25-TA-2347: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 6. maija noteikumos Nr. 277 "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2025. gada 6.maijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 277 “Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 277) jeb pilnveidotais “zaļā koridora” regulējums. MK noteikumi Nr.277 izstrādāti saskaņā ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3. panta ceturtajā daļā un Imigrācijas likuma 9. panta desmitajā daļā ietvertajiem pilnvarojumiem, lai paātrinātu administratīvos saskaņošanas procesus, kā arī atvieglotu augsti kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaisti. MK noteikumu Nr.277 virsmērķis ir piesaistīt investīcijas, veicināt eksportu, kā arī sekmēt prioritāro jomu un aizsardzības industrijas attīstību, vienlaicīgi veicinot Latvijas starptautisko konkurētspēju.
Pēc MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā un to piemērošanas praksē, tika novērotas dažādas nepilnības. Līdz ar to, radusies nepieciešamība šīs nepilnības novērst, kā arī veikt jaunus papildinājumus, lai nodrošinātu atsevišķu Eiropas Parlamenta un Padomes regulās noteikto pienākumu izpildi, kas cieši saistīti ar "zaļā koridora" regulējuma darbību.
Pēc MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā un to piemērošanas praksē, tika novērotas dažādas nepilnības. Līdz ar to, radusies nepieciešamība šīs nepilnības novērst, kā arī veikt jaunus papildinājumus, lai nodrošinātu atsevišķu Eiropas Parlamenta un Padomes regulās noteikto pienākumu izpildi, kas cieši saistīti ar "zaļā koridora" regulējuma darbību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir novērst identificētos trūkumus regulējuma piemērošanā praksē pēc Ministru kabineta 2025. gada 6. maija noteikumu Nr. 277 stāšanās spēkā. Vienlaikus noteikumu projekts ir izstrādāts, lai veicinātu investīciju piesaisti, sekmētu eksportspējīgu un augstas pievienotās vērtības projektu attīstību, atbalstītu prioritāro jomu un aizsardzības industrijas izaugsmi, kā arī nodrošinātu Eiropas Parlamenta regulās (ES) 2024/1252 un (ES) 2024/1735 noteikto pienākumu izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
[1] MK noteikumu Nr.277 ietvaros izstrādātie kvalifikācijas kritēriji paredz "zaļā koridora" saraksta papildināšanu ar automātiskās atlases veidā noteiktiem komersantiem - tādiem, kuru eksporta vai investīciju apjoms, kā arī darbinieku skaits, sasniedz noteiktu slieksni. Noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā jau tika lēsts, ka noteiktajiem rādītāju sliekšņiem varētu atbilst visai augsts komersantu skaits - 465, taču nebija iespējams veikt konkrētas aplēses par to, kāds varētu būt šo komersantu pieprasīto pakalpojumu skaits. Tādējādi tikai pēc MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā 2025.gada 6.maijā Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) varēja secināt, ka jaunradītais pakalpojumu slogs ir pārāk augsts un visu “zaļā koridora” komersantiem sniedzamo pakalpojumu izpildi divreiz īsākos termiņos nav iespējams veikt esošo resursu ietvaros. Papildus tam praksē konstatēts, ka vienotas, regulāri atjaunotas informācijas par iesaistīto pakalpojumu sniedzēju pieejamo kapacitāti prioritāro projektu apkalpošanai trūkums apgrūtina “zaļā koridora” koordināciju un savlaicīgu sastrēgumu identificēšanu. Tādēļ nepieciešams ieviest regulāru kapacitātes ziņošanu Latvijas investīciju un attīstības aģentūrai (turpmāk - LIAA), kā koordinējošajai institūcijai.
[2] Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2024/1252 un (ES) 2024/1735 stāšanos spēkā, dalībvalstīs ir ieviests tieši piemērojams tiesiskais ietvars stratēģisko projektu atzīšanai kritiski svarīgo izejvielu nodrošināšanā un neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanā, tostarp ar vienotā kontaktpunkta principu un paātrinātu atļauju procedūru režīmu stratēģiskajiem projektiem. Latvijā institucionāli par vienoto kontaktpunktu Regulas (ES) 2024/1735 stratēģiskajiem projektiem ir nozīmēta LIAA. Vienlaikus spēkā esošie MK noteikumi Nr. 277 tieši nesaista ES piešķirto stratēģiskā projekta statusu ar prioritāro pakalpojumu sniegšanu un saīsinātajiem termiņiem, kā arī neparedz automātisku šādu projektu īstenotāju iekļaušanu "zaļā koridora" komersantu sarakstā.
[3] MK noteikumu Nr. 277 6.punktā ir noteikti kritēriji, kas izslēdz komersantus no iekļaušanas "zaļā koridora" sarakstā. Viens no šiem kritērijiem, kas noteikts 6.1. apakšpunktā, paredz, ka komersants nevar tikt iekļauts sarakstā, ja tam izvērtēšanas dienā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāja reitings “N” vai “J”.Tomēr prakse rāda, ka šāds regulējums rada nepamatotus ierobežojumus, īpaši attiecībā uz komersantiem, kas atbilst 4.3. vai 4.4. apakšpunktā noteiktajiem kvalifikācijas kritērijiem, proti - īsteno būtiskus investīciju projektus vai projektus aizsardzības nozarē.VID reitingi "J" (jauns uzņēmums) un "N" (nepietiekama saimnieciskā darbība) pēc būtības atspoguļo tehnisku statusu, nevis pārkāpumu esamību. VID reitings “J” liecina, ka uzņēmums ir jaunreģistrēts nodokļu maksātājs, kas dibināts pēdējo sešu mēnešu laikā un vēl nav izveidojis darbības vēsturi nodokļu nomaksas vai nodarbinātības jomā.
Savukārt reitings “N” norāda uz neaktīvu nodokļu maksātāju, kam vismaz sešus mēnešus nav deklarētu darījumu vai tie ir nenozīmīgā apjomā, nav darbinieku vai tiem nav maksātas algas.
Tomēr prakse rāda, ka “J” reitings bieži tiek piemērots jaundibinātiem uzņēmumiem, tostarp tādiem, kas izveidoti būtisku investīciju vai nacionālās nozīmes projektu īstenošanai, kuriem objektīvi vēl nav uzkrāta saimnieciskās darbības vēsture.
Šādā gadījumā automātiska atteikšanās piemērot “zaļā koridora” mehānismu neatbilst šī regulējuma mērķim - veicināt investīciju aktivitāti, inovācijas un nacionālās drošības stiprināšanu.
[4] Atbilstoši MK noteikumu Nr.277 9. un 12. punktiem, sarakstu ar komersantiem, izņemot atbilstoši 4.4. apakšpunkta kritērijiem iekļautos komersantus, LIAA publicē valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv, lai informētu par pakalpojumu sniegšanu atbildīgās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes un privātpersonas. Taču esošajā punktu redakcijā nav precizēts, kāda informācija bez komersanta nosaukuma vēl būtu iekļaujama platformā publicētajā sarakstā. Līdz ar to, pēc noteikumu stāšanās spēkā, konstatēts, ka sarakstā sniegtā informācija nav pietiekoša, lai pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt, kuri komersanti sarakstā iekļauti automātiskās atlases veidā, un kuri komersanti iekļauti, jo pieteikušies aģentūrai iekļaušanai sarakstā ar to plānotajiem projektiem. Attiecīgi, ir nepieciešams precizēt, ka platformā publicētajā sarakstā būtu jābūt arī informācijai par komersanta izpildīto kvalificēšanās kritēriju, kā arī komersanta plānoto projektu, ja attiecināms.
[5] Pēc MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā, pakalpojumu izpildi divreiz īsākos termiņos ir jānodrošina visiem sarakstā iekļautajiem komersantiem - pat arī tad, ja paši komersanti nesaskata vajadzību piemērot “zaļā koridora” priekšrocības. Esošajā regulējumā nav noteikts, ka sarakstā iekļautajiem komersantiem būtu atsevišķi jāpieprasa to tiesību īstenošana attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem, līdz ar ko šo pakalpojumu sniedzēju resursi tiek novirzīti šiem komersantiem pat tad, ja tas nav lietderīgi, piemēram, maznozīmīga projekta īstenošanai. Līdz ar to, iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem netieši ir uzdots pienākums pirms katra pakalpojuma uzsākšanas manuāli pārliecināties, vai pakalpojuma pieprasītājs ir vai nav iekļauts “zaļā koridora” komersantu sarakstā, tādējādi radot lielu papildu administratīvo slogu.
[6] Esošā regulējuma redakcijā MK noteikumu Nr.277 17.punkts nosaka kārtību, kādā īstenojams regulārās uzraudzības mehānisms, taču pēc regulējuma stāšanās spēkā, secināts, ka šajā punktā noteiktais uzraudzības mehānisms ir uzlabojams. Pirmkārt, sarakstā iekļauto komersantu veikto ieguldījumu attīstību to īstenotajos projektos nevar korekti izvērtēt, balstoties uz komersanta pamatkapitāla vai finanšu aktīvu izmaiņām gada pārskatā (17.1. apakšpunkts). Otrkārt, iespējams novērst administratīvo apgrūtinājumu, ko potenciāli radīs noteiktais pienākums par prioritārā kārtībā sniedzamajiem pakalpojumiem atbildīgajām iestādēm un to privātpersonām iesniegt LIAA informāciju par šo pakalpojumu izpildi līdz kārtējā gada 15. oktobrim (17.2. apakšpunkts).
[7] MK noteikumu Nr.277 1.pielikuma 1.15. apakšpunktā kā viens no prioritārā kārtībā un termiņiem sniedzamajiem pakalpojumiem norādīts administratīvā akta izdošanas termiņa pagarinājums, atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu. Praksē šīs normas piemērošana nozīmē, ka vispārējais administratīvā akta izdošanas termiņš - četri mēneši vai gads izņēmuma gadījumos - sarakstā iekļautajiem komersantiem tiek samazināts uz pusi. Taču pēc noteikumu stāšanās spēkā, secināts, ka šīs normas piemērošana praksē rada paaugstinātu slogu plašam pakalpojumu sniedzēju lokam, jo norma attiecināma uz pilnīgi jebkuru administratīva akta izdošanas pagarinājumu.
[8] MK noteikumi Nr.277 cita starpā nosaka arī komersantiem prioritārā kārtībā un termiņā sniedzamos publiskos pakalpojumus ārvalstu darbaspēka piesaistei. Kopš MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā komersanti, kā arī ekspertu padomes un asociācijas ir norādījušas, ka praksē “zaļā koridora” noteikumi ārvalstu darbinieku piesaistes pakalpojumu sniegšanas termiņus ietekmē minimāli vai neietekmē nemaz.MK noteikumu Nr.277 esošajā redakcijā, komersantam piesaistot ārvalstu darbinieku, tiek saīsināts tikai uzturēšanās atļaujas (turpmāk - UA) iegūšanas procesa pēdējais trešais posms, kad UA apliecība tiek saņemta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk - PMLP). Proti, tas ir posms pēc dokumentu izskatīšanas ārvalstu konsulātā vai vēstniecībā, kā arī pēc dokumentu nosūtīšanas uz PMLP un PMLP lēmuma pieņemšanas. Tomēr ārvalstu darbinieka procesa piesaistē lielākie laika kavēkļi sastopami pirmajos divos posmos - pirmajā posmā, kurā notiek konsulātu un vēstniecību dokumentu pieņemšana un izskatīšana (2 - 6 nedēļas, lai pieteiktos UA uz laiku pēc 2-3 mēnešiem), nereti arī diplomātiskā pasta saņemšana (1 - 2 nedēļas), kur termiņi netiek regulēti normatīvajos aktos; un otrajā posmā, kurā notiek PMLP lēmuma pieņemšana, kas aizņem vismaz 30 dienas, ja nav papildu jautājumu (taču vairumā gadījumu tādi tomēr ir). Secināts, ka noteikumi nenodrošina saīsinātu UA saņemšanas laiku. Lai jēgpilni nodrošinātu ātrāku darbinieku piesaisti, būtu jāievieš paātrinātā pakalpojuma sniegšanas procedūra visos posmos, kā arī “viena kontaktpunkta” princips, koordinējot pieeju ārvalstu nodarbinātības pakalpojumam.
[9] Tā kā ir konstatēta nepieciešamība precizēt MK noteikumu Nr.277 4.1. un 4.2. apakšpunktos noteiktos komersantu kvalifikācijas kritērijus, lai novērstu nesamērīgo administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem, plānoto grozījumu rezultātā attiecīgie kritēriji tiks sašaurināti. Attiecīgi, vairāki komersanti, kuri pašlaik ir iekļauti “zaļā koridora” sarakstā, vairs neatbildīs jaunajiem kritērijiem, tādējādi ir nepieciešams noteikt skaidru kārtību šo komersantu izslēgšanai no saraksta.
[10] Noteikumu (grozījumu) projekta pielikuma 1.14.2. apakšpunkts ir zaudējis juridisko nozīmi, jo tas atsaucas uz svītrotu 24. punktu atbilstoši 2024.gada 17.decembra grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība". Turklāt tā ietvaros noteiktais pakalpojums – nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanas nosacījumi neapbūvētai zemes vienībām tajās teritorijās, kur nav apstiprināts pašvaldības teritorijas plānojums– vairs nav aktuāls.
[2] Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2024/1252 un (ES) 2024/1735 stāšanos spēkā, dalībvalstīs ir ieviests tieši piemērojams tiesiskais ietvars stratēģisko projektu atzīšanai kritiski svarīgo izejvielu nodrošināšanā un neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanā, tostarp ar vienotā kontaktpunkta principu un paātrinātu atļauju procedūru režīmu stratēģiskajiem projektiem. Latvijā institucionāli par vienoto kontaktpunktu Regulas (ES) 2024/1735 stratēģiskajiem projektiem ir nozīmēta LIAA. Vienlaikus spēkā esošie MK noteikumi Nr. 277 tieši nesaista ES piešķirto stratēģiskā projekta statusu ar prioritāro pakalpojumu sniegšanu un saīsinātajiem termiņiem, kā arī neparedz automātisku šādu projektu īstenotāju iekļaušanu "zaļā koridora" komersantu sarakstā.
[3] MK noteikumu Nr. 277 6.punktā ir noteikti kritēriji, kas izslēdz komersantus no iekļaušanas "zaļā koridora" sarakstā. Viens no šiem kritērijiem, kas noteikts 6.1. apakšpunktā, paredz, ka komersants nevar tikt iekļauts sarakstā, ja tam izvērtēšanas dienā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāja reitings “N” vai “J”.Tomēr prakse rāda, ka šāds regulējums rada nepamatotus ierobežojumus, īpaši attiecībā uz komersantiem, kas atbilst 4.3. vai 4.4. apakšpunktā noteiktajiem kvalifikācijas kritērijiem, proti - īsteno būtiskus investīciju projektus vai projektus aizsardzības nozarē.VID reitingi "J" (jauns uzņēmums) un "N" (nepietiekama saimnieciskā darbība) pēc būtības atspoguļo tehnisku statusu, nevis pārkāpumu esamību. VID reitings “J” liecina, ka uzņēmums ir jaunreģistrēts nodokļu maksātājs, kas dibināts pēdējo sešu mēnešu laikā un vēl nav izveidojis darbības vēsturi nodokļu nomaksas vai nodarbinātības jomā.
Savukārt reitings “N” norāda uz neaktīvu nodokļu maksātāju, kam vismaz sešus mēnešus nav deklarētu darījumu vai tie ir nenozīmīgā apjomā, nav darbinieku vai tiem nav maksātas algas.
Tomēr prakse rāda, ka “J” reitings bieži tiek piemērots jaundibinātiem uzņēmumiem, tostarp tādiem, kas izveidoti būtisku investīciju vai nacionālās nozīmes projektu īstenošanai, kuriem objektīvi vēl nav uzkrāta saimnieciskās darbības vēsture.
Šādā gadījumā automātiska atteikšanās piemērot “zaļā koridora” mehānismu neatbilst šī regulējuma mērķim - veicināt investīciju aktivitāti, inovācijas un nacionālās drošības stiprināšanu.
[4] Atbilstoši MK noteikumu Nr.277 9. un 12. punktiem, sarakstu ar komersantiem, izņemot atbilstoši 4.4. apakšpunkta kritērijiem iekļautos komersantus, LIAA publicē valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv, lai informētu par pakalpojumu sniegšanu atbildīgās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes un privātpersonas. Taču esošajā punktu redakcijā nav precizēts, kāda informācija bez komersanta nosaukuma vēl būtu iekļaujama platformā publicētajā sarakstā. Līdz ar to, pēc noteikumu stāšanās spēkā, konstatēts, ka sarakstā sniegtā informācija nav pietiekoša, lai pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt, kuri komersanti sarakstā iekļauti automātiskās atlases veidā, un kuri komersanti iekļauti, jo pieteikušies aģentūrai iekļaušanai sarakstā ar to plānotajiem projektiem. Attiecīgi, ir nepieciešams precizēt, ka platformā publicētajā sarakstā būtu jābūt arī informācijai par komersanta izpildīto kvalificēšanās kritēriju, kā arī komersanta plānoto projektu, ja attiecināms.
[5] Pēc MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā, pakalpojumu izpildi divreiz īsākos termiņos ir jānodrošina visiem sarakstā iekļautajiem komersantiem - pat arī tad, ja paši komersanti nesaskata vajadzību piemērot “zaļā koridora” priekšrocības. Esošajā regulējumā nav noteikts, ka sarakstā iekļautajiem komersantiem būtu atsevišķi jāpieprasa to tiesību īstenošana attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem, līdz ar ko šo pakalpojumu sniedzēju resursi tiek novirzīti šiem komersantiem pat tad, ja tas nav lietderīgi, piemēram, maznozīmīga projekta īstenošanai. Līdz ar to, iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem netieši ir uzdots pienākums pirms katra pakalpojuma uzsākšanas manuāli pārliecināties, vai pakalpojuma pieprasītājs ir vai nav iekļauts “zaļā koridora” komersantu sarakstā, tādējādi radot lielu papildu administratīvo slogu.
[6] Esošā regulējuma redakcijā MK noteikumu Nr.277 17.punkts nosaka kārtību, kādā īstenojams regulārās uzraudzības mehānisms, taču pēc regulējuma stāšanās spēkā, secināts, ka šajā punktā noteiktais uzraudzības mehānisms ir uzlabojams. Pirmkārt, sarakstā iekļauto komersantu veikto ieguldījumu attīstību to īstenotajos projektos nevar korekti izvērtēt, balstoties uz komersanta pamatkapitāla vai finanšu aktīvu izmaiņām gada pārskatā (17.1. apakšpunkts). Otrkārt, iespējams novērst administratīvo apgrūtinājumu, ko potenciāli radīs noteiktais pienākums par prioritārā kārtībā sniedzamajiem pakalpojumiem atbildīgajām iestādēm un to privātpersonām iesniegt LIAA informāciju par šo pakalpojumu izpildi līdz kārtējā gada 15. oktobrim (17.2. apakšpunkts).
[7] MK noteikumu Nr.277 1.pielikuma 1.15. apakšpunktā kā viens no prioritārā kārtībā un termiņiem sniedzamajiem pakalpojumiem norādīts administratīvā akta izdošanas termiņa pagarinājums, atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu. Praksē šīs normas piemērošana nozīmē, ka vispārējais administratīvā akta izdošanas termiņš - četri mēneši vai gads izņēmuma gadījumos - sarakstā iekļautajiem komersantiem tiek samazināts uz pusi. Taču pēc noteikumu stāšanās spēkā, secināts, ka šīs normas piemērošana praksē rada paaugstinātu slogu plašam pakalpojumu sniedzēju lokam, jo norma attiecināma uz pilnīgi jebkuru administratīva akta izdošanas pagarinājumu.
[8] MK noteikumi Nr.277 cita starpā nosaka arī komersantiem prioritārā kārtībā un termiņā sniedzamos publiskos pakalpojumus ārvalstu darbaspēka piesaistei. Kopš MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā komersanti, kā arī ekspertu padomes un asociācijas ir norādījušas, ka praksē “zaļā koridora” noteikumi ārvalstu darbinieku piesaistes pakalpojumu sniegšanas termiņus ietekmē minimāli vai neietekmē nemaz.MK noteikumu Nr.277 esošajā redakcijā, komersantam piesaistot ārvalstu darbinieku, tiek saīsināts tikai uzturēšanās atļaujas (turpmāk - UA) iegūšanas procesa pēdējais trešais posms, kad UA apliecība tiek saņemta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk - PMLP). Proti, tas ir posms pēc dokumentu izskatīšanas ārvalstu konsulātā vai vēstniecībā, kā arī pēc dokumentu nosūtīšanas uz PMLP un PMLP lēmuma pieņemšanas. Tomēr ārvalstu darbinieka procesa piesaistē lielākie laika kavēkļi sastopami pirmajos divos posmos - pirmajā posmā, kurā notiek konsulātu un vēstniecību dokumentu pieņemšana un izskatīšana (2 - 6 nedēļas, lai pieteiktos UA uz laiku pēc 2-3 mēnešiem), nereti arī diplomātiskā pasta saņemšana (1 - 2 nedēļas), kur termiņi netiek regulēti normatīvajos aktos; un otrajā posmā, kurā notiek PMLP lēmuma pieņemšana, kas aizņem vismaz 30 dienas, ja nav papildu jautājumu (taču vairumā gadījumu tādi tomēr ir). Secināts, ka noteikumi nenodrošina saīsinātu UA saņemšanas laiku. Lai jēgpilni nodrošinātu ātrāku darbinieku piesaisti, būtu jāievieš paātrinātā pakalpojuma sniegšanas procedūra visos posmos, kā arī “viena kontaktpunkta” princips, koordinējot pieeju ārvalstu nodarbinātības pakalpojumam.
[9] Tā kā ir konstatēta nepieciešamība precizēt MK noteikumu Nr.277 4.1. un 4.2. apakšpunktos noteiktos komersantu kvalifikācijas kritērijus, lai novērstu nesamērīgo administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem, plānoto grozījumu rezultātā attiecīgie kritēriji tiks sašaurināti. Attiecīgi, vairāki komersanti, kuri pašlaik ir iekļauti “zaļā koridora” sarakstā, vairs neatbildīs jaunajiem kritērijiem, tādējādi ir nepieciešams noteikt skaidru kārtību šo komersantu izslēgšanai no saraksta.
[10] Noteikumu (grozījumu) projekta pielikuma 1.14.2. apakšpunkts ir zaudējis juridisko nozīmi, jo tas atsaucas uz svītrotu 24. punktu atbilstoši 2024.gada 17.decembra grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība". Turklāt tā ietvaros noteiktais pakalpojums – nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanas nosacījumi neapbūvētai zemes vienībām tajās teritorijās, kur nav apstiprināts pašvaldības teritorijas plānojums– vairs nav aktuāls.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Komersantu kvalifikācijas kritēriju ierobežošana (precizēts 4.1. apakšpunkts un dzēsts 4.2. apakšpunkts)
MK noteikumu Nr.277 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā tika aprēķināts, ka noteiktajiem rādītāju sliekšņiem pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) automātiskās datu atlases (MK noteikumu Nr.277 4.1. un 4.2. apakšpunkti) varētu atbilst visai augsts komersantu skaits - 465. Taču netika veiktas konkrētas aplēses par to, kāds varētu būt šo komersantu pieprasīto pakalpojumu skaits no saistošo pakalpojumu sniedzējiem - arī neraugoties uz to, ka saraksts vairāk nekā 10 reizes paplašināja prioritārā kārtībā un termiņā apkalpojamo komersantu skaitu.
Pēc MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā, minēto aplēšu trūkums radīja neparedzētus izaicinājumus saistošajiem pakalpojumu sniedzējiem. Balstoties uz 2025.gada 2.oktobrī aktualizēto "zaļā koridora" komersantu saraksta versiju, tajā iekļauti 586 komersanti, kā arī papildus jāpieskaita 3 komersanti, kas pieteikušies ar projektiem militārās ražošanas jomā, bet sarakstā netiek publicēti. No tiem 53 komersanti iekļuvuši ar to plānotajiem investīciju projektiem prioritārajās jomās (šo noteikumu 4.3. un 4.4. apakšpunkti), un vēl 536 komersanti, kas pēc CSP apkopoto datu atlases atbilda vienai no 2 noteiktajām rādītāju grupām - pēdējos 2 gados veiktiem liela apjoma investīciju projektiem vai augstam eksporta vērtības apjomam (to nosakot atbilstoši CSP statistiskajai metodoloģijai – pēc statistiskās vērtības, kas neietver ar darījumu saistītās izmaksas, kas radušās ārpus Latvijas teritorijas).
Saziņā ar pakalpojumu sniedzējiem, EM secināja, ka ir ievērojami pieaudzis tiem radītais slogs, jo ir palielinājies divreiz īsākā termiņā sniedzamais pakalpojumu skaits. Attiecīgi, lai izvērtētu, kā situāciju uzlabot, EM lūdza atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem sniegt monitoringa datus par apkalpoto komersantu pieprasījumu skaitu. Balstoties uz šo datu analīzi, tika secināts sekojošais: piemēram, kritērijam par veikto investīciju apjomu pēdējo 2 gadu laikā īstenotos projektos (MK noteikumu Nr.277 4.2. apakšpunkts) kvalificējās un sarakstā iekļuva 95 komersanti, kur vairums no tiem ir tādi, kuru pamatdarbība ir pakalpojumu sniegšana pašvaldībām (piemēram, veselības, transporta un komunālo pakalpojumu sniedzēji). Tāpat arī, ņemot vērā, ka komersanti šī kvalifikācijas kritērija ietvaros sarakstā iekļūst, balstoties uz veiktajiem vēsturiskajam investīcijām (pēdējo 2 gadu laikā īstenotos projektos), ir apšaubāma minētā kvalifikācijas kritērija piesaiste MK noteikumu Nr.277 virsmērķim, kas attiecināms uz nākotnes investīciju piesaisti un eksporta veicināšanu.
MK noteikumu Nr.277 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā tika aprēķināts, ka noteiktajiem rādītāju sliekšņiem pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) automātiskās datu atlases (MK noteikumu Nr.277 4.1. un 4.2. apakšpunkti) varētu atbilst visai augsts komersantu skaits - 465. Taču netika veiktas konkrētas aplēses par to, kāds varētu būt šo komersantu pieprasīto pakalpojumu skaits no saistošo pakalpojumu sniedzējiem - arī neraugoties uz to, ka saraksts vairāk nekā 10 reizes paplašināja prioritārā kārtībā un termiņā apkalpojamo komersantu skaitu.
Pēc MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā, minēto aplēšu trūkums radīja neparedzētus izaicinājumus saistošajiem pakalpojumu sniedzējiem. Balstoties uz 2025.gada 2.oktobrī aktualizēto "zaļā koridora" komersantu saraksta versiju, tajā iekļauti 586 komersanti, kā arī papildus jāpieskaita 3 komersanti, kas pieteikušies ar projektiem militārās ražošanas jomā, bet sarakstā netiek publicēti. No tiem 53 komersanti iekļuvuši ar to plānotajiem investīciju projektiem prioritārajās jomās (šo noteikumu 4.3. un 4.4. apakšpunkti), un vēl 536 komersanti, kas pēc CSP apkopoto datu atlases atbilda vienai no 2 noteiktajām rādītāju grupām - pēdējos 2 gados veiktiem liela apjoma investīciju projektiem vai augstam eksporta vērtības apjomam (to nosakot atbilstoši CSP statistiskajai metodoloģijai – pēc statistiskās vērtības, kas neietver ar darījumu saistītās izmaksas, kas radušās ārpus Latvijas teritorijas).
Saziņā ar pakalpojumu sniedzējiem, EM secināja, ka ir ievērojami pieaudzis tiem radītais slogs, jo ir palielinājies divreiz īsākā termiņā sniedzamais pakalpojumu skaits. Attiecīgi, lai izvērtētu, kā situāciju uzlabot, EM lūdza atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem sniegt monitoringa datus par apkalpoto komersantu pieprasījumu skaitu. Balstoties uz šo datu analīzi, tika secināts sekojošais: piemēram, kritērijam par veikto investīciju apjomu pēdējo 2 gadu laikā īstenotos projektos (MK noteikumu Nr.277 4.2. apakšpunkts) kvalificējās un sarakstā iekļuva 95 komersanti, kur vairums no tiem ir tādi, kuru pamatdarbība ir pakalpojumu sniegšana pašvaldībām (piemēram, veselības, transporta un komunālo pakalpojumu sniedzēji). Tāpat arī, ņemot vērā, ka komersanti šī kvalifikācijas kritērija ietvaros sarakstā iekļūst, balstoties uz veiktajiem vēsturiskajam investīcijām (pēdējo 2 gadu laikā īstenotos projektos), ir apšaubāma minētā kvalifikācijas kritērija piesaiste MK noteikumu Nr.277 virsmērķim, kas attiecināms uz nākotnes investīciju piesaisti un eksporta veicināšanu.
Risinājuma apraksts
Balstoties uz monitoringa datu analīzi, tika secināts, ka viens no efektīvākajiem un vienlaikus arī vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt papildu radīto slogu pakalpojumu sniedzējiem, būtu ierobežot kvalifikācijas kritērijus, lai panāktu, ka "zaļā koridora" priekšrocībām kvalificējas tikai komersanti, kas sniedz vislielāko pienesumu Latvijas tautsaimniecībā. Izmaiņu rezultātā, kopējais komersantu skaits, kas kvalificējas MK noteikumu Nr.277 4.1. un 4.2. apakšpunktu kritērijiem, samazinātos no 536 uz 259.
Lai to īstenotu, nepieciešams:
Mainīt MK noteikumu Nr.277 4.1.apakšpunktā noteikto prasību, paaugstinot eksporta apjoma kvalifikācijas kritēriju no 5 uz 10 miljoniem euro (tādējādi izslēdzot 182 komersantus, kuru eksporta apjoms ir zem 10 miljoniem euro, un samazinot kopējo komersantu skaitu šī kritērija ietvaros no 441 uz 259).
Izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr.277 4.2. apakšpunktu, izņemot ārā kvalifikācijas kritēriju par liela apjoma investīcijām, kas veiktas pēdējo 2 gadu laikā (tādējādi dzēšot 95 komersantus, kas kvalificējas šim kritērijam).MK noteikumos Nr.277 attiecībā uz 4.1. un 4.2. apakšpunktu, jāveic izmaiņas arī 8. un 9.punktā, dzēšot atsauci uz 4.2.apakšpunktu, jo atsauce vairs nebūs attiecināma.
Lai to īstenotu, nepieciešams:
Mainīt MK noteikumu Nr.277 4.1.apakšpunktā noteikto prasību, paaugstinot eksporta apjoma kvalifikācijas kritēriju no 5 uz 10 miljoniem euro (tādējādi izslēdzot 182 komersantus, kuru eksporta apjoms ir zem 10 miljoniem euro, un samazinot kopējo komersantu skaitu šī kritērija ietvaros no 441 uz 259).
Izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr.277 4.2. apakšpunktu, izņemot ārā kvalifikācijas kritēriju par liela apjoma investīcijām, kas veiktas pēdējo 2 gadu laikā (tādējādi dzēšot 95 komersantus, kas kvalificējas šim kritērijam).MK noteikumos Nr.277 attiecībā uz 4.1. un 4.2. apakšpunktu, jāveic izmaiņas arī 8. un 9.punktā, dzēšot atsauci uz 4.2.apakšpunktu, jo atsauce vairs nebūs attiecināma.
Problēmas apraksts
[2] Stratēģisko projektu īstenotāju iekļaušana "zaļā koridora" sarakstā (jauns 3.1 punkts un 4.2. apakšpunkts)
Līdz ar to, ka spēkā ir stājušās divas jaunas regulas - pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (turpmāk – Regula (ES) 2024/1735) un, otrkārt, Eiropas Parlamenta Padomes Regula (ES) 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (turpmāk – Regula (ES) 2024/1252),- dalībvalstīs ir ieviests tieši piemērojams tiesiskais ietvars stratēģisko projektu noteikšanai kritiski svarīgo izejvielu un neto nulles emisiju tehnoloģiju jomās, tostarp ar vienotā kontaktpunkta principu un paātrinātu atļauju procedūru režīmu stratēģiskajiem projektiem. Spēkā esošie MK noteikumi Nr. 277 tieši nesaista ES piešķirto stratēģiskā projekta statusu ar prioritāro pakalpojumu sniegšanu un saīsinātajiem termiņiem, kā arī neparedz automātisku šādu projektu īstenotāju iekļaušanu "zaļā koridora" komersantu sarakstā.
Ņemot vērā augstāk minēto, praksē veidojas regulatīva atšķirība starp ES līmenī atzīta stratēģiskā statusa piešķiršanu un nacionālo prioritārās apkalpošanas mehānismu piemērošanu, kas kavē stratēģisko projektu savlaicīgu īstenošanu un rada papildu administratīvu slogu iestādēm un komersantiem. Ja netiek nodrošināta skaidra nacionāla sasaiste, pastāv risks, ka stratēģiskie projekti nepamatoti nesaņem “zaļā koridora” priekšrocības, neskatoties uz to ES stratēģisko nozīmību. Grozījumi ir nepieciešami, lai novērstu minēto regulatīvo nesaskaņotību, nostiprinot LIAA lomu statusa praktiskā piemērošanā un nodrošinot automātisku stratēģisko projektu īstenotāju piekļuvi prioritāri sniedzamajiem publiskajiem pakalpojumiem.
Līdz ar to, ka spēkā ir stājušās divas jaunas regulas - pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (turpmāk – Regula (ES) 2024/1735) un, otrkārt, Eiropas Parlamenta Padomes Regula (ES) 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (turpmāk – Regula (ES) 2024/1252),- dalībvalstīs ir ieviests tieši piemērojams tiesiskais ietvars stratēģisko projektu noteikšanai kritiski svarīgo izejvielu un neto nulles emisiju tehnoloģiju jomās, tostarp ar vienotā kontaktpunkta principu un paātrinātu atļauju procedūru režīmu stratēģiskajiem projektiem. Spēkā esošie MK noteikumi Nr. 277 tieši nesaista ES piešķirto stratēģiskā projekta statusu ar prioritāro pakalpojumu sniegšanu un saīsinātajiem termiņiem, kā arī neparedz automātisku šādu projektu īstenotāju iekļaušanu "zaļā koridora" komersantu sarakstā.
Ņemot vērā augstāk minēto, praksē veidojas regulatīva atšķirība starp ES līmenī atzīta stratēģiskā statusa piešķiršanu un nacionālo prioritārās apkalpošanas mehānismu piemērošanu, kas kavē stratēģisko projektu savlaicīgu īstenošanu un rada papildu administratīvu slogu iestādēm un komersantiem. Ja netiek nodrošināta skaidra nacionāla sasaiste, pastāv risks, ka stratēģiskie projekti nepamatoti nesaņem “zaļā koridora” priekšrocības, neskatoties uz to ES stratēģisko nozīmību. Grozījumi ir nepieciešami, lai novērstu minēto regulatīvo nesaskaņotību, nostiprinot LIAA lomu statusa praktiskā piemērošanā un nodrošinot automātisku stratēģisko projektu īstenotāju piekļuvi prioritāri sniedzamajiem publiskajiem pakalpojumiem.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu skaidru sasaisti starp atbilstoši Regulai 2024/1735 LIAA piešķirto stratēģiskā projekta statusu, atbilstoši Regulas 2024/1252 2. nodaļā noteikto stratēģiskā projekta staturu un nacionālo “zaļā koridora” mehānismu, MK noteikumi Nr.277 tiek papildināti ar jaunu 3.1 punktu un 4.2. apakšpunktu, nosakot, ka "zaļā koridora" priekšrocības piemērojamas arī komersantiem, kuri īsteno stratēģiskus neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektus saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1735 vai stratēģiskus kritiski svarīgo izejvielu projektus saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1252 pēc attiecīga statusa piešķiršanas. ES regulās noteiktie atlases kritēriji ir tieši piemērojamas, tās netiek transponētas nacionālajos noteikumos, bet kalpo par pamatu stratēģiskā statusa atzīšanai, kas atbilstoši šiem noteikumiem nodrošina “zaļā koridora” priekšrocības.
Valsts sekretāru sanāksme ir apstiprinājusi Imformatīvo ziņojumu 25-TA-1009 "Par atbildības noteikšanu par "Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulu (ES) 2024/1735 par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724" un "Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulu (ES) 2024/1252 ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020” . Šajā informatīvajā ziņojumā minēts, ka "ar LIAA tika organizēta saruna par vienoto kontaktpunktu ieviešanu abu regulu kontekstā. LIAA apstiprināja gatavību pildīt vienotā kontaktpunkta funkciju." Detalizētāka informācija par institucionālām atbildībām regulu ieviešanā atrodamas informatīvajam ziņojumam 25-TA-1009 sadaļā Papildmateriāli pievienotajā korelācijas tabulā. Ekonomikas ministrija uzskata, ka vienoto kontaktpunktu funkcijas, kādas nosaka šīs ES regulas, ir līdzīgas un tieši saistītas LIAA funkcijām "zaļā koridora" ieviešanai, tāpēc ir pamatoti, ka tās īsteno viena institūcija, proti, LIAA.
Tāpat pēc MK noteikumu Nr.277 9. punkta tiek iekļauta norma, kas nosaka, ka pēc lēmuma par stratēģiskā projekta statusu LIAA iekļauj attiecīgo komersantu "zaļā koridora" sarakstā un nodrošina MK noteikumos Nr.277 paredzēto priekšrocību piemērošanu. Attiecīgi grozāms arī MK noteikumu Nr.277 12. punkts, paplašinot LIAA informēšanas pienākumu tvērumu, lai par iekļaušanu "zaļā koridora" sarakstā tiktu informēts gan komersants, gan iesaistītās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes arī jaunā MK noteikumu Nr.277 4.2. apakšpunkta gadījumā.
MK noteikumi Nr.277 papildināts ar 5.¹ punktu, nosakot, ka, prioritāro projektu izvērtēšanu un to secības noteikšanu, nodrošina LIAA.
Tāpat MK noteikumu Nr. 277 projekts papildināts ar 12.¹ punktu, kas nosaka LIAA pienākumu pēc prioritāro projektu secības noteikšanas sagatavot un izsūtīt attiecīgajām iestādēm aktuālo prioritāro projektu sarakstu. Šis precizējums nodrošina, ka priekšrocības tiek piemērotas, balstoties uz aktuālo informāciju par projektu secību nevis tikai lēmuma pieņemšanas brīdī.
Tāpat, lai nodrošinātu “zaļā koridora” piemērošanu stratēģiskajiem, kā arī citiem projektiem, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes regulām (ES) 2024/1735 un (ES) 2024/1252, nacionālajā līmenī LIAA tiek nozīmēta par vienoto kontaktpunktu šo regulu izpratnē.
LIAA kā kontaktpunkts pilda Regulas (ES) 2024/1735 6. un 18. pantos minētās vienoto kontaktpunktu funkcijas ir atbildīgā iestāde, kas apstiprina neto nulles emisiju stratēģiskā projekta statusu atbilstoši Regulas (ES) 2024/1735 13. un 14. pantam (3.1² apakšpunkts), kā arī pilda Regulas (ES) 2024/1252 9. pantā noteiktās vienotā kontaktpunkta funkcijas (3.1³ apakšpunkts)". Šis regulējums neveido jaunas materiāltiesiskas izvērtēšanas kārtības un nepārņem ES regulās noteiktos atlases kritērijus, bet nodrošina tiešas piemērošanas institucionālo sasaisti ar “zaļā koridora” mehānismu.
LIAA atzīst projektu par stratēģisku neto nulles emisiju projektu ņemot vērā regulas 2024/1735 13. un 14. pantu nosacījumus un tad uz šiem projektiem attiecas regulas 2024/1735 15. panta nosacījumi.
Pieņemot lēmumus par stratēģiskas nozīmes nulles emisiju projektu statusa piešķiršanu jāņem arī vērā Komisijas īstenošanas lēmums (ES) 2025/1100 (2025. gada 23. maijs), ar ko pieņem pamatnostādnes par to, kā piemērot konkrētus stratēģiskos neto nulles emisiju projektu atlases kritērijus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1735 13. pantā.
Regulas (ES) 2024/1735 13. panta trešajā daļā minētie CO₂ ģeoloģiskās uzglabāšanas projekti un ar tiem saistītie uztveršanas un transportēšanas projekti, kuri saņem stratēģiskā projekta statusu ES kārtībā, ietilpst jaunā MK noteikumu Nr.277 4.2. apakšpunkta piemērošanas jomā un līdz ar to ir tiesīgi saņemt "zaļā koridora" priekšrocības šajos noteikumos noteiktās kārtības ietvaros. Šāds regulējums novērš līdzšinējo regulatīvo neskaidrību, paātrina stratēģisko projektu īstenošanu un samazina administratīvo slogu gan komersantiem, gan iesaistītajām iestādēm.
Valsts sekretāru sanāksme ir apstiprinājusi Imformatīvo ziņojumu 25-TA-1009 "Par atbildības noteikšanu par "Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulu (ES) 2024/1735 par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724" un "Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulu (ES) 2024/1252 ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020” . Šajā informatīvajā ziņojumā minēts, ka "ar LIAA tika organizēta saruna par vienoto kontaktpunktu ieviešanu abu regulu kontekstā. LIAA apstiprināja gatavību pildīt vienotā kontaktpunkta funkciju." Detalizētāka informācija par institucionālām atbildībām regulu ieviešanā atrodamas informatīvajam ziņojumam 25-TA-1009 sadaļā Papildmateriāli pievienotajā korelācijas tabulā. Ekonomikas ministrija uzskata, ka vienoto kontaktpunktu funkcijas, kādas nosaka šīs ES regulas, ir līdzīgas un tieši saistītas LIAA funkcijām "zaļā koridora" ieviešanai, tāpēc ir pamatoti, ka tās īsteno viena institūcija, proti, LIAA.
Tāpat pēc MK noteikumu Nr.277 9. punkta tiek iekļauta norma, kas nosaka, ka pēc lēmuma par stratēģiskā projekta statusu LIAA iekļauj attiecīgo komersantu "zaļā koridora" sarakstā un nodrošina MK noteikumos Nr.277 paredzēto priekšrocību piemērošanu. Attiecīgi grozāms arī MK noteikumu Nr.277 12. punkts, paplašinot LIAA informēšanas pienākumu tvērumu, lai par iekļaušanu "zaļā koridora" sarakstā tiktu informēts gan komersants, gan iesaistītās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes arī jaunā MK noteikumu Nr.277 4.2. apakšpunkta gadījumā.
MK noteikumi Nr.277 papildināts ar 5.¹ punktu, nosakot, ka, prioritāro projektu izvērtēšanu un to secības noteikšanu, nodrošina LIAA.
Tāpat MK noteikumu Nr. 277 projekts papildināts ar 12.¹ punktu, kas nosaka LIAA pienākumu pēc prioritāro projektu secības noteikšanas sagatavot un izsūtīt attiecīgajām iestādēm aktuālo prioritāro projektu sarakstu. Šis precizējums nodrošina, ka priekšrocības tiek piemērotas, balstoties uz aktuālo informāciju par projektu secību nevis tikai lēmuma pieņemšanas brīdī.
Tāpat, lai nodrošinātu “zaļā koridora” piemērošanu stratēģiskajiem, kā arī citiem projektiem, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes regulām (ES) 2024/1735 un (ES) 2024/1252, nacionālajā līmenī LIAA tiek nozīmēta par vienoto kontaktpunktu šo regulu izpratnē.
LIAA kā kontaktpunkts pilda Regulas (ES) 2024/1735 6. un 18. pantos minētās vienoto kontaktpunktu funkcijas ir atbildīgā iestāde, kas apstiprina neto nulles emisiju stratēģiskā projekta statusu atbilstoši Regulas (ES) 2024/1735 13. un 14. pantam (3.1² apakšpunkts), kā arī pilda Regulas (ES) 2024/1252 9. pantā noteiktās vienotā kontaktpunkta funkcijas (3.1³ apakšpunkts)". Šis regulējums neveido jaunas materiāltiesiskas izvērtēšanas kārtības un nepārņem ES regulās noteiktos atlases kritērijus, bet nodrošina tiešas piemērošanas institucionālo sasaisti ar “zaļā koridora” mehānismu.
LIAA atzīst projektu par stratēģisku neto nulles emisiju projektu ņemot vērā regulas 2024/1735 13. un 14. pantu nosacījumus un tad uz šiem projektiem attiecas regulas 2024/1735 15. panta nosacījumi.
Pieņemot lēmumus par stratēģiskas nozīmes nulles emisiju projektu statusa piešķiršanu jāņem arī vērā Komisijas īstenošanas lēmums (ES) 2025/1100 (2025. gada 23. maijs), ar ko pieņem pamatnostādnes par to, kā piemērot konkrētus stratēģiskos neto nulles emisiju projektu atlases kritērijus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1735 13. pantā.
Regulas (ES) 2024/1735 13. panta trešajā daļā minētie CO₂ ģeoloģiskās uzglabāšanas projekti un ar tiem saistītie uztveršanas un transportēšanas projekti, kuri saņem stratēģiskā projekta statusu ES kārtībā, ietilpst jaunā MK noteikumu Nr.277 4.2. apakšpunkta piemērošanas jomā un līdz ar to ir tiesīgi saņemt "zaļā koridora" priekšrocības šajos noteikumos noteiktās kārtības ietvaros. Šāds regulējums novērš līdzšinējo regulatīvo neskaidrību, paātrina stratēģisko projektu īstenošanu un samazina administratīvo slogu gan komersantiem, gan iesaistītajām iestādēm.
Problēmas apraksts
[3] VID nodokļu maksātāja reitinga prasība (precizēts 6.1. apakšpunkts)
Esošais regulējums nosaka, ka prioritāro projektu īstenošanai prioritārā kārtībā sniedzamie pakalpojumi tiek atteikti, ja komersantam izvērtēšanas dienā ir piešķirts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāja reitings “N” vai “J”.
VID reitings “J” liecina, ka uzņēmums ir jaunreģistrēts nodokļu maksātājs, kas dibināts pēdējo sešu mēnešu laikā un vēl nav izveidojis darbības vēsturi nodokļu nomaksas vai nodarbinātības jomā.
Savukārt reitings “N” norāda uz neaktīvu nodokļu maksātāju, kam vismaz sešus mēnešus nav deklarētu darījumu vai tie ir nenozīmīgā apjomā, nav darbinieku vai tiem nav maksātas algas.
Tomēr prakse rāda, ka “J” reitings bieži tiek piemērots jaundibinātiem uzņēmumiem, tostarp tādiem, kas izveidoti būtisku investīciju vai nacionālās nozīmes projektu īstenošanai, kuriem objektīvi vēl nav uzkrāta saimnieciskās darbības vēsture.
Šādā gadījumā automātiska atteikšanās piemērot “zaļā koridora” mehānismu neatbilst šī regulējuma mērķim -veicināt investīciju aktivitāti, inovācijas un nacionālās drošības stiprināšanu.
Esošais regulējums nosaka, ka prioritāro projektu īstenošanai prioritārā kārtībā sniedzamie pakalpojumi tiek atteikti, ja komersantam izvērtēšanas dienā ir piešķirts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāja reitings “N” vai “J”.
VID reitings “J” liecina, ka uzņēmums ir jaunreģistrēts nodokļu maksātājs, kas dibināts pēdējo sešu mēnešu laikā un vēl nav izveidojis darbības vēsturi nodokļu nomaksas vai nodarbinātības jomā.
Savukārt reitings “N” norāda uz neaktīvu nodokļu maksātāju, kam vismaz sešus mēnešus nav deklarētu darījumu vai tie ir nenozīmīgā apjomā, nav darbinieku vai tiem nav maksātas algas.
Tomēr prakse rāda, ka “J” reitings bieži tiek piemērots jaundibinātiem uzņēmumiem, tostarp tādiem, kas izveidoti būtisku investīciju vai nacionālās nozīmes projektu īstenošanai, kuriem objektīvi vēl nav uzkrāta saimnieciskās darbības vēsture.
Šādā gadījumā automātiska atteikšanās piemērot “zaļā koridora” mehānismu neatbilst šī regulējuma mērķim -veicināt investīciju aktivitāti, inovācijas un nacionālās drošības stiprināšanu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka tiesiskā un ekonomiskā vide būtu jāveicina, nevis jāpasliktina, no regulējuma izslēdzot minētās atsauces, tiek veicināta uzņēmēju aktivitāte un investīciju plūsma. Šāds regulējuma precizējums mazinās nepamatotu administratīvu šķērsli jaunajiem uzņēmumiem, dodot tiem iespēju attīstīties Latvijas tirgū, piesaistot ārvalstu kapitālu un veidojot jaunas darba vietas.
Noteikumu projekta grozījums paredz, ka MK noteikumu Nr.277 6.1. apakšpunktā minētie ierobežojumi attiecībā uz VID "N" un "J" nodokļu maksātāja reitingiem nav piemērojami komersantiem, kuri atbilst MK noteikumu Nr.277 4.3. vai 4.4. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.Tas ļauj LIAA novērtēt projekta ekonomisko nozīmi, nepiemērojot formālus kritērijus, kas nav piemēroti šāda veida projektiem. Šādā veidā tiks nodrošināta līdzsvarota un uzņēmējdraudzīga regulējuma politika, kas veicinās inovācijas, uzņēmējdarbības uzsākšanu un investīciju piesaisti, vienlaikus saglabājot noteiktu uzraudzību un kritērijus, kas nodrošinās atbalsta mērķa sasniegšanu.
Vienlaikus nepieciešams uzsvērt, ka grozījumi nav attiecināmi uz MK noteikumu Nr.277 4.1. punktā minētajiem komersantiem, jo šajos punktos noteiktie kvalifikācijas kritēriji (eksporta apjoms, investīcijas, darbinieku skaits) paši par sevi izslēdz iespēju, ka uz komersantu varētu attiekties "J" vai "N" reitings. Šādi reitingi tiek piešķirti komersantiem, kas ir jauni vai neveic aktīvu darbību, savukārt 4.1. punktā paredzētais apgrozījums un darbības rādītāji nav sasniedzami šādos apstākļos.
Praksē LIAA komersantu atbilstību MK noteikumu Nr. 277 6.1. apakšpunktam izvērtē, izmantojot VID tīmekļvietnē publiski pieejamo nodokļu maksātāju reitingu, tādējādi netiek prasīti papildu ziņojumi no citām iestādēm.
Noteikumu projekta grozījums paredz, ka MK noteikumu Nr.277 6.1. apakšpunktā minētie ierobežojumi attiecībā uz VID "N" un "J" nodokļu maksātāja reitingiem nav piemērojami komersantiem, kuri atbilst MK noteikumu Nr.277 4.3. vai 4.4. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.Tas ļauj LIAA novērtēt projekta ekonomisko nozīmi, nepiemērojot formālus kritērijus, kas nav piemēroti šāda veida projektiem. Šādā veidā tiks nodrošināta līdzsvarota un uzņēmējdraudzīga regulējuma politika, kas veicinās inovācijas, uzņēmējdarbības uzsākšanu un investīciju piesaisti, vienlaikus saglabājot noteiktu uzraudzību un kritērijus, kas nodrošinās atbalsta mērķa sasniegšanu.
Vienlaikus nepieciešams uzsvērt, ka grozījumi nav attiecināmi uz MK noteikumu Nr.277 4.1. punktā minētajiem komersantiem, jo šajos punktos noteiktie kvalifikācijas kritēriji (eksporta apjoms, investīcijas, darbinieku skaits) paši par sevi izslēdz iespēju, ka uz komersantu varētu attiekties "J" vai "N" reitings. Šādi reitingi tiek piešķirti komersantiem, kas ir jauni vai neveic aktīvu darbību, savukārt 4.1. punktā paredzētais apgrozījums un darbības rādītāji nav sasniedzami šādos apstākļos.
Praksē LIAA komersantu atbilstību MK noteikumu Nr. 277 6.1. apakšpunktam izvērtē, izmantojot VID tīmekļvietnē publiski pieejamo nodokļu maksātāju reitingu, tādējādi netiek prasīti papildu ziņojumi no citām iestādēm.
Problēmas apraksts
[4] Pakalpojumu sniedzēju informēšana valsts platformā biznesa attīstībai (precizēti 9. un 12. punkti)
Atbilstoši MK noteikumu Nr.277 9. un 12. punktiem, kas nosaka LIAA administratīvos pienākumus attiecībā uz komersantu izvērtēšanu un iekļaušanu sarakstā, kā arī iesaistīto pušu informēšanu, LIAA nepieciešams informēt par pakalpojumu sniegšanu atbildīgās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes un privātpersonas, sarakstu ar iekļautajiem komersantiem publicējot valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv, izņemot šo noteikumu 4.4. apakšpunktā minētos komersantus.
Esošais regulējums neprecizē, kāda informācija bez komersanta nosaukuma būtu iekļaujama platformā publicētajā sarakstā. Līdz ar to, pēc noteikumu stāšanās spēkā, konstatēts, ka sarakstā sniegtā informācija (komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un sarakstā iekļaušanas termiņš) nav pietiekoša, lai pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt, kuri komersanti sarakstā iekļauti automātiskās atlases veidā, un kuri komersanti iekļauti, jo pieteikušies aģentūrai iekļaušanai sarakstā ar to plānotajiem projektiem.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.277 9. un 12. punktiem, kas nosaka LIAA administratīvos pienākumus attiecībā uz komersantu izvērtēšanu un iekļaušanu sarakstā, kā arī iesaistīto pušu informēšanu, LIAA nepieciešams informēt par pakalpojumu sniegšanu atbildīgās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes un privātpersonas, sarakstu ar iekļautajiem komersantiem publicējot valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv, izņemot šo noteikumu 4.4. apakšpunktā minētos komersantus.
Esošais regulējums neprecizē, kāda informācija bez komersanta nosaukuma būtu iekļaujama platformā publicētajā sarakstā. Līdz ar to, pēc noteikumu stāšanās spēkā, konstatēts, ka sarakstā sniegtā informācija (komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un sarakstā iekļaušanas termiņš) nav pietiekoša, lai pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt, kuri komersanti sarakstā iekļauti automātiskās atlases veidā, un kuri komersanti iekļauti, jo pieteikušies aģentūrai iekļaušanai sarakstā ar to plānotajiem projektiem.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzēji var ātri identificēt ne vien sarakstā iekļautos komersantus, bet arī konstatēt, kuram komersanta projektam prioritārā kārtībā un termiņā pakalpojumi ir sniedzami, MK noteikumu Nr.277 9. un 12. punktos ir nepieciešams precizēt, ka valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv ir jāpublicē ne vien komersantu saraksts, kas iekļauti, balstoties uz šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktiem, bet arī komersantu kvalificēšanās kritērijus un plānotos projektus, ja tie sarakstā iekļauti, balstoties uz šo noteikumu 4.2. un 4.3. apakšpunktiem.
Problēmas apraksts
[5] Prioritārā kārtībā sniedzamo pakalpojumu pieprasīšanas kārtība (jauni 14.1 un 14.2 punkti)
Pēc MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā, vairākām tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kas atbildīgas par prioritārā kārtībā un termiņā sniedzamajiem pakalpojumiem, ir radīts paaugstināts pakalpojumu slogs, jo atbilstoši esošajam regulējumam ir nepieciešams nodrošināt pakalpojumu izpildi divreiz īsākos termiņos visiem sarakstā iekļautajiem komersantiem - pat arī tad, ja paši komersanti nesaskata vajadzību piemērot “zaļā koridora” priekšrocības. Esošajā regulējumā nav noteikts, ka sarakstā iekļautajiem komersantiem būtu atsevišķi jāpieprasa to tiesību īstenošana attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem, līdz ar ko šo pakalpojumu sniedzēju resursi tiek novirzīti šiem komersantiem pat tad, ja tas nav lietderīgi, piemēram, ja komersants īsteno tautsaimniecībai maznozīmīgu projektu.
Vienlaikus, esošā kārtība netieši uzliek iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem pienākumu pirms katra pakalpojuma uzsākšanas pārliecināties, vai pakalpojuma pieprasītājs ir vai nav iekļauts “zaļā koridora” komersantu sarakstā. Un, tā kā minētie pakalpojumu sniedzēji darbojas ar dažādām informācijas sistēmām un vairumā no tām nav iekļauta funkcionalitāte, kas automātiski var uzrādīt “zaļā koridora” komersanta statusu vai tā īstenotā projekta statusu, šī pārbaude ir jāveic manuāli. Tādējādi, ja pārbaude ir jāveic pirms katra pakalpojuma uzsākšanas, tiek radīts liels papildu administratīvais slogs, kas neveicina ātru un efektīvu pakalpojumu izpildi.
Pēc MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā, vairākām tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kas atbildīgas par prioritārā kārtībā un termiņā sniedzamajiem pakalpojumiem, ir radīts paaugstināts pakalpojumu slogs, jo atbilstoši esošajam regulējumam ir nepieciešams nodrošināt pakalpojumu izpildi divreiz īsākos termiņos visiem sarakstā iekļautajiem komersantiem - pat arī tad, ja paši komersanti nesaskata vajadzību piemērot “zaļā koridora” priekšrocības. Esošajā regulējumā nav noteikts, ka sarakstā iekļautajiem komersantiem būtu atsevišķi jāpieprasa to tiesību īstenošana attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem, līdz ar ko šo pakalpojumu sniedzēju resursi tiek novirzīti šiem komersantiem pat tad, ja tas nav lietderīgi, piemēram, ja komersants īsteno tautsaimniecībai maznozīmīgu projektu.
Vienlaikus, esošā kārtība netieši uzliek iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem pienākumu pirms katra pakalpojuma uzsākšanas pārliecināties, vai pakalpojuma pieprasītājs ir vai nav iekļauts “zaļā koridora” komersantu sarakstā. Un, tā kā minētie pakalpojumu sniedzēji darbojas ar dažādām informācijas sistēmām un vairumā no tām nav iekļauta funkcionalitāte, kas automātiski var uzrādīt “zaļā koridora” komersanta statusu vai tā īstenotā projekta statusu, šī pārbaude ir jāveic manuāli. Tādējādi, ja pārbaude ir jāveic pirms katra pakalpojuma uzsākšanas, tiek radīts liels papildu administratīvais slogs, kas neveicina ātru un efektīvu pakalpojumu izpildi.
Risinājuma apraksts
Lai izveidotu mērķtiecīgāku “zaļā koridora” atbalsta sistēmu tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanai un nodrošinātu valsts pārvaldes pakalpojumu sniedzēju resursu lietderīgāku pārdali, kā arī novērstu lieku administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem, nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr.277 ar diviem jauniem punktiem.
Pirmkārt, izveidots 14.1 punkts, kurā noteikts, ka, pieprasot pakalpojumu, komersantam ir jāinformē pakalpojuma sniedzējs par to, ka tas ir iekļauts sarakstā, kā arī par to, ka vēlas saņemt konkrēto pakalpojumu prioritārā kārtībā un termiņā.
Otrkārt, izveidots 14.2 punkts, kurā noteikts, ka līdzīgs princips ir jāievieš arī valsts un pašvaldību iestāžu savstarpējā saziņā. Proti, ja iestādei, kas atbildīga par pakalpojuma sniegšanu sarakstā iekļautam komersantam, jāveic informācijas pieprasījums no citas iestādes, tai šajā saziņā ir jāiekļauj informācija par to, ka pakalpojums nepieciešams komersantam, kas iekļauts sarakstā.
Pirmkārt, izveidots 14.1 punkts, kurā noteikts, ka, pieprasot pakalpojumu, komersantam ir jāinformē pakalpojuma sniedzējs par to, ka tas ir iekļauts sarakstā, kā arī par to, ka vēlas saņemt konkrēto pakalpojumu prioritārā kārtībā un termiņā.
Otrkārt, izveidots 14.2 punkts, kurā noteikts, ka līdzīgs princips ir jāievieš arī valsts un pašvaldību iestāžu savstarpējā saziņā. Proti, ja iestādei, kas atbildīga par pakalpojuma sniegšanu sarakstā iekļautam komersantam, jāveic informācijas pieprasījums no citas iestādes, tai šajā saziņā ir jāiekļauj informācija par to, ka pakalpojums nepieciešams komersantam, kas iekļauts sarakstā.
Problēmas apraksts
[6] Pakalpojumu izpildes uzraudzības mehānisms (dzēsts 17.punkts un 15.2. apakšpunkts, kā arī jauns 17.1 punkts)
Esošā regulējuma redakcijā MK noteikumu Nr.277 17.punkts nosaka kārtību, kādā īstenojams regulārās uzraudzības mehānisms, kas tika noteikts regulējumā ar mērķi veikt ikgadēju izvērtēšanu sarakstā iekļauto komersantu īstenoto projektu ieguldījumu attīstību (17.1. apakšpunkts), kā arī komersantu pieprasīto un saņemto pakalpojumu apjomus un to izpildes termiņus (17.2. apakšpunkts), ļaujot identificēt iespējamās nepilnības regulējuma piemērošanā. Tomēr pēc regulējuma stāšanās spēkā, secināts, ka šajā punktā noteiktais uzraudzības mehānisms ir uzlabojams:
Pirmkārt, sarakstā iekļauto komersantu veikto ieguldījumu attīstību to īstenotajos projektos nevar korekti izvērtēt, balstoties uz komersanta pamatkapitāla vai finanšu aktīvu izmaiņām gada pārskatā (17.1. apakšpunkts). Tas skaidrojams gan ar to, ka šos rādītājus var ietekmēt dažādu projektu attīstība (ja gadījumā komersants attīsta arī citus projektus), gan ar to, ka sevišķi lielu projektu īstenošanas process var būtiski ieilgt, piemēram, ja tā ietvaros nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, attiecīgi, projekta attīstība ne vienmēr atspoguļosies pamatkapitāla vai finanšu aktīvu pieaugumā.
Otrkārt, iespējams novērst administratīvo apgrūtinājumu, ko potenciāli radīs noteiktais pienākums par prioritārā kārtībā sniedzamajiem pakalpojumiem atbildīgajām iestādēm un to privātpersonām iesniegt LIAA informāciju par šo pakalpojumu izpildi līdz kārtējā gada 15. oktobrim (17.2. apakšpunkts). Sākotnēji šāds termiņš noteikts, lai tas būtu saskaņā ar citiem termiņiem informācijas apkopošanai, kas nepieciešama kārtējā komersantu saraksta atjaunošanai, tostarp 17.1. apakšpunktā minētajam LIAA pienākumam izvērtēt komersantu pamatkapitāla vai aktīvu pieaugumu datus līdz 15.novembrim. Tomēr pēc noteikumu stāšanās spēkā saziņā ar atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem konstatēts, ka normas izpildi būtiski atvieglotu nosacījums sniegt atskaites par pilnu kalendāro gadu.
Esošā regulējuma redakcijā MK noteikumu Nr.277 17.punkts nosaka kārtību, kādā īstenojams regulārās uzraudzības mehānisms, kas tika noteikts regulējumā ar mērķi veikt ikgadēju izvērtēšanu sarakstā iekļauto komersantu īstenoto projektu ieguldījumu attīstību (17.1. apakšpunkts), kā arī komersantu pieprasīto un saņemto pakalpojumu apjomus un to izpildes termiņus (17.2. apakšpunkts), ļaujot identificēt iespējamās nepilnības regulējuma piemērošanā. Tomēr pēc regulējuma stāšanās spēkā, secināts, ka šajā punktā noteiktais uzraudzības mehānisms ir uzlabojams:
Pirmkārt, sarakstā iekļauto komersantu veikto ieguldījumu attīstību to īstenotajos projektos nevar korekti izvērtēt, balstoties uz komersanta pamatkapitāla vai finanšu aktīvu izmaiņām gada pārskatā (17.1. apakšpunkts). Tas skaidrojams gan ar to, ka šos rādītājus var ietekmēt dažādu projektu attīstība (ja gadījumā komersants attīsta arī citus projektus), gan ar to, ka sevišķi lielu projektu īstenošanas process var būtiski ieilgt, piemēram, ja tā ietvaros nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, attiecīgi, projekta attīstība ne vienmēr atspoguļosies pamatkapitāla vai finanšu aktīvu pieaugumā.
Otrkārt, iespējams novērst administratīvo apgrūtinājumu, ko potenciāli radīs noteiktais pienākums par prioritārā kārtībā sniedzamajiem pakalpojumiem atbildīgajām iestādēm un to privātpersonām iesniegt LIAA informāciju par šo pakalpojumu izpildi līdz kārtējā gada 15. oktobrim (17.2. apakšpunkts). Sākotnēji šāds termiņš noteikts, lai tas būtu saskaņā ar citiem termiņiem informācijas apkopošanai, kas nepieciešama kārtējā komersantu saraksta atjaunošanai, tostarp 17.1. apakšpunktā minētajam LIAA pienākumam izvērtēt komersantu pamatkapitāla vai aktīvu pieaugumu datus līdz 15.novembrim. Tomēr pēc noteikumu stāšanās spēkā saziņā ar atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem konstatēts, ka normas izpildi būtiski atvieglotu nosacījums sniegt atskaites par pilnu kalendāro gadu.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu lieku administratīvo apgrūtinājumu gan LIAA, gan pakalpojumu sniedzējiem, nepieciešams veikt izmaiņas gan MK noteikumu Nr.277 17.punktā, gan ar to saistītajā 15.2. apakšpunktā.
Pirmkārt, nepieciešams pilnībā svītrot 17.punktu, tā vietā izveidojot jaunu 17.1 punktu, kas būtu attiecināms tikai uz pienākumu par prioritārā kārtībā sniedzamajiem pakalpojumiem atbildīgajām iestādēm un to privātpersonām ik gadu iesniegt LIAA informāciju par šo pakalpojumu izpildi, par termiņu nosakot 1.februāri. Šo punktu arī nepieciešams papildināt, nosakot, ka LIAA veic šo rezultātu apkopojumu un izvērtējumu, izstrādā priekšlikumus rezultātu uzlabošanai, kā arī minēto iesniedz EM.
Otrkārt, nepieciešams svītrot ar 17.punktu saistīto 15.2. apakšpunktu, kas attiecināms uz LIAA pienākumu ik gadu izvērtēt komersantu pamatkapitāla vai finanšu aktīvu izmaiņas un LIAA tiesībām komersantu izslēgt no saraksta, ja tiek novērotas būtiskas neatbilstības iesniegumam par īstenoto projektu, ar kuru komersants pieteicies ieklaušanai sarakstā.
Pirmkārt, nepieciešams pilnībā svītrot 17.punktu, tā vietā izveidojot jaunu 17.1 punktu, kas būtu attiecināms tikai uz pienākumu par prioritārā kārtībā sniedzamajiem pakalpojumiem atbildīgajām iestādēm un to privātpersonām ik gadu iesniegt LIAA informāciju par šo pakalpojumu izpildi, par termiņu nosakot 1.februāri. Šo punktu arī nepieciešams papildināt, nosakot, ka LIAA veic šo rezultātu apkopojumu un izvērtējumu, izstrādā priekšlikumus rezultātu uzlabošanai, kā arī minēto iesniedz EM.
Otrkārt, nepieciešams svītrot ar 17.punktu saistīto 15.2. apakšpunktu, kas attiecināms uz LIAA pienākumu ik gadu izvērtēt komersantu pamatkapitāla vai finanšu aktīvu izmaiņas un LIAA tiesībām komersantu izslēgt no saraksta, ja tiek novērotas būtiskas neatbilstības iesniegumam par īstenoto projektu, ar kuru komersants pieteicies ieklaušanai sarakstā.
Problēmas apraksts
[7] Administratīvā akta izdošanas termiņa pakalpojums (1. pielikuma 1.15. apakšpunkts)
MK noteikumu Nr.277 1.pielikuma 1.15. apakšpunktā kā viens no prioritārā kārtībā un termiņiem sniedzamajiem pakalpojumiem norādīta administratīvā akta izdošanas procedūra. Konkrēti, atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu, “zaļā koridora” priekšrocības, tostarp divreiz saīsinātie termiņi, attiecināmi uz administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu. Praksē šīs normas piemērošana nozīmē, ka vispārējais administratīvā akta izdošanas termiņš - četri mēneši - sarakstā iekļautajiem komersantiem tiek samazināts uz pusi - diviem mēnešiem. Arī izņēmuma gadījumos, kad administratīvā akta izdošanas termiņu pieļaujams pagarināt uz maksimālo laiku – vienu gadu, MK noteikumu Nr.277 esošais regulējums nosaka, ka sarakstā iekļautajiem komersantiem to var pagarināt tikai līdz pusgadam. Taču pēc noteikumu stāšanās spēkā, secināts, ka šīs normas piemērošana praksē rada paaugstinātu slogu plašam pakalpojumu sniedzēju lokam, jo norma attiecināma uz pilnīgi jebkuru administratīva akta izdošanas pagarinājumu.
MK noteikumu Nr.277 1.pielikuma 1.15. apakšpunktā kā viens no prioritārā kārtībā un termiņiem sniedzamajiem pakalpojumiem norādīta administratīvā akta izdošanas procedūra. Konkrēti, atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu, “zaļā koridora” priekšrocības, tostarp divreiz saīsinātie termiņi, attiecināmi uz administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu. Praksē šīs normas piemērošana nozīmē, ka vispārējais administratīvā akta izdošanas termiņš - četri mēneši - sarakstā iekļautajiem komersantiem tiek samazināts uz pusi - diviem mēnešiem. Arī izņēmuma gadījumos, kad administratīvā akta izdošanas termiņu pieļaujams pagarināt uz maksimālo laiku – vienu gadu, MK noteikumu Nr.277 esošais regulējums nosaka, ka sarakstā iekļautajiem komersantiem to var pagarināt tikai līdz pusgadam. Taču pēc noteikumu stāšanās spēkā, secināts, ka šīs normas piemērošana praksē rada paaugstinātu slogu plašam pakalpojumu sniedzēju lokam, jo norma attiecināma uz pilnīgi jebkuru administratīva akta izdošanas pagarinājumu.
Risinājuma apraksts
Lai sašaurinātu normas iespējamo piemērojumu, ir nepieciešams noteikt, ka administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanas pakalpojumu paātrinātā kārtība un termiņā iespējams saņemt tikai, ja administratīva akta pagarinājums nepieciešams saistībā ar jebkuru citu no šajos noteikumos uzskaitītajiem pakalpojumiem.
Problēmas apraksts
[8] Ārvalstu darbaspēka piesaistes procedūras paātrināšana (precizēti 1. pielikuma 1.7., 1.8.1. apakšpunkti, jauns 1.20.1. apakšpunkts)
[8.1.] Lai gan spēkā esošo MK noteikumu Nr.277 mērķis ir nodrošināt paātrinātu ārvalstu darbaspēka piesaistes procedūru, praksē UA izskatīšana ārvalstniekiem joprojām aizņem 12 - 16 nedēļas. Komersantiem tas nereti ir pārāk ilgs laiks, jo šajā laikā var zaudēt potenciālo kandidātu konkurentam citā valstī vai arī pašam kandidātam vakance var vairs nebūt aktuāla. Pēc būtības MK noteikumi Nr.277 nav piesaistīti konkrētiem UA saņemšanas pakalpojumu termiņiem, kas definēti Imigrācijas likuma 33.pantā, kurā noteikti izskatīšanas un atbildes sniegšanas laiki dokumentiem, kas iesniegti UA pieprasīšanai vai reģistrēšanai PMLP.
[8.2.] Kvalificētu speciālistu piesaistes gadījumā, kad PMLP nepieciešama pieredzes atbilstības vai profesijas licences novērtēšana no nozares ministrijas, sniedzot viedokli 20 darbdienu laikā, darbinieka piesaistes un uzturēšanās atļaujas saņemšanas process būtiski pagarinās, tostarp arī ES zilās kartes saņēmējiem. Rezultātā rodas augsts risks darbinieka pazaudēšanai konkurējošiem uzņēmumiem ES ietvaros, kur vairumā valstu, atšķirībā no Latvijas, ir atviegloti nosacījumi tieši augsti kvalificētu speciālistu un ES zilā kartes turētāju piesaistei darba tirgū.
[8.3.] Komersantiem, kam nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbinieku, ja vietējā darba tirgū nav pieejami vajadzīgie speciālisti, pirms uzsākt darbinieka piesaisti, ir jāsaņem Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) atzinums atļaut vai neatļaut aicināt ārvalstu darbinieku, saskaņā ar MK 2014.gada 28.janvāra noteikumu Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 3.5 punktu. MK noteikumi Nr.55 nosaka 10 darba dienu termiņu, kurā NVA sniedz minēto atzinumu, ja uzņēmums publicējis vakanci NVA vakanču portālā un pamatoti apliecinājis, ka vietējie kandidāti neatbilst prasībām vai nevēlas uz vakanci pretendēt. Lai novērstu šos papildu birokrātiskos šķēršļus, komersantiem, kuri iekļauti “zaļā koridora” sarakstā, nepieciešams saīsināt NVA atzinuma izsniegšanas termiņu.
[8.1.] Lai gan spēkā esošo MK noteikumu Nr.277 mērķis ir nodrošināt paātrinātu ārvalstu darbaspēka piesaistes procedūru, praksē UA izskatīšana ārvalstniekiem joprojām aizņem 12 - 16 nedēļas. Komersantiem tas nereti ir pārāk ilgs laiks, jo šajā laikā var zaudēt potenciālo kandidātu konkurentam citā valstī vai arī pašam kandidātam vakance var vairs nebūt aktuāla. Pēc būtības MK noteikumi Nr.277 nav piesaistīti konkrētiem UA saņemšanas pakalpojumu termiņiem, kas definēti Imigrācijas likuma 33.pantā, kurā noteikti izskatīšanas un atbildes sniegšanas laiki dokumentiem, kas iesniegti UA pieprasīšanai vai reģistrēšanai PMLP.
[8.2.] Kvalificētu speciālistu piesaistes gadījumā, kad PMLP nepieciešama pieredzes atbilstības vai profesijas licences novērtēšana no nozares ministrijas, sniedzot viedokli 20 darbdienu laikā, darbinieka piesaistes un uzturēšanās atļaujas saņemšanas process būtiski pagarinās, tostarp arī ES zilās kartes saņēmējiem. Rezultātā rodas augsts risks darbinieka pazaudēšanai konkurējošiem uzņēmumiem ES ietvaros, kur vairumā valstu, atšķirībā no Latvijas, ir atviegloti nosacījumi tieši augsti kvalificētu speciālistu un ES zilā kartes turētāju piesaistei darba tirgū.
[8.3.] Komersantiem, kam nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbinieku, ja vietējā darba tirgū nav pieejami vajadzīgie speciālisti, pirms uzsākt darbinieka piesaisti, ir jāsaņem Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) atzinums atļaut vai neatļaut aicināt ārvalstu darbinieku, saskaņā ar MK 2014.gada 28.janvāra noteikumu Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 3.5 punktu. MK noteikumi Nr.55 nosaka 10 darba dienu termiņu, kurā NVA sniedz minēto atzinumu, ja uzņēmums publicējis vakanci NVA vakanču portālā un pamatoti apliecinājis, ka vietējie kandidāti neatbilst prasībām vai nevēlas uz vakanci pretendēt. Lai novērstu šos papildu birokrātiskos šķēršļus, komersantiem, kuri iekļauti “zaļā koridora” sarakstā, nepieciešams saīsināt NVA atzinuma izsniegšanas termiņu.
Risinājuma apraksts
[8.1.] Lai nodrošinātu iespējas praktiski saīsināt pakalpojumu sniegšanas termiņus un noteikt prioritāti kvalificētu ārvalstu darbinieku piesaistes procedūrai sarakstā esošajiem komersantiem, nepieciešams paplašināt MK noteikumu Nr.277 1. pielikuma 1.7. apakšpunkta tvērumu. Nepieciešams precizēt termiņu pakalpojumam, ko sniedz PMLP balstoties uz Imigrācijas likuma 33.panta pirmās daļas 1. punktu, nosakot, ka ārzemniekiem, kurus piesaista sarakstā iekļautie komersanti, PMLP izskata dokumentus un sniedz atbildi par termiņuzturēšanās atļauju 10 (šobrīd - 30 dienu) darba dienu laikā pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas.
[8.2.] Grozīt noteikumu 1. pielikuma 1.8.1. apakšpunktu, nosakot, ka nozares ministrija atbilstoši nepieciešamībai sniedz rakstisku viedokli PMLP par ārzemnieka profesionālās pieredzes atbilstību darbam konkrētajā profesijā un nozarē 10 (šobrīd - 20) darbdienu laikā. Tādējādi tiks nodrošināta savlaicīgāka nozares ministriju atbildes sniegšana konkrētā situācijā.
[8.3.] Papildināt noteikumu 1.pielikumu ar jaunu 1.20. apakšpunktu par NVA atzinumu atļaut vai neatļaut ārzemnieka piesaisti komersantam saskaņā ar MK noteikumu Nr.55 3.5 punktu. Tajā ietvert apakšpunktu 1.20.1., kurā noteikt, ka minēto NVA atzinumu atļaut vai atteikt ārzemnieka piesaisti NVA sniedz 5 (šobrīd - 10) darbdienu laikā no brīža, kad brīvā darba vieta publicēta NVA vakanču portālā, izdarot atzīmi Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā. Minētais atzinums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
[8.2.] Grozīt noteikumu 1. pielikuma 1.8.1. apakšpunktu, nosakot, ka nozares ministrija atbilstoši nepieciešamībai sniedz rakstisku viedokli PMLP par ārzemnieka profesionālās pieredzes atbilstību darbam konkrētajā profesijā un nozarē 10 (šobrīd - 20) darbdienu laikā. Tādējādi tiks nodrošināta savlaicīgāka nozares ministriju atbildes sniegšana konkrētā situācijā.
[8.3.] Papildināt noteikumu 1.pielikumu ar jaunu 1.20. apakšpunktu par NVA atzinumu atļaut vai neatļaut ārzemnieka piesaisti komersantam saskaņā ar MK noteikumu Nr.55 3.5 punktu. Tajā ietvert apakšpunktu 1.20.1., kurā noteikt, ka minēto NVA atzinumu atļaut vai atteikt ārzemnieka piesaisti NVA sniedz 5 (šobrīd - 10) darbdienu laikā no brīža, kad brīvā darba vieta publicēta NVA vakanču portālā, izdarot atzīmi Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā. Minētais atzinums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Problēmas apraksts
[9] "Zaļā koridora" sarakstā iekļauto komersantu tiesību zaudēšana (jauns punkts sadaļā "VI. Noslēguma jautājumi")
Pēc MK noteikumu Nr. 277 stāšanās spēkā, praksē tika konstatēts, ka vairāki komersanti, kuri iepriekš ieguva prioritāro statusu, vairs neatbilst atjaunotajiem kritērijiem. Piemēram, tie vairs neatbilst paceltajam eksporta vērtības kritērijam (kur eksporta vērtību tiek noteikta atbilstoši CSP statistiskajai metodoloģijai – pēc statistiskās vērtības, kas neietver ar darījumu saistītās izmaksas, kas radušās ārpus Latvijas teritorijas), vai jau ir pabeiguši investīciju projektus, to stratēģiskā nozīme ir zudusi vai vairs netiek veikta aktīva darbība. Tajā pašā laikā šie komersanti saglabā tiesības saņemt pakalpojumus prioritārā kārtībā, radot nesamērīgu slogu publisko pakalpojumu sniedzējiem un ierobežojot iespēju nodrošināt prioritāru attieksmi pret jauniem, ekonomiski būtiskiem projektiem. Šāda situācija noved pie nevienlīdzīgas attieksmes un kavē “zaļā koridora” mērķa īstenošanu, proti – efektīvi atbalstīt aktuālos investīciju un attīstības projektus.
Vienlaikus nepieciešams ievērot tiesiskās paļāvības principu, nodrošinot, ka iepriekš piešķirtās tiesības netiek atņemtas ar atpakaļejošu spēku vai nesamērīgā veidā. Tādēļ jānodrošina skaidrs, pārskatāms un juridiski pamatots pārejas regulējums.
Pēc MK noteikumu Nr. 277 stāšanās spēkā, praksē tika konstatēts, ka vairāki komersanti, kuri iepriekš ieguva prioritāro statusu, vairs neatbilst atjaunotajiem kritērijiem. Piemēram, tie vairs neatbilst paceltajam eksporta vērtības kritērijam (kur eksporta vērtību tiek noteikta atbilstoši CSP statistiskajai metodoloģijai – pēc statistiskās vērtības, kas neietver ar darījumu saistītās izmaksas, kas radušās ārpus Latvijas teritorijas), vai jau ir pabeiguši investīciju projektus, to stratēģiskā nozīme ir zudusi vai vairs netiek veikta aktīva darbība. Tajā pašā laikā šie komersanti saglabā tiesības saņemt pakalpojumus prioritārā kārtībā, radot nesamērīgu slogu publisko pakalpojumu sniedzējiem un ierobežojot iespēju nodrošināt prioritāru attieksmi pret jauniem, ekonomiski būtiskiem projektiem. Šāda situācija noved pie nevienlīdzīgas attieksmes un kavē “zaļā koridora” mērķa īstenošanu, proti – efektīvi atbalstīt aktuālos investīciju un attīstības projektus.
Vienlaikus nepieciešams ievērot tiesiskās paļāvības principu, nodrošinot, ka iepriekš piešķirtās tiesības netiek atņemtas ar atpakaļejošu spēku vai nesamērīgā veidā. Tādēļ jānodrošina skaidrs, pārskatāms un juridiski pamatots pārejas regulējums.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu iepriekš minēto nesamērīgo slogu publisko pakalpojumu sniedzējiem un nodrošinātu regulējuma piemērošanas skaidrību, Noteikumu projekts tiek papildināts ar jaunu pārejas normu (23. punktu), kas nosaka kārtību par komersantu izslēgšanu no saraksta.
Šāda pieejai ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tā nodrošina skaidru pārejas mehānismu, kas neparedz automātisku tiesību zaudēšanu ar atpakaļejošu spēku, bet balstās uz faktisku atbilstību jauniem kritērijiem. Otrkārt, tā veicina elastīgu, bet mērķtiecīgu atbalsta mehānismu, sarakstā iekļaujot tikai tos komersantus, kuru projekti ir aktuāli un nozīmīgi tautsaimniecībai. Treškārt, tās ietvaros vienlaikus tiek ievērots tiesiskās paļāvības princips, jo iepriekš iegūtais statuss tiek pārskatīts tikai pēc jauna saraksta apstiprināšanas.
Tādējādi tiek nodrošināts tiesiskais līdzsvars starp iepriekš piešķirtajām tiesībām un sabiedrības interesi pēc efektīva un uz rezultātiem orientēta regulējuma.
Šāda pieejai ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tā nodrošina skaidru pārejas mehānismu, kas neparedz automātisku tiesību zaudēšanu ar atpakaļejošu spēku, bet balstās uz faktisku atbilstību jauniem kritērijiem. Otrkārt, tā veicina elastīgu, bet mērķtiecīgu atbalsta mehānismu, sarakstā iekļaujot tikai tos komersantus, kuru projekti ir aktuāli un nozīmīgi tautsaimniecībai. Treškārt, tās ietvaros vienlaikus tiek ievērots tiesiskās paļāvības princips, jo iepriekš iegūtais statuss tiek pārskatīts tikai pēc jauna saraksta apstiprināšanas.
Tādējādi tiek nodrošināts tiesiskais līdzsvars starp iepriekš piešķirtajām tiesībām un sabiedrības interesi pēc efektīva un uz rezultātiem orientēta regulējuma.
Problēmas apraksts
[10] Atsauce uz novecojušu normu attiecībā uz teritorijām bez pašvaldības teritorijas plānojuma MK noteikumu Nr.496 grozījumu dēļ (1. pielikuma 1.14.2 apakšpunkts)
MK noteikumu Nr.277 pielikuma 1.14.2. apakšpunkts kā vienu no "zaļā koridora" mehānisma ietvaros prioritārā kārtībā sniedzamajiem pakalpojumiem nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanas nosacījumus neapbūvētai zemes vienībām tajās teritorijās, kur nav apstiprināts pašvaldības teritorijas plānojums, atsaucoties uz 24.punktu Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" (MK noteikumi Nr.496). Taču atbilstoši 2024.gada 17.decembra grozījumiem MK noteikumos Nr.496, 24.punkts ir svītrots, jo šobrīd visām pašvaldībām jau ir spēkā esoši teritorijas plānojumi, kas atbilst Teritorijas plānošanas likumam, līdz ar to šī norma vairs nav praktiski izmantojama un tai nav juridiskas nozīmes.
MK noteikumu Nr.277 pielikuma 1.14.2. apakšpunkts kā vienu no "zaļā koridora" mehānisma ietvaros prioritārā kārtībā sniedzamajiem pakalpojumiem nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanas nosacījumus neapbūvētai zemes vienībām tajās teritorijās, kur nav apstiprināts pašvaldības teritorijas plānojums, atsaucoties uz 24.punktu Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" (MK noteikumi Nr.496). Taču atbilstoši 2024.gada 17.decembra grozījumiem MK noteikumos Nr.496, 24.punkts ir svītrots, jo šobrīd visām pašvaldībām jau ir spēkā esoši teritorijas plānojumi, kas atbilst Teritorijas plānošanas likumam, līdz ar to šī norma vairs nav praktiski izmantojama un tai nav juridiskas nozīmes.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams svītrot noteikumu (grozījumu) projekta 1.pielikuma 1.14.2. apakšpunktu, ņemot vērā, ka tā ietvaros noteiktais pakalpojums – nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanas nosacījumi neapbūvētai zemes vienībām tajās teritorijās, kur nav apstiprināts pašvaldības teritorijas plānojums– vairs nav aktuāls. Turklāt šis apakšpunkts atsaucas uz svītrotu 24. punktu atbilstoši 2024.gada 17.decembra grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība".
Problēmas apraksts
[11] Pakalpojumu sniedzēju kapacitātes pārskatāmība prioritāro projektu apkalpošanai (jauns 5.11 apakšpunkts)
Pēc MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā un “zaļā koridora” mehānisma piemērošanas praksē konstatēts, ka trūkst sistemātiskas un savlaicīgas informācijas par iesaistīto pakalpojumu sniedzēju iestāžu pieejamo kapacitāti prioritāro projektu apkalpošanai. Informācijas nepietiekamība apgrūtina LIAA kā koordinējošās institūcijas spēju savlaicīgi identificēt iespējamos sastrēgumus un operatīvi plānot prioritāro projektu apkalpošanu, īpaši situācijās, kad vienlaikus pieaug pieteikumu skaits vai pakalpojuma saņemšanai veidojas komersantu rinda.
Pēc MK noteikumu Nr.277 stāšanās spēkā un “zaļā koridora” mehānisma piemērošanas praksē konstatēts, ka trūkst sistemātiskas un savlaicīgas informācijas par iesaistīto pakalpojumu sniedzēju iestāžu pieejamo kapacitāti prioritāro projektu apkalpošanai. Informācijas nepietiekamība apgrūtina LIAA kā koordinējošās institūcijas spēju savlaicīgi identificēt iespējamos sastrēgumus un operatīvi plānot prioritāro projektu apkalpošanu, īpaši situācijās, kad vienlaikus pieaug pieteikumu skaits vai pakalpojuma saņemšanai veidojas komersantu rinda.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu pārskatāmu un uz datiem balstītu prioritāro projektu apkalpošanas koordināciju, noteikumu projektā paredzēts 5.11 apakšpunktā noteiktais pienākums pakalpojumu sniedzējiem reizi ceturksnī iesniegt LIAA informāciju par iestādes pieejamo kapacitāti prioritāro projektu apkalpošanai. Šāda kapacitātes uzskaite ir nepieciešama, lai savlaicīgi identificētu iespējamos sastrēgumus un nodrošinātu mērķtiecīgu “zaļā koridora” priekšrocību piemērošanu praksē. Vienlaikus pienākums netiek ierobežots laikā, jo tas kalpo kā pastāvīgs pārvaldības instruments prioritāro projektu sistēmā, nodrošinot koordinācijas nepārtrauktību arī pēc kvalifikācijas kritēriju pārskatīšanas un turpmākām izmaiņām projektu portfelī.
Lai nodrošinātu pakalpojumu sniedzēju kapacitātes pārskatāmību prioritāro projektu apkalpošanai, informācijas aprite starp LIAA un pakalpojumu sniedzējiem tiks nodrošināta organizatoriskā kārtībā, LIAA īstenojot vienotā kontaktpunkta funkciju “zaļā koridora” mehānisma ietvaros.
Pakalpojumu sniedzēji sniedz LIAA informāciju par pieejamo kapacitāti pēc LIAA pieprasījuma vai regulāras sadarbības ietvaros, ņemot vērā prioritāro projektu plūsmu un faktiskās vajadzības.
Detalizētāka informācijas aprites kārtība (tai skaitā informācijas apjoms, aktualizācijas biežums un tehniskais formāts) tiks noteikta Aģentūras metodiskajos materiālos vai sadarbības ietvaros, nemainot normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu apjomu un neieviešot jaunu administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem.
Lai nodrošinātu pakalpojumu sniedzēju kapacitātes pārskatāmību prioritāro projektu apkalpošanai, informācijas aprite starp LIAA un pakalpojumu sniedzējiem tiks nodrošināta organizatoriskā kārtībā, LIAA īstenojot vienotā kontaktpunkta funkciju “zaļā koridora” mehānisma ietvaros.
Pakalpojumu sniedzēji sniedz LIAA informāciju par pieejamo kapacitāti pēc LIAA pieprasījuma vai regulāras sadarbības ietvaros, ņemot vērā prioritāro projektu plūsmu un faktiskās vajadzības.
Detalizētāka informācijas aprites kārtība (tai skaitā informācijas apjoms, aktualizācijas biežums un tehniskais formāts) tiks noteikta Aģentūras metodiskajos materiālos vai sadarbības ietvaros, nemainot normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu apjomu un neieviešot jaunu administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Par vienotas prakses nodrošināšanu “zaļā koridora” mehānisma piemērošanā.
“Zaļā koridora” mehānisma praktiskā piemērošana ir saistīta ar vairāku iestāžu līdzdalību un atšķirīgu publisko pakalpojumu sniegšanas procesu īstenošanu. Lai veicinātu vienotu izpratni par Ministru kabineta noteikumu Nr. 277 piemērošanu praksē un mazinātu atšķirīgas interpretācijas risku, LIAA, kā vienotais kontaktpunkts “zaļā koridora” mehānisma īstenošanā izstrādās metodiskus skaidrojumus un praktiskās piemērošanas vadlīnijas, sadarbojoties ar iesaistītajām tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 277 pielikumā ir ietvertas atsauces uz normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgo publisko pakalpojumu sniegšanas procedūras, nenosakot konkrētus pakalpojumu nosaukumus. Iepriekš pielikumā lietotie pakalpojumu nosaukumi tika izmantoti kā informatīvi apzīmējumi normatīvajos aktos noteiktām procedūrām, lai komersantiem atvieglotu orientēšanos regulējumā un izpratni par to, uz kurām procedūrām attiecas prioritārā kārtība.
Lai saglabātu uzņēmējiem saprotamu un praktiski izmantojamu informāciju, šādi informatīvie pakalpojumu nosaukumi turpmāk tiks apkopoti un publicēti LIAA tīmekļvietnē un metodiskajos materiālos, nepārvēršot tos par normatīvā regulējuma sastāvdaļu.
Šādi informatīvi apzīmējumi ietver, piemēram, šādas normatīvajos aktos noteiktas procedūras:
- būves statusa apsekošanu, būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un tehnisko noteikumu izsniegšanu;
- elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas projektu izvērtēšanu, lēmumu pieņemšanu un ekspluatācijas gatavības pārbaudi;
- topogrāfiskās informācijas saskaņošanu, pārbaudi un reģistrāciju;
- teritorijas plānošanas dokumentu datu nodrošināšanu, izvērtēšanu un apstiprināšanu;
- ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādi un apstiprināšanu;
- ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas un aizturēšanas kārtības noteikšanu;
- Eiropas Savienības zilās kartes izsniegšanu;
- kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju;
- nostiprinājuma lūgumu iesniegumu izskatīšanu;
- ēku un telpu grupu kadastrālo uzmērīšanu;
- zemes lietošanas mērķa un platības aktualizāciju un apstrīdēšanu;
- administratīvā akta izdošanas termiņu un procedūru piemērošanu;
- zemes kadastrālo uzmērīšanu;
- zemes ierīcības projektu saskaņošanu un apstiprināšanu;
- vīzu izsniegšanas, reģistrēšanas, pagarināšanas, anulēšanas un atcelšanas procedūras;
- piesārņojošu darbību atļauju izsniegšanu, grozīšanu un atteikšanu;
- Nodarbinātības valsts aģentūras atzinuma sniegšanu par ārzemnieka nodarbināšanu;
- aizsargjoslu saskaņojumu un atļauju izsniegšanu darbībām gar autoceļiem un dzelzceļiem;
atzinuma sniegšanu par elektronisko sakaru tīkla gatavību ekspluatācijai;
- informācijas sniegšanu par dabasgāzes sistēmas pieeju un lietošanu.
Šādi metodiskie materiāli kalpos kā atbalsta instruments normatīvā regulējuma vienveidīgai piemērošanai praksē, nemainot Ministru kabineta noteikumos noteikto institucionālo kompetenču sadalījumu un nepaplašinot regulējuma tvērumu.
“Zaļā koridora” mehānisma praktiskā piemērošana ir saistīta ar vairāku iestāžu līdzdalību un atšķirīgu publisko pakalpojumu sniegšanas procesu īstenošanu. Lai veicinātu vienotu izpratni par Ministru kabineta noteikumu Nr. 277 piemērošanu praksē un mazinātu atšķirīgas interpretācijas risku, LIAA, kā vienotais kontaktpunkts “zaļā koridora” mehānisma īstenošanā izstrādās metodiskus skaidrojumus un praktiskās piemērošanas vadlīnijas, sadarbojoties ar iesaistītajām tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 277 pielikumā ir ietvertas atsauces uz normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgo publisko pakalpojumu sniegšanas procedūras, nenosakot konkrētus pakalpojumu nosaukumus. Iepriekš pielikumā lietotie pakalpojumu nosaukumi tika izmantoti kā informatīvi apzīmējumi normatīvajos aktos noteiktām procedūrām, lai komersantiem atvieglotu orientēšanos regulējumā un izpratni par to, uz kurām procedūrām attiecas prioritārā kārtība.
Lai saglabātu uzņēmējiem saprotamu un praktiski izmantojamu informāciju, šādi informatīvie pakalpojumu nosaukumi turpmāk tiks apkopoti un publicēti LIAA tīmekļvietnē un metodiskajos materiālos, nepārvēršot tos par normatīvā regulējuma sastāvdaļu.
Šādi informatīvi apzīmējumi ietver, piemēram, šādas normatīvajos aktos noteiktas procedūras:
- būves statusa apsekošanu, būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un tehnisko noteikumu izsniegšanu;
- elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas projektu izvērtēšanu, lēmumu pieņemšanu un ekspluatācijas gatavības pārbaudi;
- topogrāfiskās informācijas saskaņošanu, pārbaudi un reģistrāciju;
- teritorijas plānošanas dokumentu datu nodrošināšanu, izvērtēšanu un apstiprināšanu;
- ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādi un apstiprināšanu;
- ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas un aizturēšanas kārtības noteikšanu;
- Eiropas Savienības zilās kartes izsniegšanu;
- kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju;
- nostiprinājuma lūgumu iesniegumu izskatīšanu;
- ēku un telpu grupu kadastrālo uzmērīšanu;
- zemes lietošanas mērķa un platības aktualizāciju un apstrīdēšanu;
- administratīvā akta izdošanas termiņu un procedūru piemērošanu;
- zemes kadastrālo uzmērīšanu;
- zemes ierīcības projektu saskaņošanu un apstiprināšanu;
- vīzu izsniegšanas, reģistrēšanas, pagarināšanas, anulēšanas un atcelšanas procedūras;
- piesārņojošu darbību atļauju izsniegšanu, grozīšanu un atteikšanu;
- Nodarbinātības valsts aģentūras atzinuma sniegšanu par ārzemnieka nodarbināšanu;
- aizsargjoslu saskaņojumu un atļauju izsniegšanu darbībām gar autoceļiem un dzelzceļiem;
atzinuma sniegšanu par elektronisko sakaru tīkla gatavību ekspluatācijai;
- informācijas sniegšanu par dabasgāzes sistēmas pieeju un lietošanu.
Šādi metodiskie materiāli kalpos kā atbalsta instruments normatīvā regulējuma vienveidīgai piemērošanai praksē, nemainot Ministru kabineta noteikumos noteikto institucionālo kompetenču sadalījumu un nepaplašinot regulējuma tvērumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Komersanti, kas iekļauti vai var tikt iekļauti "zaļā koridora" sarakstā - komersanti ar augstu eksporta apjomu, kā arī plānoto prioritāro un militārās ražošanas jomu, kā arī stratēģiskās nozīmes projektu īstenotāji.
Ietekmes apraksts
Komersantiem - grozījumu ietvaros izstrādātās kvalifikācijas kritēriju izmaiņas komersantu iekļaušanai “zaļā koridora” sarakstā samazinās kopējo komersantu skaitu, kas varēs izmantot šī mehānisma sniegtās priekšrocības, sarakstā iekļaujot vienīgi komersantus ar visaugstāko pienesumu tautsaimniecībā.
Tāpat komersantiem paredzēts jauns pienākums, lai iegūtu “zaļā koridora” priekšrocības – noteikts, ka tiem ir jāinformē pakalpojumu sniedzējs gan par savu statusu, gan vēlmi izmantot savas priekšrocības konkrēta pakalpojuma saņemšanai.
Vienlaikus, grozījumi paplašinās prioritārā kārtība un termiņā nodrošināmos pakalpojumus ārvalstu darbaspēka piesaistei, tādējādi sarakstā iekļautajiem komersantiem sekmējot darbaspēka pieejamību.
Tāpat komersantiem paredzēts jauns pienākums, lai iegūtu “zaļā koridora” priekšrocības – noteikts, ka tiem ir jāinformē pakalpojumu sniedzējs gan par savu statusu, gan vēlmi izmantot savas priekšrocības konkrēta pakalpojuma saņemšanai.
Vienlaikus, grozījumi paplašinās prioritārā kārtība un termiņā nodrošināmos pakalpojumus ārvalstu darbaspēka piesaistei, tādējādi sarakstā iekļautajiem komersantiem sekmējot darbaspēka pieejamību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Regulējums galvenokārt precizē komersantu kvalifikācijas kritērijus, piesķir tiesības iegūt "zaļā koridora" priekšrocības stratēģiskas nozīmes projektu īstenotājiem, kā arī izslēdz esošo kritēriju ierobežojumus jaundibinātiem uzņēmumiem attiecība uz VID nodokļu maksātāja reitingu. Attiecīgi, regulējums arī turpmāk sekmēs investīciju piesaisti un ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Vienlaikus, precizētie kvalifikācijas kritēriji samazinās neefektīvu pakalpojumu sniedzēju resursu pārdali maznozīmīgiem komersantiem un par labu komersantiem ar augstāku pievienoto vērtību un nozīmi tautsaimniecībā, tostarp atbalstāmo komersantu sarakstu papildinot ar stratēģiski nozīmīgu projektu īstenotājiem ES regulētajās neto nulles emisiju un kritiski svarīgu izejvielu jomās. Papildu tam, paredzot esošo kritēriju ierobežojumu izslēgšanu ne tikai jaundibinātiem, bet arī neaktīviem uzņēmumiem attiecībā uz VID nodokļu maksātāja reitingu, tiks veicināta šādu izņēmumu iespēja iegūt "zaļā koridora" priekšrocības jau projekta uzsākšanas posmā un paātrināt investīciju piesaisti.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Grozījumiem, it īpaši attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāja reitinga kritērija ierobežojuma izslēgšanu jaundibinātiem (“J” reitings) un neaktīviem (“N” reitings) uzņēmumiem, ir paredzama pozitīva ietekme uz komercdarbības vidi un konkurētspēju.
Minētā izmaiņa paplašina to komersantu loku, kas var kvalificēties prioritāro projektu atbalstam, tostarp jauniem un augstas pievienotās vērtības projektiem militārās ražošanas, neto nulles emisiju un kritiski svarīgu izejvielu jomās. Izmaiņas neietekmē nodokļu administrēšanas regulējumu un nemaina VID reitinga piešķiršanas kritērijus, bet tikai novērš formālu ierobežojumu prioritārā statusa piešķiršanai komersantiem, kuru saimnieciskā darbība vēl ir uzsākšanas stadijā.
Tāpat nozaru konkurētspēju potenciāli paaugstinās arī paātrinātā procedūra kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistei, kas veicina inovāciju un investīciju ienākšanu Latvijā.
Minētā izmaiņa paplašina to komersantu loku, kas var kvalificēties prioritāro projektu atbalstam, tostarp jauniem un augstas pievienotās vērtības projektiem militārās ražošanas, neto nulles emisiju un kritiski svarīgu izejvielu jomās. Izmaiņas neietekmē nodokļu administrēšanas regulējumu un nemaina VID reitinga piešķiršanas kritērijus, bet tikai novērš formālu ierobežojumu prioritārā statusa piešķiršanai komersantiem, kuru saimnieciskā darbība vēl ir uzsākšanas stadijā.
Tāpat nozaru konkurētspēju potenciāli paaugstinās arī paātrinātā procedūra kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistei, kas veicina inovāciju un investīciju ienākšanu Latvijā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Paredzama pozitīva ietekme uz paātrinātā kārtībā un termiņā sniedzamo pakalpojumu sniedzēju slogu, kas tiks būtiski samazināts, tādējādi atbrīvojot resursus citu komersantu apkalpošanai.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
-
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek novērsti nevienlīdzīgi nosacījumi starp jauniem un esošiem uzņēmumiem.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Veicinās jaunu darba vietu radīšanu, kā arī atvieglos ārvalstu darbaspēka piesaisti gadījumos, kad vietējā darba tirgū nav pieejami vajadzīgie speciālisti.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekta ieviešana tiks nodrošināta to izpildē iesaistīto iestāžu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R1735, 32024R1252
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
1) Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes (ES) 2024. gada 13. jūnija regula 2024/1735 par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724;
2) Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes (ES) 2004. gada 11. aprīļa regula 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020
Apraksts
Regulas (ES) 2024/1735 nolūks ir uzlabot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējā tirgus darbību, izveidojot pasākumu kopumu, lai nodrošinātu piekļuvi drošai un ilgtspējīgai klimatneitrālo tehnoloģiju piegādei. Tā ietver ražošanas kapacitātes palielināšanu un piegādes ķēžu stiprināšanu, lai veicinātu ES klimata mērķu sasniegšanu un konkurētspēju. Regulas (ES) 2024/1735 galvenie mērķi ir:
veicināt klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanu ES, lai samazinātu atkarību no importētām tehnoloģijām un nodrošinātu piegādes drošību;
atbalstīt jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, lai paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku;
veicināt darbaspēka prasmju attīstību klimatneitrālo tehnoloģiju jomā, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku un radītu jaunas darba vietas.
Regulas (ES) 2024/1735 prasības un pasākumi ietver:
Ražošanas projektu atbalstu;
Identificēt un atbalstīt projektus, kas veicina klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas kapacitātes palielināšanu ES. Tas ietver finansiālu atbalstu, regulatīvo atvieglojumu un citu stimulu nodrošināšanu.
Neto – nulles emisiju tehnoloģiju definīciju;
Regula nosaka, ka klimatneitrālās tehnoloģijas ir tās, kas būtiski veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai novēršanu. Tas ietver, piemēram, atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, energoefektivitātes risinājumus un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas.
Publiskā iepirkuma un tirgus pieprasījumu;
Regula nosaka mehānismus, lai stimulētu klimatneitrālo tehnoloģiju pieprasījumu, izmantojot publisko iepirkumu un citus tirgus veicināšanas instrumentus. Tiek ierosināts, ka publiskajā iepirkumā priekšroka tiek dota tehnoloģijām ar zemāku oglekļa nospiedumu.
Atļauju piešķiršanas procesu;
Tiek paredzēts paātrināt un vienkāršot atļauju izsniegšanu klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas projektiem, lai veicinātu investīcijas un īstenotu projektus īsākā laika posmā.
Stratēģisko projektu noteikšanu;
Regula ievieš kritērijus stratēģisko net-zero tehnoloģiju projektu identificēšanai un prioritizēšanai. Šie projekti var saņemt atvieglotus administratīvos nosacījumus un finansiālu atbalstu.
Starptautisko sadarbību
Lai nodrošinātu stabilas un diversificētas piegādes ķēdes, ES stiprinās partnerības ar trešajām valstīm klimatneitrālo tehnoloģiju jomā, īpaši ar līdzīgi domājošiem partneriem, kas ievēro ilgtspējīgas ražošanas principus.
Atbilstoši Regulas (ES) 2024/1735 nosacījumiem šajos noteikumos tiek noteikts vienotais kontaktpunkts atbilstoši vairāku pantu prasībām, kas uzskaitīti 5.4.1. tabulā.
Savukārt Regulas (ES) 2024/1252 nolūks ir nodrošināt ES piekļuvi drošai, noturīgai un ilgtspējīgai kritiski svarīgu izejvielu piegādei, kas ir būtiskas dažādām rūpniecības nozarēm un tehnoloģijām. Regula nosaka pasākumus, lai samazinātu piegādes pārtraukumu risku un stiprinātu iekšējā tirgus darbību. Regulas (ES) 2024/1252 galvenie mērķi ir:
samazināt atkarību no ierobežota piegādātāju loka, veicinot izejvielu ieguvi un pārstrādi ES teritorijā;
nodrošināt, ka izejvielu ieguve un izmantošana atbilst vides aizsardzības un sociālajiem standartiem;
veicināt izejvielu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, lai samazinātu atkritumu daudzumu un resursu izšķērdēšanu.
Regulas (ES) 2024/1252 prasības un pasākumi ietver:
stratēģisko un kritisko izejvielu sarakstus;
stratēģiskās izejvielas- izejvielas, kurām ir visaugstākā stratēģiskā nozīme, paredzams pieprasījuma pieaugums un grūtības palielināt ražošanu.
kritiskās izejvielas- izejvielas, kas ir būtiskas ES ekonomikai un kurām ir augsts piegādes pārtraukumu risks.
mērķi izejvielu ieguvei un pārstrādei;
līdz 2030. gadam ES mērķis ir nodrošināt, ka vismaz 10% no ES gada patēriņa kritiskajās izejvielās tiek iegūti ES teritorijā.
līdz 2030. gadam ES mērķis ir panākt, ka vismaz 15% no ES gada patēriņa kritiskajās izejvielās ir pārstrādāti ES.
atļauju piešķiršanas procesu;
Vienkāršot un paātrināt atļauju izsniegšanu izejvielu ieguves un pārstrādes projektiem, lai veicinātu investīcijas un projektu īstenošanu.
Pētniecības un inovāciju programmas
Veicināt pētniecību un inovācijas izejvielu ieguves, pārstrādes un aizvietošanas jomā, lai samazinātu atkarību no kritiskajām izejvielām.
Kritiski svarīgo izejvielu akts šobrīd paredz 34 kritiski svarīgas izejvielas: Alumīnijs/boksīts/alumīnija oksīds, Koksa ogles, Litijs, Fosfors, Antimons, Laukšpats, Vieglie retzemju elementi*, Skandijs, Arsēns, Fluoršpats, Magnijs, Silīcija metāls, Barīts, Gallijs, Mangāns, Stroncijs, Berilijs, Germānijs, Dabiskais grafīts, Tantals, Bismuts, Hafnijs, Niobijs, Titāns, Bors, Hēlijs, Platīna grupas metāli, Volframs, Kobalts, Smagie retzemju elementi*, Fosfātieži, Vanādijs, Varš, Niķelis. No apzinātajām 34 kritiski svarīgajām izejvielām ir izveidots īpašs stratēģisko izejvielu saraksts (tajā skaitā 17 stratēģiskās izejvielas ), kurā ietvertas izejvielas, kuru piegādē ir paredzams eksponenciāls pieaugums, kuru ražošanas prasības ir sarežģītas un kuras tādējādi ir pakļautas lielākam piegādes problēmu
riskam.
Atbilstoši Regulas (ES) 2024/1252 nosacījumiem šajos noteikumos tiek noteikts vienotais kontaktpunkts atbilstoši vairāku pantu prasībām, kas uzskaitīti 5.4.1. tabulā.
Regula (ES) 2024/1252 ir būtisks solis, lai nodrošinātu ES stratēģiski svarīgo izejvielu piegādes drošību, vienlaikus sekmējot ilgtspējību un inovācijas. Tā stiprina iekšējā tirgus spējas un veicina ES konkurētspēju globālajā ekonomikā. Savukārt Regula (ES) 2024/1735 ir vērsta uz klimatneitrālo tehnoloģiju attīstību un ražošanas kapacitātes stiprināšanu Eiropā, lai nodrošinātu ES stratēģisko autonomiju enerģētikas un tehnoloģiju jomā. Tās īstenošana palīdzēs sasniegt ES klimata mērķus un radīs jaunas ekonomiskās iespējas. Abi tiesību akti kopā veido pamatu ilgtspējīgai, drošai un konkurētspējīgai Eiropas rūpniecībai, nodrošinot nepieciešamos resursus un tehnoloģijas zaļajai pārejai.
veicināt klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanu ES, lai samazinātu atkarību no importētām tehnoloģijām un nodrošinātu piegādes drošību;
atbalstīt jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, lai paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku;
veicināt darbaspēka prasmju attīstību klimatneitrālo tehnoloģiju jomā, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku un radītu jaunas darba vietas.
Regulas (ES) 2024/1735 prasības un pasākumi ietver:
Ražošanas projektu atbalstu;
Identificēt un atbalstīt projektus, kas veicina klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas kapacitātes palielināšanu ES. Tas ietver finansiālu atbalstu, regulatīvo atvieglojumu un citu stimulu nodrošināšanu.
Neto – nulles emisiju tehnoloģiju definīciju;
Regula nosaka, ka klimatneitrālās tehnoloģijas ir tās, kas būtiski veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai novēršanu. Tas ietver, piemēram, atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, energoefektivitātes risinājumus un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas.
Publiskā iepirkuma un tirgus pieprasījumu;
Regula nosaka mehānismus, lai stimulētu klimatneitrālo tehnoloģiju pieprasījumu, izmantojot publisko iepirkumu un citus tirgus veicināšanas instrumentus. Tiek ierosināts, ka publiskajā iepirkumā priekšroka tiek dota tehnoloģijām ar zemāku oglekļa nospiedumu.
Atļauju piešķiršanas procesu;
Tiek paredzēts paātrināt un vienkāršot atļauju izsniegšanu klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas projektiem, lai veicinātu investīcijas un īstenotu projektus īsākā laika posmā.
Stratēģisko projektu noteikšanu;
Regula ievieš kritērijus stratēģisko net-zero tehnoloģiju projektu identificēšanai un prioritizēšanai. Šie projekti var saņemt atvieglotus administratīvos nosacījumus un finansiālu atbalstu.
Starptautisko sadarbību
Lai nodrošinātu stabilas un diversificētas piegādes ķēdes, ES stiprinās partnerības ar trešajām valstīm klimatneitrālo tehnoloģiju jomā, īpaši ar līdzīgi domājošiem partneriem, kas ievēro ilgtspējīgas ražošanas principus.
Atbilstoši Regulas (ES) 2024/1735 nosacījumiem šajos noteikumos tiek noteikts vienotais kontaktpunkts atbilstoši vairāku pantu prasībām, kas uzskaitīti 5.4.1. tabulā.
Savukārt Regulas (ES) 2024/1252 nolūks ir nodrošināt ES piekļuvi drošai, noturīgai un ilgtspējīgai kritiski svarīgu izejvielu piegādei, kas ir būtiskas dažādām rūpniecības nozarēm un tehnoloģijām. Regula nosaka pasākumus, lai samazinātu piegādes pārtraukumu risku un stiprinātu iekšējā tirgus darbību. Regulas (ES) 2024/1252 galvenie mērķi ir:
samazināt atkarību no ierobežota piegādātāju loka, veicinot izejvielu ieguvi un pārstrādi ES teritorijā;
nodrošināt, ka izejvielu ieguve un izmantošana atbilst vides aizsardzības un sociālajiem standartiem;
veicināt izejvielu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, lai samazinātu atkritumu daudzumu un resursu izšķērdēšanu.
Regulas (ES) 2024/1252 prasības un pasākumi ietver:
stratēģisko un kritisko izejvielu sarakstus;
stratēģiskās izejvielas- izejvielas, kurām ir visaugstākā stratēģiskā nozīme, paredzams pieprasījuma pieaugums un grūtības palielināt ražošanu.
kritiskās izejvielas- izejvielas, kas ir būtiskas ES ekonomikai un kurām ir augsts piegādes pārtraukumu risks.
mērķi izejvielu ieguvei un pārstrādei;
līdz 2030. gadam ES mērķis ir nodrošināt, ka vismaz 10% no ES gada patēriņa kritiskajās izejvielās tiek iegūti ES teritorijā.
līdz 2030. gadam ES mērķis ir panākt, ka vismaz 15% no ES gada patēriņa kritiskajās izejvielās ir pārstrādāti ES.
atļauju piešķiršanas procesu;
Vienkāršot un paātrināt atļauju izsniegšanu izejvielu ieguves un pārstrādes projektiem, lai veicinātu investīcijas un projektu īstenošanu.
Pētniecības un inovāciju programmas
Veicināt pētniecību un inovācijas izejvielu ieguves, pārstrādes un aizvietošanas jomā, lai samazinātu atkarību no kritiskajām izejvielām.
Kritiski svarīgo izejvielu akts šobrīd paredz 34 kritiski svarīgas izejvielas: Alumīnijs/boksīts/alumīnija oksīds, Koksa ogles, Litijs, Fosfors, Antimons, Laukšpats, Vieglie retzemju elementi*, Skandijs, Arsēns, Fluoršpats, Magnijs, Silīcija metāls, Barīts, Gallijs, Mangāns, Stroncijs, Berilijs, Germānijs, Dabiskais grafīts, Tantals, Bismuts, Hafnijs, Niobijs, Titāns, Bors, Hēlijs, Platīna grupas metāli, Volframs, Kobalts, Smagie retzemju elementi*, Fosfātieži, Vanādijs, Varš, Niķelis. No apzinātajām 34 kritiski svarīgajām izejvielām ir izveidots īpašs stratēģisko izejvielu saraksts (tajā skaitā 17 stratēģiskās izejvielas ), kurā ietvertas izejvielas, kuru piegādē ir paredzams eksponenciāls pieaugums, kuru ražošanas prasības ir sarežģītas un kuras tādējādi ir pakļautas lielākam piegādes problēmu
riskam.
Atbilstoši Regulas (ES) 2024/1252 nosacījumiem šajos noteikumos tiek noteikts vienotais kontaktpunkts atbilstoši vairāku pantu prasībām, kas uzskaitīti 5.4.1. tabulā.
Regula (ES) 2024/1252 ir būtisks solis, lai nodrošinātu ES stratēģiski svarīgo izejvielu piegādes drošību, vienlaikus sekmējot ilgtspējību un inovācijas. Tā stiprina iekšējā tirgus spējas un veicina ES konkurētspēju globālajā ekonomikā. Savukārt Regula (ES) 2024/1735 ir vērsta uz klimatneitrālo tehnoloģiju attīstību un ražošanas kapacitātes stiprināšanu Eiropā, lai nodrošinātu ES stratēģisko autonomiju enerģētikas un tehnoloģiju jomā. Tās īstenošana palīdzēs sasniegt ES klimata mērķus un radīs jaunas ekonomiskās iespējas. Abi tiesību akti kopā veido pamatu ilgtspējīgai, drošai un konkurētspējīgai Eiropas rūpniecībai, nodrošinot nepieciešamos resursus un tehnoloģijas zaļajai pārejai.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
1) Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes (ES) 2024. gada 13. jūnija regula 2024/1735 par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724;
2) Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes (ES) 2004. gada 11. aprīļa regula 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regula 2024/1735 6.pants
3.11 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Regula 2024/1735 9.pants
3.11 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Regula 2024/1735 10. pants
3.11 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Regula 2024/1735 13. pants
3.12 un 4.2.1. apakšpunkti
Pārņemtas pilnībā
Nē
Regula 2024/1735 14. pants
3.12 un 4.2.1. apakšpunkti
Pārņemtas pilnībā
Nē
Regula 2024/1735 18. pants
3.11 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Regula 2024/1735 33. pants
3.11 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Regula 2024/1252 9. pants
3.11 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Regula 2024/1252 10. pants
3.11 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Regula 2024/1252 12. pants
3.11 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas paredz noteikt vienu vai vairākus vienotos kontaktpunktus. Latvija kā unitāra valsts nosaka abos gadījumos vienu vienotu kontaktpunktu - LIAA attiecībā par visām regulās minētajām vienoto kontaktpunktu funkcijām.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms
Cita informācija
Regulas ir tieši piemērojamas, līdz ar to tabulā norādītā informācija par pārņemšanu attiecas vienīgi uz vienoto kontaktpuntu noteikšanu un funkcijām, kas minētas attiecīgajos pantos.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādes laikā notikušas regulāras diskusijas ar uzņēmēju organizācijām, tostarp ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), kā arī ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) un tās padotības iestādi - Valsts vides dienestu (VVD).
Papildus, problēmsituācijas diskutētas Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu (LIP) padomes un Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdēs.
Papildus, problēmsituācijas diskutētas Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu (LIP) padomes un Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdēs.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā statistikas pārvalde
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
- Grozījumi samazinās darba slogu pakalpojumu sniedzējiem, jo tiek sašaurināts prioritārā kārtībā un termiņā apkalpojamo komersantu loks. Tāpat arī tiks atvieglota ar pakalpojumu sniegšanu saistītā komersantu pārbaude un sekmēta pakalpojumu monitoringa izpilde, jo prioritārā apkalpošana tiks nodrošināta tikai pēc komersanta pieprasījuma.
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Centrālā statistikas pārvalde
neietekmē
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
samazinās
Vērtības nozīme:
12,69
Stundas likme aprēķināta no CSP 2025. gada 2. ceturkšņa datiem par vidējo darba samaksu valsts pārvaldē (1750 EUR / 138,0 stundas = 12,69 EUR).
44,32
Komersantam paziņots par pieņemtu lēmumu par iekļaušanu Sarakstā un šo Sarakstu publicētu www.business.gov.lv, tādējādi par Sarakstā iekļautajiem komersantiem informējot iesaistītās valsts pārvaldes iestādes.
Subjektu skaits aprēķināts, samazinot CSP automātiski atlasīto komersantu grupu no 536 uz 259, pamatojoties uz precizētajiem kvalifikācijas kritērijiem MK noteikumu Nr.277 4.1. un 4.2. apakšpunktos.
1
Aģentūra rakstiski paziņo komersantiem par iekļūšanu Sarakstā un publicē sarakstu www.business.gov.lv tīmekļvietnē, tādējādi informējot iesaistītās pakalpojumu sniedzēju iestāde.
1
LIAA izvērtēšana notiek vienu reizi gadā pēc CSP datu saņemšanas, atbilstoši MK noteikumu Nr.277 7. un 9. punktam. komersantiem tiek paziņots par iekļūšanu Sarakstā
-562,42
Administratīvo izmaksu izmaiņas aprēķinātas, izmantojot paplašināto standarta izmaksu modeli. Projekta rezultātā komersantu skaits, kuriem LIAA sagatavo paziņojumu samazinās no 536 uz 259, tādējādi proporcionāli samazinot apstrādājamo vienību skaitu. Administratīvo izmaksu izmaiņas aprēķinātas pēc formulas: 279 × 0,16=44,32 h. Administratīvās izmaksas tika aprēķinātas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, pamatojoties noteikumu projekta 9. punktu. Pēc CSP datiem 2025. gada 2. ceturksnī vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa bija 1750 EUR mēnesī jeb 12,69 EUR. Iesaistīts viens Aģentūras darbinieks, rakstiskai komersantu paziņošanai un Saraksta publicēšanai www.business.gov.lv nepieciešamas 10 minūtes jeb 0.16h darba stundas. Atbilstoši grozījumiem plānots, ka Sarakstā gada ietvaros būtu ap 259 komersantiem. Aprēķins (0,16*12,69*279 = 562,427 eur). Iepriekš izmaksa tika aprēķinātas uz 465 komersantiem un sastādīja 533,45 eur gadā.
Aprēķinā ietvertās administratīvās izmaksas attiecas uz Aģentūras veiktajām darbībām saistībā ar prioritāro projektu saraksta uzturēšanu, aktualizēšanu un publicēšanu, tostarp uz Noteikumu projekta 12.1 punktā noteikto pienākumu sagatavot un nosūtīt attiecīgajām iestādēm aktuālo prioritāro projektu sarakstu, kas praksē tiek īstenots, publicējot sarakstu www.business.gov.lv
tīmekļvietnē, tādējādi informējot iesaistītās pakalpojumu sniedzēju iestādes bez individuālu paziņojumu nosūtīšanas katrai iestādei.
Tāpat aprēķins aptver Noteikumu projekta 23. punktā paredzētās darbības – komersantu izslēgšanu no saraksta gadījumos, kad tie vairs neatbilst kvalifikācijas kritērijiem, un ar to saistīto rakstisko informēšanu, jo šīs darbības tiek veiktas saraksta aktualizēšanas ietvaros un neparedz atsevišķu, no jau novērtētajām administratīvajām darbībām nodalāmu izmaksu pieaugumu.
Grozījumi samazinās darba slogu pakalpojumu sniedzējiem, jo tiek sašaurināts prioritārā kārtībā un termiņā apkalpojamo komersantu loks. Tāpat arī tiks atvieglota ar pakalpojumu sniegšanu saistītā komersantu pārbaude un sekmēta pakalpojumu monitoringa izpilde, jo prioritārā apkalpošana tiks nodrošināta tikai pēc komersanta pieprasījuma.
neietekmē
Attiecībā uz Noteikumu projekta 17.1 punkta daļu, kas nosaka tiešo un pastarpināto valsts pārvaldes iestāžu un pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto privātpersonu pienākumu līdz 1. februārim sniegt Aģentūrai informāciju par prioritārā kārtībā sniegto pakalpojumu izpildi iepriekšējā gadā, administratīvo izmaksu monetārs novērtējums netiek veikts, jo ar grozījumiem netiek ieviests jauns informācijas sniegšanas pienākums.
Informācijas sniegšana Aģentūrai jau līdz šim ir veikta esošā regulējuma ietvaros, savukārt grozījumi paredz sašaurināt prioritārā kārtībā apkalpojamo komersantu loku, kā rezultātā samazinās arī apkopojamās informācijas apjoms un ar to saistītais administratīvais slogs pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to grozījumi nerada papildu administratīvās izmaksas, bet tām ir samazinoša ietekme.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
palielinās
Vērtības nozīme:
12,69
Stundas likme aprēķināta no CSP 2025. gada 2. ceturkšņa datiem par vidējo darba samaksu valsts pārvaldē (1750 EUR / 138,0 stundas = 12,69 EUR)
1,00
Stunda, kura nepieciešama, lai datus atbilstoši noteikumu 17.1 punktam nosūtītu Ekonomikas ministrijai.
1
Aģentūras darbinieks gada laikā uzkrātos datus apkopo un sagatavo vēstuli sūtīšanai Ekonomikas ministrijai
1
Datu nosūtīšana atbilstoši noteikumu 17.1 punktam notiek vienu reizi gadā līdz 1. martam.
12,69
Administratīvās izmaksas tika aprēķinātas Aģentūrai, pamatojoties uz noteikumu 17.1 punktu. Noteikumu projekts paredz Aģentūrai līdz katra gada 1.februārim Ekonomikas ministrijai nosūtīt apkopotos datus. Datu nosūtīšanai Ekonomikas ministrijai reizi gadā, ņemot vērā iekšējo vizēšanas procesu starp departamentiem un lielapjoma datu sagatavošanu sūtīšanai, nepieciešamas 60 minūtes. Administratīvo izmaksu aprēķins 12,69*1*1= 12,69 eur.
Aprēķins aptver visu Noteikumu projekta 17.1 punktā noteikto Aģentūras pienākumu – apkopot no iesaistītajām institūcijām saņemto informāciju par prioritārā kārtībā sniegto pakalpojumu izpildi iepriekšējā gadā un līdz katra gada 1. martam sniegt Ekonomikas ministrijai apkopotu informāciju par sniegto pakalpojumu rezultātiem un priekšlikumus to uzlabošanai. Papildu administratīvās darbības vai izmaksas ārpus šajā aprēķinā ietvertajām netiek radītas.
Kopā
-549,73
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiesību akta grozījums ietekmēs LIAA institucionālās funkcijas, jo tiks samazināts to komersantu skaits, kuru atbilstība kvalifikācijas kritērijiem ir jāvērtē. LIAA funkcija – komersantu iekļaušana sarakstā un uzraudzība – saglabājas, bet tās apjoms samazinās, jo sarakstā iekļaujamo komersantu skaits būtiski saruks atbilstoši precizētajiem kritērijiem.
Grozījumi nemaina iestāžu struktūru, neparedz jaunu institūciju izveidi vai reorganizāciju, kā arī neizmaina citu iestāžu funkcijas.
Grozījumi nemaina iestāžu struktūru, neparedz jaunu institūciju izveidi vai reorganizāciju, kā arī neizmaina citu iestāžu funkcijas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi