Anotācija

Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par valsts meža zemes "Dores zeme" Drabešu pagastā, Cēsu novadā atsavināšanu" (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, lai, ievērojot Meža likumā un Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, nekustamo īpašumu "Dores zeme" Drabešu pagastā, Cēsu novadā (kadastra Nr. 4246 007 0399) nodotu atsavināšanai un atļautu valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) to pārdot par brīvu cenu.

Vispārējā kārtība

Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot nekustamo īpašumu "Dores zeme" Drabešu pagastā, Cēsu novadā (kadastra numurs 4246 007 0399) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4246 007 0393) 3,6 ha platībā – Drabešu pagastā, Cēsu novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0094 7450 (turpmāk – nekustamais īpašums "Dores zeme"). 

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma "Dores zeme" sastāvā ietilpstošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0393 lietošanas mērķis ir 0201 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība, – 3,6000 ha platībā. Tā fiskālā kadastrālā vērtība pēc stāvokļa 2025. gada 12. augustā ir 406 euro un universālā kadastrālā vērtība pēc stāvokļa 2025. gada 11. augustā ir 959 euro.
Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem ir šāds: mežu platība – 2,8000 ha, purvu platība – 0,5100 ha, ūdens objektu zeme – 0,0300 ha, pārējās zemes – 0,2600 ha.
Nekustamajam īpašumam "Dores zeme" NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu lauku apvidos – 0,4747 ha, pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,4747 ha, dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,4747 ha, ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem lauku apvidos, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālas nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, – 0,4745 ha.

Atsavināšanai virzāmais nekustamais īpašums "Dores zeme" izveidots, atdalot zemes vienības daļu no nekustamā īpašuma "Valsts mežs 4246" Drabešu pagastā, Cēsu novadā (kadastra Nr. 4246 007 0187) (turpmāk – nekustamais īpašums "Valsts mežs 4246") sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0188.
Nekustamais īpašums "Valsts mežs 4246" ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0046 5429 un ir valsts meža zeme atbilstoši Meža likuma 44. panta pirmajai daļai, kas noteic, ka valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij.
Nekustamais īpašums "Valsts mežs 4246" reģistrēts zemesgrāmatā saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta pirmo daļu un 8. panta ceturto daļu. Īpašuma piederību valstij apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva 2009. gada 2. februāra izziņa Nr. 5–JP–86/14 par zemes gabala vēsturisko piederību Meža departamentam, tāpēc ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē. Atdalīšanas fakts nemaina valsts meža zemes statusu, tā ka atdalītais nekustamais īpašums "Dores zeme" joprojām ir valsts meža zeme.

Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 4. punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme (funkcionālā platībā) nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētai kapitālsabiedrībai, lai paplašinātu tās īpašumā esošās rūpnieciskās ražošanas būves vai kompleksās būves rūpnieciskajai ražošanai (izņemot ieguves rūpniecības vai iežieguves būves) un attiecīgais kapitālsabiedrības zemes īpašums robežojas ar valsts meža zemi, kā arī ja īpašumā esošās rūpnieciskās ražošanas būves vai kompleksās būves rūpnieciskajai ražošanai (izņemot ieguves rūpniecības vai iežieguves būves) atrodas uz valsts meža zemes.

Ierosinot valsts meža zemes atsavināšanu, kapitālsabiedrības ar ģenerālplānu (uz derīga topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāta projektējamās teritorijas vispārīgā plāna būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemes gabalam) pamato atsavināmās platības funkcionālo nepieciešamību.
SIA "AMATA" 2021. gada 15. novembra iesniegumā Nr. 4-2/5 ierosināja nekustamā īpašuma (valsts meža zemes) "Valsts mežs 4246" sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0188 daļas (aptuveni 3,59 ha platībā; turpmāk – Atsavināmā platība) atsavināšanu (turpmāk – Atsavināšanas ierosinājums) un ar 2022. gada 17. marta vēstuli Nr. 4-2/6 iesniedza plānoto uzņēmuma SIA "AMATA" paplašināšanas ieceri valsts meža zemē, ietverot priekšlikumu par plānotās apbūves, labiekārtojuma elementu u. c. nepieciešamo objektu izvietojumu.
Atsavināšanas ierosinājumā norādīts, ka Atsavināmo platību plānots izmantot SIA "AMATA" darbības paplašināšanai. SIA "AMATA" plāno uz Atsavināmās platības izvietot zāģmateriālu uzglabāšanas laukumu, dēļu šķirošanas laukumu un gatavās produkcijas noliktavu (asfaltētu laukumu veidā un nākotnē vēdināmu angāru veidā), kā arī tālākā nākotnē – gatavās produkcijas ražošanas, montāžas un pakošanas cehus. Blakus SIA "AMATA" ražotnei no vienas puses atrodas dzelzceļa sliedes un no otras puses – cits ražošanas uzņēmums, kā arī fiziskas personas nekustamais īpašums, tāpēc Atsavināmā platība dod vienīgo iespēju paplašināties.

Valsts meža īpašuma pārvaldītājs akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (turpmāk – LVM), izvērtējot valsts meža zemes Atsavināšanas ierosinājumu, 2021. gada 30. decembra vēstulē Nr. 4.1-2_09e8_101_21_954 norādīja, ka teritorijas plānojumā noteiktie izmantošanas veidi neparedz teritorijas izmantošanu rūpniecības un pirmsapstrādes uzņēmumu un noliktavu apbūvei, tāpēc SIA "AMATA" nepieciešams ierosināt un izdarīt nepieciešamos grozījumus teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Pēc lokālplānojuma izstrādes kā Atsavināmās platības alternatīvais zemes izmantošanas veids saglabājams "mežsaimniecība". LVM arī informēja, ka zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0188 neietilpst LVM ilgtermiņa mežistrādes līgumu, zemes dzīļu, zemes nomas platībās, bet ietilpst LVM medību tiesību nomas platībās, kas iznomātas mednieku klubam "Amatas mednieks" līdz 2048. gada 31. decembrim.

Zemkopības ministrija 2022. gada 27. aprīļa vēstulē Nr. 3.4-11e/723/2022 konceptuāli piekrita, ka tiek izstrādāts lokālplānojums, ar kuru tiek grozīts spēkā esošais Cēsu novada teritorijas plānojums, lai mainītu noteikto funkcionālo zonējumu no "mežu teritorijas" uz "lauksaimniecības teritoriju".

SIA "EKJU" 2023. gada 8. septembra vēstulē Nr. 4-2/19/EKJ informēja Zemkopības ministriju par to, ka SIA "AMATA" (mātes kompānija) un SIA "EKJU" (meitas kompānija) 2023. gada 30. maijā noslēgušas Uzņēmuma pastāvīgas daļas pārejas līgumu un SIA "EKJU" ir SIA "AMATA" saistību un tiesību pārņēmēja, kas turpina SIA "AMATA" uzsākto Atsavināmās platības atsavināšanas procesu, kā arī uzsākto lokālplānojuma izstrādes procesu spēkā esošā Cēsu novada teritorijas plānojuma grozīšanai. SIA "EKJU" pārņem atsavināšanas ierosinātājas SIA "AMATA" saistības un tiesības un turpina īstenot uzsāktos administratīvos procesus un citas tiesiskās attiecības.
Saskaņā ar Vidzemes rajona tiesas Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma 223-A datiem nekustamā īpašuma Dārdu ielā 1, Ieriķos, Drabešu pagastā, Cēsu novadā (kadastra numurs 4246 007 0288, turpmāk – nekustamais īpašums Dārdu ielā 1) īpašnieks ir SIA "EKJU". Nekustamais īpašums Dārdu ielā 1 sastāv no neapbūvētas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0290 un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4246  007 0288, uz kuras atrodas trīspadsmit ēku (būvju).

Zemkopības ministrijā 2024. gada 17. aprīlī saņemta SIA "EKJU" vēstule Nr. 4-2/9/EKJ, kurā sniegta informācija par lokālplānojuma nekustamā īpašuma "Valsts mežs 4246" zemes vienības (ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0188) daļas Drabešu pagastā, Cēsu novadā (turpmāk – Lokālplānojums) izstrādes pabeigšanu, ar to grozot Amatas novada teritorijas plānojumā 2014.–2025. gadam noteikto funkcionālo zonējumu no "mežu teritorijas" uz "lauksaimniecības teritoriju" un nosakot teritorijas papildizmantošanas veidus – vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve un mežsaimnieciska izmantošana, turklāt ir saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2024. gada 16. aprīļa vēstule Nr. 15-2/2318 par to, ka Lokālplānojums ir īstenojams.
Saite uz izstrādāto Lokālplānojumu, tam pievienotajiem lēmumiem un atzinumiem, tostarp Dabas aizsardzības pārvaldes 2023. gada 15. decembra atzinumu Nr. 4.8/7797/2023-N, kurā norādīts, ka izstrādātā Lokālplānojuma redakcija atbilst izvirzītajiem nosacījumiem, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja 2023. gada 18. augusta lēmumu Nr. 4-02/65/2023 "Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu", kurā noteikts, ka plānošanas dokumenta īstenošanai nav paredzama tik būtiska negatīva ietekme uz vidi, lai piemērotu Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ir pieejama šeit: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_29176.
SIA "EKJU" ar 2024. gada 22. maija vēstuli Nr. 4-2/11/EKJ iesniedza Teritorijas attīstības ģenerālplānu un pamatojumu atsavināmās platības funkcionālajai nepieciešamībai.

Valsts meža īpašuma pārvaldītājs LVM 2024. gada 8. jūlija vēstulē Nr. 4.1-2_050k_101_24_473 sniedza viedokli par to, ka LVM ieskatā SIA "EKJU" Atsavināšanas ierosinājums atbilst Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 4. punkta nosacījumiem. Papildus LVM norādīja, ka, izvērtējot SIA "EKJU" iesniegto Atsavināmās platības attīstības ģenerālplānu (uz derīga topogrāfiskā plāna pamatnes) atbilstoši tā mērogam un pieejamo datu precizitātei, ir secināms, ka asfalta laukumu paredzēts izveidot biotopa "Pārejas purvi un slīkšņas" un īpaši aizsargājamo augu sugas gada staipekņa Lycopodium annotinum atradnes vietā.
Zemkopības ministrija 2024. gada 18. jūlija vēstulē Nr. 3.4-11e/1308/2024 lūdza sniegt SIA "EKJU" skaidrojumu par to, vai minētā teritorija tiks saglabāta vai iznīcināta, un, ja nepieciešams, mainīt iesniegtajā Atsavināmās platības attīstības ģenerālplānā (uz derīga topogrāfiskā plāna pamatnes) apbūves apjomu, lai neskartu biotopa "Pārejas purvi un slīkšņas" un īpaši aizsargājamo augu sugas gada staipekņa Lycopodium annotinum atradnes vietas.

SIA "EKJU" 2024. gada 6. septembra vēstulē Nr. 4-2/13/EKJ sniegusi skaidrojumu, ka Atsavināmajā platībā SIA "EKJU" uzņēmuma paplašināšana ir plānota tālākā nākotnē un divās kārtās. Pirmajā kārtā netiks skarta biotopa "Pārejas purvi un slīkšņas" un īpaši aizsargājamo augu sugas gada staipekņa Lycopodium annotinum atradnes vieta, bet otrā kārta plānota pēc 6–10 gadiem, grozot Cēsu novada teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonu no "lauksaimniecības teritorijas" uz "rūpnieciskās apbūves teritoriju". SIA "EKJU" īpaši uzsver, ka ar pirmajā kārtā veicamajiem darbiem netiks skarti biotopi, jo to aizliedz Dabas aizsardzības pārvalde un izstrādātais Lokālplānojums. Savukārt 2. kārta būs īstenojama ne agrāk kā pēc 6–10 gadiem un tikai pēc zemes lietošanas mērķa maiņas no "mežu teritorijas" uz "rūpnieciskās apbūves teritoriju". Jautājumi par biotopu un īpaši aizsargājamā augu sugas gada staipekņa Lycopodium annotinum atradnes vietu tiks risināti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, saņemot nosacījumus no Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides pārraudzības valsts biroja, Valsts vides dienesta u. c. iestādēm. SIA "EKJU" lietu skaidrības labad labticīgi uzrāda zemes izmantošanas tālākās nākotnes perspektīvas, tāpēc negroza Teritorijas attīstības ģenerālplānu, bet uzsver, ka zemes izmantošanā neskars biotopu "Pārejas purvi un slīkšņas" un īpaši aizsargājamo augu sugas gada staipekņa Lycopodium annotinum atradnes vietas, īstenojot pirmās kārtas darbus, jo to nepieļauj esošie institūciju atzinumi un Lokālplānojums, kā arī neīstenos otrās kārtas darbus, kamēr funkcionālā zonējumā nebūs notikusi zemes lietošanas mērķa maiņa, kas pieļaus rūpniecisko apbūvi. Papildus SIA "EKJU" dara zināmu, ka sertificēts sugu un biotopu eksperts Uldis Ļoļāns (sertifikāta Nr. 059) ir sniedzis atzinumu un informējis, ka biotopam "Pārejas purvi un slīkšņas" aptuveni 0,22 ha platībā, kas atbilst 0,003 % no konkrētā biotopa platības Latvijā, ir nebūtiska ietekme salīdzinājumā ar nacionālā mērogā esošajiem biotopiem. Eksperta rekomendācijās norādīts kompensējošs pasākums, kā uzlabot biotopa apstākļus (t. i., izcērtot kokus un krūmus) tuvumā esošajā vidējas kvalitātes Eiropas Savienības nozīmes biotopa "Pārejas purvi un slīkšņas" teritorijā, savukārt īpaši aizsargājamas augu sugas gada staipekņa Lycopodium annotinum dzīvotnes traucēšana ir pieļaujama Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. un 15. pantā noteiktajā kārtībā, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtu atļauju.

Zemkopības ministrijā 2025. gada 14. augustā tika saņemta LVM vēstule Nr. 4.1-2_052d_101_25_486 ar informāciju, ka atsavināmā zemes vienība ir atdalīta no nekustamā īpašuma "Valsts mežs 4246" un izveidots nekustamais īpašums "Dores zeme".
Sadale notikusi, pamatojoties uz Cēsu novada pašvaldības Attīstības un teritorijas plānošanas komisijas 2024. gada 1. aprīļa lēmumu Nr. 188 (prot. Nr. 13) "Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu Cēsu novada Drabešu pagasta nekustamā īpašuma Valsts mežs 4246" zemes vienībai", un ir apstiprināta zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0188 sadale divās zemes vienībās – nekustamā īpašuma "Valsts mežs 4246" sastāvā esošā zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0392 un nekustamā īpašuma "Dores zeme" sastāvā esošā zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 4246 007  0393.

Nekustamais īpašums "Dores zeme" robežojas ar:
1) SIA "EKJU" piederoša nekustamā īpašuma Dārdu ielā 1 sastāvā esošu zemes vienību (kadastra apzīmējums 4246 007 0288);
2) fiziskai personai piederoša nekustamā īpašuma "Teteri" Ieriķos, Drabešu pagastā, Cēsu novadā (kadastra numurs 4246 007 0192) sastāvā esošu zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0192;
3) fiziskai personai piederoša nekustamā īpašuma "Plūmes" Ieriķos, Drabešu pagastā, Cēsu novadā (kadastra numurs 4246 007 0194) sastāvā esošu zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0194);
4) Zemkopības ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā esošu zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0392, kas ietilpst nekustamajā īpašumā "Valsts mežs 4246";
5) Satiksmes ministrijas valdījumā esošu zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0248, kas ietilpst nekustamajā īpašumā Ieriķu stacija, Ieriķi, Drabešu pagasts, Cēsu novads (kadastra apzīmējums 4246 007 0248).

Izdarot grozījumus Meža likumā, kuri stājās spēkā 2021. gada 19. maijā, tā anotācijā skaidrots, ka tad, ja uzņēmuma paplašināšanai nav citas alternatīvas kā tikai paplašināšanās uz valsts meža zemes, attiecīgo gadījumu vērtē un lēmumu par to pieņem tā publiskā persona, uz kuras vārda valsts meža zeme ir ierakstīta zemesgrāmatā. Turklāt kapitālsabiedrībai, ierosinot valsts meža zemes atsavināšanu, ar ģenerālplānu (uz derīga topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāta projektējamās teritorijas vispārīgā plāna būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemes gabalam) ir jāpamato atsavināmās platības funkcionālā nepieciešamība.

Zemkopības ministrija, izvērtējot SIA "EKJU" Atsavināšanas ierosinājumā minēto, papildus iesniegtos dokumentus, kā arī LVM sagatavoto informāciju, konstatēja, ka
1) atbilstoši "Lursoft" datiem SIA "EKJU" (reģistrācijas Nr.40003051329) ir Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība un tās darbības veids atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas kodiem (NACE) ir 1628 "Citu koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana";
2) atsavināmā platība robežojas ar SIA "EKJU" piederošā nekustamā īpašuma Dārdu ielā 1 sastāvā esošu zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0288;
3) paplašināšanās SIA "EKJU" piederošajā nekustamajā īpašumā Dārdu ielā 1 nav iespējama esošās apbūves blīvuma un teritorijas izmantošanas dēļ. Vienīgā iespēja paplašināt ražošanas objektu ir Atsavināmajā platībā, jo zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4246  007 0288 robežojas ar dzelzceļa līniju, vietējo autoceļu, juridisku un fizisku personu īpašumiem un nekustamo īpašumu "Valsts mežs 4246". Savukārt neapbūvētā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4246 007 0290 robežojas ar dzelzceļa līniju, autoceļu un fiziskai personai piederošu nekustamo īpašumu.

Valsts meža zemes atsavināšana SIA "EKJU" ir būtiska, jo tā ļaus uzņēmumam palielināt ražošanas jaudas yb radīt augstākas pievienotās vērtības produktus, tādējādi stiprinot Latvijas konkurētspēju un veicinot nodarbinātību, reģionālo izaugsmi un iedzīvotāju labklājību.

SIA "EKJU" 2025. gada 30. oktobra vēstulē Nr. 4-2/25/EKJ ir sniegts izvērsts ekonomiskais pamatojums uzņēmuma paplašināšanas nepieciešamībai, kā arī norādīti ieguvumus no SIA "EKJU" uzņēmējdarbības. Papildus SIA "EKJU" atkārtoti informē, ka uzņēmuma paplašināšana notiks divās kārtās. SIA "EKJU" izstrādātajā Teritorijas attīstības ģenerālplānā ir norādītas arī tālākās uzņēmuma attīstības perspektīvas – otrās kārtas būvniecības plāni, kas tiks īstenoti tikai tad, ja tiks saņemtas visas nepieciešamās atļaujas. Pirmās kārtas būvniecība neskars biotopa "Pārejas purvi un slīkšņas" un īpaši aizsargājamo augu sugas gada staipekņa Lycopodium annotinum atradnes vietas. Otrās kārtas būvniecība tiks uzsākta tikai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, saņemot nosacījumus un atļaujas no Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides pārraudzības valsts biroja, Valsts vides dienesta u. c. iestādēm. 

Ievērojot visu iepriekšminēto, kā arī to, ka SIA "EKJU" ir Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, tās īpašumā esošo rūpniecisko ražošanas būvju vai komplekso būvju rūpnieciskajai ražošanai paplašināšanās iespējama vienīgi valsts meža zemē, kas robežojas ar SIA "EKJU" piederošo īpašumu, un attīstības priekšlikuma ģenerālplānā ir pamatota atsavināmās platības funkcionālā nepieciešamība, Zemkopības ministrijas ieskatā gan ierosinātājs, gan Atsavināšanas ierosinājums atbilst Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 4. punkta nosacījumiem.
Grozījumi Meža likumā, kuri stājās spēkā 2021. gada 19. maijā, paplašina valsts meža zemes atsavināšanas iespējas, nosakot kritērijus, kurus piemērojot var atsavināt valsts meža zemi.
Grozījumu mērķis, paplašinot Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā minēto to subjektu loku, kas ir tiesīgi ierosināt valsts meža zemes atsavināšanu, bija vērsts uz valsts meža zemes atsavināšanu tikai tām kapitālsabiedrībām, kurām funkcionāli nepieciešama papildu teritorija, lai paplašinātu kapitālsabiedrības īpašumā esošās rūpnieciskās ražošanas būves vai kompleksās būves.
Meža likuma 44. panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 4. punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Atsavinot zemi šā panta ceturtās daļas 4. punktā minētajām personām, piemērojama Atsavināšanas likumā noteiktā kārtība nekustamo īpašumu pārdošanai par brīvu cenu, kādā pārdodami nekustamie īpašumi Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtajā daļā minētajām personām.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktam pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu var tad, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4. panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ir dotas nosacītās cenas un pārdošanas par brīvu cenu definīcijas:
1) nosacītā cena — nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem īpašuma vērtēšanas standartiem, kā arī ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem;
2) pārdošana par brīvu cenu — mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu.
Tādējādi ir secināms, ka nosacītā cena ir nekustamā īpašuma vērtība, ko ir noteicis sertificēts vērtētājs atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem.
Nekustamais īpašums tiks atsavināts saskaņā ar sertificēta vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma novērtējumu. Tas nozīmē, ka ar plānoto atsavināšanas darījumu SIA "EKJU" netiks radītas ekonomiskas priekšrocības, tāpēc pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un attiecīgi nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums.

Nē

Nē

Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 4. punktā noteiktais ir attiecināms uz kapitālsabiedrība SIA "EKJU".

Nē

Nē

Nē

Nē

-