22-TA-48: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Sertificēšanas institūcijas pārskata par valsts deleģēto uzdevumu izpildi satura, iesniegšanas un izskatīšanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
1. Ministru kabineta 2019.gada 10.decembra sēdes protokollēmuma Nr. 57 92.§ 2.punkts, kurā dots uzdevums Tieslietu ministrijai līdz 2020.gada 1.novembrim izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot Valsts zemes dienestam uzraudzības mehānismus zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības darbības jomā, un tieslietu ministram attiecīgus projektus noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
2. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) 29.panta 2.1 daļa, kas noteic, ka sertificēšanas institūcijai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā deleģēto uzdevumu izpildes uzraudzību veic Valsts zemes dienests, izvērtējot sertificēšanas institūcijas iesniegto pārskatu par tai valsts deleģēto uzdevumu izpildi un sniedzot sertificēšanas institūcijai ierosinājumus par tai valsts deleģēto un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildes uzlabošanu.
2. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) 29.panta 2.1 daļa, kas noteic, ka sertificēšanas institūcijai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā deleģēto uzdevumu izpildes uzraudzību veic Valsts zemes dienests, izvērtējot sertificēšanas institūcijas iesniegto pārskatu par tai valsts deleģēto uzdevumu izpildi un sniedzot sertificēšanas institūcijai ierosinājumus par tai valsts deleģēto un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildes uzlabošanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Pārskata par sertificēšanas institūcijai valsts deleģēto uzdevumu izpildi satura, iesniegšanas un izskatīšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 29. panta 2.1 daļā Valsts zemes dienestam deleģētā uzdevuma izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sertificētu personu zemes kadastrālajā uzmērīšanā (mērnieku) uzraudzība un mērnieku profesionālās organizācijas izveidotas akreditētas sertificēšanas institūcijas (turpmāk – sertificēšanas institūcija) uzraudzība (tās institūcijas uzraudzība, kas uzrauga mērniekus) ir aktuāls problēmjautājums tiesiskajā vidē.
Lai gan Valsts zemes dienests ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) turētājs un tā kompetencē ir zemes kadastrālās uzmērīšanas metodiskā vadība, ne Tieslietu ministrijas, ne Valsts zemes dienesta rīcībā nenonāk informācija par mērnieku uzraudzību un problēmām mērniecības nozarē. Valsts zemes dienests šobrīd izmanto tikai to informāciju par trūkumiem un kļūdām mērnieka sagatavotajos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos un datnēs, kas tiek konstatētas, tos izskatot un attiecīgi pieņemot lēmumu par kadastra objekta reģistrācijas vai kadastra datu aktualizācijas atteikumu. Izvērtējot biežākos reģistrācijas atteikumu iemeslus, Valsts zemes dienests var izdarīt secinājumus par sistēmiskām kļūdām profesionālajā darbībā un/vai normatīvo aktu interpretācijā.
Informācija par uzraudzības rezultātiem un aktuālākajām problēmām nozarē ir svarīga, lai veidotu politiku un izstrādātu tiesisko regulējumu Kadastra informācijas sistēmas uzturēšanas un zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības jomā, iegūtu pārliecību par kadastra datu kvalitāti un savlaicīgi novērstu datu kvalitātes problēmas.
Mērniecības dati un to kvalitāte skar būtiskas sabiedrības intereses patērētāju aizsardzības un tirgus darījumu taisnīguma nodrošināšanas jomā. Zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu kvalitātei ir būtiska nozīme gan īpašuma tiesību aizsardzības aspektā, gan Kadastra informācijas sistēmas datu kvalitātes aspektā, jo datus no zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem reģistrē Kadastra informācijas sistēmā. Kadastra dati ir nozīmīgi kvalitatīvai valsts pārvaldes funkciju īstenošanai. Kadastra datu kvalitātē ir ieinteresēti arī nekustamā īpašuma īpašnieki, jo aktuālos kadastra datus izmanto īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā.
Ņemot vērā, ka personu sertificēšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas, zemes ierīcības un ģeodēziskās darbības jomā veic profesionālā organizācija, nepastāv tiesiskais regulējums uzraudzības jautājumā pār iepriekš minēto profesionālās organizācijas sertificēšanas institūciju.
Lai gan Valsts zemes dienests ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) turētājs un tā kompetencē ir zemes kadastrālās uzmērīšanas metodiskā vadība, ne Tieslietu ministrijas, ne Valsts zemes dienesta rīcībā nenonāk informācija par mērnieku uzraudzību un problēmām mērniecības nozarē. Valsts zemes dienests šobrīd izmanto tikai to informāciju par trūkumiem un kļūdām mērnieka sagatavotajos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos un datnēs, kas tiek konstatētas, tos izskatot un attiecīgi pieņemot lēmumu par kadastra objekta reģistrācijas vai kadastra datu aktualizācijas atteikumu. Izvērtējot biežākos reģistrācijas atteikumu iemeslus, Valsts zemes dienests var izdarīt secinājumus par sistēmiskām kļūdām profesionālajā darbībā un/vai normatīvo aktu interpretācijā.
Informācija par uzraudzības rezultātiem un aktuālākajām problēmām nozarē ir svarīga, lai veidotu politiku un izstrādātu tiesisko regulējumu Kadastra informācijas sistēmas uzturēšanas un zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības jomā, iegūtu pārliecību par kadastra datu kvalitāti un savlaicīgi novērstu datu kvalitātes problēmas.
Mērniecības dati un to kvalitāte skar būtiskas sabiedrības intereses patērētāju aizsardzības un tirgus darījumu taisnīguma nodrošināšanas jomā. Zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu kvalitātei ir būtiska nozīme gan īpašuma tiesību aizsardzības aspektā, gan Kadastra informācijas sistēmas datu kvalitātes aspektā, jo datus no zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem reģistrē Kadastra informācijas sistēmā. Kadastra dati ir nozīmīgi kvalitatīvai valsts pārvaldes funkciju īstenošanai. Kadastra datu kvalitātē ir ieinteresēti arī nekustamā īpašuma īpašnieki, jo aktuālos kadastra datus izmanto īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā.
Ņemot vērā, ka personu sertificēšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas, zemes ierīcības un ģeodēziskās darbības jomā veic profesionālā organizācija, nepastāv tiesiskais regulējums uzraudzības jautājumā pār iepriekš minēto profesionālās organizācijas sertificēšanas institūciju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Kadastra likuma 29. panta ceturtajā daļā noteikts, ka sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets. Šī kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2010. gada 1. novembra noteikumos Nr. 1011 „Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1011).
Ar likumu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.757/Lp13), kas Saeimā pieņemts 2021. gada 10. jūnijā un stājas spēkā 2021. gada 12. jūlijā, ir noteikts, ka sertificēto personu darbības uzraudzību veic un sertificēto personu kvalifikācijas celšanu nodrošina Ministru kabineta pilnvarota sertificēšanas institūcija.
Informācija par mērnieku uzraudzību un tās rezultātiem, un aktuālākajām problēmām nozarē ir svarīga, lai veidotu politiku un izstrādātu tiesisko regulējumu Kadastra informācijas sistēmas uzturēšanas un zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības jomā, iegūtu pārliecību par kadastra datu kvalitāti un savlaicīgi novērstu datu kvalitātes problēmas.
Ar likumu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.757/Lp13), kas Saeimā pieņemts 2021. gada 10. jūnijā un stājas spēkā 2021. gada 12. jūlijā, ir noteikts, ka sertificēto personu darbības uzraudzību veic un sertificēto personu kvalifikācijas celšanu nodrošina Ministru kabineta pilnvarota sertificēšanas institūcija.
Informācija par mērnieku uzraudzību un tās rezultātiem, un aktuālākajām problēmām nozarē ir svarīga, lai veidotu politiku un izstrādātu tiesisko regulējumu Kadastra informācijas sistēmas uzturēšanas un zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības jomā, iegūtu pārliecību par kadastra datu kvalitāti un savlaicīgi novērstu datu kvalitātes problēmas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz sertificēšanas institūcijai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā deleģēto uzdevumu izpildes uzraudzību Valsts zemes dienests īsteno, izvērtējot sertificēšanas institūcijas iesniegto pārskatu par tai valsts deleģēto uzdevumu izpildi (turpmāk – pārskats) un sniedzot sertificēšanas institūcijai ierosinājumus par tai valsts deleģēto un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildes uzlabošanu. Ņemot šo vērā, projekta mērķis ir nodrošināt Valsts zemes dienesta deleģētā uzdevuma – uzraudzību pār sertificēšanas institūciju – tiesisku izpildi un noteikt šīs uzraudzības kārtību. Šādi tiek nodrošināts sertificēšanas institūcijas kvalitatīvs uzraudzības process, sabiedrības uzticēšanās tiesiskam regulējumam mērniecības jomā un uzraudzība pār sertificēšanas institūciju. Zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā ir svarīgi, ka personas sagatavotība tiek apliecināta noteiktā veidā, un sabiedrība var būt pārliecināta, ka mērnieks patstāvīgi spēs pienācīgā kvalitātē izpildīt tam uzticētos pienākumus. Sertifikāta izsniegšana mērniekam apliecina personas teorētisko un praktisko sagatavotību noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei un tā ir atbilstoša darba veikšanai.
Uzraudzības sistēmas mērķis ir nodrošināt saskaņotu un efektīvu politiku attiecībā uz mērniecības jomas attīstību, uzraudzības sistēmu balstot uz labticīgu un godprātīgu sadarbību starp valsts institūcijām un sertificēšanas institūciju.
Valsts zemes dienesta uzraudzība pār sertificēšanas institūciju tiks īstenota, izskatot ikgadēju sertificēšanas institūcijas pārskatu par valsts deleģēto un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi. Plānots, ka sertificēšanas institūcija pārskatu iesniegs Valsts zemes dienestam reizi gadā, savukārt Valsts zemes dienests pēc tā izskatīšanas, sagatavos viedokli par sertificēšanas institūcijai valsts deleģēto uzdevumu izpildi un iesniegs to gan sertificēšanas institūcijai, gan Tieslietu ministrijai. Lai nodrošinātu pastāvošo mērniecības darbu problēmu sakārtošanu, būtiski ir ne tikai noteikt stingrākus noteikumus profesionāļu sertificēšanas un prakses uzraudzības jomā, bet arī nodrošināt valsts kontroli un uzraudzību pār deleģētā uzdevuma veikšanu.
Tiesiskā regulējuma izmaiņas nodrošinās faktiskās situācijas apzināšanu mērniecības jomā, tādējādi valsts būs informēta par iespējamām problēmām, trūkumiem un varēs laicīgi uz tiem reaģēt, tās apzināt un pilnveidot mērniecības procesu kā kopumu. Ņemot vērā, ka mērniekiem kā sertificētām personām ir liela ietekme īpašumu tiesību noteikšanā personām, uzraudzība pār mērniecības procesu ir ļoti būtiska tiesiskā valstī.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts noteic sertificēšanas institūcijas, kura pilnvarota veikt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 29. panta otrajā daļā noteiktos valsts deleģētos uzdevumus zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, pārskata saturu, iesniegšanu un izskatīšanu.
Noteikumos Nr.1011 ir noteikta kārtība, kādā sertificēšanas institūcija fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai (turpmāk – sertifikāts), kā arī kārtību, kādā uz laiku aptur sertifikāta darbību un atjauno tā darbību, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtību un sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību. Tādējādi regulējums ietver pienākumus, kas veicami gan fiziskām personām, kas vēlas sertificēties, jau sertificētām personām un sertificēšanas institūcijai. Noteikumu projekts vērsts uz sertificēšanas institūcijas pienākumu izpildes uzraudzību.
Uzraudzības ietvaros noteikumu projekta 3.punktā ir noteikts, ka sertificēšanas institūcija pārskatā ietver informāciju par tai deleģēto uzdevumu izpildes gaitu, rezultātu analīzi un prognozēm par situāciju nozarē. Vienlaikus jāuzsver, ka sertificēšanas institūcija var izvēlēties veidu, kādā strukturēt pārskatā sniedzamo informāciju.
Noteikumu projekta 3.1. un 3.3. apakšpunktā noteiktās informācijas iekļaušana pārskatā sniegtu vispārīgu statistisku ieskatu par sertificēto personu skaitu, ilgtermiņā novērtējot tā dinamiku, kā arī par pieņemto lēmumu skaitu par sertifikāta darbības termiņa atjaunošanu un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu. Vienlaikus atsevišķi tiek norādīts personu skaits, kurām ir atzīta ārvalstī iegūtā profesionālā kvalifikācija, jo Latvijas Mērnieku biedrība atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumos Nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās” noteiktajam ir tā institūcija, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības mērniekiem. Ārvalstu mērnieki Latvijā var praktizēt savu darbību profesijā. Lai tiktu atzīta ārvalsts mērnieka profesionālā kvalifikācija pastāvīgai praksei, mērniekam jāvēršas Akadēmiskās informācijas centrā[1]. Īslaicīgajai praksei Latvijā var pieteikties mērnieki, ja tiem ir patstāvīgas prakses tiesības kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kurās mērnieka profesija ir reglamentēta.
Šī informācija sniegtu priekšstatu par rezidentu un nerezidentu attiecību konkrētajā reglamentētajā profesijā un ļautu izdarīt tālākus secinājumus par nepieciešamajiem uzraudzības pilnveidošanas pasākumiem.
Noteikumu projekta 3.2. apakšpunktā noteiktā pārskatā iekļaujamā informācija ļautu analizēt pretendentu pieļautās kļūdas sertifikācijas eksāmenā un praktiskās pārbaudes uzdevumos (kopā veido sertificēšanas pārbaudi), kas izriet no nepareizajām atbildēm un kļūdām. Pārskatā būtu sniedzama informācija par nepareizajām atbildēm eksāmenā, sadalījumā pa tēmām - elementārā ģeodēzija, normatīvie akti zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā vai zināšanas par Nekustamā īpašuma valsts kadastru. Attiecībā uz praktisko darbu arī jānorāda uzdevumos pieļautās kļūdas sadalījumā pa tēmām - par mērniecības instrumentiem, uzmērīšanas gājienu veidošanu, objektu uzmērīšanu, iepriekš zināmu koordinātu atrašanu, zemes vienību projektēšanu, mērniecības dokumentu sagatavošanu, kā arī ģeodēzisko mērījumu aprēķinu dokumentiem.
Noteikumu projekta 3.4. apakšpunktā noteiktā informācija sniegs ieskatu sertificēšanas institūcijas pieņemto lēmumu apjomā, ar kuriem tiek ierobežota mērnieka profesionālās darbības veikšana un to pieņemšanas pamatojumu, ar ko saprotams, ka tiks norādīti mērnieku pieļautie profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu vai ētikas pārkāpumi, un arī gadījumi, kad sertifikāts anulēts vai apturēts uz laiku pēc mērnieka paša iniciatīvas.
Noteikumu projekta 3.5. apakšpunktā noteiktā informācija attiecībā uz apstrīdēto lēmumu skaitu par zemes kadastrālās uzmērīšanas sertifikāta izsniegšanas atteikumu, sertifikāta anulēšanu, sertifikāta darbības apturēšanu uz laiku, apturēta sertifikāta darbības atjaunošanas atteikumu, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas atteikumu un atcelto lēmumu skaitu pārskatā iekļaujama, lai sniegtu priekšstatu par Valsts zemes dienesta iesaisti apstrīdēto lēmumu izskatīšanā atbilstoši Noteikumu Nr. 1011 20.punktam un Valsts zemes dienests, sagatavojot viedokli, varētu sniegt ieskatu par apstrīdētajos sertificēšanas institūcijas lēmumos konstatētajām nepilnībām un lēmumu kvalitāti.
Noteikumu projekta 3.6. apakšpunkts attiecībā uz sertificēto personu kvalifikācijas paaugstināšanas realizāciju, kas kā uzdevums sertificēšanas institūcijai noteikts Kadastra likuma 29. panta otrajā daļā, var ietvert arī starptautiskos pasākumus, kurus sertificēšanas institūcija (profesionālā organizācija) ir ietvērusi kursu pasākumu reģistrā. Tas nozīmē, ka sertificētās personas ir tiesīgas apmeklēt arī atbilstošas starptautiskas aktivitātes, piemēram, INTERGEO pasākumus, piedalīties FIG/CLGE vai citu starptautisko profesionālo organizāciju konferencēs, semināros vai organizētos notikumos.
Vienlaikus šīs tiesību normas mērķis ir ietvert pārskatā gada kopsavilkumu par kursiem, jo kaut arī informācija ir publiska, sertificēšanas institūcijas mājaslapā netiek saglabāta informācija par kopējo kursu skaitu gada griezumā.
Noteikumu projekta 3.7. apakšpunkts paredz iekļaut pārskatā tādu informāciju kā:
- sertificēto personu, kuras iesniegušas izpildīto (pabeigto) zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu sarakstu un kuras to nav iesniegušas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, skaitu;
- sertificētās personas, par kurām saņemtas sūdzības un sūdzību skaitu, sūdzības saņemšanas un izskatīšanas datumu, sagatavoto atzinumu skaitu par katru sertificēto personu, atzinumu skaitu, kuros konstatēti pārkāpumi, sūdzības izskatīšanā piesaistītos speciālistus, pārbaudes metodes;
- sertificēto personu, kurām piemēroti ārpuskārtas kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, skaitu, kursu tēmas;
- veikto plānveida pārbaužu skaitu, sertificētās personas, kurām tā veikta, vai veikta pārbaude apvidū, pārbaudes veikšanai piesaistītos speciālistus;
- veikto papildu pārbaužu skaitu, ja sertificētās personas darbībā konstatēti riski, sertificētās personas, kurām veikta papildu pārbaude, papildu pārbaudes iemeslus, tajā skaitā, cik no tiem saistīti ar Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas izvērtēšanu, vai veikta pārbaude apvidū un papildu pārbaudes veikšanai piesaistītos speciālistus; Piedāvājam punktu formulēt kā personu uzraudzības ietvaros veiktās darbības. Iekļaujot pārskatā informāciju par tām sertificētām personām, kuru darbībā konstatēti pārkāpumi vai ir bijušas sūdzības, Valsts zemes dienestam nepieciešams iegūt konkrēto fizisko personu personas datus – vārds, uzvārds. Lai minētie fizisko personu dati nebūtu iekļauti pašā pārskatā, tos nosūtītu Valsts zemes dienestam atsevišķā dokumentā pielikumā pārskatam. Fizisko personas datu apstrādes pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras). Mērķis – lai Valsts zemes dienests spētu šīs personas identificēt, analizēt Valsts zemes dienestā iesniegto darbu kvalitāti, tai skaitā vērtējot pārskatā minēto saistībā ar Valsts zemes dienesta rīcībā esošo informāciju, analizēt sertificēto personu uzraudzības ietvaros veiktās darbības, lai uzlabotu attiecīgās sertificētās personas darba kvalitāti. Valsts zemes dienests dzēsīs saņemtos fizisko personu datus ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc to saņemšanas. Viedoklī par pārskatu Valsts zemes dienests fizisko personu datus neiekļaus.
Noteikumu projekta 3.8. apakšpunkts paredz iekļaut pārskatā informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 24. marta noteikumos Nr. 183 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības darbu veicēju sertifikācijas, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas un darbības uzraudzības cenrādis” iekļautajām pakalpojumu veidiem:
- Sertificēšana zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā;
- Sertifikāta darbības termiņa pagarināšana zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā;
- Sertificētās personas darbības uzraudzība zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā (gada maksa)
Pārskatā būtu norādāms ieņēmumu kopējais skaits un izlietojums.
[1] Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi Nr. 827 “Kārtība, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā”
Uzraudzības sistēmas mērķis ir nodrošināt saskaņotu un efektīvu politiku attiecībā uz mērniecības jomas attīstību, uzraudzības sistēmu balstot uz labticīgu un godprātīgu sadarbību starp valsts institūcijām un sertificēšanas institūciju.
Valsts zemes dienesta uzraudzība pār sertificēšanas institūciju tiks īstenota, izskatot ikgadēju sertificēšanas institūcijas pārskatu par valsts deleģēto un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi. Plānots, ka sertificēšanas institūcija pārskatu iesniegs Valsts zemes dienestam reizi gadā, savukārt Valsts zemes dienests pēc tā izskatīšanas, sagatavos viedokli par sertificēšanas institūcijai valsts deleģēto uzdevumu izpildi un iesniegs to gan sertificēšanas institūcijai, gan Tieslietu ministrijai. Lai nodrošinātu pastāvošo mērniecības darbu problēmu sakārtošanu, būtiski ir ne tikai noteikt stingrākus noteikumus profesionāļu sertificēšanas un prakses uzraudzības jomā, bet arī nodrošināt valsts kontroli un uzraudzību pār deleģētā uzdevuma veikšanu.
Tiesiskā regulējuma izmaiņas nodrošinās faktiskās situācijas apzināšanu mērniecības jomā, tādējādi valsts būs informēta par iespējamām problēmām, trūkumiem un varēs laicīgi uz tiem reaģēt, tās apzināt un pilnveidot mērniecības procesu kā kopumu. Ņemot vērā, ka mērniekiem kā sertificētām personām ir liela ietekme īpašumu tiesību noteikšanā personām, uzraudzība pār mērniecības procesu ir ļoti būtiska tiesiskā valstī.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts noteic sertificēšanas institūcijas, kura pilnvarota veikt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 29. panta otrajā daļā noteiktos valsts deleģētos uzdevumus zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, pārskata saturu, iesniegšanu un izskatīšanu.
Noteikumos Nr.1011 ir noteikta kārtība, kādā sertificēšanas institūcija fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai (turpmāk – sertifikāts), kā arī kārtību, kādā uz laiku aptur sertifikāta darbību un atjauno tā darbību, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtību un sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību. Tādējādi regulējums ietver pienākumus, kas veicami gan fiziskām personām, kas vēlas sertificēties, jau sertificētām personām un sertificēšanas institūcijai. Noteikumu projekts vērsts uz sertificēšanas institūcijas pienākumu izpildes uzraudzību.
Uzraudzības ietvaros noteikumu projekta 3.punktā ir noteikts, ka sertificēšanas institūcija pārskatā ietver informāciju par tai deleģēto uzdevumu izpildes gaitu, rezultātu analīzi un prognozēm par situāciju nozarē. Vienlaikus jāuzsver, ka sertificēšanas institūcija var izvēlēties veidu, kādā strukturēt pārskatā sniedzamo informāciju.
Noteikumu projekta 3.1. un 3.3. apakšpunktā noteiktās informācijas iekļaušana pārskatā sniegtu vispārīgu statistisku ieskatu par sertificēto personu skaitu, ilgtermiņā novērtējot tā dinamiku, kā arī par pieņemto lēmumu skaitu par sertifikāta darbības termiņa atjaunošanu un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu. Vienlaikus atsevišķi tiek norādīts personu skaits, kurām ir atzīta ārvalstī iegūtā profesionālā kvalifikācija, jo Latvijas Mērnieku biedrība atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumos Nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās” noteiktajam ir tā institūcija, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības mērniekiem. Ārvalstu mērnieki Latvijā var praktizēt savu darbību profesijā. Lai tiktu atzīta ārvalsts mērnieka profesionālā kvalifikācija pastāvīgai praksei, mērniekam jāvēršas Akadēmiskās informācijas centrā[1]. Īslaicīgajai praksei Latvijā var pieteikties mērnieki, ja tiem ir patstāvīgas prakses tiesības kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kurās mērnieka profesija ir reglamentēta.
Šī informācija sniegtu priekšstatu par rezidentu un nerezidentu attiecību konkrētajā reglamentētajā profesijā un ļautu izdarīt tālākus secinājumus par nepieciešamajiem uzraudzības pilnveidošanas pasākumiem.
Noteikumu projekta 3.2. apakšpunktā noteiktā pārskatā iekļaujamā informācija ļautu analizēt pretendentu pieļautās kļūdas sertifikācijas eksāmenā un praktiskās pārbaudes uzdevumos (kopā veido sertificēšanas pārbaudi), kas izriet no nepareizajām atbildēm un kļūdām. Pārskatā būtu sniedzama informācija par nepareizajām atbildēm eksāmenā, sadalījumā pa tēmām - elementārā ģeodēzija, normatīvie akti zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā vai zināšanas par Nekustamā īpašuma valsts kadastru. Attiecībā uz praktisko darbu arī jānorāda uzdevumos pieļautās kļūdas sadalījumā pa tēmām - par mērniecības instrumentiem, uzmērīšanas gājienu veidošanu, objektu uzmērīšanu, iepriekš zināmu koordinātu atrašanu, zemes vienību projektēšanu, mērniecības dokumentu sagatavošanu, kā arī ģeodēzisko mērījumu aprēķinu dokumentiem.
Noteikumu projekta 3.4. apakšpunktā noteiktā informācija sniegs ieskatu sertificēšanas institūcijas pieņemto lēmumu apjomā, ar kuriem tiek ierobežota mērnieka profesionālās darbības veikšana un to pieņemšanas pamatojumu, ar ko saprotams, ka tiks norādīti mērnieku pieļautie profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu vai ētikas pārkāpumi, un arī gadījumi, kad sertifikāts anulēts vai apturēts uz laiku pēc mērnieka paša iniciatīvas.
Noteikumu projekta 3.5. apakšpunktā noteiktā informācija attiecībā uz apstrīdēto lēmumu skaitu par zemes kadastrālās uzmērīšanas sertifikāta izsniegšanas atteikumu, sertifikāta anulēšanu, sertifikāta darbības apturēšanu uz laiku, apturēta sertifikāta darbības atjaunošanas atteikumu, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas atteikumu un atcelto lēmumu skaitu pārskatā iekļaujama, lai sniegtu priekšstatu par Valsts zemes dienesta iesaisti apstrīdēto lēmumu izskatīšanā atbilstoši Noteikumu Nr. 1011 20.punktam un Valsts zemes dienests, sagatavojot viedokli, varētu sniegt ieskatu par apstrīdētajos sertificēšanas institūcijas lēmumos konstatētajām nepilnībām un lēmumu kvalitāti.
Noteikumu projekta 3.6. apakšpunkts attiecībā uz sertificēto personu kvalifikācijas paaugstināšanas realizāciju, kas kā uzdevums sertificēšanas institūcijai noteikts Kadastra likuma 29. panta otrajā daļā, var ietvert arī starptautiskos pasākumus, kurus sertificēšanas institūcija (profesionālā organizācija) ir ietvērusi kursu pasākumu reģistrā. Tas nozīmē, ka sertificētās personas ir tiesīgas apmeklēt arī atbilstošas starptautiskas aktivitātes, piemēram, INTERGEO pasākumus, piedalīties FIG/CLGE vai citu starptautisko profesionālo organizāciju konferencēs, semināros vai organizētos notikumos.
Vienlaikus šīs tiesību normas mērķis ir ietvert pārskatā gada kopsavilkumu par kursiem, jo kaut arī informācija ir publiska, sertificēšanas institūcijas mājaslapā netiek saglabāta informācija par kopējo kursu skaitu gada griezumā.
Noteikumu projekta 3.7. apakšpunkts paredz iekļaut pārskatā tādu informāciju kā:
- sertificēto personu, kuras iesniegušas izpildīto (pabeigto) zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu sarakstu un kuras to nav iesniegušas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, skaitu;
- sertificētās personas, par kurām saņemtas sūdzības un sūdzību skaitu, sūdzības saņemšanas un izskatīšanas datumu, sagatavoto atzinumu skaitu par katru sertificēto personu, atzinumu skaitu, kuros konstatēti pārkāpumi, sūdzības izskatīšanā piesaistītos speciālistus, pārbaudes metodes;
- sertificēto personu, kurām piemēroti ārpuskārtas kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, skaitu, kursu tēmas;
- veikto plānveida pārbaužu skaitu, sertificētās personas, kurām tā veikta, vai veikta pārbaude apvidū, pārbaudes veikšanai piesaistītos speciālistus;
- veikto papildu pārbaužu skaitu, ja sertificētās personas darbībā konstatēti riski, sertificētās personas, kurām veikta papildu pārbaude, papildu pārbaudes iemeslus, tajā skaitā, cik no tiem saistīti ar Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas izvērtēšanu, vai veikta pārbaude apvidū un papildu pārbaudes veikšanai piesaistītos speciālistus; Piedāvājam punktu formulēt kā personu uzraudzības ietvaros veiktās darbības. Iekļaujot pārskatā informāciju par tām sertificētām personām, kuru darbībā konstatēti pārkāpumi vai ir bijušas sūdzības, Valsts zemes dienestam nepieciešams iegūt konkrēto fizisko personu personas datus – vārds, uzvārds. Lai minētie fizisko personu dati nebūtu iekļauti pašā pārskatā, tos nosūtītu Valsts zemes dienestam atsevišķā dokumentā pielikumā pārskatam. Fizisko personas datu apstrādes pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras). Mērķis – lai Valsts zemes dienests spētu šīs personas identificēt, analizēt Valsts zemes dienestā iesniegto darbu kvalitāti, tai skaitā vērtējot pārskatā minēto saistībā ar Valsts zemes dienesta rīcībā esošo informāciju, analizēt sertificēto personu uzraudzības ietvaros veiktās darbības, lai uzlabotu attiecīgās sertificētās personas darba kvalitāti. Valsts zemes dienests dzēsīs saņemtos fizisko personu datus ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc to saņemšanas. Viedoklī par pārskatu Valsts zemes dienests fizisko personu datus neiekļaus.
Noteikumu projekta 3.8. apakšpunkts paredz iekļaut pārskatā informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 24. marta noteikumos Nr. 183 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības darbu veicēju sertifikācijas, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas un darbības uzraudzības cenrādis” iekļautajām pakalpojumu veidiem:
- Sertificēšana zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā;
- Sertifikāta darbības termiņa pagarināšana zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā;
- Sertificētās personas darbības uzraudzība zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā (gada maksa)
Pārskatā būtu norādāms ieņēmumu kopējais skaits un izlietojums.
[1] Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi Nr. 827 “Kārtība, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā”
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā sertificētas personas.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Mērnieku profesionālās organizācijas
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
29 281
0
29 281
0
29 281
29 281
2.1. valsts pamatbudžets
0
29 281
0
29 281
0
29 281
29 281
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-29 281
0
-29 281
0
-29 281
-29 281
3.1. valsts pamatbudžets
0
-29 281
0
-29 281
0
-29 281
-29 281
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
29 281
0
29 281
0
29 281
29 281
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Papildus nepieciešams finansējums budžeta programmā 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" 2022. gadā un turpmākajos gados 29 281 euro apmērā.
Kopā 29 281 euro:
Atlīdzība {EKK 1000}: 22 746 euro (1 amata vieta)
Atalgojums – 1 metodikas eksperts 10. mēnešalgu grupa (1 227 euro x 1 amata vieta x 12 mēneši) = 14 724 euro
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 2 944 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (14 724 euro x 10 %) – 1 472 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (14 724 euro x 10 %) – 1 472 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 14 724 euro = 736 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (14 724 + 2 944 + 736) euro x 23,59 % = 4 342 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 6 131 euro
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi "EKK 2210":
1 amata vieta x 31,28 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 375 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem "EKK 2220":
1 amata vieta x 39,69 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 476 euro.
Izdevumi par iestādes administratīviem izdevumiem un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi EKK 2230":
1 amata vieta x 18,90 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 227 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi "EKK 2240":
1 amata vieta x 37,29 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 447 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana "EKK 2250" (tikai licenču noma):
1 amata vieta x 264,40 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 3 173 euro.
Īre un noma "EKK 2260":
1 amata vieta x 99,50 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 1 194 euro.
Biroja preces un inventārs "EKK 2310":
1 amata vieta x 15,79 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 189 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli "EKK 2350":
1 amata vieta x 4,16 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 50 euro.
Pamatkapitāla veidošana {EKK 5000}: 404 euro
Pārējie pamatlīdzekļi "EKK 5230":
1 amata vieta x 33,63 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 404 euro.
Kopā 29 281 euro:
Atlīdzība {EKK 1000}: 22 746 euro (1 amata vieta)
Atalgojums – 1 metodikas eksperts 10. mēnešalgu grupa (1 227 euro x 1 amata vieta x 12 mēneši) = 14 724 euro
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 2 944 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (14 724 euro x 10 %) – 1 472 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (14 724 euro x 10 %) – 1 472 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 14 724 euro = 736 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (14 724 + 2 944 + 736) euro x 23,59 % = 4 342 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 6 131 euro
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi "EKK 2210":
1 amata vieta x 31,28 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 375 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem "EKK 2220":
1 amata vieta x 39,69 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 476 euro.
Izdevumi par iestādes administratīviem izdevumiem un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi EKK 2230":
1 amata vieta x 18,90 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 227 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi "EKK 2240":
1 amata vieta x 37,29 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 447 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana "EKK 2250" (tikai licenču noma):
1 amata vieta x 264,40 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 3 173 euro.
Īre un noma "EKK 2260":
1 amata vieta x 99,50 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 1 194 euro.
Biroja preces un inventārs "EKK 2310":
1 amata vieta x 15,79 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 189 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli "EKK 2350":
1 amata vieta x 4,16 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 50 euro.
Pamatkapitāla veidošana {EKK 5000}: 404 euro
Pārējie pamatlīdzekļi "EKK 5230":
1 amata vieta x 33,63 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 404 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekta izpildi Valsts zemes dienests nodrošinās ar esošajām amata vietām.
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums budžeta programmā 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" 2022. gadā un turpmākajos gados tiks nodrošināts esošā budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Izstrādājami grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 764 "Noteikumi par sertificēšanas institūcijām, kuras izsniedz sertifikātu zemes kadastrālajam uzmērītājam un zemes ierīcības darbu veicējam", lai pilnveidotu regulējumu attiecībā uz valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu atbilstoši Kadastra likuma 29.pantā noteiktajam attiecībā uz sertificēto personu uzraudzību, kā arī, lai noteiktu sertificēšanas institūcijas padotības formu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts zemes dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Mērnieku biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projekts tika nodots Sabiedrības līdzdalībai TAP portālā laika posmā no 2022.gada 6.janvāra līdz 2022.gada 20. janvārim. Priekšlikumi un iebildumi par projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts zemes dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts zemes dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
Sniegts anotācijas 3.sadaļā
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts zemes dienests veiks uzraudzību, palielinās iestādes administratīvais slogs.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi