Anotācija (ex-ante)

Kopumā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ir jau pārņemta Latvijas normatīvajā regulējumā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tostarp pārņemts Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 1.punkts, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta piektajā daļā nosakot prasību elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, to katalogā vismaz 30% apjomā iekļaut Eiropas audiovizuālos darbus un veicināt šo darbu pieejamību un pamanāmību.

Savukārt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkts, kas piešķir Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesības prasīt audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, Latvijas normatīvajā regulējumā nav pārņemts. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumā minēti šādi iespējamie finanšu ieguldījuma veidi: 1) tiešs ieguldījums satura radīšanā (direct investment in content; direct contribution to the production of work) vai 2) iemaksa valsts fondos (contribution to national funds; levies payable to a fund). Ieguldījuma veidam saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumu ir jābūt tieši saistītam ar Eiropas Savienības dalībvalsts kultūras politiku, un ieguldījumam jābūt samērīgam un nediskriminējošam. Nosakot sliekšņus un piemērojamos finansiālos pienākumus, Eiropas Savienības dalībvalstīm jāņem vērā pakalpojumu sniedzēju finansiālā spēja, jāievēro diskriminācijas aizliegums un samērīguma princips, un noteiktie pienākumi nedrīkst kavēt tirgus attīstību un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.

Likumprojekts attiecas uz Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētais pienākums veikt finansiālu ieguldījumu pārņemts no Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkta. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkts ir attiecināms uz Eiropas Savienības dalībvalstu jurisdikcijā esošiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, tostarp medijiem, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma. 

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā noteiktais pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā attiecināms uz Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā esošiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā tādus audiovizuālos mediju pakalpojumus kā televīzijas apraide, audiovizuāli komercpaziņojumi vai audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma. Eiropas Savienības dalībvalsts šādu pienākumu var noteikt arī tiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir dalībvalsts teritorijā, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvija Likumprojektā paredzēto pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu attiecina uz medijiem, kas sniedz audiovizuālus pakalpojumus pēc pieprasījuma, ņemot vērā arī citu Eiropas Savienības valstu praksi, kas pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu attiecina uz audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma (on-demand audiovisual media services jeb VOD). Šāda pieeja atbilst arī Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktam, preambulā skaidrotajam un direktīvā noteiktajiem mērķiem nodrošināt nediskrimināciju, iekšējā tirgus pienācīgu darbību un godīgas konkurences veicināšanu. Citu Eiropas Savienības valstu prakse, pārņemot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, apkopota un pieejama šeit: Investing in European works: the obligations on VOD providers. European Audiovisual Observatory, Strasbourg, 2022, pieejams: https://rm.coe.int/iris-plus-2022en2-financial-obligations-for-vod-services/1680a6889c).

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas preambulā skaidrots, lai nodrošinātu, ka pienākumi attiecībā uz Eiropas darbu popularizēšanu negrauj tirgus attīstību, un lai ļautu ienākt jauniem tirgus dalībniekiem, šādas prasības nebūtu piemērojamas tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kam nav ievērojamas klātbūtnes tirgū. Tas jo īpaši attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju. Šauru auditoriju var noteikt, piemēram, pamatojoties uz skatīšanās laiku vai pārdošanu, atkarībā no pakalpojuma būtības, savukārt zema apgrozījuma noteikšanā būtu jāņem vērā dažādie audiovizuālo tirgu lielumi dalībvalstīs. Varētu arī būt nelietderīgi šādas prasības piemērot gadījumos, kad tās būtu nerealizējamas vai nepamatotas audiovizuālo mediju pakalpojumu būtības vai tēmas dēļ.

Tādējādi Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punkts noteic arī ierobežojumus Eiropas Savienības dalībvalstīm 13.panta 1.punktā noteiktā pienākuma un 13.pantā noteiktās prasības ieviešanai. Proti, pienākums Eiropas Savienības dalībvalstij nodrošināt, ka to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, gādā, lai to katalogos būtu vismaz 30% Eiropas darbu un nodrošina minēto darbu pamanāmību, un prasība mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir citās dalībvalstīs, finansiāli piedalīties Eiropas darbu veidošanā neattiecas uz tādiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir zems apgrozījums vai šaura auditorija. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 7.punktā ir noteikts, ka pēc apspriešanās ar kontaktkomiteju Eiropas Komisija izdod pamatnostādnes attiecībā uz to, kā aprēķina Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 1.punktā minēto Eiropas darbu daļu, un attiecībā uz to, kā nosaka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punktā minēto šauro auditoriju un zemo apgrozījumu.

Līdz ar to minētie kritēriji detalizētāk skaidroti Eiropas Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 7.punktu par to, kā aprēķināt Eiropas audiovizuālo darbu daļu pēc pieprasījuma sniegto pakalpojumu katalogos un noteikt šauru auditoriju un zemu apgrozījumu (2020/C 223/03)” (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020XC0707(03)&from=FR) (turpmāk – Eiropas Komisijas pamatnostādnes). Pamatojoties uz Eiropas Komisijas pamatnostādnēm, Eiropas Savienības dalībvalsts izdod vadlīnijas kritērijiem šauras auditorijas un zema apgrozījuma noteikšanai Eiropas Savienības dalībvalstī. Ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu kompetenci kritēriju – “zems apgrozījums” un “šaura auditorija” noteikšanai nacionālajā līmenī, jēdzieni “zems apgrozījums” un “šaura auditorija” piepildāmi ar saturu saskaņā ar Padomes vadlīnijām “Vadlīnijas zema apgrozījuma un šauras auditorijas noteikšanai un Eiropas audiovizuālu darbu nodrošināšanai audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma katalogā” (turpmāk – Vadlīnijas) (pieejamas: https://www.neplp.lv/lv/vadlinijas-zema-apgrozijuma-un-sauras-auditorijas-noteiksanai-un-eiropas-audiovizualu-darbu-nodrosinasanai-audiovizualu-pakalpojumu-pec-pieprasijuma-kataloga). Padome ir izstrādājusi Vadlīnijas, ņemot vērā Latvijas tirgus apstākļus, pakalpojuma sniedzēja sniegto informāciju un attiecīgās Eiropas Komisijas pamatnostādnes. Padome Vadlīnijās attiecībā uz zema apgrozījuma noteikšanu ir cita starpā norādījusi, ka zems apgrozījums ir tad, ja uzņēmuma kopējais finanšu gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus euro. Par uzņēmuma ikgadējo apgrozījumu uzskata kopējo apgrozījumu, ņemot vērā arī partneruzņēmumu un saistīto uzņēmumu apgrozījumu (skatīt Vadlīniju 6.punktu, pieejams: https://www.neplp.lv/lv/media/5601/download?attachment).

Tādējādi, lai nodrošinātu, ka pienākumi attiecībā uz Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu negrauj tirgus attīstību, pienākumi nav piemērojami tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kam nav ievērojamas klātbūtnes tirgū, ko raksturo zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie ierobežojumi (izņēmumi) jau ir pārņemti Latvijā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.¹ daļā. Likumprojekts  paredz, ka minētie izņēmumi ir attiecināmi arī uz pienākumu finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā.

Tāpat atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punktam Eiropas Savienības dalībvalstis var arī nepiemērot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 1.punktā noteikto pienākumu un 13.panta 2.punktā minēto prasību veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā gadījumos, kad tie būtu nerealizējami vai nepamatoti audiovizuālo mediju pakalpojumu būtības vai temata dēļ. Latvija ir izvēlējusies izmantot šo Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punktā paredzēto rīcības brīvību un Likumprojekta 1.pantā izteiktā 23.panta 5.¹ daļa paredz, ka pienākums veikt finansiālu ieguldījumu nav attiecināms arī uz gadījumu, kad šis pienākums nebūtu īstenojams vai nebūtu pamatots pakalpojuma būtības vai temata dēļ.

Ņemot vērā, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punkts arī paredz dalībvalstij rīcības brīvību izlemt, kuros gadījumos pienākums veikt finansiālu ieguldījumu nebūtu īstenojams vai nebūtu pamatots audiovizuālo mediju pakalpojuma būtības vai temata dēļ, Padome Vadlīnijās ir skaidrojusi arī šos izņēmumu gadījumus.
Pašlaik Vadlīnijās Padome ir norādījusi, ka pakalpojuma būtību vai tematu vērtē, ņemot vērā pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības veidu un tā tematisko ievirzi, kā arī noteiktos izņēmumus Eiropas darbu nodrošināšanas prasību izpildē. Šo vadlīniju izpratnē pakalpojuma būtību vai tematu nosaka arī, vērtējot sniegtā pakalpojuma mērķauditoriju (skatīt Vadlīniju 9.punktu, pieejams: https://www.neplp.lv/lv/media/5601/download?attachment).

Lai nodrošinātu Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkta prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos, Likumprojekts paredz veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Ar šiem grozījumiem tiks nodrošināta kultūrpolitikas un mediju politikas mērķu īstenošana, nodrošinot tāda Latvijas audiovizuālā satura latviešu valodā radīšanu un pieejamību kopējā mediju satura piedāvājumā, kas ļauj sasniegt dažādas auditorijas un piedāvā kvalitatīvu un pieprasītu saturu dažādām Latvijas auditorijām, veicinot nacionālā satura pieaugumu un satura daudzveidību.

Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁴, 5.⁵, 5.⁶, 5.⁷ un 5.⁸ daļu. Likumprojekts cita starpā paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas Latvijas tirgū sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, finansiāli piedalās Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā, tādējādi veicinot līdzsvarota un daudzveidīga satura attīstību un Latvijas filmu nozares ilgtspēju, un nodrošinot Latvijas auditorijai arī nākotnē iespēju skatīties Latvijas spēlfilmas, dokumentālās filmas un seriālus latviešu valodā.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas preambulā ir skaidrots, ka audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma ir potenciāls daļēji aizstāt televīzijas apraidi. Attiecīgi, ja iespējams, tiem būtu jāveicina Eiropas darbu veidošana un izplatīšana, tādējādi aktīvi veicinot kultūras daudzveidību. Šādu atbalstu Eiropas darbiem varētu nodrošināt, piemēram, ar minēto pakalpojumu sniedzēju finansiālu ieguldījumu Eiropas darbu ražošanā un tiesību iegūšanā, video pēc pieprasījuma pakalpojumu katalogos rezervējot minimālo daļu Eiropas darbiem vai pievilcīgi attēlojot Eiropas darbus elektroniskajos raidījumu aprakstos.

Izvērtējot audiovizuālo pakalpojumu tirgus situāciju Latvijā un ievērojot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas preambulā skaidroto, pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā ir pamatoti attiecināt tikai uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā audiovizuālo saturu pēc pieprasījuma, taču neattiecināt uz lineārās televīzijas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp to piedāvātajiem atliktās skatīšanās pakalpojumiem (piemēram, interaktīvas televīzijas pakalpojumu vai tiešsaistes arhīviem), ņemot vērā, ka to ietekme uz Latvijā radīto audiovizuālo darbu pieejamību ir nebūtiska (proti, uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem jau attiecas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā noteiktais pienākums noteiktu daļu raidlaika atvēlēt Eiropas audiovizuālajiem darbiem, un šo darbu piedāvāšana atliktās skatīšanās režīmā šo darbu pieejamību sabiedrībai tikai paplašina). Ņemot vērā ārvalstīs reģistrēto audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju popularitāti Latvijā, pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā piemērojams gan Latvijas jurisdikcijā, gan ārpus tās, Eiropas Savienībā, reģistrētajiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma mērķauditorija ir Latvijā. Pienākums finansiāli piedalīties Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā nosakāms tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir redakcionāli atbildīgi par plašsaziņas līdzekļa saturu, proti, kuri patstāvīgi pieņem lēmumus par pakalpojumā iekļaujamo saturu (proti, izvēlas tos darbus, kas tiek iekļauti pakalpojuma sniedzēja katalogā, kas tiek piedāvāts abonēšanai un vai īstermiņa nomai).

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 8.punktā ir noteikts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma jēdziens  – tas ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nodrošināts pakalpojums, uz kuru attiecināma elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un kurš tiek sniegts pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma tā izraudzītajā laikā, pamatojoties uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iepriekš piedāvāto raidījumu katalogu. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 8.punktā noteiktā definīcija ir pārņemta no Audiovizuālo pakalpojumu direktīvas un šī definīcija ir pārņemta arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Likumprojekts ir jāpiemēro un jātulko kopsakarā ar spēkā esošā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma regulējumu un definīcijām. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto, kā arī Likumprojektā paredzēto, ir redakcionāli atbildīgs par savā katalogā ievietoto saturu. Ja tiek piedāvāts cita audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēja katalogs, tad par to redakcionāli atbildīgs ir šis cits pakalpojuma sniedzējs.

Atbilstoši Likumprojektam pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā 3,5 procentu apmērā no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ieņēmumiem, kas gūti Latvijā iepriekšējā pārskata gadā, attiecināms tikai uz tiem pakalpojumiem, par kuriem pakalpojumu sniedzējs ir redakcionāli atbildīgs, izvēloties katalogā iekļaujamos darbus. Minētais pienākums nav attiecināms uz tiem pakalpojumiem, kuru satura veidošanā pakalpojuma sniedzējs nav redakcionāli iesaistīts, kā starpniekam piedāvājot cita audiovizuālā satura pakalpojuma sniedzēja veidotu pakalpojumu kā atsevišķu satura pakalpojumu par atsevišķu samaksu. Par šī pakalpojuma atbilstības Likumprojekta prasībām nodrošināšanu ir atbildīgs sākotnējais pakalpojuma sniedzējs, ja tas ir reģistrēts Eiropas Savienībā.

Atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punktā noteiktajam pienākums finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā nav attiecināms uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir zems apgrozījums vai šaura auditorija, kā arī Eiropas Savienības dalībvalsts var arī nepiemērot šādu pienākumu gadījumos, kad tie būtu nerealizējami vai nepamatoti audiovizuālo mediju pakalpojumu būtības vai temata dēļ.

Ņemot vērā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā noteikto, Likumprojekts paredz, ka arī pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā neattiecas uz elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju, kā arī uz gadījumu, kad šis pienākums nebūtu īstenojams vai nebūtu pamatots pakalpojuma būtības vai temata dēļ. Padomes Vadlīnijas (pieejamas: https://www.neplp.lv/lv/media/5601/download?attachment) pēc Likumprojekta spēkā stāšanās paredzēts precizēt un papildināt, tajā skaitā ar skaidrojumu par izņēmumiem pakalpojumiem, uz kuriem nav attiecināmas prasības par Eiropas audiovizuālo darbu veidošanu un tādējādi arī finansiālā ieguldījuma veikšanu, piemēram, pakalpojumiem, kas nodrošina ziņas, ziņu raidījumus, sporta sacensības, pasākumus, spēles vai pakalpojumus, kuros ir tikai vai galvenokārt lineārās televīzijas raidījumu arhīvs. Vadlīnijās skaidrojums tiks papildināts, ņemot arī vērā jau pašlaik Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 32. un 33.pantā noteikto, ka ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāma, televīzijas veikals un televīzijas veikala skatlogs nav Eiropas audiovizuālais darbs.

Tādējādi Likumprojekta 1.pants paredz izteikt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.¹ daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka likuma 23.panta piektajā, 5^.4 un 5.⁵ daļā minētais pienākums neattiecas uz elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju, kā arī uz gadījumu, kad šis pienākums nebūtu īstenojams vai nebūtu pamatots pakalpojuma būtības vai temata dēļ. Likumprojektā izteiktajā 23. panta 5.¹ daļā minētie izņēmumi ir attiecināmi arī uz pārejas periodu, kas paredzēts Likumprojekta 2.pantā izteiktajā pārejas noteikumu 50.punktā.

Vairāki elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas Latvijas tirgū sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, tostarp vadošie Latvijā reģistrētie pakalpojumu sniedzēji, jau šobrīd veic būtiskus ieguldījumus Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā, tostarp piedaloties darbu veidošanā kā producenti, līdzproducenti vai atbalstītāji. Vienlaikus Latvijā reģistrētie pakalpojumu sniedzēji arī iegādājas izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem latviešu valodā, lai iekļautu šos darbus savā katalogā. Diemžēl ārvalstīs reģistrētie pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas Latvijas tirgū, šāda veida ieguldījumus faktiski neveic, neraugoties uz to, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs šāda prakse pastāv. Līdz ar to ar Likumprojektu noteikta arī iespēja veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas filmu veidošanā, veicot iemaksu Nacionālā kino centra budžetā, kas pēc tam to sadala Latvijas filmu veidotājiem konkursa kārtībā atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.

Atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumam pienākumam veikt finansiālu ieguldījumu ir jābūt tieši saistītam ar Latvijas kultūras politikas mērķiem, kā skaidrots iepriekš. Tāpat šis pienākums ir uzskatāms par samērīgu (ņemot vērā zemāk minēto, ka Eiropas Savienības valstīs, kas līdz šim pārņēmušas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, ieguldījuma apmērs noteikts vidēji 5% apmērā) un nediskriminējošu, ņemot vērā to, ka arī ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem ir iespējams pretendēt uz Nacionālā kino centra finansējumu jaunu Latvijas filmu veidošanai, ja filma tiek veidota kā kopražojuma filma, filmu producents, kas ir Eiropas Ekonomikas zonā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants, reģistrējies Latvijas filmu producentu reģistrā, vai ja ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas esošs uzņēmums filmas veidošanai piesaista Latvijas producentus. Līdz ar to arī uzskatāms, ka ar Likumprojektu noteiktie pienākumi nekavē tirgus attīstību un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū, ņemot vērā, ka noteiktie pienākumi vienlīdz attiecas gan uz jau esošajiem, gan jaunajiem tirgus dalībniekiem, un līdzīgs pienākums ir spēkā vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu.

Izvērtējot plānoto nodevas ieviešanu, secināms, ka Likumprojektā paredzētais atbrīvojums no pienākuma veikt finansiālu ieguldījumu (pakalpojumu sniedzējiem, kam nav ievērojamas klātbūtnes tirgū, ko raksturo zems apgrozījums vai šaura auditorija vai gadījumos, kad šis pienākums nebūtu īstenojams vai nebūtu pamatots pakalpojuma būtības vai temata dēļ) nesatur selektīvu priekšrocību valsts atbalsta tiesību izpratnē un tāpēc nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkta izpratnē, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:
1) pienākums veikt finansiālu ieguldījumu ir veidots kā īpašas nozīmes mehānisms, kas piemērojams konkrētai komersantu kategorijai – tiem, kas nodrošina pakalpojumu pēc pieprasījuma tiešsaistē Latvijas patērētājiem. Šis pienākums veikt finansiālu ieguldījumu neietilpst vispārējā nodokļu sistēmā, bet ir neatkarīgs un nošķirts finansējuma instruments kultūras satura atbalstam. Proti, plānotajai nodevai ir savs mērķis un tā ir neatkarīga un nošķirta no jebkura cita Latvijā esošā nodokļu/nodevu režīma. Līdz ar to šajā gadījumā atsauces sistēma attiecas tikai uz plānoto nodevu). Likumprojektā paredzētā izņēmuma veikt finansiālu ieguldījumu mērķis nav dot priekšrocību konkrētai komersantu grupai, bet gan izvairīties no nesamērīga sloga un sekmēt tirgus līdzsvaru. Turklāt komersanti, uz kuriem pienākums veikt finansiālu ieguldījumu neattieksies to šaurās auditorijas un mazā apgrozījuma dēļ, nav salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā ar lielajiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība būtiski ietekmē tirgus līdzsvaru un kultūras satura pieejamību, papildus tiem ir ierobežotas ekonomiskās iespējas veikt ieguldījumus, un pienākuma veikt finansiālu ieguldījumu piemērošana varētu nepamatoti apgrūtināt mazo uzņēmumu attīstību un kavēt tirgus jauno dalībnieku ienākšanu;
2) tāpat Likumprojektā paredzētais izņēmums neattiecināt pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu uz elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju, tiešā veidā ir pārņemts no Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punktā noteiktā pienākuma dalībvalstīm noteikt šādu izņēmumu. Tādējādi elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kuram nav pienākuma savā pakalpojumā nodrošināt Eiropas audiovizuālos darbus, tā pakalpojumam nav piemērojams pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas mērķis ir ļaut jauniem un mazajiem spēlētājiem ienākt tirgū un nesagraut konkurenci. Līdz ar to atbrīvojums ir sistēmiski pamatots un proporcionāls – nevis nejaušs vai priekšrocību piešķirošs. Papildus, kā norādīts Eiropas Komisijas 2024.gada 25.jūlija lēmumā lietā SA.112857 Cultural contribution by on-demand audiovisual media service providers Eiropas Komisijas lēmumā lietā SA.112857 (Dānija) (pieejams: https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases1/202437/SA_112857_56.pdf) par līdzīgu nodevu mehānismu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem, tika secināts, ka selektivitātes kritērijs nav sastopams, jo atšķirīgā attieksme ir balstīta uz objektīvu pamatu, tā izriet no Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas un tā nav neproporcionāla vai diskriminējoša attiecībā uz līdzvērtīgā situācijā esošiem tirgus dalībniekiem.

Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁴ daļu, nosakot, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma mērķauditorija ir Latvijā, bet kurš uzņēmējdarbību veic citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ik gadu līdz kārtējā gada 31.decembrim veic finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā vismaz vienā no turpmāk norādītajiem veidiem:
1) ar tiešu ieguldījumu Latvijā latviešu valodā radītu Eiropas audiovizuālo darbu vai Latvijas filmu bez valodas veidošanā;
2) iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem latviešu valodā vai Latvijas filmām bez valodas;
3) ar iemaksām Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu latviešu valodā, Latvijas filmu ar subtitriem latviešu valodā vai Latvijas filmu bez valodas veidošanai.

Likumprojekta 1.pantā izteiktajā 23.panta 5.⁴  daļā iekļautais termins “Latvijas filma bez valodas” attiecināms uz mēmā kino filmām, vērojošajām dokumentālajām filmām bez valodas, kā arī animācijas filmām, kurās netiek izmantota valoda (piemēram, pilnmetrāžas animācijas filma “Straume”, studija “Dream Well Studio”) vai tiek izmantota stilizēta valoda (piemēram, animācijas īsfilma “Avārijas brigāde”, studija “Animācijas brigāde”). Jēdziens “Latvijas filma” ir Filmu likuma 3.pantā ietverts termins, kur noteikts, ka par Latvijas filmu uzskatāma: 1) filma, kuru producē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Nacionālajā kino centrā reģistrēts Latvijas filmu producents un kurā veidotāju galvenajā radošajā komandā vismaz viens loceklis (režisors, scenārija autors, komponists, filmas mākslinieks, animācijas mākslinieks, operators) ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā; 2) līdz Filmu likuma spēkā stāšanās dienai pabeigta filma kā būtiska Latvijas kultūras mantojuma daļa, kurai ir mākslinieciska, vēsturiska, zinātniska vai citāda kultūras vērtība.

Turpmāk norādīti finansiālo ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā iespējamie veidi (nav izsmeļoši). Par Likumprojektā ietvertajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā minētiem attiecināmiem finansiāliem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā var cita starpā uzskatīt tādus ieguldījumus, kurus pakalpojumu sniedzējs ieguldījis Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā producēšanā, līdzproducēšanā, sponsorēšanā un licencēšanā. Par ieguldījumiem producēšanā vai līdzproducēšanā var cita starpā uzskatīt uzņēmuma līdzekļus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ieguldīti darba uzņemšanā iesaistīto uzņēmumu un radošo personu sniegto pakalpojumu apmaksai. Par ieguldījumiem sponsorēšanā var cita starpā uzskatīt uzņēmuma līdzekļus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem piešķirti darba producentam šī darba veidošanai. Par ieguldījumiem licencēšanā var cita starpā uzskatīt uzņēmuma līdzekļus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem piešķirti tiesību turētajam par tiesībām konkrētu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā iekļaut pakalpojuma sniedzēja katalogā. Minētie ieguldījumi attiecināmi uz darbiem, kas atbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 31.pantā noteiktajai Eiropas audiovizuālo darbu definīcijai, tostarp kopražojumiem, ja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 31.panta trešās un ceturtās daļas nosacījumu izpildē viena no minētajām valstīm ir Latvijas Republika. To, vai konkrētais darbs uzskatāms par Latvijā radītu darbu, var noteikt atbilstoši Filmu likuma 3.pantā iekļautajai Latvijas filmas definīcijai.

Citu Eiropas Savienības dalībvalstu, kas jau pārņēmušas nacionālajā tiesiskajā regulējumā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, noteiktais veicamā finansiālā ieguldījuma apmērs noteikts ļoti plašā diapazonā, no 2% no pakalpojuma sniedzēja ieņēmumiem no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma Horvātijā līdz prasībai veikt tiešās iemaksas satura veidošanā 20% līdz 25% apmērā Francijā, vidējais Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktā finansiālā ieguldījuma apmērs ir ap 5% no pakalpojuma sniedzēja ieņēmumiem. Likumprojekta kontekstā ieguldījuma apmērs attiecas tikai uz to uzņēmuma ieņēmumu daļu, kas gūti Latvijas tirgū, un tikai no tās uzņēmuma ieņēmumu daļas, kas gūti no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas. Nosakot veicamā ieguldījuma apmēru, ir jāņem vērā konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts pakalpojumu sniedzēju tirgus, tai skaitā investīciju, apmērs, kas jau šobrīd tiek ieguldīts dalībvalsts satura veidošanā. Izvērtējot tirgus situāciju Latvijā, ir secināts, ka šobrīd Latvijā reģistrēto audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju veiktie ieguldījumi Latvijas audiovizuālā satura veidošanā ir vērtējami kā adekvāti Latvijas kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai. Latvijas kultūrpolitikas mērķi ir veicināt mūsdienīga, kvalitatīva Latvijas audiovizuālā satura latviešu valodā veidošanu un pieejamību, nodrošinot plašai sabiedrībai pieejamu saturu, kas stiprina nacionālo identitāti un izglīto jaunākās paaudzes nacionālā satura patēriņā.

Likumprojekta 1.pantā ietvertā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁵ daļā noteiktais finansiālais ieguldījums Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā 3,5% apmērā paredzēts, vienojoties ar audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem Latvijā (Kultūras ministrijas darba grupas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta piemērošanai Latvijā 2023.gada 11.oktobra sēdes protokols Nr.4 un 2023.gada 1.novembra sēdes protokols Nr.5). Paredzot mazāku procentuālo likmi, var veidoties situācija, ka Latvijā reģistrēti komersanti jau šobrīd daudz vairāk gadā iegulda Latvijas filmu veidošanā. Savukārt ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, kuri nodrošina pakalpojumu Latvijas auditorijai, neveic ieguldījumus audiovizuālo darbu radīšanai. Līdz ar to, ņemot vērā līdzšinējo ieguldījumu proporciju pret ieņēmumiem no pakalpojumu sniegšanas, paredzēts, ka optimālais finansiālā ieguldījuma apmērs Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanai nosakāms 3,5% apmērā no ieņēmumiem, ko pakalpojumu sniedzējs Latvijā guvis no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas.

Tādējādi Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁵ daļu, nosakot veicamā finansiālā ieguldījuma apmēru, paredzot, ka Likumprojektā ietvertā 23.panta 5.⁴ daļā minētais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā 3,5% apmērā no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ieņēmumiem, kas gūti Latvijā iepriekšējā pārskata gadā no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas. No minētā regulējuma izriet, ka visu veikto finansiālo ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā summai jāatbilst 3,5% apmēram no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ieņēmumiem, kas gūti Latvijā iepriekšējā pārskata gadā no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas. Ieguldījuma apmēru, kas pārsniedz likumprojektā paredzēto minimumu, var attiecināt arī uz nākamo un aiznākamo pārskata gadu.

Atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 3.punkta otrajam teikumam, “ja dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, nosaka šādu finansiālu iemaksu, tā ņem vērā jebkādas finansiālās iemaksas, ko nosaka mērķauditorijas dalībvalstis”. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas preambulas 39.apsvērumā skaidrots, ja dalībvalstis nosaka finansiālas iemaksas mediju pakalpojumu sniedzējiem, ar šādām iemaksām būtu jācenšas panākt Eiropas darbu pienācīgu popularizēšanu, vienlaikus izvairoties no dubultas iemaksu noteikšanas mediju pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi, ja dalībvalsts, kurā mediju pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, nosaka šādu finansiālu iemaksu, tai būtu jāņem vērā jebkādas finansiālās iemaksas, ko nosaka mērķauditorijas dalībvalstis. Likumprojekta 1.pantā izteiktā Likuma 23.panta 5.⁵ daļa nosaka pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ieņēmumiem, kas gūti Latvijā iepriekšējā pārskata gadā. Tādējādi Latvija izpilda prasību nenoteikt dubultas iemaksas mediju pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojektā 1.pantā ietvertā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁶ daļā paredzēts, ka finansiālais ieguldījums Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā attiecināms trīs pārskata gadu periodā, ņemot vērā Likumprojektā ietvertā 23.panta 5.⁵ daļā noteikto. Trīs pārskata gadu periods paredzēts, jo starptautiski filmu nozarē trīs gadi ir vidējais ilgums, kurā notiek jaunas filmas ražošana, tas noteikts pamatojoties uz Nacionālā kino centra pieredzi un pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju. Audiovizuālā produkta izstrāde, filmēšana un pēcapstrāde līdz gatavībai publiskot, vidēji aizņem trīs gadus, attiecīgi pakalpojumu sniedzēju ieguldījums tiek attiecināts trīs pārskata gadu periodā.

Par ieņēmumiem no sniegtajiem pakalpojumiem uzskatāmi līdzekļi, kas gūti no klientiem Latvijas teritorijā par uzņēmuma visu veidu (SVOD, TVOD, AVOD) sniegto audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma lietošanu iepriekšējā pārskata gadā. Ieņēmumu aprēķins attiecināms tikai uz tiem pakalpojumiem, par kuriem uzņēmums ir redakcionāli atbildīgs, izvēloties katalogā iekļaujamos darbus, ieņēmumu aprēķins nav attiecināms uz tiem pakalpojumiem, kuru satura veidošanā pakalpojuma sniedzējs nav redakcionāli iesaistīts, kā starpniekam piedāvājot cita audiovizuālā satura pakalpojuma sniedzēja veidotu pakalpojumu kā atsevišķu satura pakalpojumu par atsevišķu samaksu. Par šī pakalpojuma atbilstības Likumprojekta prasībām nodrošināšanu ir atbildīgs sākotnējais pakalpojuma sniedzējs, ja tas ir reģistrēts Eiropas Savienībā.

Lai nodrošinātu Likumprojektā noteikto prasību izpildi, ir nepieciešams Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma subjektiem noteikt pienākumu sniegt informāciju par veikto finansiālo ieguldījumu Latvijā radīto Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā un licencēšanā, un informāciju par gūtajiem ieņēmumiem no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma. Ņemot vērā, ka jau šobrīd elektroniskajiem medijiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir noteikts pienākums par to darbību sniegt informāciju Padomei, Likumprojekts paredz, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Padomei deklarē iepriekšējā pārskata gadā Latvijā gūtos ieņēmumus un sniedz atskaiti par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā. Likumprojekts paredz, ka kārtību, kādā Likumprojektā minētie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi deklarē iepriekšējā pārskata gadā Latvijā gūtos ieņēmumus, veic finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā un kārtību, kādā sniedz atskaiti  par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, nosaka Ministru kabinets.

Likumprojekta 1.pantā iekļauta 23.panta 5.⁸ daļa, kas nosaka regulējumu gadījumiem, ja finansiālais ieguldījums netiek veikts vai netiek veikts pilnā apmērā. Gadījumā, ja Likumprojektā minētais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nepildīs pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā 3,5 procentu apmērā no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ieņēmumiem, kas gūti Latvijā iepriekšējā pārskata gadā, Padome aprēķinās neveiktā finansiālā ieguldījuma apmēru un noteiks pienākumu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nekavējoties veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā neveiktā finansiālā ieguldījuma apmērā par konkrēto kalendāro gadu.

Padome, izvērtējot deklarētos ieguldījumus un ieņēmumus, noteiks, vai veiktie ieguldījumi atbilst Likumprojektā noteiktajam. Savukārt gadījumā, ja atbilstoši Nacionālā kino centra, kas kontrolēs iemaksu Nacionālā kino centra budžetā izpildi, sniegtajai informācijai Padomei pakalpojumu sniedzējs nebūs izpildījis Likumprojektā noteikto pienākumu, Padome vērsīsies pret pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Likumprojekta 1.pantā ietvertajā 23.panta 5.⁸ daļā noteiktajam.

Lai saņemtu informāciju un nodrošinātu Likumprojektā paredzēto pienākumu izpildi no citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajiem audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem, Padomei nepieciešamības gadījumā ir tiesības sadarboties ar citu valstu audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoriem. Prasību izpilde tiks vērtēta saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja deklarēto informāciju par ieņēmumiem un veiktajiem ieguldījumiem. Prasību izpilde, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus un audiovizuālo darbu izveides specifiku un jaunrades ciklu, tiks vērtēta par trīs gadu periodu, pārbaudot, vai pakalpojumu sniedzēja ieguldījuma gadā apmērs atbilst Likumprojektā noteiktajām prasībām – 3,5% no audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju ieņēmumiem, kas gūti Latvijā iepriekšējā pārskata gadā, vai vismaz 300 000 euro gadā (pārejas periodā).

Līdz ar to Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁷ daļu, nosakot pienākumu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim Padomei deklarēt iepriekšējā pārskata gadā Latvijā gūtos ieņēmumus un sniegt atskaiti par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, kā arī paredz noteikt, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Likumprojektā ietvertā 23.panta 5.⁴ daļā minētais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis deklarē iepriekšējā pārskata gadā Latvijā gūtos audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ieņēmumus, veic finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā un sniedz atskaiti par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā.

Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ar pārejas noteikumu 49.punktu, nosakot, ka Ministru kabinets izdod Likumprojektā izteiktajā 23.panta 5.⁷ daļā paredzētos noteikumus līdz 2026.gada 1.janvārim.

Audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, lai izpildītu Likumprojektā noteiktās prasības, ir nepieciešams ieviest iekšējo kārtību, kādā tiek uzskaitīti uzņēmuma ieņēmumi no pēc pieprasījuma sniegtajiem audiovizuālajiem pakalpojumiem. Atsevišķi pakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus piedāvā pakotnēs, tajās iekļaujot gan vairāku veidu (piemēram, SVOD un TVOD) audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, gan lineārās televīzijas pakalpojumus, gan interneta un pat elektrības piegādes pakalpojumus. Tāpat uzņēmumi vai uzņēmumu grupas Latvijas tirgū piedāvā vairākus atšķirīga veida pakalpojumus pēc pieprasījuma, piemēram, pakalpojuma tehniskajā platformā piedāvājot gan SVOD, gan TVOD pakalpojumus, un vienlaikus atsevišķā platformā piedāvājot arī AVOD pakalpojumu, kas būtiski sarežģī ieņēmumu aprēķināšanu. Ņemot vērā, ka saturs, kura veidošanā vai licencēšanā uzņēmums veic ieguldījumus, tipiski tiek izmantots visās uzņēmuma vai uzņēmuma grupas platformās, investīcijas saturā ir jāsamēro ar uzņēmuma vai saistītu uzņēmumu grupas ieņēmumiem no visiem tā sniegtajiem pakalpojumiem kopā, nevis no katra atsevišķā pakalpojuma.

Tāpat uzņēmumiem nepieciešams izveidot iekšējo kārtību, kādā tiek uzskatīti uzņēmuma veiktie finansiālie ieguldījumi Latvijā radīto Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanai un licencēšanai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Lai nodrošinātu saprātīgu laiku šo uzskaites kārtību ieviešanai, Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumus ar 50.punktu, kas paredz, ka Likumprojekta 1.pantā ietvertā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā minētais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pārejas periodā līdz 2029.gada 31.decembrim ik gadu veic finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā Likumprojekta 1.pantā ietvertajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā noteiktajā veidā un 23.panta 5.⁵ daļā noteiktajā apmērā vai vismaz 300 000 euro gadā līdz kārtējā gada 31.decembrim, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Noteiktais minimālā ieguldījuma apmērs noteikts, pamatojoties uz iegūto informāciju par pakalpojumu sniedzēju šobrīd veikto ieguldījumu Latvijā radīto Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā un licencēšanā. Likumprojekta 2.pantā ietvertajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 50.punktā paredzētais pārejas periods līdz 2029.gadam ir kopā ar nozares pārstāvjiem rasts kompromiss, dodot laiku uzskaites sistēmas izstrādei un ieviešanai uzņēmumos. Pārejas periods iestājas līdz ar Likumprojekta spēkā stāšanos par laika periodu no 2026.gada 1.janvāra un nākamo pilno kalendāro gadu tam sekojošā kalendārajā gadā. Plānots, ka audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji ieguldījumus sāk veikt uzreiz pēc Likumprojekta spēkā stāšanās no 2026.gada 1.janvāra un pirmajā ieguldījumu periodā tie iegulda vai veic iemaksas Likumprojekta 1.pantā ietvertajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā noteiktajā veidā un 23.panta 5.⁵ daļā noteiktajā apmērā vai 300 000 euro gadā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Likumprojektā pārejas periodā paredzētais finansiālais ieguldījums 3,5 % apmērā Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā var būt arī zemāks par pārejas periodā paredzēto minimālo iemaksu 300 000 euro gadā.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 3.punkta pirmajā teikumā noteikts, ka finansiālo iemaksu pamatā ir tikai ieņēmumi, kas gūti mērķauditorijas dalībvalstīs. Likumprojekta 2.pantā ietvertā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 50.punktā paredzētais nosacījums veikt ieguldījumu 300 000 euro apmērā ir saistīts ar elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attiecīgo ieņēmumu apmēru. Attiecīgi minētais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 50.punkts ir atbilstošs Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 3.punkta pirmajā teikumā noteiktajām prasībām. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas preambulas 36.apsvērumā skaidrots, ka dalībvalstu noteikts finansiāls pienākums mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, var izpausties kā tiešas iemaksas Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā un to tiesību iegūšanā. Minētajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 50.punktā paredzētais ieguldījums  300 000 euro apmērā ir tiešas iemaksas. Minētais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 50.punkts ir kompromisa nosacījums, kas  panākts sarunās ar mediju nozari. Šāda minimālā apmēra 300 000 euro gadā iemaksa ir saistīta ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu ieņēmumu, kas gūti Latvijā, apmēru. Saskaņā ar nozares pārstāvju (TV3 Group, Tet, LMT) sniegto informāciju 300 000 euro gadā ir vidējais finansiālais ieguldījums, kādu jau šobrīd veic pakalpojumu sniedzēji satura latviešu valodā veidošanai. . Šis vidējais finansiālais ieguldījuma apmērs ir atbilstošs faktiskajai situācijai, nozares sniegtās informācijas patiesumu apliecina Nacionālais kino centrs ar tam pieejamo informāciju no finansēšanas konkursu pieteikumiem, kuros kā papildu finansētājs ir norādīti kādi no straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šis konkrētā summā izteiktais ieguldījums pārejas periodā ir saistīts ar ieņēmumiem, kas gūti Latvijā.

Likumprojekta 2.pants arī paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumus ar 51.punktu, kas paredz, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis atskaiti par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem pirmo reizi iesniedz līdz 2027.gada 1.jūnijam par laika periodu no 2026.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim.