Anotācija (ex-ante)

Dzelzceļa transports ir svarīgs visā Rīgas metropoles areālā, īpaši Rīgas un Pierīgas reģionā. Dzelzceļa transports apkalpo ~66 % no kopējās reģionālās nozīmes autobusu un vilcienu satiksmes pasažieru plūsmas Rīgā. Pārvadāto dzelzceļa pasažieru skaits maršrutos, kuru galapunkts ir Rīgā, 2020.gadā sasniedza 12,8 miljonus pasažieru gadā, tai skaitā Rīgā un Rīgas aglomerācijā tika pārvadāti ~12,2 miljoni pasažieru. No kopējās dzelzceļa pasažieru plūsmas Rīgas valstspilsētas pieturās iekāpa 6,5 miljoni pasažieru, bet izkāpa 6,47 miljoni pasažieru, kas ir aptuveni 35,6 tūkstoši pasažieru dienā.
Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti, izmantojot galvenokārt elektrovilcienus un neelektrificētajās līnijās - dīzeļvilcienus. Tomēr jāņem vērā, ka esošā dzelzceļa infrastruktūra ir novecojusi, nenodrošina nepieciešamo caurlaides spēju un ātrumus konkurētspējīga kustības grafika (intervāls, laiks ceļā) realizācijai, kā arī energoapgādes infrastruktūra elektrificētajās līnijās ir tehniski novecojusi. Savukārt dīzeļvilcienu parks, ar kuru pārvadājumi tiek nodrošināti arī pilsētas un piepilsētas līnijās, ir novecojis, un tikai aptuveni trešdaļa (modernizētie dīzeļvilcieni) dzinēju izpilda EURO IIIB klases prasības[1].

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK.

Modernizēta dzelzceļa infrastruktūra nodrošinās efektīvākus un konkurētspējīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus, mazinās ceļu satiksmes sastrēgumus, negadījumu skaitu un negatīvu ietekmi uz vidi. Modernizēta dzelzceļa infrastruktūra palielinās sabiedriskā transporta kapacitāti un komforta līmeni, padarot to pieejamāku un patīkamāku iedzīvotājiem, lai iedzīvotāji no privātiem automobiļiem pārsēstos uz sabiedrisko transportu (ātrums, komforts, biežs un regulārs kustības intervāls, kustības grafika simetrija un multimodāla integrācija ar pilsētas un reģionālo sabiedrisko transportu ērtām pārsēšanās iespējām, infrastruktūras elektrifikācija), kā arī uzlabos pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā, paaugstinot kvalitātes standartus un palielinot cilvēku mobilitātes iespējas.

Lai nodrošinātu būtisku siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazinājumu, transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā, tostarp nepieciešama sabiedriskā transporta ritekļu parka atjaunošana un paplašināšana, pārejot uz “zaļākiem” (bezemisiju) vilces veidiem (tostarp sinerģijā ar dzelzceļa elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu un plānoto pārvadājumu apjoma pieaugumu), kā arī reforma, kura stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.

AF 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana"  ietvaros īstenoto investīciju (tostarp AF 1.1.1.1.i. investīcija “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem”, 1.1.1.2.i. investīcija “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” un 1.1.1.3.i. investīcija “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra”) īstenošana sinerģijā ar pasākuma īstenošanu veicinās minētās reformas sasniegšanu. Proti, tiks izveidots viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā Rīgas metropoles areālā.

Ieguldījumi jaunos pilsētas - piepilsētas elektrovilcienos (bateriju elektrovilcienos) nodrošinās labāku dzelzceļa pasažieru transporta integrāciju kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, atjaunojot dzelzceļa pasažieru pārvadājumus jaunā maršrutā Rīga – Bolderāja ar iespēju šo ritošo sastāvu izmantot savienotā maršrutā Rīga – Sigulda, kas ievērojami uzlabotu pakalpojuma kvalitāti šajā līnijā.

Iegādājoties jaunus pilsētas - piepilsētas elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienos), tiks uzlabots pārvadājumu servisa līmenis un pieejamība. Jo esošais (tostarp jaunie elektrovilcieni) pasažieru pārvadājumiem izmantotais ritošais sastāvs tiek izmantots pārvadājumiem citās līnijās vai to ekspluatācija tiek/tiks pārtraukta nolietojuma dēļ. Jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde tiek veidota sinerģijā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa tīkla elektrifikācijas plānu, kas paredz Bolderājas līnijas attīstību, pirmajā posmā līdz 2026.gadam iespējojot elektrifikāciju, un otrajā posmā pēc 2026.gada izbūvējot otro sliežu ceļu. Veiktās investīcijas (pasākuma un AF 1.1.1.1.i.investīcijas ietvaros) ļaus īstenot Transporta attīstības pamatnostādnēs  2021.-2027. gadam un Valdības rīcības plāna 87.1. un 88.1.-88.2. punktos paredzēto, veidojot dzelzceļu kā pasažieru pārvadājumu “mugurkaulu”. Papildus arī Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.gadam paredz ieviest principu, ka dzelzceļš ir kā sabiedriskā transporta sistēmas “mugurkauls”. Pasākuma un projekta īstenošanas rezultātā iedzīvotājiem un sabiedriskā transporta izmantotājiem būs iespēja izmantot videi draudzīgu sabiedrisko transportu (bateriju elektrovilcienus). Tāpat tiks nodrošināta dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, nodrošinot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un iespējām pakalpojuma saņemšanā, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās piederības (Eiropas sociālo tiesību pīlāra 3. princips).

Pasākuma ietvaros paredzētā projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Mērķa grupa, finansējums un finansējuma saņēmējs
Pasākuma mērķa grupa ir sabiedriskā transporta izmantotāji.

Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 21 287 963 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 18 094 768 euro un nacionālais finansējums – vismaz 3 193 195 euro. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

Projekta iesniedzējs, kas pēc vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu ir finansējuma saņēmējs, pasākuma ietvaros ir Satiksmes ministrija. Tās vārdā atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.28.apakšpunktam un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” kas veiks Satiksmes ministrijas kā projekta iesniedzēja funkcijas.

Atbalstāmās darbības
Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir vērstas uz bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras attīstību, tas ir:
- vismaz divu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegāde;
- jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) rezerves daļu piecu gadu periodam un minimālā nepieciešamā specifisko rokas instrumentu un programmatūras iegāde.

Jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegāde tiek veikta no ražotāja vai autorizēta ražotāja autorizēta pārstāvja, kas ir komersants, un ko izgatavotājs ir oficiāli pilnvarojis pārstāvēt savas intereses, kā arī ievērojot priekšizpētes par piemērotāko vilces veidu (1520 mm sliežu ceļa platumā) attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūrā, ietvaros veiktos risinājumus un tehnisko specifikāciju.

Attiecināmās izmaksas
Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
- tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
- netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai.
Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
(1) projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, tostarp piemaksas un nodokļi, ņemot vērā, ka:
- tās nepārsniedz 84 787 euro kalendārajā gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir 5 000 000 euro vai lielākas;
- attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, nodrošinot personāla iesaisti projektā saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);
(2) projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tajā skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde;
(3) dzelzceļa pasažieru apkalpošanai jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegādes un piegādes izmaksas;
(4) projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu ieviešanā 2021.-2027. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;
(5) vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;
(6) vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas;
(7) jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) rezerves daļu piecu gadu periodam un minimālā nepieciešamā specifisko rokas instrumentu un programmatūras iegāde.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.

Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.

Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.

Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2022.gada 25.novembra, izņemot - projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas un vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas - kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021.gada 1.janvāra.

PVN
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

Jāņem vērā, ka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astotajai daļai publiskas personas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Kā arī atbilstoši MK 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 160.punktam nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli.

Citi faktori
(1) Saskaņā ar principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) novērtējumu pasākumam:
- Ietekme uz SEG emisijām. Pasākums 100% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (107 – mobilie nulles emisijas / ar elektrību darbināmie dzelzceļa aktīvi) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Investīcijas veicinās pasažieru plūsmu virzību no privātajiem transportlīdzekļiem uz  sabiedrisko transportu. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa pasažieru ritošā sastāva attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto.

- Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem.
   - Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – Transporta pamatnostādnes) dzelzceļa transports tiek atzīts par videi draudzīgāko transporta veidu un pasažieru pārvadājumu segmentā, bet ne tikai, ir izvirzīti uzdevumi tā attīstībai.
   - Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta pamatnostādņu uzdevumam 4.5. - ‘Attīstīt dzelzceļa tīkla infrastruktūru un atjaunot ritošo sastāvu’, kas ietver pasākumu - (4.5.2.) Jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegāde un esošā dīzeļvilcienu ritošā sastāva nomaiņa.
   - Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta pamatnostādnēs noteikto politikas rezultātu rezultatīvo rādītāju, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu transporta sektorā.

- Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem. Investīcijas ir plānotas saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietvertajiem uzdevumiem - B.2.1. “Sasniedzamība starp reģioniem” un B.2.5. “Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana”. Paredzētās darbības risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas reģionos un uzlabos novadu centru sasniedzamību, tādējādi uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību.

- Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem.
   - Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
   - Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.–2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts “Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām”. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
   - Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām.

Bezemisiju transportlīdzekļu iegāde neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.

Līdz ar to finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas ievērojot principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā minēto; proti, projekta plānošanā un īstenošanā ņem vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, tostarp riskus, kas varētu rasties uzturēšanas un ekspluatācijas laikā, kā arī mazina potenciālo risku iestāšanos.

(2) Projekta īstenošanai nepieciešamās informācijas iesniegšanu finansējuma saņēmējs nodrošina Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.

(3) Finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto atbalstāmo darbību sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, dubultfinansējuma riska mazināšanai. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka papildu ieguldījumu gadījumā, citu atbalsta instrumentu (tostarp ES fondu) ietvaros, tie tiks veikti sinerģijā ar projekta ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, vienlaikus nepieļaujot dubultfinansēšanas risku un veicot risku vadības un uzraudzības pasākumus.

(4) Citi projekti. Pasākumu (projektu) īsteno:
- Sasaistē ar projektu “Dzelzceļa tīkla elektrifikācijas modernizācija un attīstība, tai skaitā konversijai uz 25kV sistēmu”, kura ietvaros plānots nodrošināt vai uzlabot nulles emisijas dzelzceļa infrastruktūru 3 dzelzceļa līnijās, ieskaitot dzelzceļa elektrifikāciju (kontakttīklu nomaiņa, kas nodrošina nākotnē pāreju uz 25 kV elektrifikāciju, kopējās elektrificētās līnijas garuma palielināšana). Piemēram, lai samazinātu braukšanas laiku un iespējotu pilsētas/piepilsētas dzelzceļa funkciju attīstību (Bolderāja - Vecāķi, Bolderāja - Sigulda), tiks veikti ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā posmā Rīga - Zemitāni, ieskaitot priekšnosacījumu īstenošanu pārejai nākotnē uz 25kV elektrifikāciju.
- Sinerģijā ar AF 1.1.1.1.i.investīciju, kuras ietvaros paredzēta vismaz septiņu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde.

Piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iepirkums tiek veidots lielākam vilcienu apjomam, proti, pamata apjomā ir ietverti deviņi pilsētas - piepilsētas elektrovilcieni (bateriju elektrovilcieni), no kuriem:
   - septiņi tiek attiecināti uz AF 1.1.1.1.i.investīcijas projektu (AF finansējums);
   - savukārt divu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde tiek attiecināta pasākuma (2.3.1.4.) ietvaros.

Papildus iepirkumā paredzēta opcija iegādāties vēl septiņus piepilsētas elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienus), par kuru piegādi līgums tiks slēgts, kad būs pieņemti attiecīgs lēmums par finansējuma nodrošināšanu. Vienlaikus tiks nodrošināta atsevišķa izmaksu/grāmatvedības uzskaite (vienotā iepirkuma ietvaros), lai mazinātu dubultā finansējuma riskus. Jāņem vērā, ka šādi veidoti (apvienoti) vilcienu iepirkumi ir ierasta prakse, jo mazina administratīvo slogu un ļauj ekonomēt laiku atkārtotas iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai un iepirkuma procedūras organizēšanai.

- Sasaiste ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7.2. pasākuma projektu “Pētījumu, novērtējumu un saistītās dokumentācijas izstrāde ilgtspējīga, integrēta un koordinēta multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma sagatavošanai Rīgas metropoles areālā” (turpmāk – 6.1.7.2. pasākums), kura ietvaros tiek veikta piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) izmaksu ieguvumu analīze un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde. 6.1.7.2. pasākuma ietvaros 2022.gada 8.augustā ir noslēgts līgums ar iepirkuma konkursa Nr. SM 2022/6 “Ieguldījumu dzelzceļa infrastruktūrā un ritošajā sastāvā izmaksu un ieguvumu novērtējums” uzvarētāju SIA “Ernst & Young Baltic” un līgums ar iepirkuma konkursa Nr. 2021/4 “Bezemisiju vilcienu iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrāde” uzvarētāju “Ricardo Nederland B.V.” ir noslēgts 2022.gada 1.septembrī.

(5) informācijas un publicitātes pasākumi. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50.pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

(6) Dokumentācijas glabāšana. Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.

(7) Projekta īstenošanas termiņš. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

(8) Par Komercdarbības atbalsta regulējumu. Atsaucoties uz SM Informatīvo ziņojumu (22-TA-3077):
- Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulas (EK) Nr.1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk - Regula Nr.1370/2007) 2.panta b) apakšpunktam un 5.pantam, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma (turpmāk - Likums) 4.1 panta sestajai daļai, 5.panta trešās daļas 1. un 3.punktam finansējuma saņēmējs (VSIA “Autotransporta direkcija”) ir tā kompetentā iestāde, kas valsts vārdā un Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos (tostarp dzelzceļa maršrutos). Ievērojot minēto, tiek plānots, ka finansējuma saņēmējs arī turpmāk organizēs sabiedriskā transporta pakalpojumus dzelzceļa līnijā “Rīga-Bolderāja” (perspektīvā līdz Daugavgrīvai) un dzelzceļa līnijā “Rīga-Sigulda”, kurās sākotnēji tiek plānots iesaistīt akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienības (BEMU). Attiecīgi tiks rīkots atklāts iepirkums pasažieru pārvadājumu sniegšanai, kā rezultātā iepirkuma konkursā uzvarējušam subjektam, kurš veiks pasažieru pakalpojumu sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma ietvaros, kas noslēgts atbilstoši Regulai Nr.1370/2007, tiks nodoti iegādātie aktīvi atbilstoši piemērojamajam komercdarbības atbalsta regulējumam - Regulai Nr.1370/2007.

- Atbilstoši Likuma 8. panta otrajai daļai finansējuma saņēmējam (VSIA “Autotransporta direkcija”) jāorganizē sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai koncesiju piešķiršanu regulējošo likumu, ciktāl likums nenosaka citādi. Likuma 3.panta trešā daļa noteic, ka jautājumus, kuri attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumu nozari, reglamentē arī Regula Nr. 1370/2007 un citi normatīvie akti.

- Jāņem vērā, ka Eiropas Savienība 2017.gadā pieņēma virkni normatīvo regulējumu (regulējums pieņemts, apstiprinot ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes tirgus pīlāru[1]), kas vērsti uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus liberalizāciju. Cita starpā nosakot, ka galvenajam noteikumam pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanā - dzelzceļa pārvadājumu segmentā, vajadzētu būt tādam, ka līgumu piešķiršana notiek konkursa kārtībā. Vienlaikus tika paredzētas vairākas atkāpes no šā noteikuma piemērošanas, piemēram, valsts rīcība gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējiem nav intereses darboties, kādā no dzelzceļa tirgiem vai šī interese nenosedz konkrētās valsts vajadzības. Tādejādi, izlemjot jautājumu par tiesību piešķiršanas procedūru (līguma piešķiršanu), primāri tiks vērtētās iespējas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu slēgt atklāta konkursa kārtībā, cita starpā konkursa dokumentācijā paredzot pakalpojuma sniedzēja pienākumu, izmantot piepilsētas elektrovilcienus.

- Vienlaikus, apstiprinot ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes tirgus pīlāru, regulējumā tika paredzētas vairākas atkāpes no šā noteikuma (atklāta konkursa rīkošanas) piemērošanas, piemēram, valsts rīcība gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējiem nav intereses darboties kādā no dzelzceļa tirgiem vai šī interese nenosedz konkrētās valsts vajadzības un gadījumos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Regulā Nr. 2016/2338, ar ko Regulu Nr. 1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu. Proti, dalībvalsts ir tiesīga izvērtēt un pieņemt pamatotu lēmumu tiešā līguma slēgšanai, ja pastāv dzelzceļa tīkla strukturālas un ģeogrāfiskas īpatnības un arī gadījumos, ja tiek lēsts, ka līguma gada vidējā vērtība mazāka par 7 500 000 euro.
- Saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 6.panta pirmajā daļā noteikto visas kompensācijas, kas ir saistītas ar kādiem vispārējiem noteikumiem vai kādu pakalpojumu valsts līgumu, atbilst Regulas Nr.1370/2007 4. pantā ietvertajiem noteikumiem neatkarīgi no tā, kā līgums piešķirts. Visas kompensācijas neatkarīgi no to būtības, kuras ir saistītas ar kādu valsts līgumu, kas tieši piešķirts saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 5. panta 2., 4., 5. vai 6. punktu, vai ar kādiem vispārējiem noteikumiem, atbilst arī Regulas Nr.1370/2007 pielikumā ietvertajiem noteikumiem. Regulas Nr. 1370/2007  4. panta pirmā daļa satur regulējumu, kas attiecināms uz jebkura veida pakalpojumu līgumiem, tas ir, uz līgumiem, kas noslēgti gan konkursa kārtībā, gan tiešā piešķīruma veidā. Šī tiesību norma noteic, ka pakalpojumu līgumos cita starpā ir jāparedz “parametri kompensācijas maksājumu, ja tādi ir, aprēķināšanai […] tādā veidā, lai būtu novērsta pārmērīga kompensēšana.”

- Papildus jāņem vērā, ka pastāv arī iespēja, ka izpildās visi Eiropas Savienības Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedumā Altmark lietā[2] definētie četri kumulatīvie kritēriji (nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompensācija par sabiedriskiem pakalpojumiem nav valsts atbalsts), piepilsētas elektrovilcieni tiks nodoti pakalpojuma sniedzējam, kurš sniegs sabiedriskā transporta pakalpojumus (tiešā līguma slēgšana), un kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu netiks uzskatīta (nekvalificējas) par komercdarbības atbalstu un netiks piemēroti komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi, tostarp Regula Nr.1370/2007.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Regula (ES) 2016/2338, ar ko Regulu (EK) Nr. 1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu.

[2] Skat. Eiropas Savienības Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedumu lietā C-280/00 “Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH un Oberbundesanwalt beim BVerWG”, 2003, ECR I-07747.