22-TA-2578: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 686 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts ir izstrādāts saskaņā ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk - DP) grozījumiem Nr. 8 (turpmāk - DP grozījumi Nr.8), kurus Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 2022. gada 22. jūlijā (CCI 2014LV16MAOP001), lēmums C(2022) 5350 final, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu C (2014) 8505.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1)Pilnveidot ģimenes asistenta pakalpojuma īstenošanu, paredzot, ka minēto pakalpojumu var sniegt fiziskas un juridiskas personas.
2) Noteikt, ka kompensācija pašvaldībām par supervīzijas pakalpojumu izmaksājama atbilstoši vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikai (saskaņošanas procesā) (turpmāk - likmes metodika).
3) Pilnveidot metodikas sociālā darba kopienā ieviešanu Latvijā, tai skaitā papildinot dalībnieku loku ar pašvaldību un to izveidoto iestāžu speciālistiem, kuri pašvaldībā nodrošina sociālās politikas veidošanu.
2) Noteikt, ka kompensācija pašvaldībām par supervīzijas pakalpojumu izmaksājama atbilstoši vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikai (saskaņošanas procesā) (turpmāk - likmes metodika).
3) Pilnveidot metodikas sociālā darba kopienā ieviešanu Latvijā, tai skaitā papildinot dalībnieku loku ar pašvaldību un to izveidoto iestāžu speciālistiem, kuri pašvaldībā nodrošina sociālās politikas veidošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1) Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 686 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (turpmāk - 9.2.1.1. pasākums) īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.686) 9.2.1.1. pasākuma mērķa grupas ir: pašvaldību izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālā darba speciālisti, pašvaldību sociālo dienestu vadības līmeņa speciālisti un pašvaldību sociālo dienestu speciālisti, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu. Attiecīgi noteikti arī divi specifiskie uzraudzības rādītāji, proti:
- specifiskais iznākuma rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē, skaits;
- specifiskais rezultāta rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, skaits.
Atbilstoši ģimenes asistenta pakalpojumu sniedz pašvaldību sociālo dienestu speciālisti. Vienlaikus pēc Administratīvi teritoriālās reformas un tās radītajām izmaiņām novērota pašvaldību interese piesaistīt ģimenes asistenta pakalpojumu kā ārpakalpojumu, kas būtiski samazina pašvaldību interesi iesaistīties ģimenes asistenta pakalpojuma pilotprojektā (turpmāk - pilotprojekts) projekta Nr.9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (turpmāk - 9.2.1.1.pasākuma projekts) ietvaros, jo šī brīža normatīvais regulējums pieļauj apmācīt un pakalpojuma pilotprojektā iesaistīt tikai pašvaldību iestāžu speciālistus, kuri nav pieejami pietiekamā daudzumā.
Lai pašvaldība izveidotu jaunas amata vietas, pirmkārt, nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, otrkārt, tas prasa papildu laiku, taču ģimenēm atbalsts nepieciešams jau uzreiz. 2022. gada vasarā veiktās pašvaldību aptaujas rezultāti parāda, ka 76% pašvaldību ģimenes asistentu vēlas piesaistīt kā ārpakalpojumu, proti, slēdzot uzņēmuma vai pakalpojuma līgumu.
No vienas puses, tā ir pašvaldību izvēle pieņemt darbā ģimenes asistentu un saņemt līdzfinansējumu pakalpojuma nodrošināšanai, piedaloties pilotprojektā, vai izvēlēties pakalpojumu iepirkt un pilnībā to finansēt. No otras puses – ņemot vērā, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā iniciētajos grozījumos ģimenes asistenta pakalpojumu plānots noteikt kā pašvaldībai obligāti nodrošināmu pakalpojumu saviem iedzīvotājiem, ir nepieciešams pašvaldībām radīt apstākļus, kuros tās varētu saņemt atbalstu pakalpojuma ieviešanā, apmācot potenciālos ģimenes asistentus un ļaujot tos iesaistīt pilotprojektā, neatkarīgi, vai viņi ir pašvaldību iestāžu darbinieki, pašnodarbinātas personas vai individuāli pakalpojuma sniedzēji, vai pakalpojuma sniedzēju organizāciju darbinieki, kuri sniedz pakalpojumu pašvaldībai. Mērķis ir kopīgs – paaugstināt ģimenes asistentu kompetenci, lai sniegtu pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu un iespējami lielākam skaitam ģimenēm ar bērniem iespēju saņemt nodrošinātu atbalstu prasmju uzlabošanā vai noturēšanā, kas saistītas ar bērnu aprūpi un labbūtību.
Iesaistoties pilotprojektā, līdzšinējā kārtībā ģimenes asistentu mācības nodala no pilotprojekta, kas pašvaldībām rada sarežģījumus un pazemina motivāciju piedalīties pilotprojektā, jo prakse liecina, ka pašvaldība ir pieņēmusi darbinieku konkrētu funkciju veikšanai, bet mācību pirmajos mēnešos šis darbinieks nevar veikt savus pienākumus, jo vēl nav uzsākts pilotprojekts. Paralēli mācībām pakāpeniski, ar nelielu darba slodzes apjomu uzsākot ģimenes asistenta pienākumu pildīšanu, ierosinātās izmaiņas paredzēs iespēju teorētiskās zināšanas pielietot praksē. Vienlaikus problēmas, ar ko topošie ģimenes asistenti sastapsies praksē, būs iespējams risināt mācību procesā kopā ar pasniedzējiem un pārējiem studentiem.
2) Šobrīd saskaņā ar MK noteikumiem Nr.686 pašvaldības izmaksas par supervīziju nodrošināšanu sociālā darba speciālistiem tiek kompensētas 70 procentu apmērā no faktiskajām izmaksām. Vienlaikus ir noteikts, ka individuālās supervīzijas sesija ilgst vienu stundu, bet grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesija - trīs stundas. Tāpat arī ir noteiktas viena sociālā darba speciālista dalības izmaksas vienā supervīzijā, proti, klātienes individuālajā supervīzijas sesijā – 30 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), attālinātā individuālajā supervīzijas sesijā – 25 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa) un klātienes vai attālinātā grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesijā – 22 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Sociālā darba kvalitāti būtiski ietekmē speciālistu profesionālā kompetence, kas, ņemot vērā sabiedrības mainību un sociālo problēmu dažādību, prasa regulāru pilnveidi, sekošanu līdzi jaunākajām sociālā darba tendencēm, metožu attīstībai, dalību mācībās un supervīzijās.
Sociālo darbinieku profesionālās kompetences pilnveides jautājumi šobrīd ir īpaši būtiski, ņemot vērā Covid-19 un arī Krievijas Federācijas izraisītā militārā konflikta Ukrainā radītās sekas – klientu skaita un attiecīgi arī krīzes situāciju pieaugumu, sociālo gadījumu sarežģītību un attiecīgi lielāku darba intensitāti un arī profesionālās izdegšanas riskus sociālajā darbā.
Līdz brīdim, kad tika veikti grozījumi MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr.338), sociālo pakalpojumu sniedzējiem bija jānodrošina darbiniekiem regulāra supervīzija (individuālā, grupas, komandas, organizācijas), tai skaitā institūcijas vadītājam, struktūrvienības vadītājam, kurš tieši iesaistīts sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā, un sociālajam darbiniekam ne mazāk par 21 stundu gadā.
Personai, saņemot atbalstu tikai individuālo supervīziju ietvaros, minētā norma noteica nesamērīgi lielu atbalsta nodrošināšanu, ko nevar uzskatīt par minimālu apjomu, vienlaikus palielinot finanšu slogu pašvaldībai par šīs normas izpildi.
Lai novienādotu saņemtā minimālā atbalsta apjomu dažādu veidu supervīzijas sesijās, ar MK noteikumu Nr. 338 grozījumiem tika noteikts, ka sociālā darba speciālistam, institūcijas vadītājam un struktūrvienības vadītājam, kurš ir tieši iesaistīts sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā, jāpiedalās ne mazāk par 10 supervīzijas sesijām gadā, savukārt pārējiem darbiniekiem pēc vajadzības.
Pēc ierosināto grozījumu spēkā stāšanās pašvaldības turpinās izvēlēties supervizorus līdzšinējā kārtībā, proti, atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Tādējādi grozījumi normatīvajos aktos, līgumos un citos saistošajos dokumentos attiecīgā mērķa sasniegšanai nebūs nepieciešami. Prognozētais nepieciešamā finansējuma pieaugums būs samērā nebūtisks un tiks nodrošināts, veicot pārplānošanu starp 9.2.1.1. pasākuma projekta darbībām, tādēļ papildu finansējuma nepieciešamība netiek prognozēta.
9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros pašvaldībai tiek kompensēti izdevumi par supervīzijas nodrošināšanu, nepārsniedzot normatīvajā aktā par prasībām sociālo pakalpojuma sniedzējiem noteikto minimālo supervīzijas apjomu sociālā darba speciālistiem, ja supervīzija īstenota, ievērojot noteiktās sesiju cenas.
