Anotācija

Patlaban MK noteikumos Nr.352 tiek lietots termins "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija". 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukuma maiņu uz "Bērnu aizsardzības centrs".
 

Lai precizētu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukumu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā lietotajam terminam, MK noteikumu projekta tekstā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukums tiek aizstāts ar terminu "Bērnu aizsardzības centrs".
 

Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde bērnu un ģimenes tiesību jomā. Atbilstoši kompetencei Labklājības ministrija nodrošina bērnu tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un priekšlikumu sagatavošanu bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanai; nodrošina ikgadējā pārskata par bērnu stāvokli valstī sagatavošanu un iesniegšanu Saeimai un Ministru kabinetam; sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērnu tiesību aizsardzības jomā, tai skaitā valsts politikas projektus bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu alternatīvās aprūpes jomā; sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejai ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 62.pants).

Oficiālās statistikas veidlapas paraugs bāriņtiesas darbības jomā nav pārskatīts kopš 2017.gada. Labklājības ministrija, īstenojot augstāk minētos uzdevumus, ir konstatējusi to, ka būtisks ir statistikas datu atspoguļojums, proti, publicējamiem datiem statistiskās informācijas lietotāju vajadzībām ir jābūt pārskatāmākā veidā, kas neapgrūtina to uztveramību, izgūšanu un analīzi.
Vienlaikus Bērnu aizsardzības centrs, izvērtējot iesniegtās aizpildītās veidlapas, ir konstatējis, ka bāriņtiesas aizpildot veidlapu, nereti atšķirīgi saskaita statistisko informāciju, kas nav attiecināma uz veidlapas attiecīgajā sadaļā publicējamo  rādītāju.
Ņemot vērā minēto, Bērnu aizsardzības centra vadītajā Bērnu lietu sadarbības padomes apakšgrupā “Bāriņtiesu darba pilnveide” par bāriņtiesas darba efektivitātes bērnu tiesību aizsardzības jomā uzlabošanu tika izvirzīts uzdevums – pārskatīt MK noteikumu Nr.352 oficiālās statistikas veidlapas, tajās iekļaujamos datus, izvērtējot, kādus datus turpmāk būtu nepieciešams iegūt un apstrādāt, kā arī to apstrādes mērķus.
 

Atbilstoši Bērnu lietu sadarbības padomes apakšgrupas “Bāriņtiesu darba pilnveide” izstrādātajiem priekšlikumiem MK noteikumu projekts paredz šādus būtiskākos grozījumus MK noteikumos Nr.352:
1) veidlapas struktūra pilnveidota, precizējot publicējamo rādītāju formulējumus,  kā arī tos papildinot, piemēram:
- Papildināta veidlapas sadaļa “1. Pārskats par lietām par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu un pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu vecākiem” attiecībā uz publicējamo  rādītāju - personu skaits, kurām ar bāriņtiesas lēmumu pārtrauktas bērna aizgādības tiesības. Paredzēts, ka turpmāk tiks apkopota detalizētāka statistiskā informācija, proti, par konkrētiem iemesliem, kāpēc bērna vecākam ir pārtrauktas aizgādības tiesības atbilstoši Civillikuma 203.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajiem pamatojumiem.  Statistiskās informācijas apkopojums par aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesliem ļaus efektīvāk analizēt un attiecīgi plānot  nepieciešamos pakalpojumus, lai pēc iespējas tiktu veikts mērķētāks intervences atbalsts vecākiem no sociālo dienestu un bāriņtiesas puses, kas ilgtermiņā nodrošinās bērnu iespējas atgriezties vecāku aizgādībā.
Vienlaikus paredzēts, ka bāriņtiesām būs jānorāda statistiskā informācija par to personu skaitu, kurām vienlaikus pārtrauktas aizgādības tiesības par trīs un vairāk bērniem, proti, tiks apkopota informācija par lēmumiem, kuros bāriņtiesa aizgādības tiesības ir pārtraukusi par trīs un vairāk bērniem vienlaicīgi (vienā lēmumā) vai arī gadījumos, kad vecāki dzīvo dažādās pašvaldībās un bāriņtiesas lēmumus par aizgādības tiesību pārtraukšanu pieņem secīgi (vienā dienā/vienā laika periodā) un visiem bērniem ir nepieciešams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi.
Minēto lēmumu uzskaitījumus  ir nepieciešams, lai pilnvērtīgāk analizētu un izvērtētu situāciju par bāriņtiesu sniegtajām ziņām, ka ir grūtības nodrošināt ārpusģimenes aprūpi trīs un vairāk vienas ģimenes bērniem, līdz ar to bāriņtiesām nākas pieņemt lēmumus par brāļu un māsu šķiršanu un ievietošanu dažādās ārpusģimenes aprūpes formās. Statistikas datu apkopojums ļaus izvērtēt nepieciešamību attīstīt ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma kvalitāti, lai nodrošinātu, ka vienas ģimenes bērni tiek ievietoti vienā ārpusģimenes aprūpes formā un netiek šķirti, tādā veidā nodrošinot bērnu labāko interešu ievērošanu. 
- Lai veidlapas sadaļas “3. Pārskats par vecāku aprūpē un ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošanu citas personas aprūpē Latvijā un ārvalstīs”  nosaukums saskanētu  ar tā saturu, publicējamais rādītājs par viesģimenēm no šīs sadaļas ir integrēts īpaši tam izveidotajā jaunajā sadaļā “4. Pārskats par viesģimenēm”. Vienlaikus attiecībā uz informāciju par viesģimenēm tiek paplašināts apkopojamo rādītāju klāsts, proti, ja iepriekš bija tikai viens rādītājs, tad turpmāk paredzēts iekļaut arī rādītājus par viesģimeņuviesģimenes statuss (veidlapas 4.2., 4.3.apakšpunkts MK noteikumu projektā). Plašāki dati par viesģimenēm ļaus sekmīgāk izprast viesģimeņu situāciju valstī, plānot nepieciešamo atbalstu viesģimenes kustības veicināšanai;
- Ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 1.jūlijā, tika ieviestas divu veidu specializētās audžuģimenes – specializētā krīzes audžuģimene, kuras uzņem bērnu jebkurā diennakts laikā un specializētā audžuģimenes bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tādējādi veidlapas sadaļa  “5. Pārskats par audžuģimeņu lietām” ir papildināta ar publicējamiem rādītājiem, kas turpmāk atspoguļos informāciju par bāriņtiesas lēmumiem arī  attiecībā uz specializētajām audžuģimenēm.
- Civillikums paredz personas tiesības adoptēt sava laulātā bērnu. Civillikuma 164.pantā noteikts, ka laulātie bērnu adoptē kopīgi, izņemot gadījumus, kad adoptē otra laulātā bērnu. Minētā likuma 171.pantā noteikts, ka adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina. Līdz šim nav bijis paredzēts apkopot statistisko informāciju par otra laulātā adopcijas gadījumiem, līdz ar to nav iespējams apkopot tendences, cik Latvijā ir bērnu, kurus adoptējis otrs laulātais. Ievērojot minēto, sadaļa “6. Pārskats par adopcijas lietām” papildināta ar informāciju par bērnu skaitu, kurus adoptējis otrs laulātais (pārskata gadā spēkā stājies tiesas spriedums par adopciju). Vienlaikus šī sadaļa papildināta, paredzot turpmāk apkopot datus ne tikai par lēmumu skaitu, kuri pieņemti attiecībā uz personas vai laulāto atzīšanu par adoptētājiem, bet arī bāriņtiesas pieņemto lēmumu skaitu, ar kuriem atteikts atzīt personu/laulātos par piemērotiem adoptētāju statusam, tādējādi apzinot tendences attiecībā uz personām/laulātajiem pieņemtajiem nelabvēlīgajiem administratīvajiem aktiem (veidlapas 6.3.1.3. apakšpunkts MK noteikumu projektā);
- Būtiski paplašināta un precizēta veidlapas sadaļa “8. Pārskats par nepilngadīgas personas bez pavadības (trešās valsts valstspiederīgie vai bezvalstnieki) lietām”, lai pēc iespējas plašāk atspoguļotu nepilngadīgo bez pavadības situāciju valstī un nodrošinātu statistisko informāciju par visām bāriņtiesas kompetencē esošajām situācijām, kad nepieciešama nepavadītas nepilngadīgas personas interešu pārstāvība (rādītāji izdala nepilngadīgas nepavadītas personas atkarībā no izmitināšanas veida (ievietots izmitināšanas centros (ar bāriņtiesas lēmumu izmitināti patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai pamatojoties uz robežsardzes vai tiesas lēmumu, uzturas aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā), izmitināts pie ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja);
- Papildināta arī veidlapas sadaļa “9. Pārskats par citām bāriņtiesā izskatītajām lietām un pieņemtajiem lēmumiem pārskata gadā”-  ar pieciem  publicējamiem rādītājiem. Turpmāk būs  jāapkopo informācija par tādiem bāriņtiesas lēmumiem, kurus statistiski izvērtēt ir būtiski, ņemot vērā pieaugušo migrācijas plūsmu, kā arī lai novērtētu politikas ietekmi attiecībā uz vecāku domstarpību izšķiršanu bērna aizgādības jautājumos, nepavadītiem bērniem piemērotas pajumtes nodrošināšanu, kā arī bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem un bērnu pirmsadopcijas aprūpes pārtraukšanu (veidlapas 9.9., 9.10., 9.11., 9.12.1.5. un  9.12.1.6. apakšpunkts MK noteikumu projektā);
- lai statistikā precīzāk tiktu atspoguļota informācija par bāriņtiesas lēmumu  pārsūdzības iznākumu tiesā, tad Veidlapas sadaļā “10. Ziņas par bāriņtiesas lēmumu un faktiskās rīcības pārsūdzēšanu pārskata gadā””  turpmāk būs jānorāda arī to bāriņtiesas lēmumu skaits, kuri  ir atcelti daļā (proti jāsniedz ziņas par tādiem tiesas lēmumiem, kuri ir atcelti kādā daļā - piemēram, vecākam ar bāriņtiesas lēmumu tika pārtrauktas aizgādības tiesības par diviem bērniem, bet tiesa, izvērtējot bāriņtiesas pieņemto lēmumu ir konstatējusi, ka par vienu no bērniem nav bijis tiesisks pamats vecākam pārtraukt aizgādības tiesības, savukārt par otru pieņemtais bāriņtiesas lēmums ir bijis pamatots un tiek atstāts spēkā), lieta ir izbeigta vai  pieņemts lēmums par spēkā esamību (atzīšanu par spēkā neesošu, atzīšanu par spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu).
Tostarp sadaļa papildināta ar  publicējamiem rādītājiem, kas attiecas uz  audžuģimeņu lietām (patlaban ir tikai par aizbildņiem). Tas  ļautu novērtēt un analizēt dinamikā  audžuģimeņu kustības attīstību un kvalitāti.
Attiecībā uz bāriņtiesas faktisko  rīcību, veidlapa papildināt ar publicējamiem rādītājiem, kas atspoguļo arī to pārsūdzību skaitu, kurās pieņemts bāriņtiesai daļēji labvēlīgs tiesas spriedums  vai  pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu.
2) Vienlaikus tika konstatēts, ka patlaban tiek apkopota arī tāda statistiskā informācija, kuru vairs nav pamats turpināt apkopot, tādējādi attiecīgie rādītāji veidlapā tiek svītroti, piemēram, publicējamie rādītāji par bāriņtiesas sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm - policiju, prokuratūru (MK noteikumu Nr.352  veidlapas  1.2.2.1. , 2.5.2.4., 4.2.4. un 6.2.4.4. rādītājs). Proti, tika secināts, ka šie publicējamie rādītāji, tomēr pilnībā neatspoguļo reālo situāciju par to, cik bieži bāriņtiesas attiecīgajos  gadījumos informē tiesībaizsardzības iestādes par bērnu un aizgādnībā esošas personas iespējamiem tiesību aizskārumiem. Piemēram,  var būt situācijas, kad par vardarbību pret bērnu konkrētajā gadījumā tiesībsargājošās iestādes informējusi jau cita institūcija, kura arī bijusi iesaistīta konkrētā bērna gadījumā.
Tāpat arī veidlapas sadaļā “5. Pārskats par adopcijas lietām” ir svītrots publicējamais rādītājs – “bērnu skaits, kuri ievietoti audžuģimenē,  par kuriem bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna adopciju uz ārvalstīm” (MK noteikumu Nr.352  veidlapas  2.5.2.4. rādītājs). Ar grozījumiem  Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.jūlijā tika noteiktas izmaiņas turpmākajam ārvalstu adopcijas procesam. Faktiski bērna adopcija uz ārvalstīm, ja bērns ir ievietots audžuģimenē, ir iespējama tikai sevišķi retos gadījumos, proti, tikai, tad,  ja  ārvalstu adoptētājs ir bērna radinieks. Proti, svarīgi ir kopējais bērnu skaits, par kuriem pieņemts bāriņtiesas lēmums, nevis vēl sīkāks sadalījums  pēc ārpusģimenes aprūpes formas.
MK noteikumu projekts satur prasību pēc detalizētākas datu apkopošanas, nekā tas ir noteikts Oficiālā statistikas programmā, lai Bērnu aizsardzības centrs turpmāk pilnvērtīgi varētu analizēt bāriņtiesu kompetencē veiktās darbības un nodrošināt tām nepieciešamo metodisko palīdzību, kā arī sniegt Labklājības ministrijai priekšlikumus situācijas uzlabošanai.