Anotācija

Ņemot vērā Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, ir svarīgi palielināt spēju aizsargāt Latvijas iedzīvotājus un infrastruktūru, tādēļ būtiski novirzīt finansējumu divējāda lietojuma paredzētiem ceļiem un to infrastruktūrai, kas reizē var nodrošināt gan civilo, gan, nepieciešamības gadījumā, militāro pielietojumu, un attīstīt mobilitātes infrastruktūru. Atbilstoši MK noteiktajām drošības stiprināšanas prioritātēm (MK 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes prot. Nr.38), nepieciešams attīstīt militārā poligona "Sēlija" piekļuves ceļa infrastruktūru, lai nodrošinātu tā izmantošanu ne tikai civilajiem mērķiem, bet arī Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto spēku vienību pastāvīgu un netraucētu piekļuvi poligonam "Sēlija", paredzot divvirzienu plūsmu un ceļa noslodzes izturību ne mazāku kā 120 t., kā arī paredzot citus būtiskus uzlabojumus autoceļam, lai nepārtraukti nodrošinātu militāro vajadzību izpildi. 

Ģeopolitiskās situācijas līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā dēļ jāpalielina spēja aizsargāt Latvijas iedzīvotājus un infrastruktūru. Lai secīgi un efektīvi risinātu iepriekšminētās problēmas, ir paredzēts atbalsts divējāda lietojuma risinājumiem, kas piemēroti civilajām un, nepieciešamības gadījumos, militārām vai civilās aizsardzības vajadzībām, kas vienlaikus veicinās arī Latvijas iedzīvotāju un infrastruktūras drošības palielināšanos, sniegs ieguldījumus ekonomiskās attīstības un mobilitātes veicināšanā reģionos. Galvenokārt plānota divējāda lietojuma ceļu satiksmei paredzētu ceļu un to infrastruktūras attīstīšana, kas ir kritiski svarīgi valsts drošībai un Nacionālo bruņoto spēku spējai efektīvi pārvietoties reģionos, atbalstot militārās mobilitātes risinājumus.

Militārās mobilitātes attīstības ietvarā radītie risinājumi kalpo ne tikai nacionālo un sabiedroto bruņoto spēku interesēm to pārvietošanās laikā – ikdienā, tie kalpo katram Latvijas iedzīvotājam. Pirmkārt, militārās mobilitātes infrastruktūras risinājumi savos pamatos ir divējādas lietojamības, kas nozīmē, ka tie primāri attiecas uz civilās sabiedrības un komerciālo interešu veicināšanu. Nodrošinot kvalitatīvu un drošu transporta infrastruktūru Latvijā, esam spējīgi ērti savienoties ar citām ES valstīm, tādējādi veicinot arī tautsaimniecību. Otrkārt, divējādas lietojamības infrastruktūra ir paredzēta arī lielizmēra militāro vienību kustībai, kas nozīmē, ka krīzes apstākļos tiks nodrošināta efektīva mūsu un sabiedroto bruņoto spēku pārvietošanās spēja. Latvijas transporta infrastruktūras uzlabošana un pielāgošana militārām vajadzībām ir viens no būtiskākajiem mērķiem militārās mobilitātes veicināšanai valstī, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku spēju pildīt uzdevumus, kas ir noteikti Latvijas normatīvajos aktos un kas izriet no starptautiskajam saistībām. Šādu darbību mērķis ir novērst arī ar transporta infrastruktūru saistītos drošības riskus. Valsts nozīmes un pašvaldību ceļi ir kritiski svarīgi ne tikai mūsu vajadzībām, bet arī mūsu sabiedroto vajadzībām – Latvijas ceļu tīkls nodrošina Latvijā izvietoto sabiedroto spēku pārapgādi un tādējādi spēlē būtisku lomu ES austrumu reģiona kolektīvās drošības stiprināšanā. Šajā kontekstā sevišķi būtiska loma ir gan TEN-T tīkla, gan ārpus tā esošo ceļu un pārvadu kvalitātei – tiem ir jābūt piemērotiem divējādas lietojamības vajadzībām, lai nodrošinātu nepieciešamo militāro mobilitāti gan mūsu, gan mūsu sabiedroto vajadzībām. 

Ņemot vērā, ka militāro poligonu piekļuves ceļu uzlabošana un sakārtošana uzlabos transporta kustību arī pašā Aizkraukles novadā, tas uzlabos reģionālo mobilitāti, kā arī pilnvērtīga divvirzienu plūsmas iespējamība mazinās ceļā pavadīto laiku un uzlabos satiksmes drošību. Kā arī investīcijas ceļu un ar to saistītās infrastruktūras attīstībā ir būtiskas Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas kontekstā, lai savienotu novadu centrus, kuros tiek sniegti iedzīvotājiem būtiski valsts un pašvaldību pakalpojumi un atrodas darbavietas.

Pasākumam pieejamais finansējums
Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 16 250 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 13 812 500 euro un valsts budžeta finansējums – ne mazāk kā 2 437 500 euro.

Ņemot vērā projektam pieejamo finansējumu un plānoto izbūvējamo infrastruktūru, kā arī iespējamo preču vai pakalpojumu sadārdzinājumu būvniecības nozarē, tai skaitā, lai samazinātu cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus, Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs projekta īstenošanai nepieciešamības gadījumā var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus, tas ir, piesaistīt finanšu līdzekļus valsts budžeta programmas 23.00.00. "Valsts autoceļu fonds" finansējuma ietvaros, nepieprasot papildu finansējumu valsts budžetā.

Noteikumu projekta 24.punktā minētās izmaksas, kas finansējamas ārpus projekta, netiek norādītās projekta iesniegumā, izpildot Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra sēdes protokola Nr.4 24.§ 4.punktā noteikto: “Noteikt, ka nozares ministrijas specifiskā atbalsta mērķa, Eiropas Savienības fonda projekta plānošanas un īstenošanas posmā, tai skaitā veicot grozījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas kārtībā vai Eiropas Savienības fonda projektā, neplāno neattiecināmās izmaksas, tas ir, izmaksas, kas nav saskaņā ar specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem vai pārsniedz pieejamo attiecināmo finansējumu”.

Pasākumā sasniedzamie rādītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada beigām ir plānots sasniegt šādu programmas specifisko iznākuma rādītāju: izbūvēto divējāda lietojuma ceļu garums – vismaz 16 km.

ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam 5.1.1. SAM ietvaros ir noteikts kopējs iznākuma rādītājs "atbalstītas vismaz piecas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas". Informāciju par to, ka iznākuma rādītājs ir sasniegts, sniegs VARAM kā ES fondu atbildīgā iestāde, kad attiecīgajā reģionā tiks pabeigta vismaz viena 5.1.1. SAM projekta īstenošana, līdz ar to Pasākuma īstenošanai nav tiešas ietekmes uz attiecīgā iznākuma rādītāja sasniegšanu, bet tā ietvaros paredzēto aktivitāšu īstenošana veicinās 5.1.1. SAM noteikto iznākuma rādītāja sasniegšanu pašvaldībām.

Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts noteic, ka projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam darbojas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", kas veiks Satiksmes ministrijas kā Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzēja funkcijas, kas pēc projekta apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.

Visas Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Intervences laukuma kodam: 93 “Citi rekonstruēti vai modernizēti ceļi (automaģistrāles, valsts reģionālie vai vietējie)” – finansējums 13 812 500 euro apmērā.

Ņemot vērā, ka Pasākuma ietvaros plānots no jauna izbūvēt vai pārbūvēt ceļu satiksmei paredzētos ceļus un ar tiem saistīto infrastruktūru, pastāv situācijas, kad jauno vai pārbūvējamo būvju konstrukcijas nav iespējams ietilpināt valsts autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslā jeb jau valsts īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā, tamdēļ var rasties situācijas, kad var būt nepieciešams veikt papildus zemes iegādi. Ņemot vērā iepriekš minēto, Noteikumu projekts paredz, ka ir attiecināmas zemes iegādes izmaksas, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzētās būvniecības īstenošanai (ne vairāk kā 10 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas).

Lai nodrošinātu Pasākuma mērķa un plānotā iznākuma rādītāja sasniegšanu, Noteikumu projektā vairākām izmaksu pozīcijām tiek noteikti procentuālie ierobežojumi no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Pasākuma ietvaros ir plānotas tiešās attiecināmās izmaksas. Ņemot vērā Pasākuma ietvaros plānotās izbūvējamās infrastruktūras specifiku, piemēram, tanku pārejas, tostarp arī pieejamo finansējumu, kas paredzēts Pasākuma mērķa un rādītāja sasniegšanai, Noteikumu projekts neparedz Pasākuma īstenošanā piemērot vienkāršotas izmaksas (personāla izmaksas). Vienlaikus jāņem vērā, ka arī atbilstoši izvērtējumam "Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā" ziņojumā un tā pielikumā "B1 Pielikums - SAMP Izvērtēšanas Matrica" ir secināts, ka specifisku vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība Pasākumā ir salīdzinoši neliela.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, lai Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot FM izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu (pieejama šeit: https://matrica.fm.gov.lv/).

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Būvniecības gadījumā ar darbību (tai skaitā "pabeigtu darbību") būtu saprotams projekts kopumā, t.i., pieņemot, ka pabeigta darbība ir pilnībā pabeigti darbi/projekts, piemēram, konkrētais objekts (pārbūvētais divējāda lietojuma ceļa posms) ir nodots ekspluatācijā. Līdz ar to, nosacījums par pabeigtām darbībām nav attiecināms uz atsevišķiem projekta posmiem, piemēram, iepirkumu veikšanu, projektēšanu, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijām u.c.

Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi, Pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.

Pasākuma projektos, veicot iepirkuma procedūru, ir atbalstāma vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums – ja attiecināms.

Finansējuma saņēmējam vienlaikus jāievēro obligātie kritēriji saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 1. pielikumu "Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums", kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti.

Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. un 50.pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Noteikumu projekts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa "Klimatdrošināšana" ievērošanai. Projektā ietvertie pasākumi paredz horizontālā principa "Klimatdrošināšana" nepieciešamo prasību ievērošanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgo informāciju iekļaujot projekta iesniegumā, ja attiecināms, piemēram:
1) projektā paredzēts īstenot darbības, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, t.i., siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanu (projekta iesniegumā vai tā pielikumā sniedzot informāciju par SEG emisiju apjoma samazinājumu projekta īstenošanas rezultātā);
2) nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņu aspektiem, kopsakarībā ar klimata pārmaiņu radītajiem potenciālajiem riskiem un to ietekmes novēršanu projektā tiks izvērtēta iespēja veikt attiecīgas darbības, piemēram:
a) izbūvēt lietusūdens caurplūdes grāvjus u.tml. ceļa elementus atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, kur nepieciešams;
b) autoceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā būvniecības procesā ceļa segai paredzēt materiālus, kas samazina seguma (segas) paliekošo deformāciju (temperatūras un slodzes ietekmē) un citu bojājumu veidošanos, vienlaicīgi nodrošinot ceļa nestspēju atbilstoši paredzētai slodzei un satiksmes intensitātei;
c) veicot ieguldījumus autoceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā, pamatotos gadījumos paredzēt lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek ievēroti horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (turpmāk – NBK) noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanos klimata pārmaiņām un vides principi.

Projekta ietvaros horizontālais princips NBK atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Attiecībā uz NBK principa kritēriju:
1) Kritērijs "klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas": veicot Pasākumā plānotās darbības – divējāda lietojuma ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana, tiks novērots SEG emisiju samazinājums. Vienmērīgs braukšanas režīms samazina degvielas patēriņu, kam savukārt ir tieša sasaiste ar SEG emisijām. Emisiju samazinājums veidojas no mazāka degvielas patēriņa, kas rodas no vienmērīgas pārvietošanās pa kvalitatīvu ceļu, jo tiks nodrošināta labāka seguma kvalitāte, drošāka satiksme un labāka satiksmes organizācija.

2) Kritērijs "pielāgošanās klimata pārmaiņām": Pasākumā plānotie ieguldījumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi. Pamatotos gadījumos plānotās darbības ietver lietusūdens caurplūdes grāvju u.tml. ceļa elementu izbūvi atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, kur nepieciešams. Projektā būvniecības procesā transporta infrastruktūras izbūvei paredzēti materiāli, kas nodrošina asfalta maisījumu izturību pret augstām temperatūrām un palīdz novērst ceļa seguma deformācijas (temperatūras un slodzes ietekmē). Transporta infrastruktūras izbūvē, pamatotos gadījumos tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā.

3) Kritērijs "ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība": Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo veicot ieguldījumus divējāda lietojuma ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstībā tiks uzlabotas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, nepieciešamības gadījumā novēršot piesārņojuma nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tāpat tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi. Pārbūvējot autoceļu infrastruktūru, pamatotos gadījumos tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā. Tiks ievēroti likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumi un tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, un negatīvā ietekme tiks novērsta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

4) Kritērijs "pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi": Projekta īstenošanā, kur attiecināms, atbilstoši plānotajam pārbūves veidam un tā ietvaros sasniedzamajam rezultātam, tiks piemēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, t.sk., ja attiecināms, tiks nodrošināta MK noteikumos Nr. 353 noteikto obligāto prasību izpilde attiecībā uz apgaismojumu un satiksmes signāliem, piemērojot ciktāl tas ir racionāli un iespējami autoceļu būvdarbos atkārtoti pārstrādātu vai otrreizējo izejvielu izmantošanu jaunu resursu vietā. Plānots, ka būvniecības laikā būvdarbu veicēji tiks aicināti ierobežot atkritumu rašanos saskaņā ar Eiropas Savienības būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un ņemot vērā pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī atvieglot atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu, kas panākams ar būvgružu šķirošanai paredzēto, pieejamo sistēmu palīdzību selektīvi izņemot materiālus.

5) Kritērijs "piesārņojuma novēršana un kontrole": Pasākumā īstenotajām darbībām nav paredzama būtiska ietekme uz vides piesārņojumu. Īstermiņā projekta īstenošanas – būvniecības procesā ietekme tiks mazināta, kur attiecināms, paredzot/piemērojot zaļo publisko iepirkumu un ievērojot visus atbilstošos vides aizsardzības normatīvus. Nav paredzams, ka Pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, jo autoceļu pārbūve ir daļa no visaptverošā plāna transporta jomā un atbilst Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānam 2020.-2030. gadam, kur sasaistē ar politiku transporta sektorā valsts autoceļu kvalitātes uzlabošanas pasākumam ir norādīta pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti. Īstenojot Pasākumu, atsevišķās vietās tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu, tādējādi samazinot CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti, nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu.

6) Kritērijs "bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana": Pasākumā īstenotajām darbībām nav paredzama būtiska ietekme. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas aizsardzībai un atjaunošanai tiks ņemtas vērā būvprojektā iestrādātās Dabas aizsardzības pārvaldes iekļautās prasības un citi normatīvie akti. Būvprojekta izstrādes laikā tiek pieprasīti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, ja to nosaka normatīvie akti, nodrošinot maksimālu dabas vērtību aizsardzību un visu nepieciešamo aizsardzības pasākumu ievērošanu.

Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana". Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju "Objektu skaits, kuros ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība" (VINPI_12).

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību Noteikumu projektā izvirzītajām prasībām.

Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektus, nodrošinās Pasākumā atbalstāmo darbību sinerģiju, papildinātību ar Eiropas Savienības un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanu gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības.

Attiecībā uz Pasākuma rezultātu un rādītāju ilgtspējas un infrastruktūras uzturēšanas nodrošināšanu atzīmējams, ka valsts autoceļu pārvaldīšanu, uzturēšanu, projektēšanu un renovāciju finansē no valsts pamatbudžetā valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 12.panta trešo daļu.

Finansējuma saņēmējs Pasākuma ietvaros rīkosies tās valsts deleģēto funkciju ietvaros, tai skaitā atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas 2022. gada 29. decembra deleģēšanas līgumam SM2022/-58. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs īstenos projektu valsts pārvaldes funkciju ietvaros, Pasākuma ietvaros plānotais atbalsts finansējuma saņēmējam nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām četrām kumulatīvajām pazīmēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka Pasākuma ietvaros izveidotā transporta infrastruktūra pēc pieņemšanas ekspluatācijā būs pieejama ikvienam bez diskriminācijas un ierobežojumiem, saglabājot vispārējās publiskās infrastruktūras statusu atbilstoši tam, kā tas izriet no Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 203.punktu, proti, Pasākuma ietvaros izveidotā infrastruktūra netiks izmantota komerciāli un to bez maksas varēs izmantot ikviens, tai skaitā satiksmes dalībnieki, tostarp mazaizsargātie satiksmes dalībnieki (gājēji, velosipēdisti, elektroskrejriteņu vadītāji). Līdz ar to Pasākumā netiek piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums.

Pasākuma ietvaros izmaksu un ieguvumu analīze netiek veikta, ievērojot, ka "Militārā poligona "Sēlija" piekļuves ceļa uzlabošana" (divējāda lietojuma ceļu satiksmei paredzēta infrastruktūra) MK tika atbalstīta kā viena no Aizsardzības ministrijas pieteiktajām prioritātēm (Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 2. § Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" 5.punkts). Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas plāniem, viena no valsts aizsardzības prioritātēm ir stiprināt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, nodrošinot labvēlīgus uzņemošās valsts atbalsta noteikumus un Latvijas uzņemto saistību izpildi attiecībā uz sabiedrotajiem. Ņemot vērā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Madrides samitā pieņemtos lēmumus par lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, kā arī aizsardzības nozares ambīcijas attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku personāla skaita palielināšanu, nepieciešams izveidot jaunu poligonu, lai nodrošinātu karavīriem apmācību vietu. Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir izvērtējuši vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko vietu atzinuši poligona izveidi teritorijā, kas iekļauj Aizkraukles un Jēkabpils novadus. Saskaņā ar Militārā poligona "Sēlija" izveides likumu, kas stājies spēkā 2023.gada 29.jūnijā, tiek noteikti priekšnoteikumi jauna militārā poligona "Sēlija" izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās. Infrastruktūras izveides un atsavināšanas process tiek organizēts kārtās. Šobrīd norit pirmās kārtas īstenošana, kas aptver aptuveni 61 % no poligona kopējās platības. Pirmās kārtas realizācija sākta 2023. gadā, to paredzēts īstenot līdz 2025. gada beigām. Poligona attīstības otro kārtu paredzēts īstenot laika posmā no 2026.gada līdz 2034.gadam. Pabeidzot Sēlijas poligona izveides otro kārtu, tajā varēs uzturēties un tikt apmācīta brigādes līmeņa Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) sabiedroto spēku militārā vienība, kā arī valsts aizsardzības dienesta vienības, tāpat arī citas Nacionālo bruņoto spēku vienības.