Vienas vienības izmaksu kompensācijas piemērošana supervīzijas pakalpojuma kompensēšanai pozitīvi ietekmēs arī tirgus konkurenci supervīzijas pakalpojuma sniedzējiem. Ja līdz šim pašvaldības, kuras pretendēja uz supervīzijas pakalpojuma kompensāciju, supervīzijas pakalpojuma sniedzēju izvēlējās, nosakot fiksētu pakalpojuma cenu, kas ne visiem pakalpojuma sniedzējiem bija pievilcīga, tad ar vienas vienības izmaksu piemērošanu supervīzijas pakalpojuma sniedzēji varēs brīvi piedāvāt savu pakalpojuma maksu un brīvāk konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem, vienlaikus ņemot vērā, ka pašvaldība kompensāciju saņems atbilstoši vienas vienības izmaksu likmes metodikai.
3) Šobrīd saskaņā ar MK noteikumiem Nr.686 sociālā darba kopienā modeļa izstrādē, klātienes un e-apmācību satura izstrādē un minētā modeļa ieviešanā paredzēts iesaistīt pašvaldību izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālā darba speciālistus. Vienlaikus MK noteikumos Nr. 338 ir noteiktas prasības pakalpojuma sniedzējiem, kas veic sociālo darbu kopienā, un ir definēts kopienas jēdziens - indivīdu, ģimeņu vai sociālo grupu ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā teritoriālajā vienībā. MK noteikumi Nr.338 (180.punkts) nosaka, ka pakalpojuma sniedzējs kopienā sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaista sociālā pakalpojuma specifikai atbilstošus speciālistus un sociālo darbinieku un uzskaita (181.punkts) uzdevumus, kas veicami sociālā darba kopienā ietvaros, tai skaitā kopienā esošo problēmu un to cēloņu noteikšanu, nepieciešamo resursu un kopienas līderu piesaisti uzdevumu veikšanai, iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanu, sadarbības veicināšanu ar nevalstiskajām organizācijām un citus kopienas darbam raksturīgus uzdevumus.
Metodikas izstrādes ietvaros tika izpētīti dažādās valstīs eksistējošie virzieni sociālā darba kopienā teorijā un praksē. Tāpat tika pētīts, vai un kāda vieta dažādu valstu sociālā atbalsta sistēmās ierādīta sociālajam darbam kopienā un kādi ir tā finansēšanas modeļi. Padziļinātā izpēte par sociālā darba kopienās modeļiem un praksi ASV, Kanādā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Austrijā, iegūstot praktisku, detalizētu informāciju par sociālā darba kopienā organizācijas procesu, institucionālajiem modeļiem, deva iespēju apzināt sociālā darba kopienā sistēmas galvenos dalībniekus, sadarbības principus ar dažādām institūcijām un nevalstisko sektoru (turpmāk - NVO) un to lomām, kā arī mērķiem un uzdevumiem darbā ar kopienu. Tāpat arī tika organizētas intervijas, anketēšanas un fokusgrupu diskusijas ar NVO darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, sociālo dienestu vadītājiem, pašvaldību vadītājiem, kā arī citiem jomas ekspertiem, lai noskaidrotu, kāda ir dažādo pušu izpratne par sociālo darbu kopienās un tā aktualitāti, kā arī dažādās Latvijas pašvaldībās pastāvošo sociālā darba praksi ar kopienām. Izpētes rezultāti liecina, ka sociālās jomas profesionāļi lielā mērā apzinās, ka darbs ar kopienu dotu būtisku pienesumu sociālo problēmu risināšanā pašvaldībā, taču gan pieredzes un atbilstoši apmācītu darbinieku, gan laika un resursu trūkuma dēļ galvenais uzsvars sociālajā darbā šobrīd tiek likts uz mikropraksi, proti, darbu ar gadījumu. Kā vajadzība tika minēta sociālā darbinieka kopienā specializācijas izveide. Domājot par šādu darbinieku institucionālo piesaisti, tika nosaukti pašvaldību sociālā dienesta kopienu centri vai caur funkciju deleģēšanu - NVO, kā arī kā alternatīva attīstības departaments pašvaldībā, kas nodrošinātu pārnozaru sadarbību starp sociālajā darbā kopienā iesaistītajiem darbiniekiem. Gan situācija citās valstīs, gan Latvijas jomas ekspertu viedokļi apliecina sociālā darba kopienā pārnozaru būtību un pieprasa tā ieviešanā iesaistīt dažādu profesiju kopienas aktīvistus, gan no pašvaldības, gan pašvaldībā darbojošos NVO puses.
Ierosinātie grozījumi nav būtiski un neietekmē 9.2.1.1. pasākuma projekta īstenošanu un tajā noteikto mērķa sasniegšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 71. pantam.
- specifiskais iznākuma rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē, skaits;
- specifiskais rezultāta rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, skaits.
Atbilstoši ģimenes asistenta pakalpojumu sniedz pašvaldību sociālo dienestu speciālisti. Vienlaikus pēc Administratīvi teritoriālās reformas un tās radītajām izmaiņām novērota pašvaldību interese piesaistīt ģimenes asistenta pakalpojumu kā ārpakalpojumu, kas būtiski samazina pašvaldību interesi iesaistīties ģimenes asistenta pakalpojuma pilotprojektā (turpmāk - pilotprojekts) projekta Nr.9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (turpmāk - 9.2.1.1.pasākuma projekts) ietvaros, jo šī brīža normatīvais regulējums pieļauj apmācīt un pakalpojuma pilotprojektā iesaistīt tikai pašvaldību iestāžu speciālistus, kuri nav pieejami pietiekamā daudzumā.
Lai pašvaldība izveidotu jaunas amata vietas, pirmkārt, nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, otrkārt, tas prasa papildu laiku, taču ģimenēm atbalsts nepieciešams jau uzreiz. 2022. gada vasarā veiktās pašvaldību aptaujas rezultāti parāda, ka 76% pašvaldību ģimenes asistentu vēlas piesaistīt kā ārpakalpojumu, proti, slēdzot uzņēmuma vai pakalpojuma līgumu.
No vienas puses, tā ir pašvaldību izvēle pieņemt darbā ģimenes asistentu un saņemt līdzfinansējumu pakalpojuma nodrošināšanai, piedaloties pilotprojektā, vai izvēlēties pakalpojumu iepirkt un pilnībā to finansēt. No otras puses – ņemot vērā, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā iniciētajos grozījumos ģimenes asistenta pakalpojumu plānots noteikt kā pašvaldībai obligāti nodrošināmu pakalpojumu saviem iedzīvotājiem, ir nepieciešams pašvaldībām radīt apstākļus, kuros tās varētu saņemt atbalstu pakalpojuma ieviešanā, apmācot potenciālos ģimenes asistentus un ļaujot tos iesaistīt pilotprojektā, neatkarīgi, vai viņi ir pašvaldību iestāžu darbinieki, pašnodarbinātas personas vai individuāli pakalpojuma sniedzēji, vai pakalpojuma sniedzēju organizāciju darbinieki, kuri sniedz pakalpojumu pašvaldībai. Mērķis ir kopīgs – paaugstināt ģimenes asistentu kompetenci, lai sniegtu pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu un iespējami lielākam skaitam ģimenēm ar bērniem iespēju saņemt nodrošinātu atbalstu prasmju uzlabošanā vai noturēšanā, kas saistītas ar bērnu aprūpi un labbūtību.
Iesaistoties pilotprojektā, līdzšinējā kārtībā ģimenes asistentu mācības nodala no pilotprojekta, kas pašvaldībām rada sarežģījumus un pazemina motivāciju piedalīties pilotprojektā, jo prakse liecina, ka pašvaldība ir pieņēmusi darbinieku konkrētu funkciju veikšanai, bet mācību pirmajos mēnešos šis darbinieks nevar veikt savus pienākumus, jo vēl nav uzsākts pilotprojekts. Paralēli mācībām pakāpeniski, ar nelielu darba slodzes apjomu uzsākot ģimenes asistenta pienākumu pildīšanu, ierosinātās izmaiņas paredzēs iespēju teorētiskās zināšanas pielietot praksē. Vienlaikus problēmas, ar ko topošie ģimenes asistenti sastapsies praksē, būs iespējams risināt mācību procesā kopā ar pasniedzējiem un pārējiem studentiem.
2) Šobrīd saskaņā ar MK noteikumiem Nr.686 pašvaldības izmaksas par supervīziju nodrošināšanu sociālā darba speciālistiem tiek kompensētas 70 procentu apmērā no faktiskajām izmaksām. Vienlaikus ir noteikts, ka individuālās supervīzijas sesija ilgst vienu stundu, bet grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesija - trīs stundas. Tāpat arī ir noteiktas viena sociālā darba speciālista dalības izmaksas vienā supervīzijā, proti, klātienes individuālajā supervīzijas sesijā – 30 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), attālinātā individuālajā supervīzijas sesijā – 25 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa) un klātienes vai attālinātā grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesijā – 22 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Sociālā darba kvalitāti būtiski ietekmē speciālistu profesionālā kompetence, kas, ņemot vērā sabiedrības mainību un sociālo problēmu dažādību, prasa regulāru pilnveidi, sekošanu līdzi jaunākajām sociālā darba tendencēm, metožu attīstībai, dalību mācībās un supervīzijās.
Sociālo darbinieku profesionālās kompetences pilnveides jautājumi šobrīd ir īpaši būtiski, ņemot vērā Covid-19 un arī Krievijas Federācijas izraisītā militārā konflikta Ukrainā radītās sekas – klientu skaita un attiecīgi arī krīzes situāciju pieaugumu, sociālo gadījumu sarežģītību un attiecīgi lielāku darba intensitāti un arī profesionālās izdegšanas riskus sociālajā darbā.
Līdz brīdim, kad tika veikti grozījumi MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr.338), sociālo pakalpojumu sniedzējiem bija jānodrošina darbiniekiem regulāra supervīzija (individuālā, grupas, komandas, organizācijas), tai skaitā institūcijas vadītājam, struktūrvienības vadītājam, kurš tieši iesaistīts sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā, un sociālajam darbiniekam ne mazāk par 21 stundu gadā.
Personai, saņemot atbalstu tikai individuālo supervīziju ietvaros, minētā norma noteica nesamērīgi lielu atbalsta nodrošināšanu, ko nevar uzskatīt par minimālu apjomu, vienlaikus palielinot finanšu slogu pašvaldībai par šīs normas izpildi.
Lai novienādotu saņemtā minimālā atbalsta apjomu dažādu veidu supervīzijas sesijās, ar MK noteikumu Nr. 338 grozījumiem tika noteikts, ka sociālā darba speciālistam, institūcijas vadītājam un struktūrvienības vadītājam, kurš ir tieši iesaistīts sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā, jāpiedalās ne mazāk par 10 supervīzijas sesijām gadā, savukārt pārējiem darbiniekiem pēc vajadzības.
Pēc ierosināto grozījumu spēkā stāšanās pašvaldības turpinās izvēlēties supervizorus līdzšinējā kārtībā, proti, atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Tādējādi grozījumi normatīvajos aktos, līgumos un citos saistošajos dokumentos attiecīgā mērķa sasniegšanai nebūs nepieciešami. Prognozētais nepieciešamā finansējuma pieaugums būs samērā nebūtisks un tiks nodrošināts, veicot pārplānošanu starp 9.2.1.1. pasākuma projekta darbībām, tādēļ papildu finansējuma nepieciešamība netiek prognozēta.
9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros pašvaldībai tiek kompensēti izdevumi par supervīzijas nodrošināšanu, nepārsniedzot normatīvajā aktā par prasībām sociālo pakalpojuma sniedzējiem noteikto minimālo supervīzijas apjomu sociālā darba speciālistiem, ja supervīzija īstenota, ievērojot noteiktās sesiju cenas.
Vienas vienības izmaksu kompensācijas piemērošana supervīzijas pakalpojuma kompensēšanai pozitīvi ietekmēs arī tirgus konkurenci supervīzijas pakalpojuma sniedzējiem. Ja līdz šim pašvaldības, kuras pretendēja uz supervīzijas pakalpojuma kompensāciju, supervīzijas pakalpojuma sniedzēju izvēlējās, nosakot fiksētu pakalpojuma cenu, kas ne visiem pakalpojuma sniedzējiem bija pievilcīga, tad ar vienas vienības izmaksu piemērošanu supervīzijas pakalpojuma sniedzēji varēs brīvi piedāvāt savu pakalpojuma maksu un brīvāk konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem, vienlaikus ņemot vērā, ka pašvaldība kompensāciju saņems atbilstoši vienas vienības izmaksu likmes metodikai.
3) Šobrīd saskaņā ar MK noteikumiem Nr.686 sociālā darba kopienā modeļa izstrādē, klātienes un e-apmācību satura izstrādē un minētā modeļa ieviešanā paredzēts iesaistīt pašvaldību izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālā darba speciālistus. Vienlaikus MK noteikumos Nr. 338 ir noteiktas prasības pakalpojuma sniedzējiem, kas veic sociālo darbu kopienā, un ir definēts kopienas jēdziens - indivīdu, ģimeņu vai sociālo grupu ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā teritoriālajā vienībā. MK noteikumi Nr.338 (180.punkts) nosaka, ka pakalpojuma sniedzējs kopienā sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaista sociālā pakalpojuma specifikai atbilstošus speciālistus un sociālo darbinieku un uzskaita (181.punkts) uzdevumus, kas veicami sociālā darba kopienā ietvaros, tai skaitā kopienā esošo problēmu un to cēloņu noteikšanu, nepieciešamo resursu un kopienas līderu piesaisti uzdevumu veikšanai, iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanu, sadarbības veicināšanu ar nevalstiskajām organizācijām un citus kopienas darbam raksturīgus uzdevumus.
Metodikas izstrādes ietvaros tika izpētīti dažādās valstīs eksistējošie virzieni sociālā darba kopienā teorijā un praksē. Tāpat tika pētīts, vai un kāda vieta dažādu valstu sociālā atbalsta sistēmās ierādīta sociālajam darbam kopienā un kādi ir tā finansēšanas modeļi. Padziļinātā izpēte par sociālā darba kopienās modeļiem un praksi ASV, Kanādā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Austrijā, iegūstot praktisku, detalizētu informāciju par sociālā darba kopienā organizācijas procesu, institucionālajiem modeļiem, deva iespēju apzināt sociālā darba kopienā sistēmas galvenos dalībniekus, sadarbības principus ar dažādām institūcijām un nevalstisko sektoru (turpmāk - NVO) un to lomām, kā arī mērķiem un uzdevumiem darbā ar kopienu. Tāpat arī tika organizētas intervijas, anketēšanas un fokusgrupu diskusijas ar NVO darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, sociālo dienestu vadītājiem, pašvaldību vadītājiem, kā arī citiem jomas ekspertiem, lai noskaidrotu, kāda ir dažādo pušu izpratne par sociālo darbu kopienās un tā aktualitāti, kā arī dažādās Latvijas pašvaldībās pastāvošo sociālā darba praksi ar kopienām. Izpētes rezultāti liecina, ka sociālās jomas profesionāļi lielā mērā apzinās, ka darbs ar kopienu dotu būtisku pienesumu sociālo problēmu risināšanā pašvaldībā, taču gan pieredzes un atbilstoši apmācītu darbinieku, gan laika un resursu trūkuma dēļ galvenais uzsvars sociālajā darbā šobrīd tiek likts uz mikropraksi, proti, darbu ar gadījumu. Kā vajadzība tika minēta sociālā darbinieka kopienā specializācijas izveide. Domājot par šādu darbinieku institucionālo piesaisti, tika nosaukti pašvaldību sociālā dienesta kopienu centri vai caur funkciju deleģēšanu - NVO, kā arī kā alternatīva attīstības departaments pašvaldībā, kas nodrošinātu pārnozaru sadarbību starp sociālajā darbā kopienā iesaistītajiem darbiniekiem. Gan situācija citās valstīs, gan Latvijas jomas ekspertu viedokļi apliecina sociālā darba kopienā pārnozaru būtību un pieprasa tā ieviešanā iesaistīt dažādu profesiju kopienas aktīvistus, gan no pašvaldības, gan pašvaldībā darbojošos NVO puses.
Ierosinātie grozījumi nav būtiski un neietekmē 9.2.1.1. pasākuma projekta īstenošanu un tajā noteikto mērķa sasniegšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 71. pantam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) MK noteikumu Nr.686 mērķa grupu uzskaitījums un attiecīgi specifisko uzraudzības rādītāju nosaukumi pilnībā neatbilst DP aktuālajai redakcijai (pēc DP grozījumu Nr.8 apstiprināšanas), proti:
- MK noteikumu Nr.686 3.3. apakšpunktā noteiktā mērķa grupa "pašvaldību sociālo dienestu speciālisti, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu" atšķiras no DP noteiktās 9.2.1.1. pasākuma mērķa grupas "fiziskas un juridiskas personas, kuras sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu";
- MK noteikumu Nr.686 4.2.3. un 4.2.4. apakšpunktā noteiktie specifisko uzraudzības rādītāju nosaukumi "specifiskais iznākuma rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē, skaits" un "specifiskais rezultāta rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, skaits" atšķiras no DP atbilstoši mērķa grupas precizējumiem noteiktajiem uzraudzības rādītājiem "specifiskais iznākuma rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, fizisku un juridisku personu, kuri sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu un uzsākuši profesionālās kompetences pilnveidi, skaits" un "specifiskais rezultāta rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, fizisku un juridisku personu, kuri sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, skaits".
2) Supervīziju nodrošināšanas nosacījumu pilnveidei un finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru administratīvā sloga mazināšanai būtu jāievieš vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķins un piemērošana kompensācijām pašvaldībām par supervīzijas pakalpojumu (no 2022. gada 28. decembra saskaņošanas procesā ar Revīzijas iestādi).
Lai arī COVID 19 pulcēšanās ierobežojumi ir ietekmējuši profesionālās kompetences pilnveides īstenoto apjomu, tomēr ir konstatēti arī citi faktori, kas būtiski ietekmē supervīzijas nodrošināšanu, tādēļ jāturpina pilnveidot šīs aktivitātes īstenošanas un finansēšanas kārtība, proti:
- saziņā ar Latvijas supervizoru apvienību un pašvaldību iestādēm ir saņemta informācija, ka 9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros noteiktās supervīzijas sesiju cenas neatbilst reālajām tirgus cenām (joprojām atbilstoši MK noteikumiem Nr.686 tiek piemērotas cenas, kas vēsturiski jau tika noteiktas ar 2018. gada 13. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 88 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 193 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" īstenošanas noteikumi"”'). Ņemot vērā minēto, šobrīd tiek apzinātas reālās supervīzijas sesiju cenas, savukārt likmes metodikā tiks iekļautas tirgus vidējās vērtības. Vienlaikus, vērtējot supervīzijas sesiju cenu pārskatīšanas risinājumus, tika apzināts, ka cenu norādīšana MK noteikumos Nr.686 sarežģī to precizēšanu, jo saistīta ar regulāru grozījumu veikšanu;
- supervīzijas sesiju cenu pārskatīšanai un to atbilstības novērtēšanai tirgus cenām nevar izmantot pašvaldību noslēgtos līgumus, jo pašvaldības īsteno supervīzijas pakalpojumu atbilstoši MK noteikumos Nr.686 noteiktajam;
- 9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros, kura ieviešanas beigu datums ir 2023.gada 31.decembris, pašvaldību izdevumi par supervīzijas nodrošināšanu sociālā darba speciālistiem tiks segti līdz 2023.gada septembrim (ieskaitot), paredzot atbalstu turpināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.5.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” ietvaros. Ņemot vērā minēto, supervīzijas īstenošanas kārtība jāveido tā, lai varētu nodrošināt šī atbalsta nepārtrauktību.
Tādējādi 9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros īstenotās pašvaldību sociālā darba speciālistu kompetences pilnveides - supervīzijas nodrošināšanas problemātiku plānots risināt, izveidojot supervīzijas likmes metodiku. Likmes metodikā tiks noteikts kompensācijas likmes apmērs, likmes aktualizēšanas kārtība un biežums. Supervīzijas pakalpojuma vienības izmaksu standarta likme tiks noteikta, veicot tirgus izpēti (uzrunāts 151 supervīzijas pakalpojuma sniedzējs par individuālās, grupas, komandas un organizācijas supervīzijas pakalpojuma cenu). Balstoties uz iegūtajiem datiem noteikta vidējā supervīzijas pakalpojuma stundas cena (euro/h), kas ietverta supervīzijas vienības izmaksu metodikā. Lai nodrošinātu supervīzijas nepārtrauktību, paredzēts, ka līdz Labklājības ministrijas kā Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes likmes metodikā noteiktajai tās piemērošanas dienai (2023. gada 1. janvārim) izmaksas tiks attiecinātas atbilstoši līdzšinējai pieejai. Minētajā likmes metodikā tiks arī noteikts datums, ar kuru tā piemērojama (2023. gada 1. janvāris). Pašvaldības izdevumi par supervīzijas nodrošināšanu sociālā darba speciālistiem, kas īstenota sākot ar 2023. gada 1. janvāri, tiks kompensēti, ievērojot likmes metodikā noteikto, atbilstoši saņemtajiem pašvaldību pārskatiem pēc to atbilstības pārbaudes. Par minētajām finansēšanas kārtības izmaiņām Labklājības ministrija kā finansējuma saņēmējs savlaicīgi ir informējusi pašvaldības. Vienas vienības izmaksu kompensācijas piemērošana supervīzijas pakalpojuma kompensēšanai pozitīvi ietekmēs arī tirgus konkurenci supervīzijas pakalpojuma sniedzējiem. Ja līdz šim pašvaldības, kuras pretendēja uz supervīzijas pakalpojuma kompensāciju, supervīzijas pakalpojuma sniedzēju izvēlējās, nosakot fiksētu pakalpojuma cenu, kas ne visiem pakalpojuma sniedzējiem bija pievilcīga, tad ar vienas vienības izmaksu piemērošanu supervīzijas pakalpojuma sniedzēji varēs brīvi piedāvāt savu pakalpojuma maksu un brīvāk konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem, vienlaikus ņemot vērā, ka kompensācija pašvaldībai tiks piešķirta atbilstoši likmes metodikā noteiktajam apmēram.
3) Pilnveidojot sociālā darba kopienā modeļa izstrādi, jāpapildina MK noteikumu Nr.686 mērķa grupa ar pašvaldību un to izveidoto iestāžu speciālistiem, kuri pašvaldībā nodrošina sociālās politikas veidošanu
Metodikas izstrādes sākumposmā, veicot situācijas izpēti par MK noteikumos Nr. 338 minētā sociālā darba kopienā īstenošanu Latvijā, tika konstatētas vairākas problēmas. Analizējot sociālo darbu pašvaldības sociālajos dienestos, tika konstatēts, ka tiek izmantots gan darbs ar gadījumu, gan tiek veikta krīzes intervence. Savukārt sociālā darba kopienā gadījumā 51% pašvaldību sociālo dienestu vadītāju norāda, ka kritēriji darbam nav noteikti un vēl 20% vadītāju atzīst, ka šādus pienākumus sociālais dienests neveic. Minētais tiek pamatots ar augstu darba slodzi un papildu personāla resursu trūkumu, kas ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc pašvaldību sociālajos dienestos nav attīstīts preventīvais darbs un sociālais darbs kopienā.
Pētījumā, kas tika veikts 2021. gada beigās/ 2022. gada sākumā, tika norādīts, ka kopienas resursu aktivizēšanai šobrīd Latvijā nav pievērsta pietiekama vērība (pētījums ir metodikas sociālajam darbam kopienā sastāvdaļa, kuras izstrāde vēl turpinās. Plānots, ka 2023.gada septembrī pētījums tiks integrēts pabeigtā metodiskajā materiālā sociālajam darbam kopienā, kuru pēc saskaņošanas Labklājības ministrija publicēs savā tīmekļa vietnē). Vienlaikus iedzīvotāji un sociālo dienestu sadarbības partneri atzīst, ka sagaida sociālā dienesta aktīvāku rīcību attiecībā uz nelabvēlīgos apstākļos nokļuvušu cilvēku, kuri nav sociālā dienesta klienti, apzināšanu, tai skaitā regulāru tādu vietu apsekošanu pašvaldībā, kurās varētu uzturēties personas bez noteiktas dzīvesvietas.
Veicot sākotnējo situācijas izpēti, tika veikta sociālo darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kas tiek saprasts ar kopienas sociālo darbu, kā arī to, cik lielā mērā tas jau tiek veikts pašvaldībās. Aptaujā piedalījās 107 sociālie darbinieki. Atbildot uz jautājumu “Vai ikdienā veicat pienākumus, kurus uzskatāt par sociālo darbu kopienā?”, 63% no aptaujātajiem ir atbildējuši apstiprinoši, taču nākamajā jautājumā, lūdzot konkretizēt šos pienākumus, atspoguļojas izpratnes trūkums par sociālo darbu kopienā. Kā pienākumi ir uzskaitīti: pieņemam klientus, izzinām viņu problēmas un vajadzības, izstrādājam rehabilitācijas plānus indivīdiem, gadījuma vadīšana, darbs ar personām ar invaliditāti un veciem ļaudīm, uzlabojot viņu sociālo situāciju, darbs ar ģimenes locekļiem neatkarīgi no vecuma un kategorijas (atkarīgs no klienta vēlmēm). Šādas atbildes liecina par grūtībām nošķirt mikro līmeņa praksi un sociālo darbu kopienā. Savukārt fokusgrupu diskusijas ar pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un sociālo dienestu vadītājiem parāda jau daudz lielāku izpratni par sociālā darba ar kopienām būtību. Kā galvenie elementi sociālajā darba ar kopienām tika minēti sadarbība ar NVO, kopienu vajadzību izpēte, resursu apzināšana konkrētās teritorijās, pašas kopienas locekļu iesaiste un aktivizēšana. Tādējādi var secināt, ka izpratnes līmeņi sociālā darba profesionāļu vidū par kopienu sociālo darbu ir ļoti atšķirīgi. Tāpat tika noskaidrots, ka vairākās pašvaldībās jau šobrīd ir izveidots kopienas sociālā darbinieka amats, taču, kā apstiprināja fokusgrupu 8 dalībnieki, kopienu sociālajiem darbiniekiem, kā arī kopumā pašvaldībās pietrūkst skaidras izpratnes, kādi ir minētā sociālā darbinieka uzdevumi, darba mērķi un metodes.
Metodikas izstrādātāji 2022.gada aprīlī piedāvājuši Labklājības ministrijai un pašvaldībām, kuras izrādīja interesi (Ādažu, Tukuma, Jelgavas, Dobeles, Jelgavas novadi, Rīgas valstspilsēta), modeli sociālajam darbam kopienā, kuru veiks sociālais darbinieks ar sociālā darba kopienā specializāciju, īstenojot mezolīmeņa sociālā darba praksi sadarbībā ar pašvaldības iestādēm un pašvaldībā reģistrētām NVO. Modeļa autori ir izveidojuši shematisku modeli, kurā iezīmēti tā dalībnieki, kā arī definējuši vēlamos modeļa struktūras elementus un aprakstījuši to būtiskākos uzdevumus. Modelī noteicošā loma ir pašvaldības vadībai un attīstības nodaļai/departamentam, kas īsteno sadarbību ar sociālo dienestu un sociālā darbinieka kopienā koordinētu Pašvaldības sadarbības grupu. Nepieciešams, lai, šo modeli praksē pilotējot, līdzās sociālajiem darbiniekiem kopienas darba teoriju un praksi apgūtu profesionāļi no augstāk minētajām pašvaldības struktūrām, proti, pašvaldību un to izveidoto iestāžu speciālisti, kuri pašvaldībā nodrošina sociālās politikas veidošanu un kuru pienākumi saistīti ar pašvaldības iedzīvotāju vajadzību apzināšanu, iedzīvotāju dzīves kvalitātei būtisku, tai skaitā sociālo pakalpojumu dizainu izstrādi un iedzīvināšanu praksē, teritoriālo plānošanu, projektu izstrādi, kā arī pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi un aktualizēšanu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām.
Politikas veidošanas process politikas zinātnes teorētisku pieeju ietvaros ierasti definēts kā savstarpēji saistītu darbību secīga pēctecība, problēmas identifikācija jeb dienaskārtības noteikšana, politikas formulēšana, politikas testēšana/pielāgošana, politikas ieviešana, un politikas novērtēšana (Christoph Knill and Jale Tosun. Policy – making, Oxford, Oxford University Press, 2nd.ed. 2011. 10.lpp. - "(..) the policy process as a series of political activities, consisting of (1) agenda setting, (2) policy formulation, (3) policy adoption, (4) implementation and (5) evaluation." Pieejams: http://nbn-resolving.de/urn:nbn:de:bsz:352-185333).
Līdz ar to minētie pašvaldību un to izveidoto iestāžu speciālisti ir uzskatāmi pat sociālās politikas veidotājiem saskaņā ar Eiropas Sociālajā hartā un Pārskatītajā Eiropas Sociālajā hartā, kā arī Eiropas Sociālo tiesību pīlārā noteiktajām funkcijām, nodrošinot mājokļa, veselības, izglītības, nodarbinātības pakalpojumus iedzīvotājiem pašvaldības ietvaros, kas ir atbilstošas likuma "Par pašvaldībām" 15.pantā noteiktajām autonomajām funkcijām. Minētie darbinieki, pildot savus amata pienākumus, īsteno gan nacionāla līmeņa sociālo politiku minēto Eiropas Savienības dokumentu izpratnē, gan veido sociālo politiku pašvaldības mērogā, plānojot sociālo politiku (pašvaldības līmeņa politikas plānošanas dokumenti), kā arī izdodot saistošus noteikumus, lai konkretizētu tās ieviešanas procesus. Piemēram, mērķa grupai kvalificējas pašvaldību un to izveidotu iestāžu darbinieki, kuriem saskaņā ar MK 2022. gada 26.aprīļa noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” amats atbilst konkrētai saimei un apakšsaimei un aprakstā iekļautas sekojošas vai līdzīgas, ar sociālās politikas veidošanu saistītas funkcijas: 5.2.6.5. Veselības veicināšana – 6.5. apakšsaime, 44.1. I līmenis, piemēram, speciālists veselības veicināšanas jautājumos, kurš citu amata pienākumu starpā "sniedz priekšlikumus par veselības aprūpes pieejamības un veselības veicināšanas jautājumiem, kā arī par jaunu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu veidu ieviešanu un pilnveidošanu dažādām iedzīvotāju kategorijām”. Līdzīgi saimē 5.2.38.2. Pakalpojumu pārvaldība – 38.2. apakšsaime, ietilpst amati, kuru veicēji īsteno pakalpojumu pārvaldību. Piemēram, 99.3. III līmenis, “pakalpojumu pārvaldības eksperts plāno un izstrādā pakalpojumu pārvaldības sistēmu un politiku iestādes mērogā; izstrādā pakalpojumu pārvaldības sistēmas un politikas ieviešanas normatīvo regulējumu; plāno, koordinē un nodrošina vienotas pakalpojumu pārvaldības sistēmas un politikas īstenošanu, plāno sistēmas ieviešanai nepieciešamo finansējumu; saturiski vada un izvērtē ar pakalpojumu pārvaldību saistītus projektus.”
- MK noteikumu Nr.686 3.3. apakšpunktā noteiktā mērķa grupa "pašvaldību sociālo dienestu speciālisti, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu" atšķiras no DP noteiktās 9.2.1.1. pasākuma mērķa grupas "fiziskas un juridiskas personas, kuras sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu";
- MK noteikumu Nr.686 4.2.3. un 4.2.4. apakšpunktā noteiktie specifisko uzraudzības rādītāju nosaukumi "specifiskais iznākuma rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē, skaits" un "specifiskais rezultāta rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, skaits" atšķiras no DP atbilstoši mērķa grupas precizējumiem noteiktajiem uzraudzības rādītājiem "specifiskais iznākuma rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, fizisku un juridisku personu, kuri sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu un uzsākuši profesionālās kompetences pilnveidi, skaits" un "specifiskais rezultāta rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, fizisku un juridisku personu, kuri sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, skaits".
2) Supervīziju nodrošināšanas nosacījumu pilnveidei un finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru administratīvā sloga mazināšanai būtu jāievieš vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķins un piemērošana kompensācijām pašvaldībām par supervīzijas pakalpojumu (no 2022. gada 28. decembra saskaņošanas procesā ar Revīzijas iestādi).
Lai arī COVID 19 pulcēšanās ierobežojumi ir ietekmējuši profesionālās kompetences pilnveides īstenoto apjomu, tomēr ir konstatēti arī citi faktori, kas būtiski ietekmē supervīzijas nodrošināšanu, tādēļ jāturpina pilnveidot šīs aktivitātes īstenošanas un finansēšanas kārtība, proti:
- saziņā ar Latvijas supervizoru apvienību un pašvaldību iestādēm ir saņemta informācija, ka 9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros noteiktās supervīzijas sesiju cenas neatbilst reālajām tirgus cenām (joprojām atbilstoši MK noteikumiem Nr.686 tiek piemērotas cenas, kas vēsturiski jau tika noteiktas ar 2018. gada 13. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 88 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 193 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" īstenošanas noteikumi"”'). Ņemot vērā minēto, šobrīd tiek apzinātas reālās supervīzijas sesiju cenas, savukārt likmes metodikā tiks iekļautas tirgus vidējās vērtības. Vienlaikus, vērtējot supervīzijas sesiju cenu pārskatīšanas risinājumus, tika apzināts, ka cenu norādīšana MK noteikumos Nr.686 sarežģī to precizēšanu, jo saistīta ar regulāru grozījumu veikšanu;
- supervīzijas sesiju cenu pārskatīšanai un to atbilstības novērtēšanai tirgus cenām nevar izmantot pašvaldību noslēgtos līgumus, jo pašvaldības īsteno supervīzijas pakalpojumu atbilstoši MK noteikumos Nr.686 noteiktajam;
- 9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros, kura ieviešanas beigu datums ir 2023.gada 31.decembris, pašvaldību izdevumi par supervīzijas nodrošināšanu sociālā darba speciālistiem tiks segti līdz 2023.gada septembrim (ieskaitot), paredzot atbalstu turpināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.5.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” ietvaros. Ņemot vērā minēto, supervīzijas īstenošanas kārtība jāveido tā, lai varētu nodrošināt šī atbalsta nepārtrauktību.
Tādējādi 9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros īstenotās pašvaldību sociālā darba speciālistu kompetences pilnveides - supervīzijas nodrošināšanas problemātiku plānots risināt, izveidojot supervīzijas likmes metodiku. Likmes metodikā tiks noteikts kompensācijas likmes apmērs, likmes aktualizēšanas kārtība un biežums. Supervīzijas pakalpojuma vienības izmaksu standarta likme tiks noteikta, veicot tirgus izpēti (uzrunāts 151 supervīzijas pakalpojuma sniedzējs par individuālās, grupas, komandas un organizācijas supervīzijas pakalpojuma cenu). Balstoties uz iegūtajiem datiem noteikta vidējā supervīzijas pakalpojuma stundas cena (euro/h), kas ietverta supervīzijas vienības izmaksu metodikā. Lai nodrošinātu supervīzijas nepārtrauktību, paredzēts, ka līdz Labklājības ministrijas kā Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes likmes metodikā noteiktajai tās piemērošanas dienai (2023. gada 1. janvārim) izmaksas tiks attiecinātas atbilstoši līdzšinējai pieejai. Minētajā likmes metodikā tiks arī noteikts datums, ar kuru tā piemērojama (2023. gada 1. janvāris). Pašvaldības izdevumi par supervīzijas nodrošināšanu sociālā darba speciālistiem, kas īstenota sākot ar 2023. gada 1. janvāri, tiks kompensēti, ievērojot likmes metodikā noteikto, atbilstoši saņemtajiem pašvaldību pārskatiem pēc to atbilstības pārbaudes. Par minētajām finansēšanas kārtības izmaiņām Labklājības ministrija kā finansējuma saņēmējs savlaicīgi ir informējusi pašvaldības. Vienas vienības izmaksu kompensācijas piemērošana supervīzijas pakalpojuma kompensēšanai pozitīvi ietekmēs arī tirgus konkurenci supervīzijas pakalpojuma sniedzējiem. Ja līdz šim pašvaldības, kuras pretendēja uz supervīzijas pakalpojuma kompensāciju, supervīzijas pakalpojuma sniedzēju izvēlējās, nosakot fiksētu pakalpojuma cenu, kas ne visiem pakalpojuma sniedzējiem bija pievilcīga, tad ar vienas vienības izmaksu piemērošanu supervīzijas pakalpojuma sniedzēji varēs brīvi piedāvāt savu pakalpojuma maksu un brīvāk konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem, vienlaikus ņemot vērā, ka kompensācija pašvaldībai tiks piešķirta atbilstoši likmes metodikā noteiktajam apmēram.
3) Pilnveidojot sociālā darba kopienā modeļa izstrādi, jāpapildina MK noteikumu Nr.686 mērķa grupa ar pašvaldību un to izveidoto iestāžu speciālistiem, kuri pašvaldībā nodrošina sociālās politikas veidošanu
Metodikas izstrādes sākumposmā, veicot situācijas izpēti par MK noteikumos Nr. 338 minētā sociālā darba kopienā īstenošanu Latvijā, tika konstatētas vairākas problēmas. Analizējot sociālo darbu pašvaldības sociālajos dienestos, tika konstatēts, ka tiek izmantots gan darbs ar gadījumu, gan tiek veikta krīzes intervence. Savukārt sociālā darba kopienā gadījumā 51% pašvaldību sociālo dienestu vadītāju norāda, ka kritēriji darbam nav noteikti un vēl 20% vadītāju atzīst, ka šādus pienākumus sociālais dienests neveic. Minētais tiek pamatots ar augstu darba slodzi un papildu personāla resursu trūkumu, kas ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc pašvaldību sociālajos dienestos nav attīstīts preventīvais darbs un sociālais darbs kopienā.
Pētījumā, kas tika veikts 2021. gada beigās/ 2022. gada sākumā, tika norādīts, ka kopienas resursu aktivizēšanai šobrīd Latvijā nav pievērsta pietiekama vērība (pētījums ir metodikas sociālajam darbam kopienā sastāvdaļa, kuras izstrāde vēl turpinās. Plānots, ka 2023.gada septembrī pētījums tiks integrēts pabeigtā metodiskajā materiālā sociālajam darbam kopienā, kuru pēc saskaņošanas Labklājības ministrija publicēs savā tīmekļa vietnē). Vienlaikus iedzīvotāji un sociālo dienestu sadarbības partneri atzīst, ka sagaida sociālā dienesta aktīvāku rīcību attiecībā uz nelabvēlīgos apstākļos nokļuvušu cilvēku, kuri nav sociālā dienesta klienti, apzināšanu, tai skaitā regulāru tādu vietu apsekošanu pašvaldībā, kurās varētu uzturēties personas bez noteiktas dzīvesvietas.
Veicot sākotnējo situācijas izpēti, tika veikta sociālo darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kas tiek saprasts ar kopienas sociālo darbu, kā arī to, cik lielā mērā tas jau tiek veikts pašvaldībās. Aptaujā piedalījās 107 sociālie darbinieki. Atbildot uz jautājumu “Vai ikdienā veicat pienākumus, kurus uzskatāt par sociālo darbu kopienā?”, 63% no aptaujātajiem ir atbildējuši apstiprinoši, taču nākamajā jautājumā, lūdzot konkretizēt šos pienākumus, atspoguļojas izpratnes trūkums par sociālo darbu kopienā. Kā pienākumi ir uzskaitīti: pieņemam klientus, izzinām viņu problēmas un vajadzības, izstrādājam rehabilitācijas plānus indivīdiem, gadījuma vadīšana, darbs ar personām ar invaliditāti un veciem ļaudīm, uzlabojot viņu sociālo situāciju, darbs ar ģimenes locekļiem neatkarīgi no vecuma un kategorijas (atkarīgs no klienta vēlmēm). Šādas atbildes liecina par grūtībām nošķirt mikro līmeņa praksi un sociālo darbu kopienā. Savukārt fokusgrupu diskusijas ar pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un sociālo dienestu vadītājiem parāda jau daudz lielāku izpratni par sociālā darba ar kopienām būtību. Kā galvenie elementi sociālajā darba ar kopienām tika minēti sadarbība ar NVO, kopienu vajadzību izpēte, resursu apzināšana konkrētās teritorijās, pašas kopienas locekļu iesaiste un aktivizēšana. Tādējādi var secināt, ka izpratnes līmeņi sociālā darba profesionāļu vidū par kopienu sociālo darbu ir ļoti atšķirīgi. Tāpat tika noskaidrots, ka vairākās pašvaldībās jau šobrīd ir izveidots kopienas sociālā darbinieka amats, taču, kā apstiprināja fokusgrupu 8 dalībnieki, kopienu sociālajiem darbiniekiem, kā arī kopumā pašvaldībās pietrūkst skaidras izpratnes, kādi ir minētā sociālā darbinieka uzdevumi, darba mērķi un metodes.
Metodikas izstrādātāji 2022.gada aprīlī piedāvājuši Labklājības ministrijai un pašvaldībām, kuras izrādīja interesi (Ādažu, Tukuma, Jelgavas, Dobeles, Jelgavas novadi, Rīgas valstspilsēta), modeli sociālajam darbam kopienā, kuru veiks sociālais darbinieks ar sociālā darba kopienā specializāciju, īstenojot mezolīmeņa sociālā darba praksi sadarbībā ar pašvaldības iestādēm un pašvaldībā reģistrētām NVO. Modeļa autori ir izveidojuši shematisku modeli, kurā iezīmēti tā dalībnieki, kā arī definējuši vēlamos modeļa struktūras elementus un aprakstījuši to būtiskākos uzdevumus. Modelī noteicošā loma ir pašvaldības vadībai un attīstības nodaļai/departamentam, kas īsteno sadarbību ar sociālo dienestu un sociālā darbinieka kopienā koordinētu Pašvaldības sadarbības grupu. Nepieciešams, lai, šo modeli praksē pilotējot, līdzās sociālajiem darbiniekiem kopienas darba teoriju un praksi apgūtu profesionāļi no augstāk minētajām pašvaldības struktūrām, proti, pašvaldību un to izveidoto iestāžu speciālisti, kuri pašvaldībā nodrošina sociālās politikas veidošanu un kuru pienākumi saistīti ar pašvaldības iedzīvotāju vajadzību apzināšanu, iedzīvotāju dzīves kvalitātei būtisku, tai skaitā sociālo pakalpojumu dizainu izstrādi un iedzīvināšanu praksē, teritoriālo plānošanu, projektu izstrādi, kā arī pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi un aktualizēšanu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām.
Politikas veidošanas process politikas zinātnes teorētisku pieeju ietvaros ierasti definēts kā savstarpēji saistītu darbību secīga pēctecība, problēmas identifikācija jeb dienaskārtības noteikšana, politikas formulēšana, politikas testēšana/pielāgošana, politikas ieviešana, un politikas novērtēšana (Christoph Knill and Jale Tosun. Policy – making, Oxford, Oxford University Press, 2nd.ed. 2011. 10.lpp. - "(..) the policy process as a series of political activities, consisting of (1) agenda setting, (2) policy formulation, (3) policy adoption, (4) implementation and (5) evaluation." Pieejams: http://nbn-resolving.de/urn:nbn:de:bsz:352-185333).
Līdz ar to minētie pašvaldību un to izveidoto iestāžu speciālisti ir uzskatāmi pat sociālās politikas veidotājiem saskaņā ar Eiropas Sociālajā hartā un Pārskatītajā Eiropas Sociālajā hartā, kā arī Eiropas Sociālo tiesību pīlārā noteiktajām funkcijām, nodrošinot mājokļa, veselības, izglītības, nodarbinātības pakalpojumus iedzīvotājiem pašvaldības ietvaros, kas ir atbilstošas likuma "Par pašvaldībām" 15.pantā noteiktajām autonomajām funkcijām. Minētie darbinieki, pildot savus amata pienākumus, īsteno gan nacionāla līmeņa sociālo politiku minēto Eiropas Savienības dokumentu izpratnē, gan veido sociālo politiku pašvaldības mērogā, plānojot sociālo politiku (pašvaldības līmeņa politikas plānošanas dokumenti), kā arī izdodot saistošus noteikumus, lai konkretizētu tās ieviešanas procesus. Piemēram, mērķa grupai kvalificējas pašvaldību un to izveidotu iestāžu darbinieki, kuriem saskaņā ar MK 2022. gada 26.aprīļa noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” amats atbilst konkrētai saimei un apakšsaimei un aprakstā iekļautas sekojošas vai līdzīgas, ar sociālās politikas veidošanu saistītas funkcijas: 5.2.6.5. Veselības veicināšana – 6.5. apakšsaime, 44.1. I līmenis, piemēram, speciālists veselības veicināšanas jautājumos, kurš citu amata pienākumu starpā "sniedz priekšlikumus par veselības aprūpes pieejamības un veselības veicināšanas jautājumiem, kā arī par jaunu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu veidu ieviešanu un pilnveidošanu dažādām iedzīvotāju kategorijām”. Līdzīgi saimē 5.2.38.2. Pakalpojumu pārvaldība – 38.2. apakšsaime, ietilpst amati, kuru veicēji īsteno pakalpojumu pārvaldību. Piemēram, 99.3. III līmenis, “pakalpojumu pārvaldības eksperts plāno un izstrādā pakalpojumu pārvaldības sistēmu un politiku iestādes mērogā; izstrādā pakalpojumu pārvaldības sistēmas un politikas ieviešanas normatīvo regulējumu; plāno, koordinē un nodrošina vienotas pakalpojumu pārvaldības sistēmas un politikas īstenošanu, plāno sistēmas ieviešanai nepieciešamo finansējumu; saturiski vada un izvērtē ar pakalpojumu pārvaldību saistītus projektus.”
Risinājuma apraksts
Risinot iepriekš minētās problēmas, noteikumu projektā ietverti grozījumi, kas saistīti ar MK noteikumu Nr.686 salāgošanu ar DP grozījumiem Nr.8 (skat. arī informāciju iepriekšējās sadaļās), tai skaitā papildinot MK noteikumus Nr.686 ar komercdarbības atbalsta nosacījumiem attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, kas sniedz ģimenes asistenta pakalpojumu (noteikumu projekta 12. punkts), proti:
1) paplašinot MK noteikumu Nr.686 3.3. apakšpunktā minēto mērķa grupu un nosakot to kā "pašvaldību sociālo dienestu speciālisti, fiziskas un juridiskas personas, kuri sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu" (noteikumu projekta 1. un 6. punkts), tiks veicināta iespēja lielākam pašvaldību skaitam nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu, kā arī tiks nodrošinātas klienta tiesības veidot sadarbību ar sev piemērotu ģimenes asistentu, ko ir grūtības realizēt, ja pašvaldībā ir viens ģimenes asistents. Piedāvājot iedzīvotājiem izvēles tiesības no vairākiem pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldība veicina ģimenes asistenta pakalpojuma attīstību un iespēju pakalpojumu nodrošināt plašākam sociālā dienesta klientu lokam. Plānots, ka pašvaldības ģimenes asistentus izvēlas fizisku personu gadījumā - piesaistot caur amata konkursiem un slēdzot vai nu darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, savukārt juridiskas personas – iepirkuma procedūrā atbilstoši katras pašvaldības izvēlētiem kritērijiem. Ģimenes asistentus plānots iesaistīt tikai MK noteikumu Nr.686 15.5. apakšpunkta atbalstāmajā darbībā, paredzot attiecināmas izmaksas klātienes mācību programmas apguvei ģimenes asistentiem (mācību pakalpojuma sniedzēju iepirkuma procedūrā izvēlas finansējuma saņēmējs) un ģimenes asistenta pakalpojuma izmaksu kompensāciju pašvaldībām. Pašvaldības konkursa kārtībā izvēlēsies fiziskas un juridiskas personas, kuru izglītība nevarēs būt zemāka par vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību. Saistībā ar de minimis atbalsta (mācību atbalsta) piešķiršanu pašvaldības rakstiski informēs finansējuma saņēmēja atbildīgo darbinieku par tām fiziskajām un juridiskajām personām (turpmāk - pretendents), kas atbilst izvirzītajiem kritērijiem, un vai pretendents ir saimnieciskās darbības veicējs. Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar iepirkuma procedūrā izvēlēto pakalpojuma sniedzēju - mācību īstenotāju, pārliecināsies, vai pretendenti kvalificējas profesionālās kvalifikācijas prasībām. Kvalificēšanās gadījumā finansējuma saņēmējs kā de minimis atbalsta sniedzējs fiziskajām un juridiskajām personām, kas sniedz ģimenes asistenta pakalpojumu, nodrošinās de minimis atbalsta piešķiršanu atbilstoši finansējuma saņēmēja izstrādātai procedūrai, kurā tai skaitā būs noteikts, ka atbalsts piešķirams, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (turpmāk – VID EDS) de minimis atbalsta uzskaites sistēmu, ja attiecīgajā profesionālās kompetences pilnveides pasākumā pieteiktais speciālists atbilst visiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ko apliecina pieprasījumā norādītā informācija un pievienotie dokumenti. Pirms atbalsta piešķiršanas finansējuma saņēmējs kā de minimis atbalsta sniedzējs pārbaudīs pretendenta atbilstību saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) nosacījumiem. Mācību (de minimis) atbalsts tiks piešķirts tikai pēc finansējuma saņēmēja kā atbalsta sniedzēja lēmuma par de minimis atbalsta piešķiršanu;
2) papildinot mērķa grupu ar "pašvaldību un to izveidoto iestāžu speciālistiem, kuri pašvaldībā nodrošina sociālās politikas veidošanu" atbilstoši vēlamajam sociālā darba kopienā modelim (noteikumu projekta 2., 5. un 11.punkts);
3) precizējot specifisko uzraudzības rādītāju nosaukumus atbilstoši precizētajam mērķa grupas definējumam (noteikumu projekta 3. un 4. punkts). Saistībā ar dalībnieku uzskaiti paredzēts, ka, uzskaitot dalībniekus specifiskā iznākuma un specifiskā rezultāta rādītāja ietvaros, tiks ņemts vērā faktiskais ģimenes asistentu (cilvēku) skaits, kuri uzsākuši un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci mācības (personu skaits);
4) precizējot supervīzijas īstenošanas nosacījumus, paredzot supervīzijas izmaksu attiecināšanu atbilstoši likmes metodikai (noteikumu projekta 7., 8., 9. un 10.punkts) (saskaņošanas procesā ar Revīzijas iestādi).
1) paplašinot MK noteikumu Nr.686 3.3. apakšpunktā minēto mērķa grupu un nosakot to kā "pašvaldību sociālo dienestu speciālisti, fiziskas un juridiskas personas, kuri sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu" (noteikumu projekta 1. un 6. punkts), tiks veicināta iespēja lielākam pašvaldību skaitam nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu, kā arī tiks nodrošinātas klienta tiesības veidot sadarbību ar sev piemērotu ģimenes asistentu, ko ir grūtības realizēt, ja pašvaldībā ir viens ģimenes asistents. Piedāvājot iedzīvotājiem izvēles tiesības no vairākiem pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldība veicina ģimenes asistenta pakalpojuma attīstību un iespēju pakalpojumu nodrošināt plašākam sociālā dienesta klientu lokam. Plānots, ka pašvaldības ģimenes asistentus izvēlas fizisku personu gadījumā - piesaistot caur amata konkursiem un slēdzot vai nu darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, savukārt juridiskas personas – iepirkuma procedūrā atbilstoši katras pašvaldības izvēlētiem kritērijiem. Ģimenes asistentus plānots iesaistīt tikai MK noteikumu Nr.686 15.5. apakšpunkta atbalstāmajā darbībā, paredzot attiecināmas izmaksas klātienes mācību programmas apguvei ģimenes asistentiem (mācību pakalpojuma sniedzēju iepirkuma procedūrā izvēlas finansējuma saņēmējs) un ģimenes asistenta pakalpojuma izmaksu kompensāciju pašvaldībām. Pašvaldības konkursa kārtībā izvēlēsies fiziskas un juridiskas personas, kuru izglītība nevarēs būt zemāka par vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību. Saistībā ar de minimis atbalsta (mācību atbalsta) piešķiršanu pašvaldības rakstiski informēs finansējuma saņēmēja atbildīgo darbinieku par tām fiziskajām un juridiskajām personām (turpmāk - pretendents), kas atbilst izvirzītajiem kritērijiem, un vai pretendents ir saimnieciskās darbības veicējs. Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar iepirkuma procedūrā izvēlēto pakalpojuma sniedzēju - mācību īstenotāju, pārliecināsies, vai pretendenti kvalificējas profesionālās kvalifikācijas prasībām. Kvalificēšanās gadījumā finansējuma saņēmējs kā de minimis atbalsta sniedzējs fiziskajām un juridiskajām personām, kas sniedz ģimenes asistenta pakalpojumu, nodrošinās de minimis atbalsta piešķiršanu atbilstoši finansējuma saņēmēja izstrādātai procedūrai, kurā tai skaitā būs noteikts, ka atbalsts piešķirams, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (turpmāk – VID EDS) de minimis atbalsta uzskaites sistēmu, ja attiecīgajā profesionālās kompetences pilnveides pasākumā pieteiktais speciālists atbilst visiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ko apliecina pieprasījumā norādītā informācija un pievienotie dokumenti. Pirms atbalsta piešķiršanas finansējuma saņēmējs kā de minimis atbalsta sniedzējs pārbaudīs pretendenta atbilstību saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) nosacījumiem. Mācību (de minimis) atbalsts tiks piešķirts tikai pēc finansējuma saņēmēja kā atbalsta sniedzēja lēmuma par de minimis atbalsta piešķiršanu;
2) papildinot mērķa grupu ar "pašvaldību un to izveidoto iestāžu speciālistiem, kuri pašvaldībā nodrošina sociālās politikas veidošanu" atbilstoši vēlamajam sociālā darba kopienā modelim (noteikumu projekta 2., 5. un 11.punkts);
3) precizējot specifisko uzraudzības rādītāju nosaukumus atbilstoši precizētajam mērķa grupas definējumam (noteikumu projekta 3. un 4. punkts). Saistībā ar dalībnieku uzskaiti paredzēts, ka, uzskaitot dalībniekus specifiskā iznākuma un specifiskā rezultāta rādītāja ietvaros, tiks ņemts vērā faktiskais ģimenes asistentu (cilvēku) skaits, kuri uzsākuši un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci mācības (personu skaits);
4) precizējot supervīzijas īstenošanas nosacījumus, paredzot supervīzijas izmaksu attiecināšanu atbilstoši likmes metodikai (noteikumu projekta 7., 8., 9. un 10.punkts) (saskaņošanas procesā ar Revīzijas iestādi).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme, jo:
- pilotprojektā iesaistīto personu, kuras nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu skaita palielināšana, ļaus lielākam skaitam personu iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas ģimenes asistenta pakalpojuma sniegšanā, kā arī ļaus attīstīt un pilnveidot ģimenes asistenta pakalpojumu visās pašvaldībās. Tādējādi arvien vairāk ģimenēm ar bērniem būs iespēja saņemt atbalstu jaunu prasmju, kas saistītas ar bērnu aprūpi un labbūtību, apgūšanai;
- tiks veicināts vienādi atbildīgs un sadarbībā veikts konkrētās kopienas problēmu risināšanas un attīstības darbs, savstarpēji koordinējot resursu izmantošanu un izvērtējot ietekmi pašvaldībā;
- likmes metodikas (saskaņošanas procesā ar Revīzijas iestādi) ieviešana un atteikšanās no fiksētu supervīzijas sesiju cenām ļaus pašvaldībām vieglāk noslēgt līgumu ar supervizoru un nodrošināt supervīziju sociālā darba speciālistiem (prognozējams, ka pašvaldības retāk saņems supervizoru atteikumu nodrošināt pakalpojumu), veicinās pašvaldību ieinteresētību saņemt kompensāciju 9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros par supervīzijas nodrošināšanu, kā arī sekmēs 9.2.1.1. pasākuma projektā plānoto uzraudzības rādītāju un sasniedzamo rezultātu izpildi. Vienlaikus likmes metodikā vieglāk varēs pārskatīt un, ja nepieciešams, aktualizēt supervīzijas sesijas aktuālās tirgus cenas.
Ierosinātajiem grozījumiem nav negatīvas ietekmes uz Labklājības ministriju kā finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs, kā arī sadarbības partneri ir informēti par noteikumu projektu tā izstrādes un saskaņošanas gaitā. Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās finansējuma saņēmējs veiks atbilstošus 9.2.1.1. pasākuma projekta grozījumus un iesniegs tos Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.
- pilotprojektā iesaistīto personu, kuras nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu skaita palielināšana, ļaus lielākam skaitam personu iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas ģimenes asistenta pakalpojuma sniegšanā, kā arī ļaus attīstīt un pilnveidot ģimenes asistenta pakalpojumu visās pašvaldībās. Tādējādi arvien vairāk ģimenēm ar bērniem būs iespēja saņemt atbalstu jaunu prasmju, kas saistītas ar bērnu aprūpi un labbūtību, apgūšanai;
- tiks veicināts vienādi atbildīgs un sadarbībā veikts konkrētās kopienas problēmu risināšanas un attīstības darbs, savstarpēji koordinējot resursu izmantošanu un izvērtējot ietekmi pašvaldībā;
- likmes metodikas (saskaņošanas procesā ar Revīzijas iestādi) ieviešana un atteikšanās no fiksētu supervīzijas sesiju cenām ļaus pašvaldībām vieglāk noslēgt līgumu ar supervizoru un nodrošināt supervīziju sociālā darba speciālistiem (prognozējams, ka pašvaldības retāk saņems supervizoru atteikumu nodrošināt pakalpojumu), veicinās pašvaldību ieinteresētību saņemt kompensāciju 9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros par supervīzijas nodrošināšanu, kā arī sekmēs 9.2.1.1. pasākuma projektā plānoto uzraudzības rādītāju un sasniedzamo rezultātu izpildi. Vienlaikus likmes metodikā vieglāk varēs pārskatīt un, ja nepieciešams, aktualizēt supervīzijas sesijas aktuālās tirgus cenas.
Ierosinātajiem grozījumiem nav negatīvas ietekmes uz Labklājības ministriju kā finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs, kā arī sadarbības partneri ir informēti par noteikumu projektu tā izstrādes un saskaņošanas gaitā. Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās finansējuma saņēmējs veiks atbilstošus 9.2.1.1. pasākuma projekta grozījumus un iesniegs tos Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Labklājības ministrija kā finansējuma saņēmējs, pašvaldības
- ģimenes asistenta pakalpojuma sniedzēji
Ietekmes apraksts
Saistībā ar izmaiņām supervīzijas īstenošanas kārtībā pašvaldībām un Labklājības ministrijai kā finansējuma saņēmējam papildu administratīvais slogs netiek radīts, jo ierosinātie grozījumi paredz veikt norēķinus, izmantojot vienas vienības izmaksu metodiku, tādējādi vienkāršojot kompensācijas izmaksāšanas kārtību. Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz juridiskām personām, kas sniedz ģimenes asistenta pakalpojumu pašvaldībās, jo tām tiks piedāvāta profesionālās kompetences pilnveide.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013).
Apraksts
MK noteikumu Nr.686 3.3. apakšpunktā minētajiem ģimenes asistenta pakalpojuma sniedzējiem 15.5. apakšpunktā minētā pilotprojekta ietvaros paredzētās apmācības kā mācību atbalstu tiek plānots piešķirt kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, pārņemot normu pilnībā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārēja atsauce uz Komisijas regulu Nr. 1407/2013
47.1 punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1.punkts, 3. panta 2. punkts, 2. panta 2. punkts, 1. panta 2. punkts
47.2 punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4.punkts
47.4 punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4.punkts un 8. pants
47.5 punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Vispārēja atsauce uz Komisijas regulu Nr. 1407/2013
47.7 punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5.pants
47.24.
Pārņemtas pilnībā
Jā. Tā kā apmācību atbalstu (de minimis) saturiski nav plānots papildināt ar citu de minimis atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ko piešķir saskaņā ar citām de minimis regulām, atbalsta kumulēšana netiek paredzēta.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Tiesību akta normas pārņemtas pilnībā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Labklājības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/7be7ebf9-3fc0-47a8-bb50-201d649811b2
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par TA projektu tā saskaņošanas stadijā. Viedokļa sniegšanas laiks no 2022. gada 26. augusta līdz 2022. gada 8. septembrim. Līdz TA akta nodošanai saskaņošanai TAP (t.sk. līdz 2022. gada 8. septembrim) par tiesību aktu sabiedrības viedoklis netika saņemts.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Labklājības ministrija
- Pašvaldības kā atbalsta saņēmēji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pilnveidojot ģimenes asistenta pakalpojumu pašvaldībās, lielākam skaitam ģimeņu ar bērniem būs iespēja saņemt atbalstu bērnu aprūpes un sociālo prasmju uzlabošanā vai noturēšanā, kas saistītas ar bērnu aprūpi un labbūtību.
Tāpat arī noteikumu projekts veicinās vienādi atbildīgu un sadarbībā veiktu konkrētās kopienas problēmu risināšanas un attīstības darbu, savstarpēji koordinējot resursu izmantošanu un izvērtējot ietekmi pašvaldībā.
Tāpat arī noteikumu projekts veicinās vienādi atbildīgu un sadarbībā veiktu konkrētās kopienas problēmu risināšanas un attīstības darbu, savstarpēji koordinējot resursu izmantošanu un izvērtējot ietekmi pašvaldībā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi