24-TA-2991: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumu projekts) izstrādāts, lai papildinātu tā esošo regulējumu attiecībā uz kapelānu dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs kapelānu dienests tiks veidots no kapelāniem, kas ir gan civilpersonas, gan dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, tādejādi ir nepieciešams izstrādāt grozījumus, lai papildinātu Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumus Nr. 810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" (turpmāk - Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumi Nr. 810).
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs kapelānu dienests tiks veidots no kapelāniem, kas ir gan civilpersonas, gan dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, tādejādi ir nepieciešams izstrādāt grozījumus, lai papildinātu Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumus Nr. 810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" (turpmāk - Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumi Nr. 810).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir papildināt esošo regulējumu ar nosacījumiem attiecībā uz kapelānu darbību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Dienests Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs ir saistīts ar profesionālā riska situācijām, lielu garīgo slodzi un personāla profesionālās izdegšanas riskiem. Par likumpārkāpumu aizturētās un policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietotās personas, kuras atrodas liela stresa vai depresijas stāvoklī mēdz piemeklēt suicidālas tieksmes. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kompetence ir saistīta ar situācijām, kad cilvēkiem ir jāpaziņo par bojā gājušiem tuviniekiem, ja nāve iestājusies ceļu satiksmes negadījuma vai citā nelaimes gadījumā, persona gājusi bojā noziedzīga nodarījuma vai pašnāvības rezultātā.
Veicot ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus, kā arī glābšanas darbus sagruvumos, ceļu satiksmes negadījumos, katastrofu izraisīto seku likvidēšanu u.c. , ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas vadītājs nosaka bīstamo zonu, kur var pastāvēt bīstamie faktori. Šajā bīstamajā zonā var atrasties tikai speciāli apmācītas amatpersonas, bet izņēmuma gadījumā arī cilvēki, kas ir instruēti un nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, Neatliekamās medīcīniskās palīdzības dienesta mediķi). Nereti bīstamajā zonā smagos apstākļos var ilgstoši atrasties cietušie, kuru glābšanai nepieciešams laiks. Arī pašiem glābējiem, kuri nevar atstāt notikuma vietu, saskaroties ar cilvēku bojā eju, it īpaši bērnu nāvi, redzot cilvēku ciešanas var būt nepieciešama tūlītēja emocionāla un psiholoģiska palīdzība, lai varētu turpināt darbus.
Praksē minētā uzdevuma izpilde ir apgrūtinoša, jo prasa īpašas kompetences. Paaugstināta stresa situācijās nereti pašiem nodarbinātajiem ir nepieciešams psihoemocionāls un garīgs atbalsts, tāpēc kapelāna iesaiste šādās situācijās varētu būtiski atvieglot iekšlietu darbinieku ikdienu.
Nodarbināto nepietiekamība, virsstundas, palielinātā darba slodze, nepietiekamā atalgojuma radītās negācijas var radīt saspīlējumu gan katrā nodarbinātā atsevišķi, gan arī personu savstarpējā komunikācijā, un nepieciešamība pēc garīgās aprūpes, mierinājuma, garīgā palīdzība un cilvēciska saruna, ko varētu sniegt kapelāns, ir ļoti aktuāla un lietderīga.
Kapelānu dienesta darbība ir valsts un reliģisko organizāciju sadarbības joma, kuras ietvaros puses sadarbojas vienotā mērķa sasniegšanai, saglabājot neitralitāti un konfidencionalitāti. Valsts nodrošina, lai katrai personai būtu tiesības saņemt garīgo aprūpi, bet veidu un kārtību valsts ir tiesīga izvēlēties pati, t.i., nenosakot kapelānu dienesta darbību, bet katrai organizācijai ļaujot pašai organizēt garīgo aprūpi, vai organizējot konkrēta no valsts budžeta apmaksāta dienesta darbību, kas nodrošina visu reliģisko organizāciju pieaicināšanu un darbības īstenošanu konkrētajās iestādēs.
Atbalstu iekšlietu resora amatpersonām pašlaik sniedz Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centrs, taču tā struktūrvienība Psiholoģiskā atbalsta nodaļa kurā ir 7,5 psihologa amata vietas uz vairāk kā 10 000 amatpersonām (katram psihologam jāsniedz palīdzība aptuveni 1500 amatpersonām), kas norāda uz būtisku kapacitātes nepietiekamību un nepieciešamību pēc papildus atbalsta formu un līdzekļu izstrādes un ieviešanas nepieciešamību.
Tāpat ir nepieciešams novērst trūkumus un nepilnības, kas konstatētas Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 810) piemērošanā.
Veicot ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus, kā arī glābšanas darbus sagruvumos, ceļu satiksmes negadījumos, katastrofu izraisīto seku likvidēšanu u.c. , ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas vadītājs nosaka bīstamo zonu, kur var pastāvēt bīstamie faktori. Šajā bīstamajā zonā var atrasties tikai speciāli apmācītas amatpersonas, bet izņēmuma gadījumā arī cilvēki, kas ir instruēti un nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, Neatliekamās medīcīniskās palīdzības dienesta mediķi). Nereti bīstamajā zonā smagos apstākļos var ilgstoši atrasties cietušie, kuru glābšanai nepieciešams laiks. Arī pašiem glābējiem, kuri nevar atstāt notikuma vietu, saskaroties ar cilvēku bojā eju, it īpaši bērnu nāvi, redzot cilvēku ciešanas var būt nepieciešama tūlītēja emocionāla un psiholoģiska palīdzība, lai varētu turpināt darbus.
Praksē minētā uzdevuma izpilde ir apgrūtinoša, jo prasa īpašas kompetences. Paaugstināta stresa situācijās nereti pašiem nodarbinātajiem ir nepieciešams psihoemocionāls un garīgs atbalsts, tāpēc kapelāna iesaiste šādās situācijās varētu būtiski atvieglot iekšlietu darbinieku ikdienu.
Nodarbināto nepietiekamība, virsstundas, palielinātā darba slodze, nepietiekamā atalgojuma radītās negācijas var radīt saspīlējumu gan katrā nodarbinātā atsevišķi, gan arī personu savstarpējā komunikācijā, un nepieciešamība pēc garīgās aprūpes, mierinājuma, garīgā palīdzība un cilvēciska saruna, ko varētu sniegt kapelāns, ir ļoti aktuāla un lietderīga.
Kapelānu dienesta darbība ir valsts un reliģisko organizāciju sadarbības joma, kuras ietvaros puses sadarbojas vienotā mērķa sasniegšanai, saglabājot neitralitāti un konfidencionalitāti. Valsts nodrošina, lai katrai personai būtu tiesības saņemt garīgo aprūpi, bet veidu un kārtību valsts ir tiesīga izvēlēties pati, t.i., nenosakot kapelānu dienesta darbību, bet katrai organizācijai ļaujot pašai organizēt garīgo aprūpi, vai organizējot konkrēta no valsts budžeta apmaksāta dienesta darbību, kas nodrošina visu reliģisko organizāciju pieaicināšanu un darbības īstenošanu konkrētajās iestādēs.
Atbalstu iekšlietu resora amatpersonām pašlaik sniedz Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centrs, taču tā struktūrvienība Psiholoģiskā atbalsta nodaļa kurā ir 7,5 psihologa amata vietas uz vairāk kā 10 000 amatpersonām (katram psihologam jāsniedz palīdzība aptuveni 1500 amatpersonām), kas norāda uz būtisku kapacitātes nepietiekamību un nepieciešamību pēc papildus atbalsta formu un līdzekļu izstrādes un ieviešanas nepieciešamību.
Tāpat ir nepieciešams novērst trūkumus un nepilnības, kas konstatētas Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 810) piemērošanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2024. gada 7. novembrī stājās spēkā grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (Latvijas Vēstnesis, 208, 24.10.2024.), kas ietver sevī kapelānu subjektu loka paplašināšanu, nosakot, ka kapelāni ir garīgais personāls, kas veic amata pienākumus soda izciešanas vietās, Nacionālo bruņoto spēku formējumos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.
Lai īstenotu kapelāna dienesta ieviešanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā un Valsts robežsardzē, nepieciešams izveidot attiecīgus kapelāna amatus, līdz ar to ir nepieciešami arī atbilstoši grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 810.
Lai īstenotu kapelāna dienesta ieviešanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā un Valsts robežsardzē, nepieciešams izveidot attiecīgus kapelāna amatus, līdz ar to ir nepieciešami arī atbilstoši grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 810.
Risinājuma apraksts
Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, lai papildinātu esošo regulējumu ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kapelānu amatiem, proti, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speicālajām dienesta pakāpēm amatu katalogs papildināts ar jaunu 32. amatu saimi “Kapelānu dienests” (1. pielikums), kas paredz jaunu amatu - virskapelāns un kapelāns - ieviešanu iekšlietu iestādēs, nosakot šo amatu pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību (amatu saimei nepieciešamās izglītības tematisko jomu) (2. pielikums) un atbilstošo mēnešalgu grupu (3. pielikums).
Kapelānu dienesta amatu funkcijas (uzdevumi):
1) nepieciešamības gadījumā ierasties notikuma (tostarp ugunsgrēka, smaga ceļu satiksmes negadījuma, nozieguma vai citas ārkārtas situācijas) vietā, lai bīstamajā/ierobežotas piekļuves zonā sniegtu garīgu un psihoemocionālu atbalstu amatpersonām, cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem smagu psihoemocionālu pārdzīvojumu, krīzes, nelaimes gadījumu, atkarību, suicidālu draudu, smagas depresijas u.c. gadījumos;
2) veikt garīgo darbu un nodrošināt iestāžu nodarbinātajiem reliģisko aprūpi un reliģisko tradīciju uzturēšanu, kā arī nodarbināto un viņu ģimenes locekļu garīgo aprūpi;
3) veicināt iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem reliģisko, ētisko, sociālo vērtību un standartu ievērošanu un īstenošanu dzīvē;
4) sniegt iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem morālu atbalstu, nepieciešamās konsultācijas un padomus reliģiskajos, ētiskajos un garīgajos jautājumos;
5) sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām jautājumos, kas saistīti ar iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļu reliģisko, garīgo, morālo un ētisko izaugsmi;
6) vadīt izglītojošus seminārus par ģimeni un laulībām, par dzīvību un tās vērtību, par suicīdu un ar to saistītiem jautājumiem, par dažādu atkarību problemātiku, kā arī sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām, kas risina minētos jautājumus;
7 sadarboties ar Nacionālo bruņoto spēku un citu iestāžu kapelānu dienestu.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs plānots ieviest kopā ne vairāk kā 18 kapelānu amata vietas, to skaitā Valsts policijā - 7, Valsts robežsardzē - 6, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā - 5 (gan amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi (Valsts policijā - 4, Valsts robežsardzē - 6, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā - 5) gan brīvlīguma darbinieka (Valsts policijā - 3)), kuri sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologiem nodrošinās garīgi - reliģisko aprūpi, garīgās konsultēšanas un atbalsta iespēju sniegšanu dienesta vietās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu nodarbinātajiem, viņu tuviniekiem un ar nelaimes gadījumu vai likumpārkāpumu saistītām personām.
Kapelāni, kas pildīs amata pienākumus kā amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi atšķirībā no brīvlīguma kapelāniem savus pienākumus varēs veikt situācijās un vietās, kas nebūs pieejamas civilajam personālam, piemēram, ugunsgrēku vietas, ēku sagruvuma, avāriju vietas, kas atzīstamas par bīstamām u.c., kur civilajam personālam pieeja būs liegta.
Sekmīgas darbības nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kapelāni īstenos sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku un citu iestāžu kapelānu dienestu, kā arī Noteikumos par kapelānu dienestu minētajām reliģiskajām organizācijām.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Kapelānu dienesta amatu funkcijas (uzdevumi):
1) nepieciešamības gadījumā ierasties notikuma (tostarp ugunsgrēka, smaga ceļu satiksmes negadījuma, nozieguma vai citas ārkārtas situācijas) vietā, lai bīstamajā/ierobežotas piekļuves zonā sniegtu garīgu un psihoemocionālu atbalstu amatpersonām, cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem smagu psihoemocionālu pārdzīvojumu, krīzes, nelaimes gadījumu, atkarību, suicidālu draudu, smagas depresijas u.c. gadījumos;
2) veikt garīgo darbu un nodrošināt iestāžu nodarbinātajiem reliģisko aprūpi un reliģisko tradīciju uzturēšanu, kā arī nodarbināto un viņu ģimenes locekļu garīgo aprūpi;
3) veicināt iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem reliģisko, ētisko, sociālo vērtību un standartu ievērošanu un īstenošanu dzīvē;
4) sniegt iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem morālu atbalstu, nepieciešamās konsultācijas un padomus reliģiskajos, ētiskajos un garīgajos jautājumos;
5) sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām jautājumos, kas saistīti ar iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļu reliģisko, garīgo, morālo un ētisko izaugsmi;
6) vadīt izglītojošus seminārus par ģimeni un laulībām, par dzīvību un tās vērtību, par suicīdu un ar to saistītiem jautājumiem, par dažādu atkarību problemātiku, kā arī sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām, kas risina minētos jautājumus;
7 sadarboties ar Nacionālo bruņoto spēku un citu iestāžu kapelānu dienestu.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs plānots ieviest kopā ne vairāk kā 18 kapelānu amata vietas, to skaitā Valsts policijā - 7, Valsts robežsardzē - 6, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā - 5 (gan amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi (Valsts policijā - 4, Valsts robežsardzē - 6, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā - 5) gan brīvlīguma darbinieka (Valsts policijā - 3)), kuri sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologiem nodrošinās garīgi - reliģisko aprūpi, garīgās konsultēšanas un atbalsta iespēju sniegšanu dienesta vietās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu nodarbinātajiem, viņu tuviniekiem un ar nelaimes gadījumu vai likumpārkāpumu saistītām personām.
Kapelāni, kas pildīs amata pienākumus kā amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi atšķirībā no brīvlīguma kapelāniem savus pienākumus varēs veikt situācijās un vietās, kas nebūs pieejamas civilajam personālam, piemēram, ugunsgrēku vietas, ēku sagruvuma, avāriju vietas, kas atzīstamas par bīstamām u.c., kur civilajam personālam pieeja būs liegta.
Sekmīgas darbības nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kapelāni īstenos sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku un citu iestāžu kapelānu dienestu, kā arī Noteikumos par kapelānu dienestu minētajām reliģiskajām organizācijām.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 13.6. apakšsaimes “Atļauju sistēmas jomas koordinācija, kontrole un uzraudzība” IV B līmenī amata paraugaprakstā kļūdaini noteikts amata pienākums: “veikt struktūrvienību metodisko vadību īslaicīgās aizturēšanas vietu un personu konvojēšanas jomā”.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta noteikumu projektā 13.6. apakšsaimes “Atļauju sistēmas jomas koordinācija, kontrole un uzraudzība” IV B līmeņa amata paraugapraksts precizēts atbilstoši aktuālajam.
Problēmas apraksts
Starp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - iestāde) izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem izvirzīta prevencijas spēju uzlabošana ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības jomā un no tā izrietošā ugunsgrēkos bojāgājušo skaita samazināšana. Ņemot vērā, ka lielākais ugunsgrēku skaits notiek sociāli nelabvēlīgā vidē, ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības inspektoriem būtiska ir spēja komunicēt ar dažādu grupu iedzīvotājiem, motivējot tos aizdomāties par esošās rīcības iespējamām sekām un to mainīt. Izglītības procesā iegūtās zināšanas par cilvēku psiholoģiju, sociālo uzvedību un tās iemesliem ir nozīmīgas sekmīga rezultāta sasniegšanā sabiedrības izglītošanas un informēšanas jomā. Šādas spējas sekmētu efektīvāku dienesta pienākumu izpildi, ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības inspektoriem īstenojot dažādus uzraudzības un prevencijas pasākumus.
Risinājuma apraksts
Lai piesaistītu iestādē dienēt pārstāvjus ar plašāku profesiju loku, kas ar savām zināšanām, iemaņām un praktisko pieredzi varēs sniegt būtisku ieguldījumu iestādes izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanā, kā arī funkciju izpildē, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 810 2. pielikuma “Amatu saimei nepieciešamās izglītības tematiskā joma” 16. amata saimei “Valsts ugunsdrošības uzraudzība un civilā aizsardzība” atbilstošo izglītības tematisko jomu uzskaitījumu ar papildu izglītības tematiskām jomām: “pedagogu izglītība un izglītības zinātnes, veselības aprūpe, sociālā labklājība”.
Problēmas apraksts
Valsts robežsardzes kompetencē ietilpst noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, to identificēšana un pierādīšana, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas atgūšana. Viena no būtiskākajām darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmju un noziedzīgi iegūtas mantas identificēšanai ir iegūtās informācijas analīze par personas veiktajiem finanšu darījumiem, kuras ietvaros nepieciešams veikt finanšu analīzi, kas ir laikietilpīga un prasa specifiskas zināšanas grāmatvedībā.
Tāpat, ievērojot mūsdienu izaicinājumus nelegālās migrācijas jomā un veicot dienesta pienākumus struktūrvienībās, kas nodrošina gan robežpārbaudi, gan imigrācijas kontroli, to robežsargiem veicot ārzemnieku nodarbinātības kontroli, kā arī ārzemnieku kontroli tiem atrodoties Latvijā, lietderīga būtu arī iegūtā izglītība komerczinību un administrēšanas, humanitāro zinātņu, pedagogu izglītības un izglītības zinātņu jomās. 19. amatu saimes izglītības tematisko jomu klāsta papildināšana varētu veicināt un uzlabot dokumentu noformēšanu, valodu barjeru pārvarēšanu, kvalitatīvāku ārzemnieka paskaidrojumu pieņemšanu, kā arī nodrošināt karjeras attīstības pasākumu realizāciju un starpnozaru profesionāļu “selekciju”, jo noteikumu Nr. 810 2. pielikumā 19. amatu saimei noteiktās izglītības tematiskās jomas ierobežo robežsargu horizontālās karjeras izaugsmes iespējas un jaunu speciālistu piesaisti, kā arī citu jomu un kvalifikāciju speciālistu piesaisti.
Tāpat, ievērojot mūsdienu izaicinājumus nelegālās migrācijas jomā un veicot dienesta pienākumus struktūrvienībās, kas nodrošina gan robežpārbaudi, gan imigrācijas kontroli, to robežsargiem veicot ārzemnieku nodarbinātības kontroli, kā arī ārzemnieku kontroli tiem atrodoties Latvijā, lietderīga būtu arī iegūtā izglītība komerczinību un administrēšanas, humanitāro zinātņu, pedagogu izglītības un izglītības zinātņu jomās. 19. amatu saimes izglītības tematisko jomu klāsta papildināšana varētu veicināt un uzlabot dokumentu noformēšanu, valodu barjeru pārvarēšanu, kvalitatīvāku ārzemnieka paskaidrojumu pieņemšanu, kā arī nodrošināt karjeras attīstības pasākumu realizāciju un starpnozaru profesionāļu “selekciju”, jo noteikumu Nr. 810 2. pielikumā 19. amatu saimei noteiktās izglītības tematiskās jomas ierobežo robežsargu horizontālās karjeras izaugsmes iespējas un jaunu speciālistu piesaisti, kā arī citu jomu un kvalifikāciju speciālistu piesaisti.
Risinājuma apraksts
Ievērojot funkcijas svarīgumu un lai stiprinātu Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitāti, motivētu un piesaistītu profesionālu personālu, projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 810 2. pielikuma “Amatu saimei nepieciešamās izglītības tematiskā joma” 17. amatu saimei "Noziedzības novēršana un apkarošana Valsts robežsardzē" atbilstošo izglītības tematisko jomu uzskaitījumu ar papildu izglītības tematiskām jomām: "komerczinības un administrēšana, matemātika un statistika" un 19. amatu saimei "Robežpārbaude" atbilstošo izglītības tematisko jomu uzskaitījumu ar papildu izglītības tematiskām jomām: "humanitārās zinātnes, komerczinības un administrēšana, pedagogu izglītība un izglītības zinātnes".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Kapelānu profesionālais pienesums ir ļoti nepieciešams un nozīmīgs iekšlietu dienestu darbā, un prognozējamie ieguvumi būtiski pārsniegs veiktās investīcijas kapelānu dienesta darbības uzsākšanā un īstenošanā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projektā noteikto normu izpilde tiks nodrošināta iesaistītajām institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 15. februāra noteikumos Nr. 134 “Noteikumi par kapelāna dienestu”, lai minētos noteikumus attiecinātu arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas kapelāniem, ciktāl tie nav pretrunā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumam.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi