Anotācija (ex-ante)

Pēdējo gadu prakse jo īpaši liecina, ka uzraugošās personas ir tieši ieinteresētas tiesiskā aizsardzības procesa pasākumu plānu (turpmāk – pasākumu plāns) apstiprināšanā (ņemot vērā, ka pretējā gadījumā uzraugošā persona negūs ienākumus no tiesiskā aizsardzības procesa uzraudzības), attiecīgi nepievēršot pietiekamu vērību pasākumu plānu kvalitātei un tajos ietverto metožu spējai patiešām atjaunot vai saglabāt parādnieka maksātspēju. Tamdēļ, likumdevējs veicot grozījumus Maksātnespējas likumā, secināja, ka ir nepieciešams mainīt uzraugošās personas iesaisti, lai veicinātu ne tikai pasākumu plānu kvalitāti, bet arī to iespējamību risināt parādnieku maksātspējas problēmas, vienlaikus paredzot darbības visaptverošu noregulēšanu. Attiecīgi nepieciešams definēt tādus uzraugošās personas darbības pamatprincipus, kas ir vērsti uz sekmīga tiesiskās aizsardzības procesa pabeigšanu.

Noteikumu projektā noteikts ietvars, kādā uzraugošā personas īsteno Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus un tiesības un sasniedz savas darbības mērķi. Vienlaikus uzraugošās personas neatkarības, objektivitātes, konfidencialitātes un ētikas prasības tiek regulētas ar Maksātnespējas likumā noteikto un disciplinārlietu komisijas izstrādāto un apstiprināto uzraugošo personu un maksātnespējas procesa administratoru ētikas kodeksu.[1] Attiecīgi noteikumu projektā netiek dublēts nedz Maksātnespējas likuma, nedz arī ētikas kodeksa regulējums, bet tajā ietvertās normas satur būtiskus uzraugošās personas darbības principus, bez kuru ievērošanas nav iedomājama tiesiska uzraugošās personas darbības nodrošināšana.

Jānodala, ka uzraugošās personas darbības mērķis atšķiras atkarībā no tiesiskās aizsardzības procesa stadijas. Proti, no tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas līdz pasākumu plāna apstiprināšanai tiesā uzraugošā persona aktīvi iesaistās tā izstrādē un sniedz atbalstu parādniekam kā efektīvi un likumīgi sasniegt tiesiskās aizsardzības procesa mērķi – atjaunot maksātspēju. Savukārt pēc pasākumu plāna apstiprināšanas uzraugošās personas loma ir uzraudzīt tiesas apstiprinātā pasākumu plāna izpildi. Vienlaikus veiktā uzraudzība nav formāla, jo uzraugošajai personai pēc būtības jāpārliecinās, vai parādnieks atbilstoši īsteno pasākumu plānu.

Noteikumu projektā noteikts, ja atbilstoši Maksātnespējas likuma 12.3 panta 1.1 daļai tiek pieaicināts finanšu jomas speciālists, kuram ir augstākā izglītība attiecīgajā jomā, uzraugošā persona ir atbildīga par šī speciālista veiktajām darbībām tiesiskās aizsardzības procesā. Tādējādi nostiprināts princips, ka tiesas ieceltā uzraugošā persona Maksātnespējas likumā noteiktajā apjomā ir atbildīga par tiesiskās aizsardzības procesa norisi arī gadījumos, kad atbilstošu finanšu zināšanu trūkumu dēļ jāpiesaista speciālists.

Maksātnespējas likuma 43. pantā noteikts, ka pirms pasākumu plāna nodošanas kreditoriem un iesniegšanas apstiprināšanai tiesā atzinumu par šo plānu sniedz uzraugošā persona. Tāpat tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzraugošajai personai jāsniedz tās viedoklis arī citos gadījumos. Attiecīgi noteikumu projektā konkretizēts, ka uzraugošās personas sagatavotie dokumenti nevar būt formāli, tiem ir jābūt tiesiski un ekonomiski pamatotiem, kā arī izvērstiem (argumentētiem). Pretējā gadījumā atzinums nesasniegs savu mērķi – sniegt vērtējumu par konkrēto situāciju, tai skaitā par pasākumu plānu, kas dotu ieskatu kreditoriem un tiesai par to, vai pasākumu plāna rezultātā ir sasniedzams tiesiskās aizsardzības procesa mērķis – parādnieka maksātspējas atjaunošana.


[1] Pieejams: https://www.mkd.gov.lv/lv/media/166/download?attachment.

Uzraugošo personu gadījumā atlīdzības pamatā pēc būtības ir vienošanās starp parādnieku vai kreditoriem un uzraugošo personu. Attiecīgi uzraugošās personas atlīdzība tiks segta no parādnieka vai kreditora/-u līdzekļiem tiešā veidā. No diskusijām ar nozares ekspertiem secināts, ka precīzu noteikumu par uzraugošās personas atlīdzības apmēru neesamība var apgrūtināt vienošanās panākšanu ar uzraugošo personu. Taču norādāms, ka tiesiskās aizsardzības procesa rakstura dēļ šis elements neprasa striktu regulējumu likuma līmenī, tā kā parādnieks vai kreditoru vairākums ir tiesīgi izvēlēties uzraugošās personas amata kandidātu no samērā plaša personu loka. Vienlaikus jāņem vērā Direktīvas 2019/1023 27. panta 4. punktā noteikto pienākumu nodrošināt, ka uzraugošo personu atalgojums ir reglamentēts tādējādi, kas atbilst mērķim efektīvi pabeigt tiesiskās aizsardzības procesu.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 166. pantam par uzraugošās personas atlīdzību rakstveidā vienojas parādnieks vai kreditori ar uzraugošo personu. Būtiski uzsvērt, ka uzraugošās personas un parādnieka vai kreditoru vienošanās nerada darba tiesiskās attiecības starp pusēm.
Noteikumu projektā noteiktas iespējamās atlīdzībās aprēķināšanas metodes, ko parādnieks vai kreditori un uzraugošā persona var ņemt vērā, nosakot uzraugošās personas atlīdzību. Proti, uzraugošās personas atlīdzību var noteikt proporcionāli parādsaistību, aktīvu vai parādnieka lielumam. Tāpat, nosakot atlīdzības apmēru, var ņemt vērā parādnieka un tā darbības, parādsaistību un kreditoru struktūras sarežģītību. Respektīvi, var ņemt vērā tostarp nozares, kurā parādnieks darbojas, specifiku, kā arī pārrobežu elementa esību.
Uzraugošās personas atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši parādnieka finansiālajām iespējām, neapdraudot tiesiskās aizsardzības procesa sekmīgu īstenošanu. Tas nozīmē, ka uzraugošās personas atlīdzības apmērs nevar būt tāds, kā rezultātā tiek atkārtoti apdraudēta parādnieka maksātspēja vai tiek būtiski pasliktināts esošais stāvoklis.
Ja uzraugošajai personai noteiktā atlīdzība neatbilst noteikumu projektā minētajiem principiem, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 341.6 panta trešajai daļai kreditori var iesniegt iebildumus tiesā, iebildumu pamatojot ar attiecīgo šī noteikuma projekta punktu.