030 izvirzītajiem mērķiem, ES dabas atjaunošanas regulas projektā ietvertajiem mērķiem un monitoringa kritērijiem. Īstenojot projektu, turpināsies sadarbība arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ievieš nacionālo bioloģiskās daudzveidības monitoringu, uzlabojot datu apriti starp iestādēm.
Tā kā Meža likuma 29.1 pants deleģē LVMI "Silava" īstenot nacionālo meža monitoringu "Meža bioloģiskās daudzveidības monitorings", kas ietver projektu "Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā" un projektu "Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību", netiek plānota minēto zinātniskās izpētes projekta darba uzdevumu izsludināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Konsultatīvi zinātniskā atbalsta komponentes mērķis ir sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas (EK) izstrādātiem dokumentu projektiem, kas skar meža nozari un ir sagatavoti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti Latvijas nostājas sagatavošanai un pamatojumam Eiropas Komisijas darba grupās, tostarp EK apakšgrupā par meža monitoringu un meža stratēģiskiem plāniem Dabas atjaunošanas regulas projekta apspriešanā un saskaņošanā;

2) Privātie meži veido pusi no Latvijas mežu seguma. Lai analizētu situāciju un sagatavotu priekšlikumus privāto mežu apsaimniekošanas veicināšanai būtiski iegūt un izvērtēt aktuālo informāciju par privāto mežu apsaimniekošanu, un ar to saistītajiem meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesiem valstī. Pētījumu “Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings” plānots turpināt ar iepriekšējos pētījumos par privāto mežu apsaimniekošanu salīdzināmu metodiku, kas dos iespēju arī vērtēt un analizēt pasākumu privāto mežu apsaimniekošanas pilnveidošanai sasniegtos rezultātus.

3) Projektā “Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtējums, tā devums Latvijas tautsaimniecībā” paredzēts veikt Latvijas apstākļiem būtiskāko nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtēšanu, noteikt to devumu Latvijas tautsaimniecībā, nosakot to fiziskos apjomus un monetāro vērtību, kā arī izvērtēt izmaiņas, salīdzinot ar 2009. gadu. Lai dati būtu salīdzināmi un izmantojami statistikai un starptautiskajiem ziņojumiem, izmantojama 2011. gadā veiktā pētījuma “Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devuma Latvijas tautsaimniecībā novērtējums” dati un metodika, ja nepieciešams, to pielāgojot šī brīža datu pieejamībai un iegūšanas iespējām. Projektā paredzēts arī  izvērtēt un apkopot laikā kopš 2011. gada veiktos pētījumus par meža nekoksnes produktiem un pakalpojumiem un to nozīmi informācijas pieejamības uzlabošanai, lai statistikas un starptautisko ziņojumu vajadzībām noteiktu meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devumu tautsaimniecībā.

4) nepieciešams nodrošināt ERA-NET ForestValue ("Eiropas pētniecības telpas tīkli") apstiprinātā pētījuma "Seeing trees and forests for the future: assessment of trade-offs and potentials to breed and manage forests to meet sustainability goals" (Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai) īstenošanu ar sadarbības partneriem no četrām valstīm (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Latvijas) (Assess4EST) (īsteno LVMI "Silava"). Tajā tiks vērtētas iespējas, kā, pielāgojot un attīstot mežsaimniecību, nodrošināt meža nozares maksimālo devumu ilgtspējības mērķu sasniegšanai Ziemeļeiropā;

5) izpētes projekts "Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību" (LVMI "Silava") nodrošinās nepieciešamo datu aktualizāciju un analīzi gan no pagājušā gadsimta, gan no šī gadsimta sākuma;

6) izpētes projekts "Vadlīniju dabai tuvai mežsaimniecībai projekta izstrāde atbilstoši Latvijas apstākļiem" nepieciešams, lai dotu ieguldījumu Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai, un tas īstenojams saskaņā ar Eiropas Komisijas darbu pie "Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai" izstrādes;

7)  Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam darbības termiņš ir beidzies, tāpēc secīgi nepieciešams sagatavot jaunu plānošanas dokumentu meža nozares attīstības veicināšanai. Eiropas Savienības iniciatīva kopīgai virzībai uz klimatneitrālu attīstību "ES Zaļais kurss" ir izvirzījusi jaunus mērķus ES kopējai attīstībai, kuru sasniegšanā mežu apsaimniekošanai un meža nozares ieguldījumam ir ievērojams potenciāls. Projektā “Atbalsts meža nozares stratēģiskā dokumenta izstrādei“ tiks meklēti risinājumi iespējami racionālākam meža nozares potenciāla ieguldījumam saistīto politiku mērķu sasniegšanā, vienlaicīgi saglabājot nozares ekonomisko dzīvotspēju un attīstības iespējas. 

8) Meža nozare pēdējās desmitgadēs arvien vairāk saskaras ar regulējumu, kas saistīta īpaši ar vides prasībām klimata, bioloģiskās daudzveidības un ūdens jomā. Valdības deklarācijā ir minēts, ka “Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivjsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību.” To iespējams paveikt, ja meža nozares ilgtspējīga attīstība ir līdzsvarota tā, lai ekonomiskās attīstības pīlārs būtu pietiekami spēcīgs. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ietvaros ir uzsākta iniciatīva “Meža nozare un lauku attīstība”, kura ir piemērota platforma Latvijas interešu īstenošanai. Lai tajā reāli ietekmētu saturu, t.sk. publikācijas, kas uz šīs iniciatīvas pamata tiks radītas kā oficiāli ESAO dokumenti, Latvijai nepieciešams piedalīties aktīvi gan ar ekspertu zināšanām, piedāvājot gan savus datus un pierādījumos balstīto analīzi, kā arī savu redzējumu par to kā nodrošināma meža nozares ilgtspēja, gan arī ar finansiālo iemaksu šajā iniciatīvā.

9) Paplašinoties Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēmas tvērumam (ETS2) uz transporta, mājokļu un komerciālo sektoru, nepieciešams nodalīt degvielas plūsmu, uz kuru neattiecas 2023. gada 10. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2023/959 nosacījumi. Lai to izdarītu, ir jāizstrādā vadlīnijas degvielas nodalīšanas, uzskaites, kontroles un uzraudzības sistēmas izveidei mežsaimniecības sektorā.

10) Projektā "Koksnes plātņu produktu ražošanas dinamika Latvijā pēdējo piecu gadu laikā "paredzēts veikt datu apkopojumu un  analīzi par plātņu produktu plūsmas aktuālo situāciju Latvijā. Pētījums aptvers plātņu resursu plūsmas uz datiem balstītu pārskatu pa produktu kategorijām, izdalot ražošanas apjomus un tirgus datus. Projektā veiktā datu analīze sniegs secinājumus par plātņu ražošanas attīstības un investīcijas iespējām Latvijā tuvāko gadu laikā.

11) Projekta “Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi Latvijā” ietvaros jāizvērtē egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) bojājumu ietekme uz apaļo kokmateriālu kvalitāti un apaļo kokmateriālu tirgu Latvijā kopš 2019. gada, kad ievērojami palielinājās kaitēkļa bojātu mežaudžu apjoms, kad kaitēkļa masveida savairošanās dēļ izsludināta meža kaitēkļu masveida savairošanās situācija Latvijā. Lai nākotnē mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža ietekmi uz egļu mežaudzēm un mazinātu kaitēkļa izraisītos bojājumus egļu mežaudzēs, jāizstrādā priekšlikumi meža apsaimniekošanas pielāgošanai egļu mežaudzēs. Nepieciešams sniegt datos balstītu izvērtējumu par egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu (2019. – 2024. gadā) ietekmi uz kokrūpniecības nozari un tās konkurētspēju, iegūstamās koksnes izmantošanas iespējām, produktu sortimentu kā arī sniegt atbalstu egļu mežaudžu apsaimniekošanas pielāgošanai, kas nākotnē mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ietekmi egļu mežaudzēs.

Valsts atbalsta mērķprogrammā sabiedrības un meža īpašnieku informēšanai un izglītošanai plašsaziņas līdzekļos paredzētais finansējums ir precizēts atbilstoši budžeta sadalījumam.

Terminoloģijas un atsauču precizējumi noteikumos

MK noteikumu Nr. 265 8., 10. un 16. punktā precizētas atsauces atbilstoši jaunajam zinātnisko pētījumu uzskaitījumam.

Grozījumu projektā termins "finansējuma saņēmējs" ir aizstāts ar "valsts atbalsta saņēmējs", kur tas nepieciešams, lai terminoloģiski dokuments būtu vienots un salīdzināms.

Nepieciešams precizēt valsts atbalsta saņēmēju projektu administrēšanas kārtību ar mērķi mazināt administratīvo un birokrātisko slogu.

Administratīvā un birokrātiskā sloga mazināšanai noteikumu grozījumu projekts paredz aizstāt izmaksas pamatojošos darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu iesniegšanu ar maksājumu kopsavilkumu un konta pārskatu, paredzot maksājumu administrējošai iestādei "Lauku atbalsta dienestam" pārbaudīt dokumentu esamību un atbilstību projekta realizācijas noteikumiem atbilstoši likumdošanas prasībām. Valsts atbalsta saņēmējam ir pienākums uzglabāt visus maksājumus apliecinošos dokumentus atbilstoši Grāmatvedības likumam un valsts atbalsta saņemšanas noteikumos noteiktajai kārtībai;

Visu projektu starppārskata nodošanas termiņš ir noteikts vienots - 31. augusts, bet kopsavilkuma un pārskata nodošanas termiņš - 30. decembris;

Noteikumu grozījumu projektā tiek paredzēts līdz ar projekta kopsavilkumu un pārskatu nodot arī radīto materiālo vai nemateriālo vērtību liecības elektroniskā veidā;

Administratīvās izmaksas ir noteiktas 15 procentu apmērā no projekta attiecināmo izmaksu summas, neparedzot iesniegt izdevumus apliecinošus dokumentus. Lai mazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem un "Lauku atbalsta dienesta" resursus dokumentu pārbaudei, noteikta vienota 15% likme. Likme balstīta 2023.gadā īstenoto projektu administratīvo izmaksu apmērā, kas pamatota ar pierādošiem dokumentiem.