23-TA-1030: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Par atkrastes vēja parku Latvijas teritoriālajā jūrā un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu " ir izstrādāts, lai veiksmīgi īstenotu ELWIND projekta un Ceturtā starpsavienojuma būves, nosakot šiem objektiem nacionālo interešu objekta statusu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likuma mērķis ir veicināt ELWIND projekta ieviešanu un radīt tiesiskus priekšnosacījumus Ceturtā starpsavienojuma izveidei un darbībai, īstenojot ELWIND projektu un Ceturto starpsavienojumu kā savstarpēji saistītu hibrīdprojektu, tādējādi vairojot Latvijas enerģētisko neatkarību, drošību, ilgtspēju un elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. Tādējādi tiks palielināta Latvijai pieejamā elektroenerģijas pārvades tīkla starpvalstu savienojumu jauda un veicināta konkurētspējīgāka elektroenerģijas cena.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisijas 2023.gada 24.oktobra Eiropas vēja enerģijas rīcības plānā [1] norādīts, ka gan sauszemes vēja, gan atkrastes vēja enerģija ir Eiropas elektrības sistēmas centrālais pīlārs. Eiropas Savienības mērķis ir sasniegt vismaz 42,5% atjaunojamo energoresursu līdz 2030. gadam. Lai to izdarītu Eiropas Savienības mērogā, ir nepieciešams, lai uzstādītā vēja enerģijas jauda pieaugtu no 204 GW 2022. gadā līdz vairāk nekā 500 GW 2030. gadā.
2022. gada 30. augustā astoņas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, parakstīja Marienburgas deklarāciju[2], apņemoties līdz 2030. gadam septiņas reizes kāpināt atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudu – līdz 20 GW (19,6 GW). Deklarācijā ir uzsvērts ievērojamais atkrastes vēja enerģijas potenciāls, kurš Baltijas jūrā sasniedz līdz pat 93 GW jaudu. Plānots arī izpētīt kopīgu pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektu iespējas un identificēt nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus, lai integrētu atjaunojamo enerģiju kopējā tīklā. Tas nodrošinātu piegādes drošību un enerģiju par pieņemamu cenu mājsaimniecībās un uzņēmumos, ievērojot dalībvalstu enerģētikas politikas prioritātes un izvēlētās enerģijas kombinācijas.
Ņemot vērā, ka Latvijai ir 15 GW atkrastes vēja enerģijas potenciāls, kas ir 16% no Baltijas jūras kopējā atkrastes vēja enerģijas potenciāla, tad Latvijai ir jāizmanto šis resurss, lai veicinātu energoneatkarību, drošību un ekonomikas attīstību.
Atjaunīgās enerģijas jomā aktualizētā Nacionālais enerģētikas un klimata plāna[3] (turpmāk – NEKP) ietvaros Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt vismaz 54% enerģijas, kas iegūta no atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER), īpatsvaru kopējā enerģijas gala patēriņā. Šī mērķa sasniegšanai NEKP ir iekļauts politikas pasākums Nr. 3.1.3.1 īstenot Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND projektu. Būtiski, ka šāda projekta īstenošana dos ieguldījumu ne vien kopējā AER mērķa sasniegšanā, bet arī citu saistīto enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanā, tai skaitā energoefektivitātes, enerģētiskās drošības un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanas jomās, kā arī veicinās investīcijas, jaunu produktu attīstību un darba vietu radīšanu.
2020.gada 18.septembrī Latvijas Republikas ekonomikas ministrs J.Vitenbergs un Igaunijas Republikas ekonomikas un komunikāciju ministrs T.Āss parakstīja Saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parku kopprojektu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – Memorands). Memoranda ietvarā Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (turpmāk – LIAA), Igaunijas Vides investīciju centru, Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru akciju sabiedrību “Augstsprieguma tīkls” un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru akciju sabiedrību “Elering” 2020. gadā uzsāka darbu pie Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND (turpmāk – ELWIND projekts).
Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra sēdes protokollēmumā Nr.46 Ministru kabinets noteica, ka LIAA ir pienākums sagatavot ELWIND projektu izsolei. Tādēļ likumprojekta izstrādes un pieņemšanas laikā ar Ministru kabineta noteikto kompetento institūciju saprotama LIAA. Tomēr, ievērojot vairākas valsts pārvaldes modernizācijas un reorganizācijas iniciatīvas, kuras tiek apspriestas likumprojekta izstrādes laikā, ir pieļaujama zināma varbūtība, ka laika gaitā ir nepieciešams noteikt citu valsts pārvaldes iestādi, kas varētu būt atbildīga par ELWIND projekta sagatavošanu izsolei. Lai izvairītos no nepieciešamības izdarīt grozījumus likumā, likumprojektā lietota norāde uz kompetento institūciju. Šajā jautājuma izmantota līdzīga pieeja, kā tas ir lietots dažos citos likumos, piemēram, Latvijas Republikas valsts robežas likuma 1.panta 11.apakšpunktā un citos šī likuma pantos, kur kompetentās iestādes nav konkrēti uzskaitītas, bet norādītas caur atsauci uz citiem aktiem. Turklāt likumprojekta 7.panta pirmās daļas otrajā teikumā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam pēc nepieciešamības noteikt citu valsts pārvaldes iestādi šo funkciju, uzdevumu un pienākumu izpildei.
2023.gada 22.februārī noslēgts sadarbības līgums Nr.6-13/940 starp LIAA, kas atbildīga no Latvijas puses, un Igaunijas Vides investīciju centru, kas atbildīgs no Igaunijas puses, par ELWIND projekta priekšizpētes veikšanu.
2021.gada 16.decembrī tika saņemts priekšizpētes pētījums, ko izstrādāja Pondera Consult un Henkrikson&Ko par optimālāko teritoriju izvēli ELWIND projektam. Iepirkumu organizēja Igaunijas Vides investīciju centrs, kas ir atbildīgs par ELWIND projekta attīstību un virzību Igaunijas pusē. Pētījumā tika apskatītas un salīdzinātas divas Latvijas (Latvia 1 Rīgas līcī, kas ir E5 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā, un Latvia 2 Kurzemes rietumu piekrastē, kas ir E4 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā) un divas Igaunijas (Estonia 2 Rīgas līcī un Estonia 1 10 km uz dienvidrietumiem no Sārema salas) atkrastes vēja parka izpētes teritorijas, kas ir tuvākās, lai izveidotu elektroenerģijas starpsavienojumu starp abiem vēja parkiem, kas vienlaicīgi būs arī Ceturtais elektroenerģijas starpsavienojums starp Latviju un Igauniju.
Rezultātā ELWIND projektam tika identificētas Igaunijas un Latvijas puses piemērotākās atkrastes vēja parku izpētes teritorijas, kas ir Estonia 1 (10 km uz dienvidrietumiem no Sārema salas) un Latvia 2 (E4 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā 200 km2 lielumā. Latvia 2 teritorija (E4 laukums), visticamāk, ir vispiemērotākā, jo:
• zema apledojuma izveidošanās iespējamība (salīdzinoši līcī biežāk ir novērojama ledus kārtas veidošanās, kā arī lielāka iespējamība, jo ūdens ir stāvošāks un ieplūst daudzas upes);
• gultne - smiltis ar rupji graudainiem nogulumiem (līcī pārsvarā ir mālains, kā arī tā saucamā “zupa”, kas rada lielus riskus pamatu uzstādīšanai, kā arī var sadārdzināt kopējās izmaksas);
• salīdzinoši labas turbīnu pamatnes iespējas (turbīnu pamatnes iespējas ir atkarīgas no grunts sastāva, E4 pārsvarā ir smilts un dziļums līdz 50 m, kas atbilst monopāļu prasībām un šobrīd ir populārākais un izdevīgākais risinājums);
• maza ietekme uz roņiem (ietekmi uz roņiem, protams, nevar vispār izslēgt, tomēr, vadoties pēc izplatības kartēm, tie visbiežāk koncentrējas līcī);
• stabili un labi vēja apstākļi (atklātā jūrā ir daudz stiprāka un nepārtrauktāka vēja plūsma, toties līcī šie rādītāji ir mazāki).
Pēc Igaunijas puses iniciatīvas tika pasūtīta Pondera Consult un Henkrikson&Ko veiktā pētījuma rezultātu neatkarīga pārbaude, kuru nodrošināja Nīderlandes kompānija “Blix Consultancy”, kas ir specializējusies atkrastes, sauszemes vēja un saules enerģijas projektos ar birojiem Nīderlandē, Taivānā un Dienvidkorejā.
Pārbaudot pētījuma rezultātus, 2022.gada 18.janvārī “Blix Consultancy” secināja, ka vairāki kritēriji Pondera Consult un Henkrikson&Ko pētījumā varēja būt rūpīgāk izvērtēti, taču kopējais rezultāts nemainītu esošo teritoriju izvēli. Mainot vērtējumu skalu no 10 punktu sistēmas uz 5 punktu sistēmu un precīzāk piešķirot punktus, tikai vēl vairāk izkristalizētos, ka divas piemērotākās teritorijas ir Estonia 1 un Latvia 2 (E4 teritorija). Kā izklāstīts turpmāk sadaļā “Problēmas un risinājumi“, LIAA ir uzsākusi ietekmes uz vidi novērtējumu šajā teritorijā.
Pēc teritoriju izvēles, atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra sēdes informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību" plānotajam iespējamajam risinājumam – Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta pārvaldības modeļa īstenošanai piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Connecting Europe Facility (turpmāk – CEF) finansējumu, 2023.gada 22.februārī LIAA kopā ar Igaunijas Vides investīciju centru kā projekta partneri iesniedza pieteikumu Nr. 101128479 – 05-EELV-S-M-22-ELWIND CEF projektam, lai saņemtu finansējumu ELWIND projekta iepriekš minēto divu piemērotāko atkrastes vēja parku laukumu un infrastruktūras izpētei. 2023.gada 10.jūlijā LIAA un Igaunijas Vides investīciju centrs saņēma pozitīvu lēmumu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA par pieprasītā atbalsta piešķiršanu 18 755 000 euro apmērā ar atbalsta intensitāti 50% ELWIND projekta pētījumiem. Atbilstoši CEF projekta budžetam 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts ir plānots Igaunijas Vides investīciju centram. 2023.gada 18.augustā LIAA un Igaunijas Vides investīciju centrs noslēdza līgumu (turpmāk – CEF līgums) ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru CINEA par projekta Nr. 101128479 – 05-EELV-S-M-22-ELWIND īstenošanu. CEF līgumā LIAA ir projekta koordinators, attiecīgi, CINEA visu atbalstu 18 755 000 euro ieskaita LIAA, kas tālāk Igaunijas Vides investīciju centram pārskaita tā daļu 9 387 500 euro.
Ņemot vērā CEF projekta pieejamo līdzfinansējumu un ar 2022.gada 13.septembra sēdes protokollēmumu Nr.46 LIAA uzticēto uzdevumu, LIAA ir uzsākusi ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN) ELWIND projekta Latvijas puses teritorijai atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja 2023.gada 17.maija lēmumam Nr. 5-02-1/4/2023 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu. Pirms sākotnējās sabiedriskās apspriešanas 2023.gada 2.augustā tika noorganizēts informatīvais pasākums Pāvilostā un 3.augustā tika noorganizēts informatīvais pasākums Jūrkalnē. Tāpat 2023.gada 6.augustā tika veikta sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme IVN procesa ietvaros.
Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 15.pantā un Ministru kabineta 2015.gada 13.janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” III daļā noteiktajām prasībām tika organizēta sākotnējā sabiedriskā apspriešana laika posmā no 2023.gada 11.jūlija līdz 11.augustam. Ņemot vērā sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā iegūto informāciju, Vides pārraudzības valsts birojs 2023.gada 8.septembrī izsniedza programmu Nr. 5-03/6/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka “ELWIND” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai ar uzdevumiem, kas ir jāizpēta IVN laikā. ELWIND projekta saistītā infrastruktūras izvietošanai tiks meklēts labākais risinājums, pēc iespējas izvietojot publiskas personas zemēs, taču nav izslēgta iespēja infrastruktūru izvietot privātpersonas zemēs, to saskaņojot atbilstoši Latvijas Republikā esošā regulējuma prasībām.
Šobrīd LIAA kopā ar Igaunijas Vides investīciju centru strādā pie pētījumu iepirkumu tehnisko specifikāciju izstrādes, lai 2024.gadā varētu izsludināt gan ietekmes uz vidi pētījumus, gan tehniskos atkrastes vēja parka laukuma pētījumus. Attiecīgi, 2024.gadā tiktu noslēgti līgumi ar pirmo pētījumu veicējiem un uzsākta to izpilde. Kopumā ir jāveic vairāk kā 20 dažādi pētījumi, kurus plānots pabeigt 2027.gadā. Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, 2027.gadā tiks sagatavots IVN ziņojums.
Paralēli pētījumu gaitai, 2025.gadā jāsāk darbs pie ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsoles noteikumu gatavošanas, lai līdz 2026.gada beigām izsoles noteikumi tiktu pabeigti un iesniegti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Izsoli paredzēts organizēt, to plaši publicējot, lai piesaistītu pēc iespējas lielāku interesentu loku, kā arī iekļaujot tajā atklātus, pārredzamus un konkurenci nepamatoti neierobežojošus noteikumus nolūkā valstij saņemt iespējami augstāko izsoles cenu par izsoles laukuma E4 nodošanu izsolē uzvarējušā uzņēmēja lietošanā. Izsoles rezultātā iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti valsts budžetā. Likumprojekta izstrādes gaitā nav paredzēts, ka atkrastes vēja parka izbūvē tiktu pilnībā vai daļēji izmantoti publiskie līdzekļi, kā arī izbūvētais atkrastes vēja parks nekļūs par valsts īpašumu, bet būs vēja parka attīstītāja īpašums, tādēļ attīstītāja izvēlei nav plānots izmantot publiskā iepirkuma vai publiskās - privātās partnerības risinājumu. Izsoles dokumentācijas izstrādei un atbalsta sniegšanai izsoles laikā LIAA būtu ieteicami piesaistīt ārpakalpojuma sniedzēju. Šāda pieeja sniegtu lielāku, konsekventāku un visaptverošāku atbalstu LIAA izsoles plānošanā, organizēšanā un īstenošanā līdz pat izsoles līguma noslēgšanai.
Pēc IVN procedūras pabeigšanas un tehnisko pētījumu rezultātu saņemšanas par atkrastes vēja parka faktiskajiem grunts, vēja, straumju un citiem apstākļiem, kā arī pēc inženierpētījumu pabeigšanas par nepieciešamo atkrastes vēja parka elektroenerģijas pieslēguma un starpsavienojuma infrastruktūras izbūvi, 2027.gadā tiks rīkota ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsole. Tikai pēc IVN pabeigšanas būs iespējams identificēt projekta ietekmi uz vidi un attiecīgi kompensējošos pasākumus, ja negatīva ietekme tiks konstatēta IVN ietvaros, lai varētu izbūvēt ELWIND projektu un/vai Ceturto starpsavienojumu. Tādēļ arī ziņas par šiem jautājumiem būs iespējams detalizēti analizēt IVN ietvaros un izlemt, sagatavojot atsevišķu informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Izsolē uzvarējušais uzņēmējs varēs noslēgt līgumu par vēja parka teritorijas izmantošanu, elektroenerģijas ražošanu un sākt atkrastes vēja parka būvniecību. Proti, izsolē uzvarējušais uzņēmējs iegūs tiesības lietot E-4 laukumu vēja elektrostacijas izbūvei, darbībai un demontāžai izsoles līgumā noteiktā termiņa ietvaros. Uzsveram, ka izsolē uzvarējušā uzņēmēja izbūvētā vēja elektrostacija pēc tās izbūves nekļūs par valsts īpašumu. Projekta realizāciju plānots noslēgt pēc 2030. gada, jo tas atkarīgs no vairākiem faktoriem kā, piemēram, no piegādes ķēdēm, t. i., esošajiem resursiem un to pieejamības. Tā kā visas Eiropas Savienības valstis ir noteikušas 2030. gadu kā pirmo atskaites punktu savu nacionālo klimata mērķu sasniegšanai, jāņem vērā, ka šīs desmitgades beigās var trūkt vai nebūt pieejami specifiski resursi un uzņēmumu ražošanas jaudas, kas nepieciešamas atkrastes vēja parku izveidei.
ELWIND projekta laika grafiks attēlots anotācijas pielikuma 1. attēlā.
Projekta ieviešanā un īstenošanā tiks ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, paredzot, ka tiks izstrādāti atklāti, pārredzami un skaidri izsoles noteikumi. Ņemot vērā, ka darbs pie izsoles noteikumu sagatavošanas sāksies 2025.gadā, tad šobrīd nevar definēt izsoles tvērumu un aprakstīt komercdarbības atbalsta regulējumu uz visām izsolē iesaistītajām pusēm. Ministru kabineta noteiktā kompetentā institūcija, izstrādājot izsoles noteikumus, konsultēsies ar Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Konkurences padomi un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kā arī ar citām valsts pārvaldes iestādēm, kuru kompetencē ietilptu ar izsoles dokumentācijas izstrādi vai īstenošanu saistīti jautājumi.
Publisko līdzekļu piesaistīšana Ceturtā elektroenerģijas strarpsavienojuma izveidošanai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 13.panta trešajai daļai AS “Augstsprieguma tīkls” kā pārvades operators ir “atbildīgs par elektroapgādes drošumu, elektroenerģijas ražošanas un starpvalstu savienojumu jaudu rezervēšanu un enerģijas plūsmu vadību, ņemot vērā elektroenerģijas apmaiņu ar citām savienotām pārvades sistēmām, nodrošinot pienācīgu pārvades tīkla jaudu un stabilu sistēmas darbību” un pie pārvades sistēmas attīstīšanas “ir atbildīgs par jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā”. Līdz ar to tikai AS “Augstsprieguma tīkls” var izveidot Ceturto elektroenerģijas starpsavienojumu ar Igauniju. Tā kā AS “Augstsprieguma tīkls” Ceturto elektroenerģijas starpsavienojuma izveidi veiks likumīgā monopola ietvaros, publisko resursu piešķiršana AS “Augstspriegums tīkls” minētā projekta īstenošanai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
[1] European Wind Power Action Plan https://energy.ec.europa.eu/system/files/2023-10/COM_2023_669_1_EN_ACT_part1_v8.pdf
[2] https://www.regeringen.dk/aktuelt/tidligere-publikationer/the-marienborg-declaration/
[3] https://likumi.lv/ta/id/353615-aktualizetais-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam
2022. gada 30. augustā astoņas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, parakstīja Marienburgas deklarāciju[2], apņemoties līdz 2030. gadam septiņas reizes kāpināt atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudu – līdz 20 GW (19,6 GW). Deklarācijā ir uzsvērts ievērojamais atkrastes vēja enerģijas potenciāls, kurš Baltijas jūrā sasniedz līdz pat 93 GW jaudu. Plānots arī izpētīt kopīgu pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektu iespējas un identificēt nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus, lai integrētu atjaunojamo enerģiju kopējā tīklā. Tas nodrošinātu piegādes drošību un enerģiju par pieņemamu cenu mājsaimniecībās un uzņēmumos, ievērojot dalībvalstu enerģētikas politikas prioritātes un izvēlētās enerģijas kombinācijas.
Ņemot vērā, ka Latvijai ir 15 GW atkrastes vēja enerģijas potenciāls, kas ir 16% no Baltijas jūras kopējā atkrastes vēja enerģijas potenciāla, tad Latvijai ir jāizmanto šis resurss, lai veicinātu energoneatkarību, drošību un ekonomikas attīstību.
Atjaunīgās enerģijas jomā aktualizētā Nacionālais enerģētikas un klimata plāna[3] (turpmāk – NEKP) ietvaros Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt vismaz 54% enerģijas, kas iegūta no atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER), īpatsvaru kopējā enerģijas gala patēriņā. Šī mērķa sasniegšanai NEKP ir iekļauts politikas pasākums Nr. 3.1.3.1 īstenot Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND projektu. Būtiski, ka šāda projekta īstenošana dos ieguldījumu ne vien kopējā AER mērķa sasniegšanā, bet arī citu saistīto enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanā, tai skaitā energoefektivitātes, enerģētiskās drošības un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanas jomās, kā arī veicinās investīcijas, jaunu produktu attīstību un darba vietu radīšanu.
2020.gada 18.septembrī Latvijas Republikas ekonomikas ministrs J.Vitenbergs un Igaunijas Republikas ekonomikas un komunikāciju ministrs T.Āss parakstīja Saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parku kopprojektu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – Memorands). Memoranda ietvarā Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (turpmāk – LIAA), Igaunijas Vides investīciju centru, Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru akciju sabiedrību “Augstsprieguma tīkls” un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru akciju sabiedrību “Elering” 2020. gadā uzsāka darbu pie Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND (turpmāk – ELWIND projekts).
Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra sēdes protokollēmumā Nr.46 Ministru kabinets noteica, ka LIAA ir pienākums sagatavot ELWIND projektu izsolei. Tādēļ likumprojekta izstrādes un pieņemšanas laikā ar Ministru kabineta noteikto kompetento institūciju saprotama LIAA. Tomēr, ievērojot vairākas valsts pārvaldes modernizācijas un reorganizācijas iniciatīvas, kuras tiek apspriestas likumprojekta izstrādes laikā, ir pieļaujama zināma varbūtība, ka laika gaitā ir nepieciešams noteikt citu valsts pārvaldes iestādi, kas varētu būt atbildīga par ELWIND projekta sagatavošanu izsolei. Lai izvairītos no nepieciešamības izdarīt grozījumus likumā, likumprojektā lietota norāde uz kompetento institūciju. Šajā jautājuma izmantota līdzīga pieeja, kā tas ir lietots dažos citos likumos, piemēram, Latvijas Republikas valsts robežas likuma 1.panta 11.apakšpunktā un citos šī likuma pantos, kur kompetentās iestādes nav konkrēti uzskaitītas, bet norādītas caur atsauci uz citiem aktiem. Turklāt likumprojekta 7.panta pirmās daļas otrajā teikumā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam pēc nepieciešamības noteikt citu valsts pārvaldes iestādi šo funkciju, uzdevumu un pienākumu izpildei.
2023.gada 22.februārī noslēgts sadarbības līgums Nr.6-13/940 starp LIAA, kas atbildīga no Latvijas puses, un Igaunijas Vides investīciju centru, kas atbildīgs no Igaunijas puses, par ELWIND projekta priekšizpētes veikšanu.
2021.gada 16.decembrī tika saņemts priekšizpētes pētījums, ko izstrādāja Pondera Consult un Henkrikson&Ko par optimālāko teritoriju izvēli ELWIND projektam. Iepirkumu organizēja Igaunijas Vides investīciju centrs, kas ir atbildīgs par ELWIND projekta attīstību un virzību Igaunijas pusē. Pētījumā tika apskatītas un salīdzinātas divas Latvijas (Latvia 1 Rīgas līcī, kas ir E5 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā, un Latvia 2 Kurzemes rietumu piekrastē, kas ir E4 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā) un divas Igaunijas (Estonia 2 Rīgas līcī un Estonia 1 10 km uz dienvidrietumiem no Sārema salas) atkrastes vēja parka izpētes teritorijas, kas ir tuvākās, lai izveidotu elektroenerģijas starpsavienojumu starp abiem vēja parkiem, kas vienlaicīgi būs arī Ceturtais elektroenerģijas starpsavienojums starp Latviju un Igauniju.
Rezultātā ELWIND projektam tika identificētas Igaunijas un Latvijas puses piemērotākās atkrastes vēja parku izpētes teritorijas, kas ir Estonia 1 (10 km uz dienvidrietumiem no Sārema salas) un Latvia 2 (E4 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā 200 km2 lielumā. Latvia 2 teritorija (E4 laukums), visticamāk, ir vispiemērotākā, jo:
• zema apledojuma izveidošanās iespējamība (salīdzinoši līcī biežāk ir novērojama ledus kārtas veidošanās, kā arī lielāka iespējamība, jo ūdens ir stāvošāks un ieplūst daudzas upes);
• gultne - smiltis ar rupji graudainiem nogulumiem (līcī pārsvarā ir mālains, kā arī tā saucamā “zupa”, kas rada lielus riskus pamatu uzstādīšanai, kā arī var sadārdzināt kopējās izmaksas);
• salīdzinoši labas turbīnu pamatnes iespējas (turbīnu pamatnes iespējas ir atkarīgas no grunts sastāva, E4 pārsvarā ir smilts un dziļums līdz 50 m, kas atbilst monopāļu prasībām un šobrīd ir populārākais un izdevīgākais risinājums);
• maza ietekme uz roņiem (ietekmi uz roņiem, protams, nevar vispār izslēgt, tomēr, vadoties pēc izplatības kartēm, tie visbiežāk koncentrējas līcī);
• stabili un labi vēja apstākļi (atklātā jūrā ir daudz stiprāka un nepārtrauktāka vēja plūsma, toties līcī šie rādītāji ir mazāki).
Pēc Igaunijas puses iniciatīvas tika pasūtīta Pondera Consult un Henkrikson&Ko veiktā pētījuma rezultātu neatkarīga pārbaude, kuru nodrošināja Nīderlandes kompānija “Blix Consultancy”, kas ir specializējusies atkrastes, sauszemes vēja un saules enerģijas projektos ar birojiem Nīderlandē, Taivānā un Dienvidkorejā.
Pārbaudot pētījuma rezultātus, 2022.gada 18.janvārī “Blix Consultancy” secināja, ka vairāki kritēriji Pondera Consult un Henkrikson&Ko pētījumā varēja būt rūpīgāk izvērtēti, taču kopējais rezultāts nemainītu esošo teritoriju izvēli. Mainot vērtējumu skalu no 10 punktu sistēmas uz 5 punktu sistēmu un precīzāk piešķirot punktus, tikai vēl vairāk izkristalizētos, ka divas piemērotākās teritorijas ir Estonia 1 un Latvia 2 (E4 teritorija). Kā izklāstīts turpmāk sadaļā “Problēmas un risinājumi“, LIAA ir uzsākusi ietekmes uz vidi novērtējumu šajā teritorijā.
Pēc teritoriju izvēles, atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra sēdes informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību" plānotajam iespējamajam risinājumam – Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta pārvaldības modeļa īstenošanai piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Connecting Europe Facility (turpmāk – CEF) finansējumu, 2023.gada 22.februārī LIAA kopā ar Igaunijas Vides investīciju centru kā projekta partneri iesniedza pieteikumu Nr. 101128479 – 05-EELV-S-M-22-ELWIND CEF projektam, lai saņemtu finansējumu ELWIND projekta iepriekš minēto divu piemērotāko atkrastes vēja parku laukumu un infrastruktūras izpētei. 2023.gada 10.jūlijā LIAA un Igaunijas Vides investīciju centrs saņēma pozitīvu lēmumu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA par pieprasītā atbalsta piešķiršanu 18 755 000 euro apmērā ar atbalsta intensitāti 50% ELWIND projekta pētījumiem. Atbilstoši CEF projekta budžetam 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts ir plānots Igaunijas Vides investīciju centram. 2023.gada 18.augustā LIAA un Igaunijas Vides investīciju centrs noslēdza līgumu (turpmāk – CEF līgums) ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru CINEA par projekta Nr. 101128479 – 05-EELV-S-M-22-ELWIND īstenošanu. CEF līgumā LIAA ir projekta koordinators, attiecīgi, CINEA visu atbalstu 18 755 000 euro ieskaita LIAA, kas tālāk Igaunijas Vides investīciju centram pārskaita tā daļu 9 387 500 euro.
Ņemot vērā CEF projekta pieejamo līdzfinansējumu un ar 2022.gada 13.septembra sēdes protokollēmumu Nr.46 LIAA uzticēto uzdevumu, LIAA ir uzsākusi ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN) ELWIND projekta Latvijas puses teritorijai atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja 2023.gada 17.maija lēmumam Nr. 5-02-1/4/2023 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu. Pirms sākotnējās sabiedriskās apspriešanas 2023.gada 2.augustā tika noorganizēts informatīvais pasākums Pāvilostā un 3.augustā tika noorganizēts informatīvais pasākums Jūrkalnē. Tāpat 2023.gada 6.augustā tika veikta sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme IVN procesa ietvaros.
Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 15.pantā un Ministru kabineta 2015.gada 13.janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” III daļā noteiktajām prasībām tika organizēta sākotnējā sabiedriskā apspriešana laika posmā no 2023.gada 11.jūlija līdz 11.augustam. Ņemot vērā sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā iegūto informāciju, Vides pārraudzības valsts birojs 2023.gada 8.septembrī izsniedza programmu Nr. 5-03/6/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka “ELWIND” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai ar uzdevumiem, kas ir jāizpēta IVN laikā. ELWIND projekta saistītā infrastruktūras izvietošanai tiks meklēts labākais risinājums, pēc iespējas izvietojot publiskas personas zemēs, taču nav izslēgta iespēja infrastruktūru izvietot privātpersonas zemēs, to saskaņojot atbilstoši Latvijas Republikā esošā regulējuma prasībām.
Šobrīd LIAA kopā ar Igaunijas Vides investīciju centru strādā pie pētījumu iepirkumu tehnisko specifikāciju izstrādes, lai 2024.gadā varētu izsludināt gan ietekmes uz vidi pētījumus, gan tehniskos atkrastes vēja parka laukuma pētījumus. Attiecīgi, 2024.gadā tiktu noslēgti līgumi ar pirmo pētījumu veicējiem un uzsākta to izpilde. Kopumā ir jāveic vairāk kā 20 dažādi pētījumi, kurus plānots pabeigt 2027.gadā. Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, 2027.gadā tiks sagatavots IVN ziņojums.
Paralēli pētījumu gaitai, 2025.gadā jāsāk darbs pie ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsoles noteikumu gatavošanas, lai līdz 2026.gada beigām izsoles noteikumi tiktu pabeigti un iesniegti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Izsoli paredzēts organizēt, to plaši publicējot, lai piesaistītu pēc iespējas lielāku interesentu loku, kā arī iekļaujot tajā atklātus, pārredzamus un konkurenci nepamatoti neierobežojošus noteikumus nolūkā valstij saņemt iespējami augstāko izsoles cenu par izsoles laukuma E4 nodošanu izsolē uzvarējušā uzņēmēja lietošanā. Izsoles rezultātā iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti valsts budžetā. Likumprojekta izstrādes gaitā nav paredzēts, ka atkrastes vēja parka izbūvē tiktu pilnībā vai daļēji izmantoti publiskie līdzekļi, kā arī izbūvētais atkrastes vēja parks nekļūs par valsts īpašumu, bet būs vēja parka attīstītāja īpašums, tādēļ attīstītāja izvēlei nav plānots izmantot publiskā iepirkuma vai publiskās - privātās partnerības risinājumu. Izsoles dokumentācijas izstrādei un atbalsta sniegšanai izsoles laikā LIAA būtu ieteicami piesaistīt ārpakalpojuma sniedzēju. Šāda pieeja sniegtu lielāku, konsekventāku un visaptverošāku atbalstu LIAA izsoles plānošanā, organizēšanā un īstenošanā līdz pat izsoles līguma noslēgšanai.
Pēc IVN procedūras pabeigšanas un tehnisko pētījumu rezultātu saņemšanas par atkrastes vēja parka faktiskajiem grunts, vēja, straumju un citiem apstākļiem, kā arī pēc inženierpētījumu pabeigšanas par nepieciešamo atkrastes vēja parka elektroenerģijas pieslēguma un starpsavienojuma infrastruktūras izbūvi, 2027.gadā tiks rīkota ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsole. Tikai pēc IVN pabeigšanas būs iespējams identificēt projekta ietekmi uz vidi un attiecīgi kompensējošos pasākumus, ja negatīva ietekme tiks konstatēta IVN ietvaros, lai varētu izbūvēt ELWIND projektu un/vai Ceturto starpsavienojumu. Tādēļ arī ziņas par šiem jautājumiem būs iespējams detalizēti analizēt IVN ietvaros un izlemt, sagatavojot atsevišķu informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Izsolē uzvarējušais uzņēmējs varēs noslēgt līgumu par vēja parka teritorijas izmantošanu, elektroenerģijas ražošanu un sākt atkrastes vēja parka būvniecību. Proti, izsolē uzvarējušais uzņēmējs iegūs tiesības lietot E-4 laukumu vēja elektrostacijas izbūvei, darbībai un demontāžai izsoles līgumā noteiktā termiņa ietvaros. Uzsveram, ka izsolē uzvarējušā uzņēmēja izbūvētā vēja elektrostacija pēc tās izbūves nekļūs par valsts īpašumu. Projekta realizāciju plānots noslēgt pēc 2030. gada, jo tas atkarīgs no vairākiem faktoriem kā, piemēram, no piegādes ķēdēm, t. i., esošajiem resursiem un to pieejamības. Tā kā visas Eiropas Savienības valstis ir noteikušas 2030. gadu kā pirmo atskaites punktu savu nacionālo klimata mērķu sasniegšanai, jāņem vērā, ka šīs desmitgades beigās var trūkt vai nebūt pieejami specifiski resursi un uzņēmumu ražošanas jaudas, kas nepieciešamas atkrastes vēja parku izveidei.
ELWIND projekta laika grafiks attēlots anotācijas pielikuma 1. attēlā.
Projekta ieviešanā un īstenošanā tiks ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, paredzot, ka tiks izstrādāti atklāti, pārredzami un skaidri izsoles noteikumi. Ņemot vērā, ka darbs pie izsoles noteikumu sagatavošanas sāksies 2025.gadā, tad šobrīd nevar definēt izsoles tvērumu un aprakstīt komercdarbības atbalsta regulējumu uz visām izsolē iesaistītajām pusēm. Ministru kabineta noteiktā kompetentā institūcija, izstrādājot izsoles noteikumus, konsultēsies ar Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Konkurences padomi un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kā arī ar citām valsts pārvaldes iestādēm, kuru kompetencē ietilptu ar izsoles dokumentācijas izstrādi vai īstenošanu saistīti jautājumi.
Publisko līdzekļu piesaistīšana Ceturtā elektroenerģijas strarpsavienojuma izveidošanai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 13.panta trešajai daļai AS “Augstsprieguma tīkls” kā pārvades operators ir “atbildīgs par elektroapgādes drošumu, elektroenerģijas ražošanas un starpvalstu savienojumu jaudu rezervēšanu un enerģijas plūsmu vadību, ņemot vērā elektroenerģijas apmaiņu ar citām savienotām pārvades sistēmām, nodrošinot pienācīgu pārvades tīkla jaudu un stabilu sistēmas darbību” un pie pārvades sistēmas attīstīšanas “ir atbildīgs par jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā”. Līdz ar to tikai AS “Augstsprieguma tīkls” var izveidot Ceturto elektroenerģijas starpsavienojumu ar Igauniju. Tā kā AS “Augstsprieguma tīkls” Ceturto elektroenerģijas starpsavienojuma izveidi veiks likumīgā monopola ietvaros, publisko resursu piešķiršana AS “Augstspriegums tīkls” minētā projekta īstenošanai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
[1] European Wind Power Action Plan https://energy.ec.europa.eu/system/files/2023-10/COM_2023_669_1_EN_ACT_part1_v8.pdf
[2] https://www.regeringen.dk/aktuelt/tidligere-publikationer/the-marienborg-declaration/
[3] https://likumi.lv/ta/id/353615-aktualizetais-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Atbilstoši Jūras telpiskajam plānojumam ELWIND projekta Latvijas puses laukums – E4 vēja parku izpētes zona (2.attēls anotācijas pielikumā), kuras ietvaros atrodas arī B3 (Alku sēklis) bioloģiskās daudzveidības izpētes zona
Šobrīd Dabas aizsardzības pārvalde īsteno projektu Nr.LIFE19 NAT/LV000973 REEF “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības statusa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” (turpmāk – REEF projekts), kurš noslēgsies 2025.gada 31.augustā. Projekta ietvaros paredzēts izvērtēt jūras biotopu izplatību un ekoloģisko stāvokli Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. REEF projekta ietvaros tiek pētīts arī Alku sēklis, taču REEF projekta izpētes teritorija ir plašāka par bioloģiskās daudzveidības izpētes zonu B3 (Alku sēkli) un pārklājas ar vēja parku izpētes zonu E4. Potenciāli paplašināmā jūras aizsargājamā teritorija parādīta anotācijas pielikuma 4. attēlā (REEF liegums).
Ņemot vērā iepriekš minēto, ELWIND projektam kā sākotnējā izpētes teritorija tiek izvēlēts 200 km2 laukums vēja parku izpētes zonas E4 ietvaros, kas nekonfliktē ar LIFE REEF potenciāli paplašināmo jūras aizsargājamo teritoriju 5.attēlā. Gan vides aizsardzība, gan enerģētiskās neatkarības vairošana, ražojot elektrību atjaunojamiem energoresursiem, ir vienlīdz svarīgas intereses, tādējādi starp ELWIND projekta realizēšanu un vides aizsardzību ir rodams saprātīgs līdzsvars.
[2] Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra protokollēmumā Nr.22-TA-1730 dotajam uzdevumam, LIAA ir jāattīsta ELWIND projekts tiktāl, lai rīkotu izsoli ELWIND projekta attīstītāja piesaistei. Tostarp LIAA ir nepieciešams veikt ELWIND Latvijas puses atkrastes laukuma un plānotās infrastruktūras teritorijas izpētes darbus, taču saskaņā ar pašlaik spēkā esošo Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu gan publiskām personām, gan privātpersonām ir aizliegts bez atļaujas vai licences izmantot licences laukumu jūrā izpētei. Tāpat šādas atļaujas vai licences derīguma termiņš licences laukuma izmantošanai jūrā nevar pārsniegt 30 gadus. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr. 632 “Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu” 4.3.apakšpunktam valsts nodevas likme par jūras teritorijas izmantošanu par atļauju vai licenci ar būvniecību jūrā saistītai izpētei, būvju būvniecībai un ierīkošanai jūras teritorijā – 70 % apmērā no šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajām valsts nodevas likmēm, kas ELWIND projekta gadījumā par 200 km2 lielas teritorijas izpēti būtu gandrīz 2 miljoni euro.
Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā ietverto tiesisko regulējumu detalizēti risina sekojoši divi normatīvie akti:
a)Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr. 631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.631). Saskaņā ar likumprojektu, ELWIND projekta un Ceturtā starpsavienojuma vajadzībām Ministru kabineta noteikumi Nr.631 tiks piemēroti šādi: 1.1.-1.3.apakšpunktā noteiktais tvērums netiks attiecināts, bet 1.4.-1.13.apakšpunktā noteiktais tvērums tiks attiecināts;
un
b) Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr. 632 “Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.632).
Ar Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra protokollēmumu Nr.22-TA-1730 LIAA dotais uzdevums attīstīt ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka infrastruktūru līdz izsoles rīkošanai nepadara LIAA par (potenciālu) elektroenerģijas ražotāju. Proti, LIAA ir uzdots attīstīt ELWIND projekta infrastruktūru izsoles rīkošanai privātā attīstītāja piesaistei. Tomēr, īstenojot šo uzdevumu, LIAA pati nekļūst par potenciālu elektroenerģijas ražotāju un pati nepiedalīsies izsolē, lai iegūtu tiesības izbūvēt un ekspluatēt ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja parku. Tā kā LIAA nepiemīt ne potenciāla, ne esoša elektroenerģijas ražotāja statuss, LIAA kā tiešās pārvaldes iestāde, kura izpilda ar Ministru kabineta lēmumu tai doto uzdevumu par ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja laukuma izpēti un infrastruktūras attīstīšanu, nav atļauju un licenču subjekts atbilstoši spēkā esošajam Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumam, proti, šobrīd spēkā esošais regulējums neparedz LIAA kā likuma subjekta tiesības saņemt konkrēto licenci un no tās izrietošos pienākumus.
[3] Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Ņemot vērā, ka atkrastes vēja parka ekspluatācijas viens dzīves cikls ir vismaz 25 - 30 gadi, pēc kuriem ir iespēja nomainīt vēja turbīnas un ekspluatēt šo vēja parku atkārtoti vēl tādu pašu termiņu, tad, lai šo izsoli padarītu pievilcīgāku un piesaistītu lielākus investorus, tiek rosināts izsolīt ELWIND projekta atkrastes vēja parka laukumu privātajam attīstītājam uz 70 gadiem, kas ietvertu divus vēja parka dzīves ciklus un laiku, kas nepieciešams vēja parka izbūvēšanai, nodošanai ekspluatācijā un beigās arī drošai demontāžai.
Turklāt arī citu valstu praksē atkrastes vēja parka izbūvēšanai un ekspluatācijai tiek dots garāks termiņš nekā šobrīd Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1panta pirmajā daļā un Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta sestajā daļā noteiktais 30 gadu termiņš. Piemēram, Igaunijā saskaņā ar Building Code 113.14 pantu laukuma izmantošanas (būvniecības) licenci izsniedz uz 50 gadiem[1], savukārt Lietuvā saskaņā ar Energy Law on Renewable Resources of the Republic of Lithuania 22.panta 4.punktu[2] atkrastes vēja elektro stacijas uzcelšanai un operēšanai uz 41.gadu, ar iespēju pagarināt atļaujas termiņu, balstoties uz uzņēmuma pieteikumu.
Līdz ar to pašreiz nacionālajā regulējumā noteiktais 30 gadu termiņš viennozīmīgi nav pietiekams atkrastes vēja parka būvniecībai un darbībai pat uz vienu darbības ciklu.
70 gadu termiņā nebūtu pamatoti iekļaut to laika periodu, kas LIAA būs nepieciešams ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka licences laukuma izpētei līdz izsoles rīkošanai un izsoles uzvarētāja noteikšanai. Tādēļ ir izstrādāts likumprojekts, lai ar to kā ar speciālo likumu noteiktu izņēmumu, ka LIAA nav nepieciešama licence ELWIND projekta attīstīšanai līdz izsolei.
[4] LIAA nepiemīt esoša vai potenciāla elektroenerģijas ražotāja statuss, tomēr ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izveides un sagatavošanas vajadzībām LIAA ir nepieciešams jau izpētes darbu laikā rezervēt elektroenerģijas pieslēguma jaudu ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka vajadzībām bez jaudas rezervēšanas maksas. Elektroenerģijas pieslēguma jauda LIAA būtu jārezervē Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā, kura attiecas tikai uz elektroenerģijas ražotājiem. Tāpat jāparedz, ka tiesības uz LIAA rezervēto ELWIND projekta atkrastes vēja parka tīkla pieslēguma jaudu pārņem izsoles uzvarētājs, kuram pēc izsoles būs pienākums finansēt sevis attīstītā atkrastes vēja parka infrastruktūras izveidi ELWIND projekta ietvaros. Potenciāli minētās izmaksas ietver jaudas rezervēšanas maksu, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju un pieslēguma pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi, kā arī radiālā pieslēguma izbūvi un ELWIND projekta atkrastes vēja parka pieslēgšanu Latvijas pārvades sistēmai. Publisko līdzekļu ieguldīšana ELWIND projekta sagatavošanā līdz izsolei, nerezervējot elektroenerģijas pieslēguma jaudu elektroenerģijas tīklā, var tikt vērtēta kā publisko līdzekļu nepamatota izšķērdēšana, ja, sasniedzot izsoles rezultātu, izsoles uzvarētājam nebūs tiesību veidot pieslēgumu elektroenerģijas tīklam. Šāda riska neatrisināšana pirms izsoles padara ELWIND projekta izsoli būtiski nepievilcīgu potenciālajiem izsoles dalībniekiem, kas secīgi novedīs pie nepamatotas publisko līdzekļu izšķērdēšanas IVN izstrādei, virknei pētījumu vairāk nekā 20 miljonu euro vērtībā un citu darbību finansēšanai un izpildei līdz izsoles izsludināšanai. Tādēļ ar likumprojektu tiek ieviests izņēmuma risinājums, ka LIAA tiek piešķirtas tiesības bez jaudas rezervēšanas maksas rezervēt elektroenerģijas ražošanas jaudu, kas nākotnē būs nepieciešama izsoles uzvarētājam, ar tiesībām to nodot izsoles uzvarētājam. Izsoles noteikumi un dokumentācija tiks izstrādāta, kvalifikācijas prasībās iekļaujot tās prasības, kurām izsoles uzvarētājam ir jāatbilst, lai tas atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tiesību iegūšanai rezervēt elektroenerģijas tīkla pieslēgumu.
[5] Ņemot vērā stratēģisku mērķi attīstīt lielas jaudas atjaunojamo energoresursu balstītu elektroenerģijas ražošanas projektu Baltijas jūrā un sekmēt pārrobežu sadarbību starp Baltijas reģiona valstīm, ELWIND projektam, ieskaitot visu to veidojošo infrastruktūru Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā, nepieciešams pēc iespējas ātrāk noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Nacionālo interešu objekta statuss palīdzētu īstenot gan ELWIND projektu, gan Ceturto starpsavienojumu bez papildus būvniecības procesa kavējumiem gadījumā, ja tiek ierosinātas tiesvedības. LIAA atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja 2023.gada 17.maija lēmumam Nr. 5-02-1/4/2023 par IVN procedūras piemērošanu un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu uzsāka IVN procedūru ELWIND projektam, 2023.gada 8.septembrī saņemot arī Vides pārraudzības valsts biroja programmu Nr. 5-03/6/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka “ELWIND” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai.
[6] Ceturtais Igaunijas-Latvijas elektroenerģijas starpsavienojums plānots, lai nodrošinātu papildus pārvades jaudu starp abām valstīm, tostarp arī atkrastes vēja parku kontekstā. Palielinoties sauszemes un atkrastes vēja parku skaitam, palielināsies konkurence, kas samazinās elektroenerģijas cenu Latvijas tirdzniecības apgabalā, pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas lietotājus Latvijā. Ceturtais starpsavienojums ļaus izdot pārpalikušo elektroenerģiju kaimiņvalstī, nodrošinot arī ieguvumus elektroenerģijas ražotājiem Latvijā. Savukārt, ja ELWIND vēja parks Latvijā kādu iemeslu (piemēram bojājumu gadījumā) dēļ nevarēs ražot elektroenerģiju, ar Ceturtā starpsavienojuma palīdzību varēs saņemt elektroenerģiju no Igaunijas, ja elektroenerģijas cena tur būs zemākā kā Latvijas tirdzniecības apgabalā. Starpvalstu elektropārvades savienojumu plāno attīstīt jūras kabeļa izpildījumā, kas caur savienojuma punktu starp Latvijas teritoriālo jūru un Igaunijas teritoriālo jūru sasaista Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas, izveidojot pieslēgumu attiecīgi Latvijas un Igaunijas elektropārvades sistēmai (turpmāk – Ceturtais starpsavienojums). Kā jau minēts iepriekš, Latvijas puse Ceturto starpsavienojumu plāno izbūvēt jūras kabeļa izpildījumā, savienojot ELWIND projektā plānotos Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parkus, tas ir, ELWIND projekts tiktu izbūvēts hibrīda izpildījumā, kas nozīmētu, ka starpsavienojumam tiktu pieslēgti arī abi atkrastes vēja parki Latvijā un Igaunijā (sk. anotācijas pielikuma 7. attēlu).
[1] https://www.riigiteataja.ee/en/eli/515032023004/consolide
[2] https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalActEditions/TAR.FC7AB69BE291?faces-redirect=true
Šobrīd Dabas aizsardzības pārvalde īsteno projektu Nr.LIFE19 NAT/LV000973 REEF “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības statusa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” (turpmāk – REEF projekts), kurš noslēgsies 2025.gada 31.augustā. Projekta ietvaros paredzēts izvērtēt jūras biotopu izplatību un ekoloģisko stāvokli Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. REEF projekta ietvaros tiek pētīts arī Alku sēklis, taču REEF projekta izpētes teritorija ir plašāka par bioloģiskās daudzveidības izpētes zonu B3 (Alku sēkli) un pārklājas ar vēja parku izpētes zonu E4. Potenciāli paplašināmā jūras aizsargājamā teritorija parādīta anotācijas pielikuma 4. attēlā (REEF liegums).
Ņemot vērā iepriekš minēto, ELWIND projektam kā sākotnējā izpētes teritorija tiek izvēlēts 200 km2 laukums vēja parku izpētes zonas E4 ietvaros, kas nekonfliktē ar LIFE REEF potenciāli paplašināmo jūras aizsargājamo teritoriju 5.attēlā. Gan vides aizsardzība, gan enerģētiskās neatkarības vairošana, ražojot elektrību atjaunojamiem energoresursiem, ir vienlīdz svarīgas intereses, tādējādi starp ELWIND projekta realizēšanu un vides aizsardzību ir rodams saprātīgs līdzsvars.
[2] Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra protokollēmumā Nr.22-TA-1730 dotajam uzdevumam, LIAA ir jāattīsta ELWIND projekts tiktāl, lai rīkotu izsoli ELWIND projekta attīstītāja piesaistei. Tostarp LIAA ir nepieciešams veikt ELWIND Latvijas puses atkrastes laukuma un plānotās infrastruktūras teritorijas izpētes darbus, taču saskaņā ar pašlaik spēkā esošo Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu gan publiskām personām, gan privātpersonām ir aizliegts bez atļaujas vai licences izmantot licences laukumu jūrā izpētei. Tāpat šādas atļaujas vai licences derīguma termiņš licences laukuma izmantošanai jūrā nevar pārsniegt 30 gadus. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr. 632 “Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu” 4.3.apakšpunktam valsts nodevas likme par jūras teritorijas izmantošanu par atļauju vai licenci ar būvniecību jūrā saistītai izpētei, būvju būvniecībai un ierīkošanai jūras teritorijā – 70 % apmērā no šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajām valsts nodevas likmēm, kas ELWIND projekta gadījumā par 200 km2 lielas teritorijas izpēti būtu gandrīz 2 miljoni euro.
Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā ietverto tiesisko regulējumu detalizēti risina sekojoši divi normatīvie akti:
a)Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr. 631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.631). Saskaņā ar likumprojektu, ELWIND projekta un Ceturtā starpsavienojuma vajadzībām Ministru kabineta noteikumi Nr.631 tiks piemēroti šādi: 1.1.-1.3.apakšpunktā noteiktais tvērums netiks attiecināts, bet 1.4.-1.13.apakšpunktā noteiktais tvērums tiks attiecināts;
un
b) Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr. 632 “Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.632).
Ar Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra protokollēmumu Nr.22-TA-1730 LIAA dotais uzdevums attīstīt ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka infrastruktūru līdz izsoles rīkošanai nepadara LIAA par (potenciālu) elektroenerģijas ražotāju. Proti, LIAA ir uzdots attīstīt ELWIND projekta infrastruktūru izsoles rīkošanai privātā attīstītāja piesaistei. Tomēr, īstenojot šo uzdevumu, LIAA pati nekļūst par potenciālu elektroenerģijas ražotāju un pati nepiedalīsies izsolē, lai iegūtu tiesības izbūvēt un ekspluatēt ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja parku. Tā kā LIAA nepiemīt ne potenciāla, ne esoša elektroenerģijas ražotāja statuss, LIAA kā tiešās pārvaldes iestāde, kura izpilda ar Ministru kabineta lēmumu tai doto uzdevumu par ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja laukuma izpēti un infrastruktūras attīstīšanu, nav atļauju un licenču subjekts atbilstoši spēkā esošajam Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumam, proti, šobrīd spēkā esošais regulējums neparedz LIAA kā likuma subjekta tiesības saņemt konkrēto licenci un no tās izrietošos pienākumus.
[3] Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Ņemot vērā, ka atkrastes vēja parka ekspluatācijas viens dzīves cikls ir vismaz 25 - 30 gadi, pēc kuriem ir iespēja nomainīt vēja turbīnas un ekspluatēt šo vēja parku atkārtoti vēl tādu pašu termiņu, tad, lai šo izsoli padarītu pievilcīgāku un piesaistītu lielākus investorus, tiek rosināts izsolīt ELWIND projekta atkrastes vēja parka laukumu privātajam attīstītājam uz 70 gadiem, kas ietvertu divus vēja parka dzīves ciklus un laiku, kas nepieciešams vēja parka izbūvēšanai, nodošanai ekspluatācijā un beigās arī drošai demontāžai.
Turklāt arī citu valstu praksē atkrastes vēja parka izbūvēšanai un ekspluatācijai tiek dots garāks termiņš nekā šobrīd Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1panta pirmajā daļā un Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta sestajā daļā noteiktais 30 gadu termiņš. Piemēram, Igaunijā saskaņā ar Building Code 113.14 pantu laukuma izmantošanas (būvniecības) licenci izsniedz uz 50 gadiem[1], savukārt Lietuvā saskaņā ar Energy Law on Renewable Resources of the Republic of Lithuania 22.panta 4.punktu[2] atkrastes vēja elektro stacijas uzcelšanai un operēšanai uz 41.gadu, ar iespēju pagarināt atļaujas termiņu, balstoties uz uzņēmuma pieteikumu.
Līdz ar to pašreiz nacionālajā regulējumā noteiktais 30 gadu termiņš viennozīmīgi nav pietiekams atkrastes vēja parka būvniecībai un darbībai pat uz vienu darbības ciklu.
70 gadu termiņā nebūtu pamatoti iekļaut to laika periodu, kas LIAA būs nepieciešams ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka licences laukuma izpētei līdz izsoles rīkošanai un izsoles uzvarētāja noteikšanai. Tādēļ ir izstrādāts likumprojekts, lai ar to kā ar speciālo likumu noteiktu izņēmumu, ka LIAA nav nepieciešama licence ELWIND projekta attīstīšanai līdz izsolei.
[4] LIAA nepiemīt esoša vai potenciāla elektroenerģijas ražotāja statuss, tomēr ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izveides un sagatavošanas vajadzībām LIAA ir nepieciešams jau izpētes darbu laikā rezervēt elektroenerģijas pieslēguma jaudu ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka vajadzībām bez jaudas rezervēšanas maksas. Elektroenerģijas pieslēguma jauda LIAA būtu jārezervē Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā, kura attiecas tikai uz elektroenerģijas ražotājiem. Tāpat jāparedz, ka tiesības uz LIAA rezervēto ELWIND projekta atkrastes vēja parka tīkla pieslēguma jaudu pārņem izsoles uzvarētājs, kuram pēc izsoles būs pienākums finansēt sevis attīstītā atkrastes vēja parka infrastruktūras izveidi ELWIND projekta ietvaros. Potenciāli minētās izmaksas ietver jaudas rezervēšanas maksu, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju un pieslēguma pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi, kā arī radiālā pieslēguma izbūvi un ELWIND projekta atkrastes vēja parka pieslēgšanu Latvijas pārvades sistēmai. Publisko līdzekļu ieguldīšana ELWIND projekta sagatavošanā līdz izsolei, nerezervējot elektroenerģijas pieslēguma jaudu elektroenerģijas tīklā, var tikt vērtēta kā publisko līdzekļu nepamatota izšķērdēšana, ja, sasniedzot izsoles rezultātu, izsoles uzvarētājam nebūs tiesību veidot pieslēgumu elektroenerģijas tīklam. Šāda riska neatrisināšana pirms izsoles padara ELWIND projekta izsoli būtiski nepievilcīgu potenciālajiem izsoles dalībniekiem, kas secīgi novedīs pie nepamatotas publisko līdzekļu izšķērdēšanas IVN izstrādei, virknei pētījumu vairāk nekā 20 miljonu euro vērtībā un citu darbību finansēšanai un izpildei līdz izsoles izsludināšanai. Tādēļ ar likumprojektu tiek ieviests izņēmuma risinājums, ka LIAA tiek piešķirtas tiesības bez jaudas rezervēšanas maksas rezervēt elektroenerģijas ražošanas jaudu, kas nākotnē būs nepieciešama izsoles uzvarētājam, ar tiesībām to nodot izsoles uzvarētājam. Izsoles noteikumi un dokumentācija tiks izstrādāta, kvalifikācijas prasībās iekļaujot tās prasības, kurām izsoles uzvarētājam ir jāatbilst, lai tas atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tiesību iegūšanai rezervēt elektroenerģijas tīkla pieslēgumu.
[5] Ņemot vērā stratēģisku mērķi attīstīt lielas jaudas atjaunojamo energoresursu balstītu elektroenerģijas ražošanas projektu Baltijas jūrā un sekmēt pārrobežu sadarbību starp Baltijas reģiona valstīm, ELWIND projektam, ieskaitot visu to veidojošo infrastruktūru Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā, nepieciešams pēc iespējas ātrāk noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Nacionālo interešu objekta statuss palīdzētu īstenot gan ELWIND projektu, gan Ceturto starpsavienojumu bez papildus būvniecības procesa kavējumiem gadījumā, ja tiek ierosinātas tiesvedības. LIAA atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja 2023.gada 17.maija lēmumam Nr. 5-02-1/4/2023 par IVN procedūras piemērošanu un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu uzsāka IVN procedūru ELWIND projektam, 2023.gada 8.septembrī saņemot arī Vides pārraudzības valsts biroja programmu Nr. 5-03/6/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka “ELWIND” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai.
[6] Ceturtais Igaunijas-Latvijas elektroenerģijas starpsavienojums plānots, lai nodrošinātu papildus pārvades jaudu starp abām valstīm, tostarp arī atkrastes vēja parku kontekstā. Palielinoties sauszemes un atkrastes vēja parku skaitam, palielināsies konkurence, kas samazinās elektroenerģijas cenu Latvijas tirdzniecības apgabalā, pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas lietotājus Latvijā. Ceturtais starpsavienojums ļaus izdot pārpalikušo elektroenerģiju kaimiņvalstī, nodrošinot arī ieguvumus elektroenerģijas ražotājiem Latvijā. Savukārt, ja ELWIND vēja parks Latvijā kādu iemeslu (piemēram bojājumu gadījumā) dēļ nevarēs ražot elektroenerģiju, ar Ceturtā starpsavienojuma palīdzību varēs saņemt elektroenerģiju no Igaunijas, ja elektroenerģijas cena tur būs zemākā kā Latvijas tirdzniecības apgabalā. Starpvalstu elektropārvades savienojumu plāno attīstīt jūras kabeļa izpildījumā, kas caur savienojuma punktu starp Latvijas teritoriālo jūru un Igaunijas teritoriālo jūru sasaista Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas, izveidojot pieslēgumu attiecīgi Latvijas un Igaunijas elektropārvades sistēmai (turpmāk – Ceturtais starpsavienojums). Kā jau minēts iepriekš, Latvijas puse Ceturto starpsavienojumu plāno izbūvēt jūras kabeļa izpildījumā, savienojot ELWIND projektā plānotos Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parkus, tas ir, ELWIND projekts tiktu izbūvēts hibrīda izpildījumā, kas nozīmētu, ka starpsavienojumam tiktu pieslēgti arī abi atkrastes vēja parki Latvijā un Igaunijā (sk. anotācijas pielikuma 7. attēlu).
[1] https://www.riigiteataja.ee/en/eli/515032023004/consolide
[2] https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalActEditions/TAR.FC7AB69BE291?faces-redirect=true
Risinājuma apraksts
Lai risinātu visus šos jautājumus, tiek piedāvāts atsevišķs likumprojekts “Par atkrastes vēja parku Latvijas teritoriālajā jūrā un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu”, kurš nosaka, ka:
1) Atkrastes vēja parkam, kas izvietojams ELWIND projekta ietvaros, tiek noteikta teritorija Latvijas teritoriālajā jūrā noteiktajā atkrastes vēja parku izpētes zonā E4 atbilstoši Jūras plānojumam 2030, kas apstiprināts ar 2019.gada 21.maija Ministru kabineta rīkojumu Nr.232 “Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam”. Tādējādi būtu skaidri noteikta atkrastes vēja parka teritorija, veicinot enerģētisko drošību, realizējot vēja parka attīstīšanu, ņemot vērā IVN rezultātus un Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā LIFE REEF projekta rezultātus, kas noslēgsies 2025.gadā.
2) Likums paredz, ka ELWIND projektu īsteno Ministru kabineta noteikta kompetentā institūcija, kas šobrīd ir noteikta LIAA. LIAA bez Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktās atļaujas vai licences organizē, izpilda un finansē visus priekšizpētes un izpētes darbus atkrastes vēja parka vajadzībām ELWIND projekta ietvaros atkrastes vēja parku izpētes zonā E4, ieskaitot ietekmes uz vidi novērtējumu un tās ietvaros izpildāmos priekšizpētes un izpētes darbus. ELWIND projektam tiek veikts IVN un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas nosacījumiem. Pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tika informētas kaimiņu valstis, tā kā ELWIND projekta teritorija atrodas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Savukārt uz ELWIND projekta būvniecības procesu attiecināms Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums un tam pakārtotie būvnoteikumi.
3) Attīstītājs, kurš uzvarējis izsolē, iegūst tiesības izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā un 70 gadus lietot ELWIND atkrastes vēja parku Latvijā, termiņa noslēgumā demontējot atkrastes vēja parku, ja šāds nosacījums noteikts izsoles līgumā. Tas ļaus atkrastes vēja parka izsoli padarīt pievilcīgāku un piesaistīt vairāk potenciālo investoru.
4) Tā kā LIAA uzdots attīstīt ELWIND projektu un lai rezervētu jaudu potenciālajam attīstītājam, likumprojektā LIAA noteiktas ir tiesības rezervēt elektroenerģijas pieslēgumu jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai. Pēc izsoles īstenošanas minētās tiesības pāriet Attīstītājam un tas kļūtu par minētās atļaujas turētāju, savukārt sistēmas jaudas rezervēšanas maksas kārtība tiktu ietverta izsoles līgumā. Pēc tam, kad ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā elektroenerģijas pārvades sistēmas apakšstacija, pie kuras paredzēts izveidot ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēju parka pieslēgumu, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ir tiesīgs izdot tehniskās prasības jebkura cita atkrastes vēja parka vai cita infrastruktūras objekta pieslēgumam pie minētās apakšstacijas tikai pie nosacījuma, ka ELWIND projektam nepieciešamā jauda būs pieejama neatkarīgi no tā, vai šādu tehnisko noteikumu un prasību izdošanas laikā ELWIND projekta ietvaros izveidojamais atkrastes vēja parks ir vai nav pieslēgts pie minētās apakšstacijas.
5)ELWIND projektam un tā veidojošajai infrastruktūrai Latvijas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā, kā arī Ceturtajam starpsavienojumam tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss ar būvniecības uzsākšanas brīdi. Ņemot vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējuma pētījumi noslēgsies tikai 2027.gadā, tad tiek rosināts ELWIND projektam, ieskaitot visai to veidojošai infrastruktūrai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā noteikt nacionālo interešu objekta statusu jau tagad, piemērojot atliekošo nosacījumu, ka ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāts ļaus attīstīt atkrastes vēja parku izvēlētajā teritorijā. Infrastruktūras projektēšana un attīstīšana ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja parka teritorijā notiks paralēli ELWIND projekta un Ceturtā starpsavienojuma vajadzībām. Tādēļ ir nepieciešams savlaicīga nacionālo interešu projekta statusa noteikšana ELWIND projektam un Ceturtā starpsavienojuma infrastruktūrai.
6) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators projektē, būvē un ekspluatē Ceturto elektroenerģijas starpsavienojumu ar Igauniju Latvijas elektroapgādes sistēmas kopējām vajadzībām. Ceturtā starpsavienojuma izpētes, ietekmes uz vidi, projektēšanas un būvniecības izmaksas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators finansē, piesaistot Eiropas Savienības vai cita ārvalstu finanšu instrumenta līdzekļus, bet atlikušo daļu sedz no saviem līdzekļiem. Minētajās elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora Ceturtā starpsavienojuma izmaksās neietilpst tās izmaksas, kas iekļaujamas ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēja pieslēguma pārvades sistēmas izveidošanai. Likumprojektā noteikts, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators izvieto iekārtas un būves, kas ierīkotas Latvijas jūras ūdeņos ELWIND projekta radiālajam pieslēgumam Latvijas pārvades sistēmai un elektroenerģijas nodošanai elektroenerģijas tīklā. Svarīgi, lai radiālais pieslēgums tiek attīstīts līdztekus starpsavienojumam, kas uzticēts elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram. Līdz ar to paredzēts, ka minētais operators izbūvē radiālo starpsavienojumu, un tas ir tā īpašums līdz izsoles brīdim, kad tiesības būvēt, nodot ekspluatācijā un lietot ELWIND atkrastes vēja parku ar izsoli un izsoles līgumu tiek nodotas Attīstītājam. Izsolē uzvarējušais attīstītājs izsoles dokumentācijā norādītajam adresātam atlīdzina izmaksas par ELWIND projekta pieslēguma vajadzībām pie Ceturtā starpsavienojuma izveidoto infrastruktūru, kā arī apmaksā radiālā pieslēguma izbūvi un ELWIND projekta pieslēgšanu Latvijas pārvades sistēmai pie Ceturtā starpsavienojuma Latvijas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā.
7) Likumprojektā ieskicēta izsoles maksa par laukuma izmantošanas tiesību iegūšanu izsolē. Šobrīd nevar objektīvi novērtēt un noteikt izsoles cenu un izsoles rezultātā sagaidāmo finanšu līdzekļu apmēru, kamēr nav izstrādāti izsoles nosacījumi, sagatavoti izsoles noteikumi un pabeigta projektam nepieciešamās infrastruktūras attīstība. Ārvalstu prakse rāda, ka atkrastes vēja parku izsoļu rezultāti ir ļoti dažādi, ņemto vērā izsoles nosacījumus, valsts atbalsta mehānismus un kompensācijas maksājumu apmēru. Piemēram, 2023.gada jūlijā Vācijā noslēdzās 7000 MW atkrastes vēja laukumu izsole, kas sastāvēja no trīs laukumiem pa 2000 MW Ziemeļjūrā un viena laukuma ar jaudu 1000 MW Baltijas jūrā. Rezultātā šo laukumu kopējā izsoles cena sasniedza 12,6 miljardus euro, kas vidēji nozīmē 1,8 miljardi euro par 1000 MW
Tai pat laikā 2024.gada aprīlī notikusī Lietuvas 700 MW atkrastes vēja parka izsole ir noslēgusies bez rezultāta, jo tika saņemts tikai viens piedāvājums. Visdrīzāk tas saistīts ar būtisku vēja parku attīstīšanas izmaksu pieaugumu 2023.gada laikā, kā rezultātā attīstītāji sagaida lielāku valsts atbalstu, garantējot elektroenerģijas iepirkuma minimālo cenu, lai būtu gatavi piedalīties izsolē.
Sistēmas jaudas rezervēšanas maksa tiks iekļauta izsoles cenā un tās samaksas kārtība tiks noteikta izsoles noteikumos un izsoles līgumā. Izsoles rezultātā gūtie līdzekļi, tostarp var tikt izmantoti, lai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram atlīdzinātu izmaksas par Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju un pieslēguma pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi ELWIND projekta vajadzībām, bet atlikusī daļa tiks ieskaitīta valsts budžetā.
8) laukuma izpētei nepieciešamo licenci ELWIND projektam ir paredzēts ietvert Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā ar grozījumiem 19.pantā, nosakot, ka ELWIND projekta izpētei licence laukuma izpētei nav nepieciešama un kompetentā iestāde var veikt izpēti bez licences un nepieciešamās nodevas maksāšanas. Tādēļ ir sagatavoti un vienlaikus ar šo likumprojektu vienā likumprojektu paketē tiek laisti apritē grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (24-TA-2059)
1) Atkrastes vēja parkam, kas izvietojams ELWIND projekta ietvaros, tiek noteikta teritorija Latvijas teritoriālajā jūrā noteiktajā atkrastes vēja parku izpētes zonā E4 atbilstoši Jūras plānojumam 2030, kas apstiprināts ar 2019.gada 21.maija Ministru kabineta rīkojumu Nr.232 “Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam”. Tādējādi būtu skaidri noteikta atkrastes vēja parka teritorija, veicinot enerģētisko drošību, realizējot vēja parka attīstīšanu, ņemot vērā IVN rezultātus un Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā LIFE REEF projekta rezultātus, kas noslēgsies 2025.gadā.
2) Likums paredz, ka ELWIND projektu īsteno Ministru kabineta noteikta kompetentā institūcija, kas šobrīd ir noteikta LIAA. LIAA bez Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktās atļaujas vai licences organizē, izpilda un finansē visus priekšizpētes un izpētes darbus atkrastes vēja parka vajadzībām ELWIND projekta ietvaros atkrastes vēja parku izpētes zonā E4, ieskaitot ietekmes uz vidi novērtējumu un tās ietvaros izpildāmos priekšizpētes un izpētes darbus. ELWIND projektam tiek veikts IVN un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas nosacījumiem. Pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tika informētas kaimiņu valstis, tā kā ELWIND projekta teritorija atrodas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Savukārt uz ELWIND projekta būvniecības procesu attiecināms Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums un tam pakārtotie būvnoteikumi.
3) Attīstītājs, kurš uzvarējis izsolē, iegūst tiesības izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā un 70 gadus lietot ELWIND atkrastes vēja parku Latvijā, termiņa noslēgumā demontējot atkrastes vēja parku, ja šāds nosacījums noteikts izsoles līgumā. Tas ļaus atkrastes vēja parka izsoli padarīt pievilcīgāku un piesaistīt vairāk potenciālo investoru.
4) Tā kā LIAA uzdots attīstīt ELWIND projektu un lai rezervētu jaudu potenciālajam attīstītājam, likumprojektā LIAA noteiktas ir tiesības rezervēt elektroenerģijas pieslēgumu jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai. Pēc izsoles īstenošanas minētās tiesības pāriet Attīstītājam un tas kļūtu par minētās atļaujas turētāju, savukārt sistēmas jaudas rezervēšanas maksas kārtība tiktu ietverta izsoles līgumā. Pēc tam, kad ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā elektroenerģijas pārvades sistēmas apakšstacija, pie kuras paredzēts izveidot ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēju parka pieslēgumu, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ir tiesīgs izdot tehniskās prasības jebkura cita atkrastes vēja parka vai cita infrastruktūras objekta pieslēgumam pie minētās apakšstacijas tikai pie nosacījuma, ka ELWIND projektam nepieciešamā jauda būs pieejama neatkarīgi no tā, vai šādu tehnisko noteikumu un prasību izdošanas laikā ELWIND projekta ietvaros izveidojamais atkrastes vēja parks ir vai nav pieslēgts pie minētās apakšstacijas.
5)ELWIND projektam un tā veidojošajai infrastruktūrai Latvijas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā, kā arī Ceturtajam starpsavienojumam tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss ar būvniecības uzsākšanas brīdi. Ņemot vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējuma pētījumi noslēgsies tikai 2027.gadā, tad tiek rosināts ELWIND projektam, ieskaitot visai to veidojošai infrastruktūrai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā noteikt nacionālo interešu objekta statusu jau tagad, piemērojot atliekošo nosacījumu, ka ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāts ļaus attīstīt atkrastes vēja parku izvēlētajā teritorijā. Infrastruktūras projektēšana un attīstīšana ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja parka teritorijā notiks paralēli ELWIND projekta un Ceturtā starpsavienojuma vajadzībām. Tādēļ ir nepieciešams savlaicīga nacionālo interešu projekta statusa noteikšana ELWIND projektam un Ceturtā starpsavienojuma infrastruktūrai.
6) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators projektē, būvē un ekspluatē Ceturto elektroenerģijas starpsavienojumu ar Igauniju Latvijas elektroapgādes sistēmas kopējām vajadzībām. Ceturtā starpsavienojuma izpētes, ietekmes uz vidi, projektēšanas un būvniecības izmaksas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators finansē, piesaistot Eiropas Savienības vai cita ārvalstu finanšu instrumenta līdzekļus, bet atlikušo daļu sedz no saviem līdzekļiem. Minētajās elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora Ceturtā starpsavienojuma izmaksās neietilpst tās izmaksas, kas iekļaujamas ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēja pieslēguma pārvades sistēmas izveidošanai. Likumprojektā noteikts, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators izvieto iekārtas un būves, kas ierīkotas Latvijas jūras ūdeņos ELWIND projekta radiālajam pieslēgumam Latvijas pārvades sistēmai un elektroenerģijas nodošanai elektroenerģijas tīklā. Svarīgi, lai radiālais pieslēgums tiek attīstīts līdztekus starpsavienojumam, kas uzticēts elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram. Līdz ar to paredzēts, ka minētais operators izbūvē radiālo starpsavienojumu, un tas ir tā īpašums līdz izsoles brīdim, kad tiesības būvēt, nodot ekspluatācijā un lietot ELWIND atkrastes vēja parku ar izsoli un izsoles līgumu tiek nodotas Attīstītājam. Izsolē uzvarējušais attīstītājs izsoles dokumentācijā norādītajam adresātam atlīdzina izmaksas par ELWIND projekta pieslēguma vajadzībām pie Ceturtā starpsavienojuma izveidoto infrastruktūru, kā arī apmaksā radiālā pieslēguma izbūvi un ELWIND projekta pieslēgšanu Latvijas pārvades sistēmai pie Ceturtā starpsavienojuma Latvijas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā.
7) Likumprojektā ieskicēta izsoles maksa par laukuma izmantošanas tiesību iegūšanu izsolē. Šobrīd nevar objektīvi novērtēt un noteikt izsoles cenu un izsoles rezultātā sagaidāmo finanšu līdzekļu apmēru, kamēr nav izstrādāti izsoles nosacījumi, sagatavoti izsoles noteikumi un pabeigta projektam nepieciešamās infrastruktūras attīstība. Ārvalstu prakse rāda, ka atkrastes vēja parku izsoļu rezultāti ir ļoti dažādi, ņemto vērā izsoles nosacījumus, valsts atbalsta mehānismus un kompensācijas maksājumu apmēru. Piemēram, 2023.gada jūlijā Vācijā noslēdzās 7000 MW atkrastes vēja laukumu izsole, kas sastāvēja no trīs laukumiem pa 2000 MW Ziemeļjūrā un viena laukuma ar jaudu 1000 MW Baltijas jūrā. Rezultātā šo laukumu kopējā izsoles cena sasniedza 12,6 miljardus euro, kas vidēji nozīmē 1,8 miljardi euro par 1000 MW
Tai pat laikā 2024.gada aprīlī notikusī Lietuvas 700 MW atkrastes vēja parka izsole ir noslēgusies bez rezultāta, jo tika saņemts tikai viens piedāvājums. Visdrīzāk tas saistīts ar būtisku vēja parku attīstīšanas izmaksu pieaugumu 2023.gada laikā, kā rezultātā attīstītāji sagaida lielāku valsts atbalstu, garantējot elektroenerģijas iepirkuma minimālo cenu, lai būtu gatavi piedalīties izsolē.
Sistēmas jaudas rezervēšanas maksa tiks iekļauta izsoles cenā un tās samaksas kārtība tiks noteikta izsoles noteikumos un izsoles līgumā. Izsoles rezultātā gūtie līdzekļi, tostarp var tikt izmantoti, lai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram atlīdzinātu izmaksas par Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju un pieslēguma pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi ELWIND projekta vajadzībām, bet atlikusī daļa tiks ieskaitīta valsts budžetā.
8) laukuma izpētei nepieciešamo licenci ELWIND projektam ir paredzēts ietvert Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā ar grozījumiem 19.pantā, nosakot, ka ELWIND projekta izpētei licence laukuma izpētei nav nepieciešama un kompetentā iestāde var veikt izpēti bez licences un nepieciešamās nodevas maksāšanas. Tādēļ ir sagatavoti un vienlaikus ar šo likumprojektu vienā likumprojektu paketē tiek laisti apritē grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (24-TA-2059)
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīva ir veikt grozījumus Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, Elektroenerģijas tirgus likumā, iespējams, arī Teritorijas attīstības plānošanas likumā, kā arī atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, kas 1) ir laikietilpīgāks process kā atsevišķa ELWIND likumprojekta izstrāde un pieņemšana; 2) šādā gadījumā nacionālo interešu objekta statusu varētu noteikt tikai pēc ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) procesa pabeigšanas; 3) pieeja, ka Ministru Kabineta noteikta institūcija realizē projekta izpēti, tajā skaitā IVN, šobrīd tiek piemērota tikai ELWIND projekta gadījumā, kamēr vispārējā kārtībā šos uzdevumus veic attīstītājs, līdz ar to lietderīgāk attiecīgās procedūras noteikt atsevišķos likumos.
Ņemot vērā, ka ELWIND projekta gan ietekmes uz vidi pētījumi, gan arī laukumu faktiskā izpēte ir jāsāk 2024.gadā, kā arī 2025.gadā jāsāk gatavot ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsoles noteikumi, lai līdz 2026.gada beigām izsoles noteikumus var apstiprināt Ministru kabinetā, tad laicīgi sakārtotam normatīvajam regulējumam ir izšķiroša nozīme. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka netiek nodrošināta ELWIND projekta pētījumu sinhrona īstenošana ar Igaunijas pusi, kas rezultēsies ieilgušā IVN procedūrā un atkrastes vēja parka laukuma izsoles kavējumā, kā arī apdraudēs piesaistītā Eiropas Savienības finansējuma savlaicīgu apguvi. Proti, pastāv iespēja arī zaudēt piesaistīto Eiropas Savienības līdzfinansējumu pētījumu veikšanai, ja šie pētījumi netiks pabeigti CEF projekta īstenošanas laikā. Tāpēc jāizvēlas optimālākais normatīvo aktu sakārtošanas variants, izstrādājot atsevišķu ELWIND likumprojektu.
Ņemot vērā, ka ELWIND projekta gan ietekmes uz vidi pētījumi, gan arī laukumu faktiskā izpēte ir jāsāk 2024.gadā, kā arī 2025.gadā jāsāk gatavot ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsoles noteikumi, lai līdz 2026.gada beigām izsoles noteikumus var apstiprināt Ministru kabinetā, tad laicīgi sakārtotam normatīvajam regulējumam ir izšķiroša nozīme. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka netiek nodrošināta ELWIND projekta pētījumu sinhrona īstenošana ar Igaunijas pusi, kas rezultēsies ieilgušā IVN procedūrā un atkrastes vēja parka laukuma izsoles kavējumā, kā arī apdraudēs piesaistītā Eiropas Savienības finansējuma savlaicīgu apguvi. Proti, pastāv iespēja arī zaudēt piesaistīto Eiropas Savienības līdzfinansējumu pētījumu veikšanai, ja šie pētījumi netiks pabeigti CEF projekta īstenošanas laikā. Tāpēc jāizvēlas optimālākais normatīvo aktu sakārtošanas variants, izstrādājot atsevišķu ELWIND likumprojektu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Latvijai ir 15 GW atkrastes vēja enerģijas potenciāls, kas ir 16% no Baltijas jūras atkrastes vēja enerģijas potenciāla (93 GW), līdz ar to Latvijai ir jāizmanto šis resurss, lai veicinātu energoneatkarību, drošību un ekonomikas attīstību. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND attīstīšana ļautu Latvijai proaktīvi piesaistīt investīcijas un veicināt inovāciju attīstību Viedās specializācijas stratēģijas trīs jomās: viedā enerģētika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas (turpmāk – RIS3 jomas).
Tāpat pateicoties ELWIND projekta īstenošanai, LIAA ir iespēja veidot pievilcīgu investīciju vidi visai Latvijas jūras un piekrastes teritorijai, kas veicinās sekmīgu nākošo vēja parku attīstīšanu.
Par atkrastes vēja parku attīstību pieaugošu komerciālo interesi izrāda vairākas starptautiski aktīvas komercsabiedrības ar ilgstošu pieredzi līdzīga veida un mēroga projektu īstenošanā citos pasaules reģionos, kas liecina par vēja parku attīstības ievērojamo potenciālu Latvijas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Šīs potenciāla izmantošana sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, tirgus darbības nosacījumos balstītas elektroenerģijas ražošanu, eksportu, ūdeņraža ražošanu un eksportu, radītu papildu darba vietas, nodokļus valsts budžetā, sakārtotu infrastruktūru un vidi.
Atbilstoši WindEurope aplēsēm vēja enerģijas nozarē 2030.gadā strādās aptuveni 570 000 darbinieku. Atkrastes vēja parka ar jaudu 1000 MW attīstīšanā un celtniecībā 6 gadu periodā ir nepieciešamas 16 000 pilna laika darba slodzes, kā arī 5 000 pilna laika darba slodzes atkrastes vēja parka darbības un apkalpošanas 30 gadu laikā (GWEC, Pasaules vēja enerģijas ziņojums 2021[1]).
Paredzams, ka pāreja uz atjaunojamo enerģiju radīs darbavietas citās jomās, piemēram, enerģijas apgādē, tīklos, uzglabāšanā un energoefektivitātē. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra lēš, ka ceļš uz nulles emisiju līmeni līdz 2030. gadam pasaulē radīs 14 miljonus jaunu darbavietu, tāpat, piemēram,. 5 miljoniem zaudēto darba vietu fosilā kurināmā nozarē radītu aptuveni 9 miljonus jaunas darbavietas[2]. Saskaņā ar Starptautiskā Enerģētikas aģentūras aplēsēm 50 % tehnoloģiju, kas nepieciešamas, lai panāktu nulles emisiju līmeni, vēl nav ieviestas.
Tāpat pienesums Latvijas ekonomikai būtu samaksātie nodokļi no jaunradītajām darba vietām, kā arī iedzīvotājiem, kurus ietekmē vēja parki, paredzēti kompensējošie mehānismi[3].
Piemēram, 2022. gadā vēja enerģijas nozare samaksāja 7 miljardus euro nodokļu, no kuriem 1,6 miljardi euro nebija saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļiem un bija paredzēti galvenokārt vietējām pašvaldībām un kopienām. 2022. gadā vēja enerģija Eiropas Savienības IKP palielināja par 41,8 miljardiem euro. No tiem 26,3 miljardi euro bija tiešais ieguldījums no izstrādātājiem, ražotājiem un komponenšu piegādātājiem. Savukārt citu tautsaimniecības nozaru preces un pakalpojumi vēja enerģijas nozarei radīja papildu 15,5 miljardus euro netiešas ekonomiskās aktivitātes. 2022. gadā vēja enerģijas nozare radīja 2,2 miljardus euro pievienotās vērtības Eiropas Savienības ekonomikā par katru uzstādīto sauszemes vēja ģeneratoru GW un 2,5 miljardus euro par katru jauno jūras vēja ģeneratoru GW. Tas nozīmē, ka vidēji katra jauna sauszemes vēja turbīna Eiropas Savienības ekonomikā radīja 9,2 miljonus euro, bet katra jauna atkrastes vēja turbīna - 20,3 miljonus euro[4].
Savukārt pieaugošie saražotās elektroenerģijas apjomi rada iespējas meklēt efektīvus un ekonomiski pamatotus risinājumus saražotās enerģijas pārveidei, pārvadei un uzkrāšanai. Kā arī šis attīstības posms izveidos Latvijā jaunu vērtību ķēde, kura balstīsies uz pieejamu, ekonomiski izdevīgu un zaļu enerģiju.
Atkrastes vēja enerģijas attīstība veicinās Latvijas enerģētisko neatkarību un enerģijas eksporta iespējas, tāpēc tīkla savienojumi ar citām valstīm ir ļoti būtiski (piemēram, plānotais Baltic Wind Connector savienojums ar Vāciju 2040, LASGO savienojums ar Zviedriju 2035). Ņemot vērā gaidāmos atkrastes vēja projektus Baltijas jūrā (līdz 2030. gadam plānots uzbūvēt 20 GW), enerģijas uzkrāšanas risinājumi būs būtiski. Apsverot ūdeņraža potenciālu un tā piedāvātos risinājumus.
Jāņem vērā, ka ūdeņraža un tā derivatīvu ražošana (e-metanols, zaļais amonjaks, biodegvielas u.c.) ir ne tikai veids, kā nodrošināt Latvijas elektroenerģijas pašpatēriņu, bet arī iespēja uzsākt zaļā ūdeņraža eksportu. Turklāt pieaug pakalpojumu ekosistēma, kas saistīta ar atjaunojamo enerģiju. Tas ietver tādus uzdevumus kā vēja parku uzturēšana, elektrolizatoru izveide un ūdeņraža piegāde dažādām nozarēm, piemēram, sabiedriskajam transportam, apkurei un ražošanai. Turklāt atjaunojamo energoresursu ekosistēmā ir būtiski izcelt potenciālās investīcijas un pakalpojumus, ko Latvijas ostas var piedāvāt ELWIND projektam un potenciālajiem nākotnes atkrastes vēja parkiem.
Latvijai ir ļoti laba lokācija un piemērotas ostas, kuras, attīstot un pielāgojot savu infrastruktūru, varētu sniegt savus pakalpojumus Igaunijas, Zviedrijas, Lietuvas un Latvijas atkrastes vēja parkiem gan to būvniecības, gan to ekspluatācijas laikā. Šobrīd viena no vadošajām nozares kompānijām Van Oord jau 2024.gada martā noslēdza līgumu ar Liepājas ostu par pasaules klases atkrastes vēja parku atbalsta bāzes un lielgabarīta kravu termināla izveidošanu.
Atjaunojamo energoresursu kontekstā jāmin arī SAF (sustainable aviation fuel) jeb ilgtspējīgas aviācijas degvielas pieaugošā nozīme gaisa satiksmē un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā. Tāpat kā visur pasaulē, arī Latvijā zaļās enerģijas un klimata neitralitātes faktori kļūst noteicoši ilgtspējīgas aviācijas nozares darbībai. Ņemot vērā, ka Latvija ieņem vadošo lomu Baltijā aviācijas nozarē, īpaši pasažieru pārvadājumos, ir pašsaprotama nozares ieinteresētība ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanā Latvijā. Arī šo risinājumu nodrošināšanai nepieciešams zaļais ūdeņradis.
Nīderlandes uzņēmums "Fokker Next Gen" parakstījis sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju un plāno Latvijā attīstīt ūdeņraža lidmašīnu projektu. "Fokker Next Gen" līdz 2035. gadam iecerējusi klientiem nodot pirmās ar ūdeņradi darbināmās pasažieru lidmašīnas. Lai to paveiktu, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) Latvijā plānots attīstīt ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru. Tāpat "Fokker Next Gen" noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību “AirBaltic”, lai, izmantojot AirBaltic zināšanas un pieredzi, veicinātu "Fokker Next Gen" ar šķidro ūdeņradi darbināmu lidmašīnu attīstību.
LIAA, balstoties uz esošo nozares praksi un datiem, paredz, ka topošā atkrastes vēja industrija Baltijas jūrā sniedz iespēju attīstīt vietējo piegādes ķēdi, piesaistot 680 miljonu euro investīcijas ražošanā, radot līdz 2800 jaunu darba vietu un paver ceļu atbalstošu risinājumu piedāvāšanai zaļās enerģijas ainavā. LIAA lēš 100 jaunu start-up dibināšanu tādās nozarēs kā:
- viedā enerģētika un mobilitāte (28 jaunuzņēmumi);
- fotonika un viedie materiāli (30 jaunuzņēmumi);
- IKT (42 jaunuzņēmumi).
[1] https://gwec.net/global-wind-report-2021/
[2] https://www.fdiintelligence.com/content/data-trends/renewables-has-highest-fdi-job-creation-momentum-83142
[3] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/00133aeb-70f4-4ee5-bf97-a6cc1fccdfb5
[4] https://etipwind.eu/files/reports/ETIPWind-CWER.pdf
Tāpat pateicoties ELWIND projekta īstenošanai, LIAA ir iespēja veidot pievilcīgu investīciju vidi visai Latvijas jūras un piekrastes teritorijai, kas veicinās sekmīgu nākošo vēja parku attīstīšanu.
Par atkrastes vēja parku attīstību pieaugošu komerciālo interesi izrāda vairākas starptautiski aktīvas komercsabiedrības ar ilgstošu pieredzi līdzīga veida un mēroga projektu īstenošanā citos pasaules reģionos, kas liecina par vēja parku attīstības ievērojamo potenciālu Latvijas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Šīs potenciāla izmantošana sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, tirgus darbības nosacījumos balstītas elektroenerģijas ražošanu, eksportu, ūdeņraža ražošanu un eksportu, radītu papildu darba vietas, nodokļus valsts budžetā, sakārtotu infrastruktūru un vidi.
Atbilstoši WindEurope aplēsēm vēja enerģijas nozarē 2030.gadā strādās aptuveni 570 000 darbinieku. Atkrastes vēja parka ar jaudu 1000 MW attīstīšanā un celtniecībā 6 gadu periodā ir nepieciešamas 16 000 pilna laika darba slodzes, kā arī 5 000 pilna laika darba slodzes atkrastes vēja parka darbības un apkalpošanas 30 gadu laikā (GWEC, Pasaules vēja enerģijas ziņojums 2021[1]).
Paredzams, ka pāreja uz atjaunojamo enerģiju radīs darbavietas citās jomās, piemēram, enerģijas apgādē, tīklos, uzglabāšanā un energoefektivitātē. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra lēš, ka ceļš uz nulles emisiju līmeni līdz 2030. gadam pasaulē radīs 14 miljonus jaunu darbavietu, tāpat, piemēram,. 5 miljoniem zaudēto darba vietu fosilā kurināmā nozarē radītu aptuveni 9 miljonus jaunas darbavietas[2]. Saskaņā ar Starptautiskā Enerģētikas aģentūras aplēsēm 50 % tehnoloģiju, kas nepieciešamas, lai panāktu nulles emisiju līmeni, vēl nav ieviestas.
Tāpat pienesums Latvijas ekonomikai būtu samaksātie nodokļi no jaunradītajām darba vietām, kā arī iedzīvotājiem, kurus ietekmē vēja parki, paredzēti kompensējošie mehānismi[3].
Piemēram, 2022. gadā vēja enerģijas nozare samaksāja 7 miljardus euro nodokļu, no kuriem 1,6 miljardi euro nebija saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļiem un bija paredzēti galvenokārt vietējām pašvaldībām un kopienām. 2022. gadā vēja enerģija Eiropas Savienības IKP palielināja par 41,8 miljardiem euro. No tiem 26,3 miljardi euro bija tiešais ieguldījums no izstrādātājiem, ražotājiem un komponenšu piegādātājiem. Savukārt citu tautsaimniecības nozaru preces un pakalpojumi vēja enerģijas nozarei radīja papildu 15,5 miljardus euro netiešas ekonomiskās aktivitātes. 2022. gadā vēja enerģijas nozare radīja 2,2 miljardus euro pievienotās vērtības Eiropas Savienības ekonomikā par katru uzstādīto sauszemes vēja ģeneratoru GW un 2,5 miljardus euro par katru jauno jūras vēja ģeneratoru GW. Tas nozīmē, ka vidēji katra jauna sauszemes vēja turbīna Eiropas Savienības ekonomikā radīja 9,2 miljonus euro, bet katra jauna atkrastes vēja turbīna - 20,3 miljonus euro[4].
Savukārt pieaugošie saražotās elektroenerģijas apjomi rada iespējas meklēt efektīvus un ekonomiski pamatotus risinājumus saražotās enerģijas pārveidei, pārvadei un uzkrāšanai. Kā arī šis attīstības posms izveidos Latvijā jaunu vērtību ķēde, kura balstīsies uz pieejamu, ekonomiski izdevīgu un zaļu enerģiju.
Atkrastes vēja enerģijas attīstība veicinās Latvijas enerģētisko neatkarību un enerģijas eksporta iespējas, tāpēc tīkla savienojumi ar citām valstīm ir ļoti būtiski (piemēram, plānotais Baltic Wind Connector savienojums ar Vāciju 2040, LASGO savienojums ar Zviedriju 2035). Ņemot vērā gaidāmos atkrastes vēja projektus Baltijas jūrā (līdz 2030. gadam plānots uzbūvēt 20 GW), enerģijas uzkrāšanas risinājumi būs būtiski. Apsverot ūdeņraža potenciālu un tā piedāvātos risinājumus.
Jāņem vērā, ka ūdeņraža un tā derivatīvu ražošana (e-metanols, zaļais amonjaks, biodegvielas u.c.) ir ne tikai veids, kā nodrošināt Latvijas elektroenerģijas pašpatēriņu, bet arī iespēja uzsākt zaļā ūdeņraža eksportu. Turklāt pieaug pakalpojumu ekosistēma, kas saistīta ar atjaunojamo enerģiju. Tas ietver tādus uzdevumus kā vēja parku uzturēšana, elektrolizatoru izveide un ūdeņraža piegāde dažādām nozarēm, piemēram, sabiedriskajam transportam, apkurei un ražošanai. Turklāt atjaunojamo energoresursu ekosistēmā ir būtiski izcelt potenciālās investīcijas un pakalpojumus, ko Latvijas ostas var piedāvāt ELWIND projektam un potenciālajiem nākotnes atkrastes vēja parkiem.
Latvijai ir ļoti laba lokācija un piemērotas ostas, kuras, attīstot un pielāgojot savu infrastruktūru, varētu sniegt savus pakalpojumus Igaunijas, Zviedrijas, Lietuvas un Latvijas atkrastes vēja parkiem gan to būvniecības, gan to ekspluatācijas laikā. Šobrīd viena no vadošajām nozares kompānijām Van Oord jau 2024.gada martā noslēdza līgumu ar Liepājas ostu par pasaules klases atkrastes vēja parku atbalsta bāzes un lielgabarīta kravu termināla izveidošanu.
Atjaunojamo energoresursu kontekstā jāmin arī SAF (sustainable aviation fuel) jeb ilgtspējīgas aviācijas degvielas pieaugošā nozīme gaisa satiksmē un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā. Tāpat kā visur pasaulē, arī Latvijā zaļās enerģijas un klimata neitralitātes faktori kļūst noteicoši ilgtspējīgas aviācijas nozares darbībai. Ņemot vērā, ka Latvija ieņem vadošo lomu Baltijā aviācijas nozarē, īpaši pasažieru pārvadājumos, ir pašsaprotama nozares ieinteresētība ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanā Latvijā. Arī šo risinājumu nodrošināšanai nepieciešams zaļais ūdeņradis.
Nīderlandes uzņēmums "Fokker Next Gen" parakstījis sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju un plāno Latvijā attīstīt ūdeņraža lidmašīnu projektu. "Fokker Next Gen" līdz 2035. gadam iecerējusi klientiem nodot pirmās ar ūdeņradi darbināmās pasažieru lidmašīnas. Lai to paveiktu, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) Latvijā plānots attīstīt ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru. Tāpat "Fokker Next Gen" noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību “AirBaltic”, lai, izmantojot AirBaltic zināšanas un pieredzi, veicinātu "Fokker Next Gen" ar šķidro ūdeņradi darbināmu lidmašīnu attīstību.
LIAA, balstoties uz esošo nozares praksi un datiem, paredz, ka topošā atkrastes vēja industrija Baltijas jūrā sniedz iespēju attīstīt vietējo piegādes ķēdi, piesaistot 680 miljonu euro investīcijas ražošanā, radot līdz 2800 jaunu darba vietu un paver ceļu atbalstošu risinājumu piedāvāšanai zaļās enerģijas ainavā. LIAA lēš 100 jaunu start-up dibināšanu tādās nozarēs kā:
- viedā enerģētika un mobilitāte (28 jaunuzņēmumi);
- fotonika un viedie materiāli (30 jaunuzņēmumi);
- IKT (42 jaunuzņēmumi).
[1] https://gwec.net/global-wind-report-2021/
[2] https://www.fdiintelligence.com/content/data-trends/renewables-has-highest-fdi-job-creation-momentum-83142
[3] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/00133aeb-70f4-4ee5-bf97-a6cc1fccdfb5
[4] https://etipwind.eu/files/reports/ETIPWind-CWER.pdf
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts veicinās elektroenerģijas pieejamību un veicinās konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts veicinās elektroenerģijas pieejamību un veicinās konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Veicinās lētākas elektroenerģijas pieejamību, investīcijām būs pozitīva ietekme uz iekšzemes kopproduktu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Lētāka elektroenerģija veicinās Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspēju ārvalstu tirgos, kā arī kopumā mazinās Latvijas uzņēmumu izmaksas preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Lētāka elektroenerģija mazinās Latvijas uzņēmumu izmaksas preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Lai izvairītos no nepamatotas konkurences ierobežošanas, izsoles dokumentācijas izstrādē kompetentā institūcija sadarbosies ar Konkurences padomi, Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un citām institūcijām.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts radīs papildus darba vietas transporta nozarē (ostu pakalpojumos), būvniecībā, iekārtu apkalpošanā un netieši energointensīvas rūpniecības attīstībā.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 665 337
0
2 144 036
3 050 000
2 057 781
7 562 250
50 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 665 337
0
2 144 036
3 050 000
2 057 781
7 562 250
50 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
4 188 837
0
2 144 036
6 100 000
2 057 781
11 369 500
1 973 500
2.1. valsts pamatbudžets
4 188 837
0
2 144 036
6 100 000
2 057 781
11 369 500
1 973 500
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-1 523 500
0
0
-3 050 000
0
-3 807 250
-1 923 500
3.1. valsts pamatbudžets
-1 523 500
0
0
-3 050 000
0
-3 807 250
-1 923 500
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-3 050 000
-3 807 250
-1 923 500
5.1. valsts pamatbudžets
0
-3 050 000
-3 807 250
-1 923 500
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
| ELWIND | 2025 | 2026 | 2027 | 2028 |
| Ārvalstu finanšu palīdzība (CEF finansējums) | 3 050 000 | 7 562 250 | 50 000 | 938 750 |
| Valsts līdzfinansējums | 3 050 000 | 3 807 250 | 1 923 500 | 0 |
| Atmaksa valsts pamatbudžetā | 0 | 0 | 0 | 936 750 |
| Kopā | 6 100 000 | 11 369 500 | 1 973 500 | 1 875 500 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekts tiks īstenots Ekonomikas ministrijai piešķirtā un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) projektam “Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekts ELWIND” paredzētā finansējuma ietvaros.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 12.oktobra rīkojumam Nr. 673 “Par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai” likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.08.00 "Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekts ELWIND" ir paredzēts finansējums Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta "Elwind" attīstībai 2024. gadā 1 141 837 euro, 2025. gadā 2 144 036 euro, 2026. gadā 2 057 781 euro apmērā.
Vienlaikus 2023.gada 11.novembrī Ministru kabinetā (prot. Nr.58 70.§ Informatīvais ziņojums “Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību”) tika atļauts Ekonomikas ministrijai uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības ministrijas budžeta programmas 60.00.00 "Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīklu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana" Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND īstenošanai 29 059 250 euro apmērā. Atbilstoši tam Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 60.06.00 “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) projektu īstenošana” ar Finanšu ministrijas rīkojumu ieplānots finansējums 2024.gadā 3 047 000 euro, savukārt turpmākajiem gadiem nepieciešamo finansējumu Ekonomikas ministrija lūgs pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai".
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 12.oktobra rīkojumam Nr. 673 “Par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai” likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.08.00 "Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekts ELWIND" ir paredzēts finansējums Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta "Elwind" attīstībai 2024. gadā 1 141 837 euro, 2025. gadā 2 144 036 euro, 2026. gadā 2 057 781 euro apmērā.
Vienlaikus 2023.gada 11.novembrī Ministru kabinetā (prot. Nr.58 70.§ Informatīvais ziņojums “Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību”) tika atļauts Ekonomikas ministrijai uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības ministrijas budžeta programmas 60.00.00 "Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīklu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana" Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND īstenošanai 29 059 250 euro apmērā. Atbilstoši tam Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 60.06.00 “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) projektu īstenošana” ar Finanšu ministrijas rīkojumu ieplānots finansējums 2024.gadā 3 047 000 euro, savukārt turpmākajiem gadiem nepieciešamo finansējumu Ekonomikas ministrija lūgs pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība notiek ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā. Papildus tam likumprojekts nodots sabiedriskajai apspriešanai paralēli saskaņošanas procesam. Saņemtie atzinumi iekļauti likumprojekta izziņā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
- Pārvades sistēmas operators A/S "Augstsprieguma tīkls"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks veicināta uzņēmējdarbības attīstība Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, jo Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND attīstīšana ļauj Latvijai proaktīvi piesaistīt investīcijas un veicināt inovāciju attīstību Viedās specializācijas stratēģijas trīs jomās: viedā enerģētika, informācijas un komuninākcijas tehnoloģijas, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas (turpmāk – RIS3 jomas). Latvijai ir ļoti laba lokācija, kā arī piemērotas ostas, kuras, attīstot un pielāgojot savu infrastruktūru, varētu sniegt savus pakalpojumus Igaunijas, Zviedrijas, Lietuvas un Latvijas atkrastes vēja parkiem gan to būvniecības, gan to ekspluatācijas laikā. Pateicoties ELWIND projekta īstenošanai, LIAA ir iespēja veidot pievilcīgu investīciju vidi visai Latvijas jūras un piekrastes teritorijai, kas veicinās sekmīgu nākošo vēja parku attīstīšanu.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ietekme uz vidi ELWIND projekta ietvaros tiks analizēta ietekmes uz vidi novērtējuma procesa rezultātā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošana pozitīvi ietekmēs Latvijas klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu un virzību uz klimatneitralitāti.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Dienvidkurzemes un Ventspils novada ekonomiskā attīstība veicinās arī iedzīvotāju sociālā stāvokļa uzlabošanos, jo ELWIND vēja parka attīstība radīs darba vietas, tajā skaitā saistītajās nozarēs, tāpat arī palielinās nodokļu ieņēmumus un saskaņā ar noteikumu projektu “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai” (24-TA-1019) ir paredzēti arī kompensējošie pasākumi vietējām kopienām un mājsaimniecībām.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi