Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā būtisko siltumenerģijas tarifu pieaugumu un ievērojot to, ka balstoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtajiem siltumapgādes tarifu projektiem, vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniegs 300 euro par vienu megavatstundu (MWh), konstatēts, ka noteiktais mehānisms, kas paredz kompensēt izmaksu pieaugumu 50% apmērā vairs nav atbilstošs situācijai un rada risku, ka daudzas mājsaimniecības nespēs norēķināties par siltumapgādi kā rezultātā var palikt bez apkures vai nokļūt parādos. Līdzīga situācija un riski mājsaimniecībām veikt norēķinus par energoapgādi veidosies arī elektroenerģijas apgādē, kur paredzamā apkures sezonas vidējā mājsaimniecību cena būs aptuveni 270-280 euro/MWh, savukārt dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām, kas nav saistītie lietotāji, šobrīd ir apmēram par 45 euro/MWh lielāks kā tām mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots regulētā saistīto lietotāju dabasgāzes cena 108,7 euro/MWh.
Paredzamā vidējā elektroenerģijas cena tuvākajā pus gadā juridiskajiem lietotājiem būs apmēram 330 euro/MWh.

Piedāvātais risinājums paredz:
a) kompensēt 50% no centralizētās siltumapgādes izmaksu pieauguma, ja siltumenerģijas tarifs nepārsniedz 150 euro par vienu megavatstundu. Ja siltumenerģijas tarifs pārsniedz 150 euro/MWh , tad izmaksu pieaugums tiks kompensēts 90% apmērā. Jāuzsver, ka 90% apmērā tiks kompensētas tikai starpības starp 150 euro/MWh un tarifu, kas pārsniedz šo likmi.
Piemēram, ja siltumenerģijas tarifs būs 340 euro/MWh , tad:
1) 340 - 150 = 190; 190 x 0,9 = 171 euro/MWh kompensēs valsts kā 90% kompensāciju virs 150 euro / MWh
2) 150 - 68 = 82; 82 x 0,5 = 41 euro/ MWh kompensēs valsts kā 50% kompensāciju no 68 līdz 150 euro/MWh
3) 171 + 41 = 212 euro/MWh ir kopējā valsts kompensācija, ja tarifa likme būs 340 euro/MWh. Galalietotājs tā rezultātā maksās tarifu 340 - 212 = 128 euro/MWh. Tādējādi šī konkrētā piemēra gadījumā kopumā galalietotājam būs faktiski kompensēti 62% no kopējā siltumapgādes rēķina.

b) noteikt dabasgāzes tirgus cenu mājsaimniecībām identisku regulētās dabasgāzes cenai: 108,7 euro/MWh no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Starpību starp tirgus cenu un 108,7 euro/MWh sedz valsts kompensācija dabasgāzes tirgotājiem.

c) noteikt visām mājsaimniecībām elektroenerģijas patēriņa pirmo 100 kWh cenu par fiksētu maksu 160 EUR/MWh no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Starpību starp tirgus cenu un 160 euro/MWh sedz valsts kompensācija elektroenerģijas tirgotājiem. Mājsaimniecības lietotājs par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh maksā atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 kWh/mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņem arī likuma 7.¹ panta ceturtajā daļā noteikto atbalstu.

d) kompensēt visiem juridiskajiem lietotājiem elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 euro/MWh laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 31.martam. Elektroenerģijas tirgotāji izdala savus klientus ar 2 elektroenerģijas tirdzniecības līgumu veidiem - vai nu kā mājsaimniecību, kas saņem mājsaimniecības tarifu vai kā juridisko lietotāju, kas saņem juridiskā lietotāja tarifu, tādējādi attiecinot atbalstu uz visiem juridiskajiem lietotājiem (tostarp valsts un pašvaldību iestādes) tiek sasniegti visi saimnieciskās darbības veicēji, kas saņem juridiskā lietotāja tarifu. Savukārt, ja saimnieciskās darbības veicējs nav juridiskais lietotājs (t.i. nav juridiska persona), tad tā līdz ar visām fiziskajām personām saņems mājsaimniecībām paredzēto atbalstu, kas aprakstīts c) punktā. Līdz ar to atbalstu vienā no formām (c vai d punktā noteikto) saņem visi saimnieciskās darbības veicēji - gan fiziskas personas, gan juridiskas personas. Tādējādi piemērojot šajā punktā definēto atbalstu visiem juridiskajiem lietotājiem neveidojas selektivitāte, tāpēc atbalsta pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu un attiecīgi nav jāskaņo ar Eiropas komisiju. Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem, kas izriet no šī likumprojekta nepārklājas ar energointensīvajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem noteikto atbalstu, kas noteikts Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā (turpmāk - atbalsta likums). Šajā likumprojektā noteiktais atbalsts tiek piemērots automātiski un samazina elektroenerģijas izmaksas, kas atspoguļojas galalietotāja rēķinā. Energointensīvo apstrādes uzņēmumu atbalsts tiks piemērot jau ņemot vērā atbalstu, kas piemērojams uz šī likumprojekta pamata, proti, atsauces elektroenerģijas cena energointensīvo uzņēmumu atbalstam jau būs tā cena, ko maksā energointensīvais uzņēmums pēc atbalsta saņemšanas. Tādējādi nav iespējama abu atbalsta veidu pārklāšanās.

Kompensācijas administrēšanu arī papildus ieviešamajos elektroenerģijas un dabasgāzes cenu griestu pasākumos nodrošinās Būvniecības valsts kontroles birojs.

Papildus, ievērojot, ka līdz 2022.gada 23.septembrim Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk – Regulators) ir iesniegti 29 centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju tarifu projekti un, ievērojot aktuālo situāciju enerģētikas nozarē, ir paredzams, ka ik mēnesi tiks iesniegti 10-15 pieteikumi izmaiņām siltumenerģijas komersantu pašu noteiktajiem tarifiem, ir būtiski izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu līdzvērtīgu iespēju saņemt valsts atbalstu maksājumu par siltumenerģiju segšanai visiem lietotājiem, neatkarīgi no tā, kurš sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs nodrošina centralizētā siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu attiecīgajai lietotāju grupai.

Šobrīd tarifu pieaugums centralizētās siltumapgādes pakalpojumu komersantiem primāri saistāms ar kurināmā cenas ārkārtīgi straujajām izmaiņām:
1) komersantiem, kas primāri izmanto šķeldu, pakalpojuma izmaksas pieaug līdz pat divām reizēm (spēkā esošo tarifu robežvērtības svārstās no 40-50 EUR/MWh, kamēr saskaņā ar tarifu projektiem, kas iesniegti pēdējā mēneša laikā, par pamatotām ir uzskatāmas tarifu vērtības, kas ir robežās no 70-90 EUR/MWh);
2) komersantiem, kas primāri izmanto dabasgāzi, tarifu vērtības pieaugums var būt pat četras un vairāk reizes lielāks (pirms straujā dabasgāzes cenu lēciena tarifu vērtības bija vidēji 60-80 EUR/MWh savukārt šobrīd apstiprinātie tarifi ir intervālā starp 200-250 EUR/MWh apmērā, atsevišķos gadījumos tā pārsniedz pat 300 EUR/MWh).

Lai gan kurināmā cenu pieauguma radītās papildu izmaksas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Regulatora 2010.gada 14.aprīļa lēmuma Nr.1/7 “Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” 26.punktu ir tiesības iekļaut nākamajā tarifu projekta aprēķinā, tomēr, ievērojot to, ka valsts atbalsts tiek piemērots tikai noteiktu laika periodu, bez iecerētajiem likuma grozījumiem rastos nevienlīdzīga situācija starp dažādām lietotāju grupām. Proti, administratīvajās teritorijās, kurās centralizētās siltumapgādes pakalpojumu komersants būs iesniedzis jaunu tarifu projektu un jaunie tarifi stātos spēkā līdz valsts atbalsta uzsākšanai, lietotāji saņemtu lielāku valsts atbalstu pretstatā tiem lietotājiem, kuru administratīvajās teritorijās minētā pakalpojuma sniedzēji jaunu tarifu projektu iesnieguši vēlāk.

Tiesiskais regulējums paredz, ka Regulators līdz 2022.gada 30.septembrim saņemtos tarifu projektus ar to precizējumiem apstiprinās (t.i., izdos centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem labvēlīgus administratīvos aktus), ņemot vērā tajā norādītās skaitliskās vērtības, taču nevērtējot ar tarifu projektu saistītos pamatojošos dokumentus pēc būtības (līgumus, prognozes u.tml.). Vienlaikus, lai ilgtermiņā nodrošinātu tarifu vērtību atbilstību faktiskajai situācijai,  likumprojekts paredz pielietot tā saucamo ex-post tarifu vērtēšanas pieeju – proti, neraugoties uz to, ka komersants aprēķinātos un apstiprinātos tarifus jau piemēro, šā perioda pilnās izmaksas tiek izvērtētas papildus (ar nobīdi laikā). Pēc izvērtēšanas, nepieciešamības gadījumā nākamajā tarifu periodā tiks piemērota speciāla komponente, kas lietotājiem (vai komersantam) kompensē tarifu periodā radušos izmaksu starpību starp piemēroto tarifu un pēc pilnas izvērtēšanas aprēķināto tarifu. Līdzīga ex-post pieeja atsevišķos gadījumos tiek piemērota arī citur Eiropā kā standarta siltumapgādes tarifu uzraudzības kārtība (piemēram, Čehijā). Attiecīgi ar likumprojekta papildinājumu tiek nodrošināts, ka attiecībā uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem tiks piemērots samērīgs, taisnīgs un labvēlīgs risinājums, kas paredz vienlīdzīgas iespējas lietotājiem saņemt valsts nodrošinātos atvieglojumus enerģijas cenu mazināšanai, vienlaikus ex-post izvērtējot katra attiecīgā komersanta izmaksas valsts atbalsta piemērošanas periodā un nodrošinot tiesisko noteiktību un tarifu ekonomisko pamatotību ilgtermiņā.

Tādējādi, lai nodrošinātu centralizētās siltumapgādes atbalsta īstenošanu atbilstoši likumdevēja gribai un izmaksas par saņemtajiem siltumapgādes pakalpojumiem būtu proporcionāli samazinātas visiem lietotājiem, likumprojektā ir iekļaujams speciāls (no likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” IV nodaļā atšķirīgs) regulējums centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju tarifu projektu izvērtēšanai un apstiprināšanai. Minētais regulējums ir sabiedrības interesēs, jo, novēršot nevienlīdzīgus apstākļus, kuros lietotāji varētu atrasties, finansiālais slogs, ko  centralizētās siltumapgādes komersantiem un lietotājiem rada energoresursu cenu straujš pieaugums, tiks mazināts, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, tādējādi sasniedzot likumdevēja mērķi. Vienlaikus ar likumprojektu nav iecerēts mainīt šobrīd spēkā esošo kārtību attiecībā uz to, ka Regulatora administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā (likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 11.panta ceturtā daļa) un to, ka pieteikuma par tāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, kuru izdevis Regulators un ar kuru apstiprināts tarifs, iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību (minētā likuma 21.panta sestā daļa). Likumprojekts paredz, ka šāda tarifu piemērošana iespējama tikai līdz valsts atbalsta piemērošanas beigām, kā arī to, ka līdz ar attiecīgā komersanta tarifu apstiprināšanu saskaņā ar standarta kārtību, kas noteikta likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” IV nodaļā, tiks aprēķināta atšķirība starp piemēroto tarifu un to, kādu tarifu lietotājiem būtu vajadzējis piemērot, tādējādi nodrošinot, ka lietotāju maksājumi un, attiecīgi arī valsts atbalsta apmērs atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām attiecīgajā laika periodā.