Anotācija

Pasākumu nepieciešamību aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu stāvokļa uzlabošanai saskaņā ar sugu aizsardzības un dabas aizsardzības plāniem nosaka Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam [4], kā arī vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) secināts, ka pēdējā desmitgadē bioloģiskā daudzveidība Latvijā ir turpinājusi pasliktināties un kā galvenie situācijas pasliktināšanās iemesli ir antropogēnā slodze, neilgtspējīga lauksaimniecības  un mežsaimniecības prakse, kā arī vides piesārņojums. Lai samazinātu antropogēno slodzi uz ekosistēmām un uzlabotu bioloģisko daudzveidību ir izvirzīti sekojoši apakšmērķi bioloģiskās daudzveidības jomā:
 - bioloģiskās daudzveidības, t.sk. īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, un vērtīgo ainavu saglabāšana;
 - dabas kapitāla saglabāšana un pārvaldība (ietver ekosistēmu pakalpojumus, degradēto teritoriju atjaunošanu un dabas kapitāla izmantošanu ekonomikā).
Nepieciešamību nodrošināt dabas vērtību saglabāšanu nosaka arī  Regula (ES) Nr. 2024/1991 par dabas atjaunošanu (turpmāk - Dabas atjaunošanas regula), kura stājās spēkā 2024. gada 18. augustā un nosaka dalībvalstīm līdz 2030.gadam prioritāri veikt biotopu atjaunošanas darbības Natura 2000 teritorijās. Lai to īstenotu, ir noteikti konkrēti, juridiski saistoši mērķi un pienākumi, kas jāizpilda ar mērķi atjaunot sauszemes, jūras, saldūdens, meža, lauksaimniecības un urbānās jeb pilsētu ekosistēmas. Eiropas Vides aģentūras pēdējā ziņojumā akcentēts sugu dzīvotņu un biotopu nelabvēlīgais stāvoklis, kurš turpina pasliktināties. No biotopiem vissliktākā situācija ir mitrājiem, kāpām un zālājiem, bet no sugām – apputeksnētājiem[5].  Biotopu kartēšanas projekta laikā iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka no apsekotajiem purvu biotopiem 33% ir vidējas un zemas kvalitātes, meža biotopi 40% gadījumu ir vidējas un zemas kvalitātes, bet tikai 10% mežu ir bioloģiski vērtīgi, zālāju skaits strauji samazinās un nu vairs sasniedz tikai 1% no Latvijas teritorijas, no saldūdeņiem aptuveni 60% atrodas vidējas un zemas kvalitātes grupā. Vienlaikus biotopu kartēšanas laikā atklātas daudzas līdz šim nezināmas, tostarp ES nozīmes, sugu atradnes, kas dod būtisku pienesumu Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas pasākumu nozīmībā un šo sugu izplatības un aizsardzības stāvokļa nodrošināšanā[6].

Vēl viens drauds biotopu un sugu labvēlīga stāvokļa saglabāšanai ir cilvēka darbību jeb antropogēnā ietekme. Attīstoties ekotūrismam, ar vien ir pieaudzis apmeklētāju skaits dažādās aizsargājamās dabas teritorijās. Tūrisma radītā ietekme ĪADT galvenokārt ir saistīta ar tādām negatīvām ietekmēm kā biotopu nobradāšana, traucējumi jutīgām putnu sugām (jo īpaši riesta un ligzdošanas laikā), piegružošana ar atkritumiem, eitrofikācija, īpaši aizsargājamo augu sugu iznīcināšana (nobradāšana, noraušana), ugunskuru veidošana un  kurināšana tam nepiemērotās vietās un mirušās koksnes savākšana nesankcionētu ugunskuru veidošanai, skrāpējumu veidošana atsegumos un iežos utt. Biotopu jūtīgums pret cilvēku ietekmi ir atšķirīgs, vislielākā nobradāšanas ietekme ir novērojama dažādos piekrastes biotopos un biotopos, kas saistīti ar dažādām reljefa formām, piemēram, gravu un nogāžu mežos un atsegumos. Nobradāšana negatīvi ietekmē arī purvu un mežu biotopus, slapjus zālājus reljefa pazeminājumos un palienēs, avotus un avoksnājus. Savukārt no nepareizi organizētas tūrisma plūsmas cieš putni, jo var tikt traucēti to ligzdošanas procesi, sevišķi jutīgi ir plēsējputni un vistveidīgo kārtas putni. Ierīkotu labierīcību trūkums veicina biotopu eitrofikāciju un piegružo apkārtni intensīvi apmeklētās vietās [7].
          Biotopus un sugu dzīvotnes apdraud arī invazīvas sugas, kuras ir uzskaitītas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/1141 (2016. gada 13. jūlijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 1143/2014 pieņem sarakstu ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas ES. Tā paredz veikt kompleksus pasākumus, lai nepieļautu invazīvo sugu izplatību, jo tās rada draudus bioloģiskajai daudzveidībai, videi un cilvēka veselībai. Invazīvās sugas var nodarīt tiešu kaitējumu vietējām sugām, piemēram, plēsonības rezultātā, konkurējot par resursiem – barību un dzīvotnēm – un pārnēsājot slimības. Dažas invazīvo augu sugas izmaina augsnes ķīmisko sastāvu, apgrūtinot vietējo augu izdzīvošanas spējas, var traucēt apputeksnēšanas un sēklu izplatīšanās procesus, ietekmējot augu vairošanos, mainīt ekosistēmu struktūru un funkcijas, piemēram, invazīvie augi var palielināt kūlas ugunsgrēku riskus, ietekmēt hidroloģisko režīmu, kā arī barības vielu apriti.
ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5. prioritārā virziena “Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte” noslēguma izvērtējumā (turpmāk -  5.PV ziņojums) ir sniegti vairāki stratēģiskie ieteikumi, kas izstrādāti, balstoties uz ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda projektu īstenošanas pieredzi. Kā viens no ieteikumiem, kas iekļauts arī 2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas MK noteikumu projektā, ir nepieciešamība vienlaikus ar bioloģiskās daudzveidības pasākumiem, kur paredzēta arī antropoloģisko slodzi mazinošas infrastruktūras izveide, paredzēt arī konkrētus biotopu apsaimniekošanas pasākumus, kas noteikti dabas aizsardzības plānos, biotopu aizsardzības plānos un/vai sugu aizsardzības plānos, tādejādi ļaujot efektīvāk uzlabot biotopu un sugu stāvokli. Tāpat 5.PV ziņojumā ir norādīts, ka plānojot investīcijas atbalsts prioritāri būtu jāparedz jau esošu vides objektu un infrastruktūras attīstībai un papildināšanai (jaunu darbību attīstīšanai jau esošos objektos).

Lai secīgi un efektīvi risinātu iepriekšminētās problēmas, ES kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" (turpmāk – 2.2.3 SAM) ietvarā pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas īstenošanai. Šo atlases kārtu ietvaros  paredzēts veikt darbības, kas uzlabotu dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, īstenojot aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus Natura 2000 teritorijās un tām piegulošās teritorijās, kas ir ĪADT, iekļaujot biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanu un infrastruktūras izveidi antropogēnās slodzes mazināšanai, dabas, biotopu un sugu aizsardzības plānu ieviešanu. Ar piegulošu teritoriju saprot teritoriju, kas robežojas ar Natura 2000 teritoriju un tajā var tikt īstenotas darbības Natura 2000 teritorijas aizsardzības mērķa sasniegšanai attiecībā uz degradētu teritoriju atjaunošanu.
Ar biotopu atjaunošanu saprotot biotehnisku pasākumu kopumu, lai atjaunotu vides apstākļus, tai raksturīgo struktūru un sugu sastāvu vietā, kur sākotnēji ir pastāvējis vai vēl jo projām eksistē biotops sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī (degradēts biotops). Biotopu apsaimniekošana ir darbību kopums, kas aptver gan aktīvas, gan pasīvas darbības, tostarp neiejaukšanos dabiskos procesos, un biotehnisku pasākumu kopumu, kuru mērķis ir uzturēt biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli [8], tai skaitā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai var veikt dažādas darbības antropogēnās slodzes samazināšanai.
2.2.3.3.pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārta tiks atbalstīta antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras, piemēram, dabas tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras (skatu laukumu un platformu, torņu, gājēju laipu, taku, velomaršrutu, stāvlaukumu, atpūtas vietu, laivu piestātņu u.c.) izveidošana. Tādējādi samazinot apmeklētāju radīto negatīvo ietekmi uz teritorijā sastopamajām vērtībām, sugu un biotopu stāvokli un veicināta apmeklētāju informētību un izziņu par dabas procesiem, infrastruktūra jāveido saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem.
2.2.3.3.pasakuma trešās un ceturtās kārtas ietvaros iespējams veikt jau esošas infrastruktūras atjaunošanu Natura 2000 teritorijās, ja šīs infrastruktūras atjaunošanas darbības nav iepriekšējā ES struktūrfondu un kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros izveidotā infrastruktūra. Vienlaikus var tikt veikti infrastruktūras atjaunošanas darbi tādai infrastruktūrai, kas izveidota ES struktūrfondu un kohēzijas fonda 2007. - 2013. gada plānošanas periodā un senākos plānošanas periodos, jo vairs nav spēkā esoša prasība par projekta rezultātu ilgtspējas uzturēšanu,  infrastruktūrai ir beidzies projekta dzīves cikls un pēcuzraudzība. Kā arī var tikt veiktas biotopu un sugu apsaimniekošanas darbības tajās pašās labvēlīgi ietekmētajās (biotopa un sugu dzīvotņu stāvokļa labāku aizsardzības statusu sasniegšanu īstenoto darbību rezultātā) Natura 2000 platībās kā iepriekšējos plānošanas periodos, piemēram, ES struktūrfondu un kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada 5.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas" 5.4.3.2. pasākuma "Kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās" teritorijās, ar nosacījumu, ja faktiskās darbības tiek īstenotas citās tiešo jeb faktisko darbību ietekmētās teritorijās un nedublējas.
pasākuma trešās un ceturtās kārtas iznākuma rādītāju plānots sasniegt 21 254 hektāru platībā, no kuriem 2.2.3.3. pasākuma trešajā atlases kārtā jāsasniedz 14 170 hektāru platība, bet 2.2.3.3. pasākuma ceturtajā atlases kārtā - 7 084 hektāru platība. Šajā rādītājā tiek ieskaitītas aizsardzības un atjaunošanas pasākumu labvēlīgi ietekmētās Natura 2000 tīkla teritoriju platības. 2.2.3.3. pasākuma ceturtajā kārtā labvēlīgi ietekmētās teritorijas platību nosaka DAP atbilstoši DAP izstrādātajai metodikai, bet ceturtās kārtas projektu iesniegumā plānotās platības apmērs jāpamato ar DAP sākotnējo atzinumu. Lai saņemtu sākotnējo atzinumu ir jāiesniedz ģeotelpiskie dati saskaņā ar DAP noteikto datnes struktūru un formātu ar piesaisti Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai. Sākotnējais atzinums tiks sniegts desmit darba dienu laikā, un ir jāiesniedz vēlākais 20 darba dienas pirms projekta iesniegšanas termiņa. Ja sniegtā informācija ir nepietiekama vai datu formāts neatbilstošs, DAP var pieprasīt atkārtoti precizēt informāciju un pagarināt sākotnējā atzinuma sagatavošanu par 10 darba dienām. Sākotnējā atzinumā jānorāda projekta ietekmētā platība gan hektāros, gan procentos attiecībā pret kopējo Natura 2000 teritorijas platību. Projekta noslēgumā projekta ietekmēto platību apliecina DAP atzinums. Trešajā projektu kārtā projekta rezultāta radītāja sasniegšanu apliecina projekta iesniedzējs.
 Kā rezultāta rādītājs noteikts “Atjaunotas degradētās ekosistēmas”, kurā ieskaita faktiskās Natura 2000 un tām piegulošās platības, kurās veikti atjaunošanas darbi ES nozīmes biotopos un sugu dzīvotnēs, ar tām saistītos degradētos biotopos un dzīvotnēs, kā arī platības, kurās īstenoti invazīvo sugu ierobežošanas pasākumi. Ar ES nozīmes biotopu teritorijām šo MK noteikumu kontekstā saprotamas teritorijas, kas projekta iesniegšanas brīdī ir reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Kopā 2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas ietvaros veikto tiešo darbību rezultātā plānots atjaunot degradētās ekosistēmas 8 515 ha platībā, no kurām 2.2.3.3. pasākuma trešajā atlases kārtā 5 676 hektāru platībā, bet 2.2.3.3. pasākuma ceturtajā kārtā - teritorijas 2 839 hektāru platībā. Trešajā projektu kārtā projekta rezultāta radītāja sasniegšanu apliecina projekta iesniedzējs. Ceturtajā kārtā projekta iesniegumā norādīto atjaunoto degradēto teritoriju platību pamato sniedzot apliecinājumu. Projekta noslēgumā tiešo darbību platību apliecina sugu un biotopu eksperta atzinums. Ceturtajā kārtā katrā projektu iesniegumā jāsasniedz atjaunotas degradētas teritorijas platība vismaz 100 ha apmērā.
2.2.3.3. pasākuma trešā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, jo plānots tikai viens projekta iesniedzējs – DAP, bet pasākuma ieviešanas ceturtā kārta tiks īstenota kā atklāta projektu iesniegumu atlase, kur kā projektu iesniedzēji plānotas pašvaldības vai to iestādes, kuru teritorijās atrodas 2.2.3.3. pasākuma ceturtās kārtas mērķteritorijas.
Ņemot vērā VARAM līdzšinējo pieredzi ES fondu 2007.-2013.gada un 2014. – 2020. gada plānošanas perioda aktivitāšu un pasākumu ietvaros veikto gan atklātu, gan ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, ir secināms, ka ar dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu saistītu projektu ieviešanā piemērotākais mehānisms ir ierobežotas un atklātas projektu iesniegumu atlases apvienošana, kad potenciālo projektu saraksts, piešķiramā finansējuma apmērs un sasniedzamie rezultāti tiek definēti pirms projektu iesniegumu atlases uzsākšanas. 
2.2.3.3. pasākuma ietvaros projekta dzīves cikls aptver projekta īstenošanas laiku un piecu gadu pēcuzraudzības periodu. Bet, ja projektā paredzēta infrastruktūras izbūve, tad tiek piemērots 10 gadu pēcuzraudzības periods pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas. Projekta rezultātu uzturēšana jāveic tā, lai tiktu nodrošināta ilgtspēju, uzturēšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar  sugu aizsardzības plānu, dabas aizsardzības plānu vai biotopu aizsardzības plānu Natura 2000 teritorijās. Ja izveidotās vai atjaunotās infrastruktūras kalpošanas laiks ir paredzēts garāks par 10 gadiem pēc projekta pabeigšanas, jānodrošina visu projekta iesniegumā norādīto infrastruktūras kalpošanas laiku.
[4] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans
[5] https://eea.europa.eu/en/topics/in-depth/biodiversity
[6] Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” Pieejams: https://www.daba.gov.lv/lv/media/17202/download?attachment
[7] Metodika projektu ieguldījuma efektivitātes novērtēšanai darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.1. specifiskā atbalsta mērķa „Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas” 5.4.1.1. pasākuma „Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās”  un 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa "Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai" 5.4.3.2. pasākuma "Kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās" projektos.
[8] Biotopu saglabāšanas vadlīnijas. Pieejams: https://www.daba.gov.lv/lv/biotopu-saglabasanas-vadlinijas

Pieejamais finansējums
noteikumu projektā paredzētais pasākuma trešās kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 18 823 530 euro, tai skaitā ERAF finansējums 16 000 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums un kas nepārsniedz 2 823 530 euro vai privātais finansējums. Privātais finansējums tiek paredzēts gadījumos, ja tiek piesaistīts sadarbības partneris, kurš ir fiziska vai juridiska persona.
ceturtās atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 561 765 euro, tai skaitā ERAF finansējums 7 277 500 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību budžeta līdzfinansējums, kas nepārsniedz 1 284 265 euro apmēru vai privātais finansējums. Privātais finansējums tiek paredzēts gadījumos, ja tiek piesaistītas fiziskas vai juridiskas personas.
trešā un ceturtā projektu atlases kārta noris paralēli. Pasākuma trešajā un ceturtajā kārtā atbalsts tiek sniegts granta veidā.
Gadījumā, ja ceturtajā atlases kārtā netiek izmantots viss kārtai paredzētais ERAF finansējums var tikt īstenots atkārtots uzsaukums vai arī neizmantotā finansējuma daļa, ja tas ir nepieciešams, tiek novirzīta projekta trešās atlases kārtas darbību nodrošināšanai, vai arī tiek pārdalīta citu 2.2.3.SAM “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” pasākumu nodrošināšanai, pamatojoties uz atbildīgās iestādes lēmumu.
2.2.3.3. pasākuma pasākumā elastības finansējums netiek plānots, 2.2.3.3. pasākuma elastības finansējums ir iekļauts ES kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” 2.2.1.1.pasākuma "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" finansējumā, lai nodrošinātu Programmas 2.2. prioritātes "Vides aizsardzība" ERAF finansējuma kopējo elastības apjomu.
 
Projekta iesniedzējs, sadarbības partneris
Projekta iesniedzējs pasākuma trešās kārtas ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ir dabas aizsardzības politikas īstenošana sugu un biotopu aizsardzības jomā, – DAP. Pasākuma ceturtās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir pašvaldības vai tās iestādes, kuru teritorijās atrodas pasākuma mērķteritorijas. Pasākuma trešās un ceturtās kārtas mērķa grupas ir dabas un vides aizsardzības, uzraudzības un kontroles institūcijas, kā arī pašvaldības, fiziskas un juridiskas personas, kuru teritorijā atrodas ĪADT un kas ir Natura 2000 tīkla sastāvdaļa vai Natura 2000 teritorijām pieguļošas teritorijas, kurās ir nepieciešams veikt sugu un biotopu vai ar tām saistīto potenciālo dzīvotņu atjaunošanu (degradētas ekosistēmas) un invazīvo sugu apkarošanas pasākumi, kas saistīti ar ES nozīmes biotopiem un sugu dzīvotnēm.
Projekta trešās atlases kārtā finansējuma saņēmējs ir DAP. Atbilstoši 2009.gada 2.jūnija MK noteikumiem Nr. 507 “Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.507), DAP veic tādas funkcijas kā, piemēram, Saeimas un MK izveidoto ĪADT pārvaldīšana, kā arī valsts dabas aizsardzības politikas īstenošana, tai skaitā sugu un biotopu aizsardzības jomā. Saskaņā ar nolikumu DAP organizē un uzrauga dabas aizsardzības, sugu aizsardzības plānu un biotopu aizsardzības plānu izstrādi un atjaunošanu, kā arī veicina un koordinē minēto plānu ieviešanu, veic Saeimas un MK izveidoto ĪADT pārvaldīšanu, valsts dabas aizsardzības politikas (tai skaitā sugu un biotopu aizsardzības jomā) īstenošanu, attiecīgi visprecīzākā informācija par valstij izvirzīto mērķu bioloģiskās daudzveidības un statusa uzlabošanas jautājumos sasniegšanu, un par teritorijām, kurām primāri nepieciešama apsaimniekošanas darbības, ir pieejama DAP. Vairāki VARAM esošie valsts nekustamie īpašumi ir nodoti DAP valdījumā, tādējādi uzliekot par pienākumu veikt šo īpašumu apsaimniekošanu. DAP mērķtiecīgi un efektīvi var izvēlēties projekta īstenošanas teritorijas, kurām ieguvumi no 2.2.3.3. pasākuma īstenošanas būs vislielākie un visefektīvāk palīdzēs sasniegt Latvijai noteiktos mērķus. Tāpat DAP organizē īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu optimālus uzturēšanas, atjaunošanas un aizsardzības pasākumus, sagatavo informāciju sabiedrībai un Eiropas Komisijai par Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000), īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem.
Projekta trešajā kārtā, finansējuma saņēmējs sekmīgai projekta darbību izpildei var piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus. Kā sadarbības partneri projektā var tikt piesaistīti Natura 2000 teritoriju vai tām piegulošu teritoriju pārvaldītāji, kuru valdījumā, turējumā vai īpašumā atrodas šīs teritorijas, un tās ir:
-citas valsts tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības vai to iestādes, kuru uzdevumos ietilpst šo teritoriju apsaimniekošanas, pārvaldība vai aizsardzība. Pasākuma trešajā kārtā pašvaldība projektā var piedalīties tikai ar savu īpašumu;
-valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kuras īsteno pārvaldes deleģētās funkcijas šo teritoriju apsaimniekošanā, pārvaldībā un aizsardzībā;
- fiziskas un juridiskas personas. Starp tiem arī nodibinājumi un biedrības, kas ir juridiskas personas, kuru darbību mērķis ir dabas aizsardzība vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzlabošana.   

Projekta ceturtajā kārtā finansējuma saņēmējs ir pašvaldības vai to iestādes,  kuru teritorijā atrodas Natura 2000 vai tai pieguloša teritorija, kurā veicamas apsaimniekošanas darbības to stāvokļa uzlabošanai. Pašvaldību vai to iestāžu iesaiste projekta darbību īstenošanā ir atbilstoša Pašvaldību likuma 4.panta 20. apakšpunktam, kas nosaka, ka pašvaldības uzdevums ir veicināt dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, kā arī noteikt publiskā lietošanā esoša pašvaldības īpašuma izmantošanas kārtību, ja likumos nav noteikts citādi.
Projekta darbību sekmīgai izpildei 2.2.3.3.pasākuma ceturtajā kārtā finansējuma saņēmējs var piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus, kuru īpašumā, valdījumā vai turējumā atrodas Natura 2000 vai tai pieguloša teritorija:
-citas pašvaldības vai to iestādes, kuru uzdevumos ietilpst šo teritoriju apsaimniekošanas, pārvaldība vai aizsardzība.
-valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru pārvaldes deleģētajās funkcijās ietilpst Natura 2000 vai tai piegulošu īpašumu apsaimniekošana, pārvaldība vai aizsardzība;
-juridiskas un fiziskas personas, tostarp nodibinājumi un biedrības, kas ir juridiskas personas, kuru darbību mērķis ir dabas aizsardzība vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzlabošana.  
Sadarbības partnera piesaiste 2.2.3.3. pasākumā ir svarīga, jo finansējuma saņēmēja izvēlētā projekta īstenošanas vieta var atrasties vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, tāpat arī kapitālsabiedrību valdījumā, fizisku un juridisku personu īpašumā, tādējādi sadarbības partnera piesaiste atvieglo projekta īstenošanu, turklāt, sadarbības partnera piesaiste, ja piesaistītais sadarbības partneris jau iepriekš ir veicis līdzīgas darbības vai piedalījies līdzīgos projektos var pozitīvi ietekmēt pasākuma īstenošanas procesu, daloties ar zināšanām un pieredzi.
Projektā piesaistot sadarbības partneri, kas ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības, tiek sniegta iespēja īstenot projekta darbības valstij vai pašvaldībai piekrītošās un valsts/pašvaldību jeb visas sabiedrības  īpašumā esošās zemēs, kas ir nodotas kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā un nodrošināt šajās teritorijās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar pārvaldes deleģētajām funkcijām.
2.2.3.3.pasākuma trešās un ceturtās kārtas ietvaros sadarbības partneris iesaistās noteikto projekta mērķu un rezultātu sasniegšanā un dara to atbilstoši nosacījumiem, par kādiem finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ir vienojušies līgumā par savstarpējo sadarbību projekta īstenošanas laikā, ievērojot 2023. gada 13. jūlija MK noteikumos Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā” noteiktās minimālās prasības par informāciju, kas finansējuma saņēmējam jāiekļauj sadarbības līgumā.  

Atbalstāmās darbības un izmaksas

2.2.3.3.pasākuma ietvaros ir atbalstāmas tādas darbības, kas veicinās ekosistēmu un  bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, invazīvo sugu ierobežošanu un degradētu biotopu atjaunošanu Natura 2000 teritorijās un tām piegulošās teritorijās sauszemes, piekrastes un saldūdens ekosistēmās saskaņā ar dabas aizsardzības, biotopu aizsardzības un sugu aizsardzības plāniem nolūkā palīdzēt ekosistēmām sasniegt labu stāvokli un aizsargāt ekosistēmas, kas jau ir labā stāvoklī. Ja darbības, kas jāveic biotopu uzlabošanai nav minētas dabas aizsardzības plānā, tās var pamatot ar sugu un biotopu aizsardzības plānā minētajām apsaimniekošanas darbībām.
Šajā pasākumā nav atbalstāmas darbības jūras ekosistēmās.
Ir pieļaujama “zaļās” infrastruktūras izveide (tostarp “zilās”, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām). Ar "zaļo" infrastruktūru saprotot tādu infrastruktūru, kas ir stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu un stiprinātu šo pašu ekosistēmu noturību pret nelabvēlīgiem faktoriem. Tas ietver “zaļās” zonas (tostarp “zilās”) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) teritorijās, piemēram augsnes erozijas mazināšana kāpu joslā vai ūdenstilpņu/ūdensteču krastos izmantojot dabā balstītus risinājumus, kā augu stādījumi, akmeņu krāvumi, dīķu tīrīšana ar mērķi uzlabot ES nozīmes biotopu kvalitāti, teritoriju labiekārtošanā izmantojot ūdens caurlaidīgus segumus, u.c.
2.2.3.3. pasākuma ietvaros var tikt veikta ES struktūrfondu un kohēzijas fonda 2007. - 2013. gada plānošanas perioda izveidotās infrastruktūras atjaunošana vai demontāža, ja vairs nav spēkā esošas saistības par projekta rezultātu ilgtspējas uzturēšanu.
Gadījumos, ja Natura 2000 teritorijai nav spēkā esoša dabas aizsardzības plāna un reizē norit dabas aizsardzības plāna izstrāde un uz projekta darbībām nav attiecināms sugu vai biotopu aizsardzības plāns, teritorijā var tikt īstenotas sekojošas darbības:
1. Antropogēnas slodzes mazinošas infrastruktūras, kas izveidota 2007. -2013. gada plānošanas periodā, ja tai ir beidzies projekta dzīves cikls un nav spēkā prasība par pēcuzturēšanu,  atjaunošana, atjaunojot to sākotnējā apjomā un tajā pašā vietā. Izmaiņas infrastruktūrā, var būt saistītas tikai ar papildus apmeklētāju drošības, klimatdrošināšanas un piekļūstamības risinājumiem, nemainot sākotnējo infrastruktūras apjomu un novietojumu;
2. Antropogēnās slodzes mazinošas infrastruktūras, kas izveidota 2007 – 2013. gada plānošanas periodā, ja tai ir beidzies projekta dzīves cikls un nav spēkā prasība par pēcuzturēšanu, demontāža, ja tā ir nolietojusies, izmantošanai bīstama vai monitoringa dati norāda, ka apmeklētāju skaita vai sugu un biotopu stāvokļa dēļ, to nav nepieciešams atjaunot;
3. Biotehniskas darbības biotopu un sugu dzīvotnēs ar mērķi atjaunot un uzturēt to labvēlīgo aizsardzības statusu, ja tie neietver būvdarbus;
4. Biotehniskas darbības biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanai un labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai saskaņā ar spēkā esošiem būvprojektiem, kuri apstiprināti pirms dabas aizsardzības plāns zaudējis spēku.

2.2.3.3.pasākuma trešajā un ceturtajā kārtā netiek atbalstītas sekojošās darbības:
- jaunu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu izveide;
- jaunu dabas aizsardzības plānu un sugu aizsardzības plānu izstrāde;
- darbības jūras ekosistēmās;
- atkritumu tvertņu uzstādīšana projekta īstenošanas teritorijās, lai sekmētu sabiedrības izglītošanu un ieradumu maiņu ievērojot principu "ko atnesi, to aiznesi";
- ES struktūrfondu un Kohēzijas politikas programmas 2014 – 2020. gada plānošanas projektu ietvaros izveidotās antropogēnās infrastruktūras uzturēšanas pasākumi, piemēram, krāsojuma atjaunošana, bojātu infrastruktūras sastāvdaļu atjaunošana vai aizvietošana, utt.

2.2.3.3. pasākuma ietvaros projektam tiek plānotas tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas. 

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver tādas darbības projekta mērķa sasniegšanai, kā, piemēram: 
*projekta iesnieguma un projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām, nepārsniedzot desmit procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tostarp izmaksas dabas un vides jomas ekspertu atzinumu sagatavošanas izmaksas, hidroloģisko modeļu  un aprēķinu izmaksas, būvprojekta izstrādes, tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanu saistītās izmaksas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā,  autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas, kā arī zemju kadastrālā uzmērīšana;
*ES nozīmes biotopu teritoriju apsaimniekošanas pasākumu veikšana Natura 2000 teritorijās, piemēram,
- Biotopa veidam raksturīgo apstākļu uzturēšana vai atjaunošana, optimālu hidroloģisko apstākļu uzturēšana vai atjaunošana (piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošana, tīrīšana vai likvidēšana), zālāju pļaušana vai ganīšana, nevēlamā apauguma likvidēšana (piemēram, krūmu ciršana, kontrolēta dedzināšana, koku sagāzumu likvidēšana, paaugas likvidācija un izvākšana), augsnes erozijas un izskalošanu mazinoši pasākumi (piemēram, kāpu un stāvkrastu nostiprinājumu izveide), ūdens tilpņu tīrīšana (piemēram, ūdenstilpņu gultņu tīrīšana, niedru un citu ūdensaugu izpļaušana un to atlikumu izvākšana, bebru dambju nojaukšana), upju garenvirziena nepārtrauktības nodrošināšana, straujteču atjaunošana,  ūdenstilpņu, ūdensteču un jūras krastu nostiprinājumu veidošana, kopšanas cirtes īstenošana, utt.
- Darbību sekmīgai īstenošanai var tikt piesaistīti attiecīgo jomu speciālisti, piemēram, hidrobiologi, ihtiologi, biotopu eksperti, botāniķi, ģeologi utt. Tā pat, atjaunojošo un stāvokli uzlabojošo darbību noteikšanai var tikt veikti dažādas analīzes, piemēram, ūdens kvalitātes noteikšana (ūdens hidroķīmisko rādītāju noteikšana - skābekļa satura, ūdens cietības, fosfora un slāpekļa daudzuma un citu parametru noteikšana), augsnes izpētes darbības (piemēram, augsnes sastāva un pH noteikšana); ES nozīmes sugu populāciju uzturēšana un sugu aizsardzības plānu ieviešana, piemēram, pielāgojot citu savvaļas sugu populāciju tā, lai aizsargājamās sugas funkcijas ekosistēmā (barošanās, dzīvotnes vietas, vairošanās vai migrācijas) tiktu saglabātas maksimāli tuvu to dabiskajām funkcijām.
- Var tikt veiktas citu sugu aizsardzības plānā norādīto darbību īstenošana, piemēram, putnu riesta vietu atjaunošana, kopšana un labvēlīgā stāvokļa saglabāšana, bioloģiski vērtīgu koku apsaimniekošana, kas ir osmoderma dzīvotnes, bet nav sasnieguši dižkoku izmērus, tāpat teritoriju atēnošana, oļu-grants ievietošana nārsta vietu ierīkošanai, zivju ceļu atjaunošana, caurteku ierīkošana abinieku migrācijai u.c., nepieciešamības gadījumā var tikt piesaistīti jomu speciālisti - biotopu eksperti, ornitologi, entomologi, ihtiologi, hidrobiologi u.c. speciālisti;
- Ar aizsardzības plānu ieviešanu saistītie izdevumi, piemērām, projekta īstenošanas teritoriju apsekošana un datu ievākšana, sugu eksperta konsultācijas, apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitorings, populāciju lielumu noteikšana, sugu un biotopu monitorings un ekoloģiskie pētījumi un citu sugu aizsardzības plānos minēto aktivitāšu veikšana sugu stāvokļa uzlabošanai u.c.
* ''zaļās'' (tostarp “zilās”) infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās, ja dabas aizsardzības plānā ir paredzētas darbības, ko var panākt izmantojot “zaļās” infrastruktūras risinājumus, piemēram, ūdenstilpņu un ūdensteču krasta stiprināšana izmantojot dabā esošus risinājumus, kā piemēram augu stādījumus, akmeņu krāvumus u.c.;
* pasākumi invazīvo sugu ierobežošanai – piemēram, adaptīvā pļaušana vai adaptīvā ganīšana, teritorijas mehāniska apstrāde (ravēšana, frēzēšana), ziedu un sēklu nogriešana, noklāšana ar gaismu necaurlaidīgu materiālu, piemēram, plēvi vai mulču, ķīmiskas ierobežošanas metodes izmantojot Latvijas Republikas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos herbicīdus, tāpat dažādas kombinētas metodes. Ar invazīvajām sugām Latvijā var iepazīties DAP mājaslapā - https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas;
* jaunas antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve Natura 2000 teritorijās, piemēram, dabas vai velosipēdu taku izveide, labierīcību izveide, auto stāvlaukumu ierīkošana, atpūtas vietu iekārtošana utt.;
* jau esošas antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras atjaunošanas vai demontāžas darbu veikšana, piemēram, skatu platformu, skatu torņu vai citas infrastruktūras labošanas vai atjaunošanas darbību veikšana, piemēram, bojātu elementu labošana vai nomaiņa, infrastruktūras papildināšana ar jauniem elementiem utt., kas nav ES struktūrfondu un kohēzijas politikas programmas 2014 – 2020. gada plānošanas projektu ietvaros izveidotās antropogēnās infrastruktūras uzturēšanas pasākumi;
* ar antropogēnas slodzes infrastruktūru funkcionāli saistītās infrastruktūras būvniecības izmaksas, tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju, iekšējo un ārējo inženiertīklu ierīkošana un ar tiem saistīto būvju izveide, kā piemēram, elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūves vai pārbūves, ar to saistītās jaudas palielināšanas izmaksas, iekārtu un tāda aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai kas nepieciešams būves funkcionalitātes nodrošināšanai, piemēram videi draudzīga apgaismojuma izbūves izmaksas, tai skaitā inovatīvi apgaismojuma risinājumi. Kā arī būves funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu izbūve projekta teritorijas labiekārtošanai un drošībai, tai skaitā apgaismojumam, videonovērošanai un digitālo ierīču uzlādei;
* teritorijas labiekārtošanas, tai skaitā teritorijas apzaļumošanas un koku stādīšanas veikšana, teritorijas labiekārtošanas elementu iegāde un uzstādīšana (piemēram, apgaismojuma elementi, soliņi, celiņi utt.) Natura 2000 tīkla teritorijās, kur notikusi infrastruktūras izveide antropogēnās slodzes mazināšanai, norāžu izvietošanai par teritorijas pieejamību dažādām sabiedrības grupām;
* zemes vai īpašuma vērtības pieauguma noteikšanas izmaksas, kas izriet no invazīvo sugu ierobežošanas un izplatības mazināšanas pasākumiem, novērtējumu veic pirms darbību veikšanas un pēc darbību pabeigšanas, izvērtē neatkarīgs kvalificēts eksperts;
* informācijas un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojuma iegādes vai nomas, uzstādīšana un licenču izmaksas, tostarp videonovērošanai un apmeklētāju skaita reģistrēšanai;
* piekļuves infrastruktūras izveide un atjaunošana Natura 2000 tīkla teritorijām, gadījumos, ja projekta mērķteritorijai ir apgrūtināta vai nav pieejama piekļuve, piemēram, var tikt izbūvēti pievedceļi, tilti vai laipas, atjaunotas brauktuves, caurtekas, lai konkrētajā teritorijā būtu iespējams īstenot projekta aktivitātes biotopos un sugu dzīvotnēs, kā arī infrastruktūras attīstībā. Tostarp esošās piekļuves infrastruktūras diagnostika, teritorijas labiekārtošanas izmaksas, kas nepieciešams infrastruktūras vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai, kas nepieciešams, infrastruktūras funkcionalitātes nodrošināšanai un ar infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā saistītie izdevumi. Izbūvētās piekļūstamības infrastruktūras izmaksas nedrīkst pārsniegt 10% no kopējām attiecināmajām izmaksām;
* infrastruktūras izbūve, kas nepieciešama apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai, piemēram, ja tiek izmantoti ganāmpulki zālāju apsaimniekošanā, var tikt izbūvēti aploki un sētas, lai varētu īstenot noganīšanu, u.c.,  bet ne vairāk kā 10% apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām;
* sabiedrību informējošu un dabas izglītību veicinošu pasākumu un materiālu izveide, tostarp iekļaujot dažādus digitālos risinājumus;
* ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā 2021.–2027. gada plānošanas periodā publisko informāciju par projektiem un nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ieviešanu, bet nepārsniedzot vienu procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;
* attiecināmas izmaksas zemes iegādei Natura 2000 teritorijās nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Zemes iegāde ārpus Natura 2000 teritorijas var tikt iegādāta ar mērķi nodrošināt piekļūstamību projektā īstenojamo darbību biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanā un infrastruktūrā nepieciešamo darbību veikšanai.
Pasākuma īstenošanas gaitā projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ja tas nav saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši MK noteikumu projekta 29. punktam, ir iespēja gūt ienākumus no atbalstāmo darbību īstenošanas, ja tie ir norādīti ieņēmumu un izmaksu analīzē un tie projekta dzīves ciklā ikgadēji nepārsniedz 50% no infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanas izdevumiem. 

2.2.3.3. pasākuma trešajā un ceturtajā kārtā īstenojot infrastruktūras izbūvi vai atjaunošanu ir jāievēro DAP izstrādātais infrastruktūras vienotais stils atbilstoši projekta iesniegšanas brīdī aktuālajai rokasgrāmatas “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vienotais stils” versijai. Kā arī jaunizveidotajai infrastuktūrai jābūt saskaņā ar Dabas aizsardzības plānos noteikto.
     Netiešo attiecināmo izmaksu vienotā likme noteikta 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešās attiecināmās izmaksas saskaņā ar vadlīnijām projekta vadības un īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās ietver projekta izpildei nepieciešamo telpu nomas, biroja piederumu, telekomunikācijas pakalpojumu, informāciju tehnoloģijas uzturēšanas maksas, datorprogrammu un licenču iegāde, piemēram ģeogrāfisko informācijas sistēmu vai hidroloģiskās projektēšanas programmatūras lietošanas licenču iegāde u.c.
Ņemot vērā pasākuma laikā atbalstīto darbību daudzveidību un dažādās Natura 2000 teritorijas un tajos sastopamos biotopus un sugas, kā arī ka tiek atbalstītas tādas darbības kā jaunas apmeklētāju infrastruktūras radīšana un to darbību individuālo risinājumu izstrādes nepieciešamību katrā no projekta īstenošanas teritorijām un īstenošanai doto laiku līdz 2029.gada 31.decembrim, projekta laikā var rasties papildu neparedzētie izdevumi. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos infrastruktūras būvniecības ES fondu projektos rāda, ka finansējuma saņēmēji atsevišķos gadījumos mēdz izmantot MK noteikumos iekļauto normu par neparedzētajiem izdevumiem un noteiktais 3% ierobežojums ir optimāls. Vienlaikus norādām, ka, tāpat kā līdzšinējā praksē, neparedzēto izdevumu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu neparedzēto līdzekļu nepieciešamībai, un to nepieciešamību izvērtēs sadarbības iestāde. Tādēļ noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izmaksu apjomu 3% apmērā no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Noteikumu projekta izstrādē tika izvērtēta citu vienkāršoto izmaksu piemērošana un  secināts, ka pastāv vispārināšanas risks, kas var precīzi neatspoguļot standartizētus izmaksu aprēķinus vai fiksētas likmes, kā rezultātā specifiskos gadījumos vienkāršoto izmaksu piemērošana var pilnā apmērā nesegt radušās izmaksas. Skaidrojam, ka katra Natura 2000 teritorija sastāv no tam raksturīgiem biotopiem un sugu dzīvotnēm, kas atšķiras savā starpā no citām Natura 2000 teritorijām ar teritorijas ietekmējošo ekoloģisko, bioloģisko, fizikālo un ķīmisko faktoru kopumu. Tāpat katrai Natura 2000 teritorijai ir izstrādāts savs dabas aizsardzības plāns, kurā ir norādītas apsaimniekošanas darbības konkrētajai teritorijai. Sekojoši, darbības, kas jāveic katrā no pasākuma īstenošanas teritorijām atšķirsies pēc to veida un amplitūdas.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai projektu iesniegumu trešajā atlases kārtā, kur kā finansējuma saņēmējs paredzēts DAP, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota vienotā likme 20 procentu apmērā, bet 2.2.3.3.pasākuma ceturtajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kur kā finansējuma saņēmēji paredzētas pašvaldības vai to iestādes, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota vienotā likme 20  procentu apmērā no noteikumu projektā 25. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula) 55. panta 1. punktu. Vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem darbiniekiem saskaņā ar 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 262) un tajos noteiktajām amatalgu likmēm.

Projekta ceturtajā  atlases kārtā, finansējuma saņēmējs projekta darbību sekmīgai izpildei, var piesaistīt sadarbības partneri, un šajos gadījumos personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam projekta personālam;
2) tas ir objektīvs – projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, ievērojot DAP sniegto informāciju par projekta vadībā un īstenošanā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto atalgojumu u.c. apsvērumus. Tāpat, veicot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas ( turpmāk – KPVIS) datu analīzi (ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanās periodā arī tika veiktas darbības sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanai, Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā projektā 5.4.3.0/20/I/001 " Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai"), "), kas ļauj verificēt DAP  sniegto informāciju saistībā ar 2.2.3.3.pasākumā paredzētajām personāla vadības izmaksām, kā arī ļauj objektīvi pamatot vienotās likmes piemērošanu, iekļaujoties Kopīgo noteikumu regulas 55.panta 1. punktā noteiktajā izmaksu procentuālajā apmērā;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem (dati, balstoties, uz kuriem tika veikti aprēķini, tiek uzglabāti VARAM un ir izgūstami no KPVIS) un saskaņots ar Vadošo iestādi;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 2.2.3.3. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām.

Projektu iesniegumu trešajā atlases kārtā projektu vadībā iesaistīts personāls (projekta vadītājs un finansists), kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie amatu saimēm Nr. 39.1 IIA un 9. mēnešalgu grupas (projektu vadītājs) un amatu saimei Nr.15.1 IA un 8.mēnešalgu grupai (finansists), kā arī projekta īstenošanā iesaistīts personāls (dabas aizsardzības plānu izstrādātājs, bezmugurkaulnieku eksperts, biotopu eksperts, kartogrāfs), kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie 35. amatu saimes, mēnešalgu grupas un līmeņa 5 I – 9III un 21.2 amatu saimes un mēnešalgu grupas un līmeņa 7I.   Projektu iesniegumu ceturtajā atlases kārtā projekta vadībai tiks piesaistīts tikai projekta vadītājs, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262 pieder pie amatu saimes Nr.39.1. un mēnešalgu grupai un līmenim – 10 III. Citas projekta izpildei nepieciešamās darbības tiks veiktas pašvaldības budžeta ietvaros, tādējādi taupot un maksimāli efektīvi izmantojot projekta īstenošanai pieejamo finansējuma apjomu.
Projektā paredzētās darbības personālam tiks nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta līdzekļiem, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.
Ņemot vērā MK noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu 27,37 milj. euro (paredzamais finansējums vismaz 18,82 milj. euro trešajā projektu atlases kārtā un 8,55 milj. euro projektu ceturtajā atlases kārtā), projektu vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu nodrošināšanai pieejamais finansējums trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā būtu vidēji 2,8 milj. euro, bet projektu iesniegumu ceturtajā atlases kārtā – aptuveni 1,15 milj. euro.
Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra, taču projekta darbības nevar būt pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas, ņemot vērā projektu ieviešanas gaitu iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos bija laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas no ES fondu līdzekļiem, tas ir finansējuma saņēmēja risks, un izmaksas tiek segtas no finansējuma saņēmēja gada sākumā apstiprinātā budžeta ietvaros. 2.2.3.3.pasākuma trešajā atlases kārtā DAP kā VARAM pakļautības iestādei ik gadu tiek apstiprināts budžets, līdz ar to iespējas ir rīkoties tikai pieejamā budžeta ietvaros, neveicot no tā atkāpes, kas nozīmē, ka risks pirms projekta apstiprināšanas radītām izmaksām, kas nav attiecināmas no ES fondu līdzekļiem, ir neliels.
Ja projektā tiek piesaistīts sadarbības partneris, kas veic saimniecisku darbību atbilstoši MK noteikumu projekta 29. punktam, projekta izmaksas ir attiecināmas no 2024.gada 1. janvāra, jo regulas Nr. 651/2014 6.panta 5.punkta “m” un “n” apakšpunkts nosaka izņēmumu attiecībā uz atbalsta stimulējošās ietekmes prasību izpildi, ja tiek  sniegts atbalsts bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ja ir izpildīti regulas Nr. 651/2014 45. panta nosacījumi. Taču projekta darbības nedrīkst būt pabeigtas pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē.
2.2.3.3.pasākuma ietvaros, pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja avansa pieprasījumu sagatavo, un sadarbības iestāde avansa pieprasījumu apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs, tā pamatojums atbilst spējai to izlietot saimnieciskā gada ietvaros, kā arī, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā maksājumu apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir DAP un pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai un ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi un pamatojoties uz MK 2023.gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk MK noteikumi Nr. 205). Vienlaikus finansējuma saņēmējam tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā to, ka sugu dzīvotņu un biotopu uzlabošanas pasākumi, kā arī infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota dabas apsekošana un būvdarbu veikšana ārtelpā, tādēļ nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.
Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot informāciju KPVIS un citās informācijas sistēmās, pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā.
Finansējuma saņēmējam noteikts pienākums izstrādāt nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, kā arī finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta un publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”. Savukārt attiecināmajās izmaksās paredzētās piegādes un pakalpojumi tiks nodrošināti, finansējuma saņēmējam organizējot iepirkumu, iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā paredzot nosacījumus, kas ir saskaņā ar iepriekšminētajām metodikām, ņemot vērā plānoto piegāžu un pakalpojuma iepirkuma organizēšanas specifiku.  
Saskaņā  ar Kopīgo noteikumu regulas 64. panta 1. punkta c) apakšpunktu  pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nav attiecināmās izmaksas, izņemot gadījumu, kad projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro (ieskaitot PVN), ja tās nav atgūstamas saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem.                   2.2.3.3. pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārtā projektā plānotais minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 (ieskaitot) euro, ja netiek piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi. Minimālo attiecināmo izmaksu slieksnis ir jāsasniedz uz līguma, par projekta īstenošanu, parakstīšanas brīdi un projekta īstenošanas laikā var rasties ietaupījums, piemēram, iepirkuma procedūrā uzvarot pretendentam ar zemāku līgumcenu, nekā sākotnēji plānots.
2.2.3.3. pasākuma ceturtajā atlases kārtā viena projekta īstenošanai maksimālais pieejamais ERAF finansējums ir 1 455 500 euro.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības, kas noteiktas Kopīgo noteikumu regulas 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas  fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās,  ievērojot, ka prasību nodrošināšanas pasākumi nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
 
          2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu nosacījumiem, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi
2.2.3.3. pasākuma trešajā un ceturtajā kārtā netiek atbalstītas projekta iesniedzēja un sadarbības partneru aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. MK noteikumu projekta 30. punktā tiek norādīts, ka pasākuma ietvaros var tikt finansētas projekta iesniedzēja aktivitātes, kas nodrošina valsts pārvaldes funkciju vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, piemēram, īstenot valdījumā nodoto valsts stratēģisko aktīvu, tai skaitā, valsts īpašuma ilgtspējīgu – ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu, sociāli atbildīgu - apsaimniekošanu un tam nepieciešamās infrastruktūras, pakalpojumu un zināšanu attīstību. Bet, ja projektam tiek piesaistīts sadarbības partneris atbilstoši MK noteikumu projekta 29. punktam šim sadarbības partneriem tiek piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi atbilstoši MK noteikumu 41. punktā un V nodaļā minētajiem nosacījumiem.
Vienlaikus piesaistot fizisku vai juridisku personu atbilstoši MK noteikumu projekta 21.1.4. vai 21.2.3. apakšpunktiem, kas tai piederošajā īpašumā, kurā tiks īstenotas projekta aktivitātes saimniecisko darbību neveic un projekta dzīves cikla laikā saimnieciskā darbība, tostarp primārā lauksaimniecība, netiks veikta, sniegtais atbalsts nav klasificējams kā komercdarbības atbalsts.
2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas ietvaros projekta iesniedzēja un sadarbības partneru, izņemot MK noteikumu projekta 29. punktā minētajiem sadarbības partneriem, izveidotajā infrastruktūrā var tikt paredzēti maksas pakalpojumi, daļējai uzturēšanas izdevumu segšanai, kā piemēram, maksas stāvvietas, infrastruktūras izmantošanas ieejas maksa un projekta īstenošanas darbību rezultātā var rasties mantiskas vērtības, piemērām, koksne vai šķelda. Saskaņā ar Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 34. un 35. punktu atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var, ņemot vērā to īpašo raksturu, būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura. Tādējādi publiskais finansējums šādām darbībām var nebūt komercdarbības atbalsts. Lai nodrošinātu, ka paredzētajā projekta infrastruktūrā tās ekspluatācijas laikā tiks ievērots nosacījums par darbību veikšanu, kurām nav saimnieciska rakstura un kuras nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, MK noteikumu projekta 31. punkts paredz veikt izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, kas tiks sagatavoti uz projektu iesniegumu atlasi, ievērojot, ka ieņēmumi projekta dzīves ciklā ikgadēji nevar pārsniegt 50 procentus no infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem. Izmaksu un ieguvumu analīze ir projekta un tātad līguma par projekta īstenošanu neatņemama sastāvdaļa un projekta īstenotājiem ir pienākums izpildīt uzņemtās saistības, uzskaiti veic finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (kas nav saimnieciskās darbības veicējs). Sadarbības iestāde veic pasākuma uzraudzību visu projekta dzīves ciklu.
Projekta īstenotājs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta dzīves ciklā nodrošina projekta rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu par saviem līdzekļiem, t.sk. gūtajiem ieņēmumiem, ja tādi ir. DAP pēc pasākuma īstenošanas projekta dzīves ciklā nodrošina rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem, t.sk. gūtajiem ieņēmumiem, ja tādi ir.

Ja projekta īstenotājs 2.2.3.3. pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārtā piesaista sadarbības partneri atbilstoši MK noteikumu projekta 29.punktam, sadarbības partnerim tiek piemērots komercdarbības atbalsta regulējums Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014). Regulas Nr. 651/2014 45. panta “b” apakšpunktam, ar kuru piešķir atbalstu degradētu dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai un “c” apakšpunktam, ar kuru piešķir atbalstu ieguldījumiem, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu. Ar sanāciju regulas 651/2014 kontekstā saprotot vidiskās pārvaldības darbības ar mērķi atjaunot ekosistēmas funkcionēšanu degradētās vietās nolūkā atjaunot un pastāvīgi nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, nevis panākt tādu bioloģisko daudzveidību un integritāti, kāda ir noteiktai dabiskai vai daļēji dabiskai atsauces ekosistēmai.
Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 45. pantu MK noteikumu projektā iekļauti šādi nosacījumi:
- attiecināmās izmaksas ir kopējās izmaksas par darbiem, kuru rezultātā tiek sekmēta bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai atjaunošana un degradētu dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai atbilstoši MK noteikumu projekta 36.2., 36.3. un 36.4. apakšpunktiem, kas ietver sevī tādas izmaksas, kas īsteno darbības biotopu un dzīvotņu atjaunošanai un aizsardzības statusa saglabāšanai un invazīvo sugu izplatības mazināšanai un ierobežošanai;
- nepiemēro atbalstam, kas paredzēts, lai novērstu dabas katastrofu, piemēram, zemes nogruvumu, plūdu, viesuļvētru, orkānu un dabiskas izcelsmes ugunsgrēku radītos zaudējumus;
- atbalstu nepiešķir degradētu biotopu sanācijai un invazīvo sugu ierobežošanas pasākumiem, kur iespējams noteikt subjektu vai uzņēmumu, kas ir atbildīgs par videi nodarīto kaitējumu saskaņā ar tiesību aktiem. Šādā gadījumā šis subjekts vai uzņēmums finansē darbus, kas vajadzīgi, lai novērstu un labotu vides degradāciju un piesārņojumu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, un atbalstu nepiešķir par darbiem, kuru veikšana subjektam vai uzņēmumam būtu juridisks pienākums.
- atbalsta intensitāte un tās paaugstināšanas iespējas. Regulas Nr. 651/2014 45. panta 9. punktā noteikts, ka atbalsta intensitāte bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai atjaunošana atbilstoši MK noteikumu projekta 36.2. apakšpunktam ir 70%, savukārt regulas Nr. 651/2014 45. panta 10. punktā noteikts, ka maziem uzņēmumiem atbalsta intensitāti var palielināt par 20%, savukārt vidējiem uzņēmumiem – par 10%. Tādējādi maksimālās atbalsta intensitātes atkarībā no komersanta lieluma ir šādas:
     - lielajiem uzņēmumiem 70%;
     - vidējiem uzņēmumiem 80%;
     - mazajiem uzņēmumiem 85%.
- atbalsta intensitāte invazīvo sugu ierobežošanas pasākumiem atbilstoši 36.3. apakšpunktam saskaņā ar regulas 651/2014 45. panta 9. punkta “a” apakšpunktu ir 100%.
- atbilstoši Regulas 651/2024 45.panta 6. punktam attiecināmas ir tādas izmaksas  dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijā saskaņā ar MK noteikumu projektu 36.3. apakšpunktu, no kurām atskaita zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu. Zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu, kas izriet no sanācijas izvērtē neatkarīgs kvalificēts eksperts.
- izmaksu attiecināmība noteikta no 2024. gada 1. janvāra, kas ir saskaņā ar Regulas 651/2014 6.panta 5.punkta “m” un “n” apakšpunktiem, kuri nosaka stimulējošās ietekmes izņēmumu, ja tiek sniegts atbalsts bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ir izpildīti regulas 651/2014 45. panta nosacījumi – attiecīgi uzsākot projekta darbības sākot ar 2024. gada 1. janvāri izmaksas, saskaņā ar MK noteikumu projekta 31. punktā norādītajām ir attiecināmas un šajā gadījumā netiek pārkāptas stimulējošas ietekmes prasības.

Regulas 651/2024 45. panta  tvērums ir plašs un aptver ieguldījumus videi nodarītā kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai vai dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos. Noteikumu projekts pārņem tās regulas 651/2024 45. panta prasības, ko iespējams piemērot bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai vai sanācijai, kas ir saskaņā ar MK noteikumu projekta 36.2., 36.3. un 36.4., apakšpunktos norādītajām izmaksām, nosakot visiem projektu iesniedzējiem vienādus atbalsta nosacījumus (izņēmums ir atbalsta likmes lielums atkarībā no uzņēmuma lieluma un atkarībā no īstenojamās darbībās – atbilstoši degradētu dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācija vai bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana). Izmaksas par komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā 2021.–2027. gada plānošanas periodā publisko informāciju par projektiem, bet nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši MK noteikumu projekta 36.11.2. apakšpunktam var tikt pilnā apmērā finansētas no ERAF, jo darbība nekvalificējas kā komercdarbība. Citas izmaksas projekta sadarbības partneris, kas ir saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši MK noteikumu projekta 29. punktam 100 procentu apmērā finansē  no līdzekļiem, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
Vienlaikus, jāņem vērā, ka piešķirtais komercdarbības atbalsts sadarbības partnerim nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai ES finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Noteikumu projekts paredz, ka projektā maksimālais piešķiramais ERAF finansējums ir 85%. Ja Regulas Nr. 651/2014 atbalsta intensitāte ir mazāka kā 85%, tiek palielināta privātā līdzfinansējuma daļa. 85% slieksnis noteikts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. pantu, kas paredz nosacījumu nepārsniegt ERAF likmi 85% apmērā prioritātes līmenī.
Ja, kā sadarbības partneris tiek piesaistīta juridiska vai fiziska persona, kas nenodarbojas ar saimniecisko darbību projekta darbību teritorijā un saimnieciskā darbība tās īpašumā esošajā projekta teritorijā netiks veikta projekta dzīves cikla laikā, tostarp ar primārā lauksaimnieciskā ražošanā, komercdarbības atbalsta regulējums nav jāpiemēro.

Citi nosacījumi.
Lai nodrošinātu, ka gadījumos, ja tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.–96.punkts), tiek paredzēta norma, ka Pasākuma ietvaros iepirkums (konkrēta pakalpojuma) jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.  Projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem piemēro Ministru kabineta 2017.gada 20. jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” iekļautajām grupām  noteiktos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, kā arī publiskos iepirkumus īsteno sociāli atbildīgā veidā, piemērojot sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma nosacījumus. 
2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas īstenošanai nav ietekmes uz horizontālo  principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, tāpēc netiek izvirzīti nosacījumi šī principa ievērošanai.
Horizontālā princips “Klimatdrošināšana” 2.2.3.3. pasākuma trešajā un ceturtajā kārtā tiek piemērotas infrastruktūras izveides gadījumā - projektā izveidotajai infrastruktūrai, piemēram, izbūvētajām, laipām, piebraucamajiem ceļiem, skatu laukumiem, skatu torņiem utt., tiks veikts klimata risku izvērtējums un paredzēti risku mazinoši pasākumi, piemēram, kā tiks risinātas sekojošās problēmas - infrastruktūras pārkaršana un materiālu nolietojums karstuma dēļ, infrastruktūras pamatu vai grunts bojājumi ūdenslīmeņa izmaiņu dēļ un uzplūdu radītie bojājumi, lietusgāžu, vēja brāzmu vai sasalšanas un kušanas ciklu radītie bojājumi utt. Respektīvi projektā ir tiek paredzēti iespējamie riski un aprakstīti to novēršanas vai mazināšanas pasākumi atbilstoši projektā paredzētajai infrastruktūrai un elementiem un faktoriem, kas to varētu negatīvi ietekmēt.
          Horizontālais princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 2.2.3.3. pasākumā trešajā un ceturtajā kārtā iekļauts prasībās par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu, kā arī gadījumā, ja īstenojot projektu, piemēram, veicot esošās infrastruktūras pārbūvi, tiks iegūti azbestu saturoši materiāli, tad tie tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu. Tāpat projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām: tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu. Reizē projektā tiks nodrošināts, ka būvniecības procesa laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms) un piemērotas prasības par būvdarbu ierobežošanu saldūdeņos zivju nārsta laikā (ja attiecināms).
Pasākumam ir netieša ietekme uz HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP VINPI). Projektu mērķis ir tehniska rakstura, primāri tie ir pasākumi dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, bet projekta gaitā ir paredzēts īstenot arī tādas darbības kā, piemēram, ekotūrisma infrastruktūras izveide un teritoriju labiekārtošana,  sabiedrības informēšanas, izglītošanas, komunikācijas  un vizuālās identitātes pasākumi, kas nozīmē, ka teritoriju infrastruktūrai un vides informācijas piekļūstamībai ir ietekme uz personām ar invaliditāti, senioriem, ģimenēm ar bērniem, proti, tā ir jāveido piekļūstama un tas ir jāņem vērā, izstrādājot tehniskās specifikācijas iepirkumus, būvniecības ieceres dokumentāciju un būvprojektus.

Projekta iesniegums, tā vērtēšana un atlases process
  
2.2.3.3. pasākumā trešajā un ceturtajā kārtā vienā projektā iekļauj vienu vai vairākas pasākuma īstenošanas teritorijas. Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros viena projekta īstenošanas teritorija var tikt iekļauta vienā vai vairākos projektos, kā arī projekta iesniedzējs var iesniegt vienu vai vairākus projekta iesniegumus.  
Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības iestāde lēmumu par ES fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ES fonda projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

Ieviešanā iesaistītas institūcijas 
Par 2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – CFLA), Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības un to iestādes. 
2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks izskatīti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā (turpmāk - Uzraudzības komiteja).   

Īstenošana un uzraudzība 
Projekta uzraudzību nodrošina CFLA.