24-TA-2383: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija rīkojumā Nr. 375 "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 7.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ar Ministru kabineta 05.07.2016. rīkojuma Nr.375 “Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 21.03.2018. rīkojumu Nr.116 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija rīkojumā Nr. 375 “Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu””) (turpmāk – MK rīkojums Nr.375) 1.1 punktu, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) saskaņā ar Atsavināšanas likumu atļauts pārdot par brīvu cenu valstij piederošo 1/32 domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Veczariņi", Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Ņemot vērā to, ka valsts īpašuma daļa uz minēto nekustamo īpašumu palielinājusies par 3/64 domājamām daļām - zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu 5/64 domājamo daļu apmērā, kā arī, ievērojot to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamā īpašuma valstij piederošās 5/64 domājamās daļas saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma valstij piederošo domājamo daļu atsavināšanu, veicot attiecīgus grozījumus MK rīkojumā Nr.375 – palielinot atsavināmo nekustamā īpašuma domājamo daļu apmēru.
Ar Ministru kabineta 05.07.2016. rīkojuma Nr.375 “Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 21.03.2018. rīkojumu Nr.116 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija rīkojumā Nr. 375 “Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu””) (turpmāk – MK rīkojums Nr.375) 1.1 punktu, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) saskaņā ar Atsavināšanas likumu atļauts pārdot par brīvu cenu valstij piederošo 1/32 domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Veczariņi", Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Ņemot vērā to, ka valsts īpašuma daļa uz minēto nekustamo īpašumu palielinājusies par 3/64 domājamām daļām - zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu 5/64 domājamo daļu apmērā, kā arī, ievērojot to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamā īpašuma valstij piederošās 5/64 domājamās daļas saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma valstij piederošo domājamo daļu atsavināšanu, veicot attiecīgus grozījumus MK rīkojumā Nr.375 – palielinot atsavināmo nekustamā īpašuma domājamo daļu apmēru.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir veikt attiecīgus grozījumus MK rīkojumā Nr.375, lai atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļautu VNĪ pārdot izsolē, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības, nekustamā īpašuma “Veczariņi”, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, valstij piederošās 5/64 domājamās daļas, kas nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.375 1.1 punktu VNĪ saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3. panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu, 7. pantu, 37.panta pirmās daļas 2. un 4. punktu atļauts pārdot par brīvu cenu valstij piederošo 1/32 domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Veczariņi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8070 004 0003) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8070 004 0003) 0,0826 ha platībā – Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Nekustamais īpašums „Veczariņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8070 004 0003) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8070 004 0003) 0,0826 ha platībā - Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), ierakstīts Rīgas rajona tiesas Ķekavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 78 (turpmāk – Zemesgrāmata). Nekustamais īpašums ir kopīpašums.
Īpašuma tiesības Zemesgrāmatā uz Nekustamā īpašuma 1/32 domājamo daļu valstij Finanšu ministrijas personā tika nostiprinātas 04.06.2015., pamatojoties uz 31.03.2014. Aktu par nekustamā īpašuma atmešanu un 03.03.2015. Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas aktu Nr.000223.
Ar 11.10.2023. parakstīto Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3286R/23 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas), pamatojoties uz Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 25.06.2015. lēmumu Nr. 6-12/115495 par komercsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē, un VNĪ pārvaldīšanā papildus pārņemtas vēl Nekustamā īpašuma 3/64 domājamās daļas.
Ievērojot to, ka līdz Nekustamā īpašuma 3/64 domājamo daļu pārņemšanai valsts īpašumā, Nekustamā īpašuma valstij piederošā 1/32 domājamā daļa netika atsavināta, Zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu 5/64 domājamo daļu apmērā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā (lēmuma datums: 15.12.2023.). Īpašuma tiesības uz pārējām Nekustamā īpašuma domājamām daļām Zemesgrāmatā ir nostiprinātas 30 privātpersonām.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst neapbūvēta zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8070 004 0003) 0,0826 ha platībā; zemes vienības lietošanas mērķis: 0101 - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, 0,0810 ha, Zemes zem ceļiem platība – 0,0016 ha; Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 95 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, 0,0063 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar ielu – būvlaide, 0,0074 ha platībā;
- ceļa servitūta teritorija – 0,0016 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar autoceļu, 0,0817 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās, 0,0023 ha platībā.
Atbilstoši ierakstiem Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu”, Nekustamajam īpašumam ierakstīta atzīme - proj. servitūts - tiesība uz braucamo ceļu, 0,0016 ha platībā, un atzīme par viena no kopīpašniekiem – fiziskas personas atteikšanos no savām pirmpirkuma tiesībām uz citiem kopīpašniekiem piederošajām domājamām daļām to atsavināšanas gadījumā.
Atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par ceļa servitūtu neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Zemesgrāmatā nostiprinātās atzīmes par to, ka kopīpašnieki atsakās no savām pirmpirkuma tiesībām nav attiecināmas uz (nav skatāmas kopsakarā ar) Atsavināšanas likuma normu piemērošanu, proti, neskatoties uz zemesgrāmatā nostiprinātajām atzīmēm ir piemērojamas Atsavināšanas likumā kā speciālajā likumā, kas regulē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, ietvertās normas, kas paredz pirmpirkuma tiesības kopīpašniekam, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Valstij piederošās 5/64 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma nav iznomātas.
Saskaņā ar Ķekavas novada pašvaldības 27.12.2023. vēstulē Nr. 1-7.1/23/3674 sniegto informāciju par Nekustamo īpašumu:
- saskaņā ar Ķekavas novada teritorijas plānojumu (administratīvai teritorijai līdz 01.07.2021), kas apstiprināts ar Ķekavas novada domes 22.03.2023.saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-2/2023 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk – Teritorijas plānojums), zemes vienības funkcionālais zonējums daļā Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM), daļā Transporta infrastruktūras teritorija (TR). Vienlaikus Zemes vienība atrodas spēkā esoša detālplānojuma "Veczariņi" teritorijā (apstiprināts ar Ķekavas pagasta padomes 23.01.2004. lēmumu 4.19.6§ "Par detalā plānojuma un saistošo noteikumu apstiprināšanu", pārapstiprināts ar Ķekavas novada Domes 24.11.2009. lēmumu Nr.2., §2.3. "Par Ķekavas pagasta detālplānojumu apstiprināšanu ar Ķekavas novada Domes saistošajiem noteikumiem", saistošie noteikumi Nr. SN-TPD-232/2009);
- saskaņā ar Teritorijas plānojumā noteikto zemes vienība neatrodas degradētajā teritorijā.
- zemes vienība robežojas ar pašvaldības nozīmes Veczariņu ielu, tādējādi piekļuve ir nodrošināta.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8070 004 0003) saskaņā ar detālplānojumu ir parcele T. Detālplānojumā parcele T izdalīta kā koplietošanas tehniskā teritorija artēziskās akas (ar aizsargjoslu) un transformatora 20/0,4 kV apakšstacijas vajadzībām.
Ķekavas novada Teritorijas plānojumā iestrādāta Valsts nozīmes vēsturiskas notikuma vietas “Rakstnieka G.Merķeļa dzīves vieta” (valsts aizsardzības Nr. 92) individuālā aizsardzības zona. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 23.02.2024. vēstulē Nr. 08-11/1291 informējusi - ņemot vērā, ka valsts nozīmes vēsturiskas notikuma vietas “Rakstnieka G.Merķeļa dzīves vieta” (valsts aizsardzības Nr. 92) (https://mantojums.lv/cultural-objects/92) aizsardzības zona saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (turpmāk – Likums) 23. pantu sadarbībā ar Ķekavas novada pašvaldību tika samazināta, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8070 004 0003) neatrodas neviena valsts aizsargājama kultūras pieminekļa teritorijā vai aizsardzības zonā.
Atsavinot Nekustamā īpašuma valstij piederošās 5/64 domājamās daļas, jāņem vērā likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Nekustamais īpašums „Veczariņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8070 004 0003) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8070 004 0003) 0,0826 ha platībā - Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), ierakstīts Rīgas rajona tiesas Ķekavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 78 (turpmāk – Zemesgrāmata). Nekustamais īpašums ir kopīpašums.
Īpašuma tiesības Zemesgrāmatā uz Nekustamā īpašuma 1/32 domājamo daļu valstij Finanšu ministrijas personā tika nostiprinātas 04.06.2015., pamatojoties uz 31.03.2014. Aktu par nekustamā īpašuma atmešanu un 03.03.2015. Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas aktu Nr.000223.
Ar 11.10.2023. parakstīto Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3286R/23 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas), pamatojoties uz Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 25.06.2015. lēmumu Nr. 6-12/115495 par komercsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē, un VNĪ pārvaldīšanā papildus pārņemtas vēl Nekustamā īpašuma 3/64 domājamās daļas.
Ievērojot to, ka līdz Nekustamā īpašuma 3/64 domājamo daļu pārņemšanai valsts īpašumā, Nekustamā īpašuma valstij piederošā 1/32 domājamā daļa netika atsavināta, Zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu 5/64 domājamo daļu apmērā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā (lēmuma datums: 15.12.2023.). Īpašuma tiesības uz pārējām Nekustamā īpašuma domājamām daļām Zemesgrāmatā ir nostiprinātas 30 privātpersonām.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst neapbūvēta zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8070 004 0003) 0,0826 ha platībā; zemes vienības lietošanas mērķis: 0101 - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, 0,0810 ha, Zemes zem ceļiem platība – 0,0016 ha; Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 95 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, 0,0063 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar ielu – būvlaide, 0,0074 ha platībā;
- ceļa servitūta teritorija – 0,0016 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar autoceļu, 0,0817 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās, 0,0023 ha platībā.
Atbilstoši ierakstiem Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu”, Nekustamajam īpašumam ierakstīta atzīme - proj. servitūts - tiesība uz braucamo ceļu, 0,0016 ha platībā, un atzīme par viena no kopīpašniekiem – fiziskas personas atteikšanos no savām pirmpirkuma tiesībām uz citiem kopīpašniekiem piederošajām domājamām daļām to atsavināšanas gadījumā.
Atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par ceļa servitūtu neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Zemesgrāmatā nostiprinātās atzīmes par to, ka kopīpašnieki atsakās no savām pirmpirkuma tiesībām nav attiecināmas uz (nav skatāmas kopsakarā ar) Atsavināšanas likuma normu piemērošanu, proti, neskatoties uz zemesgrāmatā nostiprinātajām atzīmēm ir piemērojamas Atsavināšanas likumā kā speciālajā likumā, kas regulē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, ietvertās normas, kas paredz pirmpirkuma tiesības kopīpašniekam, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Valstij piederošās 5/64 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma nav iznomātas.
Saskaņā ar Ķekavas novada pašvaldības 27.12.2023. vēstulē Nr. 1-7.1/23/3674 sniegto informāciju par Nekustamo īpašumu:
- saskaņā ar Ķekavas novada teritorijas plānojumu (administratīvai teritorijai līdz 01.07.2021), kas apstiprināts ar Ķekavas novada domes 22.03.2023.saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-2/2023 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk – Teritorijas plānojums), zemes vienības funkcionālais zonējums daļā Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM), daļā Transporta infrastruktūras teritorija (TR). Vienlaikus Zemes vienība atrodas spēkā esoša detālplānojuma "Veczariņi" teritorijā (apstiprināts ar Ķekavas pagasta padomes 23.01.2004. lēmumu 4.19.6§ "Par detalā plānojuma un saistošo noteikumu apstiprināšanu", pārapstiprināts ar Ķekavas novada Domes 24.11.2009. lēmumu Nr.2., §2.3. "Par Ķekavas pagasta detālplānojumu apstiprināšanu ar Ķekavas novada Domes saistošajiem noteikumiem", saistošie noteikumi Nr. SN-TPD-232/2009);
- saskaņā ar Teritorijas plānojumā noteikto zemes vienība neatrodas degradētajā teritorijā.
- zemes vienība robežojas ar pašvaldības nozīmes Veczariņu ielu, tādējādi piekļuve ir nodrošināta.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8070 004 0003) saskaņā ar detālplānojumu ir parcele T. Detālplānojumā parcele T izdalīta kā koplietošanas tehniskā teritorija artēziskās akas (ar aizsargjoslu) un transformatora 20/0,4 kV apakšstacijas vajadzībām.
Ķekavas novada Teritorijas plānojumā iestrādāta Valsts nozīmes vēsturiskas notikuma vietas “Rakstnieka G.Merķeļa dzīves vieta” (valsts aizsardzības Nr. 92) individuālā aizsardzības zona. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 23.02.2024. vēstulē Nr. 08-11/1291 informējusi - ņemot vērā, ka valsts nozīmes vēsturiskas notikuma vietas “Rakstnieka G.Merķeļa dzīves vieta” (valsts aizsardzības Nr. 92) (https://mantojums.lv/cultural-objects/92) aizsardzības zona saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (turpmāk – Likums) 23. pantu sadarbībā ar Ķekavas novada pašvaldību tika samazināta, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8070 004 0003) neatrodas neviena valsts aizsargājama kultūras pieminekļa teritorijā vai aizsardzības zonā.
Atsavinot Nekustamā īpašuma valstij piederošās 5/64 domājamās daļas, jāņem vērā likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt anotācijas 1.3.sadaļas apakšsadaļu "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai lietderīgi saglabāt valsts īpašumā papildus iegūtās Nekustamā īpašuma 3/64 domājamās daļas, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma valstij piederošo 3/64 domājamo daļu atsavināšanu un grozījumu sagatavošanu MK rīkojumā Nr.375, attiecīgi palielinot atsavināmo Nekustamā īpašuma valstij piederošo domājamo daļu apmēru.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī to, ka valsts īpašuma daļa uz rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu ir palielinājusies par 3/64 domājamām daļām, par kurām iepriekš nav rīkota izsole, ir izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredz izdarīt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta MK rīkojumā Nr.375, atļaujot VNĪ pārdot izsolē, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, valstij piederošās Nekustamā īpašuma 5/64 domājamās daļas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu. VNĪ lietvedībā nav saņemts Nekustamā īpašuma kopīpašnieku atsavināšanas ierosinājumi par kopīpašuma attiecību izbeigšanu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt, Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vienlaikus ar sludinājumu par Nekustamā īpašuma 5/64 domājamo daļu izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās personas neiesniegs pieteikumu par Nekustamā īpašuma valstij piederošo 5/64 domājamo daļu pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā kopīpašnieks būs tiesīgs iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Sludinājums par publiskas personas mantas izsoli saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.panta pirmo daļu publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās institūcijas mājaslapā internetā, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants). Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē. Informācijas izvietošanai var izmantot arī citus tās paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai lietderīgi saglabāt valsts īpašumā papildus iegūtās Nekustamā īpašuma 3/64 domājamās daļas, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma valstij piederošo 3/64 domājamo daļu atsavināšanu un grozījumu sagatavošanu MK rīkojumā Nr.375, attiecīgi palielinot atsavināmo Nekustamā īpašuma valstij piederošo domājamo daļu apmēru.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī to, ka valsts īpašuma daļa uz rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu ir palielinājusies par 3/64 domājamām daļām, par kurām iepriekš nav rīkota izsole, ir izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredz izdarīt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta MK rīkojumā Nr.375, atļaujot VNĪ pārdot izsolē, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, valstij piederošās Nekustamā īpašuma 5/64 domājamās daļas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu. VNĪ lietvedībā nav saņemts Nekustamā īpašuma kopīpašnieku atsavināšanas ierosinājumi par kopīpašuma attiecību izbeigšanu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt, Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vienlaikus ar sludinājumu par Nekustamā īpašuma 5/64 domājamo daļu izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās personas neiesniegs pieteikumu par Nekustamā īpašuma valstij piederošo 5/64 domājamo daļu pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā kopīpašnieks būs tiesīgs iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Sludinājums par publiskas personas mantas izsoli saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.panta pirmo daļu publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās institūcijas mājaslapā internetā, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants). Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē. Informācijas izvietošanai var izmantot arī citus tās paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētā Nekustamā īpašuma valstij piederošās 5/64 domājamās daļas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tās var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētā Nekustamā īpašuma valstij piederošās 5/64 domājamās daļas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tās var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Pirmpirkuma tiesīgās personas – Nekustamā īpašuma kopīpašnieki. Ja minētās personas neizmantos pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu, tad - jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto Nekustamā īpašuma valstij piederošās 5/64 domājamās daļas.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Pirmpirkuma tiesīgās personas – Nekustamā īpašuma kopīpašnieki. Ja minētās personas neizmantos pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu, tad -jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minētās Nekustamā īpašuma valstij piederošās 5/64 domājamās daļas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Nekustamā īpašuma vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi