Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
22-TA-3066: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ņemot vērā, ka 2022. gada 1. jūnijā ir stājies spēkā likums “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, kura 4. panta otrā daļa nosaka, ka valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu (turpmāk – informācijas sistēma) un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, kā arī informācijas sistēmu vispārējās tehniskās un drošības prasības nosaka Ministru kabinets (turpmāk - MK),  nepieciešams izstrādāt informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikt informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma (turpmāk - VISL) 4. panta otrajai daļai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar VISL pārejas noteikumu 12.punkta 4) apakšpunktu MK 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 597 “Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 597) ir piemērojami līdz attiecīgo MK noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim, ciktāl tie nav pretrunā ar VISL.
MK noteikumi Nr. 597, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim, noteica valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību, taču šādas prasības netika attiecinātas uz institūciju informācijas sistēmām. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
VISL 4.panta otrajā daļā cita starpā noteikts deleģējums MK noteikumiem, kas noteiks informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību.

Ņemot vērā, ka VISL 4. panta otrajā daļā ir mainījies deleģējums, nepieciešams izdot jaunu informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, attiecinot tajā ietvertās prasības ne tikai uz valsts informācijas sistēmām, kā to paredzēja līdz 2022. gada 31. decembrim spēkā esošie MK noteikumi Nr. 597, bet arī uz institūciju informācijas sistēmām. Noteikumu projektā “valsts institūciju informācijas sistēma” un “institūciju informācijas sistēma” ir lietota VISL 1. panta 1) un 13) punkta noteiktajā izpratnē.

Attīstības aktivitāšu uzraudzības noteikumu saskaņošanas procesā papildus VARAM ir vairākas iesaistītās puses (piemēram, Aizsardzības ministrija, Centrālā statistikas pārvalde, Datu valsts inspekcija) un to loks nākotnē var paplašināsies. Attiecībā uz savām kompetences jomām, saskaņošanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas balstās uz dažādiem tiesību aktiem, ne tikai vispārējo tehnisko prasību noteikumiem. Citiem vārdiem, lai arī vispārējo tehnisko prasību noteikumi veido būtisko daļu no prasībām, kuru izpildes uzraudzības kārtību nosaka šie noteikumi, tā, tomēr ir tikai daļa no prasībām.

Līdz ar to VARAM ieskatā ir lietderīgi saglabāt informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtības noteikumus un noteikumus, kas nosaka informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības kā atsevišķus noteikumus, kas nākotnē varētu tikt grozīti atsevišķi.  

Attiecībā uz pilnvarojumā minēto izstrādāt arī informācijas sistēmas drošības prasības jāatzīmē, ka Aizsardzības ministrija pašlaik izstrādā grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 442). Plānotie grozījumi MK noteikumos Nr. 442 ir piemērs, kas var izraisīt nepieciešamību grozīt attīstības aktivitāšu uzraudzības noteikumus, nemainot vispārējo tehnisko prasību noteikumus.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar VISL 4. panta pirmo daļu VARAM koordinē informācijas sistēmu darbību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, realizējot vienotu valsts politiku valsts informācijas sistēmu un institūcijas informācijas sistēmu attīstības un uzturēšanas jomā. 

Ņemot vērā to, ka ar 2022. gada 1. jūnija grozījumiem VISL tika ieviests jauns termins “institūcijas informācijas sistēma”, kā arī paplašināts valsts informācijas sistēmu tvērums, attiecinot to uz tiešās pārvaldes iestādēm, valsts institūcijām, kas nav padotas MK, atvasinātajām publiskajām personām un to iestādēm, tiesu iestādēm, prokuratūru, kā arī privātpersonām, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums (turpmāk — institūcija), ievērojot VISL 4. panta otrajā daļā minēto deleģējumu MK noteikumiem un VISL pārejas noteikumu 12. punkta 4) apakšpunktā noteikto, nepieciešams izdot jaunus MK noteikumus, kuri noteiks informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību.

Šo noteikumu projekts nosaka valsts informācijas sistēmu un institūciju informācijas sistēmu (turpmāk – informācijas sistēma) un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību. 

Attiecībā pret pašreizējo situāciju būtiskas izmaiņas šis noteikumu projekts neparedz. Tajā aprakstītā kārtība, kas ir saistāma ar konkrētas attīstības aktivitātes finansējuma brīdi (datumu/laiku), attiecībā uz Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības jaunveidojamu vai esošu informācijas sistēmu,  kā arī valsts budžeta finansētu jaunveidojamu valsts informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības projektu aktivitātēm stājas spēkā vispārējā kārtībā pēc šo noteikumu projekta apstiprināšanas MK.
Jāņem vērā, ka nav būtiski, kāds finansējums izmantots informācijas sistēmas izveidei un uzturēšanai, taču, ja pati attīstības aktivitāte tiek īstenota no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, tad šo noteikumu prasības tai ir piemērojamas ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi.
Savukārt attiecībā uz valsts budžeta finansētu jaunveidojamu institūciju informācijas sistēmu, esošu informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitātēm, kā arī attīstības aktivitātēm, kas finansētas uzturēšanas ietvaros no valsts budžeta (piemēram, informācijas sistēmas, kas ir izstrādātas par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, bet uzturētas par valsts budžeta līdzekļiem), šo noteikumu prasības stājas spēkā ar 2024. gada 1. jūliju, uz tām attiecinot tikai šo noteikumu 3. punkta prasību par attīstības aktivitāšu reģistrēšanu Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā.

Attīstības aktivitāte šo noteikumu izpratnē ir aktivitāte, kuru raksturo vismaz viena no pazīmēm:
- tiek ieviesta jauna vai likvidēta esoša informācijas sistēma;
- aktivitāte papildina esošu informācijas sistēmu ar jaunu funkcionalitāti, kas būtiski paplašina informācijas sistēmas pielietojuma jomu;
-  aktivitāte būtiski izmaina esošas informācijas sistēmas tehnisko arhitektūru;
-  aktivitāte būtiski ietekmē citu institūciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiskos resursus vai datu apmaiņu ar tiem.

Attīstības aktivitāte ir saistīta ar vienas informācijas sistēmas un tās darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstību vai informācijas sistēmas likvidēšanu. Dažādu informācijas sistēmu attīstības aktivitātes ir aprakstāmas un saskaņojamas atsevišķi. 

Noteikumu projekta 3. punkts paredz, ka informāciju par attīstības aktivitātēm reģistrē Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk - sistēma VIRSIS) (sk. https://likumi.lv/ta/id/310566-valsts-informacijas-resursu-sistemu-un-sadarbspejas-informacijas-sistemas-noteikumi), tajā reģistrējot:
- attīstības aktivitāšu aprakstus, izmaiņas attīstības aktivitāšu aprakstos, kā arī informāciju par attīstības aktivitāšu pabeigšanu;
- pieprasījumus attīstības aktivitāšu saskaņojumiem un attīstības aprakstu saskaņojumus.

Noteikumu projekta 3. punktā minētā kārtība stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

VIRSIS izstrādāta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 “Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma” ietvaros, lai pilnveidotu valsts IKT pārvaldību un īstenotu vienotu valsts politiku informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu uzskaites, attīstības un uzturēšanas jomā, ļaujot centralizēti un jaunā kvalitātē nodrošināt uzraudzību pār informācijas sistēmām un to darbībai nepieciešamajiem IKT resursiem un pakalpojumiem.

Turpmāka sistēmas VIRSIS risinājuma pilnveidošana atbilstoši valsts IKT arhitektūras pārvaldības un valsts pārvaldes vajadzībām un VIRSIS papildinājumu izstrāde – Pieteikumu vadības sistēma dažādu veidu pieteikumu pieņemšanai un apstrādei, kas saistīti ar starpiestāžu IKT pakalpojumiem un valsts pārvaldes IKT resursiem (sistēmas VIRSIS 2. kārta), tiks veikta projekta Nr.2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros.

Tiek plānots, ka jau līdz 2023. gada beigām sistēmas VIRSIS funkcionalitāte tiks attīstīta tiktāl, lai tā tehniski varētu īstenot jaunu – vienkāršotu attīstības aktivitāšu saskaņošanas procesu, kas paredzēs būtiski atvieglotu procedūru esošu informācijas sistēmu izmaiņu saskaņošanu, nododot atbildību par nepieciešamo saskaņotāju izvēli un gala saskaņojumu nozaru ministrijām vai specializētiem kompetenču centriem.

Tādējādi, šāda veida izmaiņu saskaņošana vairumā gadījumu tiks reducēta līdz izmaiņu pašdeklarēšanai sistēmā VIRSIS, kas neaizkavēs izmaiņu īstenošanu, t.sk. arī gadījumos, kad šo izmaiņu īstenošanu pieprasa tiesību aktu grozījumos noteikti termiņi. Tiek plānots, ka atbilstoši grozījumi stāsies spēkā 2024. gada pirmajā pusgadā, tādējādi nepieļaujot situāciju, ka noteikumu pašreizējās redakcijas prasības tiktu piemērotas arī esošu informācijas sistēmu grozījumiem, kas tiks īstenoti ar valsts budžeta finansējumu.

Noteikumu projekta 4. punkts nosaka, ka informācijas sistēmas pārzinis, kurš ir atbildīgs par attīstības aktivitātes īstenošanu (turpmāk – atbildīgā institūcija), sagatavo šādus dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites jomā:
- attīstības aktivitātes pieteikumu (1. pielikums) - pirms finansējuma pieprasīšanas attīstības aktivitātes īstenošanai, ja to paredz attīstības aktivitātes īstenošanai plānotā finansēšanas instrumenta vai citi nosacījumi;
- attīstības aktivitātes aprakstu (2. pielikums) – pirms attīstības aktivitātes uzsākšanas;
- attīstības aktivitātes izmaiņu pieprasījumu (3. pielikums) - piesakot attīstības aktivitātes izmaiņas;
- paziņojumu par attīstības aktivitātes noslēgumu (4. pielikums) – 10 darbdienu laikā pēc attīstības aktivitātes īstenošanas pabeigšanas;
- informācijas sistēmas likvidēšanas aktivitātes aprakstu (5. pielikums) – pirms likvidēšanas aktivitātes uzsākšanas.

Attiecībā uz šo noteikumu projekta 4.1. apakšpunktu ir paskaidrojams, ka attīstības aktivitātes pieteikuma (1. pielikums) iesniegšana nav obligāta, kļūstot par tādu gadījumā, ja tas noteikts attīstības aktivitātes īstenošanai plānotā finansēšanas instrumenta vai citos nosacījumos. Attīstības aktivitātes pieteikums (1. pielikums) var tikt gatavots, piemēram, finanšu instrumentu izmantojuma plānošanas un prioritāšu noteikšanas procesu ietvaros.

Savukārt šo noteikumu projekta 5. punktā ietverta prasība atbildīgajai institūcijai  pirms attīstības aktivitātes uzsākšanas saskaņot attīstības aktivitātes aprakstu (2. pielikums) ar šādām institūcijām:
-Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – ministriju) – par attīstības aktivitātes atbilstību normatīvajiem aktiem informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģisko resursu un pakalpojumu attīstības jomā;
-nozares ministriju, kuras padotībā ir atbildīgā institūcija vai institūcijas (ja attiecināms) - par attīstības aktivitātes atbilstību nozares politikas un tās rīcībā esošo resursu izmantošanas prioritātēm;
-Aizsardzības ministriju – par plānotajiem informācijas sistēmas drošības pasākumiem;
-Centrālās statistikas pārvaldi – par attīstības aktivitātes atbilstību normatīvajiem aktiem oficiālās statistikas jomā;
-Kultūras ministriju – par attīstības aktivitātes atbilstību normatīvajiem aktiem dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;
-Datu valsts inspekciju – par attīstības aktivitātes atbilstību normatīvajiem aktiem personas datu aprites jomā,  ja tiek attīstīta informācijas sistēma, kurā tiek veikta datu apstrāde;
-Latvijas Pašvaldību savienību – par attīstības aktivitātes ietvaros izvēlēto mijiedarbības tehnoloģisko risinājumu, ja tiek attīstīta informācijas sistēma, kuras atbalstītie procesi mijiedarbojas ar procesiem pašvaldībās;
-citām iesaistītajām institūcijām, kuru darbību un kompetenci attīstības aktivitātes īstenošana var ietekmēt.

Attīstības aktivitātes  apraksts (2. pielikums) resora iestādēm ir jāsaskaņo arī ar nozares ministriju, kuras padotībā atrodas atbildīgā institūcija vai institūcijas (ja attiecināms). Minētā prasība nav attiecināma tad, ja institūcijai tādas nav (piemēram, Valsts kanceleja vai Prokuratūra).

Atbildīgā institūcija atkarībā no attīstības aktivitātes gatavības pakāpes un prognozējamiem izaicinājumiem saskaņošanā ar iesaistītajām institūcijām noteikumu definētajā ietvarā var organizēt saskaņošanas procesu pēc saviem ieskatiem, piemēram, to uzsākot ar visvairāk ietekmētajām institūcijām, no kurām ir sagaidāmi priekšlikumi, kas izmainīs apraksta saturu.

Vienkāršākām situācijām, kad apraksta gatavības pakāpe ir augsta un būtiski iebildumi no sagaidāmajām institūcijām nav prognozējami, VARAM iesaka vienlaicīgu saskaņošanu ar visām iesaistītajām institūcijām:

1) saskaņā ar šo noteikumu projekta 6. punktu atbildīgā institūcija nosūta sagatavoto attīstības aktivitātes (2. pielikums) aprakstu vienlaicīgi visām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām ar vienu pavadvēstuli, tādējādi arī savstarpēji informējot saskaņošanā iesaistītās institūcijas par to dalību saskaņošanas procesā. Attiecībā uz iesniegšanu VARAM, to var uzskatīt par sākotnēju iesniegšanu ar mērķi informēt VARAM par attīstības aktivitāti un tās saskaņotāju loku, kā arī, lai noskaidrotu, vai sagatavotā informācija ir pietiekama attīstības aktivitātes izvērtēšanai;  ar 2024. gada 1. jūliju viss process notiks sistēmā VIRSIS, tāpēc saskaņošanā iesaistītās institūcijas būs redzamas sistēmā VIRSIS;

2) saskaņā ar šo noteikumu projekta 7. punktu 10 darba dienu laikā pēc attīstības aktivitātes apraksta (2. pielikums) saņemšanas saskaņošanā iesaistītās institūcijas var pieprasīt papildus informāciju, bet VARAM papildus tam saskaņā ar šo noteikumu projekta 8. punktu ir tiesības pieprasīt atbildīgajai institūcijai attīstības aktivitātes aprakstu (2. pielikums) papildus saskaņot arī ar institūciju, kas nav minēta šo noteikumu 5.2.-5.8. apakšpunktā, bet kuras darbību un kompetenci attīstības aktivitātes īstenošana var ietekmēt;

3) saskaņā ar šo noteikumu projekta 9. punktu 15 darba dienu laikā pēc attīstības aktivitātes apraksta (2. pielikums) vai papildus informācijas saņemšanas attīstības aktivitātes saskaņošanā iesaistītās institūcijas sniedz atzinumus, kas var būt arī noklusējuma saskaņojums; noklusējuma saskaņojums nav attiecināms uz no šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktos minētajām institūcijām;

4) saskaņā ar šo noteikumu projekta 10. punktu pēc atzinumu vai noklusējuma saskaņojuma saņemšanas, atbildīgā institūcija iesniedz VARAM attīstības aktivitātes saskaņošanā iesaistīto institūciju atzinumus un attīstības aktivitātes apraksta (2. pielikums) galīgo versiju;

5) saskaņā ar šo noteikumu projekta 11. punktu VARAM sniedz atzinumu atbildīgajai institūcijai par attīstības aktivitātes aprakstu (2. pielikums) 15 darba dienu laikā pēc attīstības aktivitātes saskaņošanā iesaistīto institūciju atzinumu un attīstības aktivitātes apraksta (2. pielikums) galīgās versijas saņemšanas.

Noteikumu projektā definētais attīstības aktivitāšu saskaņošanas process ir uzskatāms par pagaidu procesu, kas tiks īstenots dokumentu aprites veidā līdz brīdim, kamēr sistēmas VIRSIS funkcionalitāte būs gatava pilnīgi nodrošināt šo procesu sistēmas ietvaros. Kā minēts iepriekš, tiek plānots, ka tas notiks ne vēlāk par 2024. gada 1. jūliju, nodrošinot to, lai tām attīstības aktivitātēm, kurām šo noteikumu projekta prasību piemērošana tiek noteikta tikai ar 2024. gadu 1. jūliju, pagaidu process ar dokumentu apriti nemaz nebūtu jāpiemēro. Citiem vārdiem - tiek plānots, ka pagaidu process līdz 2024. gada 1. jūlijam netiks piemērots valsts budžeta finansētu jaunveidojamu institūciju informācijas sistēmu, kā arī esošu informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu  uzraudzībai (ja vien šīs aktivitātes netiek finansētas ar Eiropas Savienības fondu finansējumu), lai neuzliktu pārmērīgu birokrātisku slogu, veicot šo saskaņošanas procesu dokumentu apmaiņas procesā.

Papildus sistēmas VIRSIS ieviešanai VARAM līdz 2024. gada 1. jūlijam plāno sagatavot arī grozījumus šajā noteikumu projektā, kas papildus sistēmas VIRSIS izmantošanai saskaņošanas procesa nodrošināšanai, paredzēs no 2024. gada 1. jūlija procesu vienkāršot, to digitalizējot, kā arī cita starpā nosakot arī gadījumus, kad VARAM iesaiste attīstības aktivitātes saskaņošanas procesā nav obligāti nepieciešama, tā vietā piemērojot informēšanas (reģistrējot sistēmā VIRSIS) un procesa uzraudzības pieeju, VARAM automātiski saņemot informāciju par attīstības aktivitātēm un to saskaņojumiem no sistēmas VIRSIS.

Vienlaikus VARAM informē, ka vienas informācijas sistēmas attīstības aktivitātes var būt apvienotas, taču svarīgi ir, lai dažādu informācijas sistēmu (VIRSIS reģistrētu) aktivitātēm ir atsevišķi atzinumi, proti, dažādu informācijas sistēmu attīstības aktivitātes ir aprakstāmas un saskaņojamas atsevišķi.

Kā paredz šo noteikumu projekta  12. punkts uz šo noteikumu 4.3., 4.4. un 4.5. apakšpunktā minēto dokumentu saskaņošanu šo noteikumu 5.2.-5.8. apakšpunktā minētās prasības attiecas gadījumā, ja to saskaņošanu ierosina atbildīgā institūcija vai pieprasa VARAM.

Saskaņā ar šo noteikumu projekta 13. punktu, ja VARAM par kādu no šo noteikumu 4.2., 4.3., 4.4. vai 4.5. apakšpunktā minētajiem dokumentiem sniedz atzinumu ar iebildumiem, atbildīgā institūcija 10 darbdienu laikā no atzinuma saņemšanas novērš atzinumā norādītos trūkumus un iesniedz atkārtotai saskaņošanai šo noteikumu 5.2.-5.8. apakšpunktā un, ja nepieciešams, šo noteikumu 8. punktā minētajām institūcijām precizētu dokumentu.

Noteikumu projekta 14. punkts paredz, ka precizētu un ar šo noteikumu 5.2.-5.8. apakšpunktā un, ja nepieciešams, ar šo noteikumu 8. punktā minētajām institūcijām, saskaņotu šo noteikumu 4.2., 4.3., 4.4. vai 4.5. apakšpunktā minēto dokumentu, par kuru tika izteikts ministrijas iebildums, atbildīgā institūcija iesniedz ministrijai.

Saskaņā ar šo noteikumu projekta 15. punktu, ja kāda no šo noteikumu 5.3.-5.8. apakšpunktā minētajām institūcijām par attīstības aktivitāti sniedz atzinumu ar iebildumiem un saskaņošanas gaitā starp atbildīgo institūciju un atzinuma sniedzēju netiek panākta vienošanās, lēmumu par attīstības aktivitātes turpmāko virzību, informējot par to atbildīgo institūciju, pieņem VARAM. Paskaidrojot šajā punktā minēto “informējot atbildīgo institūciju” informējam, ka tas ietver to, ka gadījumā, kad tiek sniegts atzinums ar iebildumiem, bet saskaņošanas gaitā starp atbildīgo institūciju un atzinuma sniedzēju nav panākta vienošanās, VARAM lēmums, ar kuru tiks informētas saskaņošanā iesaistītās institūcijas par attīstības aktivitātes turpmāko virzību, jau saturēs  informāciju par iebildumu, par kuru nav panākta vienošanās.

Atbildīgā institūcija attīstības aktivitāti īsteno atbilstoši ministrijas saskaņotajam attīstības aktivitātes aprakstam (2. pielikums) vai attīstības aktivitātes izmaiņu aprakstam (3. pielikums), bet informācijas sistēmas likvidēšanas aktivitāti – atbilstoši ministrijas saskaņotam likvidēšanas aktivitātes aprakstam (5. pielikums).

Saskaņā ar šo noteikumu projekta 17. punktu jebkurā attīstības aktivitātes īstenošanas posmā vai pēc attīstības aktivitātes pabeigšanas jebkura no attīstības aktivitātes apraksta (2. pielikums) vai attīstības aktivitātes izmaiņu pieprasījuma (3. pielikums) saskaņošanā iesaistītajām institūcijām var ierosināt atbildīgajai institūcijai, savstarpēji vienojoties, novērst attīstības aktivitātes īstenošanas laikā konstatētās neatbilstības un gadījumā, ja vienošanos par neatbilstību novēršanu panākt neizdodas, ierosināt ministrijai, informējot par to atbildīgo institūciju, veikt pārbaudi, lai pārliecinātos par attīstības aktivitātes faktiskās īstenošanas gaitas vai tās rezultātu atbilstību saskaņotajam attīstības aktivitātes aprakstam (2. pielikums) vai izmaiņu pieprasījumam (3. pielikums). Pārbaudi var veikt gan pati institūcija, gan uzdot to veikt citai institūcijai vai neatkarīgam auditoram.

Noteikumu projekta 18. punkts paredz, ka lēmumu par šo noteikumu 17. punktā minētās pārbaudes lietderību pieņem ministrija, nosakot pārbaudes veicējus, kā arī pārbaudes veikšanas termiņu, apjomu un saturu, savukārt noteikumu projekta 19. punkts paredz, ka pārbaudes veicēji 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas sniedz atzinumu ministrijai, atbildīgajai institūcijai un pārbaudi ierosinošai institūcijai.

Saskaņā ar šo noteikumu projekta 20. punktu VARAM 20 darbdienu laikā pēc pārbaudes veicēju atzinuma saņemšanas neatbilstību konstatēšanas gadījumā pieņem lēmumu par nepieciešamām korektīvām darbībām.  Tā kā šīs normas mērķis ir panākt, lai IKT pārvaldībā iesaistīto institūciju rīcībā ir aktuāli – faktiskajai situācijai atbilstoši ieraksti sistēmā VIRSIS un attīstības aktivitāšu apraksti, tad noviržu dokumentēšanas vietā process paredz šo noteikumu projekta attīstības aktivitātes noslēguma (4. pielikuma) nesaskaņošanu, pieprasot atbildīgajai institūcijai iesniegt faktam atbilstošu šo noteikumu projekta attīstības aktivitātes izmaiņu aprakstu (3. pielikums), kas ir priekšnoteikums attīstības aktivitātes noslēguma (4. pielikums) saskaņošanai.  Līdz ar to pārbaudē konstatētu neatbilstību gadījumā korektīvā darbība var izpausties tā, ka atbildīgajai institūcijai tiek uzdots iesniegt saskaņošanai faktiskajam risinājumam atbilstošu attīstības aktivitātes izmaiņu aprakstu (3. pielikums).

Ņemot vērā to, ka informācijas sistēmām izvirzītās prasības tiek piemērotas un saskaņotas attīstības aktivitāšu saskaņošanas ietvaros, nepieciešamu noviržu no prasībām situācijās, tās ir tieši norādāmas, pamatojamas un saskaņojamas attīstības aktivitāšu saskaņošanas procesa ietvaros. Gadījumos, kad prasības ir pilnībā izpildītas, ir tieši jānorāda - “noviržu nav”.  

Ar novirzēm (pamatotas novirzes vai pamatotie prasību izpildes ierobežojumi) ir saprotams gadījums/situācija, kas neatbilst informācijas sistēmām izvirzītajām prasībām, un tikai gadījumā, ja šādas novirzes nepieciešamībai ir sniegts pamatojums un tas ir saskaņots ar VARAM. Arī finansējuma neesamība vai nepietiekamība var būt pamatojums novirzes no prasībām apstiprināšanai.
Atbilstoši Informācijas tehnoloģiju drošības likumam, kā arī MK noteikumiem Nr. 442 IKT ietver gan informācijas sistēmas, gan pašas tehnoloģijas.

Informācija par IKT resursu attīstības projektu aktivitāšu vērtēšanas komisijā izskatītajiem projektiem tiek publicēta VARAM mājas lapā: https://www.varam.gov.lv/lv/valsts-informacijas-sistemu-attistibas-aktivitasu-saskanosana. Pēc VIRSIS izstrādes pabeigšanas, tas tiks veikts VIRSIS.

Ņemot vērā šo noteikumu projekta savstarpējo saistību ar MK noteikumu projektu ”Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības” (TA-3354), abus minētos noteikumu projektus ieteicams virzīt izskatīšanai MK vienlaicīgi un skatīt vienā MK sēdē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Noteikumu projekts no tā spēkā stāšanās brīža attiecas uz Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības jaunveidojamu vai esošu informācijas sistēmu,  kā arī valsts budžeta finansētu jaunveidojamu valsts informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības projektu aktivitātēm. Savukārt attiecībā uz valsts budžeta finansētu jaunveidojamu institūciju informācijas sistēmu, kā arī esošu informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitātēm, kā arī attīstības aktivitātēm, kas finansētas uzturēšanas ietvaros no valsts budžeta (piemēram, informācijas sistēmas, kas ir izstrādātas par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, bet uzturētas par valsts budžeta līdzekļiem), šo noteikumu prasības stājas spēkā ar 2024. gada 1. jūliju.

Lai arī noteikumos ietvertās prasības attiecas arī uz no jauna veidotām valsts informācijas sistēmām, kas taisītas par valsts budžeta naudu, tomēr, ievērojot, ka noteikumu projekts neuzliek par pienākumu veidot valsts informācijas sistēmas, kā arī to, ka šobrīd nav zināms kad un vai kāda no iestādēm tās veidos, precīzu papildus informāciju šajā sadaļā nav iespējams sniegt.

Papildus ir norādāms, ka līdz 2024. gada 1. jūlijam attiecībā pret pašreizējo situāciju nekādas papildus prasības šis noteikumu projekts neizvirza.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Pasākumi nav plānoti, ņemot vērā, ka MK noteikumu projekts satur normas, kas attiecas uz  informācijas sistēmu pārziņiem un valsts institūcijām, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada informācijas sistēmu darbību, kā arī valsts kapitālsabiedrībām, izpildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Nodrošinot šī tiesību akta izpildi, institūcijas netiks ietekmētas, tieši pretēji, tas atsvērs papildus administratīvo slogu, ko radīs attīstības aktivitāšu aprakstīšana un aprakstu saskaņošana sistēmā VIRSIS, kā arī saskaņošanā iesaistīto institūciju ieguvums būs jaunas iespējas politiku ieviešanas un atbildībā esošo tiesību aktu īstenošanas uzraudzībā.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi