22-TA-2778: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 43, 2.§) 3.punktam Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām atbildīgajām ministrijām sagatavot un ekonomikas ministrei līdz 2022. gada 20. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par speciālo kārtību Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanai, kurā norādīt arī likuma mērķi un termiņu, līdz kuram projekts jāīsteno.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Likums "Par Skultes sašķidrināto dabasgāzes termināli” (turpmāk - likumprojekts) mērķis ir stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Likumprojektam ir nepieciešams noteikt speciālu spēkā stāšanās kārtību, lai novērstu savlaicīgi administratīvie šķēršļus un neskaidrības attiecībā uz nosacījumiem kā varētu sekmīgi nodrošināt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un ar to saistīto būvju izbūvi.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Krievijas Federācija ir ilgstoši izmantojusi tās energoresursus kā vienu no ārpolitikas veidošanas instrumentiem un kā rīku, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu valstīs, kas saņem dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas, tai skaitā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pēc Krievijas Federācijas īstenotā iebrukuma Ukrainā paļaušanās uz Krievijas Federācijas dabasgāzes nepārtrauktām piegādēm, jo īpaši apkures sezonā, radīja dabasgāzes apgādes riskus, kā arī tiešus draudus Latvijas Republikas valstiskumam. Lai novērstu radušos draudus, Saeima pieņēma un valsts prezidents ir izsludinājis grozījumus Enerģētikas likumā, kas ar 2023.gada 1.janvāri aizliedz dabasgāzes piegādi no Krievijas Federācijas.
Tai pat laikā dabasgāze ir viens no būtiskiem primārajiem energoresursiem, kas tiek izmantots gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanas procesā. Dabasgāzes patēriņa īpatsvars kopējā energoresursu patēriņa struktūrā Latvijā 2020. gadā bija 20,8 %, bet pārveidošanas sektorā - 49,5 %. Līdz ar to, Latvijai ir nepieciešams nodrošināt alternatīvus dabasgāzes piegādes avotus.
Atteikšanās no apgādes ar Krievijas Federācijas dabasgāzi un nodrošināšana ar citiem alternatīviem dabasgāzes avotiem ļaus nodrošināt Latvijas dabasgāzes lietotājus ar nepārtrauktu dabasgāzes apgādi par pamatotām cenām.
Lai nodrošinātu Latvijas apgādi ar dabasgāzi arī turpmāk, viens no piegādes avotiem ir dabasgāzes piegāde sašķidrinātā veidā uz sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 39.punktā ietverto definīciju sašķidrinātās dabasgāzes iekārta ir terminālis, ko izmanto dabasgāzes šķidrināšanai vai sašķidrinātās dabasgāzes saņemšanai, izkraušanai un pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī tam piederošās iekārtas un pagaidu glabātavas, kas nepieciešamas sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanai un atkārtotai pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī turpmākai piegādei uz dabasgāzes pārvades sistēmu vai enerģijas lietotājam.
Tādējādi sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidei ir būtiska nozīme Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturībai un tās apgādei ar dabasgāzi.
Lai nodrošinātu sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi Latvijā, Ekonomikas ministrija, Ministru kabineta uzdevumā, apzināja iespējas izveidot potenciālo nacionālās sašķidrinātās dabasgāzes termināli un projektus. Ņemot vērā sākotnēji apkopoto informāciju un iesniegtos investoru projektus, kā arī, lai varētu pieņemt objektīvu lēmumu par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu vienam terminālim, kas atbilst Latvijas nacionālajām interesēm ekonomiskā, tehniskā, tiesiskā, valsts drošības un drošuma aspektā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija protokollēmumu, Ekonomikas ministrija piesaistīja neatkarīga konsultantu, lai padziļināti veikt risku analīze (due dilligence) par Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināla un Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes terminālu projektiem. Kā neatkarīgais konsultants tika piesaistīts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “PricewaterhouseCoopers”.
Ministru kabineta 2022. gada 30. augustā sēdē (prot.Nr. 43, 2.§) tika konceptuāli atbalstīts Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanu un nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu šim terminālim ar likumu.
Tai pat laikā dabasgāze ir viens no būtiskiem primārajiem energoresursiem, kas tiek izmantots gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanas procesā. Dabasgāzes patēriņa īpatsvars kopējā energoresursu patēriņa struktūrā Latvijā 2020. gadā bija 20,8 %, bet pārveidošanas sektorā - 49,5 %. Līdz ar to, Latvijai ir nepieciešams nodrošināt alternatīvus dabasgāzes piegādes avotus.
Atteikšanās no apgādes ar Krievijas Federācijas dabasgāzi un nodrošināšana ar citiem alternatīviem dabasgāzes avotiem ļaus nodrošināt Latvijas dabasgāzes lietotājus ar nepārtrauktu dabasgāzes apgādi par pamatotām cenām.
Lai nodrošinātu Latvijas apgādi ar dabasgāzi arī turpmāk, viens no piegādes avotiem ir dabasgāzes piegāde sašķidrinātā veidā uz sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 39.punktā ietverto definīciju sašķidrinātās dabasgāzes iekārta ir terminālis, ko izmanto dabasgāzes šķidrināšanai vai sašķidrinātās dabasgāzes saņemšanai, izkraušanai un pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī tam piederošās iekārtas un pagaidu glabātavas, kas nepieciešamas sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanai un atkārtotai pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī turpmākai piegādei uz dabasgāzes pārvades sistēmu vai enerģijas lietotājam.
Tādējādi sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidei ir būtiska nozīme Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturībai un tās apgādei ar dabasgāzi.
Lai nodrošinātu sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi Latvijā, Ekonomikas ministrija, Ministru kabineta uzdevumā, apzināja iespējas izveidot potenciālo nacionālās sašķidrinātās dabasgāzes termināli un projektus. Ņemot vērā sākotnēji apkopoto informāciju un iesniegtos investoru projektus, kā arī, lai varētu pieņemt objektīvu lēmumu par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu vienam terminālim, kas atbilst Latvijas nacionālajām interesēm ekonomiskā, tehniskā, tiesiskā, valsts drošības un drošuma aspektā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija protokollēmumu, Ekonomikas ministrija piesaistīja neatkarīga konsultantu, lai padziļināti veikt risku analīze (due dilligence) par Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināla un Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes terminālu projektiem. Kā neatkarīgais konsultants tika piesaistīts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “PricewaterhouseCoopers”.
Ministru kabineta 2022. gada 30. augustā sēdē (prot.Nr. 43, 2.§) tika konceptuāli atbalstīts Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanu un nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu šim terminālim ar likumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka nacionālās sašķidrinātās dabasgāzes termināla darbības uzsākšana salīdzinoši īso termiņos ir būtiska nozīme drošai Latvijas apgādei ar dabasgāzi, tad ir nepieciešamas noteikt speciālu regulējumu, kas apliecinātu valsts interesi Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināla izveidi investoram un atviegloti administratīvā procedūra projekta izvērtēšanai un būvniecība projekta realizācijai.
Tāpat, lai nodrošinātu likumprojekta mērķa sasniegšanu, nepieciešams noteikt atšķirīgu kārtību Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta trešajā daļā noteiktajam, ka, pirms atļaujas izsniegšanas būves būvniecībai jūrā, Ministru kabinets nosaka teritoriju, kur paredzēta būvniecība, un to piešķir konkursa kārtībā.
Tāpat, lai nodrošinātu likumprojekta mērķa sasniegšanu, nepieciešams noteikt atšķirīgu kārtību Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta trešajā daļā noteiktajam, ka, pirms atļaujas izsniegšanas būves būvniecībai jūrā, Ministru kabinets nosaka teritoriju, kur paredzēta būvniecība, un to piešķir konkursa kārtībā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz noteikt, ka Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim un cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm tiek piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. Savukārt Ministru kabinets nosaka: 1) objektus un teritoriju, kas nepieciešama Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināļa izbūvei; 2) Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un saistīto būvju aizsargjoslu, ja to paredz citi normatīvie akti; 3) Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanas nosacījumus. Terminālis un ar to saistītās būves ir jānodod ekspluatācijā līdz 2024.gada 15.septembrim.
Vienlaicīgi likumprojekts paredz iespēju, ka licenci Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināla un ar to saistīto būvju būvniecībai jūrā var tikt piešķirta kopā ar nacionālā interešu objekta statusa piešķiršanu noteiktiem objektiem un teritorijām, kā arī Ministru kabinets nosaka statusu tādam projektam, kas atbilstoši padziļinātu risku analīzei atbilst Latvijas nacionālajām interesēm ekonomiskā, tehniskā, tiesiskā, valsts drošības un drošuma aspektā.
Tāpat likumprojekts paredz atvieglot spēkā esošas darbības (administratīvos procesus) konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu nosakot atšķirīgus termiņus no likumā "Par ietekmi uz vidi novērtējums" noteiktajiem termiņiem, kas attiecas uz Vides pārraudzības valsts birojam, Ministru kabineta un citām iesaistīto institūciju vai organizāciju veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem ietekmei uz vides novērtējumu veicot Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināla projektam.
Vienlaicīgi likumprojekts paredz iespēju, ka licenci Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināla un ar to saistīto būvju būvniecībai jūrā var tikt piešķirta kopā ar nacionālā interešu objekta statusa piešķiršanu noteiktiem objektiem un teritorijām, kā arī Ministru kabinets nosaka statusu tādam projektam, kas atbilstoši padziļinātu risku analīzei atbilst Latvijas nacionālajām interesēm ekonomiskā, tehniskā, tiesiskā, valsts drošības un drošuma aspektā.
Tāpat likumprojekts paredz atvieglot spēkā esošas darbības (administratīvos procesus) konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu nosakot atšķirīgus termiņus no likumā "Par ietekmi uz vidi novērtējums" noteiktajiem termiņiem, kas attiecas uz Vides pārraudzības valsts birojam, Ministru kabineta un citām iesaistīto institūciju vai organizāciju veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem ietekmei uz vides novērtējumu veicot Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināla projektam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2022.gada 21.septembra sēdē tika atbalstīti priekšlikumi 2.lasījumam (steidzamības kārtībā) likumprojektam “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana” (Reģ.Nr.1481/Lp13), kas paredz mainīt likumprojekta nosaukumu uz "Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās enerģijas ražošanas būvju būvniecības kārtības likums" un papildināti to ar speciāliem nosacījumiem būvju būvniecībai Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā, kas izmantojamas energoapgādē un tām nepieciešamās sadalei, pārvadei vai uzglabāšanai, tai skaitā, nosakot šādu būvju ietekmes uz vidi novērtēšanas kārtību, nacionālā interešu objekts statusa noteikšanas kārtību un nosaka institūciju, kas pilda būvvaldes funkcijas.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Komersanti, kuri plāno izbūvēt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālu.
Nozare
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
Nozaru ietekmes apraksts
Nacionālās sašķidrinātās dabasgāzes termināla izveidei ir būtiska nozīme Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturībai un tās apgādei ar dabasgāzi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2022.gada 21.setembra sēdē atbalstītais likumprojekts “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās enerģijas ražošanas būvju būvniecības kārtības likums” (Reģ.Nr.1481/Lp13) paredz noteikt speciālos nosacījumus būvju Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā, kas izmantojamas energoapgādē un tām tām nepieciešamās sadales, pārvades vai uzglabāšanas infrastruktūras, būvniecībai, tai skaitā, ietekmes uz vidi novērtēšanas kārtību, nacionālā interešu objekts statusa noteikšanas kārtību un nosaka institūciju, kas pilda būvvaldes funkcijas.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Likumprojekts nepieciešamas, lai ilgtermiņā novērstu energodrošības riskus Latvijas enerģētikas nozarē un veicina Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanu, kā arī Latvijas tautsaimniecības nepārtrauktu darbību.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Ministru kabinets var izveidot projekta uzraudzības padomi, kuras uzdevums būtu sekot līdzi Skultes sašķidrinātā gāzes termināļa projekta realizācijas progresam, kā arī izskatīt iespējamās problēmas un sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam turpmākai rīcībai.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi