21-TA-1441: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts budžeta mērķdotāciju piemaksai pie mēnešalgas 2022.gadā pašvaldību un to izveidoto iestāžu sociālajiem darbiniekiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Noteikumi par valsts budžeta mērķdotāciju piemaksai pie mēnešalgas 2022.gadā pašvaldību un to izveidoto iestāžu sociālajiem darbiniekiem” (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva. Tas tiek izstrādāts pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – likums) 13.panta pirmās daļas 9.punktu, kurā noteikts, ka valsts nodrošina atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem atbalstu profesionāla sociālā darba ieviešanai un attīstībai pašvaldībās un atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” piešķirtajai apropriācijai. Atbalsta veida, apjoma un nosacījumu tā saņemšanai izstrāde deleģēta Ministru kabinetam.
Vienlaikus tiks īstenots Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada 1.septembra Nr.616 "Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam") (turpmāk – pamatnostādnes) 2. rīcības virziena “Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū” 2.7.1. uzdevums “piešķirot valsts budžeta mērķdotāciju sociālajiem darbiniekiem”.
Vienlaikus tiks īstenots Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada 1.septembra Nr.616 "Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam") (turpmāk – pamatnostādnes) 2. rīcības virziena “Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū” 2.7.1. uzdevums “piešķirot valsts budžeta mērķdotāciju sociālajiem darbiniekiem”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
TA projekts izstrādāts, ar mērķi nodrošināt valsts mērķdotācijas pašvaldībām piešķiršanu, kas paredzēta atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” piešķirtajai apropriācijai sociālo darbinieku piemaksām pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Lai tiktu nodrošināta savlaicīga mērķdotācijas pieprasīšanas, aprēķināšanas un pārskaitīšanas kārtība.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Profesionālam sociālajam darbam ir nozīmīga loma sociālās politikas ieviešanā un starpdisciplinārā praksē globālā mērogā, kas, saskaņā ar Starptautiskās sociālo darbinieku federācijas (IFSW) aktuālajiem pētījumiem un lēmumiem, kļuvusi arvien būtiskāka Covid – 19 pandēmijas apstākļos. Sociālais darbs kā integrēta profesionālu kompetenču joma (sociālo un humanitāro zinātņu elementi, pedagoģijas, komunikācijas zinātnes un sabiedrības veselības elementi) ir viena no elastīgākajām un sadarbībai ar citiem palīdzošo un tiesībsargājošo profesiju pārstāvjiem atvērtākā profesionālās darbības joma. Tā ir dinamiska profesija ar “dzīvu”, attīstībā esošu definīciju, kas sevi atjauno atbilstoši cilvēku un sabiedrības vajadzībām.
Profesionāls sociālais darbs ir vērsts uz problēmu risināšanu un pārmaiņām, lai mazinātu vai novērstu sabiedrībā pastāvošo nevienlīdzību un atjaunotu sociālo taisnīgumu, tas reaģē uz krīzēm un ārkārtas situācijām, kā arī risina klientu ikdienas personiskās un sociālās problēmas, strādā partnerībā ar pakalpojumu lietotājiem, veicina prevenciju/profilaksi, integrāciju un kohēziju (iekļaušanu). Pašlaik sociālais darbs globāli tiek novērtēts kā viena no straujāk augošajām profesijām. ASV sociālo darbinieku asociācija (NASW) prognozē, ka tuvākajos astoņos gados sociālo darbinieku pieprasījums pieaugs par 11%. Sociālie darbinieki ir pieprasīti valsts, pašvaldību iestādēs un nevalstiskajā sektorā; tieši viņi iesaistās tādu globālu izaicinājumu un problēmu risināšanā, kā nabadzība un sociālā atstumtība, migrācija, dažādu dabas katastrofu un krīžu seku likvidēšana. Sociālo darbinieku profesionāls darbs un sadarbība ar sabiedrības veselības jomas profesionāļiem ir bijusi ļoti nozīmīga Covid – 19 pandēmijas apstākļos. Arī Latvijā skaidri atklājas šīs starptautiska līmeņa tendences. Arvien pieaug vajadzība pēc kvalificētiem darbiniekiem, kas spēj strādāt ar ģimenēm un atsevišķiem indivīdiem, kam ir multiplas un ilgstošas problēmas, novērtēt problēmu cēloņus un piesaistīt piemērotākos pakalpojumus Tiem ir jāspēj strādāt ar specifiskām mērķa grupām un problemātiku (atkarības, vardarbība, personas ar garīga rakstura traucējumiem u.tml.), sniedzot padziļinātu atbalstu. Vienlīdz strauji pieaug nepieciešamība arī pēc citiem speciālistiem, kas veic preventīvo darbu un strādā ar klientu prasmju līmeņa celšanu un uzturēšanu. Taču sociālo pakalpojumu efektivitātes pilnveidošanai un jaunu un mūsdienīgu sociālo pakalpojumu izveidei pašvaldībām trūkst iekšējo resursu un kapacitātes. Lai arī likuma 10. pantā joprojām ir noteikts, ka uz vienu tūkstoti iedzīvotāju jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam, šī norma gadiem ilgi netiek pildīta (galvenais iemesls tam ir sarežģītā darba specifika – multiplās klientu problēmas, resursu trūkums to risināšanai un zemais atalgojums) , ir novecojusi un neatspoguļo iedzīvotāju reālās vajadzības.
Latvijā 2018. gadā sociālos pakalpojumus pašvaldību iestādēs (t.sk. sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, sociālās aprūpes centros, dienas centros, utt.) sniedza un tajās tika nodarbināti 2128 sociālā darba speciālisti, likuma norma tika izpildīta tikai par 76%. 2019.gadā tie bija vairs tikai 2092, līdz ar to likuma norma tika izpildīta tikai par 75%. Savukārt 2020.gadā tie bija 2105 sociālā darba speciālisti un likuma norma tika izpildīta par 77%. Turklāt jāņem arī vērā, ka sociālā darba speciālisti nav tikai sociālie darbinieki, bet arī sociālie rehabilitētāji, sociālie aprūpētāji un sociālās palīdzības organizatori. Tomēr, neskatoties uz to, ka darbinieku trūkums vērojams visu sociālā darba speciālistu vidū, piemaksa, ņemot vērā piešķirtā finansējuma apjomu, paredzēta tikai sociālajiem darbiniekiem.
Profesionāls sociālais darbs ir vērsts uz problēmu risināšanu un pārmaiņām, lai mazinātu vai novērstu sabiedrībā pastāvošo nevienlīdzību un atjaunotu sociālo taisnīgumu, tas reaģē uz krīzēm un ārkārtas situācijām, kā arī risina klientu ikdienas personiskās un sociālās problēmas, strādā partnerībā ar pakalpojumu lietotājiem, veicina prevenciju/profilaksi, integrāciju un kohēziju (iekļaušanu). Pašlaik sociālais darbs globāli tiek novērtēts kā viena no straujāk augošajām profesijām. ASV sociālo darbinieku asociācija (NASW) prognozē, ka tuvākajos astoņos gados sociālo darbinieku pieprasījums pieaugs par 11%. Sociālie darbinieki ir pieprasīti valsts, pašvaldību iestādēs un nevalstiskajā sektorā; tieši viņi iesaistās tādu globālu izaicinājumu un problēmu risināšanā, kā nabadzība un sociālā atstumtība, migrācija, dažādu dabas katastrofu un krīžu seku likvidēšana. Sociālo darbinieku profesionāls darbs un sadarbība ar sabiedrības veselības jomas profesionāļiem ir bijusi ļoti nozīmīga Covid – 19 pandēmijas apstākļos. Arī Latvijā skaidri atklājas šīs starptautiska līmeņa tendences. Arvien pieaug vajadzība pēc kvalificētiem darbiniekiem, kas spēj strādāt ar ģimenēm un atsevišķiem indivīdiem, kam ir multiplas un ilgstošas problēmas, novērtēt problēmu cēloņus un piesaistīt piemērotākos pakalpojumus Tiem ir jāspēj strādāt ar specifiskām mērķa grupām un problemātiku (atkarības, vardarbība, personas ar garīga rakstura traucējumiem u.tml.), sniedzot padziļinātu atbalstu. Vienlīdz strauji pieaug nepieciešamība arī pēc citiem speciālistiem, kas veic preventīvo darbu un strādā ar klientu prasmju līmeņa celšanu un uzturēšanu. Taču sociālo pakalpojumu efektivitātes pilnveidošanai un jaunu un mūsdienīgu sociālo pakalpojumu izveidei pašvaldībām trūkst iekšējo resursu un kapacitātes. Lai arī likuma 10. pantā joprojām ir noteikts, ka uz vienu tūkstoti iedzīvotāju jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam, šī norma gadiem ilgi netiek pildīta (galvenais iemesls tam ir sarežģītā darba specifika – multiplās klientu problēmas, resursu trūkums to risināšanai un zemais atalgojums) , ir novecojusi un neatspoguļo iedzīvotāju reālās vajadzības.
Latvijā 2018. gadā sociālos pakalpojumus pašvaldību iestādēs (t.sk. sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, sociālās aprūpes centros, dienas centros, utt.) sniedza un tajās tika nodarbināti 2128 sociālā darba speciālisti, likuma norma tika izpildīta tikai par 76%. 2019.gadā tie bija vairs tikai 2092, līdz ar to likuma norma tika izpildīta tikai par 75%. Savukārt 2020.gadā tie bija 2105 sociālā darba speciālisti un likuma norma tika izpildīta par 77%. Turklāt jāņem arī vērā, ka sociālā darba speciālisti nav tikai sociālie darbinieki, bet arī sociālie rehabilitētāji, sociālie aprūpētāji un sociālās palīdzības organizatori. Tomēr, neskatoties uz to, ka darbinieku trūkums vērojams visu sociālā darba speciālistu vidū, piemaksa, ņemot vērā piešķirtā finansējuma apjomu, paredzēta tikai sociālajiem darbiniekiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Profesionālam sociālajam darbam ir nozīmīga loma sociālās politikas ieviešanā un starpdisciplinārā praksē globālā mērogā, kas, saskaņā ar Starptautiskās sociālo darbinieku federācijas (IFSW) aktuālajiem pētījumiem un lēmumiem, kļuvusi arvien būtiskāka Covid – 19 pandēmijas apstākļos.
2017.gadā veiktā pētījuma "Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai" rezultāti tostarp parāda, ka augstā darba slodze un personāla resursu trūkums sociālajos dienestos ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc nav attīstīts preventīvais sociālais darbs, lai izvērtētu iespējamos riskus un novērstu krīzes situācijas. Ar esošajiem sociālo darbinieku resursiem pietiek tikai krīzes intervencēm. Pētījumu "Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai" Labklājības ministrija īstenoja ar Eiropas Sociālā fonda (turpmāk - ESF) atbalstu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros, lai iespējami efektīvi plānotu projekta aktivitāšu saturu un projekta noslēgumā novērtētu sasniegtos rezultātus.
2017.gadā veiktā pētījuma "Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai" rezultāti tostarp parāda, ka augstā darba slodze un personāla resursu trūkums sociālajos dienestos ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc nav attīstīts preventīvais sociālais darbs, lai izvērtētu iespējamos riskus un novērstu krīzes situācijas. Ar esošajiem sociālo darbinieku resursiem pietiek tikai krīzes intervencēm. Pētījumu "Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai" Labklājības ministrija īstenoja ar Eiropas Sociālā fonda (turpmāk - ESF) atbalstu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros, lai iespējami efektīvi plānotu projekta aktivitāšu saturu un projekta noslēgumā novērtētu sasniegtos rezultātus.
Risinājuma apraksts
Mērķdotācijas novirzīšana pašvaldībām mērķis ir turpināt pamatnostādnēs "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam" plānotos sociālo darbinieku atbalsta pasākumus, nodrošinot piemaksu par personīgu ieguldījumu pie amatalgas sociālajiem darbiniekiem pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus, nodrošināt iespēju saņemt konkurētspējīgāku atalgojumu.
Noteikumu projekts tiek izstrādāts no jauna, jo 2017.gada 22.decembra noteikumi Nr.778 „Noteikumi par valsts budžeta mērķdotāciju piemaksai pie mēnešalgas 2018. gadā sociālajiem darbiniekiem darbam ar ģimenēm un bērniem” bija spēkā līdz 2018.gada 31.decembrim.
Noteikumu projekts paredz:
noteikt valsts atbalsta nodrošināšanu mērķdotācijas veidā piemaksai pie mēnešalgas par personīgo ieguldījumu un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām sociālajiem darbiniekiem, tai skaitā arī sociālo dienestu, to struktūrvienību un nodaļu vadītājiem, kuri strādā pašvaldību sociālajos dienestos un veic sociālo darbu, kā arī pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus (turpmāk – mērķdotācija), ko sadala atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai. Mērķdotāciju piešķir pašvaldībai vai sociālajam dienestam (turpmāk – mērķdotācijas saņēmējs) un to piešķir visiem darbiniekiem pamata apmērā, ko aprēķinās LM, vadoties no saņemtajiem pieprasījumiem par sociālajiem darbiniekiem, kuri atbilst visiem obligātajiem pamata kritērijiem. Savukārt, tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri atbilst arī vismaz vienam no papildu kritērijiem, papildus piešķir 30% no aprēķinātās pamata piemaksas summas. Par piemaksas piešķiršanu darba devējam – pašvaldībai vai sociālajam dienestam, ir jāizdod rīkojums;
noteikt obligātos pamata kritērijus sociālajiem darbiniekiem, kuri patlaban strādā pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus:
sociālie darbinieki, kuri vismaz vienu gadu, proti, laika posmā no 01.01.2019.-31.12.2021, strādā pašvaldības sociālajā dienestā, tā struktūrvienībā vai pašvaldības iestādē, kura sniedz sociālos pakalpojumus. Darba periods var būt kombinēts, strādājot dažādās pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs, tai skaitā arī citā pašvaldībā. Piemēram, ja darbinieks uzsāk darba tiesiskās attiecības iestādē 25.janvārī, taču iepriekš strādājis citā sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādē, laika periods no iepriekšējas darba vietas tiek ņemts vērā, kā arī dalība supervīzijās un apmācībās /mācībās iepriekšējā darba vietā tiek ņemta vērā, līdz ar ko darbinieks var kvalificēties piemaksas saņemšanai,
sociālie darbinieki, kuri ir ieguvuši likuma 41. pantā noteikto izglītību (2. līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā). Gadījumā, ja kāds sociālais darbinieks izglītību iegūs 2022.gadā, tad no brīža, kad persona saņēmusi diplomu, tā var kvalificēties piemaksas saņemšanai,
sociālie darbinieki 2021.gadā ir pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci apmācībās/ mācībās atbilstoši 2017.gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.338). Tas nozīmē, ka ir apguvuši vismaz 24 stundu apmācību/ mācības vienreiz gadā.
sociālie darbinieki 2021.gadā ir pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci supervīzijās atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.338 noteiktajam. Supervīziju apjoms noteikts ne mazāk kā 21 stundu gadā, taču objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, kāzas, bēres, atvaļinājums, slimība, dalība seminārā u.c., 1 – 3 supervīziju sesiju neapmeklēšana var tikt uzskatāma par attaisnotu.
Darbiniekiem, kuri atradušies ilgstošā prombūtnē , punktos 3.1.3. un 3.1.4. noteiktos kritērijus piemēro par viena gada periodu pirms ilgstošās prombūtnes sākuma.
noteikt papildu kritērijus sociālajiem darbiniekiem, kuri patlaban strādā pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus, vienlaikus ņemot vērā, ka jāizpilda vismaz viens no šiem kritērijiem:
sociālie darbinieki specializējušies vai uzsākuši specializāciju sociālajam darbam ar konkrētu klientu grupu, apgūstot klātienes mācībās (var tikt organizētas arī attālināti) LM īstenotā ESF līdzfinansētā projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros izstrādāto metodiku, vai citas apjoma ziņā līdzvērtīgas profesionālās kompetences pilnveides programmas. Vidējais mācību stundu apjoms šādām programmām ir sākot no 90 stundām līdz pat 150 stundām vai vairāk,
sociālie darbinieki iegūst vai ieguvuši maģistra grādu sociālajā darbā,
sociālie darbinieki piedalījušies sociālās jomas attīstībai nozīmīga projekta izstrādē vai īstenošanā pašvaldības, reģionālajā, nacionālajā vai starptautiskajā līmenī (par to nesaņemot papildu atalgojumu). Dalībai ir jābūt pierādāmai, piemēram, tas noteikts amata aprakstā, rīkojumā, dalībnieks gatavojis dokumentu ar priekšlikumiem u.c..
darbinieki papildu tiešajiem darba pienākumiem vadījuši mācības/ apmācības citiem pašvaldībā strādājošajiem sociālā darba speciālistiem vai veikuši jauno sociālo darbinieku ievadīšanu amatā, ko var pierādīt ar, piemēram, struktūrvienības vadītāja sagatavotu aprakstu, kas pievienots attiecīgā darbinieka personas lietai;
noteikt, ka mērķdotācijas saņēmējs mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai atver jaunu vai norāda esošu kontu Valsts kasē;
noteikt, ka mērķdotācijas saņēmējs līdz 2022.gada 10.februārim, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus ePārskati (turpmāk – ePārskati), iesniedz mērķdotācijas pieprasījumu par tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri atbilst šo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem (1.pielikums) par sociālajiem darbiniekiem, tajā skaitā iestāžu, struktūrvienību un nodaļu vadītājiem, kuri ir darba tiesiskajās attiecībās ar attiecīgo pašvaldības domi vai sociālo dienestu vai pašvaldības izveidotu iestādi, kas sniedz sociālos pakalpojumus, kā arī par vakancēm, ko paredzēts aizpildīt. Pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs bieži vien ir vakances, kas salīdzinoši ātri var tikt aizpildītas ar darbinieku, kurš atbilst TA projektā noteiktajām prasībām, tai skaitā, iepriekš strādājis kāda no pašvaldības izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijām, līdz ar to varētu pretendēt uz piemaksu. Līdzīga situācija varētu būt arī ar personām, kuras atgriežas no bērnu kopšanas atvaļinājuma. Līdz ar to, piesakoties mērķdotācijas piešķiršanai, nepieciešams rēķināties ar iepriekš minētajām situācijām, lai nepieciešamības gadījumā finanšu līdzekļi būtu pieejami. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka katru ceturksni tiks pārskatīts finanšu līdzekļu izlietojums un veikts pārrēķins, tādējādi izvairoties no valsts budžeta līdzekļu neatbilstošas izlietošanas.;
noteikt, ka mērķdotācijas saņēmējs reizi ceturksnī (līdz ceturkšņa sekojošā mēneša 10.datumam) iesniedz pārskatu par mērķdotācijas faktiski pārskata periodā aprēķināto mērķdotācijas apmēru (2.pielikums). Faktiski aprēķinātajam mērķdotācijas apmēram jāatbilst faktiski izmaksātajai mērķdotācijas summai sociālajiem darbiniekiem;
noteikt mērķdotācijas aprēķināšanas kārtību un to, ka mērķdotāciju aprēķina LM;
noteikt faktisko mērķdotācijas norēķinu kārtību, tai skaitā nosakot, ka izdevumi (piemaksa un noteiktās piemaksas ietekme uz darba samaksas vidējo izpeļņu, (aprēķinot atvaļinājuma naudu, darba nespēja lapu), kompensējami tikai finanšu gada ietvaros, t.i., līdz 2022.gada 31.decembrim, jo finansējums valsts budžetā mērķdotācijas nodrošināšanai paredzēts no 2022.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim;
noteikt, ka piemaksa tiek izmaksāta sociālajiem darbiniekiem, kuri atbilst noteikumu projekta 3.1. punktā minētajam, un pašvaldība vai sociālais dienests, atbilstoši LM aprēķinātajam mērķdotācijas apmēram, nodrošina sociālajam darbiniekam piemaksu pie mēnešalgas atbilstoši faktiski nostrādātajam laikam, kā arī veic darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par piemaksas summu.
Mērķdotācijas saņēmējs ir atbildīgs par piemaksas atbilstību normatīvajiem aktiem, tajā skaitā, atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam;
noteikt LM kontroles un izmaksu pārtraukšanas tiesības:
LM ir mērķdotācijas izlietošanas kontroles tiesības, lai novērstu iespējamas nepilnības vai kļūdas,
LM ir tiesīga izlases kārtībā veikt kontroli par piešķirto līdzekļu izlietojumu, pieprasot pašvaldībai ar mērķdotācijas līdzekļu izlietojumu saistītos dokumentus un informāciju,
ja LM konstatē kļūdas pašvaldības mērķdotācijas izlietojuma pārskatā vai konstatē pārkāpumus mērķdotācijas izlietošanā, piemēram, darbiniekam proporcionāli piemaksai tiek samazināta mēnešalga, piemaksa tiek sadalīta starp darbiniekiem, kuri nav tikuši uzrādīti pieprasījumā u.c., finansējuma piešķiršana līdz kļūdu izlabošanai vai pārkāpumu novēršanai tiek pārtraukta;
ja finanšu līdzekļi tikuši izmaksāti nepamatoti, tos ietur no nākamajā ceturksnī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem vai arī LM lūdz tos atmaksāt līdz 2022.gada 31.decembrim,
ja nepamatoti izmaksātos līdzekļus konstatē pēc 2022.gada 31.decembra, tad mērķdotācijas saņēmējs viena mēneša laikā tos pārskaita LM ieskaitīšanai valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
Lai veicinātu vienādu izpratni par piemaksu piešķiršanu, aprēķinu, izmaksu u.c. jautājumiem, LM izstrādās vadlīnijas.
Noteikumu projekts tiek izstrādāts no jauna, jo 2017.gada 22.decembra noteikumi Nr.778 „Noteikumi par valsts budžeta mērķdotāciju piemaksai pie mēnešalgas 2018. gadā sociālajiem darbiniekiem darbam ar ģimenēm un bērniem” bija spēkā līdz 2018.gada 31.decembrim.
Noteikumu projekts paredz:
noteikt valsts atbalsta nodrošināšanu mērķdotācijas veidā piemaksai pie mēnešalgas par personīgo ieguldījumu un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām sociālajiem darbiniekiem, tai skaitā arī sociālo dienestu, to struktūrvienību un nodaļu vadītājiem, kuri strādā pašvaldību sociālajos dienestos un veic sociālo darbu, kā arī pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus (turpmāk – mērķdotācija), ko sadala atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai. Mērķdotāciju piešķir pašvaldībai vai sociālajam dienestam (turpmāk – mērķdotācijas saņēmējs) un to piešķir visiem darbiniekiem pamata apmērā, ko aprēķinās LM, vadoties no saņemtajiem pieprasījumiem par sociālajiem darbiniekiem, kuri atbilst visiem obligātajiem pamata kritērijiem. Savukārt, tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri atbilst arī vismaz vienam no papildu kritērijiem, papildus piešķir 30% no aprēķinātās pamata piemaksas summas. Par piemaksas piešķiršanu darba devējam – pašvaldībai vai sociālajam dienestam, ir jāizdod rīkojums;
noteikt obligātos pamata kritērijus sociālajiem darbiniekiem, kuri patlaban strādā pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus:
sociālie darbinieki, kuri vismaz vienu gadu, proti, laika posmā no 01.01.2019.-31.12.2021, strādā pašvaldības sociālajā dienestā, tā struktūrvienībā vai pašvaldības iestādē, kura sniedz sociālos pakalpojumus. Darba periods var būt kombinēts, strādājot dažādās pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs, tai skaitā arī citā pašvaldībā. Piemēram, ja darbinieks uzsāk darba tiesiskās attiecības iestādē 25.janvārī, taču iepriekš strādājis citā sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādē, laika periods no iepriekšējas darba vietas tiek ņemts vērā, kā arī dalība supervīzijās un apmācībās /mācībās iepriekšējā darba vietā tiek ņemta vērā, līdz ar ko darbinieks var kvalificēties piemaksas saņemšanai,
sociālie darbinieki, kuri ir ieguvuši likuma 41. pantā noteikto izglītību (2. līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā). Gadījumā, ja kāds sociālais darbinieks izglītību iegūs 2022.gadā, tad no brīža, kad persona saņēmusi diplomu, tā var kvalificēties piemaksas saņemšanai,
sociālie darbinieki 2021.gadā ir pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci apmācībās/ mācībās atbilstoši 2017.gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.338). Tas nozīmē, ka ir apguvuši vismaz 24 stundu apmācību/ mācības vienreiz gadā.
sociālie darbinieki 2021.gadā ir pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci supervīzijās atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.338 noteiktajam. Supervīziju apjoms noteikts ne mazāk kā 21 stundu gadā, taču objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, kāzas, bēres, atvaļinājums, slimība, dalība seminārā u.c., 1 – 3 supervīziju sesiju neapmeklēšana var tikt uzskatāma par attaisnotu.
Darbiniekiem, kuri atradušies ilgstošā prombūtnē , punktos 3.1.3. un 3.1.4. noteiktos kritērijus piemēro par viena gada periodu pirms ilgstošās prombūtnes sākuma.
noteikt papildu kritērijus sociālajiem darbiniekiem, kuri patlaban strādā pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus, vienlaikus ņemot vērā, ka jāizpilda vismaz viens no šiem kritērijiem:
sociālie darbinieki specializējušies vai uzsākuši specializāciju sociālajam darbam ar konkrētu klientu grupu, apgūstot klātienes mācībās (var tikt organizētas arī attālināti) LM īstenotā ESF līdzfinansētā projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros izstrādāto metodiku, vai citas apjoma ziņā līdzvērtīgas profesionālās kompetences pilnveides programmas. Vidējais mācību stundu apjoms šādām programmām ir sākot no 90 stundām līdz pat 150 stundām vai vairāk,
sociālie darbinieki iegūst vai ieguvuši maģistra grādu sociālajā darbā,
sociālie darbinieki piedalījušies sociālās jomas attīstībai nozīmīga projekta izstrādē vai īstenošanā pašvaldības, reģionālajā, nacionālajā vai starptautiskajā līmenī (par to nesaņemot papildu atalgojumu). Dalībai ir jābūt pierādāmai, piemēram, tas noteikts amata aprakstā, rīkojumā, dalībnieks gatavojis dokumentu ar priekšlikumiem u.c..
darbinieki papildu tiešajiem darba pienākumiem vadījuši mācības/ apmācības citiem pašvaldībā strādājošajiem sociālā darba speciālistiem vai veikuši jauno sociālo darbinieku ievadīšanu amatā, ko var pierādīt ar, piemēram, struktūrvienības vadītāja sagatavotu aprakstu, kas pievienots attiecīgā darbinieka personas lietai;
noteikt, ka mērķdotācijas saņēmējs mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai atver jaunu vai norāda esošu kontu Valsts kasē;
noteikt, ka mērķdotācijas saņēmējs līdz 2022.gada 10.februārim, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus ePārskati (turpmāk – ePārskati), iesniedz mērķdotācijas pieprasījumu par tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri atbilst šo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem (1.pielikums) par sociālajiem darbiniekiem, tajā skaitā iestāžu, struktūrvienību un nodaļu vadītājiem, kuri ir darba tiesiskajās attiecībās ar attiecīgo pašvaldības domi vai sociālo dienestu vai pašvaldības izveidotu iestādi, kas sniedz sociālos pakalpojumus, kā arī par vakancēm, ko paredzēts aizpildīt. Pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs bieži vien ir vakances, kas salīdzinoši ātri var tikt aizpildītas ar darbinieku, kurš atbilst TA projektā noteiktajām prasībām, tai skaitā, iepriekš strādājis kāda no pašvaldības izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijām, līdz ar to varētu pretendēt uz piemaksu. Līdzīga situācija varētu būt arī ar personām, kuras atgriežas no bērnu kopšanas atvaļinājuma. Līdz ar to, piesakoties mērķdotācijas piešķiršanai, nepieciešams rēķināties ar iepriekš minētajām situācijām, lai nepieciešamības gadījumā finanšu līdzekļi būtu pieejami. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka katru ceturksni tiks pārskatīts finanšu līdzekļu izlietojums un veikts pārrēķins, tādējādi izvairoties no valsts budžeta līdzekļu neatbilstošas izlietošanas.;
noteikt, ka mērķdotācijas saņēmējs reizi ceturksnī (līdz ceturkšņa sekojošā mēneša 10.datumam) iesniedz pārskatu par mērķdotācijas faktiski pārskata periodā aprēķināto mērķdotācijas apmēru (2.pielikums). Faktiski aprēķinātajam mērķdotācijas apmēram jāatbilst faktiski izmaksātajai mērķdotācijas summai sociālajiem darbiniekiem;
noteikt mērķdotācijas aprēķināšanas kārtību un to, ka mērķdotāciju aprēķina LM;
noteikt faktisko mērķdotācijas norēķinu kārtību, tai skaitā nosakot, ka izdevumi (piemaksa un noteiktās piemaksas ietekme uz darba samaksas vidējo izpeļņu, (aprēķinot atvaļinājuma naudu, darba nespēja lapu), kompensējami tikai finanšu gada ietvaros, t.i., līdz 2022.gada 31.decembrim, jo finansējums valsts budžetā mērķdotācijas nodrošināšanai paredzēts no 2022.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim;
noteikt, ka piemaksa tiek izmaksāta sociālajiem darbiniekiem, kuri atbilst noteikumu projekta 3.1. punktā minētajam, un pašvaldība vai sociālais dienests, atbilstoši LM aprēķinātajam mērķdotācijas apmēram, nodrošina sociālajam darbiniekam piemaksu pie mēnešalgas atbilstoši faktiski nostrādātajam laikam, kā arī veic darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par piemaksas summu.
Mērķdotācijas saņēmējs ir atbildīgs par piemaksas atbilstību normatīvajiem aktiem, tajā skaitā, atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam;
noteikt LM kontroles un izmaksu pārtraukšanas tiesības:
LM ir mērķdotācijas izlietošanas kontroles tiesības, lai novērstu iespējamas nepilnības vai kļūdas,
LM ir tiesīga izlases kārtībā veikt kontroli par piešķirto līdzekļu izlietojumu, pieprasot pašvaldībai ar mērķdotācijas līdzekļu izlietojumu saistītos dokumentus un informāciju,
ja LM konstatē kļūdas pašvaldības mērķdotācijas izlietojuma pārskatā vai konstatē pārkāpumus mērķdotācijas izlietošanā, piemēram, darbiniekam proporcionāli piemaksai tiek samazināta mēnešalga, piemaksa tiek sadalīta starp darbiniekiem, kuri nav tikuši uzrādīti pieprasījumā u.c., finansējuma piešķiršana līdz kļūdu izlabošanai vai pārkāpumu novēršanai tiek pārtraukta;
ja finanšu līdzekļi tikuši izmaksāti nepamatoti, tos ietur no nākamajā ceturksnī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem vai arī LM lūdz tos atmaksāt līdz 2022.gada 31.decembrim,
ja nepamatoti izmaksātos līdzekļus konstatē pēc 2022.gada 31.decembra, tad mērķdotācijas saņēmējs viena mēneša laikā tos pārskaita LM ieskaitīšanai valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
Lai veicinātu vienādu izpratni par piemaksu piešķiršanu, aprēķinu, izmaksu u.c. jautājumiem, LM izstrādās vadlīnijas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- 1. Pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālie darbinieki. 2. Pašvaldību sociālo dienestu un citu sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto sociālā darba pakalpojumu saņēmēji – personas, kurām ir sociālās funkcionēšanas problēmas.
Ietekmes apraksts
TA projekts paredz nodrošināt valsts mērķdotācijas pašvaldībām piešķiršanu, kas paredzēta atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” piešķirtajai apropriācijai sociālo darbinieku piemaksām pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus, , tādējādi izpildot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktu, kurā noteikts, ka valsts nodrošina atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem atbalstu profesionāla sociālā darba ieviešanai un attīstībai pašvaldībās. Atbalsta veida, apjoma un nosacījumu tā saņemšanai izstrāde deleģēta Ministru kabinetam.
Vienlaikus tiks īstenots Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojumu Nr.616) (turpmāk – pamatnostādnes) 2. rīcības virziena “Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū” 2.7.1. uzdevums “ piešķirot valsts budžeta mērķdotāciju sociālajiem darbiniekiem”.
Vienlaikus tiks īstenots Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojumu Nr.616) (turpmāk – pamatnostādnes) 2. rīcības virziena “Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū” 2.7.1. uzdevums “ piešķirot valsts budžeta mērķdotāciju sociālajiem darbiniekiem”.
Juridiskās personas
- Pašvaldības
Ietekmes apraksts
Pašvaldību administratīvā personāla 43 darbinieki (43 pašvaldības x vidēji 1 darbinieks);
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
1 918 583
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 918 583
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 918 583
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-1 918 583
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 918 583
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ministru kabineta 24.09.2021. sēdē (prot.Nr.63 1.§), izskatot un atbalstot informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022. gadam un ietvaram 2022.–2024. gadam”, viena gada ietvarā atbalstīts LM prioritārais pasākums - papildu finansējums prioritārā pasākuma “Mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem” (Nr.18_02_P) pašvaldību sociālajos dienestos strādājošo sociālo darbinieku motivācijai strādāt profesijā un pilnveidot profesionālo kompetenci, kā arī ar papildus funkcijām saistīto pieaugošā darba apjoma kompensēšanai 1 918 583 euro apmērā. Pasākums tiks īstenots pamatbudžeta apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ietvaros (pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām).
Piemaksu sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus, nodrošināšanai aprēķins:
*aprēķinātā kopējā summa mērķdotācijas faktiskās izpildes laikā tiks precizēta, nepārsniedzot 2022.gada budžetā mērķdotācijai plānoto finansējumu. Pasākums tiks īstenots Prioritārajam pasākumam piešķirtā finansējuma 1 918 583 euro apmērā ietvaros.
LM rīcībā esošie statistikas dati parāda, ka pašvaldību sociālajos dienestos strādājošo sociālā darba speciālistu īpatsvars, kuriem ir likumā noteiktā izglītība 2018.gadā bija 91.14%, 2019.gadā - 90.67% , un 2020. gadā - 91.21%. Līdz ar to tiek pieņemts, ka vidēji no 1 632 darbiniekiem TA projekta 3.1.punktā minētajam pamatkritērijam par izglītību atbilst vidēji 91%, vai 1485 sociālie darbinieki.
Sociālo dienestu vadītāju un sociālā darba speciālistu īpatsvars, kuri ir piedalījušies apmācībās/ mācībās atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.338 ”Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” noteiktajam minimālajam apmēram 2018. gadā bija 72%, 2019.gadā - 70%, savukārt, 2020.gadā - 55%. Ņemot vērā mainīgo epidemioloģisko situāciju, kas 2020.gadā ļoti ietekmējusi mācību apmeklējumu, neskatoties uz iespējām mācīties tiešsaistē, pieņemam, ka vidēji šim kritērijam atbilst 70% no visiem darbiniekiem, vai 1142 darbinieki.
Sociālajos dienestos strādājošo sociālā darba speciālistu īpatsvars, kuri piedalījušies supervīzijā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.338 ”Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” noteiktajam minimālajam apmēram 2018.gadā bija 79%, 2019.gadā - 89%, savukārt, 2020.gadā - 86%, kas veido arī vidējo procentuālo apmēru par pēdējiem 3 gadiem, vai 1371 darbinieks.
Ņemot vērā, ka, nosakot piemaksas sociālajiem darbiniekiem, tiem ir jāatbilst vienlaicīgi visiem trīs pamatkritērijiem, prognozējams, ka sociālo darbinieku skaits būs 1142 darbinieki. Precīzu darbinieku skaitu, kuriem varēs piešķirt piemaksas, varēs noteikt tikai pēc pieprasījumu saņemšanas no pašvaldībām.
Savukārt, ņemot vērā pieejamo informāciju ESF projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros, ir zināms, ka metodiku sociālajam darbam ar ģimenēm ar bērniem līdz 2021.gada beigām padziļinātās mācības pabeiguši vai mācās 81 sociālais darbinieks, metodiku sociālajam darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām līdz 2021.gada beigām padziļinātās mācības pabeiguši vai mācās 109 sociālie darbinieki, metodiku sociālajam darbam ar atkarīgām un līdzatkarīgām personām līdz 2021.gada beigām padziļinātās mācības pabeiguši vai mācās 62 sociālie darbinieki, metodiku sociālajam darbam ar pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2021.gada beigām padziļinātās mācības pabeiguši vai mācās 109 sociālo darbinieku. Kopumā darbam ar konkrētām mērķa grupām specializējušies 361 dalībnieki, kas no 1632 sociālajiem darbiniekiem ir vien 22%.
Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka dome vai sociālais dienests līdz 2022.gada 10.februārim elektroniski, izmantojot ePārskati sistēmu, iesniedz mērķdotācijas pieprasījumu par sociālajiem darbiniekiem, norādot sociālo darbinieku skaitu, kā arī katra darbinieka prognozētās darba stundas. LM, pamatojoties uz pieprasījumā norādīto informāciju, aprēķina mērķdotācijas apmēru katram mērķdotācijas saņēmējam (domei, sociālajam dienestam) pirmajam, otrajam, trešajam un ceturtajam 2022.gada ceturksnim un atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” mērķdotācijai paredzētajam finanšu līdzekļu apmēram.
Ja ir notikušas izmaiņas un ir nepieciešams precizēt pieprasījumu, mērķdotācijas saņēmējs līdz 2022.gada 10.aprīlim, 10.jūlijam, 10.oktobrim izmantojot ePārskatu sistēmu, iesniedz aktuālo mērķdotācijas pieprasījumu turpmākajiem ceturkšņiem. Gadījumā, ja faktiskais sociālo darbinieku skaits 2022.gada pirmajā un otrajā ceturksnī un prognoze trešajam un ceturtajam ceturksnim atšķirsies no līdz 2022.gada 10.februārim domes vai sociālā dienesta sniegtās prognozes par sociālo darbinieku skaitu, kuri saņems mērķdotāciju, var mainīties prognozētais piemaksas apmērs 2022.gada trešajam un ceturtajam ceturksnim, atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” mērķdotācijai atlikušajam finanšu līdzekļu apmēram.
Informāciju par aprēķināto mērķdotācijas apmēru un noteikto piemaksas apmēru sociālajam darbiniekam mērķdotācijas saņēmējs varēs iegūt ePārskatu sistēmā brīdī, kad LM būs aprēķinājusi mērķdotācijas apmēru katram mērķdotācijas saņēmējam.
Piemaksu sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus, nodrošināšanai aprēķins:
| Piemaksu veids |
Sociālo darbinieku skaits | Stundas likme |
Vidējais stundu skaits mēnesī 2022.gadā | Prognozētais stundu skaits mēnesī sociālajiem darbiniekiem | Mēnešu skaits, kad tiek nodrošināta piemaksa | Piemaksa kopā gadā | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 23.59% | Mērķdotācija pašvaldībām kopā |
| Piemaksas pamata apmērs | 781 | 0.615 | 168.2 | 131 364,2 | 12 | 969 467.80 | 228 697,45 | 1 198 165.25 |
| Piemaksas pilnais apmērs, ieskaitot pamata apmēru un papildu 30% pie piemaksas pamata apmēra | 361 | 0.800 | 168.2 | 60 720,2 | 12 | 582 913.92 | 137 509,39 | 720 423.31 |
| Kopā* | 1142 | x | x | 192 084 | x | 1 552 382 | 366 207 | 1 918 588.56 |
LM rīcībā esošie statistikas dati parāda, ka pašvaldību sociālajos dienestos strādājošo sociālā darba speciālistu īpatsvars, kuriem ir likumā noteiktā izglītība 2018.gadā bija 91.14%, 2019.gadā - 90.67% , un 2020. gadā - 91.21%. Līdz ar to tiek pieņemts, ka vidēji no 1 632 darbiniekiem TA projekta 3.1.punktā minētajam pamatkritērijam par izglītību atbilst vidēji 91%, vai 1485 sociālie darbinieki.
Sociālo dienestu vadītāju un sociālā darba speciālistu īpatsvars, kuri ir piedalījušies apmācībās/ mācībās atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.338 ”Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” noteiktajam minimālajam apmēram 2018. gadā bija 72%, 2019.gadā - 70%, savukārt, 2020.gadā - 55%. Ņemot vērā mainīgo epidemioloģisko situāciju, kas 2020.gadā ļoti ietekmējusi mācību apmeklējumu, neskatoties uz iespējām mācīties tiešsaistē, pieņemam, ka vidēji šim kritērijam atbilst 70% no visiem darbiniekiem, vai 1142 darbinieki.
Sociālajos dienestos strādājošo sociālā darba speciālistu īpatsvars, kuri piedalījušies supervīzijā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.338 ”Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” noteiktajam minimālajam apmēram 2018.gadā bija 79%, 2019.gadā - 89%, savukārt, 2020.gadā - 86%, kas veido arī vidējo procentuālo apmēru par pēdējiem 3 gadiem, vai 1371 darbinieks.
Ņemot vērā, ka, nosakot piemaksas sociālajiem darbiniekiem, tiem ir jāatbilst vienlaicīgi visiem trīs pamatkritērijiem, prognozējams, ka sociālo darbinieku skaits būs 1142 darbinieki. Precīzu darbinieku skaitu, kuriem varēs piešķirt piemaksas, varēs noteikt tikai pēc pieprasījumu saņemšanas no pašvaldībām.
Savukārt, ņemot vērā pieejamo informāciju ESF projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros, ir zināms, ka metodiku sociālajam darbam ar ģimenēm ar bērniem līdz 2021.gada beigām padziļinātās mācības pabeiguši vai mācās 81 sociālais darbinieks, metodiku sociālajam darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām līdz 2021.gada beigām padziļinātās mācības pabeiguši vai mācās 109 sociālie darbinieki, metodiku sociālajam darbam ar atkarīgām un līdzatkarīgām personām līdz 2021.gada beigām padziļinātās mācības pabeiguši vai mācās 62 sociālie darbinieki, metodiku sociālajam darbam ar pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2021.gada beigām padziļinātās mācības pabeiguši vai mācās 109 sociālo darbinieku. Kopumā darbam ar konkrētām mērķa grupām specializējušies 361 dalībnieki, kas no 1632 sociālajiem darbiniekiem ir vien 22%.
Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka dome vai sociālais dienests līdz 2022.gada 10.februārim elektroniski, izmantojot ePārskati sistēmu, iesniedz mērķdotācijas pieprasījumu par sociālajiem darbiniekiem, norādot sociālo darbinieku skaitu, kā arī katra darbinieka prognozētās darba stundas. LM, pamatojoties uz pieprasījumā norādīto informāciju, aprēķina mērķdotācijas apmēru katram mērķdotācijas saņēmējam (domei, sociālajam dienestam) pirmajam, otrajam, trešajam un ceturtajam 2022.gada ceturksnim un atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” mērķdotācijai paredzētajam finanšu līdzekļu apmēram.
Ja ir notikušas izmaiņas un ir nepieciešams precizēt pieprasījumu, mērķdotācijas saņēmējs līdz 2022.gada 10.aprīlim, 10.jūlijam, 10.oktobrim izmantojot ePārskatu sistēmu, iesniedz aktuālo mērķdotācijas pieprasījumu turpmākajiem ceturkšņiem. Gadījumā, ja faktiskais sociālo darbinieku skaits 2022.gada pirmajā un otrajā ceturksnī un prognoze trešajam un ceturtajam ceturksnim atšķirsies no līdz 2022.gada 10.februārim domes vai sociālā dienesta sniegtās prognozes par sociālo darbinieku skaitu, kuri saņems mērķdotāciju, var mainīties prognozētais piemaksas apmērs 2022.gada trešajam un ceturtajam ceturksnim, atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” mērķdotācijai atlikušajam finanšu līdzekļu apmēram.
Informāciju par aprēķināto mērķdotācijas apmēru un noteikto piemaksas apmēru sociālajam darbiniekam mērķdotācijas saņēmējs varēs iegūt ePārskatu sistēmā brīdī, kad LM būs aprēķinājusi mērķdotācijas apmēru katram mērķdotācijas saņēmējam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums Labklājības ministrijai noteikumu projektā paredzētā pasākuma īstenošanai 2022.gadā iekļauts Saeimā š.g. 23.novembrī pieņemtajā likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tiesību akta (turpmāk – TA projekts) projekts tika izstrādāts, sadarbojoties ar Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību, Latvijas sociālo darbinieku biedrību un Latvijas Pašvaldību savienību, tādējādi nodrošinot sabiedrības līdzdalību un nozares pārstāvniecību. Pirmajā tikšanās reizē 2021.gada 24.septembrī tika panākta vispārēja vienošanās par to, ka piemaksa mērķdotācijas veidā būtu piešķirama visiem pašvaldību sociālo dienestu sociālajiem darbiniekiem, kā arī par to, ka dalībnieki iesūtīs priekšlikumus TA projekta izstrādei.
2021.gada 28.septembrī dalībniekiem tika prezentēts TA projekts, notika aktīvas diskusijas par kritērijiem, kam jāatbilst sociālajiem darbiniekiem, lai kvalificētos piemaksas saņemšanai. Tika izteikts priekšlikums aprēķināt pamata piemaksas apmēru tiem darbiniekiem, kuri atbilst visiem pamata kritērijiem un papildu piemaksu tiem darbiniekiem, kuri atbilst vismaz vienam no papildu kritērijiem. Tāpat tika izteikts priekšlikums, kam dalībnieki piekrita, par to, ka mērķdotācija būtu piešķirama visiem pašvaldības sociālajiem darbiniekiem, tai skaitā tiem, kuri strādā pašvaldību sociālo dienestu struktūrvienībās, vai citos pašvaldības izveidotos sociālajos pakalpojumos, piemēram, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
2021.gada 23.novembrī visiem dalībniekiem tika nosūtīts TA projekts un anotācija, tika saņemti priekšlikumi un jautājumi, kas tika iestrādāti TA projekta anotācijā un 2021.gada 26.novembrī tika organizēta vēl viena tikšanās ar visu iepriekšminēto pārstāvju dalību, kur tika diskutēts par TA projekta gala variantu, ko visi klātesošie saskaņoja.
Visas trīs tikšanās tika organizētas tiešsaistē, zoom platformā.
2021.gada 28.septembrī dalībniekiem tika prezentēts TA projekts, notika aktīvas diskusijas par kritērijiem, kam jāatbilst sociālajiem darbiniekiem, lai kvalificētos piemaksas saņemšanai. Tika izteikts priekšlikums aprēķināt pamata piemaksas apmēru tiem darbiniekiem, kuri atbilst visiem pamata kritērijiem un papildu piemaksu tiem darbiniekiem, kuri atbilst vismaz vienam no papildu kritērijiem. Tāpat tika izteikts priekšlikums, kam dalībnieki piekrita, par to, ka mērķdotācija būtu piešķirama visiem pašvaldības sociālajiem darbiniekiem, tai skaitā tiem, kuri strādā pašvaldību sociālo dienestu struktūrvienībās, vai citos pašvaldības izveidotos sociālajos pakalpojumos, piemēram, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
2021.gada 23.novembrī visiem dalībniekiem tika nosūtīts TA projekts un anotācija, tika saņemti priekšlikumi un jautājumi, kas tika iestrādāti TA projekta anotācijā un 2021.gada 26.novembrī tika organizēta vēl viena tikšanās ar visu iepriekšminēto pārstāvju dalību, kur tika diskutēts par TA projekta gala variantu, ko visi klātesošie saskaņoja.
Visas trīs tikšanās tika organizētas tiešsaistē, zoom platformā.
6.4. Cita informācija
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Mērķdotācija sekmēs pašvaldību sociālajos pakalpojumos strādājošo sociālo darbinieku skaita saglabāšanos vismaz pašreizējā apmērā, tādējādi nodrošinot savlaicīgu sociālo pakalpojumu pieejamību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iedzīvotājiem būs pieejami sociālie pakalpojumi līdzšinējā apmērā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personām ar invaliditāti būs pieejami sociālie pakalpojumi līdzšinējā apmērā.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi