23-TA-3177: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Kaņepāji", Codes pagastā, Bauskas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no privātpersonas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma "Kaņepāji", Codes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4052 004 0147) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4052 004 0147) daļu 1,4175 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma "Kaņepāji", Codes pagastā, Bauskas novadā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4052 004 0147) (turpmāk – Nekustamais īpašums) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4052 004 0147) (turpmāk – Zemes vienība) daļu aptuveni 1,4175 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu – Zemes vienības daļu aptuveni 1,4175 ha platībā, tostarp:
- Zemes vienības daļu aptuveni 0,6666 ha platībā, kas nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
- Zemes vienības daļas aptuveni 0,2867 ha un 0,1662 ha platībā, kas nepieciešamas pašvaldības nozīmes ceļu būvdarbiem (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- atbilstoši Likuma 6. pantam Zemes vienības atlikušo daļu 0,298 ha platībā, kura nav izmantojama patstāvīgi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu – Zemes vienības daļu aptuveni 1,4175 ha platībā, tostarp:
- Zemes vienības daļu aptuveni 0,6666 ha platībā, kas nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
- Zemes vienības daļas aptuveni 0,2867 ha un 0,1662 ha platībā, kas nepieciešamas pašvaldības nozīmes ceļu būvdarbiem (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- atbilstoši Likuma 6. pantam Zemes vienības atlikušo daļu 0,298 ha platībā, kura nav izmantojama patstāvīgi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4052 004 0147) 19 ha platībā.
Nekustamais īpašums ierakstīts Zemgales rajona tiesas Codes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 203. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas juridiskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Zemesgrāmatas nodalījumā Nekustamajam īpašumam ir reģistrēta hipotēka un aizlieguma atzīme bez hipotekārā kreditora rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.
Hipotekārais kreditors ir informēts par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Likuma 12.1 pantu, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz līgumu, ķīlas tiesību un ar to saistīto aizlieguma atzīmi dzēš bez tās personas piekrišanas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
Atbilstoši Likuma 16. panta pirmajai daļai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā (tostarp dzēšot visas uz šo nekustamo īpašumu ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumus, apgrūtinājumus, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī uz nomas, īres, uztura un mantojuma līgumu pamata nostiprinātās tiesības) un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.
Nekustamais īpašums apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā:
- servitūta ceļš 0,5 km;
- servitūta ceļš 0,2 km.
Atbilstoši tiesu praksei saistībā ar zemes reformu zemesgrāmatā ierakstīta atzīme par ceļa servitūtu nenodibina lietu tiesību - servitūtu Civillikuma izpratnē, līdz ar to arī nenodibina liettiesisku tiesību aprobežojumu par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem:
1) Zemes vienībai reģistrēti apgrūtinājumi:
- servitūta ceļš 0,5 km;
- servitūta ceļš 0,2 km.
2) Zemes vienības lietošanas mērķis ir "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamā zeme 18,6 ha un zeme zem ceļiem 0,4 ha.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Zemes vienības daļu aptuveni 1,1195 ha platībā (platība var tikt precizētas zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā), atlikumā veidojas divas Zemes vienības daļas aptuveni 17,5825 ha un 0,298 ha platībā (platības var tikt precizētas zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2023. gada 16. marta atzinumam
Nr. BNP/2023/4.7/500/N atlikusī daļa aptuveni 17,5825 ha platībā atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un turpmāk izmantojama patstāvīgi, bet Zemes vienības daļa aptuveni 0,298 ha platībā neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma prasībām un turpmāk nav izmantojama patstāvīgi.
Ņemot vērā Īpašnieka atteikumu paturēt savā īpašumā Zemes vienības atlikušo daļu 0,298 ha platībā, kura nav izmantojama patstāvīgi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, kopējā atsavināmā platība ir 1,4175 ha (Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamā Zemes vienības daļa 1,1195 ha platībā un papildus saskaņā ar Atsavināšanas likuma 6. panta pirmo daļu iegūstamā Zemes vienības daļa 0,298 ha platībā).
Atsavināšanas procesā Īpašnieks ir pieteicis prasījumus (t.sk. zaudējumus):
1) ņemt vērā, ka Zemes vienība tiek izmantota lauksaimnieciskās produkcijas (kviešu, rapša, lauka pupu) ražošanai un ir pamats saimnieciskajai darbībai. Tā kā Īpašnieka pamatdarbība ir lauksaimnieciskā ražošana, tad galvenais resurss uzņēmējdarbības nodrošināšanā ir zeme. Šajā gadījumā sadalot lauku, uzņēmums zaudē ražošanas resursu, kuru nav iespējams aizvietot ar ko citu;
2) ņemt vērā, ka atbilstoši (LIZ) vidējā kvalitatīvā novērtējuma datiem zemes auglības kvalitatīvais rādītājs ir salīdzinoši augsts - 55 balles;
3) kompensēt un paredzēt Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas līgumā visus zaudējumus (veiktos ieguldījumus (sējas, mēslošanas izdevumi, augu aizsardzības pasākumi), kā arī neiegūtās ražas zaudējumi utt.), gadījumā, ja tā tiek atsavināta līdz ražas novākšanai;
4) iekļaut Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas līgumā nosacījumu, kas paredz segt zaudējumus (izdevumu segšana par meliorācijas sistēmas bojājumu novēršanu, zaudējumiem, kas radušies applūdes rezultātā skartajās sējumu platībās), ja būvdarbu veikšanas laikā vai pēc būvdarbu paveikšanas meliorācijas sistēmas neveiks savas funkcijas atbilstoši Meliorācijas likumā noteiktajām.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 19.decembra lēmumu Nr. 03.1-14/3703:
1. Apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Kaņepāji", Codes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4052 004 0147) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4052 004 0147) daļas aptuveni 1,4175 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atsavināšanu atbilstoši tās tirgus vērtībai 18 569,25 EUR (astoņpadsmit tūkstoši pieci simti sešdesmit deviņi euro un 25 centi) jeb 1,31 EUR (viens euro un 31 cents) par vienu zemes kvadrātmetru. Zemes kvadrātmetra tirgus vērtība būs piemērojama, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas Zemes vienības platība tiks precizēta;
2. Likumīgi izbūvētā meliorācijas sistēma atlikušajā (neatsavināmajā) Nekustamā īpašuma daļā Rail Baltica projekta būvniecības procesa ietvaros būs saglabājama atbilstoši apstiprinātajiem būvprojekta risinājumiem, kas tiks izstrādāti pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdotajiem tehniskajiem noteikumiem;
3. Īpašnieka sniegtā informācija par Zemes vienības izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas (kviešu, rapša, lauka pupu) ražošanai, kvalitātes rādītājiem un veiktajiem ieguldījumiem Zemes vienības auglības uzlabošanai ir izvērtēta un ņemta vērā, nosakot atsavināmās Zemes vienības daļas tirgus vērtību.
4. Noraidīja un papildus tirgus vērtībai atlīdzības apmērā neiekļāva Īpašnieka pieteikto zaudējumu prasījumu, kas saistīts ar neiegūto ražu, jo tie ir nākotnes varbūtējie zaudējumi, kas šobrīd nav konstatējami. Jautājums par ražas novākšanas iespējām tiks risināts, slēdzot Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas līgumu, kurā tiks noteikts termiņš tās atbrīvošanai, ievērojot arī plānotos būvdarbu uzsākšanas termiņus.
No Īpašnieka saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Nekustamais īpašums ierakstīts Zemgales rajona tiesas Codes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 203. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas juridiskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Zemesgrāmatas nodalījumā Nekustamajam īpašumam ir reģistrēta hipotēka un aizlieguma atzīme bez hipotekārā kreditora rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.
Hipotekārais kreditors ir informēts par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Likuma 12.1 pantu, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz līgumu, ķīlas tiesību un ar to saistīto aizlieguma atzīmi dzēš bez tās personas piekrišanas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
Atbilstoši Likuma 16. panta pirmajai daļai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā (tostarp dzēšot visas uz šo nekustamo īpašumu ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumus, apgrūtinājumus, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī uz nomas, īres, uztura un mantojuma līgumu pamata nostiprinātās tiesības) un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.
Nekustamais īpašums apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā:
- servitūta ceļš 0,5 km;
- servitūta ceļš 0,2 km.
Atbilstoši tiesu praksei saistībā ar zemes reformu zemesgrāmatā ierakstīta atzīme par ceļa servitūtu nenodibina lietu tiesību - servitūtu Civillikuma izpratnē, līdz ar to arī nenodibina liettiesisku tiesību aprobežojumu par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem:
1) Zemes vienībai reģistrēti apgrūtinājumi:
- servitūta ceļš 0,5 km;
- servitūta ceļš 0,2 km.
2) Zemes vienības lietošanas mērķis ir "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamā zeme 18,6 ha un zeme zem ceļiem 0,4 ha.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Zemes vienības daļu aptuveni 1,1195 ha platībā (platība var tikt precizētas zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā), atlikumā veidojas divas Zemes vienības daļas aptuveni 17,5825 ha un 0,298 ha platībā (platības var tikt precizētas zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2023. gada 16. marta atzinumam
Nr. BNP/2023/4.7/500/N atlikusī daļa aptuveni 17,5825 ha platībā atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un turpmāk izmantojama patstāvīgi, bet Zemes vienības daļa aptuveni 0,298 ha platībā neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma prasībām un turpmāk nav izmantojama patstāvīgi.
Ņemot vērā Īpašnieka atteikumu paturēt savā īpašumā Zemes vienības atlikušo daļu 0,298 ha platībā, kura nav izmantojama patstāvīgi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, kopējā atsavināmā platība ir 1,4175 ha (Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamā Zemes vienības daļa 1,1195 ha platībā un papildus saskaņā ar Atsavināšanas likuma 6. panta pirmo daļu iegūstamā Zemes vienības daļa 0,298 ha platībā).
Atsavināšanas procesā Īpašnieks ir pieteicis prasījumus (t.sk. zaudējumus):
1) ņemt vērā, ka Zemes vienība tiek izmantota lauksaimnieciskās produkcijas (kviešu, rapša, lauka pupu) ražošanai un ir pamats saimnieciskajai darbībai. Tā kā Īpašnieka pamatdarbība ir lauksaimnieciskā ražošana, tad galvenais resurss uzņēmējdarbības nodrošināšanā ir zeme. Šajā gadījumā sadalot lauku, uzņēmums zaudē ražošanas resursu, kuru nav iespējams aizvietot ar ko citu;
2) ņemt vērā, ka atbilstoši (LIZ) vidējā kvalitatīvā novērtējuma datiem zemes auglības kvalitatīvais rādītājs ir salīdzinoši augsts - 55 balles;
3) kompensēt un paredzēt Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas līgumā visus zaudējumus (veiktos ieguldījumus (sējas, mēslošanas izdevumi, augu aizsardzības pasākumi), kā arī neiegūtās ražas zaudējumi utt.), gadījumā, ja tā tiek atsavināta līdz ražas novākšanai;
4) iekļaut Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas līgumā nosacījumu, kas paredz segt zaudējumus (izdevumu segšana par meliorācijas sistēmas bojājumu novēršanu, zaudējumiem, kas radušies applūdes rezultātā skartajās sējumu platībās), ja būvdarbu veikšanas laikā vai pēc būvdarbu paveikšanas meliorācijas sistēmas neveiks savas funkcijas atbilstoši Meliorācijas likumā noteiktajām.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 19.decembra lēmumu Nr. 03.1-14/3703:
1. Apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Kaņepāji", Codes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4052 004 0147) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4052 004 0147) daļas aptuveni 1,4175 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atsavināšanu atbilstoši tās tirgus vērtībai 18 569,25 EUR (astoņpadsmit tūkstoši pieci simti sešdesmit deviņi euro un 25 centi) jeb 1,31 EUR (viens euro un 31 cents) par vienu zemes kvadrātmetru. Zemes kvadrātmetra tirgus vērtība būs piemērojama, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas Zemes vienības platība tiks precizēta;
2. Likumīgi izbūvētā meliorācijas sistēma atlikušajā (neatsavināmajā) Nekustamā īpašuma daļā Rail Baltica projekta būvniecības procesa ietvaros būs saglabājama atbilstoši apstiprinātajiem būvprojekta risinājumiem, kas tiks izstrādāti pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdotajiem tehniskajiem noteikumiem;
3. Īpašnieka sniegtā informācija par Zemes vienības izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas (kviešu, rapša, lauka pupu) ražošanai, kvalitātes rādītājiem un veiktajiem ieguldījumiem Zemes vienības auglības uzlabošanai ir izvērtēta un ņemta vērā, nosakot atsavināmās Zemes vienības daļas tirgus vērtību.
4. Noraidīja un papildus tirgus vērtībai atlīdzības apmērā neiekļāva Īpašnieka pieteikto zaudējumu prasījumu, kas saistīts ar neiegūto ražu, jo tie ir nākotnes varbūtējie zaudējumi, kas šobrīd nav konstatējami. Jautājums par ražas novākšanas iespējām tiks risināts, slēdzot Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas līgumu, kurā tiks noteikts termiņš tās atbrīvošanai, ievērojot arī plānotos būvdarbu uzsākšanas termiņus.
No Īpašnieka saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma "Kaņepāji", Codes pagastā, Bauskas novadā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4052 004 0147) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4052 004 0147) daļu aptuveni 1,4175 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu - zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu - nodot pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas noteikumiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp akciju sabiedrību "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp akciju sabiedrību "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas".
Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi