1.1. Pamatojums
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115), un tā paredz atbalstu arī atzītām augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām (turpmāk – RO) (Latvijā pašlaik darbojas piecas atzītas augļu un dārzeņu RO) un citu nozaru (piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, labības un pākšu dārzeņu) RO produkcijas kopējai virzībai tirgū. RO darbību regulē Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 203 "Ražotāju organizāciju atzīšanas un atbalsta piešķiršanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 203). Lai iegūtu atzītas RO statusu un pretendētu uz ES atbalstu, RO ir jānodrošina atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, (turpmāk – regula Nr. 1308/2013) 153. panta prasībām attiecībā uz RO statūtiem, īpaši par RO demokrātisko uzraudzību. Ņemot vērā kooperatīvo sabiedrību krasi atšķirīgo biedru skaitu – no dažiem desmitiem (augļu un dārzeņu nozares kooperatīvajās sabiedrībās, kas ieguvušas atzītas RO statusu) līdz vairākiem simtiem (citu nozaru kooperatīvajās sabiedrībās), esošie MK noteikumu Nr. 203 nosacījumi attiecībā uz RO statūtiem kavē iespēju izveidot atzītas RO, izmantot ES finansējumu un sasniegt Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā (turpmāk – KLP SP) paredzētos sasniedzamos mērķus, tāpēc ir nepieciešams sagatavot grozījumus esošajos MK noteikumos Nr. 203, lai padarītu efektīvāku RO darbību Latvijā un samazinātu administratīvo slogu atbalsta pretendentiem.
1.2. Mērķis
Mērķis ir izstrādāt efektīvākus RO darbības nosacījumus un samazināt administratīvo slogu tādām RO, kas reģistrētas kā kooperatīvās sabiedrības un darbojas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Kooperatīvo sabiedrību likumā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Lai stiprinātu mazo un vidējo lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē, vienlaikus uzlabojot arī piegādes ķēdes pārredzamību, ir jāsniedz atbalsts lauksaimnieku apvienošanās veicināšanai. 2023. gada 1. janvārī ir stājusies spēkā jauna regula 2021/2115, un tā paredz arī atbalstu atzītām augļu un dārzeņu RO un citu nozaru (piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, labības un pākšu dārzeņu) RO. Latvijā augļu un dārzeņu nozarei ir paredzēts finansējums 2 900 000 euro apmērā, savukārt citu nozaru atzītām RO – 4 000 000 euro apmērā. Lai iegūtu atzītas RO statusu un pretendētu uz ES atbalstu, RO ir jānodrošina atbilstība regulas Nr. 1308/2013 153. panta prasībām attiecībā uz RO statūtiem, īpaši par RO demokrātisko uzraudzību. Lai padarītu efektīvāku tādu RO darbību, kas ir reģistrētas kā kooperatīvās sabiedrības un līdz ar to darbojas atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumam, un tām samazinātu administratīvo slogu, būtu jāvienkāršo RO atzīšanas prasības. Tā kā Latvijā darbojas piecas atzītas RO, kuras apvieno 54 biedrus, kas ir salīdzinoši neliels biedru skaits, salīdzinājumā ar RO citās nozarēs (piemēram, ir kooperatīvās sabiedrības, kas apvieno apmēram 700 biedru un vairāk), nebūtu efektīvi piemērot spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 203 paredzēto kārtību RO, kas pēc juridiskās formas ir kooperatīvās sabiedrības un ar izteikti lielu biedru skaitu. Tādējādi MK noteikumu Nr. 203 grozījumi nosaka izņēmumus pārvaldības nosacījumiem un samazina administratīvo slogu tādām RO, kas ir kooperatīvās sabiedrības. Minētais jautājums tika apspriests arī 2023. gada 14. un 15. augusta sanāksmēs ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (turpmāk – LLKA), lai rastu pieņemamu risinājumu un samazinātu administratīvo slogu pretendentiem atzītas RO statusa un ES atbalsta iegūšanai.
Lai nodrošinātu regulas Nr. 1308/2013 153. panta 2. punkta "c" apakšpunktā minēto RO demokrātisko uzraudzību, RO, ja vien tā nedarbojas piena nozarē, saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 153. pantu statūtos paredz biedru pārstāvību savas organizācijas pārvaldībā un uzraudzībā, tostarp nosaka RO struktūru, balsstiesību un lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī nosacījumus biedru uzņemšanai RO un izstāšanos no tās. Latvijā pašlaik darbojas piecas atzītas RO, kuras apvieno 54 biedrus, kas ir neliels biedru skaits salīdzinājumā ar kooperatīvajām sabiedrībām, kas vēlas iegūt atzītas RO statusu citās nozarēs un apvieno aptuveni 700 biedru un pat vairāk. Statūtu grozīšana ir laikietilpīgs process un nav paveicamas īsā laikā, it īpaši, ja kooperatīvā sabiedrība apvieno lielu skaitu biedru. Turklāt tas palielina administratīvo slogu kooperatīvajām sabiedrībām, kurās ir daudz biedru, radot papildu ierobežojumu, kas neļauj izveidoties jaunām RO citos sektoros, un tādējādi stiprinot ražotāju tirgus varu kopējā pārtikas piegādes ķēdē. Tā kā Kooperatīvās sabiedrības darbojas atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumam, katras sabiedrības statūtos ir noteikta tās pārvaldības un uzraudzības kārtība. Turklāt būtu jānovērš papildu administratīvais slogs šādām RO. Izvērtējot Kooperatīvo sabiedrību likumā paredzēto pārvaldības un uzraudzības kārtību un regulas Nr. 1308/2013 153. pantā ietvertās prasības attiecībā uz RO statūtiem, tika secināts, ka tad, ja RO juridiskā forma ir kooperatīvā sabiedrība, uzskatāms, ka tās statūti atbilst regulas Nr. 1308/2013 153. pantā noteiktajām prasībām, izņemot regulas Nr. 1308/2013 153. panta 1. punkta "b" apakšpunktā un 2. punkta "e" apakšpunktā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2117, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, (turpmāk – regula 2021/2117) 1. panta 42. punkta "b" apakšpunktā noteiktās prasības. Turklāt MK noteikumu Nr. 203 15. punkts paredz, ka, pretendējot uz atzīšanu, RO iesniedz Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – LAD) atzīšanas iesniegumu un tās biedru vienošanās protokola kopiju par dalību RO. Tā kā kooperatīvās sabiedrības, kas apvieno lielu skaitu biedru, biedru kopsapulces organizē reizi gadā, tad praksē nav iespējams nodrošināt šādu lielu kooperatīvo sabiedrību biedrību vienošanās protokola kopijas par dalību RO pievienošanu atzīšanas iesniegumam. Tas attiecas arī uz MK noteikumu Nr. 203 40.1. apakšpunktu, kurā attiecībā uz darbības fonda izveidošanu prasīts RO biedru kopsapulces lēmums.
Ar MK noteikumu projekta 1. punktu precizēts MK noteikumu Nr. 203 11. punkts, papildinot to ar nosacījumu, ka tad, ja RO juridiskā forma ir kooperatīvā sabiedrība, uzskatāms, ka tās statūti atbilst regulas Nr. 1308/2013 153. pantā noteiktajām prasībām, izņemot regulas Nr. 1308/2013 153. panta 1. punkta "b" apakšpunktā un 2. punkta "e" apakšpunktā, kā arī regulas 2021/2117 1. panta 42. punkta "b" apakšpunktā noteiktās prasības. Ja šīs prasības nav iekļautas RO statūtos, tās iekļaujamas RO darbību regulējošajos iekšējos noteikumos, ja tas paredzēts statūtos. Ja regulas Nr. 1308/2013 153. panta 1. punkta "b" apakšpunktā un 2. punkta "e" apakšpunktā, kā arī regulas Nr. 2021/2117 1. panta 42. punkta "b" apakšpunktā noteiktās prasības netiek iekļautas RO statūtos vai RO darbību regulējošajos iekšējos noteikumos, LAD ir tiesības noraidīt RO atzīšanas iesniegumu. Turklāt MK noteikumu projekta 8. punkts paredz iespēju kooperatīvajām sabiedrībām, kas pretendē uz atzītas RO statusu, statūtu atbilstību noteikumu Nr. 203 11. punktam nodrošināt līdz atbalsta saņemšanai par darbības programmas īstenošanu 2024. gadā. MK noteikumu projekta 3. punkts paredz, ka RO, pretendējot uz RO atzīšanu, iesniedz LAD atzīšanas iesniegumu un tās biedru vienošanās protokola kopiju par dalību RO vai kādas no pārvaldes institūcijas lēmumu par pretendēšanu RO atzīšanai, ja RO juridiskā forma ir kooperatīvā sabiedrība. Savukārt MK noteikumu projekta 5. punkts noteic, ka attiecībā uz darbības fonda izveidošanu ir jāiesniedz lēmums par to, ka pieņemts saskaņā ar RO statūtiem.
Turklāt, tā kā atzītu RO darbības nosacījumi citām nozarēm ir jauns regulējums, ir jāparedz papildu termiņš jaunu darbības programmu iesniegšanai 2023. gadā, lai neaizkavētu jaunu RO darbības programmu īstenošanas uzsākšanu jau ar 2024. gadu un nekavētu KLP SP mērķu sasniegšanu. Papildus, lai nodrošinātu efektīvu ES finanšu līdzekļu uzraudzību, ir jāparedz LAD papildu termiņš darbības programmu iesniegšanai, kas iesniegtas uz otro kārtu.
Ar MK noteikumu projekta 4. punktu precizēts MK noteikumus Nr. 203 19. punkts attiecībā uz tiem aspektiem, ko LAD pārbaudīs ikgadējās kontrolēs, lai pārliecinātos par demokrātiskās uzraudzības nodrošināšanu RO saskaņā ar Kooperatīvās sabiedrības likuma prasībām.
MK noteikumu projekta 9. punkts papildina MK noteikumu Nr. 203 8. pielikumu ar finanšu korekcijas apmēru, ja netiek ievēroti 132. punktā minētie nosacījumi.
MK noteikumu projekta 6. punkts paredz, ka RO atzīšanas iesniegumu 2023. gadā, darbības programmu, ko plāno īstenot no 2024. gada 1. janvāra, kā arī darbības fonda apmēru 2024. gadam LAD iesniedz līdz 2023. gada 15. novembrim, bet MK noteikumu projekta 7. punkts paredz, ka LAD lēmumu par darbības programmu, darbības fondu un atzīšanas iesniegumu, kas iesniegtas līdz 2023. gada 15. novembrim, pieņem līdz 2024. gada 20. janvārim.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- kooperatīvās sabiedrības
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
2.2.5. uz konkurenci:
2.2.6. uz nodarbinātību:
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Noteikumu projekts paredz, ka atzītai RO ir jāatbilst konkrētu regulas punktu prasībām, kas ir galvenie atzīšanas nosacījumi (ražotāji konkrētā nozarē, RO izveidota pēc ražotāju ierosmes, īsteno noteiktas darbības un cenšas izpildīt konkrētus uzdevumus, ir statūti, tai ir minimālais biedru skaits u.c.). Noteikumu projekts paredz prasības RO statūtiem.
Noteikumu projekts paredz nosacījumus attiecībā uz RO atrašanos ražotāju kontrolē un demokrātisko uzraudzību, kā arī LAD papildu pārbaudes, lai pārliecinātos par demokrātiskās uzraudzības īstenošanu RO.
EK 2021. gada 28. jūnija vēstulē Nr. Ares(2021)4188213 norādīja, ka fakts, ka RO kontrolē tās biedri, nenozīmē, ka kontrole notiek demokrātiskā veidā. Izšķiroša nozīme ir tām, kā tiek īstenota šī kontrole. Kontrole ir jautājums par lēmumu pieņemšanu, turpretī demokrātiskā uzraudzība attiecas ne tikai uz pilnsapulces lēmumu pārbaudēm, bet arī uz mazākuma tiesībām.
ZM noskaidroja citu dalībvalstu pieredzi, kā tās ievieš iepriekšminētos nosacījumos nacionālajos normatīvajos aktos, un noteikumu projektā ir ietverti nosacījumi par RO atrašanos ražotāju kontrolē un demokrātisko uzraudzību, paredzot arī LAD papildu pārbaudes, lai pārliecinātos par demokrātiskās uzraudzības īstenošanu RO.
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Lauku atbalsta dienests