Anotācija (ex-ante)

24-TA-2173: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Madonas ielā 83, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 1.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā "Par valsts nekustamā īpašuma Madonas ielā 83, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā, pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi, lai, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, atļautu VNĪ pārdot izsolē valstij piederošo nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 56015010103) – būvi (būvju kadastra apzīmējumi 56010010114001) – Madonas ielā 83, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts ieņēmumu dienests ar 12.01.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3423R/23, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3.apakšpunktā noteikto un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 02.02.2016. lēmumu Nr.13-10/17945, nodeva nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 56015010103) – būvi (būvju kadastra apzīmējumi 56010010114001) – Madonas ielā 83, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā, (turpmāk – Nekustamais īpašums) Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.

Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Jēkabpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 879, lēmuma datums 22.02.2024.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 20456 euro. Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst būve - cehs (būves kadastra apzīmējums 56010010114001) ar kopējo platību 599,60 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tips: 12520101 – saldētavu ēkas, izņemot lauksaimniecības saldētavas. Būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 20456 euro.

Nekustamais īpašums nav iznomāts.

Atbilstoši Latvijas pašvaldības savienības sniegtajai informācijai Jēkabpils pašvaldības dome 22.06.2023. pieņēma lēmumu Nr.565 (protokols Nr.10, 39.§) “Pa būves piespiedu nojaukšanu”, ar kuru nolemts nojaukt Būvi tādā apmērā, lai novērstu bīstamību un apdraudējumu cilvēku, autotransporta drošībai. Ņemot vērā minēto,  nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam būs jāņem vērā Nekustamā īpašuma sliktais tehniskais stāvoklis un jāveic attiecīgas darbības Nekustamā īpašuma sakārtošanai atbilstoši normatīvā regulējuma prasībām par sakārtotu un cilvēkiem, un autotransportam  drošu vidi (13.02.2020. Jēkabpils pilsētas domes saistošajos noteikumos Nr.5 “Jēkabpils sabiedriskās kārtības un būves, tās teritorijas uzturēšanas saistošie noteikumi”).
Nekustamais īpašums atrodas uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 56010010114) sastāvā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 56010010114) 0,2614 ha platībā – Madonas ielā 83, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā  (turpmāk – Zemesgabals), kura īpašuma tiesības Zemgales rajona tiesas Jēkabpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1949 nostiprinātas biedrībai Vaishnava Monastery Project in Europe, reģistrācijas Nr. 40008126244, (saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lursoft IT” (Lursoft) Uzņēmumu datu bāzē publiski pieejamiem ierakstiem aktuālais biedrības nosaukums ir “Sociālā drošība”), lēmuma datums: 27.03.2015.
Piekļuve Nekustamajam īpašuma  iespējama no Jēkabpils novada pašvaldības tiesiskajā valdījumā esoša nekustamā īpašuma “Madonas iela” (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 56010010279).
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta nosacījumiem būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks sedz 15 euro apmērā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Ievērojot iepriekš minēto, zemes vienības, uz kuras atrodas atsavināmais Nekustamais īpašums, īpašniekam – biedrībai “Sociālā drošība” - ir pirmpirkuma tiesības.
Pirmpirkuma tiesīgā persona – Zemesgabala īpašnieks nav iesniedzis Nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par Nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, Zemesgabala īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par Nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par Nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā Zemesgabala īpašnieks būs tiesīgs iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka Nekustamais īpašums atrodas uz privātpersonas īpašumā esoša Zemesgabala, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi, kā arī informācija par Nekustamā īpašuma faktisko stāvokli, kā arī apsekošanas laikā konstatēto, ka Nekustamā īpašuma iekšpusē atrodas būvgruži, automašīnu riepas, azbestcementa loksnes un sadzīves atkritumi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka situācijā, ja Nekustamo īpašumu neiegādāsies Zemesgabala īpašnieks, Nekustamā īpašuma ieguvējs un Zemesgabala īpašnieks atradīsies zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās. Nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu Zemesgabala īpašniekam.



 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā iedaļā “Pašreizējā situācija” minēto un ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
 
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.marta noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā  rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmā daļā noteiktajam, nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personas intereses.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
      

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu – Zemesgabala īpašnieks, savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.

 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu – Zemesgabala īpašnieks, savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti


Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
 

6.4. Cita informācija



Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk