Anotācija

Darba grupas ietvaros tika konstatēta problemātika ESL 28.panta sestās daļas 1.punkta nosacījumu izpildei , jo elektronisko sakaru tīklu infrastruktūra pašvaldības teritorijas plānojumā kā ilgtermiņa dokumentā parasti detalizēti nav iekļauta. Praksē vērojama pretestība no pašvaldībām un iedzīvotājiem attiecībā uz jaunu mobilo sakaru bāzes staciju būvniecību. 
Atzīmējams, ka pašvaldību teritoriju plānojumi tiek izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” , kuros iekļautās prasības ir noteiktas vispārīgi, jo teritoriju plānojumos nevar iekļaut visu informāciju par inženiertīkliem, īpaši, ņemot vērā, ka jauno pašvaldību teritorijas ir lielas. Regulējums nosaka, ka ir jāparedz visa nepieciešamā infrastruktūra, kas katram gadījumam tiek izvērtēta atkarībā no objekta un situācijas. Darba grupas ietvaros tika lemts, ka nav samērīgi prasīt visur visas inženierkomunikācijas, tāpat grafiskajā daļā nav iespējams attēlot visu informāciju, jo sakari attīstās dinamiski.
Ņemot vērā iepriekš minēto, proti, ka informāciju par infrastruktūru praksē parasti iekļauj teritoriju detālplānojumā vai lokālplānojumā, šobrīd nav iespējams piemērot ESL 28.panta sestās daļas pirmajā punktā iekļauto normu gadījumos, kad informācija par infrastruktūru ir iekļauta teritorijas lokālplānojumā. Minētās problēmas risinājums ir  grozījumu veikšana ESL, papildinot ESL 28. panta sestās daļas 1.punktu, paredzot, ka, ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības, izmaksājot vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, saskaņošanas procedūru aizstāt ar savlaicīgu nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, ja   publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība paredzēta pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentā, tostarp ilgtspējības attīstības stratēģijā, attīstības programmā, teritorijas plānojumā, lokālplānojumā, detālplānojumā.  
 

ESL projekta 1.pantā iekļautā 28. panta sestās daļas 1. punkts aiz vārda "detālplānojumā" papildināts ar vārdiem "vai lokālplānojumā". 
 

Lai veicinātu nacionālajos un ES stratēģiskajos dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, teritorijās, kurās komersantiem nav ekonomiskas intereses izvērst savu infrastruktūru, tā tiek izbūvēta ar valsts atbalstu. Eiropas Komisijas prasība ir izbūvēt elektronisko sakaru infrastruktūru, lai ikviens ieinteresētais elektronisko sakaru komersants varētu fiksētā vietā sniegt platjoslas piekļuves pakalpojumus galalietotājiem, izmantojot savu izvēlēto tehnoloģiju.  Tādējādi būtiski ir atvieglot piekļuvi  nekustamajam īpašumam, lai varētu efektīvi izmantot par publiskajiem līdzekļiem izbūvēto elektronisko sakaru infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem. Kā norādījusi nozare, tad nereti ir sastopami gadījumi, kad par publiskajiem līdzekļiem ir izbūvēta optisko kabeļu tīkla līnija, piemēram, līdz izglītības iestādei, bet nekustamā īpašuma īpašnieks atsaka vietu mobilo sakaru infrastruktūras (bāzes stacijas) izvietošanai.

Lai novērstu minēto problemātiku,  ir nosakāms regulējums, ka gadījumos, kad publiskā elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra ierīkota vai izbūvēta par publiskajiem līdzekļiem līdz konkrētai adresei, elektronisko sakaru komersantam, lai savu tīklu pieslēgtu subsidētajai infrastruktūrai, ir tiesības izmantot nepieciešamajā apjomā attiecīgo valsts un pašvaldību īpašumā esošo nekustamo īpašumu, un valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums sadarboties ar elektronisko sakaru komersantu, lai rastu risinājumu izmantot nepieciešamajā apjomā attiecīgo valsts un pašvaldību īpašumā esošo nekustamo īpašumu infrastruktūras izvietošanai.

Atzīmējams, ka minētās prasības sadarboties būtība ir vērsta uz to, lai elektronisko sakaru komersantam nepamatoti netiktu liegta piekļuve infrastruktūras (gan fiksētā tīkla, gan mobilo sakaru tīkla) izvietošanai valsts un pašvaldības nekustamajā īpašumā atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai, tādējādi nodrošinot par publiskajiem līdzekļiem izbūvētās elektronisko sakaru infrastruktūras koplietošanu, kā to paredz valsts atbalsta regulējumā noteiktie nosacījumi.

Turklāt,  2024.gada 29.aprīlī ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (Gigabitiskās infrastruktūras akts) (turpmāk – Gigabitu Regula), līdz ar to dalībvalstīm ir tieši jāpiemēro Gigabitu Regulā noteiktās prasības, tostarp attiecīgie pienākumi  tīkla operatoriem un publiskā sektora struktūrām, kurām pieder fiziskā infrastruktūra  (tostarp, ēku jumti un fasādes) vai kuras to kontrolē attiecībā uz piekļuves nodrošināšanu minētajai fiziskajai infrastruktūrai, kā arī noteikti izņēmumi.

Papildus atzīmējams, ka Gigabitu Regulas preambulā minēts, ka dalībvalstīm būtu jāmaksimalizē no publiskiem līdzekļiem pilnībā vai daļēji finansēto inženiertehnisko darbu rezultāti, izmantojot šo darbu pozitīvo ārējo ietekmi dažādās nozarēs un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas koplietot pieejamo un plānoto fizisko infrastruktūru, lai ierīkotu ļoti augstas veiktspējas tīklus.

Atbilstoši Ministru kabineta protokola Nr.23 2.2. punktam ESL ir ietverams regulējums, kas paredz papildināt 28.panta sesto daļu ar jaunu punktu, nosakot regulējumu, ja publiskais elektronisko sakaru tiek pieslēgts par publiskajiem līdzekļiem izbūvētam elektronisko  sakaru tīklam līdz konkrētai adresei valsts un pašvaldības nekustamajā īpašumā, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības, izmaksājot vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, saskaņošanas procedūru aizstāt ar savlaicīgu nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu izmaksājot vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

ESL projekta 1.pantā iekļautā 28. panta sestā daļa papildināta ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5. publiskais elektronisko sakaru tiek pieslēgts par publiskajiem līdzekļiem izbūvētam elektronisko  sakaru tīklam līdz konkrētai adresei valsts un pašvaldības nekustamajā īpašumā;".  

Lai atvieglotu elektronisko sakaru ierīkošanu gadījumos, kad publisko elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas pienākums izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem, darba grupas ietveros tika lemts par iespēju papildināt ESL 28.panta sesto daļu ar jaunu punktu. 

Tādējādi Ministru kabineta protokola Nr.23 2.2. apakšpunkts paredz papildināt 28.panta sesto daļu ar jaunu punktu, nosakot regulējumu, ja publisko elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas pienākums izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības, izmaksājot vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, saskaņošanas procedūru aizstāt ar savlaicīgu nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu izmaksājot vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

ESL projekta 1.pantā iekļautā 28. panta sestā daļa papildināta ar 6.punktu šādā redakcijā:
"6.publisko elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas pienākums izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem;".  

Pašlaik ESL 28.panta septītajā daļā ietvertais regulējums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību kā aprēķināma un izmaksājama vienreizēja atlīdzība nekustamā īpašuma īpašniekam gadījumos, kad elektronisko sakaru ierīkošanai, būvēšanai (arī pārbūvei) saskaņošanas procedūra nav nepieciešama. Pašlaik ESL 28. panta septītajā daļā Ministru kabinetam paredzētajam deleģējumam ir šaurāks tvērums, nekā ESL projekta 2.pantā ietvertajam 30. panta astotajā daļā noteiktajam tvērumam, līdz ar to no ESL ir izslēdzama 28. panta septītā daļa.
 

ESL projekta 1. pantā ietverta 28.panta septītās daļas izslēgšana:
" izslēgt septīto daļu;".

Darba grupas ietvaros tika spriests, ka sakaru nozarē kā vēl viena no būtiskākajām problēmām, kas rada nopietnu risku  Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu elektronisko sakaru  pakalpojumu nodrošināšanai, ir grūtības veikt elektronisko sakaru ierīkošanas un būvniecības projektu saskaņošanu kopīpašumā esošos nekustamajos īpašumos.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam uz kopīpašumu, kuros izdalīti dzīvokļa īpašumi, ir piemērojama Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa, kas paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, taču attiecībā uz tām daudzdzīvokļu mājām, kuras nav sadalītas dzīvokļa īpašumos (nedalīts kopīpašums), joprojām nepieciešama 100% kopīpašnieku piekrišana (Civillikuma 1068.p.).

To, ka nozarei šis ir ļoti aktuāls jautājums, liecina praksē pastāvošās problēmas saistībā ar īpašnieku saskaņojumu panākšanu. 

Ņemot vērā elektronisko sakaru pakalpojumu nozīmīgo lomu,  nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma par labu elektronisko sakaru komersantam nodibināšanas nosacījumiem būtu jābūt līdzvērtīgiem citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (ūdensapgādes, siltumapgādes, elektroapgādes jomā). Kā piemēram, Enerģētikas likuma 19.panta sestā daļa paredz, ka, ja tiek ierīkoti jauni vai paplašināti esošie energoapgādes objekti uz zemes vai dzīvojamā mājā, kas ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, šāda ierīkošana vai paplašināšana saskaņojama ar daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Darba grupas ietvaros tika izskatīts  priekšlikums veidot speciālu izņēmumu attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību nedalītā kopīpašumā (kas pieder vismaz trijiem īpašniekiem), paredzot, ka elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība jāsaskaņo ar vairāk kā  50% no kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem. Minētais regulējums būtu attiecināms ne tikai uz dzīvojamām mājām, bet arī uz citu veidu īpašumiem - biroju ēkām, tirdzniecības centriem u.c.

Minētais priekšlikums ir ļoti būtisks, lai būtu iespējams izpildīt Eiropas Savienības un nacionālajos dokumentos noteiktos stratēģiskos ambiciozos mērķus, tostarp Digitālās desmitgades politikas programmā noteikto līdz 2030. gadam nodrošināt Gigabitu savienojamību ikvienam, kā arī to, ka piekļuve internetam ir kļuvusi par cilvēka pamatvajadzību. Ņemot vērā minēto, piekļuve internetam ir nodrošināma visām personām (iedzīvotājiem) neatkarīgi no ēkas īpašumtiesību sadrumstalotības formas.  Tāpat arī sabiedrības interesēs nosakāmie atvieglojumi platjoslas elektronisko sakaru tīklu izvēršanai, ir nodrošināmi vienādi visās ēkās un būvēs, neatkarīgi no to īpašuma tiesību sadrumstalotības.

Darba grupa atbalstīja viedokli, ka, lai novērstu iepriekšminēto problēmu saistībā ar elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas vai būvniecības saskaņojumu nodrošināšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, ir nepieciešams ESL iekļaut līdzīgu regulējumu kāds ir Enerģētikas likumā, nosakot, ka kopīpašumā esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem.

 Protokola Nr.23 2.3. apakšpunkts paredz ESL regulējumu, kas novērš, ka kopīpašumā esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai izbūvei nepieciešama 100 % kopīpašnieku piekrišana.

ESL projekta 1.pantā iekļautais 28. pants papildināts ar devīto daļu šādā redakcijā:
"(9)  Nesadalītu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu gadījumā, lēmums par jauna elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir pieņemts, ja par balsojusi puse no dzīvojamā mājas dzīvokļu kopīpašniekiem.".
 

Darba grupas ietvaros, nozare norādīja, ka pašvaldību teritoriju plānošanas dokumentos nepieciešams iekļaut pamata prasību, ka, plānojot sabiedrībai būtiskus infrastruktūras objektus, publiskas ēkas un rūpniecības objektus, savrupmāju apbūves teritorijas, daudzstāvu un mazstāvu apbūves teritorijas, nepieciešams nodrošināt platjoslas fiksētā pieslēguma pieejamību, kā arī platjoslas mobilo sakaru pieejamību vismaz vienā frekvenču diapazonā ar radiosignāla līmeni augstāku par -96 dBm.

Protokola Nr.23 2.5. apakšpunkts paredz ESL iekļaut prasību, ka būvniecības ierosinātājs, būvējot (tajā skaitā pārbūvējot vai atjaunojot) daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu, publisku ēku, rūpniecības objektu vai tuneli, nodrošina tehnisko risinājumu, lai iekštelpās (izņemot tehniskajās telpās, kurās ikdienā neuzturas cilvēki) būtu paredzēts radiopārklājums ar radiosignāla līmeni augstāku par 96 dBm.

ESL projekta 1.pantā iekļautais 28. pants papildināts ar desmito daļu šādā redakcijā:
" (10) Būvniecības ierosinātājs, būvējot (tajā skaitā pārbūvējot vai atjaunojot) daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu, publisku ēku, rūpniecības objektu vai tuneli, nodrošina tehnisko risinājumu, lai iekštelpās (izņemot tehniskajās telpās, kurās ikdienā neuzturas cilvēki) būtu paredzēts radiopārklājums ar radiosignāla līmeni augstāku par 96 dBm."

Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums tiek noteikts saskaņā ar  ESL 30.panta pirmo daļu, kas paredz nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai par labu publiskā elektronisko sakaru tīkla komersantam, nosakot, ka tas  ir spēkā no dienas, kad attiecīgais elektronisko sakaru tīkls nodots ekspluatācijā.

Izvēršot platjoslas mobilo sakaru tīklus pilsētvidē, visbiežāk elektronisko sakaru komersantam ir nepieciešama līdz 10m2 kopējā platība (jumts, bēniņi) un elektrolīnijas un optiskā tīkla pieslēgums. Tehnoloģiskās attīstības dēļ minētās, infrastruktūras izvietošanai nepieciešamās platības arvien samazinās. Praksē visbiežāk tiek slēgti nomas līgumi un nomas maksa tiek noteikta kā viena summa, atsevišķi nenorādot, cik jāmaksā par jumta daļu, cik par bēniņu telpu vai citu ēkas daļu. Pašvaldības papildus atsevišķi norāda nomas maksu par zemes domājamo daļu, kas proporcionāli attiecas uz iznomāto jumta (ēkas daļas) platību. 

Darba grupā tika izskatīts jautājums par atteikšanos no nomas maksas, veicot vienreizēju maksājumu par elektronisko sakaru ierīkošanai nepieciešamās nekustamā īpašuma lietošanas aprobežojumu.

Ministru kabinets atbalstīja vienreizējas samaksas veikšanu, nosakot protokola Nr.23 2.1. punktā veikt ESL grozījumus paredzot  Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai, tostarp pārbūvei un atjaunošanai, nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

ESL projekta 2.pantā iekļautais 30. pants papildināts ar astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, nosaka Ministru kabinets."