Anotācija

Ievērojot to, ka Vietējo pašvaldību referenduma likumā ir noteikts, ka pašvaldības referendumā var balsot persona, kura ir reģistrēta Vēlētāju reģistrā un ir noteikta kārtība, kādā  iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklis pārliecinās un izdara atzīmi Velētāju reģistrā par personas dalību pašvaldības referendumā, bet Velētāju reģistra likumā nav noteikts, ka vienota vēlētāju uzskaite tiek veikta Vēlētāju reģistrā, lai nodrošinātu pašvaldības referenduma norisi, tad likumprojekta mērķis ir paplašināt Vēlētāju reģistra likuma darbības jomu, nosakot, ka vienota vēlētāju uzskaite tiks nodrošināta arī pašvaldības referendumā un likumprojekts noteiks kārtību, kādā dati par vēlētājiem pirms pašvaldības referenduma norises tiks iekļauti Vēlētāju reģistrā. Tāpat likumprojekts paredz precizēt esošo regulējumu atbilstoši faktiskajai situācijai.

 

Likumprojekta 1. pants paredz paplašināt Vēlētāju reģistra darbības jomu, nosakot, ka Vēlētāju reģistrs veic to personu uzskaiti, kurām saskaņā ar Vietējo pašvaldību referendumu likumu ir tiesības piedalīties pašvaldības referendumā.
          Likumprojekta 2. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 5. pantu, paredzot to, ka Vēlētāju reģistrā tiek iekļautas un aktualizētas ziņas arī par Latvijas pilsoņiem, Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā sasniedza 18 gadu vecumu, ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā un tiem dzīvesvietas adrese ir reģistrēta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā notiks pašvaldības referendums. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka pašvaldības referendumā var piedalīties arī vēlētājs, kuram tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā norisināsies pašvaldības referendums,  pieder nekustamais īpašums, likumprojekta 2. pants paredz, ka Vēlētāju reģistrā tiks aktualizēta informācija arī par vēlētājiem, kuriem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Pašvaldību referenduma procesā nav paredzēta e-pakalpojuma izmantošana, kura ietvaros nekustamā īpašuma īpašniekam ir iespējams pieteikties balsošanai, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta nekustamā īpašuma pamata, kas atrodas attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kurā izsludināts pašvaldības referendums. Tādējādi, minēto ziņu uzkrāšana Vēlētāju reģistrā sekmēs to, ka ziņas par tiem vēlētājiem, kuriem lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā piederēja nekustamais īpašums, kas reģistrēts zemesgrāmatā, tiks iekļautas automātiski Vēlētāju reģistrā, un personām nevajadzēs atsevišķi vērsties pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, uzrādīt nekustamā īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu un iesniegt iesniegumu ar lūgumu iekļaut ziņas par personu vēlētāju sarakstā, lai piedalītos pašvaldības referendumā.
Ievērojot minētos grozījumus par vēlētāja datu iekļaušanu Vēlētāju reģistrā, likumprojekts paredz papildināt arī Vēlētāju reģistra likuma 15. pantu ar 3.¹ daļu, nosakot ka Tiesu administrācijai būs nepieciešams no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – Pārvalde) sniegt ziņas par tām personām, kurām lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā piederēja likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kas atrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā notiks pašvaldības referendums. Tiesu administrācija sniegs Pārvaldei ziņas, norādot personas personas kodu un administratīvās teritorijas kodu, kurā personai pieder nekustamais īpašums. 2022. gada 5. maijā notika attālināta starpinstitūciju sanāksme, kurā piedalījās Pārvaldes, Centrālās vēlēšanu komisijas, Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Valsts zemes dienesta pārstāvji. Sanāksmes laikā tika apspriests jautājums par nekustamā īpašuma īpašnieka datu nodošanu Pārvaldei saistībā ar Vietējo pašvaldību referendumu likumu un apspriesti arī jautājumi par minēto datu manuālu ievadi Vēlētāju reģistrā.
Saskaņā ar Civillikuma 89. panta otro daļu viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. Tādējādi, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu var veidoties arī, ja personas laulības laikā ieguvušas nekustamo īpašumu kopīgi. Papildus tam likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” paredz divus patstāvīgus nekustamā īpašuma tiesību iegūšanas pamatus – privatizāciju vispārējā kārtībā, un tā saucamo paātrināto privatizāciju jeb dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Līdz ar to, ja īpašums ir iegūts saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” XV1 nodaļu “Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”, tad arī uzskatāms, ka personai pieder nekustamais īpašums.
Pamatojoties uz Civillikuma 89. pantā un likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikto, Vietējo pašvaldību referenduma likumā teikto, ka pašvaldības referendumā ir tiesības piedalīties vēlētājiem, kuriem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, ir jāinterpretē plaši, paredzot arī to, ka piedalīties pašvaldības referendumā ir tiesības personām, kurām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder kopīgs īpašums vai pieder īpašums, kas iegūts paātrinātās privatizācijas rezultātā. Tā kā Tiesu administrācijas pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā netiek iekļauti dati par līdzīpašniekiem (laulātajiem, kuriem ir kopmanta, kas nav reģistrēta zemesgrāmatā) un personām, kas ieguvušas īpašuma tiesības paātrinātās privatizācijas rezultātā, tad Vēlētāju reģistrā netiks automātiski aktualizētas ziņas par minētām personām. Kā rezultātā, nekustamā īpašumā līdzīpašniekiem vai personām, kuras ieguva nekustama īpašuma tiesības paātrinātās privatizācijas rezultātā un ziņas par kurām netiks iekļautas Vēlētāju reģistrā, ir jānodrošina iespēja vērsties ar rakstveida iesniegumu pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē un lūgt, lai ziņas par personu tiktu iekļautas vēlētāju sarakstā. Ievērojot minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā, paredzot, ka personām, kurām pieder nekustamais īpašums, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā norisinās pašvaldības referendums un ziņas par kurām nav iekļautas Vēlētāju reģistrā, ir tiesības ar rakstveida iesniegumu vērsties pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē un lūgt, lai ziņas par personu tiktu iekļautas vēlētāju sarakstā. Papildus tam, Vietējo pašvaldību referendumu likumā ir nepieciešams noteikt, ka pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs personām ir tiesības iesniegt iesniegumu par ziņu iekļaušanu vēlētāju sarakstā ne agrāk kā 14 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas. Šāds termiņš tiek noteikts, ievērojot sākotnējā vēlētāju saraksta izveides termiņu, proti, pēc tā, kad personas iesniegs iesniegumus ar lūgumu iekļaut ziņas par tām vēlētāju sarakstā, Pārvaldei būs nepieciešams vēl izveidot elektronisko vēlētāju sarakstu un nodot to pašvaldības iecirkņa vēlēšanu komisijai, lai tās veiktu Vietējo pašvaldību referenduma likumā noteiktās darbības.
Ievērojot to, ka valstī nelielā laika periodā vai vienlaikus var norisināties pašvaldības referendumi vairākās pašvaldībās, tad likumprojekts paredz papildināt Vēlētāju reģistra likumu ar 7.¹ pantu, nosakot, ka vēlēšanu komisijai vienas darbdienas laikā pēc tam, kad paziņots lēmums par pašvaldības referenduma rīkošanu, rakstveidā būs jāinformē par to Pārvaldi. Tāpat minētajā pantā ir noteikts pulksteņa laiks, līdz kuram pašvaldības vēlēšanu komisija varēs iesniegt paziņojumu. Pulksteņa laiks tiek noteikts tiem gadījumiem, kad saskaņā ar Vietējo pašvaldību referenduma likuma 13. panta ceturto daļu 20 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas vēlēšanu komisija saņems iesniegumu par referenduma rīkošanu par citu Vietējo pašvaldību referenduma likuma 5. pantā minēto jautājumu. Šāda pienākuma noteikšana vēlēšanu komisijai ir nepieciešama, lai Pārvalde, pamatojoties uz vēlēšanu komisijas rakstveida ziņojumu,  Vēlētāju reģistrā varētu laikus uzsākt vēlētāju datu apstrādi Vēlētāju reģistra likumā noteiktajos termiņos. Tāpat rakstveida paziņojuma sniegšana Pārvaldei izslēgs tos gadījumus, kad Pārvalde nebūs informēta, ka attiecīgajā pašvaldībā ir izsludināts pašvaldības referendums.         
Likumprojekts paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 9. pantu, nosakot, ka Pārvalde, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā esošajām ziņām, Vēlētāju reģistrā iekļauj ziņas par Latvijas pilsoņiem, kuri lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā sasniedza 18 gadu vecumu, iekļaujot Vēlētāju reģistrā ziņas ne agrāk kā 19 darbdienas pirms vietējā pašvaldības referenduma. Šāds termiņš vēlētāju datu atlasei ir noteikts, ievērojot Vietējo pašvaldību referenduma likuma 13. panta ceturtajā daļā noteikto, proti, ja pēc tam, kad publiski paziņots vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības referenduma rīkošanu, bet ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas vēlēšanu komisija ir saņēmusi iesniegumu par referenduma rīkošanu par citu šā likuma 5. pantā minēto jautājumu, ierosinātie pašvaldības referendumi rīkojami vienā dienā [..]. Tiesības piedalīties pašvaldības referendumos, kurus rīko vienā dienā, ir personām, kuras dienā, kad vēlēšanu komisija pieņēmusi lēmumu par referendumu rīkošanu vienā dienā, atbilst Vietējo pašvaldību referenduma likuma 7. panta pirmās daļas prasībām un ir reģistrētas Vēlētāju reģistrā. No Vietējo pašvaldību referenduma likuma 13. panta ceturtās daļas secināms, ka pēc pašvaldības referenduma izsludināšanas vēl pastāv varbūtība, ka var tikt rīkots vēl viens pašvaldību referendums citā jautājumā. Tādējādi, likumprojektā tiek noteikts, ka sākotnējais vēlētāju saraksts tiek izveidots ne agrāk kā 19 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas, lai nodrošinātu to, ka  sākotnējā vēlētāju sarakstā tiek iekļautas ziņas arī par tiem vēlētājiem, kuriem bija tiesības balsot lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu citā jautājumā pieņemšanas brīdī.
Grozījumi Vēlētāju reģistra likuma 12. pantā, tas ir likumprojekta 6. pants, paredz noteikt, ka vēlētāju saraksts pašvaldības referendumā tiek izveidots ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms vietējā pašvaldību referenduma norises dienas. Šāds termiņš tiek noteikts, jo sākot ar 14 darbdienu pirms pašvaldības referenduma vajadzēs nodrošināt iespēju personām, ziņas par kurām kā nekustamā īpašuma īpašniekiem netiks iekļautas vēlētāju sarakstā, iesniegt iesniegumu ar lūgumu iekļaut ziņas par tām vēlētāju sarakstā, jo personai (Latvijas pilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim) paātrinātās privatizācijas rezultātā vai kā līdzīpašniekam pieder nekustamais īpašums tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā notiks pašvaldības referendums. Papildus tam, likumprojekts paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 12. panta ceturto daļu, paredzot, ka Vēlētāju reģistrā sākotnējā vēlētāju sarakstā Pārvalde iekļaus ziņas tikai par tiem vēlētājiem, kuri ir reģistrēti dzīvesvietā attiecīgajam vēlēšanu apgabalam piederīgajās adresēs, proti, iekļaus sākotnējā sarakstā tikai to informāciju, kas Pārvaldei būs pieejama līdz 15 darba dienai pirms pašvaldības referenduma norises dienas. Vēlāk minētais saraksts tiks papildināts ar nekustamā īpašuma īpašnieku datiem.
Likumprojekta 7. pants paredz arī papildināt Vēlētāju reģistra likuma 15. panta ar piekto daļu, nosakot, ka elektronisko vēlētāju sarakstu Pārvalde izveido 6 darbdienas pirms pašvaldības referenduma. Šāds termiņš elektroniskā vēlētāju saraksta izveidei ir noteikts, jo saskaņā ar Vietējo pašvaldību referendumu likumu 15. panta pirmo daļu  iepriekšējā balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu notiek elektroniski pirmdienā, otrdienā un trešdienā pirms referenduma dienas visu diennakti pēc Latvijas laika. Tādējādi, lai nodrošinātu to, ka iepriekšējās balsošanas laikā ir pieejams elektroniskais velētāju saraksts, kurā ir apkopota informācija par visiem pašvaldības referenduma vēlētājiem, tad likumprojekts paredz, ka elektroniskais vēlētāju saraksts ir pieejams 6 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises.
Vienlaikus likumprojekta 7. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 15. panta ceturto daļu, nosakot tiesību normā vēlēšanu procedūras, attiecībā uz kurām tiek piemērots Vēlētāju reģistra likuma 15. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktais. Ar minēto grozījumu tiek nodrošināta teksta konsekvence ar   Likumprojekta 7. pantā paredzēto Vēlētāju reģistra likuma 15. panta piektās daļas grozījumu, kā arī tiek atvieglota Vēlētāju reģistra likuma 15. panta ceturtās daļas interpretācija.
Tāpat likumprojekta 9. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 19. panta pirmo daļu, nosakot, ka Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes, Saeimas vēlēšanās vai pašvaldības referendumā Pārvalde ne vēlāk kā pulksten 19 septītajā dienā pirms vēlēšanām vai pirms pašvaldības referenduma norises dienas nodrošina, ka Reģistrs un vēlētāju elektroniskais saraksts ir pieejams vēlēšanu iecirkņu komisijām. Šāds termiņš attiecībā uz elektroniskā vēlētāju saraksta pieejamību pašvaldības referendumā vēlēšanu iecirkņa komisijām ir noteikts, jo Vietējo pašvaldību referenduma likumā ir noteikta iepriekšējā balsošana, kuras nodrošināšanai ir nepieciešams elektroniskais vēlētāju saraksts, kā arī tiks nodrošināta Vietējo pašvaldību referenduma likuma 17. panta otrajā daļā noteiktā pienākuma izpilde, kas paredz, ka vēlēšanu iecirkņa komisijai nepieciešams pārliecināties, vai vēlētājs jau nav nobalsojis pašvaldības referendumā klātienē un izdarīt Vēlētāju reģistrā atzīmi par balsošanu. Tādējādi, likumprojekta tiesību norma paredz gan vēlētāju saraksta un Reģistra pieejamību vēlēšanu iecirkņa komisijām.
Papildus likumprojekts paredz pilnveidot esošo Vēlētāju reģistra likuma regulējumu, novēršot  konstatētās neatbilstības pašreizējai faktiskajai situācijai.
Likumprojekta 3. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmo daļu, nosakot to informācijas apjomu, kas Vēlētāju reģistrā tiek iekļauts no Fizisko personu reģistra un nosakot to informācijas apjomu, kas Vēlētāju reģistrā tiek iekļauts un aktualizēts laika gaitā, iegūstot nepieciešamo informāciju par vēlētāju, atsevišķi. Tātad, Vēlētāju reģistra likuma 2. pantā minētajās vēlēšanu procedūrās, veidojot sākotnējo vēlētāju sarakstu, dati par vēlētāju, proti, vēlētāja personas kods, vārds (vārdi), uzvārds, personu apliecinošā dokumenta ar jaucējfunkciju apstrādātais numurs, dzimšanas datums, pilsonība un dzīvesvietas adrese, tiek iegūti no Fizisko personu reģistra un tie tiek iekļauti Vēlētāju reģistrā. Tādējādi, likumprojekts paredz noteikt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 1. punktā to informācijas apjomu, kas par personu Vēlētāju reģistrā tiek iekļauts no Fizisko personu reģistra. Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas tiek apstrādātas, lai iekļautu tās Vēlētāju reģistrā, pamatojoties uz attiecīgo vēlēšanu procedūru regulējošo normatīvo aktu, kurā noteikts personu loks, kurām ir tiesības vēlēt noteiktajā vēlēšanu procedūrā vai piedalīties pašvaldības referendumā. 
Savukārt, attiecībā uz likumprojektā noteikto Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktu norādāms, ka šajā punktā noteiktās ziņas Vēlētāju reģistrā par vēlētāju tiek iekļautas un aktualizētas laika gaitā pēc sākotnējā vēlētāju saraksta izveides. Minētās ziņas tiek iekļautas, piemēram, saskaņā ar Vēlētāju reģistra likuma 11. pantā noteikto, kur personām, kuras ir atbrīvotas no reģistrācijas Fizisko personu reģistrā, ir noteiktas tiesības Ārlietu ministrijā ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām pieteikties balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Republikā. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 20 dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām manuāli iekļauj Vēlētāju reģistrā ziņas par minētām personām. Papildus tam, vēlētājam ir tiesības Saeimas vēlēšanās un pašvaldības domes vēlēšanās pieteikties balsot pa pastu un ziņas par personas vēlmi tiek aktualizētas Vēlētāju reģistrā manuāli jau pēc tā, kad ir izveidots sākotnējais vēlētāju saraksts, tādējādi, ziņas par personas vēlmi netiek iegūtas no Fizisko personu reģistra. Kā rezultātā, ziņas, kas saistāms ar pasta balsošanu, likumprojekts paredz noteikt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktā, tādā veidā nosakot, ka šīs ziņas tiek iekļautas un aktualizētas Vēlētāju reģistrā. Likumprojekts paredz arī noteikt, ka ziņas par pazīmi, ka personai pieder nekustamais īpašums, būs noteiktas Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktā, jo arī šīs ziņas Vēlētāju reģistrā tiks iegūtas laika gaitā par vēlētāju, piemēram, no Tiesu administrācijas vai paša vēlētāja.
Savukārt likumprojekta 8. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 18. pantu, novēršot  konstatētās neatbilstības ar Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmajā daļā noteikto. Minētā likumprojekta panta teksts tiek precizēts paredzot, ka gadījumos, kad vēlētājs norāda vēlētāja elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, tad personai tiek nosūtīta  tīmekļvietnes adrese, kurā pieejami balsošanas materiāli, nevis dokumenti balsošanai pa pastu.
Lai īstenotu likumprojektā noteiktos grozījumus ir nepieciešams veikt Vēlētāju reģistra funkcionalitātes pilnveidošanu, paredzot, ka tiek apstrādāti vēlētāju dati arī pašvaldības referenduma norisei. Vēlētāju reģistra funkcionalitātes pilnveidošanai nepieciešamais finansējums ir noteikts šā dokumenta 3. punktā.