Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, palielinās to saimnieciskās darbības veicēju izdevumi, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas), uzliekot par pienākumu autoratlīdzības izmaksātajam ieturēt iedzīvotāju ienākumu nodokli no ieņēmumiem līdz 25 000 euro gadā 25 % apmērā, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro gadā – 40 % apmērā, kā arī kompensēt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas starpību par autoratlīdzības saņēmējiem gadījumos, kad autoratlīdzības saņēmēji nav veikuši šīs iemaksas minimālajā apjomā. Rezultātā šiem uzņēmējiem būtiski palielinās uzņēmējdarbības veikšanas izmaksas. Vairums uzņēmēju, kuri veic autoratlīdzību izmaksas, darbojas kultūras un mediju nozarēs.  

Likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 58.pantā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt kārtību, kādā kultūras un mediju nozarei tiek sniegts atbalsts nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai saistībā ar radošo personu nodarbināšanu.

Jēdziena “radošā persona” tvērums iztulkojams, piemērojot Autortiesību likumu un Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu. Saskaņā ar Autortiesību likumu autors ir fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrēts darbs (1.panta 1.punkts), bet izpildītājs – aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu (1.panta 10.punkts). Savukārt Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka par radošo personu šā likuma izpratnē ir atzīstama fiziskā persona – autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē –, ja: 1) tā ir profesionālās radošās organizācijas biedrs; 2) tā rada vai savā izpildījumā interpretē mākslas darbus šā likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktajās radošajās jomās; 3) tās radītie darbi vai izpildījumi vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publiskoti Autortiesību likuma izpratnē; 4) šī persona ar savu radošo darbību dod ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā un to apliecina attiecīgā profesionālā radošā organizācija šajā likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 2.panta pirmā daļa paredz, ka minētais likums attiecas uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomā un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Līdz ar to secināms, ka Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā ietvertais regulējums attiecas uz ierobežotu radošo personu loku ierobežotās radošajās jomās (izslēdzot mediju nozari) un būtu uztverams kā speciālais likums iepretim Autortiesību likumā ietvertajam vispārīgajam regulējumam.

Vienlaikus atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 11.² daļai samaksa par intelektuālo īpašumu ir jebkurš maksājums, kuru saņem kā atlīdzību par autortiesībām un blakustiesībām vai kā atlīdzību par tiesībām izmantot autortiesības un blakustiesības uz literatūras, zinātnes vai mākslas darbiem, ieskaitot datorprogrammas, filmas, fonogrammas, patentus, preču zīmes, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi. Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 3.⁵ daļā noteikts, ka nosacītos izdevumus piemēro saimnieciskās darbības veicējiem, kas saņem samaksu par intelektuālo īpašumu, – par noteiktiem autoru darbu un izpildījumu veidiem ir 25 vai 50 % apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minētie autoru darbu un izpildījumu veidi noteikti Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 57.punktā, un tie ietver dramatiskus darbus, muzikālus darbus, audiovizuālus darbus, glezniecības darbus, fotogrāfiskus darbus u.c., savukārt 57.2.1.apakšpunktā norādīts, ka nosacītie izdevumi piemērojami arī literāriem darbiem (daiļliteratūras (prozas, dzejas, dramaturģijas), zinātniskiem, populārzinātniskiem, mācību un publicistikas darbiem, koncepcijām un runām) un to izpildījumiem, tai skaitā to izmantošanai presē un citos masu informācijas līdzekļos. Līdz ar to likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un no tā izrietošo Ministra kabineta noteikumu normas par saimnieciskās darbības veicējiem, kas saņem samaksu par intelektuālo īpašumu, attiecas arī uz mediju nozarē strādājošiem autoratlīdzību saņēmējiem.

Tādējādi likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 58.pantā iekļautais deleģējums ir attiecināms uz visām fiziskām personām – autoratlīdzību saņēmējiem kultūras un mediju nozarē.

Lai kompensētu pieaugušās izmaksas tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas), primāri kultūras un mediju nozarēs, likumdevējs, pieņemot likumu „Par valsts budžetu 2021.gadam”, noteica, 2021.gada budžetā paredzams finansējums 1 700 000 euro apmērā radošo personu atbalsta programmas īstenošanai, likuma pārejas noteikumos nosakot, ka atbalsta programmas nosacījumi saskaņojami Ministru kabinetā. Līdz ar to Projektā ietveri nosacījumi atbalsta programmas īstenošanai, nosakot, ka atbalstu varēs saņemt saimnieciskās darbības veicēji, ja:
1. tie līdz 2021.gada 1.janvārim ir reģistrējuši savu pamata vai papildu darbības veidu atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijai: 58.13; 58.14; 59.11; 59.12; 59.13; 59.14; 59.20; 60.10.; 60.20; 63.12; 63.91; 90.01; 90.02; 90.03; 90.04; 91.01; 91.02; 91.03 un 93.29;
2. tie līdz 2021.gada 1.janvārim darbojas ne mazāk divus pilnus kalendāros gadus;
3. tie 2019. un 2020.gadā fiziskajām personām ir izmaksājuši autoratlīdzības;
4. tie 2018.  vai 2019. vai  2020. vai 2021.gadā ir saņēmuši Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu vismaz viena projekta īstenošanai vai Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu mediju atbalsta fonda ietvaros;
5. tiem iesnieguma iesniegšanas dienā nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums. Informāciju par saimnieciskās darbības veicējiem Kultūras ministrija plāno iegūt no Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnes www.vid.gov.lv publiskās datu bāzes.
Projekts paredz arī iesniegumu iesniegšanas, izvērtēšanas un izmaksas kārtību, tostarp nosakot, pēc kādas formulas saimnieciskās darbības veicējs aprēķina atbalsta apmēru – saimnieciskās darbības veicējs atbalstu aprēķina ne vairāk 10% apmērā no Projekta 6.3.punktā uzrādītās deklarēto autoratlīdzību vidējās kopsummas par 2019.un 2020.gadu, izmantojot šādu formulu:
 
A = (V x P)/100, kur
 
A = aprēķinātā atbalsta summa;
V = (2019.gada deklarētā autoratlīdzību kopsumma + 2020.gada deklarētā autoratlīdzību kopsumma)/2;
P = 10%.

Atbalsta apmērs 10% apmērā tiek noteikts, jo vidēji par šādu apmēru ir palielinājušies izdevumi par radošo personu nodarbināšanu.

Ar terminu “saimnieciskās darbības veicējs” Projektā tiek saprasti saimnieciskās darbības veicēji, kas savu darbību ir reģistrējuši Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā kā personālsabiedrības, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi.

Ja visiem saimnieciskās darbības veicējiem pēc Projekta 10.punktā noteiktās formulas aprēķinātā atbalsta kopsumma pārsniedz pieejamo finansējumu, tad tā proporcionāli tiek samazināta, ņemot vērā pieejamo finansējumu.

Lai varētu sniegt atbalstu, saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar Projekta 6.2.punktu būs jāiesniedz apliecinājums, kurā jānorāda, ka atbalsts tiks izlietots nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes mazināšanai saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu palielināšanos, kas saistītas ar radošo personu nodarbināšanu. Saimnieciskās darbības veicējam šāds apliecinājums jāiesniedz ar mērķi, lai varētu izvērtēt, vai tiešām nodokļu politikas radītās izmaiņas saistībā ar radošo personu nodarbināšanu, ir radījušas ietekmi uz saimnieciskās darbības veicēja izmaksām, tās palielinot, un saimnieciskās darbības veicējs saņemto atbalstu izlietos, lai amortizētu šo izmaksu palielinājumu.

Nolūkā atlasīt mediju nozares saimnieciskās darbības veicējus, kas faktiski pilda plašsaziņas līdzekļa funkcijas, pieteikties varēs tikai tādi mediju nozares saimnieciskās darbības veicēji, kas 2018., 2019., 2020. vai 2021.gadā ir saņēmuši atbalstu Sabiedrības integrācijas fonda administrēto Mediju atbalsta fonda programmu ietvaros. Īstenojot Mediju atbalsta programmas, tiek izvērtēta mediju uzņēmumu atbilstība nozari regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī tiek vērtēta to atbilstība plašsaziņas līdzekļu darbībai, lai atbalstu saņemtu tikai Latvijas jurisdikcijā faktiski strādājoši mediju nozares saimnieciskās darbības veicēji. Līdz ar to Projekta 4.4.punktā noteiktais kritērijs nodrošina, ka atbilstoši mērķim atbalstu varēs saņemt tikai mediju nozares saimnieciskās darbības veicēji, turklāt tādi, kas darbojas atbilstoši nozares profesionālajiem standartiem.

Saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar Projekta 6.5.punktā norādīto būs jāiesniedz apliecinājums, ka saimnieciskās darbības veicējs iepriekš nav saņēmis, kā arī neplāno pieteikties citam valsts atbalstam par nodokļu izmaiņu radītās ietekmes mazināšanai saistībā ar iedzīvotāja ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumu palielināšanos, kas saistītas ar radošo personu nodarbināšanu uz radošo personu nodarbināšanu, vai nav saņēmis valsts atbalstu šādu izmaksu segšanai. Respektīvi saimnieciskās darbības veicējs savā iesniegumā nevar uzrādīt to autoratlīdzību izmaksu apmēru, kas ir bijis finansēts no Valsts kultūrkapitāla fonda, Sabiedrības integrācijas fonda vai cita valsts finansējuma.

Lai atbalstu varētu izmaksāt un visus saņemtos iesniegumus izvērtēt vēl 2021.gadā, saimnieciskās darbības veicējam Projekta 6.punktā minētais iesniegums elektroniskā formātā (kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un apliecināts ar laika zīmogu, vai iesniedz bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv) būs jāiesniedz Kultūras ministrijā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no paziņojuma oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Ja uzņēmums darbojas gan izslēgtajās nozarēs, kas minētas Eiropas Komisijas 2013.gada 18.decembra regulas (EK) Nr.1407/2013 par Līgumu par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013.gada 24.decembris, Nr.L352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr.1407/2013) 1.panta 1.punktā gan vienā vai vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas Komisijas regulas Nr.1407/2013 darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, Komisijas regulu Nr.1407/2013 piemēro ar nosacījumu, ka saimnieciskās darbības veicējs nodrošina izmaksu nošķiršanu no neatbalstāmajām nozarēm atbilstoši Komisijas regulas Nr.1407/2013 1.panta 2.punktā noteiktajam.

Atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2021.gadam” noteiktajam atbalsts ir vienreizējs un tiek uzņēmējiem sniegts tikai 2021.gadā, ņemot vērā to, ka attiecībā uz nākamajiem gadiem uzņēmējiem ir iespējams plānot savu uzņēmējdarbību, ņemot vērā pieaugušās autoratlīdzību izmaksas, līdz ar to turpmāks atbalsts ietekmētajām nozarēm vairs nebūs nepieciešams.