Anotācija (ex-ante)

21-TA-864: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma „Par valsts budžetu 2021.gadam” 58.pants nosaka, ka budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 09.00.00 „Valsts nozīmes reformas īstenošanai” ir rezervēts finansējums 1 700 000 euro apmērā radošo personu atbalsta programmas īstenošanai. Finanšu ministrs rezervēto finansējumu pārdala Kultūras ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis kārtību, kādā kultūras un mediju nozarei tiek sniegts atbalsts nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai saistībā ar radošo personu nodarbināšanu, kā arī kritērijus, kurus ņem vērā, īstenojot atbalsta piešķiršanas instrumentus, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Mērķis ir sniegt atbalstu tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas) un kuru izdevumi autoratlīdzību izmaksai no 2021.gada 1.jūlija būtiski palielinājās, ņemot vērā 2020.gadā pieņemtos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2020.gada 27.novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem izmaiņas stāsies spēkā no 2021.gada 1.jūlija, līdz tam laikam saglabājoties līdzšinējam iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmam attiecībā uz visiem autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Tādējādi no 2021.gada 1.jūlija sāka piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību.

Pārejas periodā līdz 2021.gada 31.decembrim arī tiem autoratlīdzības saņēmējiem, kuri nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, ir ieviests iedzīvotāju ienākumu nodoklis no ieņēmumiem līdz 25 000 euro gadā – 25 %, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro gadā – 40 %. No šī nodokļa 80 % attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā, bet 20 % attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Autoratlīdzības saņēmējiem, kuri reģistrējušies kā pašnodarbinātie, tika sašaurinātas radošo darbu grupas, par kurām var piemērot Ministru kabineta noteiktos autoru darbu un izpildījumu veidu nosacīto izdevumu normas. 

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz no 2021.gada jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga šogad ir 500 euro apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 euro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā. Minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs ceturksnī ir jāsamaksā no trīs minimālajām algām, kas autoratlīdzību saņēmējiem vai izmaksātājiem rada papildu izdevumus, jo tikai retais veica valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, palielinās to saimnieciskās darbības veicēju izdevumi, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas), uzliekot par pienākumu autoratlīdzības izmaksātajam ieturēt iedzīvotāju ienākumu nodokli no ieņēmumiem līdz 25 000 euro gadā 25 % apmērā, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro gadā – 40 % apmērā, kā arī kompensēt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas starpību par autoratlīdzības saņēmējiem gadījumos, kad autoratlīdzības saņēmēji nav veikuši šīs iemaksas minimālajā apjomā. Rezultātā šiem uzņēmējiem būtiski palielinās uzņēmējdarbības veikšanas izmaksas. Vairums uzņēmēju, kuri veic autoratlīdzību izmaksas, darbojas kultūras un mediju nozarēs.  

Likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 58.pantā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt kārtību, kādā kultūras un mediju nozarei tiek sniegts atbalsts nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai saistībā ar radošo personu nodarbināšanu.

Jēdziena “radošā persona” tvērums iztulkojams, piemērojot Autortiesību likumu un Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu. Saskaņā ar Autortiesību likumu autors ir fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrēts darbs (1.panta 1.punkts), bet izpildītājs – aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu (1.panta 10.punkts). Savukārt Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka par radošo personu šā likuma izpratnē ir atzīstama fiziskā persona – autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē –, ja: 1) tā ir profesionālās radošās organizācijas biedrs; 2) tā rada vai savā izpildījumā interpretē mākslas darbus šā likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktajās radošajās jomās; 3) tās radītie darbi vai izpildījumi vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publiskoti Autortiesību likuma izpratnē; 4) šī persona ar savu radošo darbību dod ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā un to apliecina attiecīgā profesionālā radošā organizācija šajā likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 2.panta pirmā daļa paredz, ka minētais likums attiecas uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomā un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Līdz ar to secināms, ka Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā ietvertais regulējums attiecas uz ierobežotu radošo personu loku ierobežotās radošajās jomās (izslēdzot mediju nozari) un būtu uztverams kā speciālais likums iepretim Autortiesību likumā ietvertajam vispārīgajam regulējumam.

Vienlaikus atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 11.2 daļai samaksa par intelektuālo īpašumu ir jebkurš maksājums, kuru saņem kā atlīdzību par autortiesībām un blakustiesībām vai kā atlīdzību par tiesībām izmantot autortiesības un blakustiesības uz literatūras, zinātnes vai mākslas darbiem, ieskaitot datorprogrammas, filmas, fonogrammas, patentus, preču zīmes, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi. Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 3.5 daļā noteikts, ka nosacītos izdevumus piemēro saimnieciskās darbības veicējiem, kas saņem samaksu par intelektuālo īpašumu, – par noteiktiem autoru darbu un izpildījumu veidiem ir 25 vai 50 % apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minētie autoru darbu un izpildījumu veidi noteikti Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 57.punktā, un tie ietver dramatiskus darbus, muzikālus darbus, audiovizuālus darbus, glezniecības darbus, fotogrāfiskus darbus u.c., savukārt 57.2.1.apakšpunktā norādīts, ka nosacītie izdevumi piemērojami arī literāriem darbiem (daiļliteratūras (prozas, dzejas, dramaturģijas), zinātniskiem, populārzinātniskiem, mācību un publicistikas darbiem, koncepcijām un runām) un to izpildījumiem, tai skaitā to izmantošanai presē un citos masu informācijas līdzekļos. Līdz ar to likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un no tā izrietošo Ministra kabineta noteikumu normas par saimnieciskās darbības veicējiem, kas saņem samaksu par intelektuālo īpašumu, attiecas arī uz mediju nozarē strādājošiem autoratlīdzību saņēmējiem.

Tādējādi likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 58.pantā iekļautais deleģējums ir attiecināms uz visām fiziskām personām – autoratlīdzību saņēmējiem kultūras un mediju nozarē.
Risinājuma apraksts
Lai kompensētu pieaugušās izmaksas tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas), primāri kultūras un mediju nozarēs, likumdevējs, pieņemot likumu „Par valsts budžetu 2021.gadam”, noteica, 2021.gada budžetā paredzams finansējums 1 700 000 euro apmērā radošo personu atbalsta programmas īstenošanai, likuma pārejas noteikumos nosakot, ka atbalsta programmas nosacījumi saskaņojami Ministru kabinetā. Līdz ar to Projektā ietveri nosacījumi atbalsta programmas īstenošanai, nosakot, ka atbalstu varēs saņemt saimnieciskās darbības veicēji, ja:
1. tie līdz 2021.gada 1.janvārim ir reģistrējuši savu pamata vai papildu darbības veidu atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijai: 58.13; 58.14; 59.11; 59.12; 59.13; 59.14; 59.20; 60.10.; 60.20; 63.12; 63.91; 90.01; 90.02; 90.03; 90.04; 91.01; 91.02; 91.03 un 93.29;
2. tie līdz 2021.gada 1.janvārim darbojas ne mazāk divus pilnus kalendāros gadus;
3. tie 2019. un 2020.gadā fiziskajām personām ir izmaksājuši autoratlīdzības;
4. tie 2018.  vai 2019. vai  2020. vai 2021.gadā ir saņēmuši Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu vismaz viena projekta īstenošanai vai Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu mediju atbalsta fonda ietvaros;
5. tiem iesnieguma iesniegšanas dienā nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums. Informāciju par saimnieciskās darbības veicējiem Kultūras ministrija plāno iegūt no Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnes www.vid.gov.lv publiskās datu bāzes.
Projekts paredz arī iesniegumu iesniegšanas, izvērtēšanas un izmaksas kārtību, tostarp nosakot, pēc kādas formulas saimnieciskās darbības veicējs aprēķina atbalsta apmēru – saimnieciskās darbības veicējs atbalstu aprēķina ne vairāk 10% apmērā no Projekta 6.3.punktā uzrādītās deklarēto autoratlīdzību vidējās kopsummas par 2019.un 2020.gadu, izmantojot šādu formulu:
 
A = (V x P)/100, kur
 
A = aprēķinātā atbalsta summa;
V = (2019.gada deklarētā autoratlīdzību kopsumma + 2020.gada deklarētā autoratlīdzību kopsumma)/2;
P = 10%.

Atbalsta apmērs 10% apmērā tiek noteikts, jo vidēji par šādu apmēru ir palielinājušies izdevumi par radošo personu nodarbināšanu.

Ar terminu “saimnieciskās darbības veicējs” Projektā tiek saprasti saimnieciskās darbības veicēji, kas savu darbību ir reģistrējuši Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā kā personālsabiedrības, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi.

Ja visiem saimnieciskās darbības veicējiem pēc Projekta 10.punktā noteiktās formulas aprēķinātā atbalsta kopsumma pārsniedz pieejamo finansējumu, tad tā proporcionāli tiek samazināta, ņemot vērā pieejamo finansējumu.

Lai varētu sniegt atbalstu, saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar Projekta 6.2.punktu būs jāiesniedz apliecinājums, kurā jānorāda, ka atbalsts tiks izlietots nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes mazināšanai saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu palielināšanos, kas saistītas ar radošo personu nodarbināšanu. Saimnieciskās darbības veicējam šāds apliecinājums jāiesniedz ar mērķi, lai varētu izvērtēt, vai tiešām nodokļu politikas radītās izmaiņas saistībā ar radošo personu nodarbināšanu, ir radījušas ietekmi uz saimnieciskās darbības veicēja izmaksām, tās palielinot, un saimnieciskās darbības veicējs saņemto atbalstu izlietos, lai amortizētu šo izmaksu palielinājumu.

Nolūkā atlasīt mediju nozares saimnieciskās darbības veicējus, kas faktiski pilda plašsaziņas līdzekļa funkcijas, pieteikties varēs tikai tādi mediju nozares saimnieciskās darbības veicēji, kas 2018., 2019., 2020. vai 2021.gadā ir saņēmuši atbalstu Sabiedrības integrācijas fonda administrēto Mediju atbalsta fonda programmu ietvaros. Īstenojot Mediju atbalsta programmas, tiek izvērtēta mediju uzņēmumu atbilstība nozari regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī tiek vērtēta to atbilstība plašsaziņas līdzekļu darbībai, lai atbalstu saņemtu tikai Latvijas jurisdikcijā faktiski strādājoši mediju nozares saimnieciskās darbības veicēji. Līdz ar to Projekta 4.4.punktā noteiktais kritērijs nodrošina, ka atbilstoši mērķim atbalstu varēs saņemt tikai mediju nozares saimnieciskās darbības veicēji, turklāt tādi, kas darbojas atbilstoši nozares profesionālajiem standartiem.

Saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar Projekta 6.5.punktā norādīto būs jāiesniedz apliecinājums, ka saimnieciskās darbības veicējs iepriekš nav saņēmis, kā arī neplāno pieteikties citam valsts atbalstam par nodokļu izmaiņu radītās ietekmes mazināšanai saistībā ar iedzīvotāja ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumu palielināšanos, kas saistītas ar radošo personu nodarbināšanu uz radošo personu nodarbināšanu, vai nav saņēmis valsts atbalstu šādu izmaksu segšanai. Respektīvi saimnieciskās darbības veicējs savā iesniegumā nevar uzrādīt to autoratlīdzību izmaksu apmēru, kas ir bijis finansēts no Valsts kultūrkapitāla fonda, Sabiedrības integrācijas fonda vai cita valsts finansējuma.

Lai atbalstu varētu izmaksāt un visus saņemtos iesniegumus izvērtēt vēl 2021.gadā, saimnieciskās darbības veicējam Projekta 6.punktā minētais iesniegums elektroniskā formātā (kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un apliecināts ar laika zīmogu, vai iesniedz bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv) būs jāiesniedz Kultūras ministrijā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no paziņojuma oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Ja uzņēmums darbojas gan izslēgtajās nozarēs, kas minētas Eiropas Komisijas 2013.gada 18.decembra regulas (EK) Nr.1407/2013 par Līgumu par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013.gada 24.decembris, Nr.L352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr.1407/2013) 1.panta 1.punktā gan vienā vai vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas Komisijas regulas Nr.1407/2013 darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, Komisijas regulu Nr.1407/2013 piemēro ar nosacījumu, ka saimnieciskās darbības veicējs nodrošina izmaksu nošķiršanu no neatbalstāmajām nozarēm atbilstoši Komisijas regulas Nr.1407/2013 1.panta 2.punktā noteiktajam.

Atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2021.gadam” noteiktajam atbalsts ir vienreizējs un tiek uzņēmējiem sniegts tikai 2021.gadā, ņemot vērā to, ka attiecībā uz nākamajiem gadiem uzņēmējiem ir iespējams plānot savu uzņēmējdarbību, ņemot vērā pieaugušās autoratlīdzību izmaksas, līdz ar to turpmāks atbalsts ietekmētajām nozarēm vairs nebūs nepieciešams.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Tiek sniegts atbalsts, lai nodrošinātu vienmērīgu parēju uz noteikto nodokļu nomaksu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 700 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 700 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 700 000
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
1 700 000
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar likuma „Par valsts budžetu 2021.gadam” 58.pantu finansējums ir rezervēts budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 09.00.00 „Valsts nozīmes reformas īstenošanai”. Pēc Projekta apstiprināšanas finansējums tiks pārdalīts Kultūras ministrijai, ja pēc Projekta pieņemšanas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 2.septembrī sniegtajiem datiem par 2019. un 2020.gadā deklarētajām autoratlīdzībām kultūras un mediju nozares saimnieciskas darbības veicējiem, kas savu darbību reģistrējušas zem NACE 2.redakcijas kodiem 58.13, 58.14, 59.11, 59.12, 59.13, 59.14, 59.20, 60.10, 60.20, 63.12, 63.91, 90.01, 90.03, 90.04, 91.01, 91.02, 91.03, 93.29., vidēji abos gados ir bijuši 791 saimnieciskās darbības veicējs, kuri vidēji gadā deklarējuši autoratlīdzības par kopējo summu 29 204,83 tūkst. euro.
Ar likumā “Par valsts budžetu 2021.gadam” rezervēto summu par nodokļu politikas izmaiņām radošo personu nodarbināšanā ir iespējams sniegt atbalstu 5,82% apmērā no vidējās 2019.un 2020.gadā deklarētās autoratlīdzības kopsummas ((1 700 000 euro *100)/ 29 204,83 tūkst. euro).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Atbalsts tiks piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013. Piešķirot atbalstu, tiks ievēroti de minimis atbalsta sniegšanas nosacījumi.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
Nr.32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas regula Nr.1407/2013
Apraksts
Komisijas regulas Nr.1407/2013 normas
Projekta atbilstība

3.pants 2.punkts un 2.panta 2.punkts
Atbilst – 18.punkts

5.panta 2.punkts
Atbilst – 14.punkts

6.panta 4.punkts
Atbilst – 13. un 19.punkts

1.panta 2.punkts
Atbilst – 17.punkts

1.panta 1.punkts
Atbilst – 16.punkts

7.panta 4.punkts un 8.pants
Atbilst – 21.punkts
 

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas regula Nr.1407/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Notikušas sarunas ar tādām kultūras nevalstiskajām organizācijām un konsultatīvajām padomēm kā Latvijas Muzeju biedrību, Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju, Latvijas Mūzikas informācijas centru, Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomi, Latvijas Teātru padomi un Latvijas kinoproducentu asociāciju un tādām mediju nozares nevalstiskajām organizācijām kā Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija.
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

    7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?

    7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?

    7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

    Ietekme
    Jā/Nē
    Skaidrojums
    1. Tiks veidota jauna institūcija
    -
    2. Tiks likvidēta institūcija
    -
    3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
    -
    4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
    -
    5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
    -
    6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
    -
    7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
    -
    8. Cita informācija
    -

    7.5. Cita informācija

    -
    8. Horizontālās ietekmes

    8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.5. uz teritoriju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.6. uz vidi

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.7. uz klimatneitralitāti

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.11. uz veselību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.13. uz datu aizsardzību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.14. uz diasporu

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

    8.2. Cita informācija

    -
    Pielikumi