25-TA-536: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 258 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 258 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – grozījumu projekts) izstrādāts:
1. pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi un uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 35.4. pasākuma 2. punktā noteikto rezultātu "Administratīvā sloga mazināšana ESIF projektu finansējuma saņēmējiem projektu ieviešanā: [...] 2) pārskatītas un iespēju robežās mazinātas nacionālajos horizontālajos un specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības".
2. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Grozījumiem Nr. 2.
3. 2025. gada 29. maija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 314 (prot. Nr. 21 42. §) Grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam".
4. Pamatojoties uz Finanšu ministrijas 05.02.2025. vēstuli Nr. 5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām".
5. Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra instrukcija Nr. 3 "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs" (turpmāk – Instrukcija) nosaka kārtību, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes izstrādā un slēdz piegādes līgumus, pakalpojumu līgumus un būvdarbu līgumus, kuru izpildi pilnībā vai daļēji finansē Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, Eiropas Kaimiņattiecību instruments, Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas un Šveices sadarbības programma vai Iekšējās drošības fonds un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti. Instrukcijas nosacījumos ietverti šādi punkti, kuri rada riskus sociāla rakstura fondu projektu ieviešanu, tostarp var atstāt negatīvu ietekmi arī uz ekonomiku kopumā: 1) obligāts avansa maksājuma nodrošinājums, ja avanss ir 30 000 EUR vai lielāks (instrukcijas 96.1. apakšpunkts); 2) obligāti ieturējumi no katra starpmaksājuma līdz līguma pilnīgai izpildei (instrukcijas 61.2. apakšpunkts); 3) katrs starpmaksājums ir jānodrošina (instrukcijas 96.2. apakšpunkts).
Balstoties uz minēto, Valsts kanceleja kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), lai nodrošinātu sekmīgu 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" īstenošanu, precizē MK noteikumu Nr. 258 5. punktu (sasniedzamie rādītāji), 6. punktu (rezultāta rādītājs), 7. punktu (attiecināmais finansējums), 22.1. apakšpunktu, kurā tiek noteiktas personāla izmaksas kā faktiskās izmaksas otrās kārtas ietvaros, 27.2. apakšpunktu (līgumu nodrošinājums) un 20.2.6. apakšpunktu, ietverot jauna digitālā risinājuma (moduļa) izstrādi un ieviešanu.
1. pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi un uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 35.4. pasākuma 2. punktā noteikto rezultātu "Administratīvā sloga mazināšana ESIF projektu finansējuma saņēmējiem projektu ieviešanā: [...] 2) pārskatītas un iespēju robežās mazinātas nacionālajos horizontālajos un specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības".
2. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Grozījumiem Nr. 2.
3. 2025. gada 29. maija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 314 (prot. Nr. 21 42. §) Grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam".
4. Pamatojoties uz Finanšu ministrijas 05.02.2025. vēstuli Nr. 5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām".
5. Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra instrukcija Nr. 3 "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs" (turpmāk – Instrukcija) nosaka kārtību, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes izstrādā un slēdz piegādes līgumus, pakalpojumu līgumus un būvdarbu līgumus, kuru izpildi pilnībā vai daļēji finansē Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, Eiropas Kaimiņattiecību instruments, Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas un Šveices sadarbības programma vai Iekšējās drošības fonds un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti. Instrukcijas nosacījumos ietverti šādi punkti, kuri rada riskus sociāla rakstura fondu projektu ieviešanu, tostarp var atstāt negatīvu ietekmi arī uz ekonomiku kopumā: 1) obligāts avansa maksājuma nodrošinājums, ja avanss ir 30 000 EUR vai lielāks (instrukcijas 96.1. apakšpunkts); 2) obligāti ieturējumi no katra starpmaksājuma līdz līguma pilnīgai izpildei (instrukcijas 61.2. apakšpunkts); 3) katrs starpmaksājums ir jānodrošina (instrukcijas 96.2. apakšpunkts).
Balstoties uz minēto, Valsts kanceleja kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), lai nodrošinātu sekmīgu 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" īstenošanu, precizē MK noteikumu Nr. 258 5. punktu (sasniedzamie rādītāji), 6. punktu (rezultāta rādītājs), 7. punktu (attiecināmais finansējums), 22.1. apakšpunktu, kurā tiek noteiktas personāla izmaksas kā faktiskās izmaksas otrās kārtas ietvaros, 27.2. apakšpunktu (līgumu nodrošinājums) un 20.2.6. apakšpunktu, ietverot jauna digitālā risinājuma (moduļa) izstrādi un ieviešanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" sasniedzamos rādītājus un rezultāta rādītāju – bērni ar attīstības grūtībām, nepietiekamu attīstību vai tās veidošanās risku (kumulatīvais skaits), kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija (MK noteikumu Nr. 258 6. punkts), attiecināmais finansējums 7. punkts, vienlaikus precizējot MK noteikumu Nr. 258 21.2.5., 22.1., 23.3., 27.2. apakšpunktu un papildinot ar 20.2.6. un 21.2.6. apakšpunktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2024. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 258 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 258) reglamentē kārtību, kādā īsteno 4.3.6.9. pasākumu, nosakot tā mērķi, plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi, prasības Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma saņēmējam, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kā arī personāla atlīdzības likmes piemērošanu projektu iesniegumu kārtām.
2024. gadā tika apstiprināti MK noteikumi Nr. 258 un uzsākta projektu iesniegumu atlase. 18.09. tika slēgts līgums par projekta 4.3.6.9/2/24/I/001 (2. kārta) īstenošanu un 02.10. tika noslēgts līgums ar CFLA par projekta Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001 (1. kārta) īstenošanu.
Attiecināmais finansējums
Pamatojoties uz 2024. gada 31. oktobra ES fondu tematiskās komitejas (ESFTK) sēdi, kuras laikā tika panākta konceptuāla vienošanās par vidusposma pārdaļu scenāriju un pieeju un Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdē lemto par valsts budžeta prioritātēm, kas finansējamas no ES fondu finansējuma, ir izstrādāti Programmas vidusposma grozījumi Nr. 3, kas apstiprināti ar 2025. gada 29. maija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 314 (prot. Nr. 21 42. §).
Pamatojoties uz elastības finansējuma samazinājumu, Valsts kancelejai noteiktais elastības finansējuma (ESF+ un Valsts budžeta) samazinājums 4.3.6.9. pasākumā kopā sastāda: 311 773 EUR – pirmajai kārtai 204 177 EUR, otrajai kārtai – 107 596 EUR.
Rādītāji
Ņemot vērā ilgstošo MK noteikumu Nr. 258 saskaņošanas procesu un vēlo projektu uzsākšanu, tika konstatēts, ka var netikt sasniegti vidusposma rādītāji uz 31.12.2024. Vienlaikus pamatojoties uz izmaiņām metodoloģijas uzskaitē, kurā tika rēķinātas dalības reizes pasākuma aktivitātēs kopumā, jo pasākuma ietvaros tiek sniegts dažāda veida atbalsts bērniem līdz 18 gadu vecumam un to ģimenēm, un tiek uzskatīts, ka šajā projekta darbībā piedalījies bērns var piedalīties arī kādā citā projekta darbībā.
Unikālo dalībnieku uzskaite tiks veikta projekta darbību līmenī atbilstoši MK noteikumiem Nr. 258, kā arī pamatojoties uz izmaksu sadārdzinājumu atbilstoši inflācijas kalkulatoram un ņemot vērā to, ka pasākuma ietvaros tiek sniegts dažāda veida atbalsts bērniem līdz 18 gadu vecumam un to ģimenēm, tiek uzskatīts, ka šajā programmā piedalījies bērns var piedalīties arī kādā citā programmā (piemēram, pasākumā pirmās kārtas ietvaros). Pamatojoties uz šīm izmaiņām, tika rosināti grozījumi Darbības programmā, kurus EK 23.01.2025 ir apstiprinājusi Grozījumus Nr. 2.
Personāla atalgojums
Valsts kanceleja saskaņā ar regulas 2021/1060 55. panta 1. punktu un administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai veica grozījumus MK noteikumos Nr. 258, paredzot atšķirīgu personāla izmaksu likmi – pasākuma pirmajā kārtā plāno kā vienu izmaksu pozīciju – vienoto likmi 13 procentu apmērā no pārējām šajos noteikumos 7.1. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, pasākuma otrajā kārtā plāno kā projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu vienas vienības izmaksu standarta likmi. Minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas.
Lai 1. kārtas finansējuma saņēmējam neveidotos pārkompensācija, savukārt 2. kārtas finansējuma saņēmējam iztrūkums, katrā kārtā finansējuma saņēmējs plāno piemērot atšķirīgu personāla izmaksu likmi, paredzot MK noteikumu 258 22.1. apakšpunktā, pasākuma pirmajā kārtā plāno kā vienu izmaksu pozīciju – vienoto likmi 13 procentu apmērā no pārējām šajos noteikumos 7.1. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, pasākuma otrajā kārtā plāno kā projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu vienas vienības izmaksu standarta likmi atbilstoši atbildīgās iestādēs apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai.
Nodrošinājums
Plānojot projekta darbības, tika veikts pētījums Latvijā pieejamām agrīnām intervencēm bērniem ar dažādiem attīstības riskiem pirmsskolas vecumā, tostarp arī apzināts iespējamais pakalpojumu sniedzēju loks. Interesi iesaistīties sociālo pakalpojumu nodrošināšanā izrāda nevalstiskās organizācijas un citas organizācijas, kuru mērķis ir sniegt ieguldījumu veselības, izglītības vai sociālu jautājumu risināšanā, nevis gūt peļņu, un šādu pakalpojumu sniedzējiem avansa saņemšana ir būtiski nepieciešama, lai uzsāktu sociāla pakalpojuma līguma izpildi. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri gatavi sabiedrībai nodrošināt sociālos pakalpojumus, prasības avansa maksājuma nodrošinājumus nespēj izpildīt, līdz ar to ļoti būtiski tiek ierobežots potenciālais pakalpojuma sniedzēja loks.
Tāpat sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem starpmaksājumi ir nepieciešami attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līguma izpildes ietvaros, galvenokārt, lai segtu iesaistīto speciālistu atlīdzības izmaksas. Daudzos gadījumos līgumiem ir garš izpildes periods, līdz ar to katrs šāds ieturējums no starpmaksājumiem ļoti lielā mērā ietekmē šādu organizāciju spēju sniegt sociālus pakalpojumus, izmaksāt algas pasniedzējiem, veselības un izglītības jomas speciālistiem, pētniecības darbu līgumos arī pētniekiem vai citiem speciālistiem. Līdz ar to ieturējumi rada nesamērīgi lielu finansiālu slogu.
Starpmaksājumu, bez kuriem sociāla pakalpojuma sniedzēji nevar nodrošināt attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktību un izmaksāt speciālistiem atlīdzības, nodrošināšana nav iespējama tā paša iemesla dēļ, kas minēts attiecībā uz avansa maksājuma nodrošināšanu.
Digitālā risinājuma (moduļa) izstrāde
MK noteikumu 20.2.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības "Diskriminācijas un vardarbības mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē" (turpmāk – 20.2.3. darbība) ietvaros pasākuma otrajā kārtā ir paredzēts izstrādāt un aprobēt diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības sistēmu, kas palīdzētu izglītības iestādēm efektīvi fiksēt un vadīt šādus incidentus. Sistēma ietvertu vadlīnijas un procedūras incidentu fiksēšanai un vadībai, nodrošinot vienotu pieeju un uzlabojot incidentu uzskaiti un monitoringu.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr. 258 redakciju, 20.2.3. darbības ietvaros pasākuma otrajā kārtā nav attiecināmas digitālā risinājuma (moduļa) izstrādes un ieviešanas izmaksas vardarbības un diskriminācijas gadījumu fiksēšanai un vadībai.
Tomēr šāds modulis ir būtisks priekšnosacījums diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības sistēmas ieviešanai izglītības iestādēs, proti:
*papīra formātā organizēta incidentu pieteikumu apstrāde nav pietiekami efektīva un var radīt riskus mērķa sasniegšanā, jo tā radītu kavējumus incidenta gadījuma ziņošanā un incidenta gadījuma risināšanā, kā arī palielinātu risku, ka informācija tiktu pazaudēta vai nepilnīgi dokumentēta;
*papīra formāta incidentu pieteikumi neļauj viegli monitorēt un analizēt datus un identificēt tendences, kas ir būtiski, lai izstrādātu efektīvas intervences stratēģijas valstī kopumā;
*tiešsaistes sistēmas nodrošina ātrāku un drošāku informācijas apmaiņu, kā arī labāku pārskatāmību un atbildību sadalījumu attiecīgā gadījuma vadībā.
Moduļa izstrādes un ieviešanas attiecināšana sniegtu ieguldījumu arī Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam minētā izglītības digitalizācijai izvirzītā mērķu sasniegšanā: "Ieviesta datos balstīta izglītības nozares pārvaldība, tajā skaitā, nodrošinot izglītības procesu un kvalitātes monitoringu un analītiku, agrīnās brīdināšanas procesu, progresa snieguma mērīšanu, tālākās izglītības un karjeras attīstības iespēju prognozēšanu".
Ārvalstu prakses izpēte[1] liecina:
*vardarbības un diskriminācijas gadījumu novēršanas sistēma, ir strukturēta pieeja, ko izmanto skolas, lai identificētu, ziņotu un pārvaldītu gadījumus, kur skolas vidē konstatēti diskriminācijas un vardarbības gadījumi. Šāda veida sistēmas parasti ietver tiešsaistes ziņošanas iespējas, datu pārvaldību, paziņojumus, intervences izsekošanu un citus aspektus. Tās mērķis ir radīt drošu un atbalstošu vidi, nodrošinot, ka šāda veida rīcības gadījumi tiek ātri risināti un dokumentēti;
*vardarbības un diskriminācijas gadījumu novēršanas sistēmas sāka gūt popularitāti 2000. gadu sākumā (piemēram, Somija, Apvienotā Karaliste, Itālija u.c.), kad pieauga izpratne par šāda veida gadījumu negatīvo ietekmi uz skolēnu garīgo veselību un akadēmisko sniegumu. Digitālo tehnoloģiju un interneta attīstība veicināja advancētāku tiešsaistes ziņošanas un datu pārvaldības rīku izstrādi, padarot šīs sistēmas pieejamākas un efektīvākas.
[1] Izpēti veicis SIA Ernst&Young BAC 13.01.2025. iepirkuma līguma Nr. 4.3-4/3 ietvaros par diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības sistēmas izglītības iestādēs izstrādi un aprobāciju.
2024. gadā tika apstiprināti MK noteikumi Nr. 258 un uzsākta projektu iesniegumu atlase. 18.09. tika slēgts līgums par projekta 4.3.6.9/2/24/I/001 (2. kārta) īstenošanu un 02.10. tika noslēgts līgums ar CFLA par projekta Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001 (1. kārta) īstenošanu.
Attiecināmais finansējums
Pamatojoties uz 2024. gada 31. oktobra ES fondu tematiskās komitejas (ESFTK) sēdi, kuras laikā tika panākta konceptuāla vienošanās par vidusposma pārdaļu scenāriju un pieeju un Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdē lemto par valsts budžeta prioritātēm, kas finansējamas no ES fondu finansējuma, ir izstrādāti Programmas vidusposma grozījumi Nr. 3, kas apstiprināti ar 2025. gada 29. maija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 314 (prot. Nr. 21 42. §).
Pamatojoties uz elastības finansējuma samazinājumu, Valsts kancelejai noteiktais elastības finansējuma (ESF+ un Valsts budžeta) samazinājums 4.3.6.9. pasākumā kopā sastāda: 311 773 EUR – pirmajai kārtai 204 177 EUR, otrajai kārtai – 107 596 EUR.
Rādītāji
Ņemot vērā ilgstošo MK noteikumu Nr. 258 saskaņošanas procesu un vēlo projektu uzsākšanu, tika konstatēts, ka var netikt sasniegti vidusposma rādītāji uz 31.12.2024. Vienlaikus pamatojoties uz izmaiņām metodoloģijas uzskaitē, kurā tika rēķinātas dalības reizes pasākuma aktivitātēs kopumā, jo pasākuma ietvaros tiek sniegts dažāda veida atbalsts bērniem līdz 18 gadu vecumam un to ģimenēm, un tiek uzskatīts, ka šajā projekta darbībā piedalījies bērns var piedalīties arī kādā citā projekta darbībā.
Unikālo dalībnieku uzskaite tiks veikta projekta darbību līmenī atbilstoši MK noteikumiem Nr. 258, kā arī pamatojoties uz izmaksu sadārdzinājumu atbilstoši inflācijas kalkulatoram un ņemot vērā to, ka pasākuma ietvaros tiek sniegts dažāda veida atbalsts bērniem līdz 18 gadu vecumam un to ģimenēm, tiek uzskatīts, ka šajā programmā piedalījies bērns var piedalīties arī kādā citā programmā (piemēram, pasākumā pirmās kārtas ietvaros). Pamatojoties uz šīm izmaiņām, tika rosināti grozījumi Darbības programmā, kurus EK 23.01.2025 ir apstiprinājusi Grozījumus Nr. 2.
Personāla atalgojums
Valsts kanceleja saskaņā ar regulas 2021/1060 55. panta 1. punktu un administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai veica grozījumus MK noteikumos Nr. 258, paredzot atšķirīgu personāla izmaksu likmi – pasākuma pirmajā kārtā plāno kā vienu izmaksu pozīciju – vienoto likmi 13 procentu apmērā no pārējām šajos noteikumos 7.1. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, pasākuma otrajā kārtā plāno kā projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu vienas vienības izmaksu standarta likmi. Minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas.
Lai 1. kārtas finansējuma saņēmējam neveidotos pārkompensācija, savukārt 2. kārtas finansējuma saņēmējam iztrūkums, katrā kārtā finansējuma saņēmējs plāno piemērot atšķirīgu personāla izmaksu likmi, paredzot MK noteikumu 258 22.1. apakšpunktā, pasākuma pirmajā kārtā plāno kā vienu izmaksu pozīciju – vienoto likmi 13 procentu apmērā no pārējām šajos noteikumos 7.1. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, pasākuma otrajā kārtā plāno kā projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu vienas vienības izmaksu standarta likmi atbilstoši atbildīgās iestādēs apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai.
Nodrošinājums
Plānojot projekta darbības, tika veikts pētījums Latvijā pieejamām agrīnām intervencēm bērniem ar dažādiem attīstības riskiem pirmsskolas vecumā, tostarp arī apzināts iespējamais pakalpojumu sniedzēju loks. Interesi iesaistīties sociālo pakalpojumu nodrošināšanā izrāda nevalstiskās organizācijas un citas organizācijas, kuru mērķis ir sniegt ieguldījumu veselības, izglītības vai sociālu jautājumu risināšanā, nevis gūt peļņu, un šādu pakalpojumu sniedzējiem avansa saņemšana ir būtiski nepieciešama, lai uzsāktu sociāla pakalpojuma līguma izpildi. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri gatavi sabiedrībai nodrošināt sociālos pakalpojumus, prasības avansa maksājuma nodrošinājumus nespēj izpildīt, līdz ar to ļoti būtiski tiek ierobežots potenciālais pakalpojuma sniedzēja loks.
Tāpat sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem starpmaksājumi ir nepieciešami attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līguma izpildes ietvaros, galvenokārt, lai segtu iesaistīto speciālistu atlīdzības izmaksas. Daudzos gadījumos līgumiem ir garš izpildes periods, līdz ar to katrs šāds ieturējums no starpmaksājumiem ļoti lielā mērā ietekmē šādu organizāciju spēju sniegt sociālus pakalpojumus, izmaksāt algas pasniedzējiem, veselības un izglītības jomas speciālistiem, pētniecības darbu līgumos arī pētniekiem vai citiem speciālistiem. Līdz ar to ieturējumi rada nesamērīgi lielu finansiālu slogu.
Starpmaksājumu, bez kuriem sociāla pakalpojuma sniedzēji nevar nodrošināt attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktību un izmaksāt speciālistiem atlīdzības, nodrošināšana nav iespējama tā paša iemesla dēļ, kas minēts attiecībā uz avansa maksājuma nodrošināšanu.
Digitālā risinājuma (moduļa) izstrāde
MK noteikumu 20.2.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības "Diskriminācijas un vardarbības mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē" (turpmāk – 20.2.3. darbība) ietvaros pasākuma otrajā kārtā ir paredzēts izstrādāt un aprobēt diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības sistēmu, kas palīdzētu izglītības iestādēm efektīvi fiksēt un vadīt šādus incidentus. Sistēma ietvertu vadlīnijas un procedūras incidentu fiksēšanai un vadībai, nodrošinot vienotu pieeju un uzlabojot incidentu uzskaiti un monitoringu.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr. 258 redakciju, 20.2.3. darbības ietvaros pasākuma otrajā kārtā nav attiecināmas digitālā risinājuma (moduļa) izstrādes un ieviešanas izmaksas vardarbības un diskriminācijas gadījumu fiksēšanai un vadībai.
Tomēr šāds modulis ir būtisks priekšnosacījums diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības sistēmas ieviešanai izglītības iestādēs, proti:
*papīra formātā organizēta incidentu pieteikumu apstrāde nav pietiekami efektīva un var radīt riskus mērķa sasniegšanā, jo tā radītu kavējumus incidenta gadījuma ziņošanā un incidenta gadījuma risināšanā, kā arī palielinātu risku, ka informācija tiktu pazaudēta vai nepilnīgi dokumentēta;
*papīra formāta incidentu pieteikumi neļauj viegli monitorēt un analizēt datus un identificēt tendences, kas ir būtiski, lai izstrādātu efektīvas intervences stratēģijas valstī kopumā;
*tiešsaistes sistēmas nodrošina ātrāku un drošāku informācijas apmaiņu, kā arī labāku pārskatāmību un atbildību sadalījumu attiecīgā gadījuma vadībā.
Moduļa izstrādes un ieviešanas attiecināšana sniegtu ieguldījumu arī Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam minētā izglītības digitalizācijai izvirzītā mērķu sasniegšanā: "Ieviesta datos balstīta izglītības nozares pārvaldība, tajā skaitā, nodrošinot izglītības procesu un kvalitātes monitoringu un analītiku, agrīnās brīdināšanas procesu, progresa snieguma mērīšanu, tālākās izglītības un karjeras attīstības iespēju prognozēšanu".
Ārvalstu prakses izpēte[1] liecina:
*vardarbības un diskriminācijas gadījumu novēršanas sistēma, ir strukturēta pieeja, ko izmanto skolas, lai identificētu, ziņotu un pārvaldītu gadījumus, kur skolas vidē konstatēti diskriminācijas un vardarbības gadījumi. Šāda veida sistēmas parasti ietver tiešsaistes ziņošanas iespējas, datu pārvaldību, paziņojumus, intervences izsekošanu un citus aspektus. Tās mērķis ir radīt drošu un atbalstošu vidi, nodrošinot, ka šāda veida rīcības gadījumi tiek ātri risināti un dokumentēti;
*vardarbības un diskriminācijas gadījumu novēršanas sistēmas sāka gūt popularitāti 2000. gadu sākumā (piemēram, Somija, Apvienotā Karaliste, Itālija u.c.), kad pieauga izpratne par šāda veida gadījumu negatīvo ietekmi uz skolēnu garīgo veselību un akadēmisko sniegumu. Digitālo tehnoloģiju un interneta attīstība veicināja advancētāku tiešsaistes ziņošanas un datu pārvaldības rīku izstrādi, padarot šīs sistēmas pieejamākas un efektīvākas.
[1] Izpēti veicis SIA Ernst&Young BAC 13.01.2025. iepirkuma līguma Nr. 4.3-4/3 ietvaros par diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības sistēmas izglītības iestādēs izstrādi un aprobāciju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Attiecināmais finansējums
Pamatojoties uz grozījumiem Eiropas Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam (EIROPAS SAVIENĪBAS FONDU
2021.–2027. GADA PLĀNOŠANAS PERIODA UZRAUDZĪBAS KOMITEJAS Lēmums 2025/5.2-6/16/38 "Par grozījumiem Eiropas Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam") un 2025. gada 29. maija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 314 (prot. Nr. 21 42. §) Grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam" un elastības finansējuma samazinājumu, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 258.
Personāla atalgojums
Valsts kanceleja bija izstrādājusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" 2. kārtas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu vienas vienības standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku, kas tika iesniegta Finanšu ministrijā saskaņošanai. Pēc vairākiem saskaņošanas apļiem, tika saņemta Finanšu ministrijas 05.02.2025. vēstule Nr. 5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām", kurā Valsts kanceleja tika informēta, ka ņemot vērā, ka joprojām valsts pārvaldē kopumā ir samērā būtiski atšķirīgs atalgojums starp iestādēm, t.sk. viena resora ietvaros par līdzīgu vai analogu pienākumu veikšanu, vadošā iestāde turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības personāla izmaksu attiecināšanu projektu līmenī – Regulas 2021/1060 55. panta izpratnē vai faktisko izmaksu piemērošanu.
Rādītāji
Pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam Grozījumiem Nr. 2 un lai salāgotu MK noteikumus Nr. 258 ar Darbības programmu, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 258, precizējot iznākuma un rezultāta rādītājus.
Nodrošinājums
Sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem starpmaksājumi ir nepieciešami attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līguma izpildes ietvaros, galvenokārt, lai segtu iesaistīto speciālistu atlīdzības izmaksas. Daudzos gadījumos līgumiem ir garš izpildes periods, līdz ar to katrs šāds ieturējums no starpmaksājumiem ļoti lielā mērā ietekmē šādu organizāciju spēju sniegt sociālus pakalpojumus, izmaksāt algas pasniedzējiem, veselības un izglītības jomas speciālistiem, pētniecības darbu līgumos arī pētniekiem vai citiem speciālistiem. Līdz ar to ieturējumi rada nesamērīgi lielu finansiālu slogu.
Starpmaksājumu, bez kuriem sociāla pakalpojuma sniedzēji nevar nodrošināt attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktību un izmaksāt speciālistiem atlīdzības, nodrošināšana nav iespējama tā paša iemesla dēļ, kas minēts attiecībā uz avansa maksājuma nodrošināšanu.
Digitālais risinājums (modulis)
Moduļa izstrādes un ieviešanas attiecināšanas mērķis būtu sniegt atbalstu izglītības iestādēm diskriminācijas un vardarbības risku un incidentu drošai un ātrai identificēšanai un mazināšanai skolas vidē un e-vidē skolā.
Pamatojoties uz grozījumiem Eiropas Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam (EIROPAS SAVIENĪBAS FONDU
2021.–2027. GADA PLĀNOŠANAS PERIODA UZRAUDZĪBAS KOMITEJAS Lēmums 2025/5.2-6/16/38 "Par grozījumiem Eiropas Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam") un 2025. gada 29. maija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 314 (prot. Nr. 21 42. §) Grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam" un elastības finansējuma samazinājumu, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 258.
Personāla atalgojums
Valsts kanceleja bija izstrādājusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" 2. kārtas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu vienas vienības standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku, kas tika iesniegta Finanšu ministrijā saskaņošanai. Pēc vairākiem saskaņošanas apļiem, tika saņemta Finanšu ministrijas 05.02.2025. vēstule Nr. 5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām", kurā Valsts kanceleja tika informēta, ka ņemot vērā, ka joprojām valsts pārvaldē kopumā ir samērā būtiski atšķirīgs atalgojums starp iestādēm, t.sk. viena resora ietvaros par līdzīgu vai analogu pienākumu veikšanu, vadošā iestāde turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības personāla izmaksu attiecināšanu projektu līmenī – Regulas 2021/1060 55. panta izpratnē vai faktisko izmaksu piemērošanu.
Rādītāji
Pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam Grozījumiem Nr. 2 un lai salāgotu MK noteikumus Nr. 258 ar Darbības programmu, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 258, precizējot iznākuma un rezultāta rādītājus.
Nodrošinājums
Sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem starpmaksājumi ir nepieciešami attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līguma izpildes ietvaros, galvenokārt, lai segtu iesaistīto speciālistu atlīdzības izmaksas. Daudzos gadījumos līgumiem ir garš izpildes periods, līdz ar to katrs šāds ieturējums no starpmaksājumiem ļoti lielā mērā ietekmē šādu organizāciju spēju sniegt sociālus pakalpojumus, izmaksāt algas pasniedzējiem, veselības un izglītības jomas speciālistiem, pētniecības darbu līgumos arī pētniekiem vai citiem speciālistiem. Līdz ar to ieturējumi rada nesamērīgi lielu finansiālu slogu.
Starpmaksājumu, bez kuriem sociāla pakalpojuma sniedzēji nevar nodrošināt attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktību un izmaksāt speciālistiem atlīdzības, nodrošināšana nav iespējama tā paša iemesla dēļ, kas minēts attiecībā uz avansa maksājuma nodrošināšanu.
Digitālais risinājums (modulis)
Moduļa izstrādes un ieviešanas attiecināšanas mērķis būtu sniegt atbalstu izglītības iestādēm diskriminācijas un vardarbības risku un incidentu drošai un ātrai identificēšanai un mazināšanai skolas vidē un e-vidē skolā.
Risinājuma apraksts
Attiecināmais finansējums
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek samazināts attiecināmais finansējums gan kopumā, gan sadalījumā pa kārtām:
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 913 228 euro (no tā elastības finansējums 2 090 352 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 12 676 243 euro (no tā elastības finansējums 1 776 800 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 2 236 985 euro (no tā elastības finansējums 313 552 euro):
- pirmajā kārtā plānotais kopējais finansējums Sabiedrības integrācijas fondam ir 9 766 494 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 8 301 520 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 1 464 974 euro apmērā. Projekta iesniegumā kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 8 397 548 euro apmērā, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 259 633 euro apmērā;
- otrajā kārtā plānotais kopējais finansējums Valsts kancelejai ir 5 146 734 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 4 374 723 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 772 011 euro apmērā. Projekta iesniegumā kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 4 425 328 euro apmērā, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 3 761 528 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 663 800 euro apmērā.
Personāla atalgojums
Pamatojoties uz FM 05.02.2025. vēstuli Nr. 5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām", tiek precizēts MK noteikumu Nr. 258 22.1. apakšpunkts, nosakot, ka tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras veido šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības attiecināmās izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu pasākuma pirmajā kārtā plāno kā vienu izmaksu pozīciju – vienoto likmi 13 procentu apmērā no pārējām šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, pasākuma otrajā kārtā plāno šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības attiecināmās izmaksas kā faktiskās izmaksas. Minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas, ja otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla iesaiste projektā tiek nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.
Rādītāji
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Grozījumiem Nr. 2, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu C(2022) 8712, ar ko programmu "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.– 2027. gadam" apstiprina Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta piešķiršanai saskaņā ar mērķi "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" Latvijā CCI 2021LV16FFPR001 (apstiprināti EK 23.01.2025., 2021.–2027. gada plānošanas dokumenti – ES fondi) tika samazināti iznākuma rādītāji:
Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi rādītāji:
līdz 2024. gada 31. decembrim pirmās kārtas ietvaros:
- atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 1500 uz 985;
Pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim:
- atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 4500 uz 3600;
otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim:
- atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 4000 uz 3300.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šāds rezultāta rādītājs – bērni ar attīstības grūtībām, nepietiekamu attīstību vai tās veidošanās risku (kumulatīvais skaits), kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija, – no 8500 uz 6900:
6.1. pirmās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 4500 uz 3600;
6.2. otrās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 4000 uz 3300.
Nodrošinājums
Lai neradītu nesamērīgi lielu finansiālu slogu pakalpojuma sniedzējiem, tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 258 27.2.apakšpunktā, nosakot, ka pakalpojumu (uzņēmuma) līgumos, kurus slēdz šo noteikumu 20. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, atkarībā no līguma veida un satura var paredzēt avansa maksājumus ne vairāk kā 20 procentu apmērā (tajā skaitā nepiemērojot instrukciju "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs") no attiecīgā līguma summas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Digitālais risinājums (modulis)
Plānotais modulis vardarbības incidentu vadībai nodrošinātu skolām iespēju sistemātiski risināt vardarbības gadījumus, veikt gadījumu vadību, monitoringu, kā arī identificēt aktuālās problēmas, vardarbības veidus un lokācijas, tādējādi palīdzot rast efektīvākus risinājumus situācijas uzlabošanai. Šī moduļa izveide ir aktuāla arī kontekstā ar plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredzēs katrai izglītības iestādei pienākumu izmantot vai izstrādāt vardarbības mazināšanas/novēršanas programmas.
Modulis kalpos kā pamata instruments izglītības iestādēm diskriminācijas un vardarbības gadījumu fiksēšanai un datu vākšanai, uzskaitei, analīzei un preventīvu pasākumu plānošanai un īstenošanai, iesaistot skolēnus, vecākus, pedagogus un citus saistītos speciālistus, lai veicinātu drošu vidi skolā, prasmju attīstību un sadarbību.
Izvērtējot diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības IT risinājuma izstrādes iespējas un pārrunājot tās ar izglītības iestādēm 2024. gada 4. ceturksnī visā Latvijā organizēto domnīcu ietvaros, Bērnu aizsardzības centra (Turpmāk – BAC) speciālisti secināja, ka skolas dod priekšroku IT risinājumam, kas būtu daļa no jau pašlaik pieejamām sistēmām, tādējādi nodrošinot vienotu autorizāciju un mazinātu ikdienas darbā izmantotos neatkarīgos rīkus un risinājumus.
BAC sadarbībā ar pakalpojuma sniedzēju izstrādātu vardarbības incidentu vadības sistēmas metodoloģiju un nodrošinātu moduļa tehniskās specifikācijas izstrādi, kā arī izglītības iestāžu pedagogu un atbalsta personāla apmācības.
Izglītības un zinātnes ministrija vai VIAA, kā Projekta sadarbības partneris, tiktu piesaistīts, lai īstenotu IT risinājuma – vardarbības incidentu vadības moduļa izstrādi, nodrošinot tā integrēšanu un sasaisti ar skolu vidē izmantojamām sistēmām, kā arī tā ilgtspēju.
Diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības sistēmas moduļa izstrādes izmaksas varētu tikt segtas no BAC projekta līdzekļiem, savukārt moduļa lietotāju lomu un tiesību pārvaldība, kā arī auditācija jeb tehniskā kontrole varētu tikt pārizmantota no VIIS.
Balstoties uz iepriekš minēto, tādējādi tiktu arī nodrošināta diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības IT risinājuma ilgtspēja.
Indikatīvās IT risinājuma izstrādes un ieviešanas izmaksas indikatīvi 321 264,56 EUR.
Minētie līdzekļi projektā tiktu ieplānoti, samazinot projekta darbību izmaksas, ņemot vērā radušos ietaupījumu pēc faktisko līgumu noslēgšanas.
Grozījumi projektu iesniegumos
Pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 258, nepieciešams veikt grozījumus projekta iesniegumos Nr. 4.3.6.9/2/24/I/001 un Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001, pamatojoties uz Programmas grozījumiem Nr. 2 par rādītāju samazinājumu un 2025. gada 29. maija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 314 (prot. Nr. 21 42. §) Grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" par elastības finansējuma samazinājumu, kā arī, projekta iesniegumā Nr. 4.3.6.9/2/24/I/001 nepieciešams precizēt personāla atalgojumu un pievienot attiecināmo darbību. Veiktajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 258 ir finansiāla ietekme uz elastības finansējumu, bet ne uz projekta iesniegumos plānoto finansējumu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek samazināts attiecināmais finansējums gan kopumā, gan sadalījumā pa kārtām:
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 913 228 euro (no tā elastības finansējums 2 090 352 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 12 676 243 euro (no tā elastības finansējums 1 776 800 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 2 236 985 euro (no tā elastības finansējums 313 552 euro):
- pirmajā kārtā plānotais kopējais finansējums Sabiedrības integrācijas fondam ir 9 766 494 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 8 301 520 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 1 464 974 euro apmērā. Projekta iesniegumā kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 8 397 548 euro apmērā, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 259 633 euro apmērā;
- otrajā kārtā plānotais kopējais finansējums Valsts kancelejai ir 5 146 734 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 4 374 723 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 772 011 euro apmērā. Projekta iesniegumā kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 4 425 328 euro apmērā, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 3 761 528 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 663 800 euro apmērā.
Personāla atalgojums
Pamatojoties uz FM 05.02.2025. vēstuli Nr. 5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām", tiek precizēts MK noteikumu Nr. 258 22.1. apakšpunkts, nosakot, ka tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras veido šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības attiecināmās izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu pasākuma pirmajā kārtā plāno kā vienu izmaksu pozīciju – vienoto likmi 13 procentu apmērā no pārējām šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, pasākuma otrajā kārtā plāno šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības attiecināmās izmaksas kā faktiskās izmaksas. Minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas, ja otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla iesaiste projektā tiek nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.
Rādītāji
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Grozījumiem Nr. 2, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu C(2022) 8712, ar ko programmu "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.– 2027. gadam" apstiprina Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta piešķiršanai saskaņā ar mērķi "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" Latvijā CCI 2021LV16FFPR001 (apstiprināti EK 23.01.2025., 2021.–2027. gada plānošanas dokumenti – ES fondi) tika samazināti iznākuma rādītāji:
Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi rādītāji:
līdz 2024. gada 31. decembrim pirmās kārtas ietvaros:
- atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 1500 uz 985;
Pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim:
- atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 4500 uz 3600;
otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim:
- atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 4000 uz 3300.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šāds rezultāta rādītājs – bērni ar attīstības grūtībām, nepietiekamu attīstību vai tās veidošanās risku (kumulatīvais skaits), kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija, – no 8500 uz 6900:
6.1. pirmās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 4500 uz 3600;
6.2. otrās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 4000 uz 3300.
Nodrošinājums
Lai neradītu nesamērīgi lielu finansiālu slogu pakalpojuma sniedzējiem, tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 258 27.2.apakšpunktā, nosakot, ka pakalpojumu (uzņēmuma) līgumos, kurus slēdz šo noteikumu 20. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, atkarībā no līguma veida un satura var paredzēt avansa maksājumus ne vairāk kā 20 procentu apmērā (tajā skaitā nepiemērojot instrukciju "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs") no attiecīgā līguma summas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Digitālais risinājums (modulis)
Plānotais modulis vardarbības incidentu vadībai nodrošinātu skolām iespēju sistemātiski risināt vardarbības gadījumus, veikt gadījumu vadību, monitoringu, kā arī identificēt aktuālās problēmas, vardarbības veidus un lokācijas, tādējādi palīdzot rast efektīvākus risinājumus situācijas uzlabošanai. Šī moduļa izveide ir aktuāla arī kontekstā ar plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredzēs katrai izglītības iestādei pienākumu izmantot vai izstrādāt vardarbības mazināšanas/novēršanas programmas.
Modulis kalpos kā pamata instruments izglītības iestādēm diskriminācijas un vardarbības gadījumu fiksēšanai un datu vākšanai, uzskaitei, analīzei un preventīvu pasākumu plānošanai un īstenošanai, iesaistot skolēnus, vecākus, pedagogus un citus saistītos speciālistus, lai veicinātu drošu vidi skolā, prasmju attīstību un sadarbību.
Izvērtējot diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības IT risinājuma izstrādes iespējas un pārrunājot tās ar izglītības iestādēm 2024. gada 4. ceturksnī visā Latvijā organizēto domnīcu ietvaros, Bērnu aizsardzības centra (Turpmāk – BAC) speciālisti secināja, ka skolas dod priekšroku IT risinājumam, kas būtu daļa no jau pašlaik pieejamām sistēmām, tādējādi nodrošinot vienotu autorizāciju un mazinātu ikdienas darbā izmantotos neatkarīgos rīkus un risinājumus.
BAC sadarbībā ar pakalpojuma sniedzēju izstrādātu vardarbības incidentu vadības sistēmas metodoloģiju un nodrošinātu moduļa tehniskās specifikācijas izstrādi, kā arī izglītības iestāžu pedagogu un atbalsta personāla apmācības.
Izglītības un zinātnes ministrija vai VIAA, kā Projekta sadarbības partneris, tiktu piesaistīts, lai īstenotu IT risinājuma – vardarbības incidentu vadības moduļa izstrādi, nodrošinot tā integrēšanu un sasaisti ar skolu vidē izmantojamām sistēmām, kā arī tā ilgtspēju.
Diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības sistēmas moduļa izstrādes izmaksas varētu tikt segtas no BAC projekta līdzekļiem, savukārt moduļa lietotāju lomu un tiesību pārvaldība, kā arī auditācija jeb tehniskā kontrole varētu tikt pārizmantota no VIIS.
Balstoties uz iepriekš minēto, tādējādi tiktu arī nodrošināta diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības IT risinājuma ilgtspēja.
Indikatīvās IT risinājuma izstrādes un ieviešanas izmaksas indikatīvi 321 264,56 EUR.
Minētie līdzekļi projektā tiktu ieplānoti, samazinot projekta darbību izmaksas, ņemot vērā radušos ietaupījumu pēc faktisko līgumu noslēgšanas.
Grozījumi projektu iesniegumos
Pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 258, nepieciešams veikt grozījumus projekta iesniegumos Nr. 4.3.6.9/2/24/I/001 un Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001, pamatojoties uz Programmas grozījumiem Nr. 2 par rādītāju samazinājumu un 2025. gada 29. maija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 314 (prot. Nr. 21 42. §) Grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" par elastības finansējuma samazinājumu, kā arī, projekta iesniegumā Nr. 4.3.6.9/2/24/I/001 nepieciešams precizēt personāla atalgojumu un pievienot attiecināmo darbību. Veiktajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 258 ir finansiāla ietekme uz elastības finansējumu, bet ne uz projekta iesniegumos plānoto finansējumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja
- Bērnu aizsardzības centrs
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Sabiedrības integrācijas fonds
- Valsts izglītības attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personu datu apstrāde 4.3.6.9. pasākumā tiks veikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta "e" apakšpunktu un Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktajām prasībām.
Tiesiskais regulējums digitālā moduļa izmantošanai tiks izstrādāts.
Tiesiskais regulējums digitālā moduļa izmantošanai tiks izstrādāts.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
TA projekts tiešā veidā ir vērsts uz bērna labāko interešu nodrošināšanu. Projekta ietvarā paredzēti uzlaboti un papildināti pakalpojumi, kas sniegs atbalstu gan tiešā veidā bērniem, pašām ģimenēm, kā arī izglītības jomā strādājošajiem.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi