Anotācija

Jau šobrīd Zemesgrāmatu likumā ir paredzēts, ka, izmantojot speciālu tiešsaistes formu BIS tīmekļvietnē, ēkas (būves) īpašnieks var iesniegt lūgumu par ēkas (būves) dzēšanu, ierakstīšanu zemesgrāmatā vai jaunbūves ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tomēr to nevar uzskatīt par vienotu procesu vai optimālu ēkas (būves) reģistrācijas procesu. Minētais process dotajā brīdī nerada iespēju privātpersonām visus nepieciešamos jautājumus risināt digitāli un vienuviet. Process nav efektīvs, jo nenotiek pienācīga starpiestāžu sadarbība. Jaunas ēkas (būves) būvniecības process ietver trīs pamatposmus – būvniecību, jeb būvniecības ieceres īstenošanu, ēkas (būves) un to raksturojošo datu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā un ēkas (būves) īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Katra iesaistītā institūcija, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, privātpersonām izvirza savas prasības nepieciešamo dokumentu un informācijas iesniegšanai, kas var būtiski atšķirties. Nereti vienu un to pašu informāciju pārbauda visas procesā iesaistītās iestādes.Tāpat maksu par pakalpojumu –ēkas  (būves) reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā un par nostiprināšanu zemesgrāmatā personai ir jāveic katrā iestādē atsevišķi.

Izvērtējot esošo situāciju, tika secināts, ka optimāls risinājums ir vienota ēkas (būves) reģistrācijas procesa izveidošana, sākot no būvniecības ieceres, līdz pat ēkas (būves) reģistrācijai zemesgrāmatā, maksimāli izmantojot datu savietošanas un apstrādes iespējas no visiem valsts informācijas sistēmu  un citiem digitāliem avotiem. Stiprinot būvvalžu juridiskās kapacitātes un BIS sniegtā atbalsta pilnveidošanu tieši būvniecības procesa uzsākšanas posmā, varētu nodrošināt veiksmīgu ēkas (būves) ierakstīšanu zemesgrāmatā, novēršot tādus trūkumus, kā Zemesgrāmatu likuma prasībām neatbilstoši noformēti dokumenti, informācijas savstarpējā neatbilstība teksta un grafiskajos datos, kā arī institūciju nepilnīgi veiktās datu un tiesiskās situācijas pārbaudes pieejamās informācijas sistēmās.
Pirmais solis vienota ēkas (būves) reģistrācijas pakalpojuma nodrošināšanai ir vienota iesnieguma ieviešana visām procesā iesaistītajām institūcijām – būvvaldei, Valsts zemes dienestam un rajona (pilsētas) tiesai. Tādējādi klients tikai vienu reizi izsaka savu gribu veikt būvniecību, iereģistrēt ēku (būvi) Kadastra informācijas sistēmā un nostiprināt īpašuma tiesības uz uzbūvēto ēku (būvi) zemesgrāmatā. Būtiski ir uzsvērt, ka klientam vairs nebūs atsevišķi jāiesniedz zemesgrāmatā nostiprinājuma lūgums. Likumprojekts paredz, ka grozījumi zemesgrāmatā izdarāmi, pamatojoties uz strukturētajiem datiem, kas saņemti no Kadastra informācijas sistēmas un Būvniecības informācijas sistēmas. Izstrādātie tehniskie risinājumi paredzēs, ka vienlaikus ar ēkas (būves) īpašnieka iesniegumu, no BIS un Kadastra informācijas sistēmas tiesnesis varēs iegūt strukturētos datus par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā un reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā. Līdzīga kārtība Zemesgrāmatu likumā ir paredzēta arī šobrīd (Zemesgrāmatu likuma 62.¹ pants). Tādējādi būvvalde un Valsts zemes dienests pēc būtības būs jau izvērtējuši tiesiskos aspektus, kas saistīti ar būvniecības ieceres iesniegšanu un akceptēšanu, būvniecības procesa likumību, ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā un ēkas (būves) reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā. Likumprojekts paredz, ka tiek papildināta Zemesgrāmatu likuma 41. panta otrā daļa, jo grozījumu izdarīšanas pamats būs saņemtie paziņojumi no attiecīgajām valsts informācijas sistēmām –Kadastra informācijas sistēmas un BIS.
Būvniecības likuma 24. panta piektā daļa noteic, ka būvniecības ierosinātājs pilnvaru paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai lieto elektroniskajā pakalpojumā pieejamos elektroniskās identifikācijas un parakstīšanas rīkus. Šāda pilnvara ir derīga visa būvniecības procesa laikā un visa procesa ietvaros tiek nodrošināta būvniecības ierosinātāja personas identifikācija. Ieviešot vienas pieturas principu, secināms, ka pilnvarojums, kas norādīts (iesniegts) vienas iestādes ietvaros ir derīgs arī visām pārējām iestādēm, tajā skaitā tiesai. Tādējādi likumprojekts paredz izņēmumu no Zemesgrāmatu likuma 58. panta, kas noteic, ka pilnvarojums citai personai lūgt nostiprinājumu jāizteic pilnvarā, ko apliecinājis notārs vai bāriņtiesa. Ņemot vērā to, ka pats pilnvaras devējs ar drošu elektronisko parakstu vai lietojot elektroniskās identifikācijas un parakstīšanas rīkus BIS sistēmā pilnvaro citu personu veikt noteiktas darbības, nebūtu lietderīgi šādam pilnvarojumam vēl pieprasīt notariālu apliecinājumu. Tādējādi šajā posmā klientam vairs nebūs jāvēršas pie notāra, kas klientam ieekonomēs gan laiku, gan finanšu līdzekļus. Turklāt jāņem vērā, ka informāciju par nepieciešamo nostiprinājumu tiesa saņems no Kadastra informācijas sistēmas un BIS, tādējādi izslēdzot varbūtību, ka nostiprinājumu lūdz persona, kurai uz to nav tiesības. Tādējādi likumprojekts paredz 58. pantu papildināt ar jaunu ceturto daļu.Vienotā būvniecības un ēkas (būves) reģistrācijas procesa ietvaros ir paredzēts, ka maksa par ēkas (būves) reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā un kancelejas nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatu būs maksājama vienu reizi vienotā procesa ietvaros, par ko tiesnesim vairs nebūs jāpārliecinās. Tādējādi ir precizēta Zemesgrāmatu likuma 106.¹  panta otrā un trešā daļa.
Ņemot vērā to, ka būvniecības process var ilgt līdz pat astoņiem gadiem, likumprojektā iekļauts pārejas noteikumu papildus punkts, kas paredz vienotās ēkas (būves) reģistrācijas procesu piemērot arī tiem būvniecības procesiem, kas uzsākti līdz 2025. gada 31. decembrim.