23-TA-785: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām" (turpmāk – Noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīvu 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (turpmāk – Direktīva 2019/882).
Daļēji Direktīvas 2019/882 prasības jau ir transponētas šādos likumos:
1) Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (pieņemts 16.03.2023.)
2) Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
3) Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
4) Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (pieņemts 16.02.2023.)
5) Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.)
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta otrajā daļā un 16.panta piektajā daļā ietverto deleģējumu, un kopsakarā ar iepriekš minētajiem likumiem nodrošinās pilnvērtīgu Direktīvas 2019/882 prasību pārņemšanu. Attiecīgi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka piekļūstamības prasības attiecībā uz precēm, kā arī preces iepakojumu un instrukciju, pakalpojumiem, vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", preču un pakalpojumu iezīmēm, elementiem un funkcijām, kā arī funkcionālā snieguma kritērijus (turpmāk — piekļūstamības prasības), savukārt Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 16.panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka atbilstības deklarācijas paraugu.
Direktīvas 2019/882 mērķis ir veicināt Eiropas Savienības iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tuvinot dalībvalstu normatīvos un administratīvos noteikumus attiecībā uz preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, tādējādi novēršot šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai apritei, kuri rodas dalībvalstu atšķirīgo piekļūstamības prasību dēļ. Uzņēmējiem nereti nav stimula sākt uzņēmējdarbību ārpus savas valsts tirgus, jo jārēķinās ar papildu izmaksām, kas rodas atsevišķi pielāgojot preces un pakalpojumus katras valsts tirgum. Minētās atšķirības negatīvi ietekmē konkurētspēju un izaugsmi, tāpat ierobežotas konkurences rezultātā patērētāji ar invaliditāti saskaras ar augstākām preču un pakalpojumu cenām, kā arī ierobežotu izvēli.
Pārņemot Direktīvas 2019/882 prasības Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos, tiek harmonizētas piekļūstamības prasības noteiktās preču un pakalpojumu grupās visā Eiropas Savienībā. Tādējādi tiek veicināta konkurence, pārrobežu tirdzniecība un mobilitāte. Uzņēmēji varēs koncentrēt resursus uz inovācijām, nevis tos izmantot nolūkā segt izdevumus, kas rodas tiesību aktu sadrumstalotības un dalībvalstu atšķirīgo prasību dēļ.
Vienlaikus Direktīva 2019/882 veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija) prasību īstenošanu. ANO Konvenciju ir ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis (t.sk. Latvija) un Konvencijai kā atsevišķa puse pievienojusies arī Eiropas Savienība. ANO Konvencijas 9.pants nosaka, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir jānodrošina piekļuve fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. Konvencijā noteikts pienākums veicināt personām ar invaliditāti piemērotu jauno tehnoloģiju, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģiju, pārvietošanās palīglīdzekļu, ierīču un palīgtehnoloģiju pētniecību un izstrādi, kā arī veicināt to pieejamību un izmantošanu.
Vienotu piekļūstamības prasību noteikšana plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem sekmēs personu ar invaliditāti līdzdalību un neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, uzlabojot preču un pakalpojumu, piekļūstamību.
Tādējādi šis Noteikumu projekts veicina gan ekonomiska, gan sociāla rakstura jautājumu risināšanu, uzlabojot Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību, brīvu preču un pakalpojumu apriti, kā arī veicinot personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā.
Daļēji Direktīvas 2019/882 prasības jau ir transponētas šādos likumos:
1) Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (pieņemts 16.03.2023.)
2) Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
3) Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
4) Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (pieņemts 16.02.2023.)
5) Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.)
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta otrajā daļā un 16.panta piektajā daļā ietverto deleģējumu, un kopsakarā ar iepriekš minētajiem likumiem nodrošinās pilnvērtīgu Direktīvas 2019/882 prasību pārņemšanu. Attiecīgi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka piekļūstamības prasības attiecībā uz precēm, kā arī preces iepakojumu un instrukciju, pakalpojumiem, vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", preču un pakalpojumu iezīmēm, elementiem un funkcijām, kā arī funkcionālā snieguma kritērijus (turpmāk — piekļūstamības prasības), savukārt Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 16.panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka atbilstības deklarācijas paraugu.
Direktīvas 2019/882 mērķis ir veicināt Eiropas Savienības iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tuvinot dalībvalstu normatīvos un administratīvos noteikumus attiecībā uz preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, tādējādi novēršot šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai apritei, kuri rodas dalībvalstu atšķirīgo piekļūstamības prasību dēļ. Uzņēmējiem nereti nav stimula sākt uzņēmējdarbību ārpus savas valsts tirgus, jo jārēķinās ar papildu izmaksām, kas rodas atsevišķi pielāgojot preces un pakalpojumus katras valsts tirgum. Minētās atšķirības negatīvi ietekmē konkurētspēju un izaugsmi, tāpat ierobežotas konkurences rezultātā patērētāji ar invaliditāti saskaras ar augstākām preču un pakalpojumu cenām, kā arī ierobežotu izvēli.
Pārņemot Direktīvas 2019/882 prasības Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos, tiek harmonizētas piekļūstamības prasības noteiktās preču un pakalpojumu grupās visā Eiropas Savienībā. Tādējādi tiek veicināta konkurence, pārrobežu tirdzniecība un mobilitāte. Uzņēmēji varēs koncentrēt resursus uz inovācijām, nevis tos izmantot nolūkā segt izdevumus, kas rodas tiesību aktu sadrumstalotības un dalībvalstu atšķirīgo prasību dēļ.
Vienlaikus Direktīva 2019/882 veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija) prasību īstenošanu. ANO Konvenciju ir ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis (t.sk. Latvija) un Konvencijai kā atsevišķa puse pievienojusies arī Eiropas Savienība. ANO Konvencijas 9.pants nosaka, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir jānodrošina piekļuve fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. Konvencijā noteikts pienākums veicināt personām ar invaliditāti piemērotu jauno tehnoloģiju, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģiju, pārvietošanās palīglīdzekļu, ierīču un palīgtehnoloģiju pētniecību un izstrādi, kā arī veicināt to pieejamību un izmantošanu.
Vienotu piekļūstamības prasību noteikšana plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem sekmēs personu ar invaliditāti līdzdalību un neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, uzlabojot preču un pakalpojumu, piekļūstamību.
Tādējādi šis Noteikumu projekts veicina gan ekonomiska, gan sociāla rakstura jautājumu risināšanu, uzlabojot Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību, brīvu preču un pakalpojumu apriti, kā arī veicinot personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt piekļūstamības prasības precēm un pakalpojumiem, atbilstoši Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā ietvertajam deleģējumam.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Direktīvas 2019/882 31.panta 2.punkts nosaka, ka direktīvu piemēro no 2025.gada 28.jūnija. Līdz ar to Noteikumu projekts kopā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu stājas spēkā 2025.gada 28.jūnijā. Izņēmums noteikts attiecībā uz ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", kur piekļūstamības prasības stājas spēkā 2027.gada 28.jūnijā (attiecīgi Noteikumu projekta 10.punkts un 1.pielikuma V nodaļa). Šādu izņēmumu paredz arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma Pārejas noteikumu 5.punkts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Direktīvas 2019/882 pārņemšanas uzraudzībai, atbilstoši Valsts sekretāru 2020.gada 28.maija sanāksmes protokollēmumā (prot. Nr.22 24.§) "Par kompetenču sadali saistībā ar Direktīva 2019/882 ieviešanu" dotajam uzdevumam, tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kas apstiprināta ar Labklājības ministrijas 2020.gada 20.augusta rīkojumu Nr.75. Ņemot vērā to, ka Direktīva 2019/882 ir horizontāla rakstura un skar vairāku nozaru kompetences jautājumus, normatīvo aktu izstrādē Direktīvas 2019/882 saistību pārņemšanai piedalījās Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, VSIA “Autotransporta direkcija”, Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra", Kultūras informācijas sistēmu centrs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts dzelzceļa administrācija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Darba grupu koordinēja Labklājības ministrija.
Daļēji Direktīvas 2019/882 prasības jau ir transponētas šādos likumos:
1) Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (pieņemts 16.03.2023.)
2) Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
3) Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
4) Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (pieņemts 16.02.2023.)
5) Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.)
Daļēji Direktīvas 2019/882 prasības jau ir transponētas šādos likumos:
1) Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (pieņemts 16.03.2023.)
2) Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
3) Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
4) Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (pieņemts 16.02.2023.)
5) Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.)
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas Republikai līdzvērtīgi kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpārņem Direktīvas 2019/882 prasības nacionālajos tiesību aktos, lai novērstu šķēršļus un problēmas, kas rodas nepiekļūstamu preču un pakalpojumu dēļ un apgrūtina personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā.
Vide, kurā preces un pakalpojumi ir piekļūstami, veido iekļaujošāku sabiedrību un personām ar invaliditāti atvieglo iespējas dzīvot neatkarīgi. ANO Konvencijā ir noteikts, ka personas ar invaliditāti ir "personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem". Atbilstība šajā Noteikumu projektā noteiktajām piekļūstamības prasības nodrošina, ka preces un pakalpojumus varēs ērti lietot cilvēki ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem). Vienlaikus piekļūstamības prasību ievērošana dos labumu ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet daudz plašākam personu lokam, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām, kas ceļo ar bagāžu, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, lūzumi, nedaudz pasliktināta redze vai dzirde, vājums rokās, grūtības saredzēt vai sadzirdēt spožā saulē vai trokšņaina fona apstākļos u.c.). Cilvēkiem ar ilgstošiem un pastāvīgiem funkcionēšanas ierobežojumiem piekļūstamības prasību ievērošana ir izšķiroši nozīmīga to neatkarīgai dzīvei un funkcionēšanai, savukārt ikviens iedzīvotājs piekļūstamības uzlabojumus varēs izmantot to ērtības dēļ.
Šajos Noteikumos paredzēto piekļūstamības prasību uzraudzību nodrošinās Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā noteiktās kompetentās iestādes:
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs - attiecībā uz visām precēm;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija — attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem;
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome — attiecībā uz pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuāliem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem;
- valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" — attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3. panta otrās daļas 3. punkta "a", "b", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumu elementiem;
- valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" — attiecībā uz autobusu un iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
- Valsts dzelzceļa administrācija — attiecībā uz starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs — attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, elektroniskajām grāmatām un to programmatūru, elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem, ūdenstransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta otrās daļas 3.punkta "c" apakšpunktā minētajiem pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumu elementiem;
- pašvaldība — attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta otrās daļas 3.punkta "e" apakšpunktā noteiktajiem pilsētas autobusu, tramvaju un trolejbusu interaktīvajiem pašapkalpošanās termināļiem.
(...)
Vide, kurā preces un pakalpojumi ir piekļūstami, veido iekļaujošāku sabiedrību un personām ar invaliditāti atvieglo iespējas dzīvot neatkarīgi. ANO Konvencijā ir noteikts, ka personas ar invaliditāti ir "personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem". Atbilstība šajā Noteikumu projektā noteiktajām piekļūstamības prasības nodrošina, ka preces un pakalpojumus varēs ērti lietot cilvēki ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem). Vienlaikus piekļūstamības prasību ievērošana dos labumu ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet daudz plašākam personu lokam, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām, kas ceļo ar bagāžu, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, lūzumi, nedaudz pasliktināta redze vai dzirde, vājums rokās, grūtības saredzēt vai sadzirdēt spožā saulē vai trokšņaina fona apstākļos u.c.). Cilvēkiem ar ilgstošiem un pastāvīgiem funkcionēšanas ierobežojumiem piekļūstamības prasību ievērošana ir izšķiroši nozīmīga to neatkarīgai dzīvei un funkcionēšanai, savukārt ikviens iedzīvotājs piekļūstamības uzlabojumus varēs izmantot to ērtības dēļ.
Šajos Noteikumos paredzēto piekļūstamības prasību uzraudzību nodrošinās Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā noteiktās kompetentās iestādes:
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs - attiecībā uz visām precēm;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija — attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem;
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome — attiecībā uz pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuāliem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem;
- valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" — attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3. panta otrās daļas 3. punkta "a", "b", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumu elementiem;
- valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" — attiecībā uz autobusu un iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
- Valsts dzelzceļa administrācija — attiecībā uz starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs — attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, elektroniskajām grāmatām un to programmatūru, elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem, ūdenstransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta otrās daļas 3.punkta "c" apakšpunktā minētajiem pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumu elementiem;
- pašvaldība — attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta otrās daļas 3.punkta "e" apakšpunktā noteiktajiem pilsētas autobusu, tramvaju un trolejbusu interaktīvajiem pašapkalpošanās termināļiem.
(...)
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 2., 3., 4. un 5.pants kopsakarā ar Noteikumu projekta 1.pielikumu nosaka piekļūstamības prasības Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma darbības jomā (likuma 3.pants) esošajām precēm un pakalpojumiem.
Noteikumu 2.punkts paredz, ka Latvijas Republikas tirgū ir atļauts piedāvāt tikai tādas preces un sniegt tādus pakalpojumus, kas atbilst Noteikumu projekta 1.pielikumā noteiktajām piekļūstamības prasībām. Tā kā 1.pielikums ir tieši pārņemts no Direktīvas 2019/882, saimnieciskās darbības veicēji var rēķināties ar vienotām piekļūstamības prasībām gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Papildus Eiropas Komisija ir izdevusi harmonizācijas mandātu Eiropas standartizācijas organizācijām, un tuvāko gadu laiku tiks izstrādāts harmonizētais standarts, kas sīkāk un precīzāk aprakstīs 1.pielikuma noteiktās piekļūstamības prasības, tādējādi nākotnē atvieglojot saimnieciskās darbības veicēju (preču ražotāju un pakalpojumu sniedzēju) darbu.
Noteikumu projekta 3.punktā ir noteikts, ka visas preces (kas ietilpst Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma darbības jomā, t.i. uzskaitītas likuma 3.pantā) atbilst šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļā noteiktajām vispārīgajām piekļūstamības prasībām, savukārt 1.pielikuma II nodaļas prasības par iepakojumu un pievienotajām instrukcijām attiecas uz gandrīz visām precēm, izņemot pašapkalpošanās termināļus, jo pašapkalpošanās termināļi pie patērētāja nenonāk iepakojumā.
Noteikumu projekta 4.punkts nosaka, ka visi pakalpojumi, izņemot pilsētas pārvadājumu pakalpojumus un reģionālo pārvadājumu pakalpojumus, atbilst šo noteikumu 1.pielikuma III nodaļā noteiktajām vispārīgajām piekļūstamības prasībām. Papildu piekļūstamības prasības atsevišķiem pakalpojumiem (t.i. elektronisko sakaru pakalpojumiem; pakalpojumiem kas nodrošina piekļuvi audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem; gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdenstransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem; pilsētas un reģionālo pārvadājumu pakalpojumu pašapkalpošanās termināļiem; finanšu pakalpojumiem; elektroniskajām grāmatām un elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem) noteiktas šo noteikumu 1.pielikuma IV nodaļā. Līdz ar to šo pakalpojumu sniegšanā jāievēro gan 1.pielikuma III nodaļas vispārīgās prasības, gan IV nodaļā noteiktās specifiskās prasības.
Noteikumu projekta 5.punkts nosaka, ka vienotajam ārkārtas palīdzības izsaukuma numuram "112" piemēro šo noteikumu 1.pielikuma V nodaļā noteiktās piekļūstamības prasības. Atbildēšanai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112" izmanto tos pašus sakaru līdzekļus, ar kuriem izsaukums ir saņemts, tai skaitā nodrošinot sinhronizētu balsi un tekstu (tostarp reāllaika tekstu), bet gadījumā, ja uz '112' tiek pieņemti izsaukumi arī video veidā, tad prasība ir nodrošināt, ka balss, teksts (tostarp reāllaika teksts) un video tiek sinhronizēts kā vispusīgā saruna. Elektronisko sakaru likums uzliek pienākumu elektronisko pakalpojumu komersantiem nodrošināt papildu funkcijas elektronisko sakaru pakalpojuma darbībā, kas paredzētas, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti vajadzības un sadarbspēju ar palīgtehnoloģijām:
a) papildus balss saziņai nodrošinot reāllaika tekstu,
b) nodrošinot vispusīgās sarunas pakalpojumu, ja papildus balss saziņai ir nodrošināts video,
c) nodrošinot, ka ārkārtas gadījuma saziņu, kurā izmanto balsi un tekstu (tostarp reāllaika tekstu), sinhronizē un, ja tiek izmantots video, to sinhronizē kā vispusīgo sarunu un pārsūta ārkārtas izsaukumu centrālei.
Minētās prasības ir saskanīgas ar Direktīvas 2019/882 prasībām un īstenojamas kopsakarā ar šī Noteikumu projekta 5.pantu un 1.pielikuma V nodaļu.
Noteikumu projekta 6.punkts nosaka, ka preci vai pakalpojumu, kura iezīmes, elementi vai funkcijas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajām piekļūstamības prasībām, saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma VI nodaļu prezumē par atbilstošu piekļūstamības prasībām, kas noteiktas citos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos un nacionālajos normatīvajos aktos, ar kuriem pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, attiecībā uz minētajām iezīmēm, elementiem vai funkcijām, ja vien citos Eiropas Savienības tiesību aktos nav paredzētas atšķirīgas prasības. Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu “citi Eiropas Savienības tiesību akti” ir tādi Eiropas Savienības tiesību akti, kas satur piekļūstamības prasības attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izmantošanu vai publiskajiem iepirkumiem, kā arī vispārīgus noteikumus par noteiktu preču, pakalpojumu vai infrastruktūras piekļūstamību, kas ne vienmēr ietilpst Direktīvas 2019/882 darbības jomā. Šādās situācijās šī Noteikumu projekta 1.pielikumā noteikto piekļūstamības prasību izmantošana attiecībā uz preces vai pakalpojuma noteiktām iezīmēm, elementiem vai funkcijām, kas aprakstītas 1.pielikumā, sniedz prezumpciju par piekļūstamības nosacījumu izpildi arī citos Eiropas Savienības tiesību aktos, bet tikai attiecībā uz konkrētajiem preces vai pakalpojuma elementiem, iezīmēm un funkcijām, kas ir aprakstīti 1.pielikumā, nevis uz visu preci vai pakalpojumu.
Līdzīgs princips kā Noteikumu projekta 6.punktā ietverts arī Noteikumu projekta 7.punktā, taču tas attiecināms uz saskaņotajiem standartiem un tehniskajām specifikācijām, proti, atbilstība saskaņotajiem standartiem, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai atbilstība Eiropas Komisijas noteiktajām tehniskajām specifikācijām, rada atbilstības prezumpciju saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, ciktāl minētie standarti un tehniskās specifikācijas vai to daļas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajām piekļūstamības prasībām.
Noteikumu projekta 8.punkts nosaka, ka atbilstības deklarāciju, ar kuru apliecina preces atbilstību piekļūstamības prasībām, sagatavo atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma paraugam. Pamata regulējums par preces atbilstības novērtēšanas procedūru un atbilstības deklarāciju iekļauts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 7.pantā un 16.pantā.
Noteikumu projekta 9. un 10.punkts paredz spēkā stāšanās kārtību. Ņemot vērā to, ka Direktīvas 2019/882 31.panta 2.punkts nosaka, ka direktīvu piemēro no 2025.gada 28.jūnija, līdz ar to Noteikumu projekts kopā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu stājas spēkā 2025.gada 28.jūnijā. Izņēmums noteikts attiecībā uz ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", kur piekļūstamības prasības stājas spēkā 2027.gada 28.jūnijā (attiecīgi Noteikumu projekta 10.punkts un 1.pielikuma V nodaļa). Šādu izņēmumu attiecībā uz "112" tālruni paredz arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma Pārejas noteikumu 5.punkts.
Noteikumu projekta 1.pielikumā noteiktas preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības, kas jāskata kopsakarā ar Noteikumu projekta 2., 3., 4. un 5.pantu.
Noteikumu projekta 2.pielikumā iekļauts atbilstības deklarācijas paraugs.
Noteikumu 2.punkts paredz, ka Latvijas Republikas tirgū ir atļauts piedāvāt tikai tādas preces un sniegt tādus pakalpojumus, kas atbilst Noteikumu projekta 1.pielikumā noteiktajām piekļūstamības prasībām. Tā kā 1.pielikums ir tieši pārņemts no Direktīvas 2019/882, saimnieciskās darbības veicēji var rēķināties ar vienotām piekļūstamības prasībām gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Papildus Eiropas Komisija ir izdevusi harmonizācijas mandātu Eiropas standartizācijas organizācijām, un tuvāko gadu laiku tiks izstrādāts harmonizētais standarts, kas sīkāk un precīzāk aprakstīs 1.pielikuma noteiktās piekļūstamības prasības, tādējādi nākotnē atvieglojot saimnieciskās darbības veicēju (preču ražotāju un pakalpojumu sniedzēju) darbu.
Noteikumu projekta 3.punktā ir noteikts, ka visas preces (kas ietilpst Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma darbības jomā, t.i. uzskaitītas likuma 3.pantā) atbilst šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļā noteiktajām vispārīgajām piekļūstamības prasībām, savukārt 1.pielikuma II nodaļas prasības par iepakojumu un pievienotajām instrukcijām attiecas uz gandrīz visām precēm, izņemot pašapkalpošanās termināļus, jo pašapkalpošanās termināļi pie patērētāja nenonāk iepakojumā.
Noteikumu projekta 4.punkts nosaka, ka visi pakalpojumi, izņemot pilsētas pārvadājumu pakalpojumus un reģionālo pārvadājumu pakalpojumus, atbilst šo noteikumu 1.pielikuma III nodaļā noteiktajām vispārīgajām piekļūstamības prasībām. Papildu piekļūstamības prasības atsevišķiem pakalpojumiem (t.i. elektronisko sakaru pakalpojumiem; pakalpojumiem kas nodrošina piekļuvi audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem; gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdenstransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem; pilsētas un reģionālo pārvadājumu pakalpojumu pašapkalpošanās termināļiem; finanšu pakalpojumiem; elektroniskajām grāmatām un elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem) noteiktas šo noteikumu 1.pielikuma IV nodaļā. Līdz ar to šo pakalpojumu sniegšanā jāievēro gan 1.pielikuma III nodaļas vispārīgās prasības, gan IV nodaļā noteiktās specifiskās prasības.
Noteikumu projekta 5.punkts nosaka, ka vienotajam ārkārtas palīdzības izsaukuma numuram "112" piemēro šo noteikumu 1.pielikuma V nodaļā noteiktās piekļūstamības prasības. Atbildēšanai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112" izmanto tos pašus sakaru līdzekļus, ar kuriem izsaukums ir saņemts, tai skaitā nodrošinot sinhronizētu balsi un tekstu (tostarp reāllaika tekstu), bet gadījumā, ja uz '112' tiek pieņemti izsaukumi arī video veidā, tad prasība ir nodrošināt, ka balss, teksts (tostarp reāllaika teksts) un video tiek sinhronizēts kā vispusīgā saruna. Elektronisko sakaru likums uzliek pienākumu elektronisko pakalpojumu komersantiem nodrošināt papildu funkcijas elektronisko sakaru pakalpojuma darbībā, kas paredzētas, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti vajadzības un sadarbspēju ar palīgtehnoloģijām:
a) papildus balss saziņai nodrošinot reāllaika tekstu,
b) nodrošinot vispusīgās sarunas pakalpojumu, ja papildus balss saziņai ir nodrošināts video,
c) nodrošinot, ka ārkārtas gadījuma saziņu, kurā izmanto balsi un tekstu (tostarp reāllaika tekstu), sinhronizē un, ja tiek izmantots video, to sinhronizē kā vispusīgo sarunu un pārsūta ārkārtas izsaukumu centrālei.
Minētās prasības ir saskanīgas ar Direktīvas 2019/882 prasībām un īstenojamas kopsakarā ar šī Noteikumu projekta 5.pantu un 1.pielikuma V nodaļu.
Noteikumu projekta 6.punkts nosaka, ka preci vai pakalpojumu, kura iezīmes, elementi vai funkcijas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajām piekļūstamības prasībām, saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma VI nodaļu prezumē par atbilstošu piekļūstamības prasībām, kas noteiktas citos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos un nacionālajos normatīvajos aktos, ar kuriem pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, attiecībā uz minētajām iezīmēm, elementiem vai funkcijām, ja vien citos Eiropas Savienības tiesību aktos nav paredzētas atšķirīgas prasības. Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu “citi Eiropas Savienības tiesību akti” ir tādi Eiropas Savienības tiesību akti, kas satur piekļūstamības prasības attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izmantošanu vai publiskajiem iepirkumiem, kā arī vispārīgus noteikumus par noteiktu preču, pakalpojumu vai infrastruktūras piekļūstamību, kas ne vienmēr ietilpst Direktīvas 2019/882 darbības jomā. Šādās situācijās šī Noteikumu projekta 1.pielikumā noteikto piekļūstamības prasību izmantošana attiecībā uz preces vai pakalpojuma noteiktām iezīmēm, elementiem vai funkcijām, kas aprakstītas 1.pielikumā, sniedz prezumpciju par piekļūstamības nosacījumu izpildi arī citos Eiropas Savienības tiesību aktos, bet tikai attiecībā uz konkrētajiem preces vai pakalpojuma elementiem, iezīmēm un funkcijām, kas ir aprakstīti 1.pielikumā, nevis uz visu preci vai pakalpojumu.
Līdzīgs princips kā Noteikumu projekta 6.punktā ietverts arī Noteikumu projekta 7.punktā, taču tas attiecināms uz saskaņotajiem standartiem un tehniskajām specifikācijām, proti, atbilstība saskaņotajiem standartiem, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai atbilstība Eiropas Komisijas noteiktajām tehniskajām specifikācijām, rada atbilstības prezumpciju saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, ciktāl minētie standarti un tehniskās specifikācijas vai to daļas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajām piekļūstamības prasībām.
Noteikumu projekta 8.punkts nosaka, ka atbilstības deklarāciju, ar kuru apliecina preces atbilstību piekļūstamības prasībām, sagatavo atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma paraugam. Pamata regulējums par preces atbilstības novērtēšanas procedūru un atbilstības deklarāciju iekļauts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 7.pantā un 16.pantā.
Noteikumu projekta 9. un 10.punkts paredz spēkā stāšanās kārtību. Ņemot vērā to, ka Direktīvas 2019/882 31.panta 2.punkts nosaka, ka direktīvu piemēro no 2025.gada 28.jūnija, līdz ar to Noteikumu projekts kopā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu stājas spēkā 2025.gada 28.jūnijā. Izņēmums noteikts attiecībā uz ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", kur piekļūstamības prasības stājas spēkā 2027.gada 28.jūnijā (attiecīgi Noteikumu projekta 10.punkts un 1.pielikuma V nodaļa). Šādu izņēmumu attiecībā uz "112" tālruni paredz arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma Pārejas noteikumu 5.punkts.
Noteikumu projekta 1.pielikumā noteiktas preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības, kas jāskata kopsakarā ar Noteikumu projekta 2., 3., 4. un 5.pantu.
Noteikumu projekta 2.pielikumā iekļauts atbilstības deklarācijas paraugs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Starpinstitūciju darba grupā, kas strādāja pie Direktīvas 2019/882 transponēšanas, tika vērtētas vairākas alternatīvas, kā visefektīvāk pārņemt direktīvas prasības. Sākotnēji šajā Noteikumu projektā iekļautās tiesību normas (t.sk. 1.pielikums un 2.pielikums) bija ietvertas likumprojektā "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums", taču likumprojekta izskatīšanas gaitā LR Saeimā, sagatavojot likumprojektu izskatīšanai 2.lasījumā, tika nobalsots par to svītrošanu likumprojektā un iekļaušanu Ministru kabineta noteikumos (veidojot attiecīgu deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem likumprojekta 4.panta otrajā daļā un 16.panta piektajā daļā).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts labvēlīgi ietekmēs personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, jo piekļūstamas preces un pakalpojumi ir būtiski nepieciešami, lai personas ar invaliditāti varētu patstāvīgi un neatkarīgi dzīvot sabiedrībā un vienlīdzīgi ar pārējiem sabiedrības locekļiem varētu piekļūt informācijai, ērti lietot bankomātus, datorus, viedtālruņus, maksājumu termināļus, kā arī piekļūt dažāda veida pakalpojumiem - audiovizuālo mediju, elektronisko sakaru, finanšu, transporta, e-komercijas pakalpojumiem u.c.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Preču ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs jāpiemēro Noteikumu projektā noteiktās piekļūstamības prasības precēm un pakalpojumiem.
Nozare
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, Transports un uzglabāšana, Informācijas un komunikācijas pakalpojumi, Finanšu un apdrošināšanas darbības
Nozaru ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs saimnieciskās darbības veicējus, kas ražo, importē vai izplata šādus preču veidus - plaša patēriņa datori, viedtālruņi un to operētājsistēmas; pašapkalpošanās termināļi (maksājumu termināļi, bankomāti, biļešu automāti, reģistrācijas automāti, interaktīvi pašapkalpošanās termināļi informācijas sniegšanai); patērētāju galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem; patērētāju galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto, lai piekļūtu audiovizuālo mediju pakalpojumiem; e-lasītāji. Tāpat Noteikumu projekts ietekmēs pakalpojumu sniedzējus, kas sniedz šādus pakalpojumus - elektronisko sakaru pakalpojumi, audiovizuālo mediju pakalpojumi, transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, elektronisko grāmatu pakalpojumi, elektroniskās tirdzniecības pakalpojumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Vienotu piekļūstamu prasību noteikšana un ievērošana visā Eiropas Savienībā uzlabos Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību, makroekonomisko vidi un preču un pakalpojumu brīvu apriti.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Līdzšinējās atšķirības starp Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem attiecībā uz preču un pakalpojumu piekļūstamību, radīja šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai apritei un mazināja efektīvu konkurenci iekšējā tirgū. Savukārt direktīvas 2019/882 pārņemšanas rezultātā uzņēmēji varēs rēķināties ar vienotām piekļūstamības prasībām visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas uzlabos to konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts veicinās inovācijas un uzņēmumu izaugsmi, kā arī pārrobežu tirdzniecību.
Preču un pakalpojumu piekļūstamībasl likuma izstrādes laikā notikušas konsultācijas un semināri ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju u.c. Papildus semināri un konsultācijas izstrādes gaitā notikušas ar tādiem uzņēmējiem, kuri sniedz likuma darbības jomā ietilpstošos pakalpojumus - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA "Bite Latvija", "Tele2", "Latvijas Mobilais Telefons"; audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji (piemēram, SIA "Tet"); finanšu pakalpojumu sniedzēji (piem., Swedbank Latvija, SEB banka, kā arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru intereses likumprojekta tapšanas gaitā pārstāvēja Finanšu nozares asociācija). Savukārt preču jomā netika konstatēta būtiska ietekme uz Latvijas preču ražotājiem, jo saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sniegto informāciju Latvijā praktiski nav tādu uzņēmumu, kas ražotu likumprojekta darbības jomā ietilpstošās preces (ir informācija par vienu Latvijas uzņēmumu, proti, SIA “Mikrotīkls", kas ražo galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem). Savukārt importētāji un izplatītāji piegādās un izplatīs tādas preces, kas būs pieejamas tirgū, vienlaikus pārliecinoties par to atbilstību visām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, tai skaitā šī likumprojekta prasībām.
Preču un pakalpojumu piekļūstamībasl likuma izstrādes laikā notikušas konsultācijas un semināri ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju u.c. Papildus semināri un konsultācijas izstrādes gaitā notikušas ar tādiem uzņēmējiem, kuri sniedz likuma darbības jomā ietilpstošos pakalpojumus - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA "Bite Latvija", "Tele2", "Latvijas Mobilais Telefons"; audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji (piemēram, SIA "Tet"); finanšu pakalpojumu sniedzēji (piem., Swedbank Latvija, SEB banka, kā arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru intereses likumprojekta tapšanas gaitā pārstāvēja Finanšu nozares asociācija). Savukārt preču jomā netika konstatēta būtiska ietekme uz Latvijas preču ražotājiem, jo saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sniegto informāciju Latvijā praktiski nav tādu uzņēmumu, kas ražotu likumprojekta darbības jomā ietilpstošās preces (ir informācija par vienu Latvijas uzņēmumu, proti, SIA “Mikrotīkls", kas ražo galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem). Savukārt importētāji un izplatītāji piegādās un izplatīs tādas preces, kas būs pieejamas tirgū, vienlaikus pārliecinoties par to atbilstību visām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, tai skaitā šī likumprojekta prasībām.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta prasības var tikt piemērotas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie ražo, importē vai izplata likumprojektā minētās preces vai sniedz pakalpojumus.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (pieņemts 16.03.2023.)
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2019/882 normas lielākoties pārņemtas Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā. Attiecīgi šis Noteikumu projekts piemērojams kopsakarā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu, jo Noteikumu projekts ir izdots, balstoties uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta otro daļu un 16.panta piekto daļu.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Grozījumi "Publisko iepirkumu likumā"" un Grozījumi "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" (pieņemti 16.03.2023.)
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2019/882 24.panta 1.punkta prasības, kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, pārņemtas Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.)
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2019/882 prasības, kas attiecas uz elektronisko sakaru komersantiem, daļēji pārņemtas Elektronisko sakaru likumā
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.4. "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" (pieņemts 16.02.2023.)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka 2021.gada 16.jūlijā ir stājusies spēkā jauna regula – “Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr.765/2008 un (ES) Nr. 305/2011”, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru izstrādāja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, kas paredz papildināt to ar jaunu III1 nodaļu par tirgus uzraudzību, lai veicinātu minētās regulas koordinētu piemērošanu. Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” III1 nodaļa nosaka kārtību, kādā uzraugošās iestādes veic tirgus uzraudzību. Ņemot vērā to, ka prasībām neatbilstošas preces var apdraudēt cilvēku veselību un pat dzīvību, gadījumos, kad attiecīgie komersanti nesadarbojas un noteiktajā laikā neveic atbilstošas korektīvās darbības labprātīgi, tādējādi panākot preces atbilstību noteiktajām piemērojamajām piekļūstamības prasībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” III1 nodaļu, ir tiesīgs pieņemt lēmumus, lai konstatētie trūkumi un to iespējamais apdraudējums tiktu novērsti iespējami īsā laikā. Likumprojekts cita starpā nosaka administratīvo atbildību par tādu preču laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kuras neatbilst piekļūstamības prasībām.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
320019L0882
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīva (ES) 2019/882 par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām
Apraksts
Noteikumu projekts nodrošina Direktīvas 2019/882 normu pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.
Apraksts
Likumprojekts veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.panta saistību ieviešanu, uzlabojot preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīva (ES) 2019/882 par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2019/882 1.pants
Nav jāpārņem
-
Nav attiecināms
Direktīvas 2019/882 2.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 3.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 1., 2., 3.pants; Elektronisko sakaru likuma 1.pants; Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 4.pants
Noteikumu projekta 2., 3., 4., 5.punkts un 1.pielikums; Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta sestā daļa un 4.pants; Ministru kabineta sēdes protokollēmuma par likumprojektu "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" (21-TA-1599) 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 5.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 5.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 6.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 7.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 6.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 8.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 8.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 9.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 9.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 10.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 10.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 11.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 12.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 11.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 13.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 12.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 14.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 13.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 15.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 15.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 16.pants
Noteikumu projekta 8.punkts un 2.pielikums; Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 16.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 17.pants
Nav jāpārņem, jo regulas ir tieši piemērojamas
-
-
Direktīvas 2019/882 18.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 17.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 19.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 18.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 20.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 19.pants un Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 9.5 , 9.6 , 9.8 pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 21.pants
Likumā “Par atbilstības novērtēšanu” 9.8 pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 22.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 20.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 23.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 22., 23.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 24.panta pirmā daļa
Publisko iepirkumu likuma 20.panta 9.1 daļa; Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 23.panta 9.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 24.panta otrā daļa
Noteikumu projekta 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 25.pants
Noteikumu projekta 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 26.pants
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 27.pants
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 28.pants
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 29.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 21.,22., 23.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 30.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" 18., 23.pants; likuma “Par atbilstības novērtēšanu” III1 nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 31.panta 1.punkts
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 31.panta 2.punkts
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma spēkā stāšanās norāde; Publisko iepirkumu likuma Pārejas noteikumu 23.punkts; Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma Pārejas noteikumu 17.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 31.panta 3.punkts
Noteikumu projekta 10.punkts un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma Pārejas noteikumu 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 31.panta 4.punkts
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma, Elektronisko sakaru likuma, Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 31.panta 5., 6. punkts
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 32.pants
Likumprojekta "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" pārejas noteikumi
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 33.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 23.panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 34.pants
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 35.pants
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 I pielikums
Noteikumu projekta 1.pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 II pielikums
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 III pielikums
Netiek pārņemts
-
Latvija, ņemot vērā valsts apstākļus, izmanto dalībvalsts rīcības brīvību un netransponē Direktīvas 2019/882 4.panta 4.punktu un saistīto III pielikumu
Direktīvas 2019/882 IV pielikums
Direktīvas 2019/882 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 V pielikums
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 12.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 VI pielikums
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 14.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija izmanto valsts rīcības brīvību nepārņemt Direktīvas 2019/882 4.panta 4.punktu, kas ir neobligātais pants, un ar to saistīto III pielikumu (jo līdz 2025.gadam nav iespējams nodrošināt visu direktīvā 2019/882 paredzēto pakalpojumu sniegšanas vietu (ēku un būvju) fizisko piekļūstamību). Tāpat Direktīvas 2019/882 4.panta 7.punkts un saistītais II pielikums nav obligāts. Tas satur risinājumu piemērus, kurus var izmantot, lai veicinātu piekļūstamību, bet dalībvalstij nav obligāts pienākums tos transponēt. Līdz ar to Latvija izmanto valsts rīcības brīvību, netransponējot arī Direktīvas 2019/882 4.panta 7.punktu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.pants
Noteikumu projekts pilnībā. ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.pants nosaka, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir jānodrošina piekļuve fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, kas ir atvērti vai ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. Konvencijā noteikts pienākums veicināt personām ar invaliditāti piemērotu jauno tehnoloģiju, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģiju, pārvietošanās palīglīdzekļu, ierīču un palīgtehnoloģiju pētniecību un izstrādi, kā arī veicināt to pieejamību un izmantošanu.
Vienotu piekļūstamības prasību noteikšana plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem sekmēs personu ar invaliditāti līdzdalību un neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, uzlabojot piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbildīs personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
Tādējādi šis Noteikumu projekts veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.panta saistību īstenošanu, nosakot vienotas piekļūstamības prasības Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma tvērumā esošajās preču un pakalpojumu grupās.
Vienotu piekļūstamības prasību noteikšana plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem sekmēs personu ar invaliditāti līdzdalību un neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, uzlabojot piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbildīs personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
Tādējādi šis Noteikumu projekts veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.panta saistību īstenošanu, nosakot vienotas piekļūstamības prasības Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma tvērumā esošajās preču un pakalpojumu grupās.
-
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
- Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
- VSIA "Autotransporta direkcija"
- Valsts dzelzceļa administrācija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Institūciju funkcijas un uzdevumi tiks paplašināti.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Iestādēm būs jāizstrādā iekšējie procesi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā noteiktās kompetences un uzdevumu nodrošināšanai
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme, tiks veicināta publisko pakalpojumu piekļūstamība un attīstība.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme, valsts un pašvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstīsies, ievērojot piekļūstamības prasības.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme, tiks veicināta jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kas piemērotas personām ar invaliditāti, piekļūstamība un izmantošana, kā arī šo tehnoloģiju pētniecība un izstrāde.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme, tiks veicināta digitālās vides piekļūstamība - Rīcības virziena uzdevums [317]
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme, uzlabosies personu ar invaliditāti iespējas neatkarīgai dzīvei sabiedrībā, nodrošinot iespējas patstāvīgi lietot un piekļūt precēm un pakalpojumiem.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme. Vienotu piekļūstamības prasību noteikšana plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem sekmēs personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā, uzlabojot piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbildīs personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme - nodrošinot piekļūstamības prasības Vienotajam ārkārtas palīdzības izsaukuma numuram "112", personām ar invaliditāti tiks nodrošināta ātrāka un efektīvāka piekļuve palīdzības dienestiem.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme, likumprojekts veicina personu ar invaliditāti cilvēktiesības, kas noteiktas ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.pantā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi