Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts un pasākums sniegtu ieguldījumu trīs būtisku problēmu risināšanā:

- sociālo partneru nepietiekama kapacitāte – "Eurofound" definē kapacitātes stiprināšanu kā sociālo partneru prasmju, spēju un pilnvaru uzlabošanu, lai dažādos līmeņos (ES, valsts, reģionālā, nozaru, uzņēmuma un iestādes) efektīvi iesaistītos šādos kolektīvo darba attiecību procesos: sociālais dialogs, darba koplīguma slēgšana, darba attiecību (kop)regulēšana, trīspusējās un divpusējās konsultācijas, sabiedriskās politikas veidošana un rīcībpolitikas veidošanas ietekmēšana ar interešu aizstāvības palīdzību[1]. Pasākuma ietvaros sociālie partneri saņemtu atbalstu kapacitātes stiprināšanai, kas ļautu nodrošināt jēgpilnu un savlaicīgu dalību politikas veidošanas procesos, kvalitatīvu un kvantitatīvu atzinumu un priekšlikumu sagatavošanu likumdošanas procesā un Eiropas Semestra ietvaros, kam ir nepieciešama ekspertu un speciālistu piesaiste;

- nepieciešamība attīstīt sociālo dialogu – noteikumu projekta un pasākuma mērķis ir stiprināt sociālo partneru kapacitāti piedalīties sociālajā dialogā visos līmeņos, tādējādi sekmējot kvalitatīvu nodarbinātību nozarēs. Pasākuma ietvaros sociālie partneri saņemtu atbalstu, lai sniegtu savu kvalitatīvu ieguldījumu sociālā dialoga nodrošināšanā, tai skaitā piesaistot atbilstošus konsultantus, ekspertus un speciālistus, veicot izvērtējumus, pētījumus un aptaujas par šobrīd identificējamām problēmām sociālā dialoga jautājumos, kā arī līdzdarbojoties politikas veidošanas procesos, tai skaitā sniedzot atzinumus un priekšlikumus;

- nepieciešamība veicināt darba devēju un nodarbināto organizāciju koplīgumu slēgšanu – sociālie partneri saskaras ar koplīgumu skaita samazināšanās tendenci. Pasākuma ietvaros sociālie partneri saņemtu atbalstu, lai sniegtu savu kvalitatīvu ieguldījumu koplīgumu slēgšanu veicinoša normatīvā regulējuma izstrādē un pilnveidē, tai skaitā piesaistot atbilstošus konsultantus, ekspertus un speciālistus, veicot izvērtējumus, pētījumus un aptaujas par šobrīd identificējamām problēmām koplīgumu slēgšanai, kā arī līdzdarbojoties politikas veidošanas procesos, tai skaitā sniedzot atzinumus un priekšlikumus, kas atvieglotu koplīgumu slēgšanu.

[1] Capacity building (definīcija) (2020). Eiropas Fonds dzīves un darba apstākļu uzlabošanai. Pieejams: https://www.eurofound.europa.eu/observatories/eurwork/industrial-relations-dictionary/capacity-building

Noteikumu projekta un pasākuma īstermiņa ietekme būs noturīga un saglabāta sociālo partneru organizāciju spēja iesaistīties divpusējā un trīspusējā dialogā. Ilgtermiņa ietekme būs ieguldījums Latvijas sociālo partneru ilgtspējīgā iesaistē reformās un politikas veidošanas procesos un pakāpeniska Latvijas politiskās kultūras maiņa, pārejot no formālas uz saturisku. Uzlabota sociālā dialoga prakse atbalstītu un palielinātu sociālo partneru kapacitāti, veicinātu lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību un atbildību Latvijā uzņēmumu, nozaru un tautsaimniecības līmenī, tādējādi uzlabojot pārvaldību un atbalstot demokrātisku Latvijas Republikas pārvaldības procesu valstī.

Noteikumu projekts atbilst Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktajiem mērķiem un veicina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra direktīva (ES) 2022/2041) noteikto mērķu sasniegšanu attiecībā uz koplīgumu sarunu veicināšanu par algu noteikšanu.

4.3.4.4. pasākuma "Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā" (turpmāk – 4.3.4.4. pasākums) ietvaros līdz 2027. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:

- iznākuma rādītājs sociālo partneru skaits, kas saņēmuši atbalstu – 2, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim - 2;
- rezultāta rādītājs atbalstīto sociālo partneru skaits, kas sniedz atzinumus/priekšlikumus likumdošanas procesā un Eiropas Semestra ietvaros – 2.

Intervences loģika: ieguldījums sociālā dialoga veicināšanā stiprinās sociālo partneru savlaicīgu nepieciešamo iesaisti valsts reformu un politikas veidošanā, tādējādi paaugstinot tiesiskumu, mazinot korupciju un ēnu ekonomiku, kā arī vairojot uzticēšanos likuma varai.

Intervences joma: "4.politikas mērķis. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru", viss finansējums plānots intervences kodā Nr. 152 "Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā".

4.3.4.4. pasākuma mērķa grupa ir organizācijas, kas nodrošina darba devēju un nodarbināto interešu pārstāvniecību nacionālā līmeņa trīspusējā sociālā dialoga institūcijās (Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs). Projekta iesniedzēji pasākuma ietvaros ir LBAS un LDDK kā organizācijas, kas atbilst nacionālā līmeņa sociālā partnera statusam un nodrošina darba devēju vai nodarbināto organizāciju interešu pārstāvniecību.

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 1 740 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 274 528 euro), tai skaitā ESF+ finansējums 1 479 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 233 349 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums - 261 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 41 179 euro). Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 1 465 472 euro apmērā, tai skaitā ESF+ finansējumu - 1 245 651 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu - 219 821 euro apmērā. Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram. Katram projekta iesniedzējam ir pieejami ne vairāk kā 50 procenti no šā finansējuma apmēra.

4.3.4.4. pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, vienā projektu iesniegumu atlases kārtā, apstiprinot divus projektus un sadalot visu pasākumam pieejamo finansējumu divās vienlīdzīgās daļās.

Ņemot vērā iepriekšminēto (skat. anotācijas sadaļu "Pašreizējā situācija") var secināt, ka LBAS un LDDK kā Latvijas sociālie partneri trīspusējā sociālā dialoga ietvaros ir vienīgie subjekti, kas Latvijā atbilst šajā pasākumā noteiktā nesaimnieciskā mērķa īstenošanai – stiprināt sociālo partneru kapacitāti piedalīties sociālajā dialogā visos līmeņos, tai skaitā koplīgumu pārrunās, tādējādi sekmējot kvalitatīvu nodarbinātību nozarēs -, un līdz ar to LDDK un LBAS darbības pasākuma ietvaros netiek kvalificētas kā saimnieciskas darbības. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projekta ietvaros piešķirto finansējumu izmantos tādu aktivitāšu īstenošanai projekta mērķa grupai, kas neietver saimniecisko darbību, šis finansējums nevar ietekmēt konkurenci ne Latvijas iekšējā tirgū, ne ES dalībvalstīs un tādējādi tas neatbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 4.punktam, kā rezultātā 4.3.4.4. pasākuma finansējums nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

Atbilstoši Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtības ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā 18. punktam, ja finansējuma saņēmējs ir biedrība vai nodibinājums, kuru definīcijai atbilst LBAS un LDDK, tad avansa un starpposma maksājuma kopsumma var būt līdz 95% no projektam piešķirtā ES fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. LBAS un LDDK pamatdarbības mērķis nav saistīts ar komercdarbību un peļņas gūšanu, tādēļ organizāciju pašfinansējums, ņemot vērā darbības nodrošināšanai nepieciešamo izdevumu apjomu, nenodrošina iespēju veidot uzkrājumus, ko varētu izmantot projekta pagaidu finansējumam laika periodā līdz gala atskaišu dokumentācijas saskaņošanai un ieguldītā finansējuma atmaksai. Ņemot vērā augstākminēto, atbildīgā iestāde noteikusi avansa un starpposma maksājuma kopsummas maksimālo apjomu 95% apmērā no projektam piešķirtā ES fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

4.3.4.4. pasākumā plānotas šādas atbalstāmās darbības:
- kapacitātes stiprināšanas pasākumi – projekta vadības un īstenošanas personāla un sociālo partneru dalība apmācībās, semināros, konferencēs, diskusijās, darba grupās, pieredzes apmaiņas vizītēs, stažēšanās pasākumos, ja dalība šajos pasākumos veicina pasākuma mērķu sasniegšanu, kā arī šādu pasākumu organizēšana;
- konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste – darbība nepieciešama, lai sociālie partneri nodrošinātu kvalitatīvu ekspertīzi un pārstāvniecību sociālā dialoga stiprināšanas jautājumos, kā arī veicinātu sociālo partneru lomas un pārstāvniecības stiprināšanu kopumā;
- izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīzes veikšana – pasākuma mērķa sasniegšanu un sociālā dialoga attīstību atbalstošu izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīžu veikšana par kapacitātes stiprināšanas, sociālā dialoga veicināšanas un koplīgumu jautājumiem, t.sk. attiecībā uz normatīvā regulējuma izstrādi un pilnveidi, kas veicina koplīgumu slēgšanu. Izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīzes ietvaros visi dati, kur vien tas ir iespējams, tiks sniegti dalījumā pēc dzimuma, vecuma, invaliditātes veida, trešo valstu valstspiederīgais, personas ar ārvalstu izcelsmi – ārzemnieks, repatriants, bēglis, persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vai patvēruma meklētājs,  piederības minoritātei  rases un etniskās izcelsmes, bezpajumtnieki u.c.;
- atbalsts dažādu sadarbības mehānismu izveidei un uzturēšanai – sadarbības veicināšana dažādos formātos (darba grupās, konsultācijās, vietējos un starptautiskos forumos u. c.) starp darba devējiem, nodarbinātajiem, valsts pārvaldi un pašvaldībām sociālā dialoga jautājumos;
- atbalsts darba devēju un nodarbināto organizāciju koplīgumu slēgšanu veicinoša normatīvā regulējuma izstrādei un pilnveidei – mērķa sasniegšanu atbalstošu izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīžu veikšana, ekspertu, speciālistu piesaiste;
- sadarbības platformu izveide un digitālo risinājumu ieviešana – sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas pilnveide un tādu elektroniskas informācijas apmaiņas rīku izveide un uzturēšana, kas paredz informācijas apmaiņu ar dalīborganizācijām viedokļu un atzinumu sagatavošanai, datu uzkrāšanai un pārvaldībai;
- informācijas un publicitātes pasākumi – tai skaitā gan komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, gan tādi pasākumi (drukāto un/vai audiovizuālo materiālu izgatavošana un izplatīšana, reklāmas vai reprezentatīvo materiālu izgatavošana, informatīvo kampaņu organizēšana, komunikācija medijos, domnīcu un konferenču organizēšana u.c.), kas veicina sociālajā dialogā pārstāvēto pušu (valsts pārvaldes, pašvaldību, nozaru asociāciju, arodbiedrību organizāciju) un nozarēs nodarbināto informētību par sociālo partneru darbu un sociālo dialogu un koplīgumu jautājumiem;
- projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana – projekta vadības un īstenošanas personāla darbības izmaksas (izņemot virsstundas).

Pasākumam plānotas tiešās attiecināmās izmaksas, netiešās attiecināmās izmaksas un neparedzētie izdevumi.

Tiešās attiecināmās izmaksas tiek plānotas atbilstoši noteiktajām atbalstāmajām darbībām – tās ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma.
Noteikumu projektā noteikts, ka ir attiecināmas pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai, piemēram, izmaksas konsultantu un ekspertu piesaistei, izvērtējumu veikšanai, mācību programmu izstrādei, semināru, pieredzes apmaiņas un citu kapacitāti stiprinošu pasākumu organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā ar to saistīto materiālu nodrošināšanai, telpu nomai, kafijas pauzēm u. c., sadarbības mehānismu, līdzdalības platformu un digitālo risinājumu izveidei un uzturēšanai u. c. Attiecināmas ir arī papildu informatīvo un izglītojošo pasākumu (semināru, diskusiju, kursu) īstenošanas izmaksas, piemēram, drukāto un/vai audiovizuālo materiālu, reklāmas vai reprezentatīvo materiālu izgatavošanai un izplatīšanai, informatīvo kampaņu organizēšanai, kas veicina sociālajā dialogā pārstāvēto pušu un nozarēs nodarbināto informētību par sociālo partneru darbu un sociālo dialogu un koplīgumu jautājumiem. Tāpat ir attiecināmas jaunradītu darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas līdz 3000 euro vienai darba vietai projekta vadības un projekta īstenošanas personālam projekta īstenošanas laikā. Izmaksas ir attiecināmas, ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja minētais personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja minētais personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, tad šīs izmaksas ir attiecināmas, ņemot vērā darbinieka slodzes proporciju darbam projektā. Ja minētais personāls ir nodarbināts daļlaiku, tad šīs izmaksas ir attiecināmas, ņemot vērā gan darbinieka slodzes proporciju darbam projektā, gan darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu. Projekta ietvaros ir attiecināmas arī ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadītājam un īstenošanas personālam, gan uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan ārpus tās, un iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, kā arī mācību maksa atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Iekšzemes komandējumu izmaksas tiek segtas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai".

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiks izstrādāta projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu metodika, kuru apstiprinās atbildīgā iestāde pēc vadošās iestādes saskaņojuma. Metodika tiks izstrādāta līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un piemērota ar atbildīgās iestādes metodikas apstiprināšanas brīdi. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu ietvaros attiecināma arī redzes korekcijas līdzekļu kompensācija un veselības apdrošināšana, ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēja iestādē. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā, ja nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai uz laiku, kad projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā.
Noteikumu projekta 14.1. apakšpunktā norādītais projekta vadības un īstenošanas personāls projekta ietvaros nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (piemēram, projekta vadītājs, programmu koordinators, grāmatvedis, iepirkumu speciālists), savukārt noteikumu projekta 14.2.2. apakšpunktā minētie speciālisti būs pakalpojumu sniedzēji/izpildītāji – projektā plānoto darbību  īstenotāji, kas tiks piesaistīti, ievērojot noteikumu projekta 22.4. punktā noteikto kārtību - saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Arī mācību pasākumu (dažāda veida mācības un e-kursu izstrāde) organizēšanai nepieciešamās izmaksas tiks plānotas, piemērojot vienkāršoto izmaksu metodiku, kuru apstiprinās atbildīgā iestāde pēc vadošās iestādes saskaņojuma. Metodika tiks izstrādāta līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai, pamatojoties uz līdzšinējo Valsts kancelejas pieredzi mācību organizēšanā ES fondu vadībā iesaistīto institūciju nodarbinātajiem, kā arī atbildīgās iestādes pieredzi ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, uzraugot vairākus administratīvās kapacitātes stiprināšanas jomas projektus. Balstoties uz iepriekš minēto, Valsts kanceleja ir veikusi mācību pasākumu izmaksu aprēķinus gan izstrādājot Atveseļošanas fonda investīciju ieviešanas regulējumu, gan plānojot Administratīvās kapacitātes ceļa kartes 2021-2027 ietvaru. Tas pats aprēķins, kas Administratīvās kapacitātes ceļa kartes izstrādes procesā tika saskaņots ar Eiropas Komisiju, tiks izmantots arī šajā vienkāršoto izmaksu metodikā. 
Attiecībā uz citu atbalstāmo darbību ietvaros īstenojamo pasākumu (ekspertu, konsultantu piesaiste, izvērtējumu, pētījumu un ekspertīžu veikšana, sadarbības mehānismu un līdzdalības platformu izveide u.c.) ieviešanu nav iespējams piemērot vienkāršoto izmaksu principu, jo iespējamais tēmu un ekspertīzes apjoms un saturs var būt ļoti plašs un tāpēc izmaksu ziņā ievērojami atšķirīgs. Turklāt 4.3.4.4. pasākuma kopējais finansējuma apjoms ir salīdzinoši neliels, kā rezultātā arī katras atbalstāmās darbības ietvaros prognozējamais pasākumu skaits būs ierobežots. Līdz ar to resursu ieguldījums vēl citu vienkāršoto izmaksu veidu plānošanā būtu nesamērīgs.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksām. Tās nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u. c. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās var ietilpt:
- kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde;
- telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas;
- telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
- IT uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);
- citas izmaksas atbilstoši 4.3.4.4. pasākuma specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.

4.3.4.4. pasākuma projektos ir plānotas arī neparedzētās izmaksas, kas nepārsniedz divus procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētās izmaksas ir izmaksas par papildu darbu vai pakalpojumu veikšanu, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgto līgumu izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus apstākļus novērstu. Par neparedzamiem apstākļiem uzskatāmi dabas apstākļi, piemēram, sals vai sniegputenis, kuru dēļ, piemēram, ir kavēta vai atcelta aviosatiksme un tādēļ tiek atcelta vai pārcelta projekta darbība, trešo personu radītie apstākļi, piemēram, izmaiņas normatīvajos aktos un tehniski iemesli, piemēram, specifiski konstatējumi attiecībā uz mērķa grupas vajadzību nodrošināšanu.
Pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu izlieto, ievērojot kārtību valsts budžeta līdzekļu plānošanai ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Sinerģija un demarkācija

Zemāk minēto pasākumu normatīvais regulējums uz anotācijas sagatavošanas brīdi ir izstrādes/saskaņošanas stadijā, taču LBAS un LDDK ir plānoti kā indikatīvie sadarbības partneri šādos projektos:

- ESF+ 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākumā "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai". Atbildīgā iestāde – Izglītības un zinātnes ministrija, finansējuma saņēmējs – Valsts izglītības satura centrs (ierobežota projektu iesniegumu atlase). Tiks nodrošināta demarkācija ar šo pasākumu – noteikumu projektā plānotās 4.3.4.4. pasākuma darbības nepārklāsies ar 4.2.2.9. pasākumu, ņemot vērā atšķirīgo saturisko tvērumu – tajā plānots atbalsts profesionālās izglītības mācību satura pilnveides pasākumiem, digitalizācijas procesu ieviešana, elastīga izglītības piedāvājuma radīšana un tā koordinēta nodrošināšana pieaugušajiem, profesionālās izglītības kompetences centru metodisko jomu stiprināšana, profesionālās izglītības iestāžu un koledžu sadarbības ar nozarēm un uzņēmumiem stiprināšana, tostarp darba vidē balstītu mācību īstenošana;

- ESF+ 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.5. pasākumā "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana". Atbildīgā iestāde – Labklājības ministrija, finansējuma saņēmējs – Nodarbinātības valsts aģentūra (ierobežota projektu iesniegumu atlase). Tiks nodrošināta demarkācija ar šo pasākumu – noteikumu projektā plānotās 4.3.4.4. pasākuma darbības nepārklāsies ar 4.3.3.5. pasākumu, ņemot vērā atšķirīgo saturisko tvērumu – tajā plānots atbalsts drošai darba videi un darba vietām (cilvēkresursu, darba vides un darba vietu izvērtējums un darbspēju saglabāšanas pārvaldības plāna izstrāde uzņēmumiem, īpaši pievēršot uzmanību muskuļu-skeleta slimību profilaksei, atbalsts cilvēkresursu izvērtējuma un darbspēju saglabāšanas pārvaldības plāna ieteikumu/rekomendāciju ieviešanai (darba vietu pielāgojumi, darba vietu aprīkojums, telpu/atpūtas telpu aprīkošana, kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi, saskaņā ar cilvēkresursu izvērtējumu un darbspēju saglabāšanas pārvaldības plāniem (saskaņā ergoterapeita, arodslimību ārsta, darba aizsardzības speciālista, efektologa atzinumiem), veselības uzlabošanas, profilakses un rehabilitācijas pasākumi saskaņā ar cilvēkresursu izvērtējumu un darbspēju saglabāšanas pārvaldības plāniem, nodarbināto mācības (teorētiskas un praktiskas) saskaņā ar cilvēkresursu izvērtējumu un darbspēju saglabāšanas pārvaldības plāniem (piemēram, stresa vadība, darba vietas ergonomika muskuļu-skeleta slimību samazināšanai, veselīgs uzturs/miegs/fiziskās aktivitātes darbspēju saglabāšanai un produktīvākam darbam, vingrošanas nodarbības uzņēmumā un paraugdemonstrējumi, mācības par pareizu ergonomikas principu piemērošanu atkarībā no uzņēmuma specifikas), saņemtā atbalsta ieviešanas izvērtēšana, kā arī darba devēju, nodarbināto, sabiedrības izpratnes veidošana ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai (informatīvas un izglītojošas aktivitātes darba devējiem, nodarbinātajiem, potenciālajiem nodarbinātajiem; sabiedrības izglītošanas, izpratnes veicināšanas un informēšanas aktivitātes).