Anotācija

Ievērojot to, ka likumdevējs Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrajā daļā ir ietvēris pilnvarojumu Ministru kabinetam normā ietvertā regulējuma izpildes nodrošināšanai izdot ārēju normatīvo aktu – noteikumus, nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus.

Izpildot Ministru kabinetam doto pilnvarojumu – noteikt termiņu, cik ilgi amatpersonām aprēķinātais atalgojums ir publiskots iestādes tīmekļvietnē, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz, ka iestādes publiskotā informācija par amatpersonai iepriekšējā mēnesī aprēķināto atalgojumu tīmekļvietnē ir pieejama vienu mēnesi – līdz brīdim, kad tiek publiskota nākamā informācija par amatpersonai aprēķināto atalgojumu.

Tā kā tieši Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka iestādes amatpersonām aprēķināto atalgojumu katru mēnesi publisko, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto atalgojumu, tad:

Pirmkārt, regulējums attiecas uz visām iestādēm, uz kurām attiecas Valsts pārvaldes iekārtas likums.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 3. punktam iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 1. punktam publiska persona ir Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas.

Otrkārt, aprēķinātais atalgojums publicējams par amatpersonām Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, proti, par fiziskām personām, kuras vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir pilnvarotas pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 8. punkts).
Attiecīgi, kas ir "pārvaldes lēmums", tiek skaidrots Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 7. punktā, proti, pārvaldes lēmums ir individuāls tiesību akts, kas vērsts uz tiesisku seku nodibināšanu, grozīšanu, konstatēšanu vai izbeigšanu valsts pārvaldes jomā. Pārvaldes lēmums regulē konkrētas publiski tiesiskas attiecības ar citu iestādi vai amatpersonu (rīkojums u.c.) vai privātpersonu (it īpaši — administratīvais akts). Iekšējs lēmums, kas dienesta vai darba attiecību ietvaros vērsts uz pārvaldes lēmuma sagatavošanu, procesuālo virzību vai citādu iestādes iekšējo darbību, nav pārvaldes lēmums.
Vienlaikus norādāms, ka nav tiesiska pamata attiecināt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrajā daļā ietverto regulējumu uz visām valsts amatpersonām, kuras norādītas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un par kurām sniegtas ziņas Valsts ieņēmumu dienestam, iesniedzot valsts amatpersonu sarakstus, jo ne visas valsts amatpersonas ir pilnvarotas pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu, piemēram, valsts civildienesta ierēdnis, kurš tikai un vienīgi izstrādā normatīvos aktus, ir valsts amatpersona atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 17. punktam, bet nav amatpersona Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jo nepieņem un nesagatavo pārvaldes lēmumus.
Ievērojot minēto, tā kā iestādes vadītājs pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus, kā arī nosaka iestādes amatpersonu un darbinieku pienākumus, tad katras iestādes vadītāja atbildībā ir noteikt, kuri nodarbinātie (amatpersonas un darbinieki) ir vispārīgi vai konkrētajā gadījumā pilnvaroti pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu attiecīgajā iestādē un attiecīgi, par kuriem publicējama Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrajā daļā norādītā informācija.

Norādāms, ka Valsts kanceleja ir lūgusi normas pieņēmējam (Saeimai) sniegt skaidrojumu par Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrās daļas grozījumu mērķi, tostarp normas mērķgrupas tvērumu.
Ievērojot minēto, saņemts šāds skaidrojums no Saeimas Juridiskā biroja:
“No priekšlikuma iesniedzējas skaidrojuma Saeimas 2024. gada 14. novembra sēdē attiecībā uz normas tvērumu var secināt, ka viņa vēlējusies, lai Likuma 92. panta otrās daļas prasība par atalgojuma publiskošanu attiektos tikai uz tām personām, kuras iestādē ir pilnvarotas pieņemt lēmumus.
Tomēr, pēc Juridiskā biroja ieskata, nozīme ir arī tam, ka attiecīgie priekšlikumi par amatpersonu atalgojuma publiskošanu ir iesniegti tieši Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Tādējādi Jūs interesējošās normas saturs noskaidrojams, to aplūkojot kopsakarā ar citām Likuma normām.
Vēlamies norādīt, ka termina „amatpersona” saturs Likumā jau ir atklāts. Proti, saskaņā ar Likuma 1. panta 8. punktu par amatpersonu uzskata fizisko personu, kura vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir pilnvarota pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu. Savukārt atbilde uz to, ko saprast ar termina ”amatpersona” skaidrojumā ietverto norādi uz pārvaldes lēmumu, rodama Likuma 1. panta 7. punktā, kas skaidro Likumā lietoto terminu „pārvaldes lēmums”: individuāls tiesību akts, kas vērsts uz tiesisku seku nodibināšanu, grozīšanu, konstatēšanu vai izbeigšanu valsts pārvaldes jomā. Pārvaldes lēmums regulē konkrētas publiski tiesiskas attiecības ar citu iestādi vai amatpersonu (rīkojums u. c.) vai privātpersonu (it īpaši – administratīvais akts). Iekšējs lēmums, kas dienesta vai darba attiecību ietvaros vērsts uz pārvaldes lēmuma sagatavošanu, procesuālo virzību vai citādu iestādes iekšējo darbību, nav pārvaldes lēmums.
Attiecībā uz Likuma 92. panta otrajā daļā lietoto terminu “iestāde”, tā saturs minētās normas izpratnē atbilst Likuma 1. panta 3. punktā ietvertajam termina „iestāde” skaidrojumam.”


Treškārt, ievērojot to, ka ne Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ne Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā nav sniegts termina "atalgojums" skaidrojums, bet šis termins tiek izmantots Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām", tas ir, kodā 1100 "Atalgojums" uzskaita amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu (darba algu), piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Mēnešalgu (darba algu) uzskaita visām iestādes personāla sarakstā esošajām amatpersonām (darbiniekiem), kā arī citām fiziskajām personām, izņemot saimnieciskās darbības veicējus. Kodā 1100 "Atalgojums" ietilpst:
1110 – mēnešalga;
1140 – piemaksas, prēmijas un naudas balvas;
1141 – piemaksa par nakts darbu;
1142 – samaksa par virsstundu darbu un darbu svētku dienās;
1143 – piemaksas par speciālo dienesta pakāpi un diplomātisko rangu;
1144 – piemaksa par izdienu;
1145 – piemaksa par darbu īpašos apstākļos, speciālās piemaksas;
1146 – piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti (norādāms, ka ar 2021. gada 16. novembra likumu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā, “piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti” tika aizstāta ar “piemaksa par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā”);
1147 – piemaksa par papildu darbu;
1148 – prēmijas un naudas balvas;
1149 – citas normatīvajos aktos noteiktās piemaksas, kas nav iepriekš klasificētas;
1150 – atalgojums fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata.
Tāpat norādāms, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta nosaukumā ir lietots termins "darba samaksa" (tas ir, "92. pants. Informācija par iestādes mantu, amatpersonu un darbinieku darba samaksu"). Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 3. panta pirmo daļu darba samaksa ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas.
Ievērojot minēto, aprēķinātais atalgojums būtu saprotams kā "mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas".
Norādāms, ka iepriekš minētie noteikumi neparedz, ka termina "atalgojums" tvērumā ietilptu "pabalsti", kā arī Atlīdzības likums neparedz, ka termina "darba samaksa" tvērumā ietilptu "pabalsti", līdz ar to šāda informācija iestādes tīmekļvietnē nav publicējama. Tādējādi arī novēršot iespējamību, ka var tikt nepamatoti apstrādāti amatpersonas sensitīvie dati, tas ir, par personas ģimenes locekļa veselību (izmaksātais pabalsts par bērnu ar invaliditāti) vai nāvi (pabalsts ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā).

Ceturtkārt, atbilstoši pieņemtajam regulējumam (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrā daļa) tīmekļvietnē publicējams "aprēķinātais" (bruto) atalgojums.
Vienlaikus norādāms, ka, ja amatpersona ir ilgstošā prombūtnē un par attiecīgo mēnesi tai nav aprēķināts atalgojums, tad tās vārds, uzvārds, amats nebūtu jāpublicē. Tādējādi arī mazinot risku, ka tiek apstrādāti amatpersonas sensitīvie dati.

Piektkārt, norādāms, ka iestādes amatpersonām aprēķināto atalgojumu publicē, ja likums nenosaka citādi.
Ievērojot minēto, un to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumu Nr. 225 "Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām" 1.¹ punktu valsts vai pašvaldības institūcijas tīmekļvietnē aizliegts publiskot informāciju par atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru karavīriem, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Drošības policijas (šobrīd – Valsts drošības dienesta) un Iekšējās drošības biroja amatpersonām, (darbiniekiem), kā arī amatpersonām (darbiniekiem), kuras operatīvās darbības subjektu īpaši pilnvarotās struktūrvienībās tieši veic operatīvās darbības pasākumus speciālās procesuālās aizsardzības nodrošināšanai vai veic speciālās izmeklēšanas darbības, izmantojot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, tad par šīm amatpersonām nav arī tiesiska pamata publicēt informāciju par aprēķināto atalgojumu.
Tāpat ņemams vērā, ka saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 27. pantu papildus citiem normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem Ārlietu ministrija, pamatojoties uz kompetentas valsts drošības iestādes atzinumu, var nepublicēt vai neizsniegt privātpersonām ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un Ārlietu ministrijas personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, amatu sarakstiem, amata pienākumiem, atalgojumu, komandējumiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu, ja to izpaušana var kaitēt Latvijas valsts interesēm, tai skaitā ārpolitiskajām interesēm, vai Ārlietu ministrijas darbībai un tās nodarbināto drošībai.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka iestādes publiskotā informācija par amatpersonai aprēķināto atalgojumu par iepriekšējo mēnesi tīmekļvietnē ir pieejama vienu mēnesi – līdz brīdim, kad tiek publiskota nākamā informācija par amatpersonai aprēķināto atalgojumu.
Piemēram, ja par janvāri amatpersonai aprēķinātais atalgojums tiek publicēts 5. februārī tad, publicējot amatpersonai aprēķināto atalgojumu par februāra mēnesi 5. martā, iepriekš publicētā datne par janvārī amatpersonai aprēķināto atalgojumu tiek dzēsta.
Minētais nodrošinātu samērīgumu starp valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atklātību un caurskatāmību, kas īpaši tika uzsvērts Saeimas 2024. gada 14. novembra sēdē, pieņemot likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" (reģ. Nr. 525/Lp14) trešajā, galīgajā, lasījumā, un amatpersonas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
Tāpat šāds regulējums mazinātu un ierobežotu iespēju, ka amatpersonu personas dati tiktu nesamērīgi ilgi apstrādāti. Tostarp ņemams vērā, ka jau 2017. gadā Latvijas Valsts prezidenta 2017. gada 30. jūnija vēstulē Nr. 302, ar kuru tika lūgta likuma "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" (reģ. Nr. 577/Lp12) otrreizēja caurlūkošana, tika norādīts, ka:
"Aizvien pieaugot saskarsmes digitalizācijai, personas datu vākšanas un apmaiņas apjoms turpina palielināties, publiskā telpā pieejamie dati tiek efektīvi apstrādāti lielos apjomos, pēc dažādiem parametriem profilējot privātpersonas un veicot ar personu datu apstrādi saistītas darbības. Ar likuma 6. pantā ietverto regulējumu publisku personu institūciju amatpersonām un darbiniekiem faktiski var tikt liegta iespēja saglabāt kontroli pār saviem personas datiem, ierobežot to izmantošanu, prasīt tos mainīt vai panākt to izdzēšanu."

Vienlaikus norādāms, ka šobrīd esošajos globalizācijas apstākļos būtu vēlams, ka iestādes amatpersonām aprēķināto atalgojumu publicētu tādos formātos, kas apgrūtina automatizētu personas datu vākšanu, tādējādi mazinot iespējamību, ka personas dati tiek profilēti. Piemēram, informācija varētu tikt publicēta pdf faila veidā, kas veidots tā, lai nav automatizēti lasāms, bildes (jpg.) formātā, tā arī mazinot iespēju, ka meklētājprogrammās, piemēram, google, ievadot amatpersonas vārdu un uzvārdu, pie rezultātiem tiktu atrasta arī informācija par amatpersonai aprēķināto atalgojumu. Tāpat izvērtējams, vai tīmekļvietnē nevar uzstādīt programmatūru, kas pirms faila atvēršanas, pārbauda to, vai minēto darbību veic cilvēks, nevis bots.