Anotācija (ex-ante)

22-TA-2813: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir sniegt papildus atbalsta mehānismus mājsaimniecībām centralizētās siltumapgādes, elektroenerģijas un dabasāzes izmantošanai, kā arī visām juridiskajām personām elektroenerģijas izmantošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nepieciešams mazināt ekonomisko ietekmi uz mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem saistībā iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2022.gada augustā izstrādātais un Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (turpmāk - likums) apstiprinātais atbalsta mehānisms šobrīd paredz no 1.oktobra līdz 30.aprīlim kompensēt centralizētās siltumapgādes izmaksas mājsaimniecībām 50% apmērā no starpības starp 68 euro par 1 megavatstundu un aktuālo siltumenerģijas tarifu. Tāpat šobrīd likums paredz no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim piemērot maksas samazinājumu 0,030 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa dabasgāzes mājsaimniecību lietotājiem. Likums neparedz atbalsta pasākumus mājsaimniecību elektronereģijas patēriņam, ja tas netiek izmantots apkurē. Attiecībā uz juridiskajām personām, likums paredz kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu, tomēr šis atbalsts netiek attiecināts uz valsts un pašvaldību iestādēm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā būtisko siltumenerģijas tarifu pieaugumu un ievērojot to, ka balstoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtajiem siltumapgādes tarifu projektiem, vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniegs 300 euro par vienu megavatstundu (MWh), konstatēts, ka noteiktais mehānisms, kas paredz kompensēt izmaksu pieaugumu 50% apmērā vairs nav atbilstošs situācijai un rada risku, ka daudzas mājsaimniecības nespēs norēķināties par siltumapgādi kā rezultātā var palikt bez apkures vai nokļūt parādos. Līdzīga situācija un riski mājsaimniecībām veikt norēķinus par energoapgādi veidosies arī elektroenerģijas apgādē, kur paredzamā apkures sezonas vidējā mājsaimniecību cena būs aptuveni 270-280 euro/MWh, savukārt dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām, kas nav saistītie lietotāji, šobrīd ir apmēram par 45 euro/MWh lielāks kā tām mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots regulētā saistīto lietotāju dabasgāzes cena 108,7 euro/MWh.
Paredzamā vidējā elektroenerģijas cena tuvākajā pus gadā juridiskajiem lietotājiem būs apmēram 330 euro/MWh.
Risinājuma apraksts
Piedāvātais risinājums paredz:
a) kompensēt 50% no centralizētās siltumapgādes izmaksu pieauguma, ja siltumenerģijas tarifs nepārsniedz 150 euro par vienu megavatstundu. Ja siltumenerģijas tarifs pārsniedz 150 euro/MWh , tad izmaksu pieaugums tiks kompensēts 90% apmērā. Jāuzsver, ka 90% apmērā tiks kompensētas tikai starpības starp 150 euro/MWh un tarifu, kas pārsniedz šo likmi.
Piemēram, ja siltumenerģijas tarifs būs 340 euro/MWh , tad:
1) 340 - 150 = 190; 190 x 0,9 = 171 euro/MWh kompensēs valsts kā 90% kompensāciju virs 150 euro / MWh
2) 150 - 68 = 82; 82 x 0,5 = 41 euro/ MWh kompensēs valsts kā 50% kompensāciju no 68 līdz 150 euro/MWh
3) 171 + 41 = 212 euro/MWh ir kopējā valsts kompensācija, ja tarifa likme būs 340 euro/MWh. Galalietotājs tā rezultātā maksās tarifu 340 - 212 = 128 euro/MWh. Tādējādi šī konkrētā piemēra gadījumā kopumā galalietotājam būs faktiski kompensēti 62% no kopējā siltumapgādes rēķina.

b) noteikt dabasgāzes tirgus cenu mājsaimniecībām identisku regulētās dabasgāzes cenai: 108,7 euro/MWh no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Starpību starp tirgus cenu un 108,7 euro/MWh sedz valsts kompensācija dabasgāzes tirgotājiem.

c) noteikt visām mājsaimniecībām elektroenerģijas patēriņa pirmo 100 kWh cenu par fiksētu maksu 160 EUR/MWh no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Starpību starp tirgus cenu un 160 euro/MWh sedz valsts kompensācija elektroenerģijas tirgotājiem. Mājsaimniecības lietotājs par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh maksā atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 kWh/mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņem arī likuma 7.1 panta ceturtajā daļā noteikto atbalstu.

d) kompensēt visiem juridiskajiem lietotājiem elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 euro/MWh laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 31.martam. Elektroenerģijas tirgotāji izdala savus klientus ar 2 elektroenerģijas tirdzniecības līgumu veidiem - vai nu kā mājsaimniecību, kas saņem mājsaimniecības tarifu vai kā juridisko lietotāju, kas saņem juridiskā lietotāja tarifu, tādējādi attiecinot atbalstu uz visiem juridiskajiem lietotājiem (tostarp valsts un pašvaldību iestādes) tiek sasniegti visi saimnieciskās darbības veicēji, kas saņem juridiskā lietotāja tarifu. Savukārt, ja saimnieciskās darbības veicējs nav juridiskais lietotājs (t.i. nav juridiska persona), tad tā līdz ar visām fiziskajām personām saņems mājsaimniecībām paredzēto atbalstu, kas aprakstīts c) punktā. Līdz ar to atbalstu vienā no formām (c vai d punktā noteikto) saņem visi saimnieciskās darbības veicēji - gan fiziskas personas, gan juridiskas personas. Tādējādi piemērojot šajā punktā definēto atbalstu visiem juridiskajiem lietotājiem neveidojas selektivitāte, tāpēc atbalsta pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu un attiecīgi nav jāskaņo ar Eiropas komisiju. Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem, kas izriet no šī likumprojekta nepārklājas ar energointensīvajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem noteikto atbalstu, kas noteikts Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā (turpmāk - atbalsta likums). Šajā likumprojektā noteiktais atbalsts tiek piemērots automātiski un samazina elektroenerģijas izmaksas, kas atspoguļojas galalietotāja rēķinā. Energointensīvo apstrādes uzņēmumu atbalsts tiks piemērot jau ņemot vērā atbalstu, kas piemērojams uz šī likumprojekta pamata, proti, atsauces elektroenerģijas cena energointensīvo uzņēmumu atbalstam jau būs tā cena, ko maksā energointensīvais uzņēmums pēc atbalsta saņemšanas. Tādējādi nav iespējama abu atbalsta veidu pārklāšanās.

Kompensācijas administrēšanu arī papildus ieviešamajos elektroenerģijas un dabasgāzes cenu griestu pasākumos nodrošinās Būvniecības valsts kontroles birojs.

Papildus, ievērojot, ka līdz 2022.gada 23.septembrim Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk – Regulators) ir iesniegti 29 centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju tarifu projekti un, ievērojot aktuālo situāciju enerģētikas nozarē, ir paredzams, ka ik mēnesi tiks iesniegti 10-15 pieteikumi izmaiņām siltumenerģijas komersantu pašu noteiktajiem tarifiem, ir būtiski izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu līdzvērtīgu iespēju saņemt valsts atbalstu maksājumu par siltumenerģiju segšanai visiem lietotājiem, neatkarīgi no tā, kurš sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs nodrošina centralizētā siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu attiecīgajai lietotāju grupai.

Šobrīd tarifu pieaugums centralizētās siltumapgādes pakalpojumu komersantiem primāri saistāms ar kurināmā cenas ārkārtīgi straujajām izmaiņām:
1) komersantiem, kas primāri izmanto šķeldu, pakalpojuma izmaksas pieaug līdz pat divām reizēm (spēkā esošo tarifu robežvērtības svārstās no 40-50 EUR/MWh, kamēr saskaņā ar tarifu projektiem, kas iesniegti pēdējā mēneša laikā, par pamatotām ir uzskatāmas tarifu vērtības, kas ir robežās no 70-90 EUR/MWh);
2) komersantiem, kas primāri izmanto dabasgāzi, tarifu vērtības pieaugums var būt pat četras un vairāk reizes lielāks (pirms straujā dabasgāzes cenu lēciena tarifu vērtības bija vidēji 60-80 EUR/MWh savukārt šobrīd apstiprinātie tarifi ir intervālā starp 200-250 EUR/MWh apmērā, atsevišķos gadījumos tā pārsniedz pat 300 EUR/MWh).

Lai gan kurināmā cenu pieauguma radītās papildu izmaksas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Regulatora 2010.gada 14.aprīļa lēmuma Nr.1/7 “Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” 26.punktu ir tiesības iekļaut nākamajā tarifu projekta aprēķinā, tomēr, ievērojot to, ka valsts atbalsts tiek piemērots tikai noteiktu laika periodu, bez iecerētajiem likuma grozījumiem rastos nevienlīdzīga situācija starp dažādām lietotāju grupām. Proti, administratīvajās teritorijās, kurās centralizētās siltumapgādes pakalpojumu komersants būs iesniedzis jaunu tarifu projektu un jaunie tarifi stātos spēkā līdz valsts atbalsta uzsākšanai, lietotāji saņemtu lielāku valsts atbalstu pretstatā tiem lietotājiem, kuru administratīvajās teritorijās minētā pakalpojuma sniedzēji jaunu tarifu projektu iesnieguši vēlāk.

Tiesiskais regulējums paredz, ka Regulators līdz 2022.gada 30.septembrim saņemtos tarifu projektus ar to precizējumiem apstiprinās (t.i., izdos centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem labvēlīgus administratīvos aktus), ņemot vērā tajā norādītās skaitliskās vērtības, taču nevērtējot ar tarifu projektu saistītos pamatojošos dokumentus pēc būtības (līgumus, prognozes u.tml.). Vienlaikus, lai ilgtermiņā nodrošinātu tarifu vērtību atbilstību faktiskajai situācijai,  likumprojekts paredz pielietot tā saucamo ex-post tarifu vērtēšanas pieeju – proti, neraugoties uz to, ka komersants aprēķinātos un apstiprinātos tarifus jau piemēro, šā perioda pilnās izmaksas tiek izvērtētas papildus (ar nobīdi laikā). Pēc izvērtēšanas, nepieciešamības gadījumā nākamajā tarifu periodā tiks piemērota speciāla komponente, kas lietotājiem (vai komersantam) kompensē tarifu periodā radušos izmaksu starpību starp piemēroto tarifu un pēc pilnas izvērtēšanas aprēķināto tarifu. Līdzīga ex-post pieeja atsevišķos gadījumos tiek piemērota arī citur Eiropā kā standarta siltumapgādes tarifu uzraudzības kārtība (piemēram, Čehijā). Attiecīgi ar likumprojekta papildinājumu tiek nodrošināts, ka attiecībā uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem tiks piemērots samērīgs, taisnīgs un labvēlīgs risinājums, kas paredz vienlīdzīgas iespējas lietotājiem saņemt valsts nodrošinātos atvieglojumus enerģijas cenu mazināšanai, vienlaikus ex-post izvērtējot katra attiecīgā komersanta izmaksas valsts atbalsta piemērošanas periodā un nodrošinot tiesisko noteiktību un tarifu ekonomisko pamatotību ilgtermiņā.

Tādējādi, lai nodrošinātu centralizētās siltumapgādes atbalsta īstenošanu atbilstoši likumdevēja gribai un izmaksas par saņemtajiem siltumapgādes pakalpojumiem būtu proporcionāli samazinātas visiem lietotājiem, likumprojektā ir iekļaujams speciāls (no likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” IV nodaļā atšķirīgs) regulējums centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju tarifu projektu izvērtēšanai un apstiprināšanai. Minētais regulējums ir sabiedrības interesēs, jo, novēršot nevienlīdzīgus apstākļus, kuros lietotāji varētu atrasties, finansiālais slogs, ko  centralizētās siltumapgādes komersantiem un lietotājiem rada energoresursu cenu straujš pieaugums, tiks mazināts, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, tādējādi sasniedzot likumdevēja mērķi. Vienlaikus ar likumprojektu nav iecerēts mainīt šobrīd spēkā esošo kārtību attiecībā uz to, ka Regulatora administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā (likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 11.panta ceturtā daļa) un to, ka pieteikuma par tāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, kuru izdevis Regulators un ar kuru apstiprināts tarifs, iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību (minētā likuma 21.panta sestā daļa). Likumprojekts paredz, ka šāda tarifu piemērošana iespējama tikai līdz valsts atbalsta piemērošanas beigām, kā arī to, ka līdz ar attiecīgā komersanta tarifu apstiprināšanu saskaņā ar standarta kārtību, kas noteikta likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” IV nodaļā, tiks aprēķināta atšķirība starp piemēroto tarifu un to, kādu tarifu lietotājiem būtu vajadzējis piemērot, tādējādi nodrošinot, ka lietotāju maksājumi un, attiecīgi arī valsts atbalsta apmērs atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām attiecīgajā laika periodā.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Samazinās centralizētās siltumapgādes, dabasgāzes un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Samazinās elektroenerģijas izmaksas visiem juridiskajiem lietotājiem.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
132 863 370
0
289 304 257
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
132 863 370
0
289 304 257
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-132 863 370
0
-289 304 257
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-132 863 370
0
-289 304 257
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
132 863 370
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-289 304 257
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-289 304 257
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1) Nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķins centralizētajai siltumapgādei veikts, par pamatu ņemot siltumapgādes uzņēmumu apstiprinātos tarifus un iesniegtos tarifu projektus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, no kuriem augstākais šobrīd plānotais ir 324 euro/MWh. Regulētie tarifi aptver 67 siltumapgādes uzņēmumus, un balstoties uz plānotajiem tarifiem tika aprēķināts, kurās pašvaldībās centrālās siltumapgādes izmaksas tiks kompensētas 50% apmērā no pieauguma un kurās tarifs pārsniegs 150 euro/MWh un tādējādi papildus tiks kompensēts 90% apmērā tarifa pieaugums virs 150 euro/MWh. 12 siltumapgādes uzņēmumiem regulētais tarifs pārsniegs 150 euro/MWh. Ņemot vērā attiecīgo pašvaldību siltumenerģijas patēriņu ziemā tika aprēķināts, ka kopējais valsts kompensācijas apmērs mājsaimniecībām, kas izmanto centralizēto siltumapgādi, būtu 212 558 522 euro ar PVN. Tā kā apmēram 20% no siltumapgādes uzņēmumiem mājsaimniecībām piemēro pašvaldības vai paša uzņēmuma noteikto siltumenerģijas cenu, tad kopējās izmaksas tiek palielinātas par 20% kopumā veidojot 255 070 227 euro ar PVN. Tā kā 168 000 000 euro jau ir piešķirti centralizētās siltumapgādes kompensāciju nodrošināšanai, tad nepieciešamie papildus finanšu līdzekļi ir 87 070 227 euro ar PVN. Izmaksu kompensācija tiks sniegta 2022.gada 3 mēnešos un 2023.gada 4 mēnešos, tomēr tā kā izmaksas par decembri paredzēts sniegt janvārī, tad attiecīgi 2022.gadā kompensācijai nepieciešams finansējums tikai par oktobri un novembri (t.i. 2 mēnešiem), bet 2023.gadā kompensācija tiks izmaksāta par decembra, janvāra, februāra, marta un aprīļa mēnešiem (t.i. 5 mēnešiem), tāpēc no 2022.gada budžeta nepieciešamais finansējums ir 24 877 208 euro un 2023.gadā nepieciešamais finansējums ir 62 193 019 euro.

2) Mājsaimniecību, kurām netiek piemērots regulētais tarifs, dabasgāzes patēriņš apkures sezonā ir prognozējams aptuveni 200 000 MWh. Starpība starp vidējo paredzamo tirgus cenu apkures sezonā un regulēto cenu, kas tiek piemērota saistītajiem lietotājiem ir aptuveni 45 euro/MWh. Tādējādi nepieciešamais finansējums starpības kompensācijai starp regulēto tarifu un tirgus cenu tiek aprēķināts kā 45 EUR/MWh x 200 000 MWh = 9 000 000 euro bez PVN, kas ir 10 890 000 euro ar PVN. Līdzīgi kā centralizētās siltumapgādes gadījumā, finansējumu nepieciešams izmaksāt divos mēnešos 2022.gadā un 5 mēnešos 2023.gadā, tāpēc no 2022.gada budžeta nepieciešamais finansējums ir 3 111 429 euro un 2023.gadā nepieciešamais finansējums ir 7 778 571 euro.

3) Kopējais mājsaimniecību lietotāju elektroenerģijas patēriņš ir aptuveni 66 000 MWh/mēnesī. Starpība starp prognozējamo vidējo elektroenerģijas tirgus cenu mājsaimniecībām apkures sezonā un 160 euro/MWh ir 120 euro/MWh. Tādējādi nepieciešamais finansējums starpības kompensācijai starp tirgus cenu un paredzamajiem cenas griestiem ir 120 euro/MWh x 66 000 MWh = 7 920 000 euro bez PVN, kas ir 9 583 200 euro ar PVN/mēnesī. Kopējais atbalsta apmērs 7 mēnešiem veidotu 67 082 400 euro ar PVN. Sadalot finansējumu 2 un 5 mēnešu izmaksas periodos, no 2022.gada budžeta nepieciešamais finansējums ir 19 166 400 euro un 2023.gadā nepieciešamais finansējums ir 47 916 000 euro.

4) Kopējais juridisko lietotāju elektroenerģijas patēriņš ir aptuveni 2 500 000 MWh 6 mēnešos. Juridiskajiem lietotājiem prognozētā vidējā elektroenerģijas cena turpmākajos mēnešos ir 330 euro/MWh. Starpība starp noteikto vidējo cenu un paredzamajiem cenas griestiem kompensācijai ir 330-160 = 170 euro/MWh. Tā kā kompensēti tiks 50%, tad tas veidos 85 euro/MWh. Tādējādi kopējās kompensācijas izmaksas būs 85 x 2 500 000 = 212 500 000 bez PVN, kas ir 257 125 000 euro ar PVN. Sadalot finansējumu 2 un 5 mēnešu izmaksas periodos, no 2022.gada budžeta nepieciešamais finansējums ir 85 708 333 euro un 2023.gadā nepieciešamais finansējums ir 171 416 667 euro.

Ņemot vērā, ka Būvniecības valsts kontroles birojam jau ir piešķirti finanšu līdzekļi kompensāciju piemērošanas administrēšanai, tad papildus administratīvās izmaksas netiek ierēķinātas.

Saskaitot kopā visus 4 atbalsta mehānisms, kopējais nepieciešamais finansējums ir 422 167 627 euro, no kuriem 132 863 370 euro piešķirami 2022.gadā un 289 304 257 euro piešķirami 2023.gadā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus likumprojekta ieviešanai 2022.gadam tiek paredzēts segti no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Jautājums par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2023.gadam skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Līdz ar to MK protokollēmums paredz:
Ekonomikas ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu 2022.gadā no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” ne vairāk kā 132 863 370 euro apmērā Būvniecības valsts kontroles birojam maksas samazinājumam centralizētajai siltumapgādei mājsaimniecībām, dabasgāzei mājsaimniecībām un elektroenerģijai mājsaimniecībām un juridiskajām personām.
Ekonomikas ministrijai 2023. gadam nepieciešamo finansējumu ne vairāk kā 289 304 257 euro apmērā paredzēt likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā.

Pastāv risks, ka atbalsta pasākums no Eiropas Komisijas puses netiks atzīts par mērķorientētu atbalstu un attiecīgi netiks ievērota Padomes 2022.gada 23.-24. jūnija sanāksmē apstiprinātā valsts specifiskā rekomendācija  Latvijai, kas paredz to, ka, lai mīkstinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi un palīdzētu ierobežot inflācijas otrreizējās ietekmes spiedienu, jānodrošina mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
MK informatīvo ziņojumu "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām" apstiprināja šī gada 21.jūnijā. Tādējādi likumprojekta izstrādei atvēlētajā īsajā laika periodā sabiedrības līdzdalību nav iespējams īstenot, kā arī likumprojektā ietvertie atbalsta pasākumi ir turpinājums iepriekš ieviestajiem mehānismiem, kurus sagaida sabiedrība.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Būvniecības valsts kontroles birojs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Būvniecības valsts kontroles birojam paplašināsies kompensējamo pasākumu apmērs.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk