21-TA-704: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Zvejniecības likuma 11. panta 4.1 daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nav attiecināms.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” (turpmāk – noteikumi Nr. 796) 8. punktu pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam valsts zinātniskajā institūtā “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” (turpmāk − institūts) iesniedz priekšlikumus par iekšējos ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā (turpmāk – ZM) zinātnisko pamatojumu (turpmāk – pamatojums) par pašvaldību priekšlikumiem zvejas limitu maiņai. ZM atbilstoši noteikumu Nr. 796 9. punktam apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu maiņu un iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu. ZM ir saņēmusi biedrības “Latvijas Zvejnieku federācija” (turpmāk – LZF) 23.08.2021. vēstuli Nr.21-09, kurā citastarp norādīts, ka ir saņemti LZF biedru iesniegumi ar lūgumu nepieļaut rūpnieciskās zvejas ierobežojumus Burtnieku un Usmas ezerā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar noteikumu Nr. 796 8. punktu Daugavpils novada dome, Valmieras novada pašvaldība un Ludzas novada pašvaldība līdz šī gada 1. jūlijam institūtā iesniedza priekšlikumus par iekšējos ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu. Institūts tos izvērtēja un 13.08.2021. iesniedza ZM pamatojumu (Nr. 30-1/607-e, pieejams ZM). Tāpat institūts izvērtēja arī Ventspils novada pašvaldības un Ādažu novada domes priekšlikumus par iekšējos ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu un 07.09.2021. iesniedza ZM pamatojumu (Nr. 1-6/589-e, pieejams ZM).
Risinājuma apraksts
Institūts atbalstīja Valmieras novada pašvaldības, Ventspils novada pašvaldības un Ādažu novada domes priekšlikumus, bet noraidīja Daugavpils novada domes un Ludzas novada pašvaldības priekšlikumus.
Institūta atbalstītie Valmieras novada pašvaldības, Ventspils novada pašvaldības un Ādažu novada domes priekšlikumi par zvejas limitu maiņu ir iekļauti sagatavotajā Ministru kabineta noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr.796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”” (turpmāk – noteikumu projekts).
Valmieras novada pašvaldības priekšlikumi (pēc institūta iniciatīvas veiktas nelielas korekcijas attiecībā sākotnējo priekšlikumu par samazināmo nozvejas apjoma limitu rūpnieciskajā zvejā zandartiem) paredz samazināt zivju tīklu limitu Burtnieku ezerā no 2500 m līdz 1000 m, kā arī samazināt nozvejas apjoma limitu rūpnieciskajā zvejā līdakām no 12 tonnām uz 4 tonnām un zandartiem no 26 tonnām uz 10 tonnām, nemainot kopējo nozvejas apjomu (49 tonnas), tā veicinot makšķerēšanas tūrisma attīstību.
Ventspils novada pašvaldības priekšlikumi paredz samazināt zivju tīklu limitu Usmas ezerā no 8000 m līdz 7000 m, lai tiktu samazināta ietekme uz zivju krājumiem un vidi, nodrošinot ilgtspējīgu zivju resursu izmantošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī svītrot zušķērāja limitu Engures upē, jo pēdējos gados ir samazinājies zušu nozvejas apjoms, nav ielaisti zušu mazuļi, kā arī pastāv īpašuma problēmas ar zušķērāja izmantošanu un institūts savā 2020. gada pētījumā ir rekomendējis zušu nozveju Engures upē samazināt divas reizes. Ventspils novada pašvaldība ir informējusi ZM, ka 2021.gadā kopā ir iedalīti 6800 m zivju tīkli Usmas ezerā no kopējā 8000 m tīklu limita. Savukārt zušķērāju Engures upē neviens neizmanto. Ventspils novada pašvaldība arī uzsver, ka, samazinot attiecīgo zvejas limitu Usmas ezerā, netiks ietekmēti esošie zvejnieki, kas šo limitu iepriekš ir saņēmuši, jo zivju tīklu limits Usmas ezerā 2022.gadā būs pietiekams, bet, atbalstot priekšlikumu atteikties no zušķērāja Engures upē, tiks veicināta zušu krājumu stāvokļa ilgtspēja.
Ādažu novada domes priekšlikums paredz nēģu zvejai Ādažos izmantot nēģu taci ar diviem murdiem, bet institūts kā papildus nosacījumu rekomendē šiem zvejas rīkiem noteikt gada nozvejas limitu 160 kg apmērā, jo papildu zvejas rīkos nozvejoto nēģu daudzums nedrīkst pārsniegt divus procentus no esošā limita ietvaros nozvejotā nēģu daudzuma. Nēģu tača limitu ar diviem murdiem Gaujā – pirms valsts autoceļa A1 Gaujas tilta – Ādažu novada teritorijā paredz piešķirt uz trīs gadiem – līdz 31.12.2024.
Institūta atbalstītie Valmieras novada pašvaldības, Ventspils novada pašvaldības un Ādažu novada domes priekšlikumi par zvejas limitu maiņu ir iekļauti sagatavotajā Ministru kabineta noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr.796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”” (turpmāk – noteikumu projekts).
Valmieras novada pašvaldības priekšlikumi (pēc institūta iniciatīvas veiktas nelielas korekcijas attiecībā sākotnējo priekšlikumu par samazināmo nozvejas apjoma limitu rūpnieciskajā zvejā zandartiem) paredz samazināt zivju tīklu limitu Burtnieku ezerā no 2500 m līdz 1000 m, kā arī samazināt nozvejas apjoma limitu rūpnieciskajā zvejā līdakām no 12 tonnām uz 4 tonnām un zandartiem no 26 tonnām uz 10 tonnām, nemainot kopējo nozvejas apjomu (49 tonnas), tā veicinot makšķerēšanas tūrisma attīstību.
Ventspils novada pašvaldības priekšlikumi paredz samazināt zivju tīklu limitu Usmas ezerā no 8000 m līdz 7000 m, lai tiktu samazināta ietekme uz zivju krājumiem un vidi, nodrošinot ilgtspējīgu zivju resursu izmantošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī svītrot zušķērāja limitu Engures upē, jo pēdējos gados ir samazinājies zušu nozvejas apjoms, nav ielaisti zušu mazuļi, kā arī pastāv īpašuma problēmas ar zušķērāja izmantošanu un institūts savā 2020. gada pētījumā ir rekomendējis zušu nozveju Engures upē samazināt divas reizes. Ventspils novada pašvaldība ir informējusi ZM, ka 2021.gadā kopā ir iedalīti 6800 m zivju tīkli Usmas ezerā no kopējā 8000 m tīklu limita. Savukārt zušķērāju Engures upē neviens neizmanto. Ventspils novada pašvaldība arī uzsver, ka, samazinot attiecīgo zvejas limitu Usmas ezerā, netiks ietekmēti esošie zvejnieki, kas šo limitu iepriekš ir saņēmuši, jo zivju tīklu limits Usmas ezerā 2022.gadā būs pietiekams, bet, atbalstot priekšlikumu atteikties no zušķērāja Engures upē, tiks veicināta zušu krājumu stāvokļa ilgtspēja.
Ādažu novada domes priekšlikums paredz nēģu zvejai Ādažos izmantot nēģu taci ar diviem murdiem, bet institūts kā papildus nosacījumu rekomendē šiem zvejas rīkiem noteikt gada nozvejas limitu 160 kg apmērā, jo papildu zvejas rīkos nozvejoto nēģu daudzums nedrīkst pārsniegt divus procentus no esošā limita ietvaros nozvejotā nēģu daudzuma. Nēģu tača limitu ar diviem murdiem Gaujā – pirms valsts autoceļa A1 Gaujas tilta – Ādažu novada teritorijā paredz piešķirt uz trīs gadiem – līdz 31.12.2024.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
“Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” ir izvērtējis pašvaldību priekšlikumus par iekšējos ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
“Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” ir izvērtējis prasību samērīgumu pret ieguvumiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
“Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”” 13.08.2021. pamatojums Nr. 30-1/607-e (pieejams ZM) un 07.09.2021. pamatojums Nr. 1-6/589-e (pieejams ZM).
Apraksts
-
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Komerczvejnieki, kas zvejo Burtnieku ezerā un Usmas ezerā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka par 60 % tiek samazināts pašreizējais pieejamais zvejas tīklu limits Burtnieku ezerā un par 66,7% tiek samazināts līdaku, bet par 61,5% zandartu nozvejas limits rūpnieciskajā zvejā Burtnieku ezerā. Savukārt par 12,5 % tiek samazināts pašreizējais pieejamais zvejas tīklu limits Usmas ezerā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmēs Komerczvejniekus, kas zvejo Burtnieku ezerā un Usmas ezerā. Noteikumu projektā paredzēts, ka par 60 % tiek samazināts pašreizējais pieejamais zvejas tīklu limits Burtnieku ezerā un par 66,7% tiek samazināts līdaku, bet par 61,5% zandartu nozvejas limits rūpnieciskajā zvejā Burtnieku ezerā. Savukārt par 12,5 % tiek samazināts pašreizējais pieejamais zvejas tīklu limits Usmas ezerā.
2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
850 000
0
850 000
-1 425
850 000
-1 425
-1 425
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
255 000
0
255 000
-427
255 000
-427
-427
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
595 000
0
595 000
-998
595 000
-998
-998
2. Budžeta izdevumi
850 000
0
850 000
0
850 000
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
255 000
0
255 000
0
255 000
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
595 000
0
595 000
0
595 000
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 425
0
-1 425
-1 425
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-427
0
-427
-427
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-998
0
-998
-998
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 425
-1 425
-1 425
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 918) 2.1 pielikumā ir noteikta pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu.
Ievērojot MK noteikumos Nr. 918 noteikto zvejas rīku limitu pamatmaksu, noteikumu projektā ietvertie grozījumi radīs nelielu finansiālu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem no zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (zvejas limiti).
Noteikumu projektā paredzētie grozījumi varētu samazināt ienākumus no
zivju tīklu limita izmantošanas 1425 EUR apmērā (limita samazinājums 2500 m, un katri 5 m zivju tīkla limita maksā 2,85 EUR) vai alternatīvi par zivju murdu limitu – 498 EUR, ja to iedala pašpatēriņa zvejniekiem 30 m tīkla limita vietā (limita samazinājums 2500 m, un katri 30 m atbilst viena murda limitam, kas maksā 9,96 EUR).
Tādējādi kopā noteikumu projektā paredzētie grozījumi varētu samazināt ieņēmumus no zivju tīklu limita izmantošanas un zivju murdu limita izmantošanas par 1425 EUR.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 918 96. punktu pašvaldībai paliek 70 % ieņēmumu no zvejas tiesību nomas un 30 % ir ieskaitāmi valsts budžetā.
Ievērojot MK noteikumos Nr. 918 noteikto zvejas rīku limitu pamatmaksu, noteikumu projektā ietvertie grozījumi radīs nelielu finansiālu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem no zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (zvejas limiti).
Noteikumu projektā paredzētie grozījumi varētu samazināt ienākumus no
zivju tīklu limita izmantošanas 1425 EUR apmērā (limita samazinājums 2500 m, un katri 5 m zivju tīkla limita maksā 2,85 EUR) vai alternatīvi par zivju murdu limitu – 498 EUR, ja to iedala pašpatēriņa zvejniekiem 30 m tīkla limita vietā (limita samazinājums 2500 m, un katri 30 m atbilst viena murda limitam, kas maksā 9,96 EUR).
Tādējādi kopā noteikumu projektā paredzētie grozījumi varētu samazināt ieņēmumus no zivju tīklu limita izmantošanas un zivju murdu limita izmantošanas par 1425 EUR.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 918 96. punktu pašvaldībai paliek 70 % ieņēmumu no zvejas tiesību nomas un 30 % ir ieskaitāmi valsts budžetā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior", Zemkopības ministrija, Valmieras novada pašvaldība, Ventspils novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldībaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Apspriešana Latvijas iekšējo un piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvajā padomē.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projekts ir atbalstīts Latvijas iekšējo un piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes 26.10.2011. sēdē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- Novadu un pilsētu pašvaldības, kuru administratīvajās teritorijās atrodas iekšējie ūdeņi.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam, iespējams, būs pozitīva ietekme uz vidi, jo tiek samazināts rūpniecisko zvejas rīku limits, vienlaikus sniedzot iespējas rekreācijas un makšķernieku attīstībai.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi