Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir attīstīt valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumus, un pakalpojumus, un veicināt privātā sektora digitalizāciju un jaunu pakalpojumu veidošanu.

Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP2027)") ir norādīts, ka digitālā transformācija un informācijas tehnoloģiju daudzpusīga izmantošana, kur drošības aspekti ir neatņemama sastāvdaļa, ir nozīmīga nozaru integrētas ekonomikas attīstībā. Digitāliem risinājumiem ir gan sociālās kohēzijas, gan ekonomikas dažādošanas vērtība.

Saskaņā ar Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumu par Latviju (pieejams tīmekļvietnē: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/2023-report-state-digital-decade) valsts veikums digitālo publisko pakalpojumu jomā pozitīvi veicina Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu. Publiskos pakalpojumus izmanto 77% interneta lietotāju, pārsniedzot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vidējo rādītāju 74%. Digitālo publisko pakalpojumu pieejamības jomā Latvija pārspēj ES vidējo līmeni attiecībā uz galvenajiem tiešsaistes pakalpojumu sniegšanas aspektiem (iepriekš aizpildītas veidlapas, pārredzamība, lietotāju atbalsts un mobilitāte), kā arī attiecībā uz piekļuvi e-veselības ierakstiem. Latvija publisko pakalpojumu digitalizācijas ziņā ir viena no vadošajām dalībvalstīm. Valsts visos šīs jomas rādītājos pārsniedz ES vidējo līmeni, ievieš un sniedz inovatīvus digitālos publiskos pakalpojumus. Publiskie pakalpojumi gan privātpersonām, gan uzņēmumiem Latvijā ir augsti digitalizēti, ko lielā mērā ir sekmējušas ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros veiktās investīcijas IKT jomā. Vienlaikus, Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumā par Latviju iekļauts EK ieteikums Latvijai turpināt paātrināt centienus digitalizēt publiskos pakalpojumus un attīstīt digitālos publiskos pakalpojumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā (ES) 2022/2481 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido politikas programmu "Digitālās desmitgades ceļš" 2030. gadam (turpmāk – Dekādes programma), ir noteikti līdz 2030. gadam sasniedzamie vispārīgie digitālie mērķi un digitālie mērķrādītāji, to sasniegšanas uzraudzība un arī daudzvalstu projektu veidošana. Dekādes programmā noteikto digitālo mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība paredz ES dalībvalstīm iesniegt Eiropas Komisijai valstu digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus par laiku līdz 2030. gadam, rosinot, ja tas iespējams un izmērāms valstu līmenī, valstu prognozētās trajektorijas, kurās apraksta pieņemtos, plānotos vai īstenotos instrumentus, lai dotu ieguldījumu Dekādes programmā izklāstīto vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā ES līmenī. Lai nodrošinātu minētā uzdevuma izpildi, 2024. gada 30. janvārī MK tika izskatīts informatīvais ziņojums “Digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis Latvijai līdz 2030. gadam”, kurā iekļauta informācija par Latvijas apņemšanos sasniegt EK izvirzīto mērķi līdz 2030. gadam – nodrošināt, ka visi galvenie publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir pieejami tiešsaistē - kura sasniegšanai nepieciešams īstenot darbības 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk - 1.3.1.1. pasākums) ietvaros.
Tie ietver galvenos publiskos pakalpojumus, kas sniedzami iedzīvotājiem tiešsaistē, mērot pēc tā, kāds ir administratīvo procedūru īpatsvars, ko svarīgu dzīves notikumu gadījumā var pilnībā izpildīt tiešsaistē. Tas attiecas uz šādiem dzīves notikumiem: pārvākšanās, transports, maza apmēra prasību procedūras sākšana, ģimene, profesionālā dzīve, studijas, veselība. Galveno publisko pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem tiešsaistē tiek mērīta pēc tā, cik lielu administratīvo procedūru īpatsvaru komercdarbības sākšanas un parastu saimniecisko darbību veikšanas gadījumā var pilnībā izpildīt tiešsaistē. Detalizēta informācija par mērāmajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejama novērtējumā "eGovernment Benchmark 2023" (pieejams tīmekļvietnē: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/egovernment-benchmark-2023), ar kuru monitorē publisko pakalpojumu digitalizāciju Eiropā.

Latvijā ir izstrādāta vienota rīcībpolitika publisko pakalpojumu jomā publiskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un komersantiem, tā ir vērsta uz publisko pakalpojumu sniegšanu lietotājam maksimāli ērtā veidā, neatkarīgi no tā, vai šis lietotājs ir fiziska vai juridiska persona – komersants.

Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam") noteikts, ka valsts pārvaldes pakalpojumi tiek pārveidoti, organizējot tos no personas skata punkta, un to piedāvājums ir proaktīvs, personalizēts un vērsts uz vērtību personai. Tāpat ir noteikts, ka valsts pakalpojumi primāri tiek sniegti digitāli, nodrošinot to saņemšanu personai piemērotākajā, vienotā, profesionālā tīklā.

Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam ir vērstas uz Nacionālā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2020.gada 2.jūlija lēmumu "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP2027)") rīcības virziena mērķa "digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē" izpildi. Vienlaikus, Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam (apstiprināts ar MK 2023. gada 8. maija rīkojumu Nr. 240 "Par Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.–2027. gadam") paredz horizontālo rīcības virzienu – valsts pārvaldes digitālo transformāciju, kur viens no pamatuzdevumiem ir pakalpojumu pārvaldība un valsts pārvaldes pakalpojumu modernizēšana, izmantojot digitālo tehnoloģiju iespējas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir identificējusi šādus izaicinājumus publisko pakalpojumu attīstības jomā:
1) nepietiekama centralizēto lietojumu izmantošana publiskajā pārvaldē. Centralizēto risinājumu (Datu publicēšanas platforma, vienotā saziņas platforma, informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma u.c.) ieviešana notiek pakāpeniski, vispirms tos ieviešot atsevišķās iestādēs saskaņā ar projekta tvērumu un pēc tam izplatot arī citās iestādēs. Ievērojot minēto, būs nepieciešami papildu projekti un investīcijas, lai piemērotu visu iestāžu informācijas sistēmas un nodrošinātu pilnvērtīgu centralizētā lietojuma izmantošanu;

2) nepietiekama vienreizes principa pielietošana. Valsts kontroles 2017. gada veiktajā revīzijā tika identificēti 5 visbiežāk sastopamie iemesli informācijas vienreizes principa neievērošanai valsts pārvaldes iestādēs:

a) normatīvo aktu neaktualizētais regulējums attiecībā uz noteikta veida dokumentācijas obligātu iesniegšanu;
b) starp iestādēm netika izveidota nepieciešamā datu apmaiņa resursu trūkuma, novecojušo tehnoloģiju, salīdzinošu mazu pakalpojuma apjomu un nepietiekošās esošās situācijas analīzes dēļ;
c) fiziskās un juridiskās personas iesniedz dokumentus pakalpojuma pieprasījuma laikā, lai paātrinātu pakalpojuma sniegšanas procesu;
d) informācijas vienreizes principa nodrošināšana nav iespējama, jo noteiktu datu izsniegšanas pakalpojumi ir maksas pakalpojumi;
e) iestādēm nav pieejama informācija par noteikta veidu datu uzkrāšanu citās iestādēs.
Jau pašreiz ir uzlabota datu apmaiņa starp iestādēm pakalpojumu sniegšanas procesā, tomēr līdz pilnvērtīgai vienreizes principa ievērošanai ir nepieciešami pilnveidojumi gan informācijas sistēmās, gan pakalpojumu sniegšanas procesos;

3) lietotāji nepietiekami izmanto elektroniskos pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas iespējas. Neskatoties uz to, ka daudzi publiskās pārvaldes pakalpojumi ir pieejami digitālajā vidē, iedzīvotāji un komersanti joprojām vēlas izmantot klientu apkalpošanas kanālus klātienē. Tas ir saistīts gan ar nepietiekamām digitālajām prasmēm, gan nespēju iegādāties tehniskos līdzekļus e-pakalpojumu izmantošanai, gan arī to, ka klātienē nepieciešams risināt nestandarta situācijas pakalpojumu pieprasīšanā, kuras nav iespējams atrisināt iesniedzot pakalpojuma pieprasījumu elektroniski;

4) simtprocentīga galveno publisko pakalpojumu pieejamība digitālā formā iedzīvotājiem ir kvalitatīvi jauns solis, kura sasniegšana var būt problemātiska tiem pakalpojumiem, kuri ir izstrādāti salīdzinoši sen un tehnoloģiskās platformas, kas nodrošina to darbību, ir novecojušas. Līdz ar to, būs jāpieņem lēmumi par šo pakalpojumu tālāku attīstīšanu, kas var nozīmēt to pilnīgu pārbūvi, lai sasniegtu nospraustos mērķus.

Plānots, ka 1.3.1.1.pasākums sniegs ieguldījumu iepriekš minēto izaicinājumu risināšanā un Dekādes programmas noteiktā mērķrādītāja sasniegšanā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regula (ES) Nr. 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 izvirza virkni prasību, kas būtiski ietekmē digitālo pakalpojumu attīstību Latvijā. Prasības nodrošināt pārrobežu pieejamību pakalpojumiem un procedūrām, kā arī pārrobežu pieejamību palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem rada jaunus izaicinājumus digitālo pakalpojumu infrastruktūrai un iestādēm – publisko pakalpojumu turētājām. 1.3.1.1. pasākuma ietvaros plānotas darbības, kas būs vērstas uz iepriekš minēto prasību nodrošināšanu – plānotas investīcijas pakalpojumu digitālās infrastruktūras pilnveidošanā, pielāgojot to pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši vienotās digitālās vārtejas prasībām, kā arī digitālo pakalpojumu piekļūstamības uzlabojumos. Tāpat plānota uzņēmējiem un iedzīvotājiem paredzēto valsts pārvaldes pakalpojumu pārveide pārrobežu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšanai, procedūru vienkāršošanai, kā arī lietojamības uzlabojumiem.

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (turpmāk – DESI) ziņojumam vienīgā joma, kurā Latvijas rādītāji ir zemāki par ES vidējo rādītāju digitālo publisko pakalpojumu jomā, ir atvērtie dati (77% salīdzinājumā ar 81%). Galvenās problēmas atvērto datu pieejamībā – nepietiekama atvērto datu potenciāla izmantošana valsts pārvaldē, atvērto datu publicēšanas izmaksas, cilvēkresursu trūkums, augstvērtīgo datu kopu nepieejamība, tai skaitā atkalizmantošanai un dinamisko datu atkalizmantošanai, nepietiekama atgriezeniskā saite no datu atkalizmantotājiem, kas sekmētu valsts pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību datu savstarpējā apmaiņā, efektīvāku produktu izstrādē un nozīmīgāku datu iegūšanā. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas sniegums ir atpalicis no pārējām ES dalībvalstīm, un ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu atvērto datu potenciālu, līdz ar to 1.3.1.1. pasākuma ietvaros ir plānoti ieguldījumi datu atvēršanā un koplietošanā ar privāto sektoru – plānota saistīto atvērto datu ekosistēmas un datu garantētas piegādes pakalpojuma izveide un ieviešana, datu kopu ar augstu pievienoto vērtību atvēršana, publiskā un privātā sektora rīcībā esošo datu pieejamības nodrošināšana kopīgai izmantošanai tautsaimniecības digitālajai transformācijai, tai skaitā datu analītikas spēju attīstība publiskajā sektorā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2022. gada DESI ziņojumā par Latviju norādīto digitālo tehnoloģiju integrācija Latvijas uzņēmumiem var pavērt jaunas izdevības uzlabot savu konkurētspēju. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai šo potenciālu varētu atraisīt. Attiecībā uz svarīgāko digitālo tehnoloģiju integrāciju Latvijas uzņēmumu rādītāji ir krietni zemāki par ES vidējo rādītāju - attiecībā uz digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos Latvija ES valstu vidū ierindojas 23. vietā. Tiešas investīcijas uzņēmumu digitālai transformācijai ir paredzētas Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo programmu ietvaros, vienlaikus ir paredzams, ka 1.3.1.1. pasākuma ietvaros plānotās darbības arī veicinās uzņēmumu digitālo transformāciju, ņemot vērā, ka plānota valsts pārvaldes un pašvaldību informācijas sistēmu un platformu jaunu, uz lietotājiem orientētu funkcionalitāšu attīstība valsts pārvaldes un komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam, kas paplašinās gan valsts, gan komerciālo pakalpojumu digitalizācijas iespējas.

ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" (turpmāk - 1.3.1. SAM) ietvaros ir noteikts kopējais rezultāta rādītājs "jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji". Atbilstoši 1.3.1. SAM mērķim ar rādītāju tiek saprasts to lietotāju (saimnieciskās darbības veicēji, iestādes) skaits, kuri ir transformējuši savus procesus, balstoties uz jaunizveidotajiem vai ievērojami uzlabotajiem valsts digitālajiem procesiem, tai skaitā lietotāji kā datu izmantotāji un datu devēji, lietotāji, kuri ir attīstījuši savus digitālos produktus, balstoties uz valsts pārvaldes risinājumiem vai integrējoties ar valsts platformām un informācijas sistēmām.

Viens no 1.3.1. SAM iznākuma rādītājiem ir "uzņēmumiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība". Rādītāja vērtībā tiks ieskaitīts viss to 1.3.1.1. pasākuma ietvaros īstenoto projektu finansējuma apjoms, kuru ietvaros plānots izstrādāt uz saimnieciskās darbības veicējiem vērstus pakalpojumus, produktus vai procesus. Tāpat 1.3.1.1. pasākums sniegs ieguldījumu 1.3.1. SAM iznākuma rādītāja "publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei" sasniegšanā. Atbilstoši Eiropas Komisijas metodoloģiskajā aprakstā noteiktajam minētā rādītāja vērtība neietver pašvaldību uzņēmumus un valsts universitātes vai pētniecības institūtus.

Lai nodrošinātu 1.3.1.1. pasākuma īstenošanu, noteikumu projektā paredzēts, ka VARAM kā valsts IKT pārvaldības organizācija veiks projektu ideju priekšatlasi un pasākuma ietvaros tiks atbalstīti projekti atbilstoši MK rīkojumā par projekta īstenošanu paredzētie projekti, kurā tiks norādīta informācija par projekta iesniedzēju, projekta nosaukumu, mērķi, finansējumu, sasniedzamajām rādītāju vērtībām un kopsavilkuma informācija par projektā plānotajiem ieguvumiem. MK rīkojumos paredzētie projekti veidos kopējo pasākuma ietvaros atbalstāmo projektu sarakstu. 
VARAM kā valsts IKT pārvaldības organizācija, veicot projektu ideju priekšatlasi un saskaņojot 1.3.1.1. pasākuma ietvaros atbalstāmos projektus, nodrošinās, ka MK rīkojumos par projektu īstenošanu paredzētajos projektos kopumā sasniedzamās rādītāju vērtības tiks plānotas vismaz tādā apjomā, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim plānoto kopējo 1.3.1.1. pasākuma rādītāju sasniegšanu.

Projektu priekšatlasi plānots organizēt divās daļās:
1) primāri plānots virzīt ārkārtas prioritāros projektus, t.i. tādus projektus, kuru īstenošanas rezultātā jānodrošina ES regulējuma prasību izpildi, ja to neizpilde 2025. gadā var izraisīt soda sankcijas, vai projektus saskaņā ar valdības lēmumiem par ārkārtas pasākumu īstenošanu. Attiecībā uz minētajiem projektiem plānots, ka nozares ministrija katra par savas jomas projektu sagatavos un VARAM iesniegs aizpildītu priekšatlases projekta veidlapu, VARAM veiks veidlapas izvērtēšanu un virzīs uz Digitālās modernizācijas tematisko komiteju (turpmāk – DMK) lēmuma pieņemšanai par ārkārtas projektiem. Pēc lēmuma pieņemšanas nozares ministrijas sagatavos IKT risinājumu aprakstus saskaņošanai atbilstoši 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 368). Pēc IKT risinājuma apraksta saskaņošanas nozares ministrija virzīs projekta pasi (vai vairāku projektu pases vienlaicīgi) ar MK rīkojumu apstiprināšanai MK un lēmuma pieņemšanai par projekta īstenošanu 1.3.1.1. pasākuma ietvaros. Paredzēts, ka projekta pases veidni izstrādās VARAM kā IKT pārvaldības organizācija un tā tiks apstiprināta ar VARAM iekšējo rīkojumu.;

2) attiecībā uz pārējiem projektiem plānots, ka nozares ministrijas sagatavos un VARAM iesniegs aizpildītas pieteikuma veidlapas, VARAM, konsultējoties ar nozaru ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, veiks prioritāri attīstāmo jomu (domēnu) un investīciju nolūku saraksta sagatavošanu un virzīs uz DMK lēmuma pieņemšanai. Pēc lēmuma pieņemšanas, nozares ministrijas, katra par savu jomu vai savstarpēji sadarbojoties, izstrādās jomas arhitektūras aprakstu, kuru būs nepieciešamas saskaņot IKT vadītāju forumā, iesaistot nozares ekspertus. Pēc jomas arhitektūras saskaņošanas IKT vadītāju forumā nozares ministrijas izstrādās risinājumu aprakstus saskaņošanai atbilstoši MK noteikumiem Nr. 368. Pēc IKT risinājuma apraksta saskaņošanas nozares ministrija virzīs projekta pasi (vai vairāku projektu pases vienlaicīgi) ar MK rīkojumu apstiprināšanai MK un lēmuma pieņemšanai par projekta iekļaušanu 1.3.1.1.pasākuma plānoto projektu sarakstā, proti, plānotos projektus paredzēts virzīt apstiprināšanai MK pakāpeniski. MK rīkojumos paredzētie projekti veido kopējo pasākuma ietvaros atbalstāmo projektu sarakstu.

Projektu saraksta gatavošanas procesā VARAM ņems vērā 1.3.1.1.pasākuma mērķus un rādītājus, kuru sasniegšana ir jānodrošina projektu īstenošanas rezultātā, kā arī projektu portfeli paredzēts veidot atbilstoši šādām prioritātēm (programmām):
1) datu pārvaldība un analītika;
2) pakalpojumu kvalitāte un pieejamība;
3) valsts pārvaldes resursu un kompetenču konsolidācija, infrastruktūra un nodrošinājums, vadība;
4) nākotnes tehnoloģiju/ inovāciju ieviešana valsts sektorā;
5) drošība un noturība.

Pasākumam pieejamais finansējums

Kopējais 1.3.1.1. pasākumam plānotais finansējums ir 174 745 025 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 148 533 271 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldību budžeta finansējums) – 26 211 754 euro, tai skaitā:
1) pasākuma ietvaros šobrīd pieejamais finansējums: 147 183 311 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 125 105 814 euro apmērā un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldību budžeta finansējums) – 22 077 497 euro apmērā (par šo finansējumu projektu sarakstu plānots apstiprināt MK 2024. gadā);
2) elastības finansējums, kas būs pieejams 1.3.1.1. pasākuma īstenošanai no 2026. gada (pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu) – 27 561 714 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 23 427 457 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldību budžeta finansējums) – 4 134 257 euro (par šo finansējumu MK rīkojumus par projektu īstenošanu plānots virzīt apstiprināšanai MK 2026. gadā). 

1.3.1.1. pasākuma finansējums un uzraudzības rādītāji noteikumu projektā norādīti, ievērojot plānotos grozījumus Kohēzijas programmā 2021.-2027. gadam, kas uz noteikumu projekta izstrādes brīdi ir saskaņošanas procesā un kas paredz izmaiņas 1.3.1. SAM finansējumā un rādītājos.

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, 1.3.1.1. pasākuma ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde, pašvaldība, publiskas personas kapitālsabiedrība (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), biedrība vai nodibinājums (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) vai tiesu varas institūcija (tiesas, Latvijas Republikas prokuratūra).Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt citu tiešās pārvaldes iestādi, pašvaldību, plānošanas reģionu, publiskas personas kapitālsabiedrību (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), tiesu varas institūciju (tiesas, Latvijas Republikas prokuratūra) biedrību (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) vai nodibinājumu (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai). Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Visas 1.3.1.1. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3. prioritātes "Digitalizācija" noteiktajiem intervences kodiem – 16 "Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes" (indikatīvais ERAF finansējums 135 793 612 euro), 36 "IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas)" (indikatīvais ERAF finansējums 3 184 915 euro) un 37 "IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem" (indikatīvais ERAF finansējums 9 554 744 euro).

Atbilstoši ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 9.sadaļai "Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks" 1.3.1.1. pasākumā ir paredzēti stratēģiski svarīgie projekti. Ņemot vērā, ka datu aprite, tai skaitā datu aprites centralizēta pārvaldība ir noteikta kā viena no ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda prioritātēm, visi 1.3.1.1.pasākumā plānotie datu pārvaldības programmas projekti, kuru mērķis ir nodrošināt datu koplietošanu valsts pārvaldes ietvaros, tai skaitā nodrošinot datu nodošanu komersantiem, ir noteikti kā stratēģiski svarīgi projekti. Šo projektu īstenošanai plānotais finansējuma apjoms tiks noteikts attiecīgajos MK rīkojumos par projektu īstenošanu (indikatīvi šo projektu īstenošanai varētu tikt novirzīts ERAF finansējums 14 000 000 euro apmērā) un minētajiem projektiem tiks nodrošināta papildus komunikācijas pasākumu īstenošana atbilstoši ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteiktajam, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo projektu īstenošanas gaitu un sabiedrības ieguvumiem no tiem, publicitātes pasākumos pēc iespējas nodrošinot VARAM kā atbildīgās ministrijas un Eiropas Komisijas vai Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalību, tādējādi vēl vairāk izceļot šādu projektu nozīmību un svarīgumu.

Atbilstoši ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktajam 1.3.1 SAM ietvaros īstenojamajiem projektiem plānota sinerģija ar ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) politikas jomas “Inovācija” ietvaros paredzētās aktivitātes Nr.2 “Digitālā inovācija un pārveide” ietvaros plānotajiem pasākumiem, kā arī citu ESSBJR aktivitāšu ietvaros paredzētajiem digitalizācijas pasākumiem, ņemot vērā, ka digitalizācija ir caurvijošs elements arī citās ESSBJR ietvertajās politikas jomās, kā arī ar citiem starptautiskiem sadarbības formātiem un to aktivitātēm. Līdz ar to, 1.3.1.1. pasākumam piemērojams Makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods "03 - Baltijas jūras reģiona stratēģija".

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām. Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 % no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā ERAF finansējuma (attiecināms uz pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām). Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka gadījumos, kad projektu iesniedzēji ir pašvaldības, tām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (n+3 principa) izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (projekta iesniedzējam ir pabeigts iepirkums). Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt.
Avansa pieprasījuma sagatavošana un avansa piešķiršana tiks kontrolēta starp sadarbības iestādi un finansējuma saņēmēju noslēgtā civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu ietvaros, un ir nepieciešama, ņemot vērā konstatēto, ka saimnieciskā gada ietvaros gada noslēgumā veidojas apjomīgi atlikumi pašvaldību pieprasītajos avansa apjomos, kas netiek iztērēti iepriekš solītajā apjomā un termiņos. Minētais nosacījums attiecībā uz avansa pieprasījuma piesaisti saimnieciskajam gadam nepieciešams, lai jau preventīvi veidotu finanšu izlietojumu disciplinējošus pasākumus.
Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība, biedrība vai nodibinājums, kas īsteno projektu tai deleģēto pārvaldes uzdevumu ietvaros, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 17. punktu. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, kuru ietvaros kā finansējuma saņēmēji vai sadarbības partneri plānoti valsts kapitālsabiedrības un biedrības vai nodibinājumi (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), kam ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai un tai skaitā veicinātu investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošinātu Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (n+3 princips) izpildi.

Noteikumu projektā paredzēts, ka projekta attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes sagatavošanas izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas nepieciešamas projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas izstrādei, piemēram, informācijas sistēmas attīstības aktivitāšu apraksta sagatavošanas izmaksas. Projekta attiecināmajās izmaksās nav iekļaujamas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas, tai skaitā informācijas ievadīšana Kohēzijas politikas vadības un informācijas sistēmā.

1.3.1.1. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.


Personāla izmaksas, vienkāršotās izmaksas

Profesionāla projekta īstenošanas komanda ar pietiekamu resursu kapacitāti ir viens no būtiskiem aspektiem IKT projektu veiksmīgai īstenošanai. Ņemot vērā ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda pieredzi, projekta īstenošanas kapacitātes problēmas, tai skaitā IKT jomas speciālistu neesamība, uzsākot projekta īstenošanu, nepietiekama profesionalitāte un kapacitāte var radīt kritiski augstu ietekmi projekta laika grafika ievērošanai.
Ņemot vērā IKT jomas projektu specifiku un to, ka atkarībā no projekta tvēruma, sarežģītības, iestādes pieejas projekta īstenošanā, projektu īstenošanai nepieciešamais speciālistu skaits un līdz ar to plānotais projekta īstenošanas personāla izmaksu apjoms var būtiski atšķirties. Ievērojot minēto, projektu personāla izmaksām netiek piemērota vienota personāla atlīdzības likme.
Ņemot vērā līdzšinējo IKT projektu īstenošanas pieredzi un IKT projektu sarežģītību, projektu ietvaros ir nepieciešams nodrošināt gan projekta vadības, gan projekta īstenošanas personālu. Nepieciešamība pamatota, lai nodrošinātu pietiekamu kapacitāti projekta saturiskai īstenošanai, tai skaitā kvalitatīvu prasību definēšanai, kā arī rezultātu pārbaudei un pieņemšanai, iekļaujot arī dalībniekus, kas nodrošinātu tā īstenošanu no tehnoloģiskā aspekta – lietojamības, drošības un testēšanas eksperts (iespējams piesaistīt iepirkuma procedūras ietvaros), kā arī būtiska ir pamatdarbības procesus nodrošinošo struktūrvienību pārstāvju pārstāvība. 
IKT projekta komandā papildu projekta vadības personālam (tai skaitā projekta vadītājs, projekta vadītāja asistents, grāmatvedis, iepirkumu speciālists), atkarībā no projekta tvēruma u.c. faktoriem, var tikt iekļauti šādi speciālisti:
1) biznesa procesu analītiķis atbilstoši projekta specifikai, tai skaitā biznesa analīzes projektā a) identificē projekta sfērā esošo iestāžu pamatdarbības un koplietošanas pakalpojumu procesus, b) veic šo procesu konceptuālo analīzi, c) atbilstoši veiktajai analīzei definē uzdevumu ar biznesa procesu analīzi saistīto ārpakalpojumu sniedzējam, d) uzrauga ārpakalpojumu (tai skaitā detalizētas biznesa projekta analīzes un procesu optimizācijas priekšlikumu izstrādi), e) nodrošina optimizācijas priekšlikumu ieviešanu, f) izvērtē ārpakalpojuma darbu nodevumu atbilstību sākotnēji veiktajai konceptuālajai analīzei, g) uzrauga projektu īstenotāju veiktās biznesa procesu analīzes atbilstību IKT arhitektūrai;
2) sistēmanalītiķis atbilstoši projekta specifikai piedalās projekta ietvaros attīstāmo IKT risinājumu (informācijas sistēmu, koplietošanas platformu, komponenšu un pakalpojumu) projektēšanā, izstrādē un ieviešanā, veicot vai uzraugot projektēšanas, izstrādes un ieviešanas darbus, tai skaitā ar mērķi nodrošināt risinājumu atbilstību IKT arhitektūrai;
3) risinājumu (platformas, pakalpojumu) attīstības vadītājs atbilstoši projekta specifikai a) nodrošina projekta ietvaros attīstāmo IKT risinājumu (informācijas sistēmu, koplietošanas platformu, komponenšu un pakalpojumu) attīstības plānošanu un vadību, b) veic attīstības plānošanu, vadot vai uzraugot IKT risinājumu projektēšanu, izstrādi, ieviešanu un ekspluatāciju pēc projekta ieviešanas ar mērķi nodrošināt risinājumu ilgtspēju, tai skaitā atbilstību lietotāju vajadzībām un vienotai IKT arhitektūrai; 
4) informācijas sistēmas testētājs atbilstoši projekta specifikai a) dažādos informācijas sistēmas izstrādes posmos pārbauda tās atbilstību pasūtītāja prasībām, meklē iespējamās nepilnības un kļūdas, b) sagatavo programmatūras testēšanas plānu, c) pārbauda, vai programma ir saprotama, loģiski sakārtota un ērti izmantojama, d) gatavo testēšanas pārskata dokumentus, lai informētu informācijas sistēmas projektētājus, sistēmanalītiķus un programmētājus par atrastajām kļūdām; 
5) pamatdarbības procesus nodrošinošo struktūrvienību pārstāvis atbilstoši projekta specifikai a) sniedz nepieciešamo informāciju procesu analīzei, b) sniedz eksperta viedokli par optimizācijas risinājumu izstrādes iespējām, c) definē funkcionālās prasības IKT risinājumu izstrādē, d) piedalās IKT risinājumu nodevumu izvērtēšanā ar mērķi konstatēt to atbilstību iestāžu pamatdarbības vajadzībām;
6) lietojamības eksperts atbilstoši projekta specifikai palīdz pasūtītājam (projektu īstenotājam) a) definēt prasības un priekšlikumus šo prasību realizēšanai izstrādājamajam IKT risinājumam attiecībā uz lietojamību un b) novērtēt šo prasību ieviešanu; 
7) drošības eksperts atbilstoši projekta specifikai palīdz pasūtītājam (projekta īstenotājam) a) definēt drošības prasības un priekšlikumus šo prasību ieviešanai izstrādājamajam IKT risinājumam attiecībā uz drošību un b) novērtēt šo prasību ieviešanu; 
8) datu analītiķis, ja tas ir nepieciešams atbilstoši projekta specifikai.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta vadības izmaksas plāno kā faktiskās izmaksas saskaņā ar Finanšu ministrijas vadlīnijām "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā".

Vienotā likme 15 % apmērā no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām projekta personāla atlīdzības izmaksām tiek piemērota projekta netiešo attiecināmo izmaksu, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, noteikšanai. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai iestāde varētu darboties un kas nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu. Projekta personāla netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst, piemēram, kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas, telekomunikācijas, interneta izmaksas.

Vienlaikus noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā, ka IKT projekti ir ļoti atšķirīgi pēc to sarežģītības pakāpes un informācijas sistēmu izstrādes izmaksu apjoms ir atkarīgs no nefunkcionālām un funkcionālām prasībām, kas raksturo to sarežģītību, piemēram, ietver integrācijas ar citām informācijas sistēmām, reģistriem, koplietošanas risinājumu izmantošanu, lietotāju skaitu, drošības, veiktspējas un citas prasības. Tāpat informācijas sistēmu izstrādē piesaistāmo speciālistu atalgojuma likmju diapazons ir ļoti liels un nav iespējams prognozēt, kādas kvalifikācijas speciālistu iesaiste un kādā intensitātē būs nepieciešama sistēmas izstrādē.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta personāla izmaksas kopā nepārsniedz 20% no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, šo nosacījumu nepiemērojot VARAM kā IKT pārvaldības īstenojamam projektam, kura ietvaros tiek īstenota valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūras atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem koordinēšana un pārvaldība, kas nepieciešama saturiskai projektu uzraudzībai. Atbilstoši ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ieguldījumu IKT pieejamības, e-pārvaldes un pakalpojumu atbalsta pasākumu noslēguma izvērtējumā konstatētajam, viens no būtiskākajiem investīciju IKT jomā efektivitātes priekšnosacījumiem ir veidojamo risinājumu sadarbspēja un atbilstība kopējiem arhitektūras principiem un veidojamo risinājumu atbilstības uzraudzība kopējai arhitektūrai.
Noteikumu projekts paredz, ka izņēmuma gadījumā ar MK lēmumu var noteikt citu personāla izmaksu apmēru. Minētais izņēmums piemērojams pamatotos gadījumos, kad, atbilstoši projekta būtībai (piemēram, informācijas sistēmas izstrādes darbi tiek veikti iestādes resursu ietvaros), personāla izmaksas pārsniedz 20%. 

Neparedzētie izdevumi, citi izmaksu attiecināmības nosacījumi

Ņemot vērā projektu sarežģītību, projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētas izmaksas. Līdzšinējā ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda pieredze VARAM pārziņā esošajos IKT projektos rāda, ka neatkarīgi no projekta gatavības pakāpes neparedzēto izmaksu iekļaušana projektos mazina projektu īstenošanas riskus. Ievērojot minēto, 1.3.1.1.pasākuma ietvaros paredzēts, ka neparedzētie izdevumi ir projekta attiecināmās izmaksas un nepārsniedz 3% no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām. Neparedzētie izdevumi tiek plānoti neparedzamu un iepriekš nezināmu darbu veikšanai vai papildus izmaiņu pieprasījumiem, kuri tiek konstatēti, piemēram, informācijas sistēmas izstrādes gaitā un kurus nebija iespējams precīzi definēt vai paredzēt publiskā iepirkuma tehniskās specifikācijas dokumentācijā, piesaistot informācijas sistēmas izstrādātāju. Neparedzētie izdevumi var tikt izmantoti arī 1.3.1.1. pasākuma informācijas sistēmas saskarņu un sadarbspējas nodrošināšanai ar jau esošajām citu resoru informācijas sistēmām, jo uz informācijas sistēmas izstrādātāja piesaistes publiskā iepirkuma izsludināšanas brīdi nav iespējams paredzēt visas nianses un darbietilpību, kāda jāieplāno no jauna veidojamās informācijas sistēmas sadarbspējas nodrošināšanai ar esošajām informācijas sistēmām.
Nosakot neparedzēto izmaksu ierobežojumu projektā, ir ņemta vērā ES fondu 2014-2020. gada plānošanas perioda pieredze, kas liecina, ka neatkarīgi no projekta gatavības pakāpes neparedzēto izmaksu iekļaušana projektos mazina projektu īstenošanas riskus. Līdzekļus neparedzētiem izdevumiem finansējuma saņēmējs var izmantot attiecināmo izmaksu segšanai, ja attiecīgie neparedzētie izdevumi iepriekš saskaņoti ar sadarbības iestādi saskaņā ar vienošanos.

Izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra. Izmaksu attiecināmības periods ir noteikts, lai nodrošinātu ārkārtas projektu īstenošanas savlaicīgu uzsākšanu 2024. gadā. Vienlaikus noteikumu projekta 5.punkts paredz, ka 1.3.1.1. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti MK rīkojumā par projekta īstenošanu paredzētie projekti, līdz ar to nepieciešamības gadījumā MK sēdes protokollēmums, kas nosaka pirms projekta apstiprināšanas plānotās finanšu plūsmas nodrošināšanas nosacījumus, kā arī atbildīgās iestādes pienākumus un atbildību gadījumos, ja pirms projekta apstiprināšanas radušās izmaksas nav attiecināmas no ES fondu līdzekļiem, tiks pievienots, virzot projekta pasi apstiprināšanai MK.

Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - regula 2021/1060) 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas (tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu uzskaiti) uzskatāmu nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā projekta ietvaros izveidoto un ieviesto IKT risinājumu darbību vismaz piecus gadus pēc projekta beigām. Projekta rezultātu plānotās uzturēšanas izmaksas tiks norādītas, virzot projektu apstiprināšanai MK.

Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un projektam pieejamais maksimālais ERAF finansējums ir 10 000 000 euro.

1.3.1.1. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti projekti atbilstoši MK rīkojumam par projekta īstenošanu, kurā norādīta informācija par projekta iesniedzēju, projekta nosaukumu, mērķi, finansējumu, sasniedzamajām rādītāju vērtībām un kopsavilkuma informācija par projektā plānotajiem ieguvumiem. MK rīkojumos paredzētie projekti veido kopējo pasākuma ietvaros atbalstāmo projektu sarakstu.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas laikā ir attiecināmas lietojumprogrammatūras risinājumu īres un saistīto pakalpojumu izmaksas projekta ietvaros īstenojamo risinājumu ieviešanai un aprobācijai. Saskaņā ar Finanšu ministrijas vadlīnijām "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā", plānojot projektam nepieciešamo finansējumu, projekta iesniedzējam ir jāizvērtē, vai iepriekš minēto lietojumprogrammatūras risinājumu saimnieciski izdevīgāk ir iegādāties vai nomāt, un finansējuma saņēmēja pienākums ir pamatot un pierādīt, ka ir ievērots saimnieciskā izdevīguma princips. Izmaksām ir jābūt pamatotām, noteiktām atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam, kā arī minētās izmaksas ir attiecināmas tikai projekta īstenošanas laikā.

Ievērojot Eiropas līmeņa ieteikumus attiecībā uz IKT risinājumu atkalizmantošanu, tai skaitā Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas "New European Interoperability Framework - Promoting seamless services and data flows for European public administrations", kā arī ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieguldījumu IKT pieejamības, e-pārvaldes un pakalpojumu atbalsta pasākumu noslēguma izvērtējumā iekļautos ieteikumus, noteikumu projekts, paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta ietvaros izstrādātās vai pielāgotās programmatūras dokumentētu pirmkodu publicē publiski pieejamā programmatūras koda repozitorijā (piemēram, https://github.com/), izņemot gadījumus, kas saskaņoti ar VARAM kā valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju. Informācija par pamatotiem izņēmumiem, kad prasība nav izpildāma, piemēram, ņemot vērā sistēmai izvirzītos drošības ierobežojumus, tiek iekļauta IKT risinājuma attīstības aktivitātes aprakstā, kas tiek saskaņots ar VARAM saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 368.

Citi nosacījumi

Ja projekta kopējās izmaksas pārsniedz vienu miljonu euro, noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ko pievieno projekta iesniegumam. Šis nosacījums neattiecas uz VARAM kā IKT pārvaldības organizācijas īstenojamo projektu, kura ietvaros plānots nodrošināt valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūras atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem koordinēšanu un pārvaldību. Izmaksu un ieguvumu analīzes mērķis ir noskaidrot izmaksu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu. Savukārt noteikumu projekta ietvaros VARAM īstenotā projekta joma ir valsts pārvaldes domēnu un pilnveidojamo risinājumu koordinācija un pārvaldība (saturiska 1.3.1.1 pasākuma projektu uzraudzība), kur projekta ieguvumi nav aprēķināmi, līdz ar to noteikumu projektā ir paredzēts izņēmums, ka nosacījums par izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu nav attiecināms uz šo projektu. 
Izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķinā var izmantot datus no ES tiesību akta ietekmes novērtējuma, kas atzīst atbilstošā ES regulējuma ietekmes novērtējuma pozitīvo ieguldījumu visu ES dalībvalstu kopapjomā, vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzei ir jāatspoguļo konkrētā projekta ieguvumi, ņemot vērā, ka kopējais izvērtējums ES līmenī nenozīmē, ka projektam valsts līmenī ir pietiekami ieguvumi, kas atkarīgi no lokālajiem apstākļiem konkrētajā dalībvalstī.

ES fondu Kopīgo noteikumu regulā 2021.–2027. gadam (regula 2021/1060) nav ietverti saistoši projekta pārskata periodi katrai nozarei un investīciju jomai, kā tas tika noteikts iepriekšējā regulā (Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikums "15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi"). Ievērojot Eiropas Komisijas ekonomiskā novērtējuma vadlīnijās "Economic Appraisal Vademecum 2021-2027” (pieejamas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/regional_policy/en/newsroom/news/2021/09/20-09-2021-project-selection-the-economic-appraisal-vademecum) un Eiropas Komisijas izstrādātajās vadlīnijās "Guide to Cost-Benefit Analysis of Investment Projects Economic appraisal tool for Cohesion Policy 2014 – 2020" (pieejamas tīmekļvietnē: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/120c6fcc-3841-4596-9256-4fd709c49ae4) noteikto, kā arī ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda pieredzi 1.3.1.1. pasākuma projektu pārskata periods jeb dzīves cikls ir 10 – 15 gadi. Ievērojot 1.3.1.1. pasākuma projektu specifiku, pamatotos gadījumos var piemērot citu projekta pārskata periodu jeb dzīves ciklu.

1.3.1.1. pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Pasākuma ietvaros paredzēti valsts varas īstenošanas pasākumi, pārvaldes uzdevumu izpilde, vispārīgi pasākumi sabiedrības interesēs un plānotie finansējuma saņēmēji ir tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, publiskas personas kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), biedrības vai nodibinājumi (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) un tiesu varas institūcijas, kas 1.3.1.1. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to 1.3.1.1. pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē. 

Atbilstoši regulas 2021/1060 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteiktajam, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tika apstiprināti ES fondu Uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.

1.3.1.1. pasākuma īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinēšana ar ES kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (turpmāk – AF plāns), vērtējot investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai nodrošinātu un novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. 1.3.1.1. pasākums papildina AF plāna 2.1. reformu un investīciju virzienu "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija", kā arī 1.2.2.SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" (turpmāk – 1.2.2.SAM) un AF plāna 2.2. reformu un investīciju virzienu “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas”. 1.3.1.SAM ietvaros finansējums paredzēts valsts pārvaldes īstenotiem projektiem valsts pārvaldes un pašvaldību informācijas sistēmām, nodrošinot uzņēmumiem iespējas izmantot valsts digitālo platformu pakalpojumus, tai skaitā automatizētām datu apmaiņām, digitālo uzticamības pakalpojumu saņemšanai, u.tml., tādejādi veicinot arī privātā sektora digitālo transformāciju, savukārt 1.2.2.SAM un AF 2.2.reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” ietvaros paredzēts sniegt tiešu atbalsts privātā sektora procesu digitalizācijai.
Starp plānotajiem digitālās transformācijas pasākumiem 1.3.1.SAM un AF 2.1. reformu un investīciju virzienu "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija" finansējuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija, lai novērstu ieguldījumu savstarpēju pārklāšanos un nodrošinātu savstarpēju papildināmību. Dubultā finansējuma risks tiks novērsts projektu līmenī, kā arī izstrādājot jomu (domēna) arhitektūras, nodrošinot, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas atkārtoti no dažādiem avotiem. Ņemot vērā, ka gan ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam, gan AF plāna investīciju ietvaros ir atbalstāmas līdzīgas darbības, projektu iesniedzējiem būs jāiesniedz apliecinājums par informētību attiecībā uz interešu konflikta jautājumu regulējumu un to integrāciju iekšējās kontroles sistēmā, tai skaitā apliecinot dubultā finansējuma novēršanas mehānismu pret citiem finansēšanas avotiem, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas no dažādiem avotiem.

1.3.1.1. pasākuma ietvaros plānoti galvenokārt tiešās pārvaldes iestāžu, arī pašvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), biedrību vai nodibinājumu (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) vai tiesu varas institūciju projekti, kas veicinās Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk - RIS3) jomu attīstību programmas līmenī kopumā, nenodalot to projektu līmenī, ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros netiks sniegts tiešs atbalsts komersantiem, kā arī nav plānoti pētniecisko organizāciju projekti, kur finansējuma saņēmējam būtu jāuzkrāj dati , piemēram, par RIS3 jomā atbalstītajiem komersantiem vai RIS3 jomu veidiem.

Projektu ietvaros, izstrādājot informācijas sistēmas un platformas un e-pakalpojumus, ir jānodrošina atbilstība MK 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 367 "Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības", MK 2015. gada 28. jūlija noteikumiem Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām", MK 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā", MK 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi" un MK 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" un citiem horizontālajiem noteikumiem.