Anotācija (ex-ante)

Šobrīd Kadastra likuma 29. panta ceturtajā daļā noteikts, ka sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets. Šī kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2010. gada 1. novembra noteikumos Nr. 1011 „Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1011).
Ar likumu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.757/Lp13), kas Saeimā pieņemts 2021. gada 10. jūnijā un stājas spēkā 2021. gada 12. jūlijā, ir noteikts, ka sertificēto personu darbības uzraudzību veic un sertificēto personu kvalifikācijas celšanu nodrošina Ministru kabineta pilnvarota sertificēšanas institūcija.
Informācija par mērnieku uzraudzību un tās rezultātiem, un aktuālākajām problēmām nozarē ir svarīga, lai veidotu politiku un izstrādātu tiesisko regulējumu Kadastra informācijas sistēmas uzturēšanas un zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības jomā, iegūtu pārliecību par kadastra datu kvalitāti un savlaicīgi novērstu datu kvalitātes problēmas. 
 

Noteikumu projekts paredz sertificēšanas institūcijai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā deleģēto uzdevumu izpildes uzraudzību Valsts zemes dienests īsteno, izvērtējot sertificēšanas institūcijas iesniegto pārskatu par tai valsts deleģēto uzdevumu izpildi (turpmāk – pārskats) un sniedzot sertificēšanas institūcijai ierosinājumus par tai valsts deleģēto un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildes uzlabošanu. Ņemot šo vērā, projekta mērķis ir nodrošināt Valsts zemes dienesta deleģētā uzdevuma – uzraudzību pār sertificēšanas institūciju – tiesisku izpildi un noteikt šīs uzraudzības kārtību. Šādi tiek nodrošināts sertificēšanas institūcijas kvalitatīvs uzraudzības process, sabiedrības uzticēšanās tiesiskam regulējumam mērniecības jomā un uzraudzība pār sertificēšanas institūciju. Zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā ir svarīgi, ka personas sagatavotība tiek apliecināta noteiktā veidā, un sabiedrība var būt pārliecināta, ka mērnieks patstāvīgi spēs pienācīgā kvalitātē izpildīt tam uzticētos pienākumus. Sertifikāta izsniegšana mērniekam apliecina personas teorētisko un praktisko sagatavotību noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei un tā ir atbilstoša darba veikšanai.
Uzraudzības sistēmas mērķis ir nodrošināt saskaņotu un efektīvu politiku attiecībā uz mērniecības jomas attīstību, uzraudzības sistēmu balstot uz labticīgu un godprātīgu sadarbību starp valsts institūcijām un sertificēšanas institūciju.
Valsts zemes dienesta uzraudzība pār sertificēšanas institūciju tiks īstenota, izskatot ikgadēju sertificēšanas institūcijas pārskatu par valsts deleģēto un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi. Plānots, ka sertificēšanas institūcija pārskatu iesniegs Valsts zemes dienestam reizi gadā, savukārt Valsts zemes dienests pēc tā izskatīšanas, sagatavos viedokli par sertificēšanas institūcijai valsts deleģēto uzdevumu izpildi un iesniegs to gan sertificēšanas institūcijai, gan Tieslietu ministrijai. Lai nodrošinātu pastāvošo mērniecības darbu problēmu sakārtošanu, būtiski ir ne tikai noteikt stingrākus noteikumus profesionāļu sertificēšanas un prakses uzraudzības jomā, bet arī nodrošināt valsts kontroli un uzraudzību pār deleģētā uzdevuma veikšanu.
Tiesiskā regulējuma izmaiņas nodrošinās faktiskās situācijas apzināšanu mērniecības jomā, tādējādi valsts būs informēta par iespējamām problēmām, trūkumiem un varēs laicīgi uz tiem reaģēt, tās apzināt un pilnveidot mērniecības procesu kā kopumu. Ņemot vērā, ka mērniekiem kā sertificētām personām ir liela ietekme īpašumu tiesību noteikšanā personām, uzraudzība pār mērniecības procesu ir ļoti būtiska tiesiskā valstī.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts noteic sertificēšanas institūcijas, kura pilnvarota veikt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 29. panta otrajā daļā noteiktos valsts deleģētos uzdevumus zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, pārskata saturu, iesniegšanu un izskatīšanu.
Noteikumos Nr.1011 ir noteikta kārtība, kādā sertificēšanas institūcija fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai (turpmāk – sertifikāts), kā arī kārtību, kādā uz laiku aptur sertifikāta darbību un atjauno tā darbību, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtību un sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību. Tādējādi regulējums ietver pienākumus, kas veicami gan fiziskām personām, kas vēlas sertificēties, jau sertificētām personām un sertificēšanas institūcijai. Noteikumu projekts vērsts uz sertificēšanas institūcijas pienākumu izpildes uzraudzību.
Uzraudzības ietvaros noteikumu projekta 3.punktā ir noteikts, ka sertificēšanas institūcija pārskatā ietver informāciju par tai deleģēto uzdevumu izpildes gaitu, rezultātu analīzi un prognozēm par situāciju nozarē. Vienlaikus jāuzsver, ka sertificēšanas institūcija var izvēlēties veidu, kādā strukturēt pārskatā sniedzamo informāciju.
Noteikumu projekta 3.1. un 3.3. apakšpunktā noteiktās informācijas iekļaušana pārskatā sniegtu vispārīgu statistisku ieskatu par sertificēto personu skaitu, ilgtermiņā novērtējot tā dinamiku, kā arī par pieņemto lēmumu skaitu par sertifikāta darbības termiņa atjaunošanu un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu. Vienlaikus atsevišķi tiek norādīts personu skaits, kurām ir atzīta ārvalstī iegūtā profesionālā kvalifikācija, jo Latvijas Mērnieku biedrība atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumos Nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās” noteiktajam ir tā institūcija, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības mērniekiem. Ārvalstu mērnieki Latvijā var praktizēt savu darbību profesijā. Lai tiktu atzīta ārvalsts mērnieka profesionālā kvalifikācija pastāvīgai praksei, mērniekam jāvēršas Akadēmiskās informācijas centrā[1].  Īslaicīgajai praksei Latvijā var pieteikties mērnieki, ja tiem ir patstāvīgas prakses tiesības kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kurās mērnieka profesija ir reglamentēta.
Šī informācija sniegtu priekšstatu par rezidentu un nerezidentu attiecību konkrētajā reglamentētajā profesijā un ļautu izdarīt tālākus secinājumus par nepieciešamajiem uzraudzības pilnveidošanas pasākumiem.

Noteikumu projekta 3.2. apakšpunktā noteiktā pārskatā iekļaujamā informācija ļautu analizēt pretendentu pieļautās kļūdas sertifikācijas eksāmenā un praktiskās pārbaudes uzdevumos (kopā veido sertificēšanas pārbaudi), kas izriet no nepareizajām atbildēm un kļūdām. Pārskatā būtu sniedzama informācija par nepareizajām atbildēm eksāmenā, sadalījumā pa tēmām - elementārā ģeodēzija, normatīvie akti zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā vai zināšanas par Nekustamā īpašuma valsts kadastru. Attiecībā uz praktisko darbu arī jānorāda uzdevumos pieļautās kļūdas sadalījumā pa tēmām - par mērniecības instrumentiem, uzmērīšanas gājienu veidošanu, objektu uzmērīšanu, iepriekš zināmu koordinātu atrašanu, zemes vienību projektēšanu, mērniecības dokumentu sagatavošanu, kā arī ģeodēzisko mērījumu aprēķinu dokumentiem.
Noteikumu projekta 3.4. apakšpunktā noteiktā informācija sniegs ieskatu sertificēšanas institūcijas pieņemto lēmumu apjomā, ar kuriem tiek ierobežota mērnieka profesionālās darbības veikšana un to pieņemšanas pamatojumu, ar ko saprotams, ka tiks norādīti mērnieku pieļautie profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu vai ētikas pārkāpumi, un arī gadījumi, kad sertifikāts anulēts vai apturēts uz laiku pēc mērnieka paša iniciatīvas.
Noteikumu projekta 3.5. apakšpunktā noteiktā informācija attiecībā uz apstrīdēto lēmumu skaitu par zemes kadastrālās uzmērīšanas sertifikāta izsniegšanas atteikumu, sertifikāta anulēšanu, sertifikāta darbības apturēšanu uz laiku, apturēta sertifikāta darbības atjaunošanas atteikumu, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas atteikumu un atcelto lēmumu skaitu pārskatā iekļaujama, lai sniegtu priekšstatu par Valsts zemes dienesta iesaisti apstrīdēto lēmumu izskatīšanā atbilstoši Noteikumu Nr. 1011 20.punktam un Valsts zemes dienests, sagatavojot viedokli, varētu sniegt ieskatu par apstrīdētajos sertificēšanas institūcijas lēmumos konstatētajām nepilnībām un lēmumu kvalitāti.
Noteikumu projekta 3.6. apakšpunkts attiecībā uz sertificēto personu kvalifikācijas paaugstināšanas realizāciju, kas kā uzdevums sertificēšanas institūcijai noteikts Kadastra likuma 29. panta otrajā daļā, var ietvert arī starptautiskos pasākumus, kurus sertificēšanas institūcija (profesionālā organizācija) ir ietvērusi kursu pasākumu reģistrā. Tas nozīmē, ka sertificētās personas ir tiesīgas apmeklēt arī atbilstošas starptautiskas aktivitātes, piemēram, INTERGEO pasākumus, piedalīties FIG/CLGE vai citu starptautisko profesionālo organizāciju konferencēs, semināros vai organizētos notikumos.
Vienlaikus šīs tiesību normas mērķis ir ietvert pārskatā gada kopsavilkumu par kursiem, jo kaut arī informācija ir publiska, sertificēšanas institūcijas mājaslapā netiek saglabāta informācija par kopējo kursu skaitu gada griezumā.
Noteikumu projekta 3.7. apakšpunkts paredz iekļaut pārskatā tādu informāciju kā:
- sertificēto personu, kuras iesniegušas izpildīto (pabeigto) zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu sarakstu un kuras to nav iesniegušas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, skaitu;
- sertificētās personas, par kurām saņemtas sūdzības un sūdzību skaitu, sūdzības saņemšanas un izskatīšanas datumu, sagatavoto atzinumu skaitu par katru sertificēto personu, atzinumu skaitu, kuros konstatēti pārkāpumi, sūdzības izskatīšanā piesaistītos speciālistus, pārbaudes metodes;
- sertificēto personu, kurām piemēroti ārpuskārtas kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, skaitu, kursu tēmas;
-   veikto plānveida pārbaužu skaitu, sertificētās personas, kurām tā veikta, vai veikta pārbaude apvidū, pārbaudes veikšanai piesaistītos speciālistus;
- veikto papildu pārbaužu skaitu, ja sertificētās personas darbībā konstatēti riski, sertificētās personas, kurām veikta papildu pārbaude, papildu pārbaudes iemeslus, tajā skaitā, cik no tiem saistīti ar Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas izvērtēšanu, vai veikta pārbaude apvidū un papildu pārbaudes veikšanai piesaistītos speciālistus; Piedāvājam punktu formulēt kā personu uzraudzības ietvaros veiktās darbības. Iekļaujot pārskatā informāciju par tām sertificētām personām, kuru darbībā konstatēti pārkāpumi vai ir bijušas sūdzības, Valsts zemes dienestam nepieciešams iegūt konkrēto fizisko personu personas datus – vārds, uzvārds. Lai minētie fizisko personu dati nebūtu iekļauti pašā pārskatā, tos nosūtītu Valsts zemes dienestam atsevišķā dokumentā pielikumā pārskatam. Fizisko personas datu apstrādes pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras). Mērķis – lai Valsts zemes dienests spētu šīs personas identificēt, analizēt Valsts zemes dienestā iesniegto darbu kvalitāti, tai skaitā vērtējot pārskatā minēto saistībā ar Valsts zemes dienesta rīcībā esošo informāciju, analizēt sertificēto personu uzraudzības ietvaros veiktās darbības, lai uzlabotu attiecīgās sertificētās personas darba kvalitāti. Valsts zemes dienests dzēsīs saņemtos fizisko personu datus ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc to saņemšanas. Viedoklī par pārskatu Valsts zemes dienests fizisko personu datus neiekļaus.
Noteikumu projekta 3.8. apakšpunkts paredz iekļaut pārskatā informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 24. marta noteikumos Nr. 183 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības darbu veicēju sertifikācijas, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas un darbības uzraudzības cenrādis” iekļautajām pakalpojumu veidiem:
- Sertificēšana zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā;
 - Sertifikāta darbības termiņa pagarināšana zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā;
- Sertificētās personas darbības uzraudzība zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā (gada maksa)
 Pārskatā būtu norādāms ieņēmumu kopējais skaits un izlietojums.


[1] Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi Nr. 827 “Kārtība, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā”