23-TA-2322: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts, lai pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) regulējumu, nosakot, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, tādējādi nodrošinot atbilstoši skaidru tiesisko regulējumu PVN jomā, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un pārskatītu nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir vērsts uz PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, kā arī administratīvā sloga samazināšanu mazajiem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Likumprojekta normas jāpiemēro no 2024.gada 1.janvāra
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Par normām attiecībā uz sportu
Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) IX sadaļas 2. nodaļā ir ietverti atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs, kas norādīti PVN direktīvas 132.pantā. Saskaņā ar PVN direktīvas 131.pantu IX sadaļas “Atbrīvojumi” 2. līdz 9.nodaļā paredzētos atbrīvojumus, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro saskaņā ar noteikumiem, ko Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk – dalībvalsts) pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un, lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu. Atbilstoši PVN direktīvas 132.panta 1.punkta “i” apakšpunktam dalībvalstis atbrīvo no PVN bērnu vai jauniešu izglītības, skolas vai universitātes izglītības, arodizglītības vai pārkvalifikācijas nodrošināšanu, tostarp ar to cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ko veic publisko tiesību subjekti, kuriem tas ir mērķis, vai citas organizācijas, par kurām attiecīgā dalībvalsts atzinusi, ka tām ir līdzīgi mērķi. Saskaņā ar PVN direktīvas 132.panta 1.punkta “m” apakšpunkta regulējumu, dalībvalstis atbrīvo no PVN konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu un ko bezpeļņas organizācijas sniedz personām, kas piedalās sporta vai fiziskās audzināšanas pasākumos. Savukārt PVN direktīvas 134.pants paredz, ka preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai nepiešķir 132.panta 1.punkta “i” un “m” apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, ja preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas pamatmērķis ir gūt struktūrai papildu ienākumus, veicot darījumus, kas tieši konkurē ar komercuzņēmumu darījumiem, par kuriem uzliek PVN.
Tādējādi dalībvalsts ir tiesīga noteikt PVN atbrīvojuma piemērošanas tvērumu un nosacījumus, ievērojot PVN direktīvā noteikto mērķi – sabiedrības intereses.
PVN direktīvas 132.panta 1.punkta “i” un “m” apakšpunkta regulējuma būtība pārņemta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktā un Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (turpmāk - MK noteikumi Nr.17) 24. - 33.punktā, kas skaidro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 12.punkta piemērošanu. Saskaņā ar minēto Pievienotās vērtības nodokļa likuma un MK noteikumu Nr.17 regulējumu ar PVN neapliek izglītības pakalpojumus, tai skaitā pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī bērnu līdz 18 gadu vecumam uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs, tādos gadījumos, ja to sniedz izglītības iestāde un šī izglītības iestāde ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. PVN direktīvas pārņemšanas laikā Latvijā treniņu nodarbības bērniem organizēja iestādes, kuras atbilstoši normatīvajam regulējumam noteiktā kārtībā ir reģistrētas kā izglītības iestādes un īsteno izglītības procesu.
2. Par PVN reģistrācijas slieksni
PVN direktīvas 284.panta 2.punkts nosaka, ka no PVN atbrīvojamā gada apgrozījuma robežvērtība (turpmāk – PVN reģistrācijas slieksnis) ir 5 000 euro. Savukārt dalībvalstīm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās pēc 1978.gada 1.janvāra, saskaņā ar PVN direktīvas 287.pantu bija autonomas tiesības izvēlēties piemērotāko robežvērtību atbilstoši tā brīža nacionālajai ekonomiskajai situācijai. Pirmsiestāšanās sarunās Līguma par pievienošanos Eiropas Savienībai sadaļā „Nodokļu politika” Latvija lūdza izdarīt atkāpi no Eiropas Savienības pieņemtajām prasībām PVN piemērošanā un noteikt, ka pēc 2004.gada 1.maija to darījumu apjoms, ko Latvija var atbrīvot no aplikšanas ar PVN, ir 10 000 latu (summa latos, kas aprēķināta pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā dienā un saskaņā ar PVN direktīvas nosacījumiem nepārsniedz 17 200 euro).
Vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā mazajiem uzņēmējiem šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likums paredz, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 euro. Minētais slieksnis ir noteikts saskaņā ar 2017.gada 18.decembra Padomes Īstenošanas lēmumu Nr.2017/2408, ar ko Latvijas Republikai atļauts piemērot pasākumu, atkāpjoties no 287.panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, un kas ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim. Līdz ar to šobrīd Latvijai būtu jāsniedz iesniegums Eiropas Komisijai par atļauju piemērot atkāpi no PVN direktīvas 287.panta, lai noteiktu PVN reģistrācijas slieksni 50 000 euro apmērā.
Savukārt no 2025.gada 1.janvāra ir piemērojama 2020. gada 18. februāra Padomes Direktīva (ES) 2020/285, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu. Tā paredz dalībvalstīm tiesības ieviest PVN reģistrācijas slieksni līdz 85 000 euro bez īpašas atkāpes pieprasīšanas.
Atvieglojuma ieviešanas mērķis ir dot iespēju nodokļu maksātājiem izvēlēties samazināt administratīvo slogu attiecībā uz PVN piemērošanas noteikumu izpildi, kā arī atbrīvot no PVN maksāšanas tādus iekšzemes PVN maksātājus, kuru veikto ar PVN apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 euro.
Tajā pašā laikā PVN maksātāji var reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā neatkarīgi no sliekšņa pārsniegšanas un atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai.
3. Par automašīnu uzturēšanas izdevumiem
Tā kā ilgstošas ekspluatācijas rezultātā automobiļa, t.sk. reprezentatīvā automobiļa, atlikusī vērtība un attiecīgi arī tirgus vērtība samazinās automobiļa lietošanas laikā, savukārt tā ekspluatācijas izdevumi palielinās, ekonomiski pamatoti būtu ieviest ierobežojumu periodam, kurā par reprezentatīvā automobiļa ekspluatāciju un degvielas izdevumiem ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpmāk – UIN) (ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi). Šai nolūkā izstrādātie Uzņēmumu ienākuma likuma grozījumi (lietas Nr. 23-TA-2370) paredz noteikt 60 mēnešu periodu, pēc kura beigām reģistrētais reprezentatīvā automobiļa īpašnieks vai turētājs ir tiesīgs šāda automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem.
UIN normatīvais regulējums attiecībā uz saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumiem reprezentatīvajiem automobiļiem ir cieši saistīts ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu. Līdz ar to, ņemot vērā paredzētos Uzņēmumu ienākuma likuma grozījumus, ir nepieciešams pārskatīt arī PVN regulējumu.
4. Par priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.pants paredz priekšnodokļa koriģēšanas tiesības reģistrētiem PVN maksātājiem par zaudētiem parādiem. Lai šīs tiesības īstenotu, ir noteikti vairāki nosacījumi, kuri jāizpilda reģistrētiem PVN maksātājiem. Minētais regulējums atbilst PVN direktīvas 90.pantā noteiktai izvēles normai un labvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības vidi un administratīvo slogu attiecībā uz PVN apliekamām personām, kuras izmanto minēto regulējumu. Latvija, ieviešot šo regulējumu, ir izvēlējusies atļaut minēto atvieglojumu piemērot visiem tiem PVN maksātājiem, kuri izpilda Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktos nosacījumus.
Normas mērķis ir nodrošināt tiesības preču piegādātājam vai pakalpojuma sniedzējam samazināt valsts budžetā maksājamo PVN par zaudētā parāda PVN summu, proti, norakstīt (nokoriģēt) no darījuma partnera puses nesamaksāto PVN, tādējādi samazinot daļu no zaudētā parāda un vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz uzņēmuma konkurētspēju.
Norma, kas nosaka, ka reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības koriģēt priekšnodokli par zaudētiem parādiem, ir spēkā no 2009.gada 1.decembra. Likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, izpildoties zaudētā parāda nosacījumiem, tika noteikts darījuma vērtības slieksnis 300 latu apmērā (pārejot uz euro, summa tika izteikta euro izteiksmē, nemainot sliekšņa lielumu, bet to matemātiski noapaļojot, proti, 430 euro).
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir mazāka par 430 euro, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības valsts budžetā iemaksāto PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu, ja ir izpildīti visi nosacījumi (turpmāk – nosacījumi).
Savukārt, ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir sasniegusi vai pārsniegusi 430 euro, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu, ja ir izpildīti nosacījumi un ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.
Preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par pusi no zaudētā parāda PVN summas, ja ir izpildīti nosacījumi (izņemot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 6. un 9.punktā noteikto), pārtraukta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana un uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra. Par atlikušo zaudētā parāda PVN summu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samazina valsts budžetā maksājamo PVN summu pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu.
Ja ir izpildīti zaudētā parāda nosacījumi (izņemot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 6. un 9.punktā noteiktos), pārtraukta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu, kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūras pabeigšanu, vai, ja preču vai pakalpojumu saņēmējs ir fiziskā persona, — kad tiesa ir apstiprinājusi bankrota procedūras pabeigšanu.
Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) IX sadaļas 2. nodaļā ir ietverti atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs, kas norādīti PVN direktīvas 132.pantā. Saskaņā ar PVN direktīvas 131.pantu IX sadaļas “Atbrīvojumi” 2. līdz 9.nodaļā paredzētos atbrīvojumus, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro saskaņā ar noteikumiem, ko Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk – dalībvalsts) pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un, lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu. Atbilstoši PVN direktīvas 132.panta 1.punkta “i” apakšpunktam dalībvalstis atbrīvo no PVN bērnu vai jauniešu izglītības, skolas vai universitātes izglītības, arodizglītības vai pārkvalifikācijas nodrošināšanu, tostarp ar to cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ko veic publisko tiesību subjekti, kuriem tas ir mērķis, vai citas organizācijas, par kurām attiecīgā dalībvalsts atzinusi, ka tām ir līdzīgi mērķi. Saskaņā ar PVN direktīvas 132.panta 1.punkta “m” apakšpunkta regulējumu, dalībvalstis atbrīvo no PVN konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu un ko bezpeļņas organizācijas sniedz personām, kas piedalās sporta vai fiziskās audzināšanas pasākumos. Savukārt PVN direktīvas 134.pants paredz, ka preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai nepiešķir 132.panta 1.punkta “i” un “m” apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, ja preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas pamatmērķis ir gūt struktūrai papildu ienākumus, veicot darījumus, kas tieši konkurē ar komercuzņēmumu darījumiem, par kuriem uzliek PVN.
Tādējādi dalībvalsts ir tiesīga noteikt PVN atbrīvojuma piemērošanas tvērumu un nosacījumus, ievērojot PVN direktīvā noteikto mērķi – sabiedrības intereses.
PVN direktīvas 132.panta 1.punkta “i” un “m” apakšpunkta regulējuma būtība pārņemta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktā un Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (turpmāk - MK noteikumi Nr.17) 24. - 33.punktā, kas skaidro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 12.punkta piemērošanu. Saskaņā ar minēto Pievienotās vērtības nodokļa likuma un MK noteikumu Nr.17 regulējumu ar PVN neapliek izglītības pakalpojumus, tai skaitā pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī bērnu līdz 18 gadu vecumam uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs, tādos gadījumos, ja to sniedz izglītības iestāde un šī izglītības iestāde ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. PVN direktīvas pārņemšanas laikā Latvijā treniņu nodarbības bērniem organizēja iestādes, kuras atbilstoši normatīvajam regulējumam noteiktā kārtībā ir reģistrētas kā izglītības iestādes un īsteno izglītības procesu.
2. Par PVN reģistrācijas slieksni
PVN direktīvas 284.panta 2.punkts nosaka, ka no PVN atbrīvojamā gada apgrozījuma robežvērtība (turpmāk – PVN reģistrācijas slieksnis) ir 5 000 euro. Savukārt dalībvalstīm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās pēc 1978.gada 1.janvāra, saskaņā ar PVN direktīvas 287.pantu bija autonomas tiesības izvēlēties piemērotāko robežvērtību atbilstoši tā brīža nacionālajai ekonomiskajai situācijai. Pirmsiestāšanās sarunās Līguma par pievienošanos Eiropas Savienībai sadaļā „Nodokļu politika” Latvija lūdza izdarīt atkāpi no Eiropas Savienības pieņemtajām prasībām PVN piemērošanā un noteikt, ka pēc 2004.gada 1.maija to darījumu apjoms, ko Latvija var atbrīvot no aplikšanas ar PVN, ir 10 000 latu (summa latos, kas aprēķināta pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā dienā un saskaņā ar PVN direktīvas nosacījumiem nepārsniedz 17 200 euro).
Vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā mazajiem uzņēmējiem šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likums paredz, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 euro. Minētais slieksnis ir noteikts saskaņā ar 2017.gada 18.decembra Padomes Īstenošanas lēmumu Nr.2017/2408, ar ko Latvijas Republikai atļauts piemērot pasākumu, atkāpjoties no 287.panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, un kas ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim. Līdz ar to šobrīd Latvijai būtu jāsniedz iesniegums Eiropas Komisijai par atļauju piemērot atkāpi no PVN direktīvas 287.panta, lai noteiktu PVN reģistrācijas slieksni 50 000 euro apmērā.
Savukārt no 2025.gada 1.janvāra ir piemērojama 2020. gada 18. februāra Padomes Direktīva (ES) 2020/285, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu. Tā paredz dalībvalstīm tiesības ieviest PVN reģistrācijas slieksni līdz 85 000 euro bez īpašas atkāpes pieprasīšanas.
Atvieglojuma ieviešanas mērķis ir dot iespēju nodokļu maksātājiem izvēlēties samazināt administratīvo slogu attiecībā uz PVN piemērošanas noteikumu izpildi, kā arī atbrīvot no PVN maksāšanas tādus iekšzemes PVN maksātājus, kuru veikto ar PVN apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 euro.
Tajā pašā laikā PVN maksātāji var reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā neatkarīgi no sliekšņa pārsniegšanas un atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai.
3. Par automašīnu uzturēšanas izdevumiem
Tā kā ilgstošas ekspluatācijas rezultātā automobiļa, t.sk. reprezentatīvā automobiļa, atlikusī vērtība un attiecīgi arī tirgus vērtība samazinās automobiļa lietošanas laikā, savukārt tā ekspluatācijas izdevumi palielinās, ekonomiski pamatoti būtu ieviest ierobežojumu periodam, kurā par reprezentatīvā automobiļa ekspluatāciju un degvielas izdevumiem ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpmāk – UIN) (ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi). Šai nolūkā izstrādātie Uzņēmumu ienākuma likuma grozījumi (lietas Nr. 23-TA-2370) paredz noteikt 60 mēnešu periodu, pēc kura beigām reģistrētais reprezentatīvā automobiļa īpašnieks vai turētājs ir tiesīgs šāda automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem.
UIN normatīvais regulējums attiecībā uz saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumiem reprezentatīvajiem automobiļiem ir cieši saistīts ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu. Līdz ar to, ņemot vērā paredzētos Uzņēmumu ienākuma likuma grozījumus, ir nepieciešams pārskatīt arī PVN regulējumu.
4. Par priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.pants paredz priekšnodokļa koriģēšanas tiesības reģistrētiem PVN maksātājiem par zaudētiem parādiem. Lai šīs tiesības īstenotu, ir noteikti vairāki nosacījumi, kuri jāizpilda reģistrētiem PVN maksātājiem. Minētais regulējums atbilst PVN direktīvas 90.pantā noteiktai izvēles normai un labvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības vidi un administratīvo slogu attiecībā uz PVN apliekamām personām, kuras izmanto minēto regulējumu. Latvija, ieviešot šo regulējumu, ir izvēlējusies atļaut minēto atvieglojumu piemērot visiem tiem PVN maksātājiem, kuri izpilda Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktos nosacījumus.
Normas mērķis ir nodrošināt tiesības preču piegādātājam vai pakalpojuma sniedzējam samazināt valsts budžetā maksājamo PVN par zaudētā parāda PVN summu, proti, norakstīt (nokoriģēt) no darījuma partnera puses nesamaksāto PVN, tādējādi samazinot daļu no zaudētā parāda un vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz uzņēmuma konkurētspēju.
Norma, kas nosaka, ka reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības koriģēt priekšnodokli par zaudētiem parādiem, ir spēkā no 2009.gada 1.decembra. Likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, izpildoties zaudētā parāda nosacījumiem, tika noteikts darījuma vērtības slieksnis 300 latu apmērā (pārejot uz euro, summa tika izteikta euro izteiksmē, nemainot sliekšņa lielumu, bet to matemātiski noapaļojot, proti, 430 euro).
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir mazāka par 430 euro, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības valsts budžetā iemaksāto PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu, ja ir izpildīti visi nosacījumi (turpmāk – nosacījumi).
Savukārt, ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir sasniegusi vai pārsniegusi 430 euro, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu, ja ir izpildīti nosacījumi un ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.
Preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par pusi no zaudētā parāda PVN summas, ja ir izpildīti nosacījumi (izņemot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 6. un 9.punktā noteikto), pārtraukta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana un uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra. Par atlikušo zaudētā parāda PVN summu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samazina valsts budžetā maksājamo PVN summu pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu.
Ja ir izpildīti zaudētā parāda nosacījumi (izņemot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 6. un 9.punktā noteiktos), pārtraukta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu, kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūras pabeigšanu, vai, ja preču vai pakalpojumu saņēmējs ir fiziskā persona, — kad tiesa ir apstiprinājusi bankrota procedūras pabeigšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Par normām attiecībā uz sportu
Esošās situācijas analīze liecina, ka pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu organizē ne tikai iestādes, kas ir reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, bet arī citas personas, piemēram biedrības, kas saņēmušas licenci pašvaldībā un nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā. Tāpat praksē ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos nometnē, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā, nevis maksu par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs.
Esošās situācijas analīze liecina, ka pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu organizē ne tikai iestādes, kas ir reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, bet arī citas personas, piemēram biedrības, kas saņēmušas licenci pašvaldībā un nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā. Tāpat praksē ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos nometnē, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā, nevis maksu par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs.
Risinājuma apraksts
1. Par normām attiecībā uz sportu
Likumprojektā tiek ietvertas normas, kas paredz, ka ar PVN neapliek biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ko sniedz šī biedrība vai nodibinājums personām, kas nodarbojas ar sportu, ja sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam. Biedrības un nodibinājuma institūta būtisks elements ir tā darbības bezpeļņas mērķis. Vienlaikus Biedrību un nodibinājumu likuma 7.panta pirmajā daļā paredzētas biedrības un nodibinājuma tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības mērķus. Atbilstoši Grāmatvedības likumam biedrībai un nodibinājumam pienākums ir kārtot grāmatvedību. Tādējādi, izvērtējot biedrības un nodibinājuma grāmatvedības dokumentus, ir jābūt pamatojumam, ka biedrības un nodibinājuma veiktā saimnieciskā darbība ir tikai kā papilddarbība, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma statūtos noteikto mērķi. Lai biedrības un nodibinājumi noteiktu, ka papildu ienākumu gūšana nav sacensību vai nodarbību organizēšanas mērķis, biedrībām un nodibinājumiem ir jāveic sacensību un nodarbību pašizmaksu aprēķins. Līdz ar to tāpat kā līdz šim biedrībai un nodibinājumam ir jānodala sava darbība, kuru veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura, no saimnieciskās darbības, kuru veic par atlīdzību, gūstot peļņu, tas nozīmē, ka biedrībām un nodibinājumiem ir jāveic saņemtās dalības maksas un maksas par sporta nodarbību izlietojuma atsevišķa uzskaite. Ja tomēr no sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas tiek gūti papildu ienākumi, tie ir novirzāmi biedrības vai nodibinājuma mērķu nodrošināšanai sporta jomā vai nodarbību nodrošināšanai vai pilnveidošanai.
Tāpat, ievērojot likumprojektā ietvertos attiecīgos nosacījumus, regulējums neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas nodarbojas ar sportu (sporta nodarbību), par kuru maksa netiek aplikta ar PVN.
Saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 6.punktā noteikto sporta sacensības ir pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši sacensību organizatora apstiprinātam sacensību nolikumam. Līdz ar to paplašinās sacensību organizētāju loks, tādējādi būtiski ir ievērot sporta jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.
Saskaņā ar Sporta likuma 1. panta 8. punktā noteikto sporta treniņš (nodarbība) ir process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā. Ievērojot minēto, secināms, ka sporta nodarbība saistāma ar izglītības procesu, t.i., tā ir izglītības procesa sastāvdaļa. Saskaņā ar Izglītības likuma 46. panta piektajā daļā noteikto juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās izglītības programmas pēc licences saņemšanas pašvaldībā. Savukārt Izglītības likuma 47. panta trešā daļa noteic, ka interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot arī juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, pēc attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā. Ņemot vērā regulējumu izglītības jomā, ar likumprojektu noteikts, ka ar PVN neapliek maksu par sporta nodarbību, kuru īsteno biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums licencētas programmas ietvaros. Turklāt, ievērojot likumprojekta regulējumā ietvertos nosacījumus, ar PVN neapliek maksu par sporta nodarbību neatkarīgi no pārstāvētā sporta veida, piemēram, arī maksu par golfa kluba nodarbību, ja golfa klubs atbilst šā regulējumā minētajiem nosacījumiem. Bez tam ņemams vērā Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-253/07 32.apsvērumā norādītais, ka, lai varētu saņemt minēto atbrīvojumu, pakalpojumi atbilstoši Sestās direktīvas[1] 13. panta A daļas 1. punkta "m" apakšpunktam un 2. punkta "b" apakšpunkta pirmajam ievilkumam ir jāsniedz bezpeļņas organizācijai, tiem ir jābūt cieši saistītiem ar sportu un būtiskiem, lai ar to varētu nodarboties, bet šo pakalpojumu faktiskajiem saņēmējiem ir jābūt personām, kas nodarbojas ar sportu. Savukārt pakalpojumiem, kas neatbilst šiem kritērijiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz sporta klubiem un to darbību, piemēram, padomiem tirgzinībās un sponsoru piesaistīšanā, šo atbrīvojumu nevar piemērot. Šajā spriedumā Eiropas Savienības Tiesa nospriež, ka Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta "m" apakšpunkts ir jāinterpretē tā, ka saistībā ar personām, kas nodarbojas ar sportu, tas attiecas arī uz pakalpojumiem, kas sniegti juridiskām personām, ja vien šie pakalpojumi ir cieši saistīti ar sportu un ir būtiski, lai varētu ar to nodarboties, tos sniedz bezpeļņas organizācijas un minēto pakalpojumu faktiskie saņēmēji ir personas, kas nodarbojas ar sportu.
Tāpat likumprojektā tiek pārņemta MK noteikumu Nr.17 29.2. apakšpunkta būtība, nosakot, ka ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā.
Pārņemot MK noteikumu Nr.17 29.2. apakšpunkta regulējumu attiecībā uz bērnu nometnēm, tas ir precizēts, ņemot vērā praksē esošu situāciju, ka ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos nometnē, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā. Tāpat šajā regulējumā svītrots vecuma ierobežojums, proti 18 gadi, ņemot vērā, ka regulējums izglītības jomā paredz nosacījumus attiecībā uz nometņu organizēšanas un darbības kārtību.
Ņemot vērā ar likumprojektu veiktos grozījumus, tiks sagatavoti grozījumi MK noteikumos Nr.17 un to 29. punkts tiks izteikts jaunā redakcijā, precizējot 29.1.apakšpunkta terminoloģiju un saglabājot 29.3. apakšpunkta regulējuma būtību, svītrojot vecuma ierobežojumu, kā arī tiks pārskatīts MK noteikumu Nr.17 33. punkta regulējums, ņemot vērā, ka PVN direktīva nenosaka vecuma ierobežojumu attiecībā uz PVN atbrīvojuma piemērošanu konkrētiem pakalpojumiem, kas cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu un ko bezpeļņas organizācijas sniedz personām, kas piedalās sporta vai fiziskās audzināšanas pasākumos.
[1] Ar 2007.gada 1.janvāri aizstāta ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
Likumprojektā tiek ietvertas normas, kas paredz, ka ar PVN neapliek biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ko sniedz šī biedrība vai nodibinājums personām, kas nodarbojas ar sportu, ja sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam. Biedrības un nodibinājuma institūta būtisks elements ir tā darbības bezpeļņas mērķis. Vienlaikus Biedrību un nodibinājumu likuma 7.panta pirmajā daļā paredzētas biedrības un nodibinājuma tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības mērķus. Atbilstoši Grāmatvedības likumam biedrībai un nodibinājumam pienākums ir kārtot grāmatvedību. Tādējādi, izvērtējot biedrības un nodibinājuma grāmatvedības dokumentus, ir jābūt pamatojumam, ka biedrības un nodibinājuma veiktā saimnieciskā darbība ir tikai kā papilddarbība, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma statūtos noteikto mērķi. Lai biedrības un nodibinājumi noteiktu, ka papildu ienākumu gūšana nav sacensību vai nodarbību organizēšanas mērķis, biedrībām un nodibinājumiem ir jāveic sacensību un nodarbību pašizmaksu aprēķins. Līdz ar to tāpat kā līdz šim biedrībai un nodibinājumam ir jānodala sava darbība, kuru veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura, no saimnieciskās darbības, kuru veic par atlīdzību, gūstot peļņu, tas nozīmē, ka biedrībām un nodibinājumiem ir jāveic saņemtās dalības maksas un maksas par sporta nodarbību izlietojuma atsevišķa uzskaite. Ja tomēr no sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas tiek gūti papildu ienākumi, tie ir novirzāmi biedrības vai nodibinājuma mērķu nodrošināšanai sporta jomā vai nodarbību nodrošināšanai vai pilnveidošanai.
Tāpat, ievērojot likumprojektā ietvertos attiecīgos nosacījumus, regulējums neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas nodarbojas ar sportu (sporta nodarbību), par kuru maksa netiek aplikta ar PVN.
Saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 6.punktā noteikto sporta sacensības ir pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši sacensību organizatora apstiprinātam sacensību nolikumam. Līdz ar to paplašinās sacensību organizētāju loks, tādējādi būtiski ir ievērot sporta jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.
Saskaņā ar Sporta likuma 1. panta 8. punktā noteikto sporta treniņš (nodarbība) ir process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā. Ievērojot minēto, secināms, ka sporta nodarbība saistāma ar izglītības procesu, t.i., tā ir izglītības procesa sastāvdaļa. Saskaņā ar Izglītības likuma 46. panta piektajā daļā noteikto juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās izglītības programmas pēc licences saņemšanas pašvaldībā. Savukārt Izglītības likuma 47. panta trešā daļa noteic, ka interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot arī juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, pēc attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā. Ņemot vērā regulējumu izglītības jomā, ar likumprojektu noteikts, ka ar PVN neapliek maksu par sporta nodarbību, kuru īsteno biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums licencētas programmas ietvaros. Turklāt, ievērojot likumprojekta regulējumā ietvertos nosacījumus, ar PVN neapliek maksu par sporta nodarbību neatkarīgi no pārstāvētā sporta veida, piemēram, arī maksu par golfa kluba nodarbību, ja golfa klubs atbilst šā regulējumā minētajiem nosacījumiem. Bez tam ņemams vērā Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-253/07 32.apsvērumā norādītais, ka, lai varētu saņemt minēto atbrīvojumu, pakalpojumi atbilstoši Sestās direktīvas[1] 13. panta A daļas 1. punkta "m" apakšpunktam un 2. punkta "b" apakšpunkta pirmajam ievilkumam ir jāsniedz bezpeļņas organizācijai, tiem ir jābūt cieši saistītiem ar sportu un būtiskiem, lai ar to varētu nodarboties, bet šo pakalpojumu faktiskajiem saņēmējiem ir jābūt personām, kas nodarbojas ar sportu. Savukārt pakalpojumiem, kas neatbilst šiem kritērijiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz sporta klubiem un to darbību, piemēram, padomiem tirgzinībās un sponsoru piesaistīšanā, šo atbrīvojumu nevar piemērot. Šajā spriedumā Eiropas Savienības Tiesa nospriež, ka Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta "m" apakšpunkts ir jāinterpretē tā, ka saistībā ar personām, kas nodarbojas ar sportu, tas attiecas arī uz pakalpojumiem, kas sniegti juridiskām personām, ja vien šie pakalpojumi ir cieši saistīti ar sportu un ir būtiski, lai varētu ar to nodarboties, tos sniedz bezpeļņas organizācijas un minēto pakalpojumu faktiskie saņēmēji ir personas, kas nodarbojas ar sportu.
Tāpat likumprojektā tiek pārņemta MK noteikumu Nr.17 29.2. apakšpunkta būtība, nosakot, ka ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā.
Pārņemot MK noteikumu Nr.17 29.2. apakšpunkta regulējumu attiecībā uz bērnu nometnēm, tas ir precizēts, ņemot vērā praksē esošu situāciju, ka ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos nometnē, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā. Tāpat šajā regulējumā svītrots vecuma ierobežojums, proti 18 gadi, ņemot vērā, ka regulējums izglītības jomā paredz nosacījumus attiecībā uz nometņu organizēšanas un darbības kārtību.
Ņemot vērā ar likumprojektu veiktos grozījumus, tiks sagatavoti grozījumi MK noteikumos Nr.17 un to 29. punkts tiks izteikts jaunā redakcijā, precizējot 29.1.apakšpunkta terminoloģiju un saglabājot 29.3. apakšpunkta regulējuma būtību, svītrojot vecuma ierobežojumu, kā arī tiks pārskatīts MK noteikumu Nr.17 33. punkta regulējums, ņemot vērā, ka PVN direktīva nenosaka vecuma ierobežojumu attiecībā uz PVN atbrīvojuma piemērošanu konkrētiem pakalpojumiem, kas cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu un ko bezpeļņas organizācijas sniedz personām, kas piedalās sporta vai fiziskās audzināšanas pasākumos.
[1] Ar 2007.gada 1.janvāri aizstāta ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
Problēmas apraksts
2. Par PVN reģistrācijas slieksni
Inflācijas ietekmē, pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina uzņēmumus PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai, no kura ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā. Līdz ar to PVN reģistrēšanas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 euro mazinātu inflācijas radītās sekas tieši uz mazajiem uzņēmumiem, kā arī atbilstu šī atbrīvojuma ieviešanas mērķim - mazināt administratīvo slogu attiecībā uz PVN piemērošanas noteikumu izpildi.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, lai atbalstītu mazos uzņēmumus un lai palielinātu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvijā, ir aicinājusi pārskatīt PVN reģistrācijas slieksni.
Inflācijas ietekmē, pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina uzņēmumus PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai, no kura ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā. Līdz ar to PVN reģistrēšanas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 euro mazinātu inflācijas radītās sekas tieši uz mazajiem uzņēmumiem, kā arī atbilstu šī atbrīvojuma ieviešanas mērķim - mazināt administratīvo slogu attiecībā uz PVN piemērošanas noteikumu izpildi.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, lai atbalstītu mazos uzņēmumus un lai palielinātu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvijā, ir aicinājusi pārskatīt PVN reģistrācijas slieksni.
Risinājuma apraksts
2. Par PVN reģistrācijas slieksni
Tā kā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta pirmajā daļā ir noteiktas tiesības iekšzemes PVN maksātājam nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 euro, ir nepieciešams precizēt minēto tiesību normu, nosakot PVN reģistrācijas slieksni 50 000 euro apmērā. Attiecīgi ir jāprecizē Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34., 77., 84., 115. un 119.pants, kuros ir atsauce uz PVN reģistrācijas slieksni 40 000 euro apmērā, aizstājot to ar PVN reģistrācijas slieksni 50 000 euro.
Tā kā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta pirmajā daļā ir noteiktas tiesības iekšzemes PVN maksātājam nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 euro, ir nepieciešams precizēt minēto tiesību normu, nosakot PVN reģistrācijas slieksni 50 000 euro apmērā. Attiecīgi ir jāprecizē Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34., 77., 84., 115. un 119.pants, kuros ir atsauce uz PVN reģistrācijas slieksni 40 000 euro apmērā, aizstājot to ar PVN reģistrācijas slieksni 50 000 euro.
Problēmas apraksts
3. Par automašīnu uzturēšanas izdevumiem
Ņemot vērā nozares pārstāvju iniciatīvu, Finanšu ministrija ir uzklausījusi nozares priekšlikumus un iespējamos risinājumus attiecībā uz automobiļiem, kuri nodokļu piemērošanai ir uzskatāmi par reprezentatīvajiem automobiļiem.
Nozares pārstāvju ieskatā ir ekonomiski nepamatoti maksāt UIN par reprezentatīvā automobiļa ekspluatācijas izdevumiem gadījumos, ja ilgstošas ekspluatācijas rezultātā reprezentatīvais automobilis ir būtiski zaudējis vērtību un tā ekspluatācijas izdevumi ir būtiski palielinājušies.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.1 daļā ir noteikts, ka no valsts budžeta maksājamās PVN summas kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma PVN summa par:
1) tādas vieglās pasažieru automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, vai tādas kravas automašīnas ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem iegādi, nomu un importu, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), ja minēto automašīnu vērtība atbilst uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai reprezentatīvā automobiļa vērtībai;
2) izmaksām, kas saistītas ar šīs daļas 1.punktā minēto automašīnu uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi).
Tā kā UIN normatīvais regulējums attiecībā uz saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumiem reprezentatīvajiem auto ir cieši saistīts ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu, ir nepieciešams pārskatīt arī PVN regulējumu atbilstoši Uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā veicamajiem grozījumiem.
Ņemot vērā nozares pārstāvju iniciatīvu, Finanšu ministrija ir uzklausījusi nozares priekšlikumus un iespējamos risinājumus attiecībā uz automobiļiem, kuri nodokļu piemērošanai ir uzskatāmi par reprezentatīvajiem automobiļiem.
Nozares pārstāvju ieskatā ir ekonomiski nepamatoti maksāt UIN par reprezentatīvā automobiļa ekspluatācijas izdevumiem gadījumos, ja ilgstošas ekspluatācijas rezultātā reprezentatīvais automobilis ir būtiski zaudējis vērtību un tā ekspluatācijas izdevumi ir būtiski palielinājušies.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.1 daļā ir noteikts, ka no valsts budžeta maksājamās PVN summas kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma PVN summa par:
1) tādas vieglās pasažieru automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, vai tādas kravas automašīnas ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem iegādi, nomu un importu, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), ja minēto automašīnu vērtība atbilst uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai reprezentatīvā automobiļa vērtībai;
2) izmaksām, kas saistītas ar šīs daļas 1.punktā minēto automašīnu uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi).
Tā kā UIN normatīvais regulējums attiecībā uz saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumiem reprezentatīvajiem auto ir cieši saistīts ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu, ir nepieciešams pārskatīt arī PVN regulējumu atbilstoši Uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā veicamajiem grozījumiem.
Risinājuma apraksts
3. Par automašīnu uzturēšanas izdevumiem
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.1 daļas 2.punktā ir noteikts priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar šīs daļas 1.punktā minēto automašīnu uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi). Ņemot vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir paredzēts noteikt 60 mēnešu periodu, pēc kura beigām reģistrētais reprezentatīvā automobiļa īpašnieks vai turētājs ir tiesīgs šāda automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, līdzīgs regulējums būtu ieviešams arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi). Tādējādi Pievienotās vērības nodokļa likuma 100.panta 1.1 daļas 2.punkts ir izsakāms jaunā redakcijā paredzot, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums ir attiecināms uz izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi) un, kas rodas 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta īpašumā vai turējumā reģistrētam nodokļa maksātājam.
Tātad, ņemot vērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumu 100.panta otrajā daļā un veicamos Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumus, gadījumos, kad reprezentatīvais auto tiek izmantots gan saimnieciskās darbības vajadzībām, gan citiem mērķiem, pēc 60 mēnešu perioda, skaitot no brīža, kad auto ir reģistrēts īpašumā vai turējumā reģistrētam PVN maksātājam, būs tiesības atskaitīt priekšnodokli 50 procentu apmērā par izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu, izņemot tos gadījumus, kuri minēti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta trešajā daļā un neierobežo priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanu.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.1 daļas 2.punktā ir noteikts priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar šīs daļas 1.punktā minēto automašīnu uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi). Ņemot vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir paredzēts noteikt 60 mēnešu periodu, pēc kura beigām reģistrētais reprezentatīvā automobiļa īpašnieks vai turētājs ir tiesīgs šāda automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, līdzīgs regulējums būtu ieviešams arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi). Tādējādi Pievienotās vērības nodokļa likuma 100.panta 1.1 daļas 2.punkts ir izsakāms jaunā redakcijā paredzot, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums ir attiecināms uz izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi) un, kas rodas 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta īpašumā vai turējumā reģistrētam nodokļa maksātājam.
Tātad, ņemot vērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumu 100.panta otrajā daļā un veicamos Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumus, gadījumos, kad reprezentatīvais auto tiek izmantots gan saimnieciskās darbības vajadzībām, gan citiem mērķiem, pēc 60 mēnešu perioda, skaitot no brīža, kad auto ir reģistrēts īpašumā vai turējumā reģistrētam PVN maksātājam, būs tiesības atskaitīt priekšnodokli 50 procentu apmērā par izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu, izņemot tos gadījumus, kuri minēti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta trešajā daļā un neierobežo priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanu.
Problēmas apraksts
4. Par priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem
Lai padarītu šo normu ērtāk piemērojamu, ir nepieciešams pārskatīt reģistrētiem PVN maksātājiem zaudētā parāda sliekšņa vērtību vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN un pārskatīt atsevišķus noteiktos nosacījumus, proti, samazināt preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas termiņu un mainīt PVN summas par zaudēto parādu norādīšanas principus PVN deklarācijā.
Jāatzīmē, ka šobrīd noteiktā darījuma sliekšņa vērtība 430 euro apmērā ir spēkā jau no 2009.gada 1.decembra un tā apmērs nav atbilstošs šā brīža ekonomiskajai situācijai.
Lai nodokļu maksātājiem radītu labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi, ir nepieciešams samazināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto sešu mēnešu nesadarbošanās periodu, jo pašreizējais sešu mēnešu nesadarbošanās periods ir pārāk garš. Praksē nereti tas nozīmē, ka no zaudētā parāda rašanās brīža līdz sešu mēnešu nesadarbošanās termiņam, ir pagājis vēl garāks termiņš. Attiecīgi ir nepieciešams samazināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto termiņu, cik ilgi ir jābūt pārtrauktai sadarbībai ar sadarbības partneri.
Lai reģistrētiem PVN maksātājiem būtu iespējams ātrāk samazināt maksājamā PVN summas apmēru par zaudētā parāda summu, ir nepieciešams arī pārskatīt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 9.punktā minēto kritēriju, kas nosaka informācijas nosūtīšanas termiņu par zaudēto parādu preču vai pakalpojumu saņēmējam, proti, līdz pēctaksācijas gada 1.martam.
Nepieciešams Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta regulējumu sakārtot arī atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem lietās C-146/19 un C-335/19.
Atbilstoši spriedumam EST lietā C-146/19 nevar atteikt tiesības uz samaksāto PVN saistībā ar neatgūstamu prasījumu PVN maksātājam, ja viņš šo prasījumu nav pieteicis pret debitoru uzsāktā bankrota procedūrā, pat ja PVN maksātājs pierāda, ka, lai arī viņš minēto prasījumu būtu pieteicis, to nevarētu atgūt. Līdz ar to nav saglabājams esošais regulējums Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta piektajā daļā.
Savukārt atbilstoši spriedumam EST lietā C-335/19 turpmāk nav jāparedz nosacījums, saskaņā ar kuru PVN bāzes samazinājums ir atkarīgs no tā, ka preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas dienā, kā arī dienā pirms PVN deklarācijas koriģēšanas, lai saņemtu šo samazinājumu, parādnieks ir reģistrēts kā PVN maksātājs un attiecībā uz viņu nenotiek maksātnespējas vai likvidācijas process un ka dienu pirms PVN deklarācijas koriģēšanas kreditors joprojām ir reģistrēts kā PVN maksātājs.
Līdz ar to nav saglabājams esošais regulējums Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.pantā un ir nepieciešams paredzēt, ka preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta trešo, ceturto, piekto daļu arī pēc izslēgšanas no VID PVN maksātāju reģistra.
Lai padarītu šo normu ērtāk piemērojamu, ir nepieciešams pārskatīt reģistrētiem PVN maksātājiem zaudētā parāda sliekšņa vērtību vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN un pārskatīt atsevišķus noteiktos nosacījumus, proti, samazināt preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas termiņu un mainīt PVN summas par zaudēto parādu norādīšanas principus PVN deklarācijā.
Jāatzīmē, ka šobrīd noteiktā darījuma sliekšņa vērtība 430 euro apmērā ir spēkā jau no 2009.gada 1.decembra un tā apmērs nav atbilstošs šā brīža ekonomiskajai situācijai.
Lai nodokļu maksātājiem radītu labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi, ir nepieciešams samazināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto sešu mēnešu nesadarbošanās periodu, jo pašreizējais sešu mēnešu nesadarbošanās periods ir pārāk garš. Praksē nereti tas nozīmē, ka no zaudētā parāda rašanās brīža līdz sešu mēnešu nesadarbošanās termiņam, ir pagājis vēl garāks termiņš. Attiecīgi ir nepieciešams samazināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto termiņu, cik ilgi ir jābūt pārtrauktai sadarbībai ar sadarbības partneri.
Lai reģistrētiem PVN maksātājiem būtu iespējams ātrāk samazināt maksājamā PVN summas apmēru par zaudētā parāda summu, ir nepieciešams arī pārskatīt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 9.punktā minēto kritēriju, kas nosaka informācijas nosūtīšanas termiņu par zaudēto parādu preču vai pakalpojumu saņēmējam, proti, līdz pēctaksācijas gada 1.martam.
Nepieciešams Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta regulējumu sakārtot arī atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem lietās C-146/19 un C-335/19.
Atbilstoši spriedumam EST lietā C-146/19 nevar atteikt tiesības uz samaksāto PVN saistībā ar neatgūstamu prasījumu PVN maksātājam, ja viņš šo prasījumu nav pieteicis pret debitoru uzsāktā bankrota procedūrā, pat ja PVN maksātājs pierāda, ka, lai arī viņš minēto prasījumu būtu pieteicis, to nevarētu atgūt. Līdz ar to nav saglabājams esošais regulējums Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta piektajā daļā.
Savukārt atbilstoši spriedumam EST lietā C-335/19 turpmāk nav jāparedz nosacījums, saskaņā ar kuru PVN bāzes samazinājums ir atkarīgs no tā, ka preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas dienā, kā arī dienā pirms PVN deklarācijas koriģēšanas, lai saņemtu šo samazinājumu, parādnieks ir reģistrēts kā PVN maksātājs un attiecībā uz viņu nenotiek maksātnespējas vai likvidācijas process un ka dienu pirms PVN deklarācijas koriģēšanas kreditors joprojām ir reģistrēts kā PVN maksātājs.
Līdz ar to nav saglabājams esošais regulējums Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.pantā un ir nepieciešams paredzēt, ka preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta trešo, ceturto, piekto daļu arī pēc izslēgšanas no VID PVN maksātāju reģistra.
Risinājuma apraksts
4. Par priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem
Lai mazinātu administratīvo slogu gan PVN maksātājiem, gan VID un veicinātu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ir nepieciešams pārskatīt Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto darījumu slieksni (bez PVN), kas atbilstu ekonomiskai situācijai (šobrīd spēkā esošais slieksnis 430 euro apmērā nav mainīts no normas ieviešanas brīža), pārskatīt nosacījumu par nesadarbošanās termiņu (šobrīd spēkā ir sešu mēnešu termiņš), pārskatīt nosacījumu par informēšanas pienākumu, kā arī paredzēt iespēju PVN par zaudēto parādu atgūt, iesniedzot kārtējo PVN deklarāciju.
Līdz ar to Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.pants ir izstrādāts jaunā redakcijā, proti, ir noteikts, ka zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir 1000 euro; preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms trīs mēnešiem; ka preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības PVN summu par zaudēto parādu norādīt, iesniedzot jebkuru (kārtējo) PVN deklarāciju. Vienlaikus ir noteikts, ka preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, piemērojot minētā likuma 105. panta nosacījumus, gadījumā, ja tas ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra, PVN summu par zaudēto parādu norāda PVN deklarācijā par pēdējo taksācijas periodu.
Lai mazinātu regulējuma interpretācijas iespējas, likumprojekta 7.pantā (attiecībā uz 105.panta pirmo daļu, kas ir izveidota kā jauna daļa un daļēji aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta otro daļu) ir skaidrots, kāds parāds tiek uzskatīts par zaudēto parādu un kurš tieši ir zaudētā parāda rašanās brīdis.
Likumprojekta 7.pantā (attiecībā uz 105.panta otro un septīto daļu, kas izteiktas jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmo un trešo daļu), ievērojot šī brīža ekonomisko situāciju un ņemot vērā fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, ir paredzēts, ka zaudētā parāda vērtības slieksnis vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir paaugstināts uz 1000 euro. Tāpat arī likumprojekta 7.pantā (attiecībā uz 105.panta otro daļu, kas izteikta jaunā redakcijā) ir saglabāts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 8.punktā minētais nosacījums, ka reģistrētam PVN maksātājam pirms priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanas ir pienākums nodrošināt, ka tiek veiktas parādu piedziņas un atgūšanas darbības zaudētā parāda atgūšanai, kuras ir pierādāmas, gadījumā, ja nodokļu administrācijas ieskatā tādas būtu jāuzrāda. Lai arī katrs nodokļu maksātājs var patstāvīgi izlemt to, kādas tieši darbības/pasākumus parāda piedziņai un atgūšanai tas veiks un kādos termiņos, par šādām pierādāmām darbībām var tikt uzskatītas, piemēram, sarakste ar parādnieku, nosūtīts lūgums, atgādinājums vai brīdinājums u.tml. Savukārt nosacījumi, kuriem jābūt izpildītiem, lai reģistrēts PVN maksātājs varētu izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības kopumā netiek mainīti un atbilst šobrīd spēkā esošajiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas nosacījumiem, izņemot šīs daļas 6. un 9.punktu.
Lai norma būtu skaidra, saprotama un pēc iespējas ērtāk piemērojama bez interpretācijas iespējām, likumprojekta 7.pantā (attiecībā uz 105.panta trešo daļu, kas izteikta jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 9.punktu) ir saglabāta prasība, ka preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam pēc 105.panta otrās daļas nosacījumu izpildes, ir jānosūta preču vai pakalpojumu saņēmējam, informācija par to, ka attiecīgais parāds Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu.
Lai padarītu šo normu ērtāk piemērojamu reģistrētiem PVN maksātājiem, ir rasts atbalsts kā ātrākā laika posmā atgūt PVN par zaudētā parāda apmēru un ar likumprojekta 7.pantu (attiecībā uz 105.panta ceturto daļu, kas izteikta jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta sesto daļu) ir noteikts, ka preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības PVN summu par zaudēto parādu norādīt, iesniedzot kārtējo PVN deklarāciju.
Lai vienkāršotu nosacījumus par preču vai pakalpojuma saņēmēja no valsts budžeta atskaitītās priekšnodokļa summas par nesamaksāto zaudēto parādu iekļaušanu un aprēķināšanu deklarācijā, tiek izteikta jaunā redakcijā esošā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta astotā daļa (likumprojekta 7.pants attiecībā uz 105.panta piekto daļu) un izslēgta esošā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta devītā daļa. Jo pēc būtības ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta astotās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, tajā jau ir iekļauts PVN maksātāja deklarēšanas un maksāšanas pienākums.
Likumprojekta 7.pantā iekļautie 105.panta sestās, septītās un astotās daļas nosacījumi attiecīgi atbilst šobrīd spēkā esošajiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta 2.1 daļas, trešās daļas un ceturtās daļas nosacījumiem, izņemot izmaiņas likumprojekta 7.pantā attiecībā uz 105.panta septīto daļu, kā jau iepriekš anotācijā skaidrots, attiecībā uz zaudētā parāda vērtības slieksni vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN, kurš paaugstināts uz 1000 euro.
Lai Pievienotās vērtības nodokļa likuma norma par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām zaudētajiem parādiem būtu atbilstoša EST spriedumam lietā C-146/19, ar likumprojekta 7.pantu (attiecībā uz 105.panta devīto daļu, kas izteikta jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta piekto daļu) ir svītrots palīgteikums - “kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru”, tādā veidā nodrošinot, ka tiek atvieglota maksātnespējas procesa gadījuma kārtība, nosakot zaudēto parādu atgūšanu jau uzsākot maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesu (arī ārpustiesas kārtībā).
Savukārt atbilstoši EST spriedumam lietā C-335/19 ar likumprojekta 7.pantu (attiecībā uz 105.panta desmito daļu, kas izteikta jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta vienpadsmito daļu) ir paredzētas preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu arī pēc izslēgšanas no VID PVN maksātāju reģistra.
Ar likumprojekta 7.pantu (attiecībā uz 105.panta vienpadsmito daļu, kas izveidota kā jauna daļa) tiek paredzēts, ka gadījumos, ja preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs atjauno sadarbību ar atbilstošo preču vai pakalpojuma saņēmēju, kurš ir fiziska persona, tad reģistrētam PVN maksātājam ir pienākums tajā taksācijas periodā, kurā ir atsākta sadarbība, iemaksāt valsts budžetā PVN summu par iepriekšējos taksācijas periodos atskaitīto zaudētā parāda PVN summu.
Tāpat ar likumprojekta 7.pantu (attiecībā uz 105.panta divpadsmito daļu, kas izteikta jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta divpadsmito daļu) atbilstoši tiek precizēts preču vai pakalpojumu saņēmēja, kurš ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra, pienākums, nosakot, ka tam 20 dienu laikā no izslēgšanas brīža jāatmaksā valsts budžetā iepriekš atskaitītā priekšnodokļa summa par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot PVN deklarāciju par pēdējo taksācijas periodu.
Šobrīd VID saskaņā ar riska analīzes rezultātiem par aktuālo taksācijas periodu veic preventīvos nodokļu administrēšanas pasākumus ar mērķi pārbaudīt nodokļu maksātāja PVN deklarācijas priekšnodoklī uzrādītās zaudēto parādu summas atbilstību darījumu partnera deklarētajai summai. Ja, veicot preventīvos pasākumus, tiek konstatēts, ka PVN deklarācijā ir deklarēti zaudētie parādi, bet darījuma partneris nav norādījis un atmaksājis valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, VID darījumu partnerim lūdz paskaidrot par iemaksas neveikšanu. Savukārt pašam nodokļu maksātājam tiek pieprasīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.pantā noteiktie dokumenti, lai pārliecinātos par priekšnodokļa atskaitīšanas pamatotību par zaudētajiem parādiem. Tādējādi šobrīd spēkā esošajā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta divpadsmitajā daļā noteiktie VID pienākumi faktiski neatbilst tām darbībām un procesiem, kādos VID preventīvi pārbauda un kontrolē zaudēto parādu summu atbilstības, līdz ar to ir nepieciešams izslēgt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta divpadsmitajā daļā noteikto informēšanas pienākumu VID.
Likumprojekta 7.pantā iekļautās 105.panta trīspadsmitās un četrpadsmitās daļas prasības attiecībā uz situāciju kā jārīkojas preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam, ja zaudētais parāds pilnīgi vai daļēji atgūts, ir saglabātas atbilstoši šobrīd spēkā esošajām prasībām, kas noteiktas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā.
Lai PVN maksātājiem būtu viennozīmīgi saprotams jaunā regulējuma piemērošanas periods, ir nepieciešams pārejas noteikumos atrunāt, ka likumprojekta 7.pantā iekļautie grozījumi attiecībā uz 105.panta otrajā daļā noteikto zaudētā parāda vērtību vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam (t.i. 1000 euro) ir attiecināmi par tiem PVN rēķiniem, kas izrakstīti sākot ar 2024.gada 1.janvāri.
Lai mazinātu administratīvo slogu gan PVN maksātājiem, gan VID un veicinātu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ir nepieciešams pārskatīt Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto darījumu slieksni (bez PVN), kas atbilstu ekonomiskai situācijai (šobrīd spēkā esošais slieksnis 430 euro apmērā nav mainīts no normas ieviešanas brīža), pārskatīt nosacījumu par nesadarbošanās termiņu (šobrīd spēkā ir sešu mēnešu termiņš), pārskatīt nosacījumu par informēšanas pienākumu, kā arī paredzēt iespēju PVN par zaudēto parādu atgūt, iesniedzot kārtējo PVN deklarāciju.
Līdz ar to Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.pants ir izstrādāts jaunā redakcijā, proti, ir noteikts, ka zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir 1000 euro; preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms trīs mēnešiem; ka preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības PVN summu par zaudēto parādu norādīt, iesniedzot jebkuru (kārtējo) PVN deklarāciju. Vienlaikus ir noteikts, ka preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, piemērojot minētā likuma 105. panta nosacījumus, gadījumā, ja tas ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra, PVN summu par zaudēto parādu norāda PVN deklarācijā par pēdējo taksācijas periodu.
Lai mazinātu regulējuma interpretācijas iespējas, likumprojekta 7.pantā (attiecībā uz 105.panta pirmo daļu, kas ir izveidota kā jauna daļa un daļēji aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta otro daļu) ir skaidrots, kāds parāds tiek uzskatīts par zaudēto parādu un kurš tieši ir zaudētā parāda rašanās brīdis.
Likumprojekta 7.pantā (attiecībā uz 105.panta otro un septīto daļu, kas izteiktas jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmo un trešo daļu), ievērojot šī brīža ekonomisko situāciju un ņemot vērā fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, ir paredzēts, ka zaudētā parāda vērtības slieksnis vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir paaugstināts uz 1000 euro. Tāpat arī likumprojekta 7.pantā (attiecībā uz 105.panta otro daļu, kas izteikta jaunā redakcijā) ir saglabāts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 8.punktā minētais nosacījums, ka reģistrētam PVN maksātājam pirms priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanas ir pienākums nodrošināt, ka tiek veiktas parādu piedziņas un atgūšanas darbības zaudētā parāda atgūšanai, kuras ir pierādāmas, gadījumā, ja nodokļu administrācijas ieskatā tādas būtu jāuzrāda. Lai arī katrs nodokļu maksātājs var patstāvīgi izlemt to, kādas tieši darbības/pasākumus parāda piedziņai un atgūšanai tas veiks un kādos termiņos, par šādām pierādāmām darbībām var tikt uzskatītas, piemēram, sarakste ar parādnieku, nosūtīts lūgums, atgādinājums vai brīdinājums u.tml. Savukārt nosacījumi, kuriem jābūt izpildītiem, lai reģistrēts PVN maksātājs varētu izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības kopumā netiek mainīti un atbilst šobrīd spēkā esošajiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas nosacījumiem, izņemot šīs daļas 6. un 9.punktu.
Lai norma būtu skaidra, saprotama un pēc iespējas ērtāk piemērojama bez interpretācijas iespējām, likumprojekta 7.pantā (attiecībā uz 105.panta trešo daļu, kas izteikta jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas 9.punktu) ir saglabāta prasība, ka preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam pēc 105.panta otrās daļas nosacījumu izpildes, ir jānosūta preču vai pakalpojumu saņēmējam, informācija par to, ka attiecīgais parāds Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu.
Lai padarītu šo normu ērtāk piemērojamu reģistrētiem PVN maksātājiem, ir rasts atbalsts kā ātrākā laika posmā atgūt PVN par zaudētā parāda apmēru un ar likumprojekta 7.pantu (attiecībā uz 105.panta ceturto daļu, kas izteikta jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta sesto daļu) ir noteikts, ka preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības PVN summu par zaudēto parādu norādīt, iesniedzot kārtējo PVN deklarāciju.
Lai vienkāršotu nosacījumus par preču vai pakalpojuma saņēmēja no valsts budžeta atskaitītās priekšnodokļa summas par nesamaksāto zaudēto parādu iekļaušanu un aprēķināšanu deklarācijā, tiek izteikta jaunā redakcijā esošā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta astotā daļa (likumprojekta 7.pants attiecībā uz 105.panta piekto daļu) un izslēgta esošā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta devītā daļa. Jo pēc būtības ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta astotās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, tajā jau ir iekļauts PVN maksātāja deklarēšanas un maksāšanas pienākums.
Likumprojekta 7.pantā iekļautie 105.panta sestās, septītās un astotās daļas nosacījumi attiecīgi atbilst šobrīd spēkā esošajiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta 2.1 daļas, trešās daļas un ceturtās daļas nosacījumiem, izņemot izmaiņas likumprojekta 7.pantā attiecībā uz 105.panta septīto daļu, kā jau iepriekš anotācijā skaidrots, attiecībā uz zaudētā parāda vērtības slieksni vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN, kurš paaugstināts uz 1000 euro.
Lai Pievienotās vērtības nodokļa likuma norma par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām zaudētajiem parādiem būtu atbilstoša EST spriedumam lietā C-146/19, ar likumprojekta 7.pantu (attiecībā uz 105.panta devīto daļu, kas izteikta jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta piekto daļu) ir svītrots palīgteikums - “kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru”, tādā veidā nodrošinot, ka tiek atvieglota maksātnespējas procesa gadījuma kārtība, nosakot zaudēto parādu atgūšanu jau uzsākot maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesu (arī ārpustiesas kārtībā).
Savukārt atbilstoši EST spriedumam lietā C-335/19 ar likumprojekta 7.pantu (attiecībā uz 105.panta desmito daļu, kas izteikta jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta vienpadsmito daļu) ir paredzētas preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu arī pēc izslēgšanas no VID PVN maksātāju reģistra.
Ar likumprojekta 7.pantu (attiecībā uz 105.panta vienpadsmito daļu, kas izveidota kā jauna daļa) tiek paredzēts, ka gadījumos, ja preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs atjauno sadarbību ar atbilstošo preču vai pakalpojuma saņēmēju, kurš ir fiziska persona, tad reģistrētam PVN maksātājam ir pienākums tajā taksācijas periodā, kurā ir atsākta sadarbība, iemaksāt valsts budžetā PVN summu par iepriekšējos taksācijas periodos atskaitīto zaudētā parāda PVN summu.
Tāpat ar likumprojekta 7.pantu (attiecībā uz 105.panta divpadsmito daļu, kas izteikta jaunā redakcijā, aizstājot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta divpadsmito daļu) atbilstoši tiek precizēts preču vai pakalpojumu saņēmēja, kurš ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra, pienākums, nosakot, ka tam 20 dienu laikā no izslēgšanas brīža jāatmaksā valsts budžetā iepriekš atskaitītā priekšnodokļa summa par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot PVN deklarāciju par pēdējo taksācijas periodu.
Šobrīd VID saskaņā ar riska analīzes rezultātiem par aktuālo taksācijas periodu veic preventīvos nodokļu administrēšanas pasākumus ar mērķi pārbaudīt nodokļu maksātāja PVN deklarācijas priekšnodoklī uzrādītās zaudēto parādu summas atbilstību darījumu partnera deklarētajai summai. Ja, veicot preventīvos pasākumus, tiek konstatēts, ka PVN deklarācijā ir deklarēti zaudētie parādi, bet darījuma partneris nav norādījis un atmaksājis valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, VID darījumu partnerim lūdz paskaidrot par iemaksas neveikšanu. Savukārt pašam nodokļu maksātājam tiek pieprasīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.pantā noteiktie dokumenti, lai pārliecinātos par priekšnodokļa atskaitīšanas pamatotību par zaudētajiem parādiem. Tādējādi šobrīd spēkā esošajā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta divpadsmitajā daļā noteiktie VID pienākumi faktiski neatbilst tām darbībām un procesiem, kādos VID preventīvi pārbauda un kontrolē zaudēto parādu summu atbilstības, līdz ar to ir nepieciešams izslēgt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta divpadsmitajā daļā noteikto informēšanas pienākumu VID.
Likumprojekta 7.pantā iekļautās 105.panta trīspadsmitās un četrpadsmitās daļas prasības attiecībā uz situāciju kā jārīkojas preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam, ja zaudētais parāds pilnīgi vai daļēji atgūts, ir saglabātas atbilstoši šobrīd spēkā esošajām prasībām, kas noteiktas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā.
Lai PVN maksātājiem būtu viennozīmīgi saprotams jaunā regulējuma piemērošanas periods, ir nepieciešams pārejas noteikumos atrunāt, ka likumprojekta 7.pantā iekļautie grozījumi attiecībā uz 105.panta otrajā daļā noteikto zaudētā parāda vērtību vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam (t.i. 1000 euro) ir attiecināmi par tiem PVN rēķiniem, kas izrakstīti sākot ar 2024.gada 1.janvāri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kas izmanto likumā minētos pakalpojumus - sporta, bērnu nometnes.
Ietekmes apraksts
Maksa par sporta nodarbībām, ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā minētos nosacījumus, netiks aplikta ar PVN.
Juridiskās personas
- Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājumi.
- Personas, kas organizē bērnu nometnes, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā.
- Reģistrēti PVN maksātāji, kuru veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība 12 mēnešu laikā ir robežās no 40 000 līdz 50 000 euro.
- Reģistrēti PVN maksātāji, kas iegādājas reprezentatīvo auto.
- Reģistrēti PVN maksātāji, kas izmanto regulējumu par priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem.
Ietekmes apraksts
Dalības maksa par piedalīšanos sporta sacensībās un maksa par sporta nodarbībām, ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā minētos nosacījumus, netiks aplikta ar PVN.
Reģistrētiem PVN maksātājiem, kuru veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība 12 mēnešu laikā ir līdz 50 000 euro, ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.
Mainīti priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi par reprezentatīvā auto uzturēšanas izdevumiem, kas rodas 60 mēnešu periodā no auto iegādes un reģistrācijas brīža.
Nepieciešams mainīt atsevišķus nosacījumus attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem, kā arī to atspoguļošanas pamatprincipus PVN deklarācijā.
Reģistrētiem PVN maksātājiem, kuru veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība 12 mēnešu laikā ir līdz 50 000 euro, ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.
Mainīti priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi par reprezentatīvā auto uzturēšanas izdevumiem, kas rodas 60 mēnešu periodā no auto iegādes un reģistrācijas brīža.
Nepieciešams mainīt atsevišķus nosacījumus attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem, kā arī to atspoguļošanas pamatprincipus PVN deklarācijā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ar grozījumiem regulējumā par PVN sliekšņa paaugstināšanu, priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumu maiņu saistībā ar reprezentatīvā auto uzturēšanas izdevumiem, kā arī priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem tiek mazināts administratīvais slogs nodokļu maksātājiem un veicināta uzņēmējdarbības vides sakārtošana.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Ar grozījumiem regulējumā par PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšanu un priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem tiek mazināts administratīvais slogs nodokļu maksātājiem un veicināta uzņēmējdarbības vides sakārtošana.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek nodrošinātas tiesības preču piegādātājam vai pakalpojuma sniedzējam samazināt valsts budžetā maksājamo PVN par zaudētā parāda PVN summu, proti, norakstīt (nokoriģēt) no darījuma partnera puses nesamaksāto PVN, tādējādi samazinot daļu no zaudētā parāda un vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 793 249 451
0
3 975 038 869
-5 010 000
4 219 135 182
-5 010 000
-5 010 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 793 249 451
0
3 975 038 869
-5 010 000
4 219 135 182
-5 010 000
-5 010 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 793 249 451
0
3 975 038 869
0
4 219 135 182
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
3 793 249 451
0
3 975 038 869
0
4 219 135 182
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-5 010 000
0
-5 010 000
-5 010 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-5 010 000
0
-5 010 000
-5 010 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-5 010 000
-5 010 000
-5 010 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
-5 010 000
-5 010 000
-5 010 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Kopējā ietekme uz PVN budžeta ieņēmumiem ir novērtēta ‑5 010 000 euro apmērā no 2024.gada ik gadu (skat. tabulā), t.sk.:
1) Paaugstinot PVN reģistrācijas slieksni no 40 000 euro līdz 50 000 euro, ir novērtēta fiskālā ietekme uz PVN budžeta ieņēmumiem ‑ 4 600 000 euro apmērā gadā.
2) Paaugstinot zaudēto parādu darījuma vērtības slieksni no 430 euro uz 1000 euro bez PVN, ir novērtēta fiskālā ietekme uz PVN budžeta ieņēmumiem ‑ 200 000 euro apmērā gadā. Savukārt paaugstinot minēto slieksni, VID informatīvajām sistēmām papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami.
3) Fiskālā ietekme no PVN atbrīvojuma piemērošanas sporta nodarbībām tiek vērtēta - 210 000 euro gadā. Fiskālā ietekme tika novērtēta, analizējot biedrību un nodibinājumu saimniecisko darbību, kuru saimnieciskās darbības pamatdarbības veids pēc VID rīcībā esošās informācijas atbilst NACE 2.red. kodam 93.1 (Sporta nodarbības).
1) Paaugstinot PVN reģistrācijas slieksni no 40 000 euro līdz 50 000 euro, ir novērtēta fiskālā ietekme uz PVN budžeta ieņēmumiem ‑ 4 600 000 euro apmērā gadā.
2) Paaugstinot zaudēto parādu darījuma vērtības slieksni no 430 euro uz 1000 euro bez PVN, ir novērtēta fiskālā ietekme uz PVN budžeta ieņēmumiem ‑ 200 000 euro apmērā gadā. Savukārt paaugstinot minēto slieksni, VID informatīvajām sistēmām papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami.
3) Fiskālā ietekme no PVN atbrīvojuma piemērošanas sporta nodarbībām tiek vērtēta - 210 000 euro gadā. Fiskālā ietekme tika novērtēta, analizējot biedrību un nodibinājumu saimniecisko darbību, kuru saimnieciskās darbības pamatdarbības veids pēc VID rīcībā esošās informācijas atbilst NACE 2.red. kodam 93.1 (Sporta nodarbības).
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms
Cita informācija
1) Paredzētais valsts pamatbudžeta ieņēmumu samazinājums 2024., 2025. un 2026. gadam tiks iesniegts Saeimā likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” pavadošo likumprojektu paketē un iekļauts prognozēs.
2) Mainot priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu attiecībā uz izmaksām reprezentatīvo automobiļu uzturēšanas izdevumiem ir novērtēta fiskālā ietekme uz PVN budžeta ieņēmumiem ‑629 000 euro apmērā 2024. gadā, ‑596 000 euro apmērā 2025. gadā un ‑133 000 euro apmērā 2026. gadā. Šī fiskālā ietekme ir skatāma grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā kontekstā, ko ir paredzēts iekļaut valsts budžeta 2024. gadam likumprojektu paketē un kas ir vienā pakā ar 27.04.2023. grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (fiskālā ietekme jau ir iekļauta prognozēs).
2) Mainot priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu attiecībā uz izmaksām reprezentatīvo automobiļu uzturēšanas izdevumiem ir novērtēta fiskālā ietekme uz PVN budžeta ieņēmumiem ‑629 000 euro apmērā 2024. gadā, ‑596 000 euro apmērā 2025. gadā un ‑133 000 euro apmērā 2026. gadā. Šī fiskālā ietekme ir skatāma grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā kontekstā, ko ir paredzēts iekļaut valsts budžeta 2024. gadam likumprojektu paketē un kas ir vienā pakā ar 27.04.2023. grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (fiskālā ietekme jau ir iekļauta prognozēs).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. MK noteikumi Nr.17
Pamatojums un apraksts
Tiks sagatavoti grozījumi MK noteikumos Nr.17 un to 29. punkts tiks izteikts jaunā redakcijā, precizējot 29.1.apakšpunkta terminoloģiju un saglabājot 29.3. apakšpunkta regulējuma būtību, svītrojot vecuma ierobežojumu, kā arī tiks pārskatīts MK noteikumu Nr.17 33. punkta regulējums, ņemot vērā, ka PVN direktīva nenosaka vecuma ierobežojumu attiecībā uz PVN atbrīvojuma piemērošanu konkrētiem pakalpojumiem, kas cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu un ko bezpeļņas organizācijas sniedz personām, kas piedalās sporta vai fiziskās audzināšanas pasākumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32006L0112
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2006. gada 28 novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2006. gada 28 novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
132.panta 1.punkta “m” apakšpunkts
Likumprojekta 1.pants (Pievienotās vērtības nodokļa likuma
52.panta pirmās daļas 14.1, 14.2 un 14.3 punkts)
52.panta pirmās daļas 14.1, 14.2 un 14.3 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
395.panta 2. un 3.punkts
Likumprojekta 1., 3., 4., 5., 8. un 9.pants
(PVN likuma 34. panta desmitā daļa, 59.panta pirmā daļa, 77.pants, 84.panta vienpadsmitā daļa, 115.panta pirmās daļas 1.punkts un piektā daļa, 119.panta otrā daļa)
(PVN likuma 34. panta desmitā daļa, 59.panta pirmā daļa, 77.pants, 84.panta vienpadsmitā daļa, 115.panta pirmās daļas 1.punkts un piektā daļa, 119.panta otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Pamatojoties uz PVN direktīvas 395.pantu, ar nolūku vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru, Latvijas Republikai ir tiesības lūgt atļaut piemērot atkāpi no PVN direktīvas 287.panta. Līdz 2023.gada 1.decembrim ir plānots sagatavot un iesniegt atkāpes pieprasījumu Eiropas Komisijai.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācija, Latvijas Pilsoniskās alianse, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija, Biedrība "Auto asociācija", Ārvalstu investoru padome LatvijāCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
1. 2021.gada 3.septembra sanāksmē kopā ar Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas, Latvijas Pilsoniskās alianses, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas pārstāvjiem tika pārrunāta PVN direktīvas 132.panta regulējuma būtība un Latvijā pastāvošā prakse. Attiecībā uz PVN direktīvas 132.panta “m” apakšpunkta regulējumu Finanšu ministrija izteica viedokli par MK noteikumu Nr.17 29.punkta būtības ietveršanu Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.pantā, paredzot atsevišķu regulējumu attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem, kas cieši saistīti ar sportu. Iebildumi no nevalstiskām organizācijām netika saņemti.
2.Attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas regulējuma grozījumiem par reprezentatīvo automašīnu uzturēšanas izdevumiem tika saņemti biedrības “Auto asociācija” priekšlikumi, kas apspriesti sanāksmēs un iekļauti projektā.
3.Izstrādājot grozījumus attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem, 2020.gadā (t.i., Covid-19 pandēmijas laikā) notika diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Nodokļu konsultantu asociāciju un Ārvalstu investoru padomi Latvijā) un atsevišķu nozaru nodokļu maksātāju pārstāvjiem, kā rezultātā ir ņemti vērā vairāki ieteikumi un priekšlikumi par to, kā normu uzlabot, padarīt efektīvāku un ērtāk piemērojamu.
2.Attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas regulējuma grozījumiem par reprezentatīvo automašīnu uzturēšanas izdevumiem tika saņemti biedrības “Auto asociācija” priekšlikumi, kas apspriesti sanāksmēs un iekļauti projektā.
3.Izstrādājot grozījumus attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem, 2020.gadā (t.i., Covid-19 pandēmijas laikā) notika diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Nodokļu konsultantu asociāciju un Ārvalstu investoru padomi Latvijā) un atsevišķu nozaru nodokļu maksātāju pārstāvjiem, kā rezultātā ir ņemti vērā vairāki ieteikumi un priekšlikumi par to, kā normu uzlabot, padarīt efektīvāku un ērtāk piemērojamu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi