Anotācija (ex-ante)

Ievērojot Vadības likumā, kas stājies spēkā 2022. gada 4. maijā, ietverto deleģējumu, ir izstrādāts tiesību akta projekts "Neatbilstību konstatēšanas un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtība Eiropas Savienības fondu īstenošanā 2021. –2027. gada plānošanas periodā " (turpmāk – MK noteikumu projekts). MK noteikumu projekts paredz līdzīgu finansējuma saņēmēju iedalījumu kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. -2020. gada plānošanas periodā, t.i., atbilstoši likuma "Par budžeta un finanšu vadību" un Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. -2027. gada plānošanas periodā” noteiktajām tiesību normām, nodalot neatbilstoši veikto izdevumu (turpmāk – NVI) atgūšanas kārtību, balstoties uz finansējuma saņēmēja veidu, proti, vai tā ir privātpersona vai valsts budžeta iestāde, kā arī aprakstot vispārīgu neatbilstību izvērtēšanas kārtību.
Lai arī MK noteikumu projekts paredz, ka Vadības likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktās ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas - Finanšu ministrija (turpmāk - FM) kā vadošā iestāde (turpmāk - vadošā iestāde), FM kā revīzijas iestāde (turpmāk - revīzijas iestāde), Vadības likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktās  atbildīgās iestādes (turpmāk – atbildīgā iestāde), kā arī par horizontālo principu koordināciju Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam atbildīgā iestāde un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk - sadarbības iestāde) izvērtē katru iespējamo pārkāpumu (iespējamo neatbilstību), līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā MK noteikumu projekts paredz arī to, ka sadarbības iestāde ņem vērā jebkuru tās rīcībā esošo vai tai sniegto informāciju, tai skaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts policijas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (turpmāk - OLAF), vadošās iestādes, atbildīgās iestādes, revīzijas iestādes, par horizontālo principu koordināciju (turpmāk – ieviešanas uzraudzība) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. -2027. gadam (turpmāk – programma) atbildīgās institūcijas un citu iestāžu vai personu sniegto informāciju par iespējamo neatbilstību. Papildus jāņem vērā, ka ES fondu vadībā vai īstenošanā iesaistītās institūcijas, kurām saskaņā ar vispārīgi noteikto kārtību ir pienākums sniegt informāciju par iespējamo neatbilstību, kas var rasties horizontālo principu ieviešanā, piemēram, konstatējot Regulas 2021/1060 9. pantā minētā “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” principa iespējamus pārkāpumus vai saņemot sūdzības par ES fondu atbalstīto darbību neatbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (vienlīdzība, nediskriminācija, iekļaušana, pamattiesības) un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, informē par to sadarbības iestādi, vienlaikus nosūtot informāciju arī Tieslietu ministrijai un Labklājības ministrijai. Savukārt, par horizontālo principu ieviešanas uzraudzību atbildīgās institūcijas informē ES fondu vadībā iesaistītās iestādes par konstatētiem būtiskiem trūkumiem un vienlaikus sniedz argumentētus priekšlikumus atbilstīgai un efektīvai horizontālo principu ieviešanai. Vienlaikus, ņemot vērā Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas pausto iniciatīvu aktīvi īstenojot tai uzticētās funkcijas un horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” nozīmīgumu, tai skaitā no pamattiesību ievērošanas, dzimumu līdztiesības, diskriminācijas novēršanas risku viedokļa, pamatojoties uz Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas pausto nostāju, šajā plānošanas periodā MK noteikumu projekts papildināts ar tiesību normām, kas nosaka pienākumu Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai esošo resursu ietvaros izvērtēt katru tās konstatēto iespējamo neatbilstību horizontālajam principam “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” koordināciju un par to informēt sadarbības iestādi MK noteikumu projekta noteiktajā termiņā un kārtībā. Pārējās institūcijas, kas atbildīgas par citu horizontālo principu ieviešanu, ziņošanu nodrošinās jau iepriekš minētās informācijas apmaiņas kārtības ietvaros un valsts pārvaldes sadarbības ietvaros, sniedzot informāciju sadarbības iestādei, kā arī  caur specifiskā atbalsta mērķa plānošanas prizmu.
Sadarbības iestāde izvērtē iespējamo neatbilstību, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un pieņem lēmumu par projektā konstatēto neatbilstību, informāciju ievadot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), nosūtot attiecīgo informāciju vēstules formā finansējuma saņēmējam. Par neatbilstoši veikto izdevumu summu tiek samazinātas projekta attiecināmās izmaksas viena ES fondu projekta ietvaros.
Lai pastiprināti apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas finanšu intereses, ir svarīgi ņemt vērā izmeklēšanu, ko veic OLAF. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (turpmāk ­– Regula Nr. 883/2013) 11. pantā noteikto OLAF sagatavo izmeklēšanu ziņojumus, kuros norāda izmeklēšanas juridisko pamatu, veiktās procedūras, konstatētos faktus un to provizorisku juridisko klasifikāciju, konstatēto faktu aptuveno finanšu ietekmi un citu informāciju. Līdz ar to  sadarbības iestāde ņem vērā arī OLAF sniegto informāciju, proti, tā izmeklēšanas ziņojumos iekļauto informāciju par iespējamo neatbilstību un pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu. Tāpat Regulas Nr.883/2013 11. panta 2. punkts nosaka, ka šādi sagatavoti ziņojumi kopā ar visiem pierādījumiem, kas tos pamato un kas tiem pievienoti, ir uzskatāmi par pieņemamiem pierādījumiem valstu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, un administratīvajā procesā dalībvalstīs. Papildus jāvērš uzmanība, ka finansējuma saņēmējam jāņem vērā Vadības likuma 18. panta pirmās daļas 9. un 10. punktā noteiktais, kas paredz, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu, Eiropas Komisijas, OLAF, Eiropas Prokuratūras, Eiropas Revīzijas palātas un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjiem pieeju visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem un grāmatvedības sistēmai, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai, kā arī sniegt šādu informāciju savlaicīgi. Savukārt, sadarbības iestādei  saskaņā  ar Vadības likuma 12. panta trešās daļas 10. punktu ir pienākums pārbaudīt un apstiprināt finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumā iekļautos izdevumus, kas ir attiecināmi. Līdz ar to, ja finansējuma saņēmējs nepilda savus pienākumus un līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus, tai skaitā, projekts netiek īstenots atbilstoši noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākumu uzraudzības rādītāju sasniegšanu, arī, ja nesadarbojas ar minētajām iestādēm, sadarbības iestādei ir tiesības apturēt maksājumus un veikt vienpusējo uzteikumu, atkāpjoties no līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu.
MK noteikumu projekts paredz līdzīgu NVI atgūšanas kārtību kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, tomēr ir veikti daži uzlabojumi, ņemot vērā jaunu tiesisko regulējumu. Pēc neatbilstības konstatēšanas sadarbības iestāde piemēro MK noteikumu projektā (12., 13., 20. punktā) noteikto kārtību, lai atgūtu NVI no finansējuma saņēmēja.MK noteikumu projekts paredz saglabāt jau līdz šim piemērotu praksi NVI atgūšanā, ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, tomēr ir redakcionāli skaidrāk pateikta šīs procesa būtība, ņemot vērā, ka šīm iestādēm nav sava finansējuma un attiecīgi kopējais atgūšanas process ir saistīts ar izmaksātā finansējuma attiecināmo izdevumu samazinājumu, taču pati finansējuma izlietošana ir saistīta ar konkrētiem MK lēmumiem par turpmāko rīcību konkrētajos projektos, tai skaitā tiek skatīta arī konkrēto atbildīgo amatpersonu atbildība, ja attiecināms, kas savukārt izriet no horizontālā regulējuma attiecībā par uzraudzību darbībām ar valsts budžeta līdzekļiem. Ja finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā ir konstatēta neatbilstība, ir valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, kas saņem priekšfinansējumu no valsts budžeta, tad, sadarbības iestāde pēc neatbilstības konstatēšanas, samazina NVI no maksājuma pieprasījuma un par NVI atgūšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad sadarbības iestāde veikusi maksājumu par apstiprināto maksājuma pieprasījumu, no kā samazinājusi NVI, vai, ja maksājuma veikšana nav attiecināma, dienu, kad sadarbības iestāde apstiprinājusi maksājuma pieprasījumu, no kā samazina NVI. Ja projekta maksājuma pieprasījumu nevar samazināt par NVI daļu, tad par NVI atgūšanas dienu uzskata sadarbības iestādes paziņojuma par NVI nosūtīšanas dienu, ņemot vērā, ka šīs iestādes saņēmušas budžeta priekšfinansējumu un negatīva ietekme valsts budžetam tiek radīta jau NVI konstatēšanas brīdī. 
NVI atgūšanas gadījumos līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, arī jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiek turpināta līdzšinējā, Eiropas Komisijas apstiprinātā, finanšu korekciju piemērošanas pieeja piemērot proporcionālo finanšu korekciju kā vienu no finanšu korekciju veidiem, to  izvērstāk atrunājot vadošās iestādes izstrādātās vadlīnijās par finanšu korekciju piemērošanu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodam. Proporcionālas finanšu korekcijas piemērošanu paredz Regulas Nr.2021/1060 103.pants un Vadības likuma 19.panta 9.punkta deleģējums, kas attiecīgi ir iestrādāts MK noteikumu projekta 1.punktā.
Lai efektīvi pildītu Vadības likumā minētos pienākumus attiecībā uz tai nodoto uzdevumu un funkciju izpildi, vadošā iestāde var izdot ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām saistošus iekšējos normatīvos aktus, tai skaitā vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodam. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt vienotu, izsekojamu un caurspīdīgu praksi iestādēm, pieņemot lēmumus - konkrētajā situācijā par neatbilstībām, tai skaitā, nodrošinot vienlīdzības principa ievērošanu pret lēmuma adresātu – finansējuma saņēmēju.
Finansējuma saņēmējam,  tai skaitā arī privāto tiesību subjektam vai pašvaldībai, ir jāpiemēro vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodam, kas ir saistošas un pielīgtas visiem finansējuma saņēmējiem, kuri noslēdz līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu. Vēršam uzmanību, ka arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2017.gada 21.marta spriedumā, Lieta Nr. A420327613 SKA-213/2017, ir paudis atziņu, ka valsts pārvalde var rīkoties arī uz iekšēju normatīvo aktu pamata, jo prasība, lai visas valsts pārvaldes jomas būtu noregulētas ar ārējiem normatīvajiem aktiem, ir pārspīlējums. Arī Eiropas Komisijas prakse minētajā jautājumā piemēru un skaidrojumu veidā ir iestrādāta vadlīniju tipa dokumentos, paskaidrojot tiesību normas (pārkāpuma ietvaros) izsekojami un vienoti, iekļaujot piemērojamos naudas samazinājuma piemērus.
MK noteikumu projekts nosaka, ka, ja konstatētās neatbilstības rezultātā atbrīvoto ES fonda un valsts budžeta finansējumu iestāde vēlas pārdalīt citiem projektiem tā paša specifiskā atbalsta mērķa ietvaros vai citam specifiskā atbalsta mērķim, tad atbildīgā iestāde vai nozares ministrija informē MK par konkrēto situāciju lēmuma pieņemšanai atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai. Primāri par MK informēšanu ir atbildīga ministrija kā resors, no kā budžeta veikti izdevumi, kas atzīti par neatbilstoši veiktiem, ņemot vērā, ka neatbilstība ir konstatēta  to padotības iestāžu projektos un to rīcībā ir  informācija par neatbilstības būtību, tās rašanās iemesliem, iestādes veiktajiem pasākumiem līdzīgu situāciju novēršanai nākotnē, kā arī veiktajiem/plānotajiem pasākumiem, lai kompensētu valsts budžetam nodarītos zaudējumus, kas radušies NVI konstatēšanas rezultātā. Savukārt gadījumos, kad pārdale plānota starp ES fondu projektiem, kuru finansējuma saņēmēji nav vienas un tās pašas ministrijas pakļautībā, vai starp specifiskajiem atbalsta mērķiem, informāciju MK sagatavo ministrija kā specifiskā atbalsta mērķa atbildīgā iestāde, kuras ietvaros pieņemts lēmums par NVI. Lai nodrošinātu pamatota un izvērtēta lēmuma pieņemšanu, informācijai MK jāiekļauj izvērtējums par NVI cēloņiem, sekām, atbildīgajiem, iestādes veiktajām korektīvajām darbībām līdzīgu situāciju novēršanai, kā arī jāsniedz priekšlikumu turpmākai rīcībai, t.sk. attiecībā uz valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz MK noteikumos noteikto specifiskā atbalsta mērķim pieejamo finansējumu, ja attiecināms. Līdzekļu pārdalīšana starp ES fondu projektiem vai specifiskā atbalsta mērķiem atbalstāma tikai pēc šāda lēmuma pieņemšanas MK. Iestādes informāciju MK iesniedz vispārējā kārtībā. Pēc nepieciešamības, sagatavojot informāciju MK,  ministrija, kas virza ziņojumu izskatīšanai MK, var sadarboties ar sadarbības iestādi. Vienlaikus atzīmējot, ka informāciju MK kopumā nav paredzēts iekļaut vadošās iestādes ES fondu pusgada ziņojumos. Vēršam uzmanību, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā minētajām personām jāizturas ar vislielāko atbildību un rūpību pret piešķirtajiem publiskajiem līdzekļiem un jārīkojas atbilstoši drošas finanšu pārvaldības principiem un normatīviem aktiem, t.sk. saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto, ja attiecināms.
MK noteikumu projekts paredz līdzīgu NVI atgūšanas kārtību kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda MK noteikumos Nr. 517, ja finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā ir konstatēta neatbilstība, ir pašvaldība, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (izņemot plānošanas reģionu), budžeta nefinansēta iestāde, valsts kapitālsabiedrība, kura projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, kā arī privāto tiesību fiziska vai juridiska persona, tomēr salīdzinājumā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas periodu, tiek samazināts NVI atmaksas termiņš. Saskaņā ar MK noteikumu projekta 13. un 20. punktu sadarbības iestāde pēc neatbilstības konstatēšanas ietur NVI no maksājuma pieprasījuma. Ja to nav iespējams izdarīt, pieņem lēmumu par NVI atgūšanu un finansējuma saņēmējs NVI atmaksā viena mēneša laikā, vai, ja tas nav iespējams, tad ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms noteiktā termiņa beigām informē sadarbības iestādi par nespēju atmaksāt noteiktajā termiņā un vienojas par atmaksas grafika sagatavošanu. Ja NVI projekta ietvaros atgūt nav iespējams, sadarbības iestādei ir tiesības, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, atgūt no tā paša finansējuma saņēmēja citiem projektiem, kas tiek īstenoti atklātas projektu iesniegumu atlases veidā tā paša specifiskā atbalsta mērķa ietvaros. Tā kā jebkurā gadījumā finansējuma saņēmējam par NVI, kurus nav iespējas atmaksāt,  ir iespējams vienoties ar sadarbības iestādi par atmaksas grafiku un tas ir samērā garš, tad ar MK noteikumu projektu tiek saīsināts NVI atmaksas termiņš uz vienu mēnesi. Šāds saīsināts  atmaksas termiņš kopumā nemaina atmaksas būtību, tikai veicina jau laicīgi sakārtotu NVI atmaksas kārtību un skaidrus termiņus abām pusēm. Turklāt finansējuma saņēmējam ir dota iespēja lūgt saskaņot atmaksas grafiku un ir būtiski nodrošināt, ka finansējuma saņēmējs reaģē savlaicīgi, nepieciešamības gadījumā paredzot atmaksas grafiku. Turklāt viena mēneša termiņš nav uzskatāms par nesamērīgu slogu, lai finansējuma saņēmējs apzinātu savas finansiālās spējas un veiktu NVI atmaksu vai vērstos pie sadarbības iestādes NVI atmaksas grafika saskaņošanai. Tāpat šāds viena mēneša atgūšanas termiņš būtu salāgots ar nelikumīga un nesaderīga komercdarbības atbalsta atgūšanas procesuālajā kārtībā noteikto, proti, Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 18. panta ceturtajā daļā un 20.panta ceturtajā daļā noteikto, ka brīdinājumā noteikto saistību labprātīgas izpildes termiņš ir viens mēnesis no brīdinājuma nosūtīšanas dienas un vienādotu sadarbības iestādes pieeju NVI atgūšanai visos ES fondu projektos.
Papildus MK noteikumu projektā paredzēts NVI atmaksas grafika termiņš, kas nepārsniedz trīs gadus no sadarbības iestādes lēmumā noteiktā termiņa, bet ne ilgāk kā līdz 2039. gada 31. decembrim. Termiņš ir noteikts, ņemot vērā šādus apsvērumus. Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 63. panta 2. punktu ES fondu izdevumi ir attiecināmi līdz 2029. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, ES fondu projekti tiek īstenoti ne ilgāk par minēto termiņu.  Saskaņā ar minētās Regulas 65. panta 1. punktu, ES fondu projektiem ir jānodrošina ilgtspēja pēc noslēguma maksājuma 5 gadi.  Valsts atbalsta gadījumā, dokumentācijas par piešķirto atbalstu uzglabāšana ir jānodrošina atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem 10 gadi no pēdējā lēmuma par atbalsta piešķiršanu dienas attiecīgās atbalsta programmas ietvaros; vai 10 gadi no lēmuma par atbalsta piešķiršanu dienas ad-hoc atbalsta gadījumā; vai investīciju amortizācijas periodā neatbalsta projektos, ja tas paredzēts attiecīgajā atbalsta programmā.
MK noteikumu projektā tiek turpināta ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020.gada plānošanas periodā  nostiprinātā prakse NVI neatgūt, ja NVI nav iespējams ieturēt no finansējuma saņēmēja un vienam projektam vienas neatbilstības dēļ NVI summa nepārsniedz 250 euro. Šāds risinājums balstīts uz iepriekšējā perioda pieredzi un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk - Regula Nr. 1303/2013), 122. pantā noteikto, ka dalībvalsts var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja, nepārsniedz 250 euro no fondu sniegtā ieguldījuma, neskaitot procentus. Vadošā iestāde ir konsultējusies par šo jautājumu ar Eiropas Komisiju un no Eiropas Komisijas 2022. gada 7. jūlijā sniegtās atbildes ir secinājusi, ka, lai arī dalībvalsts ir atbildīga par to, lai visas nepamatoti izmaksātās summas tiktu atgūtas, tomēr, ievērojot samērīguma principu un izvērtējot šāda procesa administratīvo slogu iestādēm, šādos gadījumos atgūšana nebūtu samērīga pret izdevumiem, kas rastos iespējamās piedziņas procesa gadījumā un iepriekšējā plānošanas periodā nostiprinātā prakse būtu turpināma.             
Ņemot vērā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. -2020. gada plānošanas perioda pieredzi, MK noteikumu projektā vairs netiek paredzēta darba grupas sanāksme, kuru vadošā iestāde organizē ar iesaistītajām institūcijām, lai apspriestu attiecīgajā ceturksnī konstatētās neatbilstības un pieņemtu lēmumu, par kurām neatbilstībām jāziņo Eiropas Komisijai,  jo nosacījumi, kuros gadījumos neatbilstība jāziņo Eiropas Komisijai, kā arī ziņošanas termiņi, ir definēti Regulas Nr. 2021/1060 XII pielikuma 1. iedaļā un nav nepieciešama atsevišķa sanāksme, lai par to vienotos. Kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par neatbilstības konstatēšanu un neatbilstība atbilst Eiropas Komisijas definētajiem kritērijiem, sadarbības iestāde neatbilstību ziņo Eiropas Komisijai. Lai atvieglotu saziņu un mazinātu administratīvo slogu MK noteikumu līmenī, organizatoriskie jautājumi tiks noteikti FM un sadarbības iestādes iekšējās procedūrās. Savukārt, atbildīgajai iestādei par sadarbības iestādes konstatēto neatbilstību ir iespēja uzzināt KPVIS, kā arī starpresoru vienošanās ietvaros komunikācijā ar sadarbības iestādi.
Neatbilstību ziņošanai tiks izmantota Eiropas Komisijas izveidota un OLAF uzturēta datu apmaiņas sistēma (turpmāk – pārkāpumu pārvaldības sistēma), kurai piekļuves tiesības lietotājiem piešķir vadošā iestāde. Pārkāpumu pārvaldības sistēmā informācija par neatbilstības tiek ievadīta, balstoties uz informāciju, kas norādīta KPVIS.MK noteikumu projekta 9.punktā noteikts, ka par neatbilstībām Eiropas Komisijai ziņo sadarbības iestāde, kurai šādas tiesības ir deleģējusi vadošā iestāde, savukārt revīzijas iestādei tiesības ziņot Eiropas Komisijai par neatbilstības iestājās brīdī, ja par tām nav ziņojusi sadarbības iestāde. Citām ES fondu ieviešanā iesaistītajām iestādēm nav pienākuma ziņot Eiropas Komisijai par neatbilstībām, līdz ar to pārkāpumu pārvaldības sistēmas izmantošana nav obligāta.
Lai piešķirtu pārkāpumu pārvaldības sistēmas piekļuves tiesības un izveidotu lietotājvārdu, vadošajai iestādei ir jāreģistrē jauns lietotājs, ievadot viņa vārdu, uzvārdu, elektroniskā pasta adresi pārkāpumu pārvaldības sistēmas Lietotāju reģistrācija rīkā. Pārkāpumu pārvaldības sistēmas piekļuves tiesības  var tikt piešķirtas Vadības likuma 9.panta pirmajā daļā noteikto ES fondu vadībā iesaistīto institūciju amatpersonām Vadības likumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildei. Institūcijas lietotāju tiesības pieprasa, ja tās ir nepieciešamas attiecīgās institūcijas funkciju un uzdevumu izpildei. Gadījumā, ja pārkāpumu pārvaldības sistēmas lietotāja tiesības ir nepieciešamas tiesībsargājošās iestādes funkciju un uzdevumu izpildei, attiecīgā institūcija sniedz vadošajai iestādei MK noteikumu projekta 10.punktā norādīto informāciju, kā arī pamatojumu, skaidrojot iemeslu, kāpēc informāciju par neatbilstībām nav iespējams pieprasīt no sadarbības iestādes vai iegūt no KPVIS.  Iegūtie ES fondu vadībā iesaistīto institūciju amatpersonu personu dati tiek izmantoti, lai piešķirtu pārkāpumu pārvaldības sistēmas  piekļuves tiesības, nepieciešamības gadījumā izplatītu aktuālu informāciju par pārkāpumu pārvaldības sistēmas  jaunumiem vai citu informāciju, kas tiek saņemta no Eiropas Komisijas un saistīta ar neatbilstību ziņošanu, pārkāpumu pārvaldības sistēmas  lietotāju aktivitātes pārbaudei, pārkāpumu pārvaldības sistēmas lietotāju tiesību pārskatīšanai, ko veic vadošā iestāde vismaz reizi gadā.  Datus uzglabā:
- vienu gadu;
- līdz brīdim, kad saņemts pārkāpumu pārvaldības sistēmas paziņojums par lietotāja profila dzēšanu pēc tam, kad vadošās iestādes atbildīgais darbinieks nosūtīja pieprasījumu EK/OLAF par lietotāja dzēšanu, pamatojoties uz iestādes pieprasījums anulēt pārkāpumu pārvaldības sistēmas lietotāja tiesības;
- līdz brīdim, kad saņemts pārkāpumu pārvaldības sistēma s paziņojums par lietotāja profila dzēšanu pēc tam, kad vadošā iestāde  pieņēmusi lēmumu anulēt pārkāpumu pārvaldības sistēmas lietotāja tiesības MK noteikumu projekta anotācijā norādītājos gadījumos;- līdz kārtējai pārkāpumu pārvaldības sistēmas  lietotāju aktualizēšanas reizei, ko vadošā iestāde veic vismaz reizi gadā.
Lai nodrošinātu, ka pārkāpumu pārvaldības sistēma tiek izmantota pamatoti un darba vajadzībām, ir noteikts, ka informācija par nepieciešamību anulēt tiesības tiek sniegta ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no brīža, kad lietotāju tiesības vairs nav nepieciešamas. Vienlaikus, ņemot vērā, ka OLAF arī uzrauga pārkāpumu pārvaldības sistēmas lietotāju aktivitāti, vadošā iestāde bez brīdinājuma anulēs tiesības šādos gadījumos:
Ja pēc vadošās iestādes atbildīgā darbinieka pieprasījuma no pārkāpumu pārvaldības sistēmas lietotājiem noteiktajā termiņā netiek saņemta informācija par nepieciešamību saglabāt/precizēt pārkāpumu pārvaldības sistēmas lietotāja tiesības;
ja vadošās iestādes atbildīgais darbinieks konstatē, ka lietotājs ir deaktivizēts no OLAF puses - OLAF deaktivizē lietotāju, mainot viņa statusu uz “Neaktīvs”, piemēram, gadījumos, ja pēdējā pieslēgšanas reize pārkāpumu pārvaldības sistēmai bija pirms vairāk nekā 2 gadiem;
kad ir saņemts OLAF pieprasījums izvērtēt lietotāja tiesību nepieciešamību, ja OLAF konstatēja, ka lietotājs neizmanto pārkāpumu pārvaldības sistēmu. Persona, kurai pārkāpumu pārvaldības sistēmas lietotāja tiesības bijušas anulētas, var atkārtoti pieprasīt tās MK noteikumu projektā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši esošajai praksei, FM Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests (AFCOS) sadarbībā ar AFCOS padomes locekļiem un kompetentām iestādēm sagatavo informatīvo ziņojumu MK par ziņojuma par veiktajiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem un konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem, kā tas ir noteikts Likumā par budžetu un finanšu vadību 28.2 pantā. Administratīvā sloga mazināšanai un MK sniedzamās informācijas dublēšanas izslēgšanas nolūkos, FM paredz, ka vadošās iestādes pusgada ziņojumos vairs netiks sniegta informācija par esošajām neatbilstībām, taču statistiskā informācija par iepriekšējā gadā konstatētajām neatbilstībām tiks sniegta AFCOS pieprasījumam.
Revīzijas iestādes ierosināto finanšu korekciju un citu ieteikumu saskaņošanas, t.sk. nesaskaņoto ieteikumu, procedūra tiks noteikta FM sadarbības kārtībā.
Gadījumos, ja Eiropas Komisija piemēro finanšu korekciju atbilstoši regulas Nr. 2021/1060  104. pantam vai ja NVI ir atmaksājami Eiropas Komisijai no valsts budžeta, vadošā iestāde vai  atbildīgā iestāde sagatavo attiecīgu informāciju un Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktā kārtībā iesniedz informatīvo ziņojumu un protokollēmuma projektu izskatīšanai MK. Ja konstatētā problemātika ir saistīta ar sistēmisku raksturu, kas var attiekties horizontāli uz specifiskā atbalsta mērķa ieviešanu, vai par individuāliem projektu gadījumiem, piemēram, izrietoši no Eiropas Komisijas vai Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem veiktajos auditos, informāciju, tajā skaitā priekšlikumus rīcībai, gatavo atbildīgā iestāde un virza MK. Savukārt, ja Eiropas Komisija piemēro finanšu korekciju visai programmai vai vairāku atbildīgo iestāžu pārziņā esošajām jomām, informāciju MK sagatavo vadošā iestāde.
Papildus, ņemot vērā to, ka Regula Nr. 2021/1060 ir tieši piemērojama, MK noteikumu projekts neparedz specifiskus nosacījumus NVI gadījumos saistībā ar finanšu instrumentu ieviešanu. Finanšu instrumentu ieviešanā NVI atgūšana  notiek atbilstoši MK noteikumu projektā noteiktajam un papildus jāvērtē Regulā Nr. 2021/1060 iekļautie nosacījumi. Vēršam uzmanību, ka NVI atgūšanas kārtība finanšu instrumentu gadījumā attiecībā uz finansējuma saņēmēju neatšķiras, tādejādi MK noteikumu projektā nav nepieciešams paredz specifiskas tiesību normas papildus jau esošajam regulējumam. Papildus, pēc nepieciešamības, attiecīgajā normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu finanšu instrumentu gadījumā, tiek noregulēti nosacījumi gala labuma guvējiem, kas ir mērķēti un specifiski  konkrētā specifiskā atbalsta mērķa  īstenošanai, kā arī finansējuma saņēmēja iekšējās procedūrās, kas ir publiski pieejamas potenciālajiem labuma guvējiem. Kopumā prakse minētā jautājuma regulējumā ir izveidota un sekmīgi darbojas jau vairākus plānošanas periodus. Ņemot vērā finanšu instrumentu īstenošanas daudzpakāpju sistēmu, regulējums ir sadalīts vairākos tiesību aktos, taču ir nodrošināts būtiskākais princips, ka viss ir publiski un izsekojami pieejams potenciālajiem finansējuma saņēmējiem. Regulējums ir kaskādes veidā piemērots vienādā pieejā līdz pat ES fondu gala labuma guvējam kā to paredz ES fondu caurskatāmības un izsekojamības principi un kopumā forma un tiesību akti ir izvēlēti maksimāli ērti tieši potenciālajam labuma guvējam.

Vienlaikus MK noteikumu projekts papildināts ar informāciju par komercdarbības atbalsta regulējumu (35. p.), ņemot vērā, ka NVI atmaksas nosacījumi nelikumīga komercdarbības atbalsta gadījumā ir balstīti uz atšķirīgu tiesisko regulējumu un izriet no citiem tiesību aktiem, kurus jāpiemēro NVI atgūšanā nelikumīga komercdarbības atbalsta gadījumā. Nelikumīga komercdarbības atbalsta gadījumā NVI atgūšanu veic piemērojot   Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk - KAKL) IV. vai V. nodaļā un atbalsta programmā noteikto kārtību. Ja ES fonda projekts nav pabeigts un atbalsts nav izmaksāts pilnā apmērā,  gadījumos, kad  sadarbības iestāde secina, ka ir, piemēram, neatbilstība attiecībā uz piemēroto atbalsta intensitāti (kas norāda uz nelikumīga atbalsta sniegšanas risku), par NVI summu tiek samazinātas ES fonda projekta attiecināmās izmaksas konkrētā ES fonda projekta ietvaros un nelikumības procentus aprakstītajā situācijā neaprēķina (jo atbalsts vēl nav izmaksāts pilnā apmērā un nav uzskatāms par nelikumīgu atbalstu). Šāda pieeja var tikt izmantota atsevišķos gadījumos, kur tas ir pieļaujams, vērtējot iemeslus, kāpēc ES fondu projektā konstatējams nelikumīga atbalsta sniegšanas risks, un nepārkāpjot nelikumīga komercdarbības atgūšanas principus. Katrs gadījums, kur radušies NVI ir jāvērtē individuāli, vērtējot faktiskos apstākļus, un projekta atbalsta intensitātes kļūdaina noteikšana ir tikai viena no iespējamām  situācijām, kad var rasties NVI. Gadījumā, ja neatbilstību kļūda radīsies valsts iestādes rīcības rezultātā, tad atbildību uzņemas valsts iestāde kā to paredz nacionālie tiesību akti, tai skaitā Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātie valsts pārvaldes iestādēm saistošie nosacījumi lēmumu pieņemšanas procesam, līdz ar to nav nepieciešams zemāka līmeņa tiesību aktā atkārtoti pārrakstīt un tādējādi dublēt tiesību normas un tiesību principus. Taču nelikumīga komercdarbības atbalsta gadījumā, neatkarīgi no tā, vai nelikumīgs komercdarbības atbalsts tika piešķirts atbalsta sniedzēja vai atbalsta saņēmēja (finansējuma saņēmēja) vainas dēļ, tas jāatgūst no atbalsta saņēmēja (finansējuma saņēmēja) Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV. vai V. nodaļā noteiktajā kārtībā, jo tiesiskā paļāvība komercdarbības atbalsta gadījumos var pastāvēt tikai, ja Eiropas Komisija ir izvērtējusi attiecīgā pasākuma saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un pieņēmusi par to pozitīvu lēmumu (skat. ES tiesas sprieduma lietā Nr. C-367/14  97.-98. apsvērumu un tajā ietverto judikatūru). Attiecīgi, ja pašvaldības kā finansējuma saņēmēja īstenotajā projektā tiks konstatēti NVI, nelikumīga komercdarbības atbalsta gadījumā tie būs jāatgūst neatkarīgi no tā, vai nelikumīgs komercdarbības atbalsts tika piešķirts atbalsta sniedzēja vai atbalsta saņēmēja (finansējuma saņēmēja) vainas dēļ.
Turklāt, dalībvalstis nevar atsaukties uz savu nelikumīgo rīcību, lai padarītu par neefektīviem Komisijas pieņemtos lēmumus un Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta lietderīgo iedarbību, kā arī uz to tiesisko paļāvību attiecībā uz atbalsta, ko tās nav paziņojušas, likumību (skat. spriedumu, 2011. gada 28. jūlijs, Diputación Foral de Vizcaya u.c./Komisija, no C‑471/09 P līdz C‑473/09 P, nav publicēts, EU:C:2011:521, 65. punkts un tajā minētā judikatūra), un noteiktos gadījumos – pat ne uz šī atbalsta saņēmēju tiesisko paļāvību (spriedumi, 1997. gada 14. janvāris, Spānija/Komisija, C‑169/95, EU:C:1997:10, 48. un 49. punkts, un 2016. gada 22. aprīlis, Francija/Komisija, T‑56/06 RENV II, EU:T:2016:228, 43. punkts). Papildus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar KAKL 18. panta piekto un sesto daļu, kā arī KAKL 20. panta sesto un astoto daļu nelikumīga (un nesaderīga) komercdarbības atbalsta atgūšana jāīsteno efektīvi likumā noteiktajos termiņos, un pieņemtā atgūšanas akta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, taču atbalsta saņēmējam (finansējuma saņēmējam) kopumā nav liegtas tiesības vērsties ar pieteikumu tiesā Administratīvā procesa likumā vai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā savu aizskarto tiesību aizstāvībai, ja tādas ir konstatētas.

ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014-2020. gada plānošanas perioda ietvaros CFLA sadarbībā ar Finanšu ministriju, pamatojoties uz  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006 122. panta 3. punktā un 125. panta 2. punkta d) apakšpunktā un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 12. panta trešās daļas 15. punktā ietverto regulējumu, izveidoja Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.-2020. gadam.
Minētajā sistēmā tiek uzkrāti dati, kas nepieciešami ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai, tai skaitā fiziskas personas dati, lai izpildītu ES normatīvo aktu prasības.
Regulas Nr. 2021/1060 69. panta 8. punktā noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas.  Tāpat minētās regulas 72. panta 1. punkta e) apakšpunkta noteikts, ka vadošajai iestādei jānodrošina, ka tiek ierakstīti un uzglabāti elektroniski tie dati par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijām un revīzijām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 XVII pielikumu, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju.
Ņemot vērā, ka Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas 2014.-2020. gadam funkcionalitāte nodrošina arī Regulas Nr. 2021/1060 prasību izpildi, tad jauna sistēma ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros netika izstrādāta. Ar jaunā perioda normatīviem aktiem ir tikai precizēts  minētās sistēmas nosaukums, t.i., Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma jeb KPVIS. MK 2022.gada 13.decembrī pieņēma noteikumus Nr. Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 770), kuros ir noteikta KPVIS definīcija, darbības mērķis, uzdevums,  datu uzkrāšanas mērķi, personas dati, kas tiek uzkrāti, sistēmas lietotāji utt. Saskaņā ar minēto noteikumu 17.1. un 17.2.apakšpunktu, KPVIS tiek uzkrāta un uzglabāta informācija ne tikai par projektiem, bet arī par finansējuma saņēmējiem. Vēršam uzmanību, ka finansējuma saņēmēja definīcija ir noteikta Vadības likuma 1.panta 3.punktā. Ievērojot minēto, dati, kas minēti noteikumu projekta 6.1.un 6.2.apakšpunktā ir pieejami KPVIS un tiek apstrādāti, lai nodrošinātu projekta uzraudzību.
Ar šo MK noteikumu projektu jaunu personas datu apstrāde, kas nav jau noregulēta ar MK noteikumiem Nr.770, netiek paredzēta.
Vienlaikus norādām, MK 2023. gada 13. jūlijā pieņēma noteikumus Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 408), kas nosaka kārtību, kādā apjomā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību izslēgšanas noteikumiem, tai skaitā, vai uz projekta iesniedzēju nav attiecināms kāds no Vadības likuma 22. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un pārkāpumiem. Proti, minētā pārbaude tiek veikta, izvērtējot iesniegto projekta iesniegumu pirms lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņemšanas,  izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, lai saņemtu informāciju par konkrētā izslēgšanas nosacījuma, tas ir, sodāmības esamību, neesamību projekta iesniedzējam. Par  šiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem sadarbības iestāde no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) iegūst ziņas MK noteikumu Nr.408 25.1.apakšpunktā noteiktajā apmērā atbilstoši minēto noteikumu 2.pielikumā noteiktajai informācijai. Savukārt, MK noteikumu Nr. 408  27.punkts nosaka, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (Sodu reģistrs) sniedz ziņas par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem Krimināllikuma, Konkurences likuma, Imigrācijas likuma un Darba likuma pārkāpumiem. Iegūtā informācija no Sodu reģistra par personas sodāmības esamību vai neesamību, tiek glabāta KPVIS atbilstoši KPVIS darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Savukārt, ES fonda projekta īstenošanas fāzē, veicot projekta īstenošanas uzraudzību, t.i., pārbaudot, vai projekts tiek īstenot atbilstoši normatīvo aktu prasībām un līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem, tiek veikta pārbaude finansējuma saņēmējam, ņemot vērā MK noteikumu projektā minētā nodarījuma pamatu neatbilstības konstatēšanai par pārkāpumiem, kas saistīti ar personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšanu, lai ievērotu Eiropas Komisijas noteiktās prasības, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija Direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devēju, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, lai nodrošinātu, ka arī pie ES fonda projekta īstenošanas tiek ievērotas minētās Direktīvas prasības.Attiecīgi no Sodu reģistra tiek pieprasītas ziņas par MK noteikumu projekta 2.2., 2.3., 2.4. apakšpunktā noteikto Imigrācijas likuma 68.⁴ panta trešās daļas un Krimināllikuma 280. panta otrās daļas  pārkāpumu esamību vai neesamību. Ievērojot Regulas Nr. 2021/1060 prasības, visa informācija par ES fonda projektu, tai skaitā dati, kas nepieciešami ES fondu uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai, tiek uzglabāta KPVIS. KPVIS ir katram projektam ir izveidota sava sadaļa, kurā tiek ievadīta informācija – projekta iesniegums, maksājuma pieprasījumi un to pamatojošā dokumentācija, projekta dalībnieku pārskats (ja attiecināms) iepirkumu pārskats, sadarbības iestādes pieņemtie lēmumi, pāraužu rezultāti, līgumi/ vienošanās, tai skaitā par projekta īstenošanu, u.tml. Visi minētie dokumenti satur personas datus, tai skaitā īpašas kategorijas personas datus.MK noteikumos Nr. 770 ir noteikts KPVIS mērķis, datu apstrādes nolūks, pamatojums, datu apjoms, datu apstrādes pārziņi, KPVIS lietotāji, informācijas pieejamības nosacījumi un cita informācija, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. Vienlaikus, jāņem vērā, ka minēto datu apstrāde Eiropas Savienības fondu vadības ietvaros notiek ne vien pamatojoties uz jau Regulā Nr.2021/1060, Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 , Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) Nr. 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu noteikto pienākumu un noteikto datu apstrādes apjomu, bet arī saskaņā ar konkrētā ES fondu projekta iesniedzēja, finansējuma saņēmēju un projekta dalībnieku piekrišanu. Līgumā un vienošanās par projekta īstenošanu ir ietverts nosacījums, ka sadarbības iestāde pārliecinās arī par iespējamām neatbilstībām ES fonda projekta īstenošanas laikā, pieprasot šo informāciju no Sodu reģistra. Attiecīgais nosacījums ir ietverts, lai sadarbības iestāde varētu veikt pilnvērtīgu ES fonda projekta uzraudzību